Komunikācija

361 attiecības: A tipa gripas vīruss, A vitamīns, Abscizskābe, AIDS, Aizkuņģa dziedzera slimības, Aizkuņģa dziedzera sula, Aizkuņģa dziedzeris, Aizsardzības mehānismi augos, Akūtas fāzes olbaltumi, Aknas, Aktīna diedziņi, Alanīns, Alerģija, Amīdi, Aminoskābes, Amonija sulfāts, Anabolisms, Antigēns, Apelsīns, Ar G proteīniem saistītie receptori, Areola, Arheji, Asinis, Asins pārliešana, Asins plazma, Asinsgrupas, Asparagīns, Asparagīnskābe, Astainie abinieki, Astoņkāji, Augļmušas, Auglis, Augstās krūmmellenes, Augu šūna, Augu minerālvielas, Augu stresa fizioloģija, Autofāgija, Autotrofi, Auzas, Auzu pārslas, Šūna, Šūnapvalks, Šūnas kodols, Šūnas membrāna, Šūnas organoīdi, Šūnu receptors, Šokolāde, Šrilankas savvaļas vista, Ģenētika, Ģimenes hiperholesterinēmija, ..., Ūdeņraža saite, Ķīmijas tehnoloģija, Ķērpji, Ķirbis, Želatīns, Žultsakmeņi, Čaula, Āzijas savvaļas ēzelis, B1 vitamīns, B2 vitamīns, Bacillus anthracis, Baktēriju konjugācija, Baktēriju morfoloģija, Bakteriofāgi, Bakteriofāgs AP205, Baltvalis, Betulīns, Bišu māte, Biezpiens, Bilirubīns, Bioķīmija, Bioloģiskā membrāna, Bioloģiskie pigmenti, Bioluminiscence, Biomedicīna, Brokastis, Butirāti, C reaktīvais olbaltums, Cūku gripa, Celiakija, Centriola, Cietfāzes enzīmu imunosorbences tests, Cilvēka papilomas vīrusa infekcija, Cisteīns, Citokīni, Citoplazma, Citoskelets, D-dimērs, Dārzenis, Denaturācija, Dezoksiribonukleīnskābe, Dišēna miopātija, Diciemīdas, Difterijas toksīns, Divpadsmitpirkstu zarna, Dizentērija, Dzīvība, Dzēlējodu virsdzimta, Dzeltenā lupīna, Eiropa (pavadonis), Eiropas medus bite, Eksotoksīni, Endoplazmatiskais tīkls, Endotoksīni, Enzīmi, Fenilalanīns, Fenilketonūrija, Fibroblasts, Fitopatoloģija, Fosfolipīdi, Funkcionālā pārtika, Gaļa, Galapagu bruņurupucis, Galvkāji, Gardas ezers, Garneles, Gēns, Ginters Blobels, Glicīns, Gliemezis, Glikokortikoīdi, Glikoproteīns, Gludā muskulatūra, Glutamīns, Glutamīnskābe, Goldži komplekss, Gonadoliberīns, Grauds, Grizlilācis, Gutācija, Halva, Hīms, Hēms, Hemoglobīns, Hidrolīze, Hinokitiols, Histidīns, Hitīns, Hloroplasts, Hormonālā kontracepcija, Hromatīns, Hromosoma, Humusvielas, Iedzimts nefrotiskais sindroms, Iesals, Ikri, Imūnanalīze, Imperatorpingvīns, Informatīvā ribonukleīnskābe, Insulīns, Interfāze, Interleikīns 10, Izoleicīns, Izomērija, Izvadorgānu sistēma, Jasmonāti, Jaungvineja, K vitamīns, Kafija, Kalluss, Kalmāri, Kamčatkas brūnais lācis, Kanādas bēdrozis, Kanādas sfinkss, Kapibara, Karameles, Karbamīds, Kauls, Kausveida mukocīts, Kaviārs, Kaza, Kazeīns, Kālis, Kjeldāla metode, Klejotāji, Kloākaiņi, Koala, Kolagēns, Kolibri, Komodo varāns, Koraļļi, Koronavīrusu dzimta, Kortizons, Krējums, Kristalogrāfija, Kukaiņi, Kutikula, Labība, Laiela sindroms, Latvijas brūnā, Latvijas vietējā kaza, Līdzenumu zebra, Līme, Lēcas, Ledus-deviņi, Leduslācis, Leicīns, Lielais ķīris, Lielā nātre, Lielā panda, Lipeklis, Lizīns, Lopbarība, Maize, Makromolekula, Maleīns, Mājas sesks, Mājas trusis, Mākslīga šūna, Melnkakla gulbis, Merlins (nozīmju atdalīšana), Metandienons, Metionīns, Mikrocaurulītes, Milti, Milzu tridakna, Minerālvielas, Miozīns, Misa (produkts), Molekulārā bioloģija, Molekulārie motori, Mukoviscidoze, Nīlzirgs, Neirons, Nematodes, Nepilnīgā osteoģenēze, Nierakmeņu slimība, Nikotīnskābe, Nobela prēmijas laureāti ķīmijā, Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā, Odžu apakšdzimta, Odžu dzimta, Odveidīgie, Okapi, Ola, Ola (pārtika), Olvads, Organiskais mēslojums, Organisms, Ortonektīdi, Osmotiskais spiediens, Pašsakārtošanās, Paniņas, Pantotēnskābe, Paraneoplastiskā smadzenīšu deģenerācija, Parastais fenhelis, Parastais jenots, Parastais sorgo, Parastā skaldlapīte, Parastās pupiņas, Pākšaugi, Pārtika, Pārtikas ķīmija, Pīļknābis, Pļavas ķimene, Pelēkā žurka, Pemikans, Peptīdi, Piens, Plankumainā hiēna, Plastīdas, Ponijs, Priedes, Progresējošā osificējošā fibrodisplāzija, Prolīns, Proteasoma, Proteīnūrija, Proteīni (nozīmju atdalīšana), Pulsa oksimetrs, Putni, Raugs, Rīsi, Ribonukleīnskābe, Ribosoma, Rietumu anakardija, RNS vakcīna, Roņi, Rudzi, Rudzu maize, Saindēšanās ar mangānu, Saldinātāji, Samveidīgās, SARS-CoV-2, Sausna, Sūkalas, Sējas zirņi, Sēkla, Sēklinieks, Serīns, Siekalu dziedzeri, Siers, Sirds glikozīdi, Sirseņi, Skābais krējums, Skābpiena produkti, Skeleta šķērssvītrotā muskulatūra, Skelets, Slāpekļa(II) oksīds, Slāpeklis, Soja, Solar Foods, Spināti, Spirti, Stanozolols, Starpdiedziņi, Strauss, Strutas, Suņu barība, Sudraba nitrāts, Sumatras degunradzis, Suns, Sviests, Tamarixia radiata, Tauki, Tīklene, Tūska, Termīti, Testosterons, Tetovējums, Tievā zarna, Tirozīns, Tofu, Tonlēsābs, Transferīns, Trīs māsas (zemkopība), Trīsadatu stagars, Treonīns, Trikarbonskābju cikls, Triptofāns, Tritikāle, Troponīns I, Tuberkulīns, Tuksneša zebra, Urīna veidošanās, Urīnceļu infekcija, Urīnorgānu sistēma, Urīns, Uzturs, Vairogdziedzeris, Valīns, Valrieksts, Vapiti, Vālodze, Vīruss, Veģetārisms, Vedela ronis, Viela, Vielmaiņa, Vienšūņi, Viljams Lorenss Bregs, Vilna, Vilsona slimība, Vistveidīgie, Zaļā varde, Zaļi fluorescējošais proteīns, Zaļzoda kolibri, Zarnu nosprostojums, Zīdtauriņš, Zemesrieksts, 1896. gads Latvijā, 2020. gads. Izvērst indekss (311 vairāk) » « Shrink indekss

A tipa gripas vīruss

Elektronmikroskopa mikrogrāfija, kurā ir redzams A tipa gripas vīruss A tipa gripas vīruss jeb A gripas vīruss ir patogēns, kas izraisa gripu putniem un dažiem zīdītājiem, tostarp cilvēkiem.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un A tipa gripas vīruss · Redzēt vairāk »

A vitamīns

Vienas no A vitamīna formām — A1 vitamīna — uzbūve A vitamīns (retinols jeb akseroftols) ir taukos šķīstošs vitamīns, kas nepieciešams redzei, ādas veselīguma uzturēšanai un paaugstina organisma spēju pretoties dažādām infekcijām, kā arī veicina kaulu un zobu veidošanos un stiprina nervu šūnas.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un A vitamīns · Redzēt vairāk »

Abscizskābe

Abscizskābe jeb ABS ir vāja skābe, kas pieder pie izoprenoīdiem.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Abscizskābe · Redzēt vairāk »

AIDS

Iegūtā imūndeficīta sindroms jeb AIDS ir inficēšanās ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV) pēdējā, dzīvību apdraudošā pakāpe.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un AIDS · Redzēt vairāk »

Aizkuņģa dziedzera slimības

Aizkuņģa dziedzera slimības ir dažādi iedzimti vai iegūti aizkuņģa dziedzera funkcionāli traucējumi, slimības vai anomālijas.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Aizkuņģa dziedzera slimības · Redzēt vairāk »

Aizkuņģa dziedzera sula

Aizkuņģa dziedzera sula (pankreātiskā sula) ir sekrēts, kuru izdala aizkuņģa dziedzeris divpadsmitpirkstu zarnā caur galveno aizkuņģa dziedzera vadu un caur divpadsmitpirkstu zarnas lielo papillu (papilla duodeni major).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Aizkuņģa dziedzera sula · Redzēt vairāk »

Aizkuņģa dziedzeris

Aizkuņģa dziedzeris ir mugurkaulnieku, arī cilvēku, ārējās un iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas izdala gremošanas fermentus (šķeļ olbaltumvielas, ogļhidrātus, taukus) divpadsmitpirkstu zarnā un hormonus insulīnu un glikagonu asinīs.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Aizkuņģa dziedzeris · Redzēt vairāk »

Aizsardzības mehānismi augos

Aizsardzības mehānismi augos raksturo evolūcijas ceļā attīstītas augu fizioloģiskās un ķīmiskās īpašības, kuras paaugstina iespēju augam izdzīvot un vairoties.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Aizsardzības mehānismi augos · Redzēt vairāk »

Akūtas fāzes olbaltumi

Akūtas fāzes olbaltumi ir asins olbaltumu klase, kuru līmenis vai nu palielinās (pozitīvi akūtas fāzes olbaltumi) vai pazeminās (negatīvi akūtas fāzes olbaltumi) organisma atbildes reakcijā uz iekaisumu.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Akūtas fāzes olbaltumi · Redzēt vairāk »

Aknas

Aitas aknas Aknas (hēpar) ir mugurkaulnieku un dažu citu dzīvnieku orgāns, kas piedalās vielmaiņas procesos.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Aknas · Redzēt vairāk »

Aktīna diedziņi

Aktīna diedziņi (shēmas augšdaļā) reaģē ar miozīna molekulu "galvas daļām" un nodrošina muskuļu saraušanos Aktīna diedziņi, jeb mikrofilamenti ir kūlīšos vai tīklveidā novietotas aktīna šķiedras.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Aktīna diedziņi · Redzēt vairāk »

Alanīns

Alanīns (Ala, 2-aminopropionskābe, CH3CHNH2COOH) ir α-aminoskābe.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Alanīns · Redzēt vairāk »

Alerģija

Nātrene ir bieža alerģijas izpausme Alerģija ir organisma reakcija uz organismā vai vidē esošām specifiskām vielām — alergēniem.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Alerģija · Redzēt vairāk »

Amīdi

150px Amīdi ir karbonskābju funkcionālie atvasinājumi, kur skābes karboksilgrupā hidroksilgrupa ir aizvietota ar aminogrupu.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Amīdi · Redzēt vairāk »

Aminoskābes

Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH2).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Aminoskābes · Redzēt vairāk »

Amonija sulfāts

Amonija sulfāts ((NH4)2SO4) ir sērskābes amonija sāls.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Amonija sulfāts · Redzēt vairāk »

Anabolisms

Anabolisms jeb plastiskā vielmaiņa ir vielmaiņas reakciju kopums, kurā no vienkāršākiem savienojumiem biosintēzes ceļā veidojas sarežģītāki savienojumi ar lielākām molekulām.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Anabolisms · Redzēt vairāk »

