Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Ņeveļa

Indekss Ņeveļa

Ņeveļa ir pilsēta Neveļas ezera krastā Pleskavas apgabalā Krievijā, Neveļas rajona centrs.

20 attiecības: Autoceļš R23 (Krievija), Ivans III, Jamas Zapoļskas miera līgums, Krievija, Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums, Lietuvas lielkņaziste, Livonijas karš, Maskavas lielkņazi, Maskavija, Mihails Bahtins, Neveļas rajons, Pleskava, Pleskavas apgabals, Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, UTC+3, Ziemeļrietumu federālais apgabals, 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1), 1504. gads, 1623. gads.

Autoceļš R23 (Krievija)

R23 Krievijas federālo autoceļu kartē (pēc 2018). Autoceļš R23 "Pleskava" (Р-23 «Псков», līdz 2018. gadam M-20) ir Krievijas Federācijas federālais autoceļš un daļa no Eiropas autoceļu maršruta E95, kas no Pēterburgas ved līdz Baltkrievijas robežai un tālāk turpinās kā Baltkrievijas autoceļš M8.

Jaunums!!: Ņeveļa un Autoceļš R23 (Krievija) · Redzēt vairāk »

Ivans III

Joans III Vasiļjevičs, tradicionāli latviski saukts par Jāni III, Ivans III (dzimis, miris), pazīstams arī kā Ivans Lielais (Иван Великий), bija Maskavas lielkņazs no 1462.

Jaunums!!: Ņeveļa un Ivans III · Redzēt vairāk »

Jamas Zapoļskas miera līgums

Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.

Jaunums!!: Ņeveļa un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Ņeveļa un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums

Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums (2014). Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums ir vairāku līmeņu pārvaldes sistēma.

Jaunums!!: Ņeveļa un Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Jaunums!!: Ņeveļa un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Jaunums!!: Ņeveļa un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Maskavas lielkņazi

Svētā Jura (Georga) attēlu. Maskavas lielkņazs Joans III 1476. gadā saplēš Ordas hana Ahmeda pieprasījumu atzīt vasaļatkarību (A. Kivšenko glezna, 19. gs. beigas) Peipusa ezerā (1472). Maskavijas lielkņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Maskavas lielkņazistes valdnieki.

Jaunums!!: Ņeveļa un Maskavas lielkņazi · Redzēt vairāk »

Maskavija

Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.

Jaunums!!: Ņeveļa un Maskavija · Redzēt vairāk »

Mihails Bahtins

Mihails Bahtins (dzimis 1895. gada 17. novembrī Orlā, Krievijas Impērijā, miris 1975. gada 7. martā Maskavā, PSRS) bija krievu filozofs, literatūrzinātnieks, mākslas teorētiķis, īpaši pievērsies romāna žanra jautājumu un vēstījuma formu izpētei.

Jaunums!!: Ņeveļa un Mihails Bahtins · Redzēt vairāk »

Neveļas rajons

Neveļas rajons ir Krievijas Pleskavas apgabala administratīvais rajons.

Jaunums!!: Ņeveļa un Neveļas rajons · Redzēt vairāk »

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.

Jaunums!!: Ņeveļa un Pleskava · Redzēt vairāk »

Pleskavas apgabals

Pleskavas apgabals ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā, pie valsts robežas ar Baltkrieviju, Latviju un Igauniju.

Jaunums!!: Ņeveļa un Pleskavas apgabals · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Jaunums!!: Ņeveļa un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.

Jaunums!!: Ņeveļa un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

UTC+3

UTC+3: Zils (decembris), oranžs (jūnijs), dzeltens (visu gadu), gaisi zils - jūras teritorijas UTC+3 atbilst šīm laika zonām.

Jaunums!!: Ņeveļa un UTC+3 · Redzēt vairāk »

Ziemeļrietumu federālais apgabals

Ziemeļrietumu federālā apgabala atrašanās vieta Ziemeļrietumu federālais apgabals ir viens no Krievijas federālajiem apgabaliem.

Jaunums!!: Ņeveļa un Ziemeļrietumu federālais apgabals · Redzēt vairāk »

15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)

15.

Jaunums!!: Ņeveļa un 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) · Redzēt vairāk »

1504. gads

1504.

Jaunums!!: Ņeveļa un 1504. gads · Redzēt vairāk »

1623. gads

1623.

Jaunums!!: Ņeveļa un 1623. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Neveļa.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »