Ātrāk nekā pārlūku!
188 attiecības: Afrikāneri, Alveolārs līdzskanis, Alveolārs nazāls līdzskanis, Amerikas pamatiedzīvotāju valodas, Angļu valoda, Angļu-frīzu valodas, Annas Frankas dienasgrāmata, Artikuls, Aruba, AutoCAD, Šveice, Ģermāņu valodas, Bagars, Balsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis, Baltijas jūra, Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, Beļģija, Beļģija Eirovīzijas dziesmu konkursā, Beļģijas Futbola asociācija, Beļģijas pilsētu uzskaitījums, Benilukss, Bergs, Bilabiāls nazāls līdzskanis, Bodegons, Bonaire, Brēgels, Brisele, Bušmeņi, De Jongs, Denkerka, Dienvidamerika, Dienvidamerikas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums, Dienvidāfrika, Dienvidholande, Dienvidrietumu Āfrika, Digrāfs, Dzintars, Edgars Lejnieks, Een beetje, Ei, Eiro banknotes, Eiropa, Eiropas Savienība, Eiropas Savienības valodas, Eiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums, Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji, Eksonīms, Flandrija, Flandrijas tūre, Flāmi, ..., Flāmu valoda, Fomins & Kleins, Franču valoda, Frūde Gritens, Frīzi, Frīziskās valodas, Frīzlande, Gajāna, Gelderlande, Gente, Gentes Universitāte, Gerhards, Google News, Groningena (province), Hēmskerka, Il Pulcino Pio, Indonēziešu valoda, ISO 639-1 kodu saraksts, Javiešu valoda, Jāns Kaplinskis, Josts van den Vondels, Kabeļtauva, Karalis, Kirasao, Kleins, Krāmers, Krustvārdu mīkla, Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva), Labiodentāls līdzskanis, Labiodentāls nazāls līdzskanis, Latīņamerika, Latīņu raksts, Lēvenas Katoļu universitāte, Lēvenas Katoļu universitāte (franču valoda), Lejasvācu valoda, Lielas zivis ēd mazas zivis, Ligatūra, Limburga (Nīderlande), Limburgiešu valoda, Luijs Bonaparts, Luksemburga, Maize, Nacionālo devīžu uzskaitījums, Nana Mushuri, Nazāls līdzskanis, Nīderlande, Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā, Nīderlandes Antiļas, Nīderlandes ētikas politika, Nīderlandes eiro monētas, Nīderlandes Futbola asociācija, Nīderlandes himna, Nīderlandes Karaliste, Nīderlandes pilsētu uzskaitījums, Nīderlandes Republika, Nīderlandes vēstures kanons, Nīderlandieši, Nīderlandiešu īpašvārdu atveidošana, Nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis, Neitrālā Moresneta, Net als toen, Oira Linda, Oranjes brīvvalsts, Papjamento, Pēdiņas, Pidžinvaloda, Pirmdiena, Probleemblad, Quo Vadis, Aida?, Rietumģermāņu valodas, Simons Stevins, Sintēstatiusa, Sintmārtena, Skorpionu karalis, Slāvismi, Slēdzenis, Spoorloos, Stranda iela, Surinama, Telegram, Tilburga, Transvālas Republika, Trīspadsmit kolonijas, Tuvu (filma), Uzlabots šifrēšanas standarts, Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma, Van Deiks, Van der Vīls, Vatu jūra, Vācija, Velārs nazāls līdzskanis, Verstapens, Vikipēdija nīderlandiešu valodā, Vilamovice, Zēlande (province), Ziemeļamerikas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums, Ziemeļholande, Ziemeļsulavesi, Zivju cauna, Zonhovena, 1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2003. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2004. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2005. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2006. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2007. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2008. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2009. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2010. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2011. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2012. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2013. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2014. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2016. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2017. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2018. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2019. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2020. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2022. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2023. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss. Izvērst indekss (138 vairāk) »
Afrikāneri
Afrikāneri (pašnosaukums — Afrikaner), agrāk arī būri (Boer), afrikandi, ir viena no Dienvidāfrikas tautām.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Afrikāneri · Redzēt vairāk »
Alveolārs līdzskanis
Alveolārie līdzskaņi tiek artikulēti ar mēli pret vai tuvu augšējai alveolai (augšzobu smaganām).
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Alveolārs līdzskanis · Redzēt vairāk »
Alveolārs nazāls līdzskanis
n franču valodas vārdā ''connexion'' (savienojums). Alveolārs nazāls līdzskanis ir mutvārdu valodās bieži lietots līdzskanis.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Alveolārs nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Amerikas pamatiedzīvotāju valodas
Čičenicā atrasts maiju jukateku valodā ap 11.—12. gadsimtu sarakstītais Drēzdenes kodekss Amerikas pamatiedzīvotāju valodas ir valodas, kurās runā Amerikas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Amerikas pamatiedzīvotāju valodas · Redzēt vairāk »
Angļu valoda
Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Angļu valoda · Redzēt vairāk »
Angļu-frīzu valodas
Aptuvenais anglo-frīzu valodu pašreizējais sadalījums Eiropā Angļu-frīzu valodas ir rietumģermāņu valodu apakšgrupa, kurā ietilpst senangļu, senfrīzu un no tām atvasinātās valodas.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Angļu-frīzu valodas · Redzēt vairāk »
Annas Frankas dienasgrāmata
"Annas Frankas dienasgrāmata" ( — ‘Sētas māja’) ir balstīta uz nīderlandiešu valodā rakstītās dienasgrāmatas, kuras autore ir Anna Franka.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Annas Frankas dienasgrāmata · Redzēt vairāk »
Artikuls
nav artikulu Artikuls (cēlies no artus — 'savienojums') valodniecībā ir palīgvārds, kas tiek izmantots kopā ar lietvārdu.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Artikuls · Redzēt vairāk »
Aruba
Aruba (papiamento un) ir 33 km gara sala Mazo Antiļu salu grupā, atrodas 27 km uz ziemeļiem no Venecuēlas piekrastes.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Aruba · Redzēt vairāk »
AutoCAD
AutoCAD ir lietojumprogramma, kas paredzēta datorizētajai projektēšanai(CAD), kur ir iespējams rasēt gan 2D, gan 3D objektus.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un AutoCAD · Redzēt vairāk »
Šveice
Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Šveice · Redzēt vairāk »
Ģermāņu valodas
Valstis vai reģioni, kur ģermāņu valodai nav oficiāla statusa, bet tā ir ievērojama, t.i., tiek lietota dažās dzīves jomās un/vai tiek runāta vietējās minoritātes vidū Līnija, kas atdala ziemeļģermāņu un rietumģermaņu valodas Ģermāņu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Ģermāņu valodas · Redzēt vairāk »
Bagars
Greifera bagars Bagars ir īpaša, peldoša iekārta, kas paredzēta materiālu izrakšanai ūdens vidē (dažreiz īslaicīgi radītā), lai uzlabotu ūdenstilpes īpašības; pārveidotu sauszemi un ūdenstilpes ar mērķi izmainīt ūdens noplūdi, kuģojamību un komerciālo izmantošanu; būvētu aizsprostus, dambjus un citas straumes un krasta līnijas kontroles būves; iegūtu vērtīgas minerālu nogulsnes vai jūras dzīvniekus ar komerciālu nozīmi.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Bagars · Redzēt vairāk »
Balsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis
Balsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis ir lielā daļā mutvārdu valodu lietots līdzskanis.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Balsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss ir ikgadējs mūzikas konkurss, ko organizē Eiropas Raidorganizāciju apvienība (EBU).
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
Beļģija
Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Beļģija · Redzēt vairāk »
Beļģija Eirovīzijas dziesmu konkursā
Beļģija Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījusies 63 reizes, no kurām finālos ir piedalījusies 53 reizes, debitējot 1956. gada konkursā.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Beļģija Eirovīzijas dziesmu konkursā · Redzēt vairāk »
Beļģijas Futbola asociācija
Beļģijas Futbola asociācija (URBSFA/KBVB) (franču val. / nīderlandiešu val.: Union Royale Belge des Sociétés de Football Association / Koninklijke Belgische Voetbal Bond) ir galvenā par futbolu atbildīgā organizācija Beļģijā.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Beļģijas Futbola asociācija · Redzēt vairāk »
Beļģijas pilsētu uzskaitījums
Eiropā Šajā uzskatījumā apkopotas visas Beļģijas pilsētas.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Beļģijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Benilukss
Benilukss (saukts arī Beniluksa valstis) ir ekonomiska savienība, kas apvieno trīs kaimiņu monarhijas: Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Benilukss · Redzēt vairāk »
Bergs
Bergs (vācu, nīderlandiešu un — 'kalns'; sieviešu dzimtē Berga) ir ģermāņu cilmes uzvārds, kam zviedru valodā sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — Berjs.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Bergs · Redzēt vairāk »
Bilabiāls nazāls līdzskanis
Balsīgs bilabiāls nazāls līdzskanis tiek lietots lielākajā daļā pasaules valodu.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Bilabiāls nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Bodegons
eļļa, 105 x 119cm, Edinburga, Skotijas nacionālā galerija. eļļa, audekls. Bodegons ir Renesanses perioda tēlotājas mākslas žanrs, kurā raksturīgi virtuves skatu, traktieru ainu attēlojumi, īpaši raksturīgs 17.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Bodegons · Redzēt vairāk »
Bonaire
Bonaire, arī Bonera, oficiāli Bonaires salas apgabals ir salu valsts Ziemeļamerikā, Karību reģionā.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Bonaire · Redzēt vairāk »
Brēgels
Brēgels (sieviešu dzimtē Brēgele) ir nīderlandiešu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Brēgels · Redzēt vairāk »
Brisele
Brisele (vai Ville de Bruxelles) ir pilsēta Beļģijas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Brisele · Redzēt vairāk »
Bušmeņi
Bušmeņi (arī sani vai basarva) ir kopējs apzīmējums vairākām radniecīgam tautām Āfrikas dienvidos.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Bušmeņi · Redzēt vairāk »
De Jongs
De Jongs (sieviešu dzimtē de Jonga) ir nīderlandiešu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un De Jongs · Redzēt vairāk »
Denkerka
Denkerka ir ostas pilsēta Francijas ziemeļos, Noras-Padekalē reģionā, Noras departamentā, aptuveni 10 km no Beļģijas robežas.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Denkerka · Redzēt vairāk »
Dienvidamerika
Dienvidamerika ir viens no kontinentiem.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Dienvidamerika · Redzēt vairāk »
Dienvidamerikas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums
Dienvidamerika Šajā sarakstā apkopotas visas Dienvidamerikas valstis un atkarīgās teritorijas.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Dienvidamerikas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Dienvidāfrika
Dienvidāfrika, oficiāli Dienvidāfrikas Republika (Republiek van Suid-Afrika; Republic of South Africa), saīsinājumā DĀR, ir valsts Dienvidāfrikā.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Dienvidāfrika · Redzēt vairāk »
Dienvidholande
Dienvidholande ir viena no Nīderlandes 12 provincēm.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Dienvidholande · Redzēt vairāk »
Dienvidrietumu Āfrika
Dienvidrietumu Āfrika bija Dienvidāfrikas Savienības, vēlāk — Dienvidāfrikas Republikas Nāciju Līgas un ANO mandātteritorija bijušās Vācijas kolonijas Vācu Dienvidrietumu Āfrikas teritorijā.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Dienvidrietumu Āfrika · Redzēt vairāk »
Digrāfs
Par digrāfu sauc burtu pāri, ar ko apzīmē vienu fonēmu vai fonēmu sekvenci, kas neatbilst šo burtu parastajai skaniskajai vērtībai.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Digrāfs · Redzēt vairāk »
Dzintars
skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Dzintars · Redzēt vairāk »
Edgars Lejnieks
Edgars Lejnieks (dzimis, miris) bija latviešu matemātiķis, Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes vairākkārtējs dekāns, Latvijas Universitātes Centrālās bibliotēkas pirmais pārzinis, Matemātikas semināra bibliotēkas vadītājs.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Edgars Lejnieks · Redzēt vairāk »
Een beetje
Een beetje (saīsinājumā — n Beetje) ir dziesma, kas uzvarēja 1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Kannās, Francijā, kuras autori ir Diks Šalīss un Villijs van Hermets, kurš bija vārdu autors arī 1957.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Een beetje · Redzēt vairāk »
Ei
Ei ir bijušais līcis, tagad noslēgta ūdenskrātuve Nīderlandes galvaspilsētā Amsterdamā.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Ei · Redzēt vairāk »
Eiro banknotes
Eiro banknotes ir banknotes, kuras lieto eirozonā.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Eiro banknotes · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Eiropa · Redzēt vairāk »
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »
Eiropas Savienības valodas
Eiropas Savienības oficiālās valodas. Eiropas Savienības valodas ir valodas, kuras lieto Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Eiropas Savienības valodas · Redzēt vairāk »
Eiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums
Eiropa Šajā sarakstā apkopotas visas Eiropas valstis un atkarīgās teritorijas.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Eiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji
Eirovīzijas dziesmu konkursā ir uzvarējušas 68 dziesmas.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji · Redzēt vairāk »
Eksonīms
Eksonīms (no — 'ārpus' un ὄνυμα — 'vārds') ir vietvārds, kuru nosauktajā vietā nelieto vietējie iedzīvotāji ne oficiālajā, ne kādā vietējā valodā.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Eksonīms · Redzēt vairāk »
Flandrija
Flandrija ir vēsturisks reģions mūsdienu Beļģijas ziemeļu daļā, kā arī Francijas un Nīderlandes teritorijā.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Flandrija · Redzēt vairāk »
Flandrijas tūre
Flandrijas tūre ir šosejas riteņbraukšanas sacensības, kuras katru pavasari notiek Beļģijā, nedēļu pirms Parīze—Rubē.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Flandrijas tūre · Redzēt vairāk »
Flāmi
Flāmi ir Beļģijas Flandrijas reģiona pamatiedzīvotāji, kas runā nīderlandiešu valodā.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Flāmi · Redzēt vairāk »
Flāmu valoda
Flāmu valoda (Vlaams) ir vispārpieņemts nosaukums nīderlandiešu valodas dialektiem, kas izplatīti Beļģijas ziemeļu reģionā Flandrijā.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Flāmu valoda · Redzēt vairāk »
Fomins & Kleins
Fomins & Kleins ir latviešu rokgrupa no Liepājas, ko 2002.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Fomins & Kleins · Redzēt vairāk »
Franču valoda
Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Franču valoda · Redzēt vairāk »
Frūde Gritens
Frūde Gritens (norvēģu: Frode Grytten, dzimis 1960. gada 11. decembrī Bergenā, Norvēģijā, taču uzaudzis Odā) ir norvēģu rakstnieks un žurnālists.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Frūde Gritens · Redzēt vairāk »
Frīzi
Frīzi ir tauta Nīderlandē, pamatā Frīzlandes provincē, daļēji Groningenas provincē un Ziemeļfrīzu salās, kā arī Vācijā (ZR, Ziemeļfrīzu salās, Helgolandē).
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Frīzi · Redzēt vairāk »
Frīziskās valodas
Frīziskās valodas ir indoeiropiešu saimes ģermāņu apakšgrupas rietumu atzara valodas.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Frīziskās valodas · Redzēt vairāk »
Frīzlande
Frīzlande ir Nīderlandes province, kas atrodas valsts ziemeļos.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Frīzlande · Redzēt vairāk »
Gajāna
Gajāna, oficiāli Gajānas Kooperatīvā Republika, iepriekš zināma kā Britu Gajāna, ir valsts Dienvidamerikas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Gajāna · Redzēt vairāk »
Gelderlande
Gelderlande ir viena no Nīderlandes 12 provincēm.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Gelderlande · Redzēt vairāk »
Gente
Gente, arī Ģente (nīderlandiešu: Gent), ir pilsēta Beļģijas ziemeļos, Flandrijas reģiona rietumos pie Lisas ietekas Šeldā, Austrumflandrijas administratīvais centrs un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Gente · Redzēt vairāk »
Gentes Universitāte
Gentes Universitāte ir 1817.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Gentes Universitāte · Redzēt vairāk »
Gerhards
Garhards (vācu, nīderlandiešu,, no senvācu ger — 'šķēps' un hard — 'ciets') ir ģermāņu cilmes uzvārds, kas sastopams arī Latvijā (sieviešu dzimtē Gerharda vai Gerharde).
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Gerhards · Redzēt vairāk »
Google News
Google News logo Google News ir bezmaksas ziņu agregators, ko pārvalda uzņēmums Google Inc.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Google News · Redzēt vairāk »
Groningena (province)
Groningena ir Nīderlandes province.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Groningena (province) · Redzēt vairāk »
Hēmskerka
Hēmskerka (vīriešu dzimtē Hēmskerks) ir nīderlandiešu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Hēmskerka · Redzēt vairāk »
Il Pulcino Pio
"Il Pulcino Pio" ir itāļu dziesma, kas tika izdota kā singls.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Il Pulcino Pio · Redzēt vairāk »
Indonēziešu valoda
Indonēziešu valoda ir Indonēzijas oficiālā valoda.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Indonēziešu valoda · Redzēt vairāk »
ISO 639-1 kodu saraksts
ISO 639 ir trīs kodu saraksti.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un ISO 639-1 kodu saraksts · Redzēt vairāk »
Javiešu valoda
Javiešu valoda (basa Jawa, 45px) ir austronēziešu saimes valoda, kurā galvenokārt runā javieši, kas pārsvarā apdzīvo Javas salu Indonēzijā.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Javiešu valoda · Redzēt vairāk »
Jāns Kaplinskis
Jāns Kaplinskis (dzimis Tartu, miris), bija igauņu dzejnieks, prozaiķis, esejists un tulkotājs.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Jāns Kaplinskis · Redzēt vairāk »
Josts van den Vondels
Josts van den Vondels (dzimis, miris) bija nīderlandiešu dzejnieks un dramaturgs.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Josts van den Vondels · Redzēt vairāk »
Kabeļtauva
Kabeļtauva ir nemetriskā attāluma mērvienība jūrniecībā.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Kabeļtauva · Redzēt vairāk »
Karalis
Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Karalis · Redzēt vairāk »
Kirasao
Kirasao ir autonoma valsts Nīderlandes Karalistes sastāvā.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Kirasao · Redzēt vairāk »
Kleins
Kleins (vācu un — 'mazs'; sieviešu dzimtē Kleina) ir vācu un nīderlandiešu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Kleins · Redzēt vairāk »
Krāmers
Krāmers (Kramer) ir nīderlandiešu un lejasvācu izcelsmes vārds, kas apzīmē tirgotāju vai mazumtirgotāju, un tas ir izplatīts profesiju uzvārds.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Krāmers · Redzēt vairāk »
Krustvārdu mīkla
Krustvārdu mīklu lapa kādā vācu avīzē Krustvārdu mīkla ir mīkla, kurā atminējumi ir jāieraksta ailītēs, kas krusto cita citu.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Krustvārdu mīkla · Redzēt vairāk »
Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)
Amerikas Kinoakadēmijas balva kategorijā "Labākā starptautiskā spēlfilma" (iepriekš "Labākā filma svešvalodā") tiek pasniegta katru gadu kopš 1956.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva) · Redzēt vairāk »
Labiodentāls līdzskanis
Fonētikā par labiodentālu līdzskani sauc līdzskani, ko artikulē ar apakšlūpu un augšzobiem.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Labiodentāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Labiodentāls nazāls līdzskanis
Labiodentāls nazāls līdzskanis norvēģu valodas vārdā ''komfyr'' ''(plīts)''. Labiodentāls nazāls līdzskanis tiek lietots dažās runātajās valodās.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Labiodentāls nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Latīņamerika
Latīņamerika (vai América Latina) ir Amerikas reģions, kurā dominējošās ir romāņu (latīņu) valodas: spāņu, portugāļu un franču.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Latīņamerika · Redzēt vairāk »
Latīņu raksts
Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Latīņu raksts · Redzēt vairāk »
Lēvenas Katoļu universitāte
Lēvenas Katoļu universitāte var būt.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Lēvenas Katoļu universitāte · Redzēt vairāk »
Lēvenas Katoļu universitāte (franču valoda)
Lēvenas Katoļu universitāte ir 1968.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Lēvenas Katoļu universitāte (franču valoda) · Redzēt vairāk »
Lejasvācu valoda
Lejasvācu valoda (Plattdüütsch), arī lejassakšu valoda, ir rietumģermāņu valoda, kura galvenokārt izplatīta Vācijas ziemeļos, Nīderlandes ziemeļaustrumos un Dānijas dienvidos.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Lejasvācu valoda · Redzēt vairāk »
Lielas zivis ēd mazas zivis
"Lielas zivis ēd mazas zivis" (1556/7) ir Pītera Brēgela Vecākā tintes zīmējums (vēlāk arī gravīra).
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Lielas zivis ēd mazas zivis · Redzēt vairāk »
Ligatūra
f-t tipogrāfiskā ligatūra 12pt izmērā Garamond fontā. Ligatūra (no — ‘apvienots’) rakstos un tipografikā ir divu vai vairāku burtu apvienojums vienā simbolā.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Ligatūra · Redzēt vairāk »
Limburga (Nīderlande)
Limburga ir viena no Nīderlandes 12 provincēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Limburga (Nīderlande) · Redzēt vairāk »
Limburgiešu valoda
Limburgiešu valoda (Lèmburgs) ir rietumģermāņu valoda, kas galvenokārt izplatīta Nīderlandes provincē Limburgā un Beļģijas provincē Limburgā, kā arī Vācijas vēsturiskajā apgabalā Reinzemē.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Limburgiešu valoda · Redzēt vairāk »
Luijs Bonaparts
Luijs Napoleons Bonaparts (dzimis, miris) bija Holandes karalis no 1806.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Luijs Bonaparts · Redzēt vairāk »
Luksemburga
Luksemburgas Lielhercogiste ir valsts Rietumeiropā.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Luksemburga · Redzēt vairāk »
Maize
Dažādi maizes kukuļi Maize ir karstumā apstrādāts pārtikas produkts, ko gatavo no miltiem un ūdens, parasti pievienojot arī sāli un raugu.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Maize · Redzēt vairāk »
Nacionālo devīžu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopotas visas valstu (arī bijušo/agrāko) un teritoriju (arī atkarīgo teritoriju) devīzes (moto).