Antigēns

Antiviela saistās ar specifisku antigēnu Antigēns ir jebkura viela, kas izraisa imūnsistēmas atbildi, kas izpaužas kā antivielu sekrēcija pret šo vielu.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Antigēns · Redzēt vairāk »

Apelsīns

Vesels apelsīns un pusapelsīns Apelsīns Apelsīns (— 'ķīniešu ābols') ir saldā apelsīnkoka (Citrus × sinensis) auglis.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Apelsīns · Redzēt vairāk »

Ar G proteīniem saistītie receptori

Ar G proteīniem saistītie receptori ir receptoru klase, kas iekļauj lielu skaitu dažādu receptoru (pēc uzbūves — proteīnu), kas darbojas, nodrošinot organisma sensoro uztveri, jo G proteīna receptori pazīstami arī kā redzes, ožas un garšas receptori, kas atrodas attiecīgajos maņu orgānos, kā arī tie ir receptori, kas saista ļoti lielu skaitu dabīgo ķīmisko signālvielu.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Ar G proteīniem saistītie receptori · Redzēt vairāk »

Areola

Sieviešu areola. Areola ir pigmentēta zona ap cilvēka krūtsgalu.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Areola · Redzēt vairāk »

Arheji

Arheji jeb arhebaktērijas (Archaea, Archaebacteria) ir īpašs domēns (pēc Karla Vouza trīs domēnu sistēmas).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Arheji · Redzēt vairāk »

Asinis

Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Asinis · Redzēt vairāk »

Asins pārliešana

Asins nodošana Asins pārliešana ir vesela cilvēka (donora) asiņu ievadīšana slimnieka organismā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Asins pārliešana · Redzēt vairāk »

Asins plazma

Asins plazma ir asiņu šķidrā daļa — iedzeltens, puscaurspīdīgs šķidrums, kas sastāv no neorganiskām un organiskām vielām.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Asins plazma · Redzēt vairāk »

Asinsgrupas

Asinsgrupas Asinsgrupas ir cilvēku, kā arī atsevišķu dzīvnieku sugu pārstāvju asins iedalījums grupās pēc asins olbaltumvielu bioķīmiskajām īpašībām.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Asinsgrupas · Redzēt vairāk »

Asparagīns

Asparagīns (Asn, asparagīnskābes monoamīds, C4H8N2O3) ir aminoskābe.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Asparagīns · Redzēt vairāk »

Asparagīnskābe

Asparagīnskābe (Asp, 2-aminobutāndiskābe, d-aminodzintarskābe, C4H7NO4) ir dzīvo organismu aminoskābe.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Asparagīnskābe · Redzēt vairāk »

Astainie abinieki

Astainie abinieki (Caudata) ir abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 614 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 2 apakškārtās.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Astainie abinieki · Redzēt vairāk »

Astoņkāji

Astoņkāji (Octopoda) ir galvkāju klases (Cephalopoda) kārta.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Astoņkāji · Redzēt vairāk »

Augļmušas

Augļmušas, augļmušiņas, augļmušu dzimta (Drosophilidae) ir mušveidīgo divspārņu dzimta, kas pieder pie krastmalmušu virsdzimtas (Ephydroidea).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Augļmušas · Redzēt vairāk »

Auglis

Pogaļa ir liliju dzimtas augu auglis Auglis botānikā ir segsēkļu vairošanās orgāns, kas sēklu nogatavošanās laikā attīstās no auglenīcas.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Auglis · Redzēt vairāk »

Augstās krūmmellenes

Augstās krūmmellenes (Vaccinium corymbosum) ir daudzgadīgi, vasarzaļi ēriku dzimtas (Ericaceae) krūmogulāji.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Augstās krūmmellenes · Redzēt vairāk »

Augu šūna

Augu šūnas uzbūve Augu šūnas ir eikariotiskas šūnas, kas daļēji atšķiras no citu eikariotisko organismu šūnām.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Augu šūna · Redzēt vairāk »

Augu minerālvielas

Augu minerālvielas ir ķīmiskie elementi, kas nepieciešami augu pilnvērtīgai ontoģenētiskai attīstībai.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Augu minerālvielas · Redzēt vairāk »

Augu stresa fizioloģija

Augu stresa fizioloģija ir augu fizioloģijas virziens, kas pēta augu atbildes reakcijas uz abiotisko un biotisko faktoru ietekmi.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Augu stresa fizioloģija · Redzēt vairāk »

Autofāgija

Autofāgija (no, auto — 'pats' un φαγεῖν, phagein — 'ēst') ir katabolisks process, kurā šūna noārda tai nevajadzīgās un bojātās struktūras.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Autofāgija · Redzēt vairāk »

Autotrofi

Cikls starp heterotrofiem un autotrofiem organismiem Autotrofi (no sengrieķu: αὐτός (autos) — 'pats' un τροφή (trofḗ) — 'barošanās') jeb producenti ir organismi, kuri no vienkāršām neorganiskām vielām var sintezēt sarežģītus organiskus savienojumus, piemēram, ogļhidrātus, taukus un olbaltumvielas.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Autotrofi · Redzēt vairāk »

Auzas

Sējas auzas (Avena sativa), bieži vienkārši auzas, ir graudzāļu dzimtas kultūraugs, kuru audzē graudu un zaļmasas ieguvei.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Auzas · Redzēt vairāk »

Auzu pārslas

Auzu pārslas Auzu pārslas ir auzu izstrādājums.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Auzu pārslas · Redzēt vairāk »

Šūna

Ķiploka šūnas dažādās dzīves cikla fāzēs Šūna ir dzīvo organismu pamatvienība, kas funkcionē patstāvīgi un iekļaujas organisma kopējā darbībā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Šūna · Redzēt vairāk »

Šūnapvalks

Augu šūnas uzbūve. Šūnapvalks iekrāsots zaļā krāsā Šūnapvalks ir stingrs polisaharīdu slānis, kas atrodas šūnas membrānas ārpusē.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Šūnapvalks · Redzēt vairāk »

Šūnas kodols

Šūnas kodola uzbūve: 1 — kodola apvalks; 1a — ārējā membrāna; 1b — iekšējā membrāna; 2 — kodoliņš; 3 — kodola sula; 4 — hromatīns; 4a — heterohromatīns; 4b — eihromatīns; 5 — ribosomas; 6 — kodola poras. Šūnas kodols (vai nuculeus) ir eikariotu šūnas organoīds, kurš satur ģenētisko informāciju (DNS).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Šūnas kodols · Redzēt vairāk »

Šūnas membrāna

Šūnas membrānas shēmaŠūnas membrāna kalpo kā šūnas ārējais apvalks, kā arī norobežo tās organoīdus (šūnas iekšējās membrānas sauc arī par biomembrānām).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Šūnas membrāna · Redzēt vairāk »

Šūnas organoīdi

Tipiskas dzīvnieku šūnas shematisks attēls Organoīdi: 1-kodoliņš, 2-kodols, 3-ribosoma, 4-pūslītis (vezikula), 5-graudainais endoplazmatiskais tīkls, 6-Goldži komplekss, 7- citoskelets, 8-gludais endoplazmatiskais tīkls, 9-mitohondriji, 10- vakuola, 11- citosols, 12-lizosoma, 13-centriolas Šūnas organoīdi — dzīvās šūnas sastāvdaļas, kas izvietotas citoplazmā un veic specializētas funkcijas šūnas iekšienē.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Šūnas organoīdi · Redzēt vairāk »

Šūnu receptors

Transmembrānu receptoru shēma: E — ārpusšūnas vide, P — šūnu membrāna, I — iekššūnu vide. Šūnu receptors ir molekula (parasti vienkāršā olbaltumviela vai glikoproteīns) uz šūnas virsmas, šūnu organoīdu virsmas vai izšķīdināta citoplazmā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Šūnu receptors · Redzēt vairāk »

Šokolāde

Dažādi šokolādes veidi — piena, tumšā, baltā un šokolāde ar riekstiem. Šokolāde (no  — 'rūgtais ūdens') ir no kakaokoku (Theobroma cacao) augļu sēklām — kakao pupiņām — gatavots konditorejas izstrādājums un dzēriens.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Šokolāde · Redzēt vairāk »

Šrilankas savvaļas vista

Šrilankas savvaļas vista jeb Šrilankas džungļu vista (Gallus lafayetii) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Šrilankas savvaļas vista · Redzēt vairāk »

Ģenētika

Mušas ''Drosophila melanogaster'' mūsdienās izmantotas pētījumos. Ģenētika ((genētikos) — 'uz dzimšanu vai izcelšanos attiecīgs') ir zinātne par gēniem, iedzimtību un organismu dažādību.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Ģenētika · Redzēt vairāk »

Ģimenes hiperholesterinēmija

Ģimenes hiperholesterinēmija ir autosomāli dominanta slimība, kas izraisa krasu kopējā holesterīna daudzuma, kā arī zema blīvuma lipoproteīnu paaugstināšanos.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Ģimenes hiperholesterinēmija · Redzēt vairāk »

Ūdeņraža saite

Ūdeņraža saite starp divām ūdens molekulām Ūdeņraža saite ir īpašs ķīmiskās saites veids, kas iespējams ūdeņraža atoma sevišķo īpašību dēļ.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Ūdeņraža saite · Redzēt vairāk »

Ķīmijas tehnoloģija

Rūpnieciska mēroga destilācijas kolonnas Ķīmijas tehnoloģija (no, chēmeia — 'metālu sakausēšanas māka', τέχνη, tehnē — 'meistarība, māksla' un λογος, logos — 'mācība, jēdziens') ir zinātne par ķīmisko reakciju norisi, metodēm un īpatnībām rūpnieciskajos vai modelējošos procesos.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Ķīmijas tehnoloģija · Redzēt vairāk »

Ķērpji

Dažādi ķērpji. Ķērpji ir kompleksi simbiotiski organismi, kas ir izveidojušies aļģu un sēņu kopdzīves rezultātā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Ķērpji · Redzēt vairāk »

Ķirbis

Ķirbji Kaltētas ķirbja sēklas Ķirbis ir vairāku ķirbju ģints (Cucurbita) kultūraugu auglis.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Ķirbis · Redzēt vairāk »

Želatīns

Pārtikas želatīna plāksnītes Želatīns ir caurspīdīgs, bezkrāsains un sausā veidā lūstošs olbaltumvielu maisījums bez garšas, kas iegūts no dažādu dzīvnieku kolagēna.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Želatīns · Redzēt vairāk »

Žultsakmeņi

Žultsakmens ir akmens, kas veidojas žultspūslī no žults sastāvdaļām.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Žultsakmeņi · Redzēt vairāk »

Čaula

Foraminīferu čaulas Gliemeņvēža čaula Sprogkāju ''Coronula diadema'' čaulas Molusku čaulas Fosilo pleckāju čaulas Čaula ir ārējs skeleta veidojums, kas klāj dažādu bezmugurkaulnieku un vienšūņu grupu pārstāvju ķermeņus.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Čaula · Redzēt vairāk »

Āzijas savvaļas ēzelis

Āzijas savvaļas ēzelis jeb onagrs (Equus hemionus) ir viena no zirgu dzimtas (Equidae) ēzeļu sugām.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Āzijas savvaļas ēzelis · Redzēt vairāk »

B1 vitamīns

B1 vitamīns jeb tiamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un B1 vitamīns · Redzēt vairāk »

B2 vitamīns

Riboflavīna struktūrformula B2 vitamīns (riboflavīns) ir vitamīns, kas ietilpst fermentu sistēmās, kas nodrošina audu elpošanu, piedalās ogļhidrātu un olbaltumvielu maiņā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un B2 vitamīns · Redzēt vairāk »

Bacillus anthracis

Bacillus anthracis ir liela grampozitīva nekustīga baktērija.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Bacillus anthracis · Redzēt vairāk »

Baktēriju konjugācija

Baktēriju konjugācija ir divu šūnu savienošanās ar speciālu olbaltumvielu pavedienu- F-pillu (dzimum pills), kas piestiprinājies pie baktērijas sieniņas, tie daļēji apmainās ar ģenētisko informāciju.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Baktēriju konjugācija · Redzēt vairāk »

Baktēriju morfoloģija

Baktēriju formas Baktēriju morfoloģija ir mikrobioloģijas apakšnozare, kas pēta baktēriju formu, struktūru un uzbūvi, spēju kustēties, sporu veidošanu un vairošanās veidus.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Baktēriju morfoloģija · Redzēt vairāk »

Bakteriofāgi

Bakteriofāgi jeb fāgi (gr. phagos - ēst) ir vīrusi, kuri inficē tikai baktērijas.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Bakteriofāgi · Redzēt vairāk »

Bakteriofāgs AP205

Bakteriofāgs AP205 (Acinetobakter fāgs 205) ir fāgs, kurš pieder pie Leviviridae dzimtas levivīrusu ģints.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Bakteriofāgs AP205 · Redzēt vairāk »

Baltvalis

Baltvalis jeb baltais valis (Delphinapterus leucas) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga baltvaļu ģintī (Delphinapterus).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Baltvalis · Redzēt vairāk »

Betulīns

Betulīna molekula Betulīns ir kristāliska balta organiskā viela, kas ir atrodama bērza tāsī.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Betulīns · Redzēt vairāk »

Bišu māte

Darba bišu ieskauta bišu māte Bišu māte ir vienīgā pieaugusī bite medus bišu (Apis) saimē, kas ir spējīga radīt pēcnācējus.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Bišu māte · Redzēt vairāk »

Biezpiens

Vājpiena biezpiens Biezpiena tradicionālais gatavošanas veids, sūkalas notecinot caur marli Biezpiens (līdz 20. gadsimtam saukts par kupinātu pienu vai kupuša pienu) ir piena olbaltumvielu kazeīna produkts, ko iegūst saraudzējot pienu, vājpienu vai paniņas un no iegūtās masas atdalot sūkalas.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Biezpiens · Redzēt vairāk »

Bilirubīns

Bilirubīna ķīmiskā struktūra Bilirubīna telpiskā struktūra Bilirubīns (— 'žults', ruber - 'sarkans') ir žults pigments, viens no galvenajiem žults komponentiem cilvēka un dzīvnieka organismā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Bilirubīns · Redzēt vairāk »

Bioķīmija

Mioglobīna — saliktas olbaltumvielas, kas muskuļos nodrošina īslaicīgu skābekļa rezervi, — 3D struktūra Bioķīmija, arī bioloģiskā ķīmija, ir bioloģijas un ķīmijas zinātņu nozare, kas pēta ķīmiskos un fizikālķīmiskos procesus dzīvajos organismos.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Bioķīmija · Redzēt vairāk »

Bioloģiskā membrāna

250px Bioloģiskā membrāna jeb biomembrāna ir noslēdzoša vai atdaloša membrāna, kas kalpo kā selektīvi caurlaidīga barjera dzīvos organismos.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Bioloģiskā membrāna · Redzēt vairāk »

Bioloģiskie pigmenti

Bioloģiskie pigmenti jeb biohromi (no, bios — 'dzīvība' un χρῶμα, hromos — 'krāsa') ir tādi dzīvo organismu audos dabīgi esoši organiskie savienojumi, kuriem piemīt selektīva krāsu absorbcija.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Bioloģiskie pigmenti · Redzēt vairāk »

Bioluminiscence

Parastā jāņtārpiņa bioluminiscence. Bioluminiscence ir organismu mirdzēšana, ko novēro trūdošiem kokiem, baktērijām, sēnēm, dažiem kukaiņiem un jūras dzīvniekiem, un kas ir saistīta ar oksidēšanās procesiem.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Bioluminiscence · Redzēt vairāk »

Biomedicīna

Biomedicīna ir medicīnas daļa, kas balstās uz bioloģijas, fizioloģijas un citu dabaszinātņu principu pielietošanu klīniskajā praksē.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Biomedicīna · Redzēt vairāk »

Brokastis

Kontinentālo brokastu galds diviem cilvēkiem Brokastis (no viduslejasvācu: vrōkost — 'agrais ēdiens') jeb rītišķis ir pirmā ēdienreize pēc nakts miega, kad cilvēks tikko ir piecēlies.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Brokastis · Redzēt vairāk »

Butirāti

Na butirāta ķīmiskā formula Butirāti, saukti arī par butanoātiem, ir sviestskābes atvasinājumi — sāļi vai esteri.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Butirāti · Redzēt vairāk »

C reaktīvais olbaltums

C reaktīva olbaltuma uzbūve. C reaktīvais olbaltums jeb CRO (arī C reaktīvais proteīns, CRP) ir asins plazmas olbaltumviela, kas pieder pie beta globulīniem.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un C reaktīvais olbaltums · Redzēt vairāk »

Cūku gripa

Cūku gripa ir slimība, kuru izraisa A tipa gripas vīrusi.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Cūku gripa · Redzēt vairāk »

Celiakija

Celiakija jeb glutēna enteropātija ir tievās zarnas autoimūna slimība, kurai raksturīga graudu olbaltumvielu (glutēna) nepanesamība.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Celiakija · Redzēt vairāk »

Centriola

Trīsdimensionāls skats uz centriolu Centriola ir cilindrisks šūnas organoīds, kas sastāv no 9 mikrocaurulīšu tripletiem.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Centriola · Redzēt vairāk »

Cietfāzes enzīmu imunosorbences tests

Cietfāzes enzīmu imunosorbences tests (jeb ELISA) ir plaši izmantota analītiskā bioķīmiskā analīze, ko pirmo reizi aprakstīja Engvall un Perlmann 1971.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Cietfāzes enzīmu imunosorbences tests · Redzēt vairāk »

Cilvēka papilomas vīrusa infekcija

Cilvēka papilomas vīrusa (CPV vai HPV no angļu human papillomavirus) infekcija ir vīrusa infekciju grupa, ko izraisa cilvēka papilomas vīruss.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Cilvēka papilomas vīrusa infekcija · Redzēt vairāk »

Cisteīns

Cisteīns (Cys, l -2-amino-3-merkaptopropānskābe, l -β-merkaptoalanīns, C3H7NO2S) ir viena no divām sēru saturošajām aminoskābēm (otra ir metionīns).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Cisteīns · Redzēt vairāk »

Citokīni

Citokīni ir mazmolekulāras olbaltumvielas (~5—20 kDa), un tām ir liela nozīme šūnu savstarpējā komunikācijā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Citokīni · Redzēt vairāk »

Citoplazma

Citoplazma — vide, kur atrodas visi šūnas organoīdi. Citoplazma ir pusšķidra viela, kas veido šūnas iekšējo vidi.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Citoplazma · Redzēt vairāk »

Citoskelets

šūnu kodoli Citoskelets (kytos — 'šūna' un σκελετός, skeletos — 'izkaltēts') ir savstarpēji saistītu mikrocaurulīšu, aktīna diedziņu un starpdiedziņu tīklojums šūnas citoplazmā, kas uztur šūnas formu un kustības.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Citoskelets · Redzēt vairāk »

D-dimērs

D-dimērs ir fibrīna sabrukšanas produkts — neliels olbaltumvielas fragments, kas novērojams asinīs pēc tromba sabrukšanas fibrinolīzes procesā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un D-dimērs · Redzēt vairāk »

Dārzenis

Dažādi dārzeņi Dārzenis ir ēdams lakstaugs vai tā daļa, kura sulīgās daļas tiek lietotas uzturā, bet tas nav saldais auglis vai sēkla.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Dārzenis · Redzēt vairāk »

Denaturācija

olbaltumvielu denaturācija, ko izraisījis straujais temperatūras kāpums, tās cepšanas laikā Denaturācija ir process, kurā olbaltumvielas vai aminoskābes dažādu fizikālu (piemēram, termiskas apstrādes) un ķīmisku faktoru iedarbībā (piemēram, reakcijās ar minerālskābēm, smago metālu sāļiem, kā arī dažiem organiskajiem šķīdinātājiem) sadalās no ceturtējās struktūras līdz otrējai struktūrai, tādējādi zaudējot savu raksturīgo uzbūvi un īpašības.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Denaturācija · Redzēt vairāk »

Dezoksiribonukleīnskābe

DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Dezoksiribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »

Dišēna miopātija

Dišēna vai Dišēna—Bekera muskuļu distrofija ir ģenētiska slimība no miopātiju grupas.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Dišēna miopātija · Redzēt vairāk »

Diciemīdas

Diciemīdas (Dicyemida) jeb rombozoji (Rhombozoa) ir primitīvu bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvji parazitē galvkājos.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Diciemīdas · Redzēt vairāk »

Difterijas toksīns

Difterijas toksīns (DT) ir polipeptīds, kas sastāv no 535 aminoskābēm ar molekulāro masu aptuveni 62000 Da.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Difterijas toksīns · Redzēt vairāk »

Divpadsmitpirkstu zarna

Gremošanas orgānu sistēmas diagramma ar iekrāsotu divpadsmitpirkstu zarnu Divpadsmitpirkstu zarna jeb duodēns ir tievās zarnas sākumdaļa.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Divpadsmitpirkstu zarna · Redzēt vairāk »

Dizentērija

Dizentērija - akūta zarnu infekcijas slimība, kam galvenokārt raksturīgs resnās zarnas bojājums, kā arī organisma vispārēja intoksikācija.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Dizentērija · Redzēt vairāk »

Dzīvība

Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, vairošanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Dzīvība · Redzēt vairāk »

Dzēlējodu virsdzimta

Dzēlējodu virsdzimta (Culicoidea) ir viena no divām dzēlējodu infrakārtas (Culicomorpha) virsdzimtām, kas apvieno 4 odveidīgo kukaiņu dzimtas, no kurām Latvijā sastopamas 3 dzimtas:, un.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Dzēlējodu virsdzimta · Redzēt vairāk »

Dzeltenā lupīna

Dzeltenās lupīnas pāksts ar sēklām (''Lupinus luteus'') Dzeltenā lupīna jeb Eiropas dzeltenā lupīna (Lupinus luteus) ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Dzeltenā lupīna · Redzēt vairāk »

Eiropa (pavadonis)

Eiropa ir Jupitera pavadonis, mazākais no četriem Galileja pavadoņiem.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Eiropa (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Eiropas medus bite

Eiropas medus bites jeb rietumu medus bites, jeb vienkārši medus bite (Apis mellifera) ir viena no medus bišu ģints (Apis) sugām.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Eiropas medus bite · Redzēt vairāk »

Eksotoksīni

Eksotoksīni ir toksīni, ko izdala baktērijas.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Eksotoksīni · Redzēt vairāk »

Endoplazmatiskais tīkls

Endoplazmatiskais tīkls un citi no iekšējām membrānām veidotie eikariotiskās šūnas organoīdi Endoplazmatiskais tīkls ir eikariotiskās šūnas organoīds, no membrānām veidota sazarota plakanu dobumu, pūslīšu un kanāliņu sistēma.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Endoplazmatiskais tīkls · Redzēt vairāk »

Endotoksīni

Endotoksīni ir īpaši baktēriju toksīni, kas veidojas, baktērijām ejot bojā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Endotoksīni · Redzēt vairāk »

Enzīmi

Tipiska enzīma — cilvēka laktoilglutationa liāzes — uzbūves shēma Enzīmi (enzumon — 'iekšā' + 'ieraugs'), arī fermenti ( — 'ieraugs'), ir lielmolekulāri biokatalizatori, kas paātrina visas organismā notiekošās vielmaiņas reakcijas — uzturvielu noārdīšanu, jaunu vielu sintēzi, dažādu vielu un jonu transportu, ķermeņa temperatūras un pH regulēšanu un tā tālāk.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Enzīmi · Redzēt vairāk »

Fenilalanīns

Fenilalanīns (Phe, 2-amino-3-fenilpropionskābe, C9H11NO2) ir neaizstājamā aminoskābe, kas pieder pie aromātiskajām aminoskābēm.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Fenilalanīns · Redzēt vairāk »

Fenilketonūrija

Aminoskābe fenilalanīns Fenilketonūrija ir reta iedzimta vielmaiņas slimība, kam raksturīga traucēta organisma spēja fenilalanīnu pārveidot tirozīnā, izraisot fenilalanīna un fenilpirovīnogskābes uzkrāšanos audos, kas var izraisīt smadzeņu bojājumus vai galējā gadījumā pat plānprātību.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Fenilketonūrija · Redzēt vairāk »

Fibroblasts

embrija fibroblasti mikroskopā Fibroblasts ir šūna, kas sintezē ārpusšūnu matricu, kolagēnu, audu pamatu jeb stromu, kā arī šīm šūnām ir būtiska nozīme brūču dzīšanas procesos.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Fibroblasts · Redzēt vairāk »

Fitopatoloģija

Fitopatoloģija jeb augu patoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta patogēnu vai apkārtējās vides izraisītas augu slimības.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Fitopatoloģija · Redzēt vairāk »

