Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Norvēģu valoda

Indekss Norvēģu valoda

Norvēģu valoda (norsk) ir indoeiropiešu saimes ziemeļģermāņu valoda, kurā galvenokārt runā norvēģi.

115 attiecības: Andersen, Angļu-frīzu valodas, Anna Levandi, Annešens, Artikulācijas veids, AutoCAD, Ģermāņu valodas, Īpašvārdu atveidošana, Ūteja. 22. jūlijs, Æ, Bads (romāns), Balsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis, Baltijas jūra, Baltu valodas, Būkmols, Bilabiāls nazāls līdzskanis, Bjērnsons, Det som engang var, Drammenes komūna, Eiropa, Eiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums, Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji, Fēru valoda, Fjordu zirgs, Frūde Gritens, Frognera parks, Google News, Hansens, Henriks Ibsens, Hjells Askillsens, ISketch, Islandiešu valoda, ISO 639-1 kodu saraksts, ISO 639-3, Jakobsens, Jaunnorvēģu valoda, Jāns Kaplinskis, Jū Nēsbē, Jelgava 94 (romāns), Jergensens, Kalmāras ūnija, Karalis, Knuts Hamsuns, Krili, Krisjānsannas komūna, Kristensens, Kristiansens, La det swinge, Larsen, Larsens, ..., Latīņu raksts, Latviešu valoda, Lāšons, Ligatūra, Lillehammeres komūna, Linda Ozola, Maize, Nacionālo devīžu uzskaitījums, Nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis, Nilsens, Nilsons, Nobela prēmijas laureāti literatūrā, Nordāls Grīgs, Norvēģi, Norvēģija, Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā, Norvēģijas administratīvais iedalījums, Norvēģijas Futbola asociācija, Norvēģijas pilsētu uzskaitījums, NRK, Olesunnas komūna, Palatāls nazāls līdzskanis, Pasaulē sliktākais cilvēks, Pasaule Ziemassvētku krāsās, Pēdersens, Röyksopp, Retroflekss līdzskanis, Retroflekss nazāls līdzskanis, Serensens, Sigrida Unsete, Skandināvija, Stavangeres komūna, Svalbāras Universitātes Centrs, Tūresens, Telma (filma), Trumses komūna, Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija, Valodu saime, Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma, Vargs Vikerness, Vårt land, Velārs nazāls līdzskanis, Ziemeļģermāņu valodas, Ziemeļvalstis, Ziemeļvalstu ģimnāzija, Zilbes intonācija, Zviedru valoda, 1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2003. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2004. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2005. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2019. gada Eirovīzijas koris, 94. Kinoakadēmijas balva. Izvērst indekss (65 vairāk) »

Andersen

Andersen ir oriģinālā rakstība vairākiem ģermāņu cilmes uzvārdiem.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Andersen · Redzēt vairāk »

Angļu-frīzu valodas

Aptuvenais anglo-frīzu valodu pašreizējais sadalījums Eiropā Angļu-frīzu valodas ir rietumģermāņu valodu apakšgrupa, kurā ietilpst senangļu, senfrīzu un no tām atvasinātās valodas.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Angļu-frīzu valodas · Redzēt vairāk »

Anna Levandi

Allars un Anna Levandi 2012. gadā. Anna Levandi (meitas uzvārds — Kondrašova;,; dzimusi) ir bijusī padomju daiļslidotāja, 1984. gada pasaules čempionāta sudraba medaļniece, četrkārtējā Eiropas čempionātu bronzas medaļniece, trīskārtējā PSRS čempione.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Anna Levandi · Redzēt vairāk »

Annešens

Annešens (— 'Anneša dēls'; sieviešu dzimtē Annešena) ir norvēģu cilmes uzvārds, kam citās ģermāņu valodās sastopami līdzīgi uzvārdi ar tādu pašu cilmi — Andersens, Andersons un Andešons.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Annešens · Redzēt vairāk »

Artikulācijas veids

Lingvistikā (artikulatorajā fonētikā) artikulācijas veids apraksta balss orgānu (mēle, lūpas, deguns, aukslējas u.c) mijiedarbību skaņas radīšanas procesā.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Artikulācijas veids · Redzēt vairāk »

AutoCAD

AutoCAD ir lietojumprogramma, kas paredzēta datorizētajai projektēšanai(CAD), kur ir iespējams rasēt gan 2D, gan 3D objektus.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un AutoCAD · Redzēt vairāk »

Ģermāņu valodas

Valstis vai reģioni, kur ģermāņu valodai nav oficiāla statusa, bet tā ir ievērojama, t.i., tiek lietota dažās dzīves jomās un/vai tiek runāta vietējās minoritātes vidū Līnija, kas atdala ziemeļģermāņu un rietumģermaņu valodas Ģermāņu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Ģermāņu valodas · Redzēt vairāk »

Īpašvārdu atveidošana

Ar īpašvārdu atveidošanu saprot citvalodu īpašvārdu iekļaušanu runātāja valodas vidē.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »

Ūteja. 22. jūlijs

"Ūteja.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Ūteja. 22. jūlijs · Redzēt vairāk »

Æ

Burts "Æ" Æ (æ) ir grafēma un ligatūra, kas sastāv no burtiem "a" un "e".

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Æ · Redzēt vairāk »

Bads (romāns)

"Bads" ir norvēģu rakstnieka Knuta Hamsuna pirmais romāns, kas tika publicēts 1890.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Bads (romāns) · Redzēt vairāk »

Balsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis

Balsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis ir lielā daļā mutvārdu valodu lietots līdzskanis.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Balsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Baltu valodas

Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Baltu valodas · Redzēt vairāk »

Būkmols

Būkmols (— ‘grāmatu valoda’), līdz 1929.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Būkmols · Redzēt vairāk »

Bilabiāls nazāls līdzskanis

Balsīgs bilabiāls nazāls līdzskanis tiek lietots lielākajā daļā pasaules valodu.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Bilabiāls nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Bjērnsons

Bjērnsons (— 'Bjērna dēls', no personvārda Bjērns (Bjørn); sieviešu dzimtē Bjērnsone) ir norvēģu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Bjērnsons · Redzēt vairāk »

Det som engang var

Det som engang var (tulkojumā no norvēģu valodas - Tas, kas reiz bijis) ir trešais norvēģu melnā metāla izpildītāja Burzum albums.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Det som engang var · Redzēt vairāk »

Drammenes komūna

Drammenes komūna (norvēģu un) ir pašvaldība Norvēģijā, Buskerudas filkē.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Drammenes komūna · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Eiropa · Redzēt vairāk »

Eiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums

Eiropa Šajā sarakstā apkopotas visas Eiropas valstis un atkarīgās teritorijas.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Eiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji

Eirovīzijas dziesmu konkursā ir uzvarējušas 68 dziesmas.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji · Redzēt vairāk »

Fēru valoda

Fēru valoda jeb fēriešu valoda (føroyskt mál) ir valoda, ko prot aptuveni cilvēku Fēru Salās, kā arī aptuveni fēriešu Dānijā.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Fēru valoda · Redzēt vairāk »

Fjordu zirgs

Fjordu zirgs jeb Norvēģijas fjordu zirgs ir viena no siltasiņu zirgu šķirnēm.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Fjordu zirgs · Redzēt vairāk »

Frūde Gritens

Frūde Gritens (norvēģu: Frode Grytten, dzimis 1960. gada 11. decembrī Bergenā, Norvēģijā, taču uzaudzis Odā) ir norvēģu rakstnieks un žurnālists.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Frūde Gritens · Redzēt vairāk »

Frognera parks

Frognera parks (norvēģu: Frognerparken) ir publiskais parks Norvēģijas galvaspilsētā Oslo, Frognera rajonā.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Frognera parks · Redzēt vairāk »

Google News

Google News logo Google News ir bezmaksas ziņu agregators, ko pārvalda uzņēmums Google Inc.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Google News · Redzēt vairāk »

Hansens

Hansens (dāņu un — 'Hansa dēls'; sieviešu dzimtē Hansena) ir dāņu/norvēģu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Hansens · Redzēt vairāk »

Henriks Ibsens

Henriks Juhans Ibsens (dzimis, miris) bija norvēģu dramaturgs.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Henriks Ibsens · Redzēt vairāk »

Hjells Askillsens

Hjells Askillsens (norvēģu: Kjell Askildsen, dzimis 1929. gada 29. septembrī Mandalā, Norvēģijā, miris 2021. gada 23. septembrī) bija norvēģu rakstnieks, daudzu literatūras prēmiju laureāts.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Hjells Askillsens · Redzēt vairāk »

ISketch

iSketch ir bezmaksas interneta spēle, kur viens cilvēks zīmē zīmējumu, kamēr citi cilvēki mēģina uzminēt, ko viņš zīmē.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un ISketch · Redzēt vairāk »

Islandiešu valoda

Islandiešu valoda (íslenska) ir ģermāņu valoda, faktiskā valsts valoda Islandē.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Islandiešu valoda · Redzēt vairāk »

ISO 639-1 kodu saraksts

ISO 639 ir trīs kodu saraksti.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un ISO 639-1 kodu saraksts · Redzēt vairāk »

ISO 639-3

ISO 639-3 (ISO 639-3:2007) ir starptautisks valodu kodu stantarts.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un ISO 639-3 · Redzēt vairāk »

Jakobsens

Jakobsens (dāņu un, Jakobsen — 'Jākoba dēls'; sieviešu dzimtē Jakobsena) ir dāņu un norvēģu cilmes uzvārds, kam citās ģermāņu valodās sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — Jākobsons un Džeikobsons.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Jakobsens · Redzēt vairāk »

Jaunnorvēģu valoda

Jaunnorvēģu valoda (nynorsk) ir viena no divām oficiālām norvēģu valodas rakstības formām (otra ir būkmols).

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Jaunnorvēģu valoda · Redzēt vairāk »

Jāns Kaplinskis

Jāns Kaplinskis (dzimis Tartu, miris), bija igauņu dzejnieks, prozaiķis, esejists un tulkotājs.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Jāns Kaplinskis · Redzēt vairāk »

Jū Nēsbē

Jū Nēsbē (dzimis) ir norvēģu rakstnieks, mūziķis, bijušais ekonomists un žurnālists.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Jū Nēsbē · Redzēt vairāk »

Jelgava 94 (romāns)

"Jelgava 94" ir latviešu rakstnieka Jāņa Joņeva debijas romāns, kas iznāca 2013.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Jelgava 94 (romāns) · Redzēt vairāk »

Jergensens

Jergensens (norvēģu un; sieviešu dzimtē Jergensena) ir dāņu/norvēģu uzvārds.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Jergensens · Redzēt vairāk »

Kalmāras ūnija

Kalmāras ūnijas teritorija ap 1500. gadu Kalmāras ūnija (dāņu, norvēģu un zviedru: Kalmarunionen) bija vairākas personālūnijas (1397-1524), kas apvienoja Dānijas (ar Holšteinu), Norvēģijas (ar Īslandi un Grenlandi) un Zviedrijas (ieskaitot daļu Somijas) karalistes zem viena monarha.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Kalmāras ūnija · Redzēt vairāk »

Karalis

Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Karalis · Redzēt vairāk »

Knuts Hamsuns

Knuts Hamsuns, īstajā vārdā Knuts Pedersens (Knut Hamsun, Knud Pedersen, dzimis 1859. gada 4. augustā, miris 1952. gada 19. februārī), bija norvēģu rakstnieks, Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs (1920).

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Knuts Hamsuns · Redzēt vairāk »

Krili

Krili jeb eifauzīdvēži (Euphausiacea) ir neliela izmēra vēžveidīgie, kas ir augstāko vēžu klases (Malacostraca) kārta.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Krili · Redzēt vairāk »

Krisjānsannas komūna

Krisjānsannas komūna (norvēģu un) ir pašvaldība Norvēģijā, Vestagderes filkē.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Krisjānsannas komūna · Redzēt vairāk »

Kristensens

Kristensens (dāņu un /Kristensen — 'Kristena dēls', no personvārda Kristens (Christen/Kristen); sieviešu dzimtē Kristensena) ir dāņu un norvēģu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Kristensens · Redzēt vairāk »

Kristiansens

Kristiansens (dāņu un /Kristiansen — 'Kristiana dēls', no personvārda Kristians (Christian/Kristian); sieviešu dzimtē Kristiansena) ir dāņu un norvēģu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Kristiansens · Redzēt vairāk »

La det swinge

La det swinge ir norvēģu dziesma, kuru 1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā izpildīja duets Bobbysocks! un ieguva pirmo uzvaru Norvēģijai šajā konkursā.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un La det swinge · Redzēt vairāk »

Larsen

Larsen ir oriģinālā rakstība vairākiem ģermāņu cilmes uzvārdiem.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Larsen · Redzēt vairāk »

Larsens

Larsens (dāņu un  — 'Larsa dēls', no personvārda Larss (Lars)); sieviešu dzimtē Larsena) ir dāņu/norvēģu cilmes uzvārds, kam zviedru valodā sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — Lāšons (Larsson) Cilvēki ar šo uzvārdu.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Larsens · Redzēt vairāk »

Latīņu raksts

Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Latīņu raksts · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Lāšons

Lāš(s)ons ( — 'Lāša dēls', no personvārda Lāšs (Lars); sieviešu dzimtē Lāš(s)one) ir izplatīts zviedru cilmes uzvārds, kam dāņu un norvēģu valodā sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — Larsens (Larsen).

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Lāšons · Redzēt vairāk »

Ligatūra

f-t tipogrāfiskā ligatūra 12pt izmērā Garamond fontā. Ligatūra (no — ‘apvienots’) rakstos un tipografikā ir divu vai vairāku burtu apvienojums vienā simbolā.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Ligatūra · Redzēt vairāk »

Lillehammeres komūna

Lillehammeres komūna (norvēģu un) ir pašvaldība Norvēģijā, Oplannes filkē.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Lillehammeres komūna · Redzēt vairāk »

Linda Ozola

Linda Ozola (dzimusi) ir latviešu filoloģe, tulkotāja un politiķe.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Linda Ozola · Redzēt vairāk »

Maize

Dažādi maizes kukuļi Maize ir karstumā apstrādāts pārtikas produkts, ko gatavo no miltiem un ūdens, parasti pievienojot arī sāli un raugu.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Maize · Redzēt vairāk »

Nacionālo devīžu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopotas visas valstu (arī bijušo/agrāko) un teritoriju (arī atkarīgo teritoriju) devīzes (moto).

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Nacionālo devīžu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis

Nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis ir mutvārdu valodās plaši izplatīts līdzskanis.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis · Redzēt vairāk »

Nilsens

Nilsens jeb Nīlsens (dāņu un  — 'Nila dēls', no personvārda Nils(s); sieviešu dzimtē Nilsena) ir dāņu un norvēģu cilmes uzvārds, kam zviedru valodā sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — Nilsons,.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Nilsens · Redzēt vairāk »

Nilsons

Nilsons ( — 'Nila dēls', no personvārda Nils; sieviešu dzimtē Nilsone) ir zviedru cilmes uzvārds, kam dāņu un norvēģu valodā sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — Nilsens (dāņu un). Cilvēki ar šo uzvārdu.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Nilsons · Redzēt vairāk »

Nobela prēmijas laureāti literatūrā

Nobela prēmija literatūrā (zviedru val: Nobelpriset i litteratur) ir ikgadējs Zviedrijas Akadēmijas apbalvojums par ieguldījumu literatūrā, kuru kopš 1901.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Nobela prēmijas laureāti literatūrā · Redzēt vairāk »

Nordāls Grīgs

Johans Nordāls Bruns Grīgs (dzimis, miris) bija norvēģu dzejnieks, romānists, dramaturgs, žurnālists un politiskais aktīvists.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Nordāls Grīgs · Redzēt vairāk »

Norvēģi

Norvēģi ir viena no Eiropas nācijām, Norvēģijas pamatiedzīvotāji (86%).