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Nacionālo devīžu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Nana Mushuri
Joanna Mushuri (dzimusi), plašāk zināma kā Nana Mushuri, ir Grieķijas dziedātāja.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Nana Mushuri · Redzēt vairāk »
Nazāls līdzskanis
Nazāls līdzskanis (saukts arī nazāls slēdzenis vai nazāls kontinuants) veidojas nolaižot mīkstās aukslējas un ļaujot gaisam brīvi plūst caur degunu.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Nīderlande · Redzēt vairāk »
Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā
Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījusies 63 reizes, no kurām finālos ir piedalījusies 53 reizes, debitējot 1956. gada konkursā.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā · Redzēt vairāk »
Nīderlandes Antiļas
Nīderlandes Antiļas bija ar Nīderlandes Karalisti asociēta valsts Karību jūras austrumos un dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Nīderlandes Antiļas · Redzēt vairāk »
Nīderlandes ētikas politika
Nīderlandes ētikas politika bija Nīderlandes Austrumindijas (mūsdienu Indonēzija) koloniālās valdības oficiālā politika četrās desmitgadēs no 1901.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Nīderlandes ētikas politika · Redzēt vairāk »
Nīderlandes eiro monētas
Nīderlandes eiro monētas ir eiro monētas, kuras izdevusi Nīderlande.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Nīderlandes eiro monētas · Redzēt vairāk »
Nīderlandes Futbola asociācija
Nīderlandes Futbola Asociācija (KNVB) (nīderlandiešu: Koninklijke Nederlandse Voetbalbond) ir galvenā par futbolu atbildīgā organizācija Nīderlandē.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Nīderlandes Futbola asociācija · Redzēt vairāk »
Nīderlandes himna
Het Wilhelmus ir Nīderlandes Karalistes nacionālā himna un vecākā zināmā valsts himnas melodija pasaulē.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Nīderlandes himna · Redzēt vairāk »
Nīderlandes Karaliste
Nīderlandes Karaliste ir suverēna valsts un konstitucionālā monarhija ar teritorijām Rietumeiropā un Karību reģionā.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Nīderlandes Karaliste · Redzēt vairāk »
Nīderlandes pilsētu uzskaitījums
Eiropā Uzskaitījumā apkoptas Nīderlandes pilsētas.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Nīderlandes pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Nīderlandes Republika
Septiņu Apvienoto Provinču Republika (Republiek der Zeven Verenigde Nederlanden), zināma kā Nīderlandes Republika, bija federāla republika mūsdienu Nīderlandes (mazliet arī Beļģijas) teritorijā no 1588.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Nīderlandes Republika · Redzēt vairāk »
Nīderlandes vēstures kanons
Nīderlandes vēstures kanons ir saraksts ar 50 tēmām, kuru mērķis ir piedāvāt Nīderlandes vēstures hronoloģisku kopsavilkumu, kurš Nīderlandē būtu jāmāca pamatskolā un vidusskolas pirmajos divos gados.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Nīderlandes vēstures kanons · Redzēt vairāk »
Nīderlandieši
Izcilu nīderlandiešu attēli. Nīderlandieši jeb holandieši ir Nīderlandes pamatiedzīvotāji un pilsoņi, kā arī citu valstu (galvenokārt Dienvidāfrikas, ASV, Kanādas) pilsoņi, kas pieder pie nīderlandiešu etniskās grupas.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Nīderlandieši · Redzēt vairāk »
Nīderlandiešu īpašvārdu atveidošana
Nīderlandiešu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa ievērojot latviešu valodas tradīcijas nīderlandiešu un flāmu īpašvārdu atveidošanā.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Nīderlandiešu īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »
Nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis
Nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis ir mutvārdu valodās plaši izplatīts līdzskanis.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis · Redzēt vairāk »
Neitrālā Moresneta
Neitrālās Moresnetas teritorija zilā krāsā. Dzeltenā krāsā iekrāsota Beļģija, zaļā krāsā — Prūsija, bet oranžā krāsā — Nīderlande Neitrālā Moresneta bija mazs kondomināts no 1816.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Neitrālā Moresneta · Redzēt vairāk »
Net als toen
Net als toen ir dziesma, kas uzvarēja 1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Frankfurtē, Vācijā, kuras autori ir Gīss Jansens un Villijs van Hermets.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Net als toen · Redzēt vairāk »
Oira Linda
Oira Lindas manuskripta 46. lappuse. Oira Linda (frīzu: Oera Linda Boek, vācu: Ura-Linda-Chronik), saukts arī par Oira Lindas dzimtas grāmatām, ir pretrunīgi vērtēts frīzu vēsturisks, mitoloģisks un reliģisks teksts, kas atklāts 19. gadsimtā.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Oira Linda · Redzēt vairāk »
Oranjes brīvvalsts
Būru republikas. Oranjes brīvvalsts bija valsts Oranžas upes augštecē Dienvidāfrikā (1854—1902).
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Oranjes brīvvalsts · Redzēt vairāk »
Papjamento
Papjamento, arī papjamentu (papiamentu), ir uz spānizētas portugāļu valodas ar lielu nīderlandiešu valodas piejaukumu balstīta kreoliskā valoda.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Papjamento · Redzēt vairāk »
Pēdiņas
Pēdiņas ir pieturzīme, ar kuru palīdzību tekstā izceļ tiešo runu, citējumus un dažādus nosaukumus ar īpašvārdisku nozīmi.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Pēdiņas · Redzēt vairāk »
Pidžinvaloda
Pidžinvaloda jeb vienkārši pidžins ir vienkāršota jaukta kontaktvaloda starp cilvēkiem, kuri savstarpēji nepārzina sava sarunbiedra valodu, bet tomēr ir nepieciešams kontaktēties.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Pidžinvaloda · Redzēt vairāk »
Pirmdiena
Pirmdiena ir nedēļas diena, kas seko svētdienai un ir pirms otrdienas.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Pirmdiena · Redzēt vairāk »
Probleemblad
Probleemblad ir šaha kompozīcijas žurnāls, kas iznāk kopš 1944.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Probleemblad · Redzēt vairāk »
Quo Vadis, Aida?
Quo Vadis, Aida? ir 2020.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Quo Vadis, Aida? · Redzēt vairāk »
Rietumģermāņu valodas
Rietumģermāņu valodas ir lielākā no trim indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodu grupas apakšgrupām.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Rietumģermāņu valodas · Redzēt vairāk »
Simons Stevins
Simons Stevins (dzimis, miris) bija flāmu matemātiķis un inženieris.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Simons Stevins · Redzēt vairāk »
Sintēstatiusa
Sintēstatiusa, arī Statija vai Senteisteisa, ir Nīderlandes Antiļām piederoša sala Mazajās Antiļu salās uz ziemeļrietumiem no Sentkitsas.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Sintēstatiusa · Redzēt vairāk »
Sintmārtena
Sintmārtena ir autonoma valsts Nīderlandes Karalistes sastāvā, Mazajās Antiļu salās, kas aizņem Sintmārtenas salas dienvidu daļu.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Sintmārtena · Redzēt vairāk »
Skorpionu karalis
Skorpionu karalis ir 2002.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Skorpionu karalis · Redzēt vairāk »
Slāvismi
čehu: ''píšťala'' — 'svilpe') Slāvismi ir vārdi, izteicieni un citas (leksikas, gramatikas, fonētikas u.c.) īpašības, kas aizgūtas no slāvu valodas vai ar tās starpniecību pārņemtas citā valodā (gan slāvu, gan neslāvu valodā).
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Slāvismi · Redzēt vairāk »
Slēdzenis
Slēdzenis, eksplozīvs slēdzenis, vai oklūzīvs ir līdzskanis, ko rada pārtraucot gaisa plūsmu balss traktā.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Slēdzenis · Redzēt vairāk »
Spoorloos
Spoorloos ir 1988.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Spoorloos · Redzēt vairāk »
Stranda iela
Zilā raustītā līnija apzīmē sākotnējo krasta līniju. Stranda iela ir redzama zem un pa kreisi no tās. Pa labi no N2 iela beidzas un pārtop Jaunā tirgus ielā un Alberta ielā. Stranda iela ir iela Dienvidāfrikā, Keiptaunā.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Stranda iela · Redzēt vairāk »
Surinama
Surinama, oficiāli Surinamas Republika ir valsts Dienvidamerikas ziemeļos.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Surinama · Redzēt vairāk »
Telegram
Telegram ir brīva un atvērtā pirmkoda, vairākplatformu un mākoņskaitļošanas programmatūra, kas nodrošina tūlītēju ziņojumapmaiņu, šifrētus videozvanus un IP balss pārraidi.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Telegram · Redzēt vairāk »
Tilburga
Tilburgas tekstilmuzejs Tilburga (nīderlandiešu - Tilburg) ir pilsēta Nīderlandes dienvidos, Ziemeļbrabantē.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Tilburga · Redzēt vairāk »
Transvālas Republika
Būru republikas. Transvālas Republika (— "aiz Vālas upes"), oficiāli Dienvidāfrikāņu Republika (Zuid-Afrikaansche Republiek), bija valsts Dienvidāfrikā (1852—1902).
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Transvālas Republika · Redzēt vairāk »
Trīspadsmit kolonijas
Trīspadsmit kolonijas bija grupa ar britu aizjūras teritorijām, kas tika izveidotas 17. un 18. gadsimtā un atradās Ziemeļamerikas Austrumu krastā gar Atlantijas okeānu.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Trīspadsmit kolonijas · Redzēt vairāk »
Tuvu (filma)
"Tuvu" ir 2022. gada Beļģijas, Francijas un Nīderlandes kopražojuma drāmas filma, kuras režisors ir Lūkass Donts.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Tuvu (filma) · Redzēt vairāk »
Uzlabots šifrēšanas standarts
Uzlabots šifrēšanas standarts jeb AES, pazīstams arī pēc tā sākotnējā nīderlandiešu nosaukuma Rijndael, ir cipardatu šifrēšanas standarts, ko ieviesa ASV Nacionālais standartu un tehnoloģijas institūts (NIST) 2001.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Uzlabots šifrēšanas standarts · Redzēt vairāk »
Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma
Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma ir uzskaitījums, kurā ir iekļautas valodas, kurām ir piešķirts ISO 639-1 kods, kā arī pārējās valodas, par kurām izveidoti raksti latviešu valodas Vikipēdijā.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma · Redzēt vairāk »
Van Deiks
Van Deiks (van Dyck; sieviešu dzimtē van Deika) ir nīderlandiešu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Van Deiks · Redzēt vairāk »
Van der Vīls
Van der Vīls (sieviešu dzimtē van der Vīla — 'no Vīlas') ir nīderlandiešu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Van der Vīls · Redzēt vairāk »
Vatu jūra
Vatu jūra ir Atlantijas okeānam piederīgās Ziemeļjūras dienvidaustrumu daļa.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Vatu jūra · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Vācija · Redzēt vairāk »
Velārs nazāls līdzskanis
Velārs nazāls līdzskanis ir mutvārdu valodās vidēji bieži sastopams līdzskanis.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Velārs nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Verstapens
Verstapens (saīsinājumā no van der stappen — 'no stepes'; sieviešu dzimtē Verstapena) ir nīderlandiešu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Verstapens · Redzēt vairāk »
Vikipēdija nīderlandiešu valodā
Vikipēdijas nīderlandiešu valodā logo Vikipēdija nīderlandiešu valodā ir bezmaksas tīmekļa enciklopēdijas Vikipēdijas nīderlandiešu valodas versija.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Vikipēdija nīderlandiešu valodā · Redzēt vairāk »
Vilamovice
Vilamovice (vilamoviešu:Wymysoü) ir pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē uz austrumiem no Čehovices-Dzedzices.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Vilamovice · Redzēt vairāk »
Zēlande (province)
Zēlande ir viena no Nīderlandes 12 provincēm.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Zēlande (province) · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerikas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums
Ziemeļamerika Šajā sarakstā apkopotas visas Ziemeļamerikas valstis un atkarīgās teritorijas.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Ziemeļamerikas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Ziemeļholande
Ziemeļholande ir viena no Nīderlandes 12 provincēm.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Ziemeļholande · Redzēt vairāk »
Ziemeļsulavesi
Ziemeļsulavesi ir viena no Indonēzijas provincēm, un atrodas Sulavesi salas ziemeļaustrumos, Minahasu pussalas galā.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Ziemeļsulavesi · Redzēt vairāk »
Zivju cauna
Zivju cauna (Martes pennanti) ir liela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Zivju cauna · Redzēt vairāk »
Zonhovena
Zonhovena Iedzīvotāji (2005)19693 Platība39,34 km² Apdzīvotības blīvums500,59 cilvēki km² RajonsLimburgas rajons Mājaslapahttp://www.zonhoven.be Zonhovena ir pašvaldība Limburgas rajonā, netālu no Haseltas Beļģijā.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un Zonhovena · Redzēt vairāk »
1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
1956.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
1959.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
1961.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
1962.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
BBC televīzijas centrs Londonā. 1963.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
1964.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
1965.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
1966.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
1967.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
1982.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
29.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
31.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
1997.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
1998.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2003. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2003.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 2003. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2004. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2004.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 2004. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2005. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2005.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 2005. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2006. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2006.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 2006. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2007. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2007.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 2007. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2008. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2008.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 2008. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2009. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2009.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 2009. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2010. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2010.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 2010. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
55.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2011. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2011.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 2011. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2012. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2012.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 2012. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2013. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2013.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 2013. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2014. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2014.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 2014. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2015.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2016. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2016.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 2016. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2017. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2017.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 2017. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2018. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2018.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 2018. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2018.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2019. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2019.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 2019. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2020. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2020.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 2020. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2022. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2022.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 2022. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2022.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2023. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2023.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 2023. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2024.
Jaunums!!: Nīderlandiešu valoda un 2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Holandiešu valoda, Nīdrlandiešu valoda.