Fosfolipīdi

Vairāku fosfolipīdu saīsināto struktūrformulu piemēri. A — fosfatīdholīns, B — fosfatīdetanolamīns, C — fosfatīdserīns, D — fosfolipīdu uzbūves principiālais attēlojums, kur 1 — polārā (hidrofilā) galva; 2 — nepolārā (hidrofobā) aste Fosfolipīda micellas principiālā shēma ūdens šķīdumā Fosfolipīdi (no (phōsphó) — 'fosfo' un (lipos) — 'tauki') ir salikto lipīdu klase un nozīmīga šūnu membrānu sastāvdaļa.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Fosfolipīdi · Redzēt vairāk »

Funkcionālā pārtika

jogurta dzēriena ''Actimel'' pudelīte Funkcionālā pārtika ir pārtika, kam pievienotas dažādas bioloģiski aktīvas sastāvdaļas, kas uzlabo veselību, veicina organisma fizioloģisko darbību un samazina saslimstības risku.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Funkcionālā pārtika · Redzēt vairāk »

Gaļa

Gaļas produkti Klusā daba'', Klods Monē (1864). Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Gaļa · Redzēt vairāk »

Galapagu bruņurupucis

Galapagu bruņurupucis (Chelonoidis nigra) ir lielākais sauszemes bruņurupucis pasaulē, kas pieder Dienvidamerikas sauszemes bruņurupuču ģintij (Chelonoidis).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Galapagu bruņurupucis · Redzēt vairāk »

Galvkāji

Galvkāji (Cephalopoda) ir gliemju (Mollusca) klase, kam raksturīga bilaterāla ķermeņa simetrija.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Galvkāji · Redzēt vairāk »

Gardas ezers

Gardas ezers ir pēc platības lielākais ezers Itālijas teritorijā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Gardas ezers · Redzēt vairāk »

Garneles

Garneles (Caridea) ir plaša peldvēžu grupa, kas izdalīta kā desmitkājvēžu (Decapoda) infrakārta.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Garneles · Redzēt vairāk »

Gēns

introniem Gēns (— ‘dzimšana’, ‘izcelsme’) ir noteikta dezoksiribonukleīnskābes (DNS), retāk ribonukleīnskābes (RNS), molekulas daļa, kura glabā informāciju par noteiktas funkcionāli aktīvas vielas, piemēram, olbaltumvielas, molekulas sintēzi.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Gēns · Redzēt vairāk »

Ginters Blobels

Ginters Blobels (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes amerikāņu biologs, 1999.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Ginters Blobels · Redzēt vairāk »

Glicīns

Glicīns (Gly, aminoetiķskābe, glikokols, H2NCH2COOH) ir vienkāršākā aminoskābe.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Glicīns · Redzēt vairāk »

Gliemezis

Par gliemezi parasti tiek saukts ikviens uz sauszemes vai ūdenī dzīvojošs vēderkāju klases (Gastropoda) gliemis ar spirālveida čaulu, kas ir pietiekami liela, lai tās saimnieks spētu tajā pilnībā paslēpties.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Gliemezis · Redzēt vairāk »

Glikokortikoīdi

Glikokortikoīdi ir kortikosteroīdi, kas ietekmē galvenokārt ogļhidrātu un olbaltumvielu maiņu.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Glikokortikoīdi · Redzēt vairāk »

Glikoproteīns

Glikoproteīni ir olbaltumvielas, kas satur oligosaharīdu ķēdes (glikānus), kas kovalenti piesaistīti aminoskābju sānu ķēdēm.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Glikoproteīns · Redzēt vairāk »

Gludā muskulatūra

Gludo muskuļu audi. Gludā muskulatūra ir sarauties spējīgi ķermeņa audi, kuri atšķirībā no šķērssvītrotās muskulatūras neveido tai raksturīgos sarkomērus.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Gludā muskulatūra · Redzēt vairāk »

Glutamīns

Glutamīns (Gln, glutamīnskābes 3-monoamīds, C5H10N2O3) ir viena no dzīvo organismu olbaltumvielu aminoskābēm.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Glutamīns · Redzēt vairāk »

Glutamīnskābe

Glutamīnskābe (Glu, 2-aminopentāndiskābe, d-α-aminoglutārskābe, C5H9NO4) ir dzīvo organismu aminoskābe.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Glutamīnskābe · Redzēt vairāk »

Goldži komplekss

Goldži komplekss un citi no iekšējām membrānām veidotie eikariotiskās šūnas organoīdi Plātnīškomplekss jeb Goldži komplekss ir šūnas organoīds, kuru veido 3 līdz 20 nedaudz ieplacinātu cisternu, caurulītes un pūslīši.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Goldži komplekss · Redzēt vairāk »

Gonadoliberīns

Gonadoliberīna struktūra Gonadoliberīns (arī gonadorelīns, gonadotropīna atbrīvotājhormons vai luteinizējošā hormona atbrīvotājhormons) ir hormons, kuru izstrādā hipotalāma sīkšūnu kodolu neirosekretorās šūnas.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Gonadoliberīns · Redzēt vairāk »

Grauds

Dažādu augu graudi Graudi ir sausi graudzāļu dzimtas augu auglīši, no kā, atdalot sēnalas, iegūst uzturā lietojamas grūbas, ko var saskaldīt putraimos un tālāk sasmalcināt miltos, bet graudus diedzējot iegūst iesalu, kas ir galvenā izejviela raudzēto dzērienu (kvasa, alus) un spirta rūpniecībā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Grauds · Redzēt vairāk »

Grizlilācis

Grizlilācis (Ursus arctos horribilis) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Grizlilācis · Redzēt vairāk »

Gutācija

Gutācijas šķidruma pilieni uz zemenes lapām Gutācija (no gutta — ‘piliens’) ir ksilēmas šķidruma pilienu izdalīšanās lapu malu vai galu rajonā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Gutācija · Redzēt vairāk »

Halva

Saulespuķu halva Halva ((ḥalāwah) — 'saldumi') ir Tuvajos Austrumos radies konditorejas izstrādājums, ko gatavo no uzputotas sīki sasmalcinātu eļļas augu sēklu vai riekstu un karameļu masas, dažkārt pievienojot arī vanilīnu, kakao pulveri vai rozīnes.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Halva · Redzēt vairāk »

Hīms

Hīms jeb himuss ((hymos) — 'sula') ir kuņģa un tievās zarnas pusšķidrais vai šķidrais saturs, kas sastāv no daļēji sagremotas pārtikas, kuņģa un zarnu gremošanas sulām, dziedzeru sekrētiem, žults, zarnu epitēlija šūnām un mikroorganismiem.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Hīms · Redzēt vairāk »

Hēms

Hēma B molekulas modelis Hēms (no (haima) — 'asinis') ir viena no olbaltumvielu prostētiskajām grupām — kompleksais savienojums, ko veido divvērtīgs dzelzs jons (Fe2+), kas atrodas vidū porfīna makrociklam (četriem pirola cikliem, kas savstarpēji saistījušies ar metīna tiltiņiem).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Hēms · Redzēt vairāk »

Hemoglobīns

Cilvēka hemoglobīna uzbūve Hemoglobīns (aima — ‘asinis’; — ‘lode') ir dzelzi saturoša olbaltumviela, kas daudziem dzīvniekiem riņķo asinīs — mugurkaulniekiem sarkanajos asinsķermenīšos (eritrocītos) —, un tā uzdevums ir pārvietot skābekli no plaušām uz citām ķermeņa daļām un pārnest atpakaļ ogļskābo gāzi.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Hemoglobīns · Redzēt vairāk »

Hidrolīze

Hidrolīze ( — 'ūdens', lysis — 'sairšana') ir saliktu vielu pilnīga vai daļēja reakcija ar ūdeni.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Hidrolīze · Redzēt vairāk »

Hinokitiols

Hinokitiols (β-thujaplicin) ir naturāls monoterpenoīds, kas atrodams ciprešu dzimtas koku mizā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Hinokitiols · Redzēt vairāk »

Histidīns

Histidīns (His, α-amino-β-5-imidazolilpropionskābe, C6H9N3O2) ir dzīvo organismu aminoskābe.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Histidīns · Redzēt vairāk »

Hitīns

Hitīns ((chitōn) — 'hitons') ir dabā bieži sastopams slāpekli saturošs polisaharīds.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Hitīns · Redzēt vairāk »

Hloroplasts

Hloroplasti zaļās lapas šūnās Hloroplasti ir augu zaļās plastīdas, kas, saistot Saules enerģiju, no ūdens un ogļskābās gāzes veido organiskas vielas.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Hloroplasts · Redzēt vairāk »

Hormonālā kontracepcija

Kombinētās hormonālās kontracepcijas tabletes Hormonālā kontracepcija ir pretapaugļošanās metode, kuru izmanto sievietes reproduktīvā vecumā, lai izvairītos no nevēlamas grūtniecības.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Hormonālā kontracepcija · Redzēt vairāk »

Hromatīns

Hromatīns ir no DNS un ar to saistītām olbaltumvielām veidoti pavedieni, kas veido hromosomas.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Hromatīns · Redzēt vairāk »

Hromosoma

Vīrieša hromosomas (kariotips: 2n.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Hromosoma · Redzēt vairāk »

Humusvielas

Humusvielu iedalījums: 1) fulvoskābes; 2) humīnskābes; 3) humīns Organisko vielu transformācijas evolūcija – humusvielu veidošanās Humusvielas ir bioloģiski noturīgas, lielmolekulāras, heterogēnas uzbūves dabiskas izcelsmes organiskas vielas ar plašu krāsu spektru (no dzeltenas līdz melnai).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Humusvielas · Redzēt vairāk »

Iedzimts nefrotiskais sindroms

Iedzimts nefrotiskais sindroms ir pārmantots traucējums, kas izpaužas ar proteīnūriju (proteīniem urīnā), kā arī ar ķermeņa tūskām.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Iedzimts nefrotiskais sindroms · Redzēt vairāk »

Iesals

miežu iesals Iesals ir iediedzēti un izkaltēti labības graudi, ko lieto pārtikā kā dabīgo krāsvielu, aromatizētāju un saldvielu.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Iesals · Redzēt vairāk »

Ikri

Lašu ikri tirdzniecībā Ikri ir dažādu ūdens dzīvnieku neapaugļotu oliņu masa iznērstā veidā vai arī atrodoties mātītes ķermenī.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Ikri · Redzēt vairāk »

Imūnanalīze

Imūnanalīze ir bioķīmisks tests, ar kuru mēra makromolekulas vai mazas molekulas klātbūtni vai koncentrāciju šķīdumā, izmantojot antivielu (parasti) vai antigēnu (dažkārt).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Imūnanalīze · Redzēt vairāk »

Imperatorpingvīns

Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsteri) ir liela auguma pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) jūrasputns, kas pieder pie karalisko pingvīnu ģints (Aptenodytes).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Imperatorpingvīns · Redzēt vairāk »

Informatīvā ribonukleīnskābe

kodonu secība RNS molekulā. Katrs kodons atbilst vienai aminoskābei un sastāv no trim nukleotīdiem. Šādā veidā iRNS "norāda" ribosomām, kā sintezēt olbaltumvielu atbilstoši ģenētiskajam kodam Informatīvā ribonukleīnskābe (informatīvā RNS vai iRNS), saukta arī par matrices ribonukleīnskābi (matrices RNS vai mRNS) ir ribonukleīnskābes veids, kas satur informāciju par olbaltumvielas pirmējo struktūru (aminoskābju secību olbaltumvielas molekulā).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Informatīvā ribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »

Insulīns

Saistoties ar cinka jonu (violetā krāsā), sešas insulīna molekulas veido heksamēru. Insulīna kristāli Insulīns (— 'saliņa') ir aizkuņģa dziedzera hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Insulīns · Redzēt vairāk »

Interfāze

Interfāze ir šūnas cikla fāze, kurā tipiska šūna pavada visilgāko laika posmu.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Interfāze · Redzēt vairāk »

Interleikīns 10

IL-10 struktūra Interleikīns 10 jeb IL-10 (vēl CSIF — cilvēka citokīnu sintēzes inhibējošs faktors) ir pretiekaisuma citokīns.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Interleikīns 10 · Redzēt vairāk »

Izoleicīns

Izoleicīns (Ile, 2-amino-3-metilpentānskābe, α-amino-β-metilbaldriānskābe, C6H13NO2) ir neaizstājamā aminoskābe.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Izoleicīns · Redzēt vairāk »