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Norvēģi · Redzēt vairāk »

Norvēģija

Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Norvēģija · Redzēt vairāk »

Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā

Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījusies 61 reizi, debitējot 1960. gada konkursā.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā · Redzēt vairāk »

Norvēģijas administratīvais iedalījums

Norvēģijas novietojums Norvēģijas administratīvo iedalījumu veido no 18 filkes (norvēģu: fylker).

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Norvēģijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »

Norvēģijas Futbola asociācija

Norvēģijas Futbola Asociācija (NFF) (norvēģu val.: Norges Fotballforbund) ir galvenā par futbolu atbildīgā organizācija Norvēģijā.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Norvēģijas Futbola asociācija · Redzēt vairāk »

Norvēģijas pilsētu uzskaitījums

Eiropā. Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Norvēģijas pilsētas.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Norvēģijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

NRK

NRK (saīsinājums no) ir 1933.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un NRK · Redzēt vairāk »

Olesunnas komūna

Olesunnas komūna (norvēģu un) ir pašvaldība Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, Dienvidmērē.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Olesunnas komūna · Redzēt vairāk »

Palatāls nazāls līdzskanis

Palatāls nazāls līdzskanis "'''ņ'''" apdzīvotās vietas nosaukumā ''Ņukši''. Balsīgs palatāls nazāls līdzskanis sastopams apmēram 35% Pasaules mutvārdu valodu.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Palatāls nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Pasaulē sliktākais cilvēks

"Pasaulē sliktākais cilvēks" ir 2021.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Pasaulē sliktākais cilvēks · Redzēt vairāk »

Pasaule Ziemassvētku krāsās

"Pasaule Ziemassvētku krāsās" ir latviešu dziedātāja Igo un citu latviešu mūziķu 2012.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Pasaule Ziemassvētku krāsās · Redzēt vairāk »

Pēdersens

Pēdersens (— 'Pēdera dēls'; sieviešu dzimtē Pēdersena) ir dāņu cilmes uzvārds, kam norvēģu valodā sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — Pēdešens.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Pēdersens · Redzēt vairāk »

Röyksopp

Röyksopp ir norvēģu elektroniskās mūzikas duets, kura sastāvā ietilpst Torbjorns Bruntlands un Sveins Berge.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Röyksopp · Redzēt vairāk »

Retroflekss līdzskanis

Par retrofleksiem sauc līdzskaņus, kuru artikulēšanai mēle pieskaras mutes dobuma velvei aiz alveolas, vai arī tiek pagriezta atpakaļ līdz cietajām aukslējām; respektīvi - tiek artikulēti no postalveolārās līdz palatālai artikulācijas vietai.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Retroflekss līdzskanis · Redzēt vairāk »

Retroflekss nazāls līdzskanis

Retroflekss nazāls līdzskanis ir daļā mutvārdu valodu lietots līdzskanis.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Retroflekss nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Serensens

Serensens (sieviešu dzimtē Serensena) ir dāņu cilmes uzvārds, kam norvēģu valodā sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — Sērensens.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Serensens · Redzēt vairāk »

Sigrida Unsete

Sigrida Unsete (dzimusi 1882. gada 20. maijā Kalundborgā, Dānijā; mirusi 1949. gada 10. jūnijā Lillehammerē, Norvēģijā) bija norvēģu rakstniece.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Sigrida Unsete · Redzēt vairāk »

Skandināvija

Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Skandināvija · Redzēt vairāk »

Stavangeres komūna

Stavangeres komūna (norvēģu un) ir pašvaldība Norvēģijā, Rūgalannes filkē.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Stavangeres komūna · Redzēt vairāk »

Svalbāras Universitātes Centrs

Svalbāras Universitātes Centrs (UNIS) ir Norvēģijas valstij piederoša augstākā mācību iestāde, kas nodarbojas ar pētniecību un nodrošina universitātes līmeņa izglītību Arktikas studijās.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Svalbāras Universitātes Centrs · Redzēt vairāk »

Tūresens

Tūresens (— 'Tūra dēls'; sieviešu dzimtē Tūresena) ir norvēģu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Tūresens · Redzēt vairāk »

Telma (filma)

"Telma" ir 2017.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Telma (filma) · Redzēt vairāk »

Trumses komūna

Trumses komūna (norvēģu un) ir pašvaldība Norvēģijā, Trumses filkē.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Trumses komūna · Redzēt vairāk »

Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija

Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija (VPVĢ) ir 1971.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Valodu saime

Galvenās valodu saimes Par valodu saimi sauc radniecīgu valodu grupu, kas apvienota pēc to kopējā priekšteča — pirmvalodas.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Valodu saime · Redzēt vairāk »

Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma

Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma ir uzskaitījums, kurā ir iekļautas valodas, kurām ir piešķirts ISO 639-1 kods, kā arī pārējās valodas, par kurām izveidoti raksti latviešu valodas Vikipēdijā.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma · Redzēt vairāk »

Vargs Vikerness

Vargs Vikerness, dzimis Kristians Vikerness (dzimis 1973. gada 11. februārī netālu no Bergenas Norvēģijā, pašlaik likumīgais vārds ir Luijs Kašē), pazīstams arī kā Grāfs Grišnaks (norvēģu: Count Grishnackh), ir Norvēģijas melnā metāla mūziķis.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Vargs Vikerness · Redzēt vairāk »

Vårt land

Vårt land (no zviedru un norvēģu: "Mūsu valsts") var būt.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Vårt land · Redzēt vairāk »

Velārs nazāls līdzskanis

Velārs nazāls līdzskanis ir mutvārdu valodās vidēji bieži sastopams līdzskanis.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Velārs nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Ziemeļģermāņu valodas

Ziemeļģermāņu valodas ir indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodu grupas apakšgrupa, pie kuras pieder dāņu, fēriešu, islandiešu, norvēģu un zviedru valoda.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Ziemeļģermāņu valodas · Redzēt vairāk »

Ziemeļvalstis

Ziemeļvalstis ir reģions Ziemeļeiropā, ko veido Dānija, Islande, Norvēģija, Somija un Zviedrija, kā arī šo valstu autonomās teritorijas — Fēru salas, Grenlande un Ālandu salas.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Ziemeļvalstis · Redzēt vairāk »

Ziemeļvalstu ģimnāzija

Ziemeļvalstu ģimnāzija (ZVĢ) ir vispārējās vidējās izglītības iestāde, kas atrodas Paula Lejiņa ielā 12 Zolitūdē, Rīgā, sākumskola atrodas Anniņmuižas ielā 11.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Ziemeļvalstu ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Zilbes intonācija

Zilbes intonācija ir prosodiska parādība, kuras noteicošie radītāji ir pamattonis, intensitāte un kvantitāte (garums), to izmanto garās zilbēs un tā kalpo semantiskai un gramatiskai diferencēšanai.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Zilbes intonācija · Redzēt vairāk »

Zviedru valoda

Zviedru valoda (svenska) ir indoeiropiešu valodu saimes ziemeļģermāņu valoda, ko prot aptuveni 10 miljoni cilvēku.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un Zviedru valoda · Redzēt vairāk »

1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

1961.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un 1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

1962.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un 1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

BBC televīzijas centrs Londonā. 1963.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un 1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

1964.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un 1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

1965.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un 1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

1966.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un 1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

1967.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un 1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

1982.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un 1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

29.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un 1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

31.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un 1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

1997.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un 1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

1998.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un 1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

2003. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss

2003.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un 2003. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

2004. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss

2004.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un 2004. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

2005. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss

2005.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un 2005. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

Eirovīzijas Dziesmu konkurss 2006 ir 51.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un 2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

2019. gada Eirovīzijas koris

2019.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un 2019. gada Eirovīzijas koris · Redzēt vairāk »

94. Kinoakadēmijas balva

94.

Jaunums!!: Norvēģu valoda un 94. Kinoakadēmijas balva · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »