Ātrāk nekā pārlūku!
70 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Alfrēds fon Goslers, Antons Skrinda, Apvienotā Baltijas hercogiste, Arturs Kroders, Auce (stacija), Augusts Zerafims, Berlīnes papildvienošanās (1918), Bermontiāde, Brestļitovskas miera līgums, Centrālās lielvalstis, Demokrātiskais bloks, Dzelzceļa līnija Liepāja—Rucava, Dzelzceļa līnija Meitene—Bauska, Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava—Mažeiķi, Eduards Laursons, Fraternitas Baltica, Gregora kalendārs, Herberts Cukurs, Hilda Vīka, Iskolats, Jastržembskas sieviešu ģimnāzija, Jāns Tenisons, Jūlija kalendārs, Jūlijs Kupčs, Jelgava (stacija), Jelgavas loža "Pie vācu zobena Austrumos", Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums, Jiri Jāksons, Jons Žemaitis, Jugla (Rīga), Kara revolucionārās komitejas, Kauņa, Kauņas guberņa, Kārlis Beizaks, Kārlis Strazdiņš, Krievijas Republika, Kurts fon Štempels, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918), Kurzemes Zemes padome, Kurzemes Zemes sapulce, Latviešu pagaidu nacionālā padome, Latvijas naudas vēsture, Latvijas okupācija, Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums, Liepājas teātris, Lietuvas Padome, Lietuvas vēsture, Marģers Skujenieks, ..., Nord-Express, Oskars Borkovskis, Paulīne Kļaviņa, Paulis Pormals, Pirmais pasaules karš Latvijā, Pirmā pasaules kara Austrumu fronte, Rail Baltica, Rīgas pašvaldības vadītāju uzskaitījums, Rīgas vēsture, Rublis, Rucavas novads, Saldus vēsture, Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi, Suvalku guberņa, Tautas padome, Viļņas guberņa, Vidzemes guberņa, Vilhelms II Hoencollerns, Zentenes muiža, 1917. gada Krievijas revolūcija. Izvērst indekss (20 vairāk) »
Agrārā reforma Latvijā
Agrārreforma Latvijā 1920.
Jaunums!!: Oberosts un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »
Alfrēds fon Goslers
Alfrēds fon Goslers (1867—1946) bija Oberosta Kurzemes pārvaldes apgabala pārvaldes vadītājs Jelgavā, vēlāk Rīgā (1917—1918).
Jaunums!!: Oberosts un Alfrēds fon Goslers · Redzēt vairāk »
Antons Skrinda
Antons Skrinda (1881—1918) bija latviešu kara ārsts un rakstnieks.
Jaunums!!: Oberosts un Antons Skrinda · Redzēt vairāk »
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Jaunums!!: Oberosts un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Arturs Kroders
Arturs Kroders (1892—1973) bija latviešu publicists.
Jaunums!!: Oberosts un Arturs Kroders · Redzēt vairāk »
Auce (stacija)
Auce ir neizmantots pieturas punkts dzelzceļa līnijā Glūda—Reņģe. Tas atrodas Auces pilsētā. Saglabājusies senā stacijas ēka, kas Latvijas PSR laikā apmūrēta ar ķieģeļiem, mūsdienās tiek izmantota kā dzīvojamā ēka.
Jaunums!!: Oberosts un Auce (stacija) · Redzēt vairāk »
Augusts Zerafims
Augusts Zerafims (1863-1924) jeb Augusts Serafīms bija vācbaltiešu vēsturnieks, Kēnigsbergas pilsētas bibliotēkas direktors (1912-1924).
Jaunums!!: Oberosts un Augusts Zerafims · Redzēt vairāk »
Berlīnes papildvienošanās (1918)
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.
Jaunums!!: Oberosts un Berlīnes papildvienošanās (1918) · Redzēt vairāk »
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Jaunums!!: Oberosts un Bermontiāde · Redzēt vairāk »
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Jaunums!!: Oberosts un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Centrālās lielvalstis
Vācijas imperators Vilhelms II, Austroungārijas imperators Francis Jozefs I un sultāns Mehmeds V. Militārās savienības Eiropā Pirmā pasaules kara sākumā. Centrālās lielvalstis violetā krāsā, Antantes — pelēkā un neitrālās — dzeltenā. Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība bija četru valstu savienība Pirmajā pasaules karā, kas karoja pret Antanti.
Jaunums!!: Oberosts un Centrālās lielvalstis · Redzēt vairāk »
Demokrātiskais bloks
Demokrātiskais bloks vai Rīgas Demokrātiskais bloks bija Vācijas Impērijas karaspēka okupētajā Rīgā dibināta nelegāla latviešu partiju politiska apvienība.
Jaunums!!: Oberosts un Demokrātiskais bloks · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Liepāja—Rucava
Bārtas upi (1932). Liepājas-Rucavas dzelzceļš (1935). Dzelzceļa līnija Liepāja—Rucava bija šaursliežu dzelzceļš Lejaskurzemē (1916—1960).
Jaunums!!: Oberosts un Dzelzceļa līnija Liepāja—Rucava · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Meitene—Bauska
Meitenes-Bauskas dzelzceļš (1935) Sesavas stacija. Bauskas-Meitenes dzelzceļš pirms Otrā pasaules kara (skats no Bauskas elevatora uz stacijas kompleksu) Dzelzceļa līnija Meitene—Bauska bija 33 km gara vācu okupācijas karaspēka 1916.
Jaunums!!: Oberosts un Dzelzceļa līnija Meitene—Bauska · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava—Mažeiķi
Torņakalna ielas (bijušās Kapsētas ielas) pārvads (1908-1910) pāri Jelgavas (pa kresi) un Tukuma (pa labi) dzelzceļiem Jelgavas dzelzceļa stacija Auces dzelzceļa stacija Reņģes dzelzceļa stacija Mažeiķu (Muravjovo) dzelzceļa stacija Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava—Mažeiķi bija 1872.–1873.
Jaunums!!: Oberosts un Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava—Mažeiķi · Redzēt vairāk »
Eduards Laursons
Eduards Laursons (1876—1950) bija latviešu skolotājs, kooperācijas propagandists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Oberosts un Eduards Laursons · Redzēt vairāk »
Fraternitas Baltica
Fraternitas Baltica bija pirmā Rīgā dibinātā vācbaltiešu studentu korporācija.
Jaunums!!: Oberosts un Fraternitas Baltica · Redzēt vairāk »
Gregora kalendārs
Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.
Jaunums!!: Oberosts un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »
Herberts Cukurs
Herberts Cukurs (dzimis, miris) bija latviešu aviators un Latvijas armijas kapteinis, arī žurnālists.
Jaunums!!: Oberosts un Herberts Cukurs · Redzēt vairāk »
Hilda Vīka
Hilda Vīka, arī Hilda Vīka-Eglīte (1897—1963), bija latviešu māksliniece un rakstniece.
Jaunums!!: Oberosts un Hilda Vīka · Redzēt vairāk »
Iskolats
Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Oberosts un Iskolats · Redzēt vairāk »
Jastržembskas sieviešu ģimnāzija
Jastržembskas sieviešu ģimnāzija Kronvalda (Puškina) bulvārī (1912). Jastržembskas sieviešu ģimnāzija bija privāta Latvijas poļu ģimnāzija Rīgā, kas pastāvēja līdz 1915. gadam.
Jaunums!!: Oberosts un Jastržembskas sieviešu ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Jāns Tenisons
Jāns Tenisons (1868–1941?), arī Jānis Tenisons, bija igauņu jurists, politiķis un izdevējs.
Jaunums!!: Oberosts un Jāns Tenisons · Redzēt vairāk »
Jūlija kalendārs
Jūlija kalendārs bija reformēts romiešu kalendārs, kuru 45. gadā p.m.ē. ieviesa Jūlijs Cēzars (709. gadā ab urbe condita).
Jaunums!!: Oberosts un Jūlija kalendārs · Redzēt vairāk »
Jūlijs Kupčs
Jūlijs Kupčs (1882—1962) bija latviešu luterāņu mācītājs un politiķis.
Jaunums!!: Oberosts un Jūlijs Kupčs · Redzēt vairāk »
Jelgava (stacija)
Jelgava (arī Jelgava I) ir svarīga mezgla stacija, kurā savienojas piecas dzelzceļa līnijas — uz Rīgu, Tukumu, Liepāju, Krustpili un Šauļiem, un kas atrodas Jelgavā, 43 kilometru attālumā no Rīgas Pasažieru stacijas.
Jaunums!!: Oberosts un Jelgava (stacija) · Redzēt vairāk »
Jelgavas loža "Pie vācu zobena Austrumos"
Kurzemes provinces muzeja ēka, kurā dibināta Jelgavas loža "Pie vācu zobena Austrumos". Jelgavas ložas „Zu den drei Gekrönten Schwerdtern“ ģerbonis (vidū) (no K.Broces kolekcijas), ko lietoja arī loža "Pie vācu zobena Austrumos". Jelgavas loža "Pie vācu zobena Austrumos" (1916-1918) bija brīvmūrnieku militārā loža, kas saņēma patentu no Vācijas Lielās Zemes ložas.
Jaunums!!: Oberosts un Jelgavas loža "Pie vācu zobena Austrumos" · Redzēt vairāk »
Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums
Jelgavas pilsētas ģerbonis Šajā uzskaitījumā apkopoti Jelgavas pašvaldības vadītāji jeb Jelgavas domes vadītāji vai Jelgavas mēri no 1890.
Jaunums!!: Oberosts un Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Jiri Jāksons
Jiri Jāksons ( —), arī Juris Jāksons, bija igauņu valstsvīrs, Igaunijas tieslietu ministrs, Igaunijas Valsts vecākais (1923-1924) un Igaunijas bankas vadītājs (1926-1940).
Jaunums!!: Oberosts un Jiri Jāksons · Redzēt vairāk »
Jons Žemaitis
Jons Žemaitis (1909—1954) bija lietuviešu virsnieks, Lietuvas nacionālo partizānu bruņoto spēku komandieris ar segvārdu Vītauts (Vytautas).
Jaunums!!: Oberosts un Jons Žemaitis · Redzēt vairāk »
Jugla (Rīga)
Jugla ir apkaime Rīgas pilsētas austrumu daļā, Vidzemes priekšpilsētā, Juglas ezera rietumu un Ķīšezera dienvidu piekrastē.
Jaunums!!: Oberosts un Jugla (Rīga) · Redzēt vairāk »
Kara revolucionārās komitejas
Petrogradas KRK locekļi Kara revolucionārās komitejas (KRK, krievu: военно-революционные комитеты) bija Strādnieku un kareivju deputātu padomēm pakļautas militāras pārvaldības iestādes, kuras veidoja Krievijā, vēlāk Padomju Krievijā un citās padomju republikās pēc Februāra revolūcijas, sākot ar 1917.
Jaunums!!: Oberosts un Kara revolucionārās komitejas · Redzēt vairāk »
Kauņa
Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Oberosts un Kauņa · Redzēt vairāk »
Kauņas guberņa
Kauņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1843-1915), kurā ietilpa arī neliela daļa no mūsdienu Latvijas teritorijas (daļa no Jēkabpils novada, Bauskas novada, Dobeles novada) un Baltkrievijas (daļa no Braslavas rajona).
Jaunums!!: Oberosts un Kauņas guberņa · Redzēt vairāk »
Kārlis Beizaks
Kārlis Beizaks (1915 - 1940) bija latviešu karavīrs robežsargs.
Jaunums!!: Oberosts un Kārlis Beizaks · Redzēt vairāk »
Kārlis Strazdiņš
Kārlis Strazdiņš (1890—1964) bija latviešu strēlnieks, padomju valsts darbinieks, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis.
Jaunums!!: Oberosts un Kārlis Strazdiņš · Redzēt vairāk »
Krievijas Republika
Krievijas Republikas plakāts ar pirmās Pagaidu valdības sastāvu Krievijas Republika bija Krievijas Pagaidu valdības 1917.
Jaunums!!: Oberosts un Krievijas Republika · Redzēt vairāk »
Kurts fon Štempels
Kurts barons fon Štempels (dzimis, miris) bija vācbaltiešu jurists.
Jaunums!!: Oberosts un Kurts fon Štempels · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Oberosts un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.
Jaunums!!: Oberosts un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918) · Redzēt vairāk »
Kurzemes Zemes padome
Avīzes ''Mitausche Zeitung'' vēstījums par Kurzemes Zemes padomes sēdi 1918. gada 8. martā. Atjaunotās Kurzemes hercogistes ģerbonis (1918. gada pastkarte). Kurzemes Zemes padome bija Vācijas impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.
Jaunums!!: Oberosts un Kurzemes Zemes padome · Redzēt vairāk »
Kurzemes Zemes sapulce
Kurzemes Zemes sapulce bija Vācijas Impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.
Jaunums!!: Oberosts un Kurzemes Zemes sapulce · Redzēt vairāk »
Latviešu pagaidu nacionālā padome
E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.
Jaunums!!: Oberosts un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Redzēt vairāk »
Latvijas naudas vēsture
Latvijas latu sudraba monēta (1931). Izskata autors Rihards Zariņš. Latvijas naudas vēsture ir daļa no pasaules naudas vēstures, kas ietver laika posmu kopš senajiem laikiem (1. — 4. gadsimts m. ē.), kad Latvijas teritorijā lietoja Romas impērijas naudu, līdz mūsdienām, kad Latvijā lieto eiro.
Jaunums!!: Oberosts un Latvijas naudas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija
Latvijas okupācija var būt.
Jaunums!!: Oberosts un Latvijas okupācija · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums
Ministru prezidenta karogs Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas Ministru prezidenti jeb premjerministri (valdības vadītāji), kopš 1918.
Jaunums!!: Oberosts un Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Liepājas teātris
Liepājas teātris ir dibināts teātris, vecākais joprojām pastāvošais latviešu profesionālais teātris.
Jaunums!!: Oberosts un Liepājas teātris · Redzēt vairāk »
Lietuvas Padome
Lietuvas Padome. Sēž no kreisās puses: Jonas Vileišis, Dr. Jurgis Šaulys, kun. Justinas Staugaitis, Stanislovas Narutavičius, Dr. Jons Basanavičs, Antans Smetona, kan. Kazimieras Steponas Šaulys, Steponas Kairys, Jonas Smilgevičius. Stāv: Kazimieras Bizauskas, Jonas Vailokaitis, Donatas Malinauskas, kun. Vladas Mironas, Mykolas Biržiška, kun. Alfonsas Petrulis, Saliamonas Banaitis, Petras Klimas, Aleksandrs Stulginskis, Jokūbas Šernas, Pranas Dovydaitis. Lietuvas Padomes delegācija Berlīnē 1918. gada martā. No kreisās: Jurģis Šaulis, Antans Smetona, Justīns Staugaitis, Jons Vileišis. Lietuvas Padome bija 1917.
Jaunums!!: Oberosts un Lietuvas Padome · Redzēt vairāk »
Lietuvas vēsture
Vēsturiskais Lietuvas ģerbonis Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10.
Jaunums!!: Oberosts un Lietuvas vēsture · Redzēt vairāk »
Marģers Skujenieks
Marģers Skujenieks (—) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis, publicists.
Jaunums!!: Oberosts un Marģers Skujenieks · Redzēt vairāk »
Nord-Express
Nord-Express guļamvagons pirms Otrā pasaules kara ''Art deko'' stila plakāts dzelzceļa satiksmei starp Parīzi/Londonu un Rīgu (1927) Nord-Express ("Ziemeļu ekspresis") bija starptautisks ekpresvilciens, kas savienoja Parīzi/Londonu ar Berlīni un tālāk ar Pēterburgu/Rīgu (1896-1914), pēc Pirmā pasaules kara ar Rīgu/Varšavu (1921-1939), bet pēc Otrā pasaules kara tas kursēja uz Kopenhāgenu (1946-1997).
Jaunums!!: Oberosts un Nord-Express · Redzēt vairāk »
Oskars Borkovskis
Oskars Frīdrihs Borkovskis (1872—1945) bija vācbaltiešu jurists un politiķis.
Jaunums!!: Oberosts un Oskars Borkovskis · Redzēt vairāk »
Paulīne Kļaviņa
Paulīne Kļaviņa (dzimusi Zēberga, mirusi) bija lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece un tulkotāja.
Jaunums!!: Oberosts un Paulīne Kļaviņa · Redzēt vairāk »
Paulis Pormals
Paulis Pormals (segvārds "Pēteris Selga", 1917–1946) bija latviešu leģionārs un nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Sēlijā.
Jaunums!!: Oberosts un Paulis Pormals · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš Latvijā
Paziņojums par kara stāvokļa ieviešanu Vidzemes guberņā 1914. gada 31. (18.) jūlijā. Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Rīgas (''Gouv. Riga''), kā arī Vidzemes dienviddaļas (''LIVLAND'') un Latgales (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri. Pirmais pasaules karš Latviju skāra jau kara sākumā 1914.
Jaunums!!: Oberosts un Pirmais pasaules karš Latvijā · Redzēt vairāk »
Pirmā pasaules kara Austrumu fronte
Pirmā pasaules kara Austrumu fronte 1917. gadā Pirmā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Pirmā pasaules kara (1914—1918) karadarbības teātriem, kurā Vācijas Impērija, Austroungārija un Bulgārijas Karaliste (no 1916), kas pārstāvēja Centrālās lielvalstis, cīnījās pret Krievijas Impēriju un Rumānijas Karalisti (no 1916), kas piederēja Antantei. Šī fronte stiepās no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai, skarot lielāko daļu Austrumeiropas un daļēji arī Centrāleiropu.
Jaunums!!: Oberosts un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »
Rail Baltica
''Rail Baltica'' kā daļa no Ziemeļjūras—Baltijas transporta koridora. Pabeigtais posms netālu no Kauņas Lietuvā (2020). Rail Baltica ir dzelzceļa infrastruktūras projekts Baltijas valstu integrēšanai Eiropas dzelzceļu tīklā.
Jaunums!!: Oberosts un Rail Baltica · Redzēt vairāk »
Rīgas pašvaldības vadītāju uzskaitījums
Rīgas domes priekšsēdētāja standarts Šajā uzskaitījumā apkopoti Rīgas pašvaldības vadītāji jeb Rīgas domes vadītāji vai Rīgas mēri no 1890.
Jaunums!!: Oberosts un Rīgas pašvaldības vadītāju uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Rīgas vēsture
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Oberosts un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »
Rublis
Krievijas rubļu (2006) Baltkrievijas rubļu (apgrozībā no 2016) Rublis ir naudas vienība.
Jaunums!!: Oberosts un Rublis · Redzēt vairāk »
Rucavas novads
Rucavas novads bija 2009.
Jaunums!!: Oberosts un Rucavas novads · Redzēt vairāk »
Saldus vēsture
Jaņa Rozentāla glezna "Miests Kurzemē"). Saldus vēsture aptver laika periodu kopš Saldus pils uzcelšanas senajā "Zemē starp Skrundu un Zemgali" līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Oberosts un Saldus vēsture · Redzēt vairāk »
Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi
Ziemeļkurzemes dzelzceļu karte (1925). Ziemeļkurzemes dzelzceļu karte pēc Valdemārpils atzara un Dundagas-Popes-Ventspils līnijas izbūves (1939). Pasažieru vilcienu kustības saraksts (pirms 1940). Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi bija Ziemeļkurzemes 600 mm sliežu platuma dzelzceļu tīkls, kas pastāvēja no 1916.
Jaunums!!: Oberosts un Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi · Redzēt vairāk »
Suvalku guberņa
Suvalku guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1867–1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidrietumu daļa un Polijas ziemeļaustrumu daļa.
Jaunums!!: Oberosts un Suvalku guberņa · Redzēt vairāk »
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).
Jaunums!!: Oberosts un Tautas padome · Redzēt vairāk »
Viļņas guberņa
Viļņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1795, 1801-1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidaustrumu daļa un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļa.
Jaunums!!: Oberosts un Viļņas guberņa · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Oberosts un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vilhelms II Hoencollerns
Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.
Jaunums!!: Oberosts un Vilhelms II Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Zentenes muiža
Zentenes muižas kungu māja ir klasicisma stilā celta ēka, kas atrodas Zentenes ciemā, Tukuma novadā, Latvijā.
Jaunums!!: Oberosts un Zentenes muiža · Redzēt vairāk »
1917. gada Krievijas revolūcija
1917.
Jaunums!!: Oberosts un 1917. gada Krievijas revolūcija · Redzēt vairāk »