Izomērija

Izomērija ir parādība, ka pastāv vielas, kurām ir vienāda molekulmasa un ķīmiskais sastāvs, bet dažāda struktūra (dažāda atomu un saišu starp tiem kārtība molekulā vai arī dažāds atomu vai to grupu telpiskais izvietojums).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Izomērija · Redzēt vairāk »

Izvadorgānu sistēma

Izvadorgānu sistēma ir orgānu sistēma, ar kuru palīdzību organisms atbrīvojas no kaitīgiem vielmaiņas galaproduktiem.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Izvadorgānu sistēma · Redzēt vairāk »

Jasmonāti

Jasmonāti (JA) ir augos esoši ķīmiski savienojumi ar hormonu īpašībām.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Jasmonāti · Redzēt vairāk »

Jaungvineja

Jaungvineja ir otra pasaules lielākā sala pēc Grenlandes, atdalījusies no Austrālijas aptuveni pirms 7 000 gadiem, kad ceļoties Pasaules okeāna līmenim applūda tagadējais Torresa šaurums.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Jaungvineja · Redzēt vairāk »

K vitamīns

K vitamīni ir strukturāli līdzīgu taukos šķīstošu vitamīnu grupa, kas nepieciešama asinsrecei un kalcija saistīšanai kaulos un citos audos.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un K vitamīns · Redzēt vairāk »

Kafija

Kafija (qahwa) ir karsts dzēriens, kas tiek gatavots no grauzdētām kafijkoku (Coffea) sēklām, kafijas pupiņām.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kafija · Redzēt vairāk »

Kalluss

Kallusi uz agarizētas barotnes Auga kalluss ir amorfi auga audi, kuri rodas, neorganizēti vairojoties augu šūnām.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kalluss · Redzēt vairāk »

Kalmāri

Kalmāri (Teuthida) ir desmitkājveidīgo virskārtai (Decapodiformes) piederoša galvkāju (Cephalopoda) kārta, kurā ietilpst apmēram 350 sugas.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kalmāri · Redzēt vairāk »

Kamčatkas brūnais lācis

Kamčatkas brūnais lācis (Ursus arctos beringianus) ir viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kamčatkas brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Kanādas bēdrozis

Kanādas bēdrozis jeb pelēkais bēdrozis, arī pelēkais sīlis (Perisoreus canadensis) ir neliela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams visā Ziemeļamerikas ziemeļu boreālajā zonā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kanādas bēdrozis · Redzēt vairāk »

Kanādas sfinkss

Kanādas sfinkss ir bezspalvu kaķis, ar lielām ausīm un krokainu ādu.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kanādas sfinkss · Redzēt vairāk »

Kapibara

Kapibara (Hydrochoerus hydrochaeris) ir daļēji ūdenī dzīvojošs jūrascūciņu dzimtas (Caviidae) grauzējs, kas ir lielākais grauzējs pasaulē.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kapibara · Redzēt vairāk »

Karameles

Dažādas ledeņu karameles ar augļu garšām Karamele (no, kas no — 'dedzināts cukurs') ir no lēni karsēta attīrīta cukura šķīduma un cietes maisījuma gatavots konditorejas izstrādājums ar sausnas saturu 97—99%.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Karameles · Redzēt vairāk »

Karbamīds

Karbamīds (urīnviela, (NH2)2CO) ir ogļskābes amīds.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Karbamīds · Redzēt vairāk »

Kauls

''Humerus'' — augšdelma kauls (labās rokas) Kauli ir izturīgi, pietiekoši elastīgi saistaudi, kas pilda balsta funkcijas.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kauls · Redzēt vairāk »

Kausveida mukocīts

Kausveida mukocīts Kausveida mukocīts ir sekretējoša cilindriska epitēlija šūna, kuras galvenā funkcija ir olbaltumvielu — mucīnu — sekrēcija.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kausveida mukocīts · Redzēt vairāk »

Kaviārs

perlamutra karotītēs Kaviārs (no, kas savukārt no) ir 3% vārāmā sāls šķīdumā iesālīti storveidīgo vai lašveidīgo zivju ikri.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kaviārs · Redzēt vairāk »

Kaza

Kaza jeb mājas kaza (Capra aegagrus hircus) ir vidēja auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kuras priekštece ir Tuvajos Austrumos un Austrumeiropā dzīvojošā savvaļas kaza (Capra aegagrus).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kaza · Redzēt vairāk »

Kazeīns

Kazeīna micellas shematiska uzbūve Kazeīns (no, kas savukārt no  — 'siers') ir fosfoproteīnu grupa, kas zīdītāju pienā veido līdz pat 80% no kopējā olbaltumvielu daudzuma.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kazeīns · Redzēt vairāk »

Kālis

Kāļi Kālis ir sakņu dārzenis, kas attīstās Brassica napus pasugas augiem.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kālis · Redzēt vairāk »

Kjeldāla metode

Slāpekļa noteikšana ar Kjeldāla metodi Kjeldāla metode ir slāpekļa kvantitatīvas noteikšanas metode organiskās vielās.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kjeldāla metode · Redzēt vairāk »

Klejotāji

Sergeja Prokudina-Gorska foto, ap 1910. gadu Klejotāji jeb nomadi ((nomades) — 'ganību meklētāji') ir nevietsēdīgās cilvēku kultūras, kuru dzīvesveidam raksturīga haotiska vai ritmiska pārvietošanās, mainot dzīvesvietu.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Klejotāji · Redzēt vairāk »

Kloākaiņi

Kloākaiņi jeb oldējēji (Monotremata) ir zīdītāju klases kārta, kas ir vienīgā kārta pirmzīdītāju apakšklasē (Protheria).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kloākaiņi · Redzēt vairāk »

Koala

Koala (Phascolarctos cinereus) ir somaiņu (Marsupialia) infraklases zīdītājs.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Koala · Redzēt vairāk »

Kolagēns

Kolagēns ir galvenais strukturālais proteīns, kas veido dzīvnieku saistaudus.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kolagēns · Redzēt vairāk »

Kolibri

Kolibri, kolibri dzimta (Trochilidae) ir viena no svīrveidīgo kārtas (Apodiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kolibri · Redzēt vairāk »

Komodo varāns

Komodo varāns (Varanus komodoensis), ko mēdz saukt arī par Komodo pūķi, ir liela varānu dzimtas (Varanidae) ķirzaka, kas mājo Indonēzijas Mazajās Zundu salās: Rinčas, Floresas, Gili Motanas, Padaras un Komodo salās.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Komodo varāns · Redzēt vairāk »

Koraļļi

Koraļļi ir jūrā dzīvojoši bezmugurkaulnieki, kas pieder pie dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) koraļļpolipu klases (Anthozoa).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Koraļļi · Redzēt vairāk »

Koronavīrusu dzimta

Koronavīrusu dzimta (Coronaviridae — 'vainagvīrusi') ir viena no nidovīrusu kārtas dzimtām.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Koronavīrusu dzimta · Redzēt vairāk »

Kortizons

Kortizons ir nozīmīgs virsnieru garozas steroīdais hormons, kas pieder pie glikokortikoīdiem.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kortizons · Redzēt vairāk »

Krējums

Skābais krējums vājpiena iegūšanai Krējums, reizēm arī saukts par saldo krējumu, lai nošķirtu no skābā krējuma, kas iegūts saraudzējot saldo krējumu, ir piena produkts, kas veidots no koncentrētiem piena taukiem.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Krējums · Redzēt vairāk »

Kristalogrāfija

Kristalogrāfija (no grieķu vārdiem kristallon.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kristalogrāfija · Redzēt vairāk »

Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kukaiņi · Redzēt vairāk »

Kutikula

Dzīvnieku kutikulas slāņi. Kutikula ir ārējs epidermas apvalks, kas sedz dažādus dzīvos organismus vai to daļas.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Kutikula · Redzēt vairāk »

Labība

Mieži, auzas un pārtikas produkti, kas izgatavoti no labības Labība jeb graudaugi ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, kurus kultivē, lai iegūtu to ēdamās sēklas jeb graudus.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Labība · Redzēt vairāk »

Laiela sindroms

Toksiskā epidermālā nekrolīze Laiela sindroms jeb toksiskā epidermālā nekrolīze ir akūta, smaga autoimūna iekaisīga alerģiska reakcija, kas apdraud cilvēka dzīvību.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Laiela sindroms · Redzēt vairāk »

Latvijas brūnā

Latvijas brūnā jeb Latvijas brūnā govs ir viena no liellopu (Bos primigenius taurus) piena—gaļas šķirnēm, kas izveidota Latvijā, tās saīsinātais apzīmējums ir LB.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Latvijas brūnā · Redzēt vairāk »

Latvijas vietējā kaza

Latvijas vietējā kaza ir viena no mājas kazas (Capra aegagrus hircus) piena šķirnēm, kas izveidota Latvijā, tās saīsinātais apzīmējums ir LVK.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Latvijas vietējā kaza · Redzēt vairāk »

Līdzenumu zebra

Līdzenumu zebra (Equus quagga) ir viena no zebru apakšģints (Hippotigris) sugām.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Līdzenumu zebra · Redzēt vairāk »

Līme

Līme Līme ir saistviela, kas salīmē kopā divu ķermeņu virsmas.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Līme · Redzēt vairāk »

Lēcas

Ēdamās lēcas (Lens culinaris) ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas pākšaugs.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Lēcas · Redzēt vairāk »

Ledus-deviņi

Ledus-deviņi ir izdomāta ūdens polimorfā modifikācija, ko aprakstījis Kurts Vonnegūts romānā "Kaķa šūpulis".

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Ledus-deviņi · Redzēt vairāk »

Leduslācis

Leduslācis, baltais lācis jeb polārlācis (Ursus maritimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Leduslācis · Redzēt vairāk »

Leicīns

Leicīns (- balts)(Leu, 2-amino-4-metilpentānskābe, l -α-aminoizokapronskābe, 4-metilnorvalīns, C6H13NO2) ir neaizvietojamā aminoskābe.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Leicīns · Redzēt vairāk »

Lielais ķīris

Lielais ķīris (Chroicocephalus ridibundus) ir neliels kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Lielais ķīris · Redzēt vairāk »

Lielā nātre

Lielā nātre (Urtica dioica) ir daudzgadīgs nātru dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Lielā nātre · Redzēt vairāk »

Lielā panda

Lielā panda (Ailuropoda melanoleuca) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Lielā panda · Redzēt vairāk »

Lipeklis

rudzu pārslas Lipeklis jeb glutēns (no — 'līme') ir ūdenī nešķīstošu olbaltumvielu grupa, kas atrodama graudzāļu dzimtas graudaugos, galvenokārt kviešos un miežos, bet mazākā daudzumā arī rudzos, auzās un to produktos.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Lipeklis · Redzēt vairāk »

Lizīns

Lizīns (Lys, 2,6-diaminoheksānskābe, d-α,ε-diaminokapronskābe, C6H14N2O2) ir neaizstājamā aminoskābe.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Lizīns · Redzēt vairāk »

Lopbarība

Govju barošana Lopbarība ir barība, ko dod mājdzīvniekiem, jo īpaši mājlopiem, lopkopības procesā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Lopbarība · Redzēt vairāk »

Maize

Dažādi maizes kukuļi Maize ir karstumā apstrādāts pārtikas produkts, ko gatavo no miltiem un ūdens, parasti pievienojot arī sāli un raugu.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Maize · Redzēt vairāk »

Makromolekula

Polipeptīdu makromolekulas ķīmiskā struktūra Makromolekula (makrós — ‘garš’) jeb polimēra molekula ir molekula ar lielu molekulmasu.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Makromolekula · Redzēt vairāk »

Maleīns

Maleīna acu raudzes veikšana Francijā Pirmā pasaules kara laikā (1918) Maleīns ir no Burkholderia mallei baktērijām iegūts attīrītu olbaltumu maisījums, ko lieto ļauno ienāšu diagnostiskā testa jeb maleīna raudzes veikšanai.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Maleīns · Redzēt vairāk »

Mājas sesks

Mājas sesks (Mustela putorius furo) jeb fretka (no) ir meža seska domesticēta pasuga.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Mājas sesks · Redzēt vairāk »

Mājas trusis

Visi mājas truši ir cēlušies, pieradinot savvaļas Eiropas trusi (Oryctolagus cuniculus), kura dzimtene ir Eiropas dienvidrietumi — Spānija un Portugāle.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Mājas trusis · Redzēt vairāk »

Mākslīga šūna

Mākslīga šūna ir no mākslīgām sastāvdaļām izveidota šūna.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Mākslīga šūna · Redzēt vairāk »

Melnkakla gulbis

Melnkakla gulbis (Cygnus melancoryphus) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anserinae) ūdensputns.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Melnkakla gulbis · Redzēt vairāk »

Merlins (nozīmju atdalīšana)

Merlins var būt.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Merlins (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Metandienons

Metandienons jeb metandrostenolols ir anaboliskais steroīds ar izteiktu anabolisko efektu.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Metandienons · Redzēt vairāk »

Metionīns

Metionīns (Met, α-amino-γ-metilmerkaptosviestskābe, C5H11NO2S) ir neaizvietojamā aminoskābe.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Metionīns · Redzēt vairāk »

Mikrocaurulītes

Tubulīna struktūra — ar dzeltenu un oranžu krāsu atšķiras alfa un beta tubulīni Mikrocaurulītes ir citoskeleta daļa, ko veido globulārs proteīns tubulīns.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Mikrocaurulītes · Redzēt vairāk »

Milti

Dažādu tipu milti: 550. tipa kviešu milti, 1050. tipa kviešu milti un 1150. tipa rudzu milti (no kreisās uz labo) Milti ir pulverveida masa, ko iegūst, sasmalcinot labības graudus, vairāku tā saukto pseidolabību (griķu, kaķastes, kinojas u.c.) sēklas vai augļus, kā arī zirņus, pupas vai saknes (piemēram, maniokas).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Milti · Redzēt vairāk »

Milzu tridakna

Milzu tridakna, arī milzgliemene (Tridacna gigas) ir sirsniņgliemeņu dzimtas gliemis, kas apdzīvo Indijas un Klusā okeāna koraļļu rifus.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Milzu tridakna · Redzēt vairāk »

Minerālvielas

Minerālvielas ir neorganiskās vielas cilvēku, dzīvnieku un augu organismos.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Minerālvielas · Redzēt vairāk »

Miozīns

Miozīna struktūras daļa, kur redzamas uz sāniem atliektas galviņas un savīta protofibrilla Miozīns (— 'muskulis') ir viena no kontraktilajām olbaltumvielām, kas nodrošina muskuļu saraušanos un ietilpst miofibrillu sastāvā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Miozīns · Redzēt vairāk »

Misa (produkts)

Misa ir šķidrums, kuru iegūst no maisīšanas procesa alus vai viskija brūvēšanas laikā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Misa (produkts) · Redzēt vairāk »

Molekulārā bioloģija

Molekulārā bioloģija ir bioloģijas nozare, kas pēta dzīvības izpausmes un īpašības molekulārā līmenī, īpašu uzmanību pievēršot olbaltumvielu un nukleīnskābju (DNS un RNS) savstarpējai mijiedarbībai.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Molekulārā bioloģija · Redzēt vairāk »

Molekulārie motori

Molekulārie motori ir molekulārās mašīnas, kas pārveido enerģiju, parasti ķīmisko, mehāniskā darbā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Molekulārie motori · Redzēt vairāk »

Mukoviscidoze

Mukoviscidoze jeb cistiskā fibroze ir monogēna iedzimta slimība.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Mukoviscidoze · Redzēt vairāk »

Nīlzirgs

Nīlzirgs jeb hipopotams (Hippopotamus amphibius) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga nīlzirgu ģintī (Hippopotamus), kura savukārt ietilpst nīlzirgu dzimtā (Hippopotamidae).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Nīlzirgs · Redzēt vairāk »

Neirons

zaļi fluorescējošā proteīna palīdzību iekrāsots peles galvas smadzeņu piramidālais neirons Neirons ((neuron) — 'dzīsla, nervs'; dažreiz tiek saukts arī par neirocītu vai nervu šūnu) ir nervu sistēmas pamatvienība, kas sastāv no šūnas ķermeņa un izaugumiem un vada nervu impulsus.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Neirons · Redzēt vairāk »

Nematodes

Nematodes jeb velteniskie tārpi (Nematoda) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips (citās klasifikācijās veltenisko tārpu (Nemathelminthes) tipa klase).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Nematodes · Redzēt vairāk »

Nepilnīgā osteoģenēze

V tipa nepilnīgās osteoģenēzes rentgenogramma pieaugušajam Nepilnīgā osteoģenēze, ko dažreiz sauc par Lobšteina sindromu vai osteogenesis imperfecta (OI) latīņu valodā, ir ģenētiska slimība, kas izraisa 1.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Nepilnīgā osteoģenēze · Redzēt vairāk »

Nierakmeņu slimība

Nierakmeņu slimība jeb nefrolitiāze (— ‘niere’, lithos — ‘akmens’) ir saslimšana, kas saistīta ar cietu konkrementu ("akmeņu") veidošanos nierēs, kuru klātbūtne var veicināt dažādu patoloģisku izmaiņu attīstību nierēs un urīnvados.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Nierakmeņu slimība · Redzēt vairāk »

Nikotīnskābe

Nikotīnskābe ir svarīgs ūdenī šķīstošs vitamīns, kura atvasinājums — nikotīnamīds — ietilpst svarīgu fermentu — dehidrogenāžu — kofermentu sastāvā un nepieciešams oksidēšanās procesu nodrošināšanai organismā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Nikotīnskābe · Redzēt vairāk »

Nobela prēmijas laureāti ķīmijā

Alfrēda Nobela (1833—1896) portrets (autors ''Gösta Florman''). Nobela prēmijas laureāti ķīmijā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju ķīmijā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Nobela prēmijas laureāti ķīmijā · Redzēt vairāk »

Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā

Alfrēda Nobela (1833–1896) portrets (autors ''Gösta Florman'') Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā · Redzēt vairāk »

Odžu apakšdzimta

Odžu apakšdzimta (Viperinae) ir viena no trijām odžu dzimtas (Viperidae) apakšdzimtām, kurā apvienotas 98 mūsdienās dzīvojošas indīgas čūsku sugas un kas tiek iedalītas 13 ģintīs.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Odžu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Odžu dzimta

Odžu dzimta (Viperidae) ir augstāko čūsku infrakārtas (Caenophidia) indīgo čūsku dzimta, kurā apvienotas 329 mūsdienās dzīvojošas indīgas čūsku sugas un kas tiek iedalītas 3 apakšdzimtās un 35 ģintīs.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Odžu dzimta · Redzēt vairāk »

Odveidīgie

Odveidīgie jeb gartaustekleņi (Nematocera) ir viena no divām divspārņu kārtas (Diptera) apakškārtām, kas apvieno 7 infrakārtas.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Odveidīgie · Redzēt vairāk »

Okapi

Okapi (Okapia johnstoni) ir žirafu dzimtas (Giraffidae) zīdītājs un tā ir vienīgā suga okapi ģintī (Okapia).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Okapi · Redzēt vairāk »

Ola

Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Ola · Redzēt vairāk »

Ola (pārtika)

vistas ola un divas paipalas olas Olas dēj dažādu sugu dzīvnieku mātītes, tai skaitā putni, rāpuļi, abinieki un zivis.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Ola (pārtika) · Redzēt vairāk »

Olvads

Sievietes reproduktīvās sistēmas shēma Olvads ir sieviešu dzimuma zīdītāju cauruļveida dzimumorgāns.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Olvads · Redzēt vairāk »

Organiskais mēslojums

250 px Organiskais mēslojums ir svaigas vai bioloģiski pārveidotas augu vai dzīvnieku organiskās vielas, kuras lieto augsnes mēslošanai, lai uzlabotu tās auglību un palielinātu kultūraugu ražu.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Organiskais mēslojums · Redzēt vairāk »

Organisms

Dažādi organismi Organisms (organismós) bioloģijā un ekoloģijā ir dzīva būtne, dzīvs ķermenis.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Organisms · Redzēt vairāk »

Ortonektīdi

Ortonektīdi (Orthonectida) ir daudzšūnu bilaterāļu tips, kuru agrāk kopā ar diciemīdiem apvienoja mezozoju tipā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Ortonektīdi · Redzēt vairāk »

Osmotiskais spiediens

Osmotiskais spiediens (apzīmē ar π) ir spiediens, kas pielikts puscaurlaidīgai membrānai, kas atdala divus dažādas koncentrācijas šķīdumus, un vērsts virzienā no atšķaidītākā šķīduma (robežgadījumā — tīra šķīdinātāja) uz koncentrētāku.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Osmotiskais spiediens · Redzēt vairāk »

Pašsakārtošanās

hidrotermālās sintēzes laikā pie 200 °C Pašsakārtošanās ir process, kurā haotiska sistēma izveido organizētu struktūru sistēmas elementu noteiktas savstarpējās mijiedarbības dēļ, bez ārējas ietekmes.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Pašsakārtošanās · Redzēt vairāk »

Paniņas

Paniņas (pa labi) salīdzinājumā ar svaigu pienu (pa kreisi). Paniņas ir nedaudz biezākas un atstāj redzamas pēdas uz glāzes Paniņas ir sviesta ražošanas blakusprodukts, ko atdala no krējuma tā kulšanas laikā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Paniņas · Redzēt vairāk »

Pantotēnskābe

Pantotēnskābe jeb B5 vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Pantotēnskābe · Redzēt vairāk »

Paraneoplastiskā smadzenīšu deģenerācija

Paraneoplastiskā smadzenīšu deģenerācija (arī PSD) ir viens no paraneoplastiskiem neiroloģiskiem sindromiem.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Paraneoplastiskā smadzenīšu deģenerācija · Redzēt vairāk »

Parastais fenhelis

Parastais fenhelis (Foeniculum vulgare) ir 90—200 cm augsts divgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar stipri zarainu stumbru.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Parastais fenhelis · Redzēt vairāk »

Parastais jenots

Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Parastais jenots · Redzēt vairāk »

Parastais sorgo

Indijā Etiopijā Brūna šķirne Burkinafaso. Vācijā. Parastais sorgo (Sorghum bicolor), kuru nereti sauc ģints vārdā vienkārši par sorgo, ir graudzāļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Parastais sorgo · Redzēt vairāk »

Parastā skaldlapīte

Parastā skaldlapīte (Schizophyllum commune) ir Latvijā ļoti bieža maza skaldlapīšu ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami, taču koksnainuma dēļ ar citām sēnēm bagātos reģionos pārtikā tiek lietoti reti.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Parastā skaldlapīte · Redzēt vairāk »

Parastās pupiņas

Parastās pupiņas (Phaseolus vulgaris), krūmu pupiņas jeb dārza pupiņas ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas pākšaugs, kas tiek plaši kultivēts tā ēdamo sēklu, pupiņu, dēļ.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Parastās pupiņas · Redzēt vairāk »

Pākšaugi

Dažādu pākšaugu augļi Pākšaugi ir tauriņziežu dzimtas augi, kuru auglis ir pāksts, kas veidojas no vienas augļlapas, tādēļ sēklas atrodas vienā telpā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Pākšaugi · Redzēt vairāk »

Pārtika

Augu izcelsmes pārtika Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Pārtika · Redzēt vairāk »

Pārtikas ķīmija

Pārtikas ķīmija ir ķīmijas apakšnozare, kurā pēta pārtikas sastāvdaļu bioloģiskās un nebioloģiskās norises un sastāvdaļu savstarpējo mijiedarbību.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Pārtikas ķīmija · Redzēt vairāk »

Pīļknābis

Pīļknābis (Ornithorhynchus anatinus) ir Austrālijas austrumos un Tasmanijā reti sastopams zīdītājs.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Pīļknābis · Redzēt vairāk »

Pļavas ķimene

Pļavas ķimene jeb parastā ķimene ir daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Pļavas ķimene · Redzēt vairāk »

Pelēkā žurka

Pelēkā žurka (Rattus norvegicus) ir peļu dzimtas (Muridae) grauzējs.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Pelēkā žurka · Redzēt vairāk »

Pemikans

Viljams Ārmstrongs, 1899. gads). Pemikans ir taukiem un olbaltumvielām bagāts un ļoti barojošs ēdiens, ko varēja uzglabāt gadiem ilgi.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Pemikans · Redzēt vairāk »

Peptīdi

Samērā vienkāršs peptīds — oksitocīns Peptīdi (— 'barojošs') ir vielas, kuru molekulas sastāv no ķēdē savienotiem divu vai vairāku aminoskābju atlikumiem.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Peptīdi · Redzēt vairāk »

Piens

Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Piens · Redzēt vairāk »

Plankumainā hiēna

Plankumainā hiēna (Crocuta crocuta) ir liela auguma hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga plankumaino hiēnu ģintī (Crocuta).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Plankumainā hiēna · Redzēt vairāk »

Plastīdas

Plastīdas (— ‘veidojums’, — ‘izskats, stāvoklis’) ir augu šūnu organoīdi, kuru virsmu sedz divas membrānas.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Plastīdas · Redzēt vairāk »

Ponijs

Par poniju sauc maza auguma zirgu, ar specifiskām proporcijām un temperamentu.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Ponijs · Redzēt vairāk »

Priedes

Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Priedes · Redzēt vairāk »

Progresējošā osificējošā fibrodisplāzija

Progresējošās osificējošās fibrodisplāzijas slimnieka Harija Istlaka skelets Filadelfijas muzejā Progresējošā osificējošā fibrodisplāzija, ko dažreiz sauc par Minhmeijera sindromu vai akmens cilvēka sindromu, ir ģenētiska slimība no miozītu grupas, kuras rezultātā notiek muskuļu un saistaudu (cīpslu un saišu) pakāpeniska pārkaulošanās (osifikācija).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Progresējošā osificējošā fibrodisplāzija · Redzēt vairāk »

Prolīns

Prolīns (Pro, l -2-pirolidīnkarbonskābe, C5H9NO2) ir dzīvo organismu aminoskābe.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Prolīns · Redzēt vairāk »

Proteasoma

Proteasomas attēlojums. Proteasoma, dažreiz arī proteosoma, ir liels olbaltumvielu komplekss, kurš ir visiem eikariotiem un arhejiem, kā arī daļai no baktērijām.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Proteasoma · Redzēt vairāk »

Proteīnūrija

Proteīnūrija ir olbaltumvielu izdalīšanās ar urīnu.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Proteīnūrija · Redzēt vairāk »

Proteīni (nozīmju atdalīšana)

Proteīni var būt.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Proteīni (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Pulsa oksimetrs

Pulsa oksimetrs uz pirksta Pulsa oksimetrs ir medicīnas ierīce, kas neinvazīvā veidā mēra kapilāro asiņu skābekļa piesātinājuma līmeni.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Pulsa oksimetrs · Redzēt vairāk »

Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Putni · Redzēt vairāk »

Raugs

''Saccharomyces cerevisiae'' mikroskopā Raugi ir eikarioti, vienšūnas organismi, kas ierindoti sēņu valstī.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Raugs · Redzēt vairāk »

Rīsi

Rīsi (Oryza) ir graudzāļu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Rīsi · Redzēt vairāk »

Ribonukleīnskābe

Halobaktērijas ''Haloarcula marismortui'' ribosomas lielā subvienība 50S. RNS attēlota brūnā krāsā, ribosomas olbaltumvielas — zilā, bet aktīvais centrs iezīmēts sarkanā krāsā Ribonukleīnskābe, saīsinājumā RNS, ir viens no diviem nukleīnskābju veidiem (otrs ir DNS).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Ribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »

Ribosoma

Olbaltumvielu sintēzes shēma. Gaiši zaļā krāsā attēlota ribosomas lielā subvienība, tumši zaļā — mazā subvienība Ribosoma ir šūnas organoīds, kas atrodas šūnas citoplazmā un endoplazmatiskajā tīklā un no šūnā esošajām aminoskābēm sintezē attiecīgajai šūnai raksturīgo olbaltumvielu.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Ribosoma · Redzēt vairāk »

Rietumu anakardija

Rietumu anakardija (Anacardium occidentale) ir indessumahu dzimtas augs, kas tiek kultivēts tā augļu — Indijas riekstu jeb kešjuriekstu — dēļ, kuru kodola sastāvā ir aptuveni 45% eļļas un 20% olbaltumvielu.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Rietumu anakardija · Redzēt vairāk »

RNS vakcīna

tozinamerāna jeb ''Comirnaty'') pudelīte RNS jeb mRNS vakcīna ir vakcīnas veids, kas cilvēka šūnās nogādā vīrusa mRNS fragmentus, kuri tiek pārprogrammēti, lai iegūtu patogēnu antigēnus (piemēram, koronavīrusa pīķa proteīnu vai vēža antigēnus), kas pēc tam stimulē adaptīvu imūnreakciju pret patogēnu.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un RNS vakcīna · Redzēt vairāk »

Roņi

Roņi, roņu dzimta (Phocidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) dzimtām, kas pieder airkāju virsdzimtai (Pinnipedia).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Roņi · Redzēt vairāk »

Rudzi

Sējas rudzi (Secale cereale) ir graudzāļu dzimtas suga, kuru kā labību visvairāk audzē mērenā klimata joslā, galvenokārt Centrāleiropas ziemeļdaļas valstīs, Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, tostarp arī Latvijā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Rudzi · Redzēt vairāk »

Rudzu maize

Rupjmaizes šķēles Rudzu veidņu maize jeb tā sauktais „ķieģelītis” Rudzu maize ir Baltijā, Skandināvijā, Vācijā, Polijā, Krievijā un citur Rietumeiropā un Ziemeļeiropā izplatīts maizes veids, ko cep no dažāda rupjuma rudzu miltiem.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Rudzu maize · Redzēt vairāk »

Saindēšanās ar mangānu

Saindēšanās ar mangānu jeb mangānisms ir reta neiroloģiska saslimšana, kas saistīta ar pārmērīgu mangāna uzņemšanu ar barību vai ieelpojot.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Saindēšanās ar mangānu · Redzēt vairāk »

Saldinātāji

saharīna saldinātāju maisījumu Kanādā pārdotas ''Sweet'n Low'' paciņas ar ciklamāta bāzes saldinātāju steviolglikozīdu saldinātāja tabletēm Saldinātāji ir bezcukura saldvielas, ko kā cukura aizstājējus pievieno pārtikai saldas garšas piešķiršanai un pastiprināšanai.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Saldinātāji · Redzēt vairāk »

Samveidīgās

Samveidīgās, samveidīgās zivis (Siluriformes) ir viena no kaulpūšļu (Ostariophysi) kārtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Samveidīgās · Redzēt vairāk »

SARS-CoV-2

Smagā akūtā respiratorā sindroma koronavīruss 2 jeb SARS-CoV-2, sākotnēji 2019-nCoV (2019 Novel Coronavirus — '2019. gada jaunais koronavīruss') vai Uhaņas koronavīruss, ir pozitīvas (+) vienpavediena ribonukleīnskābes (RNS) vīruss, kas 2019.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un SARS-CoV-2 · Redzēt vairāk »

Sausna

Sausna, sausne jeb sausā viela ir bezūdens vielas daudzums.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Sausna · Redzēt vairāk »

Sūkalas

raudzētu sūkalu Sūkalas ir siera, biezpiena un kazeīna ražošanas blakusprodukts — blāvi iedzeltens šķidrums.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Sūkalas · Redzēt vairāk »

Sējas zirņi

Sējas zirņi (Pisum sativum), bieži vienkārši zirņi, ir tauriņziežu dzimtas lakstaugs, kultūraugs.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Sējas zirņi · Redzēt vairāk »

Sēkla

linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Sēkla · Redzēt vairāk »

Sēklinieks

Vīriešu sēklinieku shematisks zīmējums Sēklinieki ir vīrišķie dzimumdziedzeri, kuros veidojas vīrišķie dzimumhormoni jeb androgēni (galvenokārt testosterons) un spermatozoīdi.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Sēklinieks · Redzēt vairāk »

Serīns

Serīns (Ser, 2-amino-3-hidroksipropionskābe, β-oksialanīns, C3H7NO3) ir dzīvo organismu aminoskābe.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Serīns · Redzēt vairāk »

Siekalu dziedzeri

Cilvēka siekalu dziedzeri:1 — pieauss;2 — zemžokļa;3 — zemmēles Siekalu dziedzeri ir ārējās sekrēcijas dziedzeri mutes dobumā, kuri ražo siekalas.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Siekalu dziedzeri · Redzēt vairāk »

Siers

Uzkodu paplāte ar dažādām siera šķirnēm Siers ir piena produkts, ko iegūst, sarecinot piena olbaltumvielu kazeīnu.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Siers · Redzēt vairāk »

Sirds glikozīdi

Sirds glikozīdi ir augu izcelsmes vielas (glikozīdi), kas rada izteiktu kardiotonisku darbību.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Sirds glikozīdi · Redzēt vairāk »

Sirseņi

Sirseņi jeb īstie sirseņi (Vespa) ir īsto lapseņu jeb lapseņu apakšdzimtas (Vespinae) kukaiņu ģints, kas apvieno liela auguma plēvspārņus ar indes dzeloni.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Sirseņi · Redzēt vairāk »

Skābais krējums

Atvērts 18% skābā krējuma trauciņš Skābais krējums ir skābpiena produkts, ko iegūst saraudzējot saldo krējumu.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Skābais krējums · Redzēt vairāk »

Skābpiena produkti

Dažādu skābpiena produktu viskozitātes salīdzinājums (no kreisās uz labo): 3,5% ekoloģiskais rūgušpiens, 3,5% pilnpiena jogurts, 1,5% A38 un 3,5% imers (''ymer'') Skābpiena produkti jeb raudzēta piena produkti ir piena produkti, ko iegūst pienu saraudzējot ar pienskābes baktērijām vai atsevišķu produktu (kefīra, kumisa un acidofilīna) gadījumā — pienskābes baktērijām un raugu.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Skābpiena produkti · Redzēt vairāk »

Skeleta šķērssvītrotā muskulatūra

Cilvēka skeleta muskuļi Skeleta šķērssvītrotie muskuļaudi ir skeleta muskuļu uzbūves pamatelements, tie ar cīpslu palīdzību ir piesaistītis pie skeleta un šo muskuļaudu darbība ir pakļauta cilvēka gribai, taču tie var kontrahēties arī bez apzinātas gribas — tas ir reflektori.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Skeleta šķērssvītrotā muskulatūra · Redzēt vairāk »

Skelets

Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Skelets · Redzēt vairāk »

Slāpekļa(II) oksīds

Slāpekļa(II) oksīds (NO) ir viens no slāpekļa oksīdiem, kas pieder pie reti sastopamajiem sāļus neradošajiem oksīdiem.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Slāpekļa(II) oksīds · Redzēt vairāk »

Slāpeklis

Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Slāpeklis · Redzēt vairāk »

Soja

Sarmatainā soja (Glycine max) ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas pākšaugs.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Soja · Redzēt vairāk »

Solar Foods

Solar Foods (no angļu valodas — 'saules pārtika') ir pārtikas tehnoloģijas jaunuzņēmums Somijā, kurš izmēģinājumu līmenī ar elektrību un mikroorganismiem gaisā ražo olbaltumvielas.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Solar Foods · Redzēt vairāk »

Spināti

Dārza spināti (Spinacia oleracea) ir viengadīgi amarantu dzimtas lapu dārzeņi.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Spināti · Redzēt vairāk »

Spirti

Vispārīga spirtu struktūrformula Spirta molekulas modelis. R var būt alkilgrupas vai ūdeņraža atomi. Ja visi trīs R ir ūdeņraža atomi, tad tas ir metanols — visvienkāršākais spirts Spirti ir ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumi, kam viens vai vairāki (vairākvērtīgajiem spirtiem) ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupām (−OH).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Spirti · Redzēt vairāk »

Stanozolols

Stanozolols ir anaboliskais steroīds — dihidrotestosterona atvasinājums, kam 2.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Stanozolols · Redzēt vairāk »

Starpdiedziņi

Starpdiedziņu uzbūve Starpdiedziņi ir citoskeleta daļa, ko veido savītas šķiedraino polipeptīdu molekulas, kuras katros audos ir atšķirīgas.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Starpdiedziņi · Redzēt vairāk »

Strauss

Strauss jeb Āfrikas strauss (Struthio camelus) ir liels, nelidojošs strausu dzimtas (Struthionidae) putns.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Strauss · Redzēt vairāk »

Strutas

Abscess — strutu sakopojums Strutas ir duļķaina, dzeltenzaļa masa, kas iekaisuma rezultātā pārsvarā uzkrājas ķermeņa audos vai dobumos.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Strutas · Redzēt vairāk »

Suņu barība

Sausā suņu barība Suņu barība ir uzturvielām bagāta barība, kas paredzēta suņu fizioloģisko vajadzību apmierināšanai.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Suņu barība · Redzēt vairāk »

Sudraba nitrāts

Sudraba nitrāts (AgNO3), arī elles akmens vai lapiss, ir sudraba un slāpekļskābes sāls.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Sudraba nitrāts · Redzēt vairāk »

Sumatras degunradzis

Sumatras degunradzis (Dicerorhinus sumatrensis) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām un vienīgā suga Sumatras degunradžu ģintī (Dicerorhinus).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Sumatras degunradzis · Redzēt vairāk »

Suns

Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Suns · Redzēt vairāk »

Sviests

Sviests un sviesta nazītis tā uzziešanai Sviests ir piena tauku koncentrāts, kas iegūts, sakuļot saldo vai skābo krējumu un atdalot izdalījušās paniņas.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Sviests · Redzēt vairāk »

Tamarixia radiata

Tamarixia radiata ir maza izmēra parazītisks plēvspārnis no Eulophidae dzimtas.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Tamarixia radiata · Redzēt vairāk »

Tauki

Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Tauki · Redzēt vairāk »

Tīklene

Cilvēka tīklenes šķērsgriezums. Gaisma krīt uz to no kreisās puses, iziet cauri visām nervu šūnu kārtām un sasniedz gaismjutīgās šūnas (nūjiņas un vālītes) attēla labajā pusē Tīklene ir iekšējais acs ābola slānis, ko veido gaismu uztveroši audi.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Tīklene · Redzēt vairāk »

Tūska

Tūska ir ūdens, elektrolītu un olbaltumvielu maiņas traucējumi, kad šķidrums uzkrājas kādas ķermeņa daļas starpšūnu telpā vai serozos dobumos, tūska var būt vispārēja.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Tūska · Redzēt vairāk »

Termīti

Termīti (Termitoidae) ir sociālu kukaiņu grupa, kas vēl nesenā pagātnē tika sistematizēta kā termītu kārta (Isoptera), bet mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem atklājumiem tā tiek sistematizēta prusaku kārtā (Blattaria) kā termītu virsdzimta.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Termīti · Redzēt vairāk »

Testosterons

Testosterons (— 'sēklinieks' + sterol —'sterīns') ir svarīgākais vīrišķais dzimumhormons.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Testosterons · Redzēt vairāk »

Tetovējums

Tetovējumi uz cilvēka muguras un pleca Tetovējums ir zīmējums, kuru uztetovē uz cilvēka ādas.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Tetovējums · Redzēt vairāk »

Tievā zarna

Diagramma, kurā tievā zarna ir apzīmēta ar anglisko nosaukumu ''small intestine''. Tievā zarna sīkāk iedalās divpadsmitpirkstu zarnā (''duodenum''), tukšajā zarnā (''jejunum'') un līkumainajā zarnā (''ileum''). Tievā zarna ir gremošanas orgānu sistēmas daļa starp kuņģi un resno zarnu.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Tievā zarna · Redzēt vairāk »

Tirozīns

Tirozīns (Tyr, 2-amino-3-(4-hidroksilfenil)-propānskābe, β-p-oksifenilalanīns, C9H11NO3) ir dzīvo organismu aminoskābe.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Tirozīns · Redzēt vairāk »

Tofu

Tofu gabaliņi Tofu ((tōfu) — ‘sojas biezpiens’) jeb sojas siers ir biezpienam līdzīgs sarecinātu sojas olbaltumvielu produkts.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Tofu · Redzēt vairāk »

Tonlēsābs

Tonlēsābs jeb Tonlesaps (Tonlé Sap — ‘lielais svaigais ūdens’), ir lielākais ezers Kambodžas teritorijā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Tonlēsābs · Redzēt vairāk »

Transferīns

Transferīns ir asins plazmas metālu saistoša transportējošā olbaltumviela.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Transferīns · Redzēt vairāk »

Trīs māsas (zemkopība)

Triju māsu attēls uz ASV dolāra monētas. Trīs māsas ir apzīmējums trim galvenajiem Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju kultūraugiem — kukurūzai, pupām un ķirbjiem.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Trīs māsas (zemkopība) · Redzēt vairāk »

Trīsadatu stagars

Trīsadatu stagars jeb kazrags (Gasterosteus aculeatus) ir saldūdens vai jūras zivju suga, kas izplatīta lielā daļā Eiropas, Ziemeļāzijas un Ziemeļamerikas, iekšzemē un jūru piekrastēs.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Trīsadatu stagars · Redzēt vairāk »

Treonīns

Treonīns (Thr, 2-amino-3-hidroksibutānskābe, α-amino-β-oksisviestskābe, C4H9NO3) ir dzīvo organismu aminoskābe.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Treonīns · Redzēt vairāk »

Trikarbonskābju cikls

Trikarbonskābju cikla shēma Trikarbonskābju cikls, ko bieži sauc arī par citronskābes ciklu vai atklājēja vārdā par Krebsa ciklu, ir šūnu elpošanas galvenā sastāvdaļa.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Trikarbonskābju cikls · Redzēt vairāk »

Triptofāns

Triptofāns (Trp, l -α-amino-β-(3-indolil)-propionskābe, β-(3-indolil)-alanīns, C11H12N2O2) ir neaizstājamā aminoskābe.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Triptofāns · Redzēt vairāk »

Tritikāle

Tritikāle (× Triticosecale) ir labības augs, kas izveidots, krustojot kviešus (Triticum) un rudzus (Secale).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Tritikāle · Redzēt vairāk »

Troponīns I

issn.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Troponīns I · Redzēt vairāk »

Tuberkulīns

Mantū (''Mantoux'') ādas raudzes veikšana ar tuberkulīnu Tuberkulīns ir no tuberkulozes mikobaktērijām (Mycobacterium tuberculosis) iegūts attīrītu olbaltumvielu maisījums, ko lieto tuberkulozes intradermālā testa jeb tuberkulīna raudzes (Mantū raudzes) veikšanai.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Tuberkulīns · Redzēt vairāk »

Tuksneša zebra

Tuksneša zebra (Equus grevyi) ir zirgu dzimtas (Equidae) zebru apakšģints (Dolichohippus) vienīgā suga.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Tuksneša zebra · Redzēt vairāk »

Urīna veidošanās

Urīna veidošanās ir process, kas norit nieru pamatvienībās — nefronos.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Urīna veidošanās · Redzēt vairāk »

Urīnceļu infekcija

Urīnceļu infekcija ir infekcija, kas skar urīnceļus.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Urīnceļu infekcija · Redzēt vairāk »

Urīnorgānu sistēma

Urīnorgānu sistēma Urīnorgānu sistēma (Organa uropetica s. organa urinaria) ir orgānu sistēma, kas nodrošina urīna veidošanu, uzkrāšanos un izvadīšanu no organisma.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Urīnorgānu sistēma · Redzēt vairāk »

Urīns

Trauciņš ar cilvēka urīna paraugu Urīns, sarunvalodā čuras, senāk arī mīzali, ir ķermeņa šķidrums, kas veidojas nierēs, uzkrājas urīnpūslī un tiek izvadīts no organisma pa urīnvadiem.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Urīns · Redzēt vairāk »

Uzturs

Uzturs ir uzturvielu kopums, kas vajadzīgs organisma dzīvības norišu normālai nodrošināšanai.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Uzturs · Redzēt vairāk »

Vairogdziedzeris

1. Vairogdziedzeris 2. Epitēlijķermenīši Vairogdziedzeris ir dziedzeris ar ļoti svarīgu nozīmi vielu maiņas regulācijā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Vairogdziedzeris · Redzēt vairāk »

Valīns

Valīns (Val, 2-amino-3-metilbutānskābe, α-aminoizobaldriānskābe, C5H11NO2) ir neaizvietojamā aminoskābe.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Valīns · Redzēt vairāk »

Valrieksts

Grieķijas valrieksta augļi Valrieksti ir dažādu riekstkoku ģints koku augļi — rieksti (pēc morfoloģiskā iedalījuma — kauleņi), kuru sastāvā ir daudz kaloriju un kas ir lielisks E vitamīna, kā arī B vitamīna avots.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Valrieksts · Redzēt vairāk »

Vapiti

Vapiti jeb Kanādas briedis (Cervus canadensis) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Vapiti · Redzēt vairāk »

Vālodze

Vālodze (Oriolus oriolus) ir krāšņs vālodžu dzimtas (Oriolidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Vālodze · Redzēt vairāk »

Vīruss

Rotavīrusa modelis Vīruss (— ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ļoti mazs patogēns, kas vairojas tikai organismu dzīvo šūnu iekšpusē.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Vīruss · Redzēt vairāk »

Veģetārisms

Veģetāro produktu daudzveidība Veģetārisms ir uztura veids, kura pamatā ir augu valsts barība (augļi, dārzeņi, graudaugi, rieksti, sēklas u.c.), bet netiek ēsti produkti, kas iegūti, nogalinot dzīvniekus (visu veidu gaļa).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Veģetārisms · Redzēt vairāk »

Vedela ronis

Vedela ronis (Leptonychotes weddellii) ir samērā liels krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) ronis, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Vedela ronis · Redzēt vairāk »

Viela

Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Viela · Redzēt vairāk »

Vielmaiņa

šūnā Vielmaiņa jeb metabolisms (metabolē — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir bioķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Vielmaiņa · Redzēt vairāk »

Vienšūņi

Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Vienšūņi · Redzēt vairāk »

Viljams Lorenss Bregs

Sers Viljams Lorenss Bregs (dzimis, miris) bija britu fiziķis.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Viljams Lorenss Bregs · Redzēt vairāk »

Vilna

Vilna ir no dzīvniekiem iegūta šķiedra, kuru nocērpj aitām un citiem zīdītājiem ar biezu apmatojumu, piemēram, kazām, kamieļiem un lamām.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Vilna · Redzēt vairāk »

Vilsona slimība

Vilsona slimība (arī Vilsona—Konovalova slimība, hepatolentikulārā deģenerācija) ir reta autosomāli recesīva pārmantojama slimība, kam raksturīga pārmērīga vara uzkrāšanās aknās, smadzenēs, nierēs un citos orgānos un audos.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Vilsona slimība · Redzēt vairāk »

Vistveidīgie

Vistveidīgo putnu kārta (Galliformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošu putnu dzimtas.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Vistveidīgie · Redzēt vairāk »

Zaļā varde

Zaļā varde (Pelophylax kl. esculentus) ir varžu dzimtas (Ranidae) Latvijā dzīvojoša varžu hibrīdsuga, kas rodas, sakrustojoties ezera vardei (Pelophylax ridibundus) ar dīķa vardi (Pelophylax lessonae).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Zaļā varde · Redzēt vairāk »

Zaļi fluorescējošais proteīns

Zaļi fluorescējošā proteīna uzbūve Zaļi fluorescējošais proteīns ((GFP)) ir viena no olbaltumvielām, kura fluorescē zaļā krāsā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Zaļi fluorescējošais proteīns · Redzēt vairāk »

Zaļzoda kolibri

Zaļzoda kolibri (Abeillia abeillei) ir Centrālamerikas kalnu mežu kolibri dzimtas (Trochilidae) suga,Steve N. G. Howell A Guide to the Birds of Mexico and Northern Central America. — U.S.A.: Oxford University Press, 1995.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Zaļzoda kolibri · Redzēt vairāk »

Zarnu nosprostojums

Zarnu nosprostojums, aizsprostojums jeb ileuss ir viens no nopietnākajiem patoloģiskajiem stāvokļiem vēdera dobuma ķirurģijā.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Zarnu nosprostojums · Redzēt vairāk »

Zīdtauriņš

Zīdtauriņš, zīdtārpiņš, arī mājas zīdtauriņš (Bombyx mori) ir zīdtauriņu dzimtas (Bombycidae) suga, kas pieder pie īsto zīdtauriņu ģints (Bombyx).

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Zīdtauriņš · Redzēt vairāk »

Zemesrieksts

Zemesrieksts jeb arahiss (Arachis hypogaea) ir tauriņziežu dzimtas augs.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un Zemesrieksts · Redzēt vairāk »

1896. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1896.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un 1896. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

2020. gads

2020.

Jaunums!!: Olbaltumvielas un 2020. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

OBV, Olbaltumi, Olbaltums, Olbaltumviela, Pirmējā struktūra, Proteīni, Proteīns, Saliktās olbaltumvielas, Vienkāršās olbaltumvielas.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā