Ātrāk nekā pārlūku!
225 attiecības: Aļģes, Aerobi organismi, Aerobika, Agonija, Akūtas fāzes olbaltumi, Aktīna diedziņi, Aleirolīts, Anatomija, Antioksidants, Apaugļošanās, Apelsīns, Apendikulārijas, Apraksts, Arheji, Asinis, Asinsvadi, Augi, Augu fizioloģiskā uztvere, Augu veģetatīvā pavairošana, Auskultācija, Autotrofi, Šūna, Šūnu teorija, Šķautņu cilpa, Šelforda tolerances likums, Ģenētiski modificēta pārtika, Ģenētiski pārveidots organisms, Baktērijas, Baktēriju morfoloģija, Bentoss, Bioģeogrāfija, Bioķīmija, Biofizika, Bioloģija, Bioloģiskā membrāna, Bioloģiski aktīvas vielas, Bioloģisks ķermenis, Bioluminiscence, Biomasa, Bioplastmasa, Biosfēra, Caureja, Celiakija, Cilmes šūna, Cilvēka anatomija, Cilvēka skelets, Cilvēka uzbūves tipi, Cista (mikrobioloģija), Citoloģija, Daba, ..., Dabiskā vide, Datorredze, Daudzšūnu organisms, Devons, Dezoksiribonukleīnskābe, Diēta, Diurētiķi, Divšķautņu asinszāle, DNS replikācija, Drudzis, Dzīvība, Dzīvnieki, Dzēlējzarndobumaiņi, Dzēriens, Dzimte (gramatika), Dzimums, Eikarioti, Eirihalīni, Eiropas medus bite, Ekoloģija, Ekosistēma, Eksotoksīni, Ektoparazīti, Elektromagnētiskais starojums, Elpošanas orgānu sistēma, Embrijs, Emocijas, Endokrīnā sistēma, Endokrinoloģija, Endoparazīti, Endoplazmatiskais tīkls, Enterīts, Evolūcija, Evolūcijas teorija, Fenotips, Fizioloģija, Fiziskā sagatavotība, Flavonoīdi, Foraminīferas, Foronīdi, Fosilijas, Galvas nociršana, Gēnu inženierija, Genoms, Gremošana, Griba, Hasijs, Hermafrodīts, Heterotrofi, Hierarhija, Himēra (ģenētika), Hipoksija, Histoloģija, Hlorīdi, Holotips, Homeostāze, Hormoni, Iežu tekstūra, Iedzimtība, Iekaisums, Ievainojums, Imūnsistēma, Inde, Indivīds, Infekcija, Insulīns, Interfāze, Izdzīvošana, Izmirstošas sugas, Izvadorgānu sistēma, Jūras anemones, Jūraszirnekļi, Kapilāri, Kibercilvēki, Kibernētika, Klonēšana, Kristijs Brauns, Ktenofori, Kutikula, Laika, Lapgraužu dzimta, Laputis, Lāpstkāji, Leo Frobeniuss, Limfātiskā sistēma, Limnoloģija, Lipāze, Loceklis (anatomija), Marianas dziļvaga, Masāža, Mākslīga šūna, Mēness, Medicīna, Mezolīts, Miegs, Mikrocefālija, Mikroorganismi, Minerālvielas, Molekulārie motori, Monēras, Morfoloģija (bioloģija), Mutants, Mutācija, Nanobaktērijas, Nanotehnoloģija, Nāve, Nematodes, Nervu sistēma, Novecošana, Okeanogrāfija, Okeāns, Oksidatīvā fosforilēšana, Ola, Olšūna, Ontoģenēze, Ordoviks, Orgāns, Orgānu sistēma, Orgānu transplantācija, Orgons, Paleontoloģija, Parenhīma, Pasuga, Patoloģija, Piešķirtais dzimums, Plakozoji, Plankumainā tekstūra, Plaušu vēzis, Plejotropija, Populācija, Posmkāji, Profilakse, Protisti, Protonefrīdiji, Pumpurošanās, Rūgšana, Reģenerācija, Reflekss, Remipēdijas, Reproduktīvā sistēma, Rumpis, Sapnis, Saulenītes, Sāpes, Sēnes, Sensorās deprivācijas kamera, Sensoriskais receptors, Silūrs, Sirds, Skeleta šķērssvītrotā muskulatūra, Skelets, Skrimslis, Slimība, Taksons, TARDIS, Tartuosteus giganteus, Toksiskums, Uzvedība, Vaļu bārda, Vairošanās, Vairogdziedzeris, Vakcinācija, Vakuums, Vanas ezers, Vīruss, Veģetatīvā nervu sistēma, Vicaiņi, Vienšūnas organisms, Virulence, Vitamīni, Zarndobumaiņi, Zarnu nosprostojums, Zālēdāji, Zeme, Zooloģija. Izvērst indekss (175 vairāk) »
Aļģes
Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.
Jaunums!!: Organisms un Aļģes · Redzēt vairāk »
Aerobi organismi
Aerobi organismi ir organismi, kas spēj eksistēt tikai skābekļa klātbūtnē un dzīvības procesiem nepieciešamo enerģiju iegūst, oksidējot organiskos savienojumus.
Jaunums!!: Organisms un Aerobi organismi · Redzēt vairāk »
Aerobika
Aerobika Aerobika ir intensīva, ritmiska vingrošana (parasti mūzikas pavadījumā), kas ļauj palielināt skābekļa patēriņu organismā.
Jaunums!!: Organisms un Aerobika · Redzēt vairāk »
Agonija
Agonija (— 'cīņa') ir miršanas stadija, kad organisms pēdējiem spēkiem cīnās par savu eksistenci.
Jaunums!!: Organisms un Agonija · Redzēt vairāk »
Akūtas fāzes olbaltumi
Akūtas fāzes olbaltumi ir asins olbaltumu klase, kuru līmenis vai nu palielinās (pozitīvi akūtas fāzes olbaltumi) vai pazeminās (negatīvi akūtas fāzes olbaltumi) organisma atbildes reakcijā uz iekaisumu.
Jaunums!!: Organisms un Akūtas fāzes olbaltumi · Redzēt vairāk »
Aktīna diedziņi
Aktīna diedziņi (shēmas augšdaļā) reaģē ar miozīna molekulu "galvas daļām" un nodrošina muskuļu saraušanos Aktīna diedziņi, jeb mikrofilamenti ir kūlīšos vai tīklveidā novietotas aktīna šķiedras.
Jaunums!!: Organisms un Aktīna diedziņi · Redzēt vairāk »
Aleirolīts
Aleirolīts Aleirolīts ir sablīvējies, sacementēts nogulumiezis, kura sastāvā ir virs 50% aleirītiskā materiāla (frakcija 0,01-0,1 mm).
Jaunums!!: Organisms un Aleirolīts · Redzēt vairāk »
Anatomija
Cilvēka galvaskauss Anatomija (ánatomé — ‘uzšķēršana’) ir bioloģijas nozare par dažādu dzīvo organismu formu un uzbūvi.
Jaunums!!: Organisms un Anatomija · Redzēt vairāk »
Antioksidants
Augļi un dārzeņi ir labs antioksidantu avots Antioksidanti ir dabīgi vai sintētiski ķīmiskie savienojumi, kas aizkavē citu molekulu oksidēšanos.
Jaunums!!: Organisms un Antioksidants · Redzēt vairāk »
Apaugļošanās
zigotu Apaugļošanās ir gametu savienošanās, lai radītu jaunu organismu.
Jaunums!!: Organisms un Apaugļošanās · Redzēt vairāk »
Apelsīns
Vesels apelsīns un pusapelsīns Apelsīns Apelsīns (— 'ķīniešu ābols') ir saldā apelsīnkoka (Citrus × sinensis) auglis.
Jaunums!!: Organisms un Apelsīns · Redzēt vairāk »
Apendikulārijas
Apendikulārijas (Appendicularia, Larvacea) ir tunikātu primitīvākā klase.
Jaunums!!: Organisms un Apendikulārijas · Redzēt vairāk »
Apraksts
Apraksts ir priekšmeta vai parādības atveidojums nelielā laika sprīdi.
Jaunums!!: Organisms un Apraksts · Redzēt vairāk »
Arheji
Arheji jeb arhebaktērijas (Archaea, Archaebacteria) ir īpašs domēns (pēc Karla Vouza trīs domēnu sistēmas).
Jaunums!!: Organisms un Arheji · Redzēt vairāk »
Asinis
Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.
Jaunums!!: Organisms un Asinis · Redzēt vairāk »
Asinsvadi
Cilvēka svarīgākie asinsvadi Asinsvadi ir cauruļveida asinsrites orgānu sistēmas daļa, kas transportē asinis pa visu ķermeni.
Jaunums!!: Organisms un Asinsvadi · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Organisms un Augi · Redzēt vairāk »
Augu fizioloģiskā uztvere
Augu fizioloģiskā uztvere ir augu spēja sajust vidi un reaģēt uz to, pielāgojot savu morfoloģiju un fizioloģiju.
Jaunums!!: Organisms un Augu fizioloģiskā uztvere · Redzēt vairāk »
Augu veģetatīvā pavairošana
Augu veģetatīvā pavairošana ir augu pavairošana, izmantojot to orgānus vai orgānu pārveidnes, kuri satur meristematiskos audus.
Jaunums!!: Organisms un Augu veģetatīvā pavairošana · Redzēt vairāk »
Auskultācija
Netiešā auskultācija, izmantojot stetoskopu Auskultācija ( — ‘klausīties, izklausīt’) ir diagnosticēšanas metode, kura izmanto skaņas, kas dabiski rodas organismā un tiek uztvertas ar tiešo vai netiešo (ar jebkāda cieta ķermeņa palīdzību) mūsu auss saskaršanos ar ķermeņa virsmu.
Jaunums!!: Organisms un Auskultācija · Redzēt vairāk »
Autotrofi
Cikls starp heterotrofiem un autotrofiem organismiem Autotrofi (no sengrieķu: αὐτός (autos) — 'pats' un τροφή (trofḗ) — 'barošanās') jeb producenti ir organismi, kuri no vienkāršām neorganiskām vielām var sintezēt sarežģītus organiskus savienojumus, piemēram, ogļhidrātus, taukus un olbaltumvielas.
Jaunums!!: Organisms un Autotrofi · Redzēt vairāk »
Šūna
Ķiploka šūnas dažādās dzīves cikla fāzēs Šūna ir dzīvo organismu pamatvienība, kas funkcionē patstāvīgi un iekļaujas organisma kopējā darbībā.
Jaunums!!: Organisms un Šūna · Redzēt vairāk »
Šūnu teorija
Šūnu teorija ir viens no vispārpieņemtajiem bioloģijas pieņēmumiem, apgalvojošs, ka floras, faunas un citu dzīvo organismu uzbūves un attīstības princips ir vienāds, kurā šūna tiek uzskatīta kā dzīvo organismu vienots struktūras elements.
Jaunums!!: Organisms un Šūnu teorija · Redzēt vairāk »
Šķautņu cilpa
Šķautņu cilpa ir savienotu šķautņu kopa uz trīsdimensionāla ķermeņa virsmas, visbiežāk savienojot pēdējo virsotni ar pirmo, tādējādi veidojot cilpu.
Jaunums!!: Organisms un Šķautņu cilpa · Redzēt vairāk »
Šelforda tolerances likums
Šelforda tolerances likums ir likumsakarība, ko 1913.
Jaunums!!: Organisms un Šelforda tolerances likums · Redzēt vairāk »
Ģenētiski modificēta pārtika
Ģenētiski modificēta jeb ģenētiski pārveidota pārtika (saīsināta arī kā ĢM pārtika) ir pārtika, kas ražota no organismiem, kam ar gēnu inženierijas metodēm veiktas izmaiņas to DNS.
Jaunums!!: Organisms un Ģenētiski modificēta pārtika · Redzēt vairāk »
Ģenētiski pārveidots organisms
Ģenētiski pārveidots organisms (ĢPO), arī ģenētiski modificēts organisms (ĢMO), ir jebkurš organisms, kura gēni ir mainīti, izmantojot gēnu inženierijas tehnoloģijas.
Jaunums!!: Organisms un Ģenētiski pārveidots organisms · Redzēt vairāk »
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Jaunums!!: Organisms un Baktērijas · Redzēt vairāk »
Baktēriju morfoloģija
Baktēriju formas Baktēriju morfoloģija ir mikrobioloģijas apakšnozare, kas pēta baktēriju formu, struktūru un uzbūvi, spēju kustēties, sporu veidošanu un vairošanās veidus.
Jaunums!!: Organisms un Baktēriju morfoloģija · Redzēt vairāk »
Bentoss
Bentosa paraugs palielinājumā Bentoss ((bentos) — 'dziļums') ir organismu kopums, kas dzīvo ūdenstilpju gruntī vai uz grunts, kā arī uz zemūdens priekšmetiem.
Jaunums!!: Organisms un Bentoss · Redzēt vairāk »
Bioģeogrāfija
bioģeogrāfiskajiem apgabaliem. Apgabali ir vislielākie bioģeogrāfiskā iedalījuma vienības Bioģeogrāfija (bios — ‘dzīvība’ + ‘ģeogrāfija’) ir bioloģijas un ģeogrāfijas nozare, kurā tiek pētīta dzīvo organismu sugu un to grupu izplatība un sadalījums pēc ģeogrāfiskiem apstākļiem un likumsakarībām.
Jaunums!!: Organisms un Bioģeogrāfija · Redzēt vairāk »
Bioķīmija
Mioglobīna — saliktas olbaltumvielas, kas muskuļos nodrošina īslaicīgu skābekļa rezervi, — 3D struktūra Bioķīmija, arī bioloģiskā ķīmija, ir bioloģijas un ķīmijas zinātņu nozare, kas pēta ķīmiskos un fizikālķīmiskos procesus dzīvajos organismos.
Jaunums!!: Organisms un Bioķīmija · Redzēt vairāk »
Biofizika
Tiek mērīts, ar cik lielu spēku viena no melnuļu dzimtas vabolēm (''Bolitotherus cornutus'') spēj pieķerties pie virsmas, raujot to uz augšu Biofizika ir starpdisciplināra zinātnes nozare, kas pēta fizikālās un fizikālķīmiskās parādības dzīvajos organismos.
Jaunums!!: Organisms un Biofizika · Redzēt vairāk »
Bioloģija
Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.
Jaunums!!: Organisms un Bioloģija · Redzēt vairāk »
Bioloģiskā membrāna
250px Bioloģiskā membrāna jeb biomembrāna ir noslēdzoša vai atdaloša membrāna, kas kalpo kā selektīvi caurlaidīga barjera dzīvos organismos.
Jaunums!!: Organisms un Bioloģiskā membrāna · Redzēt vairāk »
Bioloģiski aktīvas vielas
Kafijas sastāvā esošais kofeīns ir viena no visizplatītākajām bioloģiski aktīvajām vielām pasaulē Bioloģiski aktīvas vielas ir ķīmiskās vielas, kas fizioloģiski iedarbojas uz organismu.
Jaunums!!: Organisms un Bioloģiski aktīvas vielas · Redzēt vairāk »
Bioloģisks ķermenis
Ķermenis ir organisma ārējās formas un izpausmes, piemēram, izskats, uzbūve, izmēri.
Jaunums!!: Organisms un Bioloģisks ķermenis · Redzēt vairāk »
Bioluminiscence
Parastā jāņtārpiņa bioluminiscence. Bioluminiscence ir organismu mirdzēšana, ko novēro trūdošiem kokiem, baktērijām, sēnēm, dažiem kukaiņiem un jūras dzīvniekiem, un kas ir saistīta ar oksidēšanās procesiem.
Jaunums!!: Organisms un Bioluminiscence · Redzēt vairāk »
Biomasa
Granulas, kuras ražo no koksnes pārpalikumiem Biomasa ir bioloģisks materiāls, ko iegūst no dzīviem organismiem.
Jaunums!!: Organisms un Biomasa · Redzēt vairāk »
Bioplastmasa
Bioplastmasa jeb biopolimērs ir plastmasas paveids, kas iegūta no atjaunojamiem biomasas avotiem, piemēram, augu taukiem un eļļas, kukurūzas cietes, zirņu cietes un citiem.
Jaunums!!: Organisms un Bioplastmasa · Redzēt vairāk »
Biosfēra
Biosfēra ir viena no zemeslodes ģeogrāfiskā apvalka daļām (sfērām).
Jaunums!!: Organisms un Biosfēra · Redzēt vairāk »
Caureja
Caureja jeb diareja ((diarrhoia) — 'tecēšana cauri') ir stāvoklis, kad no organisma bieži tiek aizvadīti izkārnījumi šķidrā veidā.
Jaunums!!: Organisms un Caureja · Redzēt vairāk »
Celiakija
Celiakija jeb glutēna enteropātija ir tievās zarnas autoimūna slimība, kurai raksturīga graudu olbaltumvielu (glutēna) nepanesamība.
Jaunums!!: Organisms un Celiakija · Redzēt vairāk »
Cilmes šūna
Mājas pele cilmes šūnas, iekrāsotas zaļā krāsā Cilmes šūnas jeb mātšūnas ir nediferencētas šūnas, kādas ir visos daudzšūnu organismos, un tās var dalīties meitšūnās un diferencēties cita veida šūnās.
Jaunums!!: Organisms un Cilmes šūna · Redzēt vairāk »
Cilvēka anatomija
Leonardo Da Vinči studija par cilvēku Cilvēka anatomija ir mācība par dzīva cilvēka formu un uzbūvi.
Jaunums!!: Organisms un Cilvēka anatomija · Redzēt vairāk »
Cilvēka skelets
Cilvēka skelets no priekšpuses Cilvēka skelets no mugurpuses Skelets ir visi kauli un to savienojumi.
Jaunums!!: Organisms un Cilvēka skelets · Redzēt vairāk »
Cilvēka uzbūves tipi
20.gadsimta četrdesmitajos gados Amerikāņu zinātnieks Viljams Šeldons nāca klajā ar somatotipu teoriju.
Jaunums!!: Organisms un Cilvēka uzbūves tipi · Redzēt vairāk »
Cista (mikrobioloģija)
Amēbas ''Entamoeba histolytica'' cista Mikrobioloģijā cista ir mikroorganisma (vienšūņa, baktērijas) miera stadija vai anabiotiska forma, kas palīdz organismam izdzīvot nelabvēlīgos apstākļos.
Jaunums!!: Organisms un Cista (mikrobioloģija) · Redzēt vairāk »
Citoloģija
Citoloģija (— 'šūna' + logos — 'mācība') ir bioloģijas nozare, kas pēta dzīvas šūnas, to uzbūvi, funkcijas, vairošanos, novecošanos un bojāeju.
Jaunums!!: Organisms un Citoloģija · Redzēt vairāk »
Daba
Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.
Jaunums!!: Organisms un Daba · Redzēt vairāk »
Dabiskā vide
Houptounas ūdenskritums Viktorijas štatā, Austrālijā Dabiskā vide jeb vienkārši vide ir fizikālo, ķīmisko un bioloģisko faktoru kopums, kas ietekmē organismus vai organismu kopumu, nosakot to dzīves veidu un izdzīvošanas nosacījumus.
Jaunums!!: Organisms un Dabiskā vide · Redzēt vairāk »
Datorredze
date.
Jaunums!!: Organisms un Datorredze · Redzēt vairāk »
Daudzšūnu organisms
nematode, kur redzami šūnu kodoli Daudzšūnas organisms ir organisms, kas sastāv no vairāku šūnu veidiem.
Jaunums!!: Organisms un Daudzšūnu organisms · Redzēt vairāk »
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Jaunums!!: Organisms un Devons · Redzēt vairāk »
Dezoksiribonukleīnskābe
DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.
Jaunums!!: Organisms un Dezoksiribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Diēta
Diēta ir ēšanas režīms, kas jāievēro cilvēkam saskaņā ar viņa organisma īpatnībām (kuras var atšķirties veselam un slimam cilvēkam), kas, atkarībā no vēlamā rezultāta, veicina svara samazināšanos vai palielināšanos.
Jaunums!!: Organisms un Diēta · Redzēt vairāk »
Diurētiķi
Diurētiķi jeb urīndzenoši līdzekļi ir jebkuras vielas, kas stimulē urīna izdalīšanos.
Jaunums!!: Organisms un Diurētiķi · Redzēt vairāk »
Divšķautņu asinszāle
Divšķautņu asinszāle ir asinszāļu dzimtai piederošs ārstniecības augs, ko tautas medicīnā lieto pret dažādām ar asinsrites darbību saistītām kaitēm, sāpēm un krampjiem, bezmiegu un depresiju, kā arī citiem veselības traucējumiem.
Jaunums!!: Organisms un Divšķautņu asinszāle · Redzēt vairāk »
DNS replikācija
Viena DNS dubultvirkne sadalās divās virknēs, tad karta jaunā virkne ir kā paraugs priekš replikācijas virknes Molekulārajā bioloģijā DNS replikācija ir bioloģisks process, kura rezultātā no vienas oriģinālās DNS molekulas rodas divas identiskas replikas.
Jaunums!!: Organisms un DNS replikācija · Redzēt vairāk »
Drudzis
Drudzis ir organisma reakcija, kas izpaužas kā paaugstināta ķermeņa temperatūra, tādēļ tautā to bieži tā arī dēvē, tas ir, par paaugstinātu temperatūru.
Jaunums!!: Organisms un Drudzis · Redzēt vairāk »
Dzīvība
Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, vairošanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.
Jaunums!!: Organisms un Dzīvība · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Organisms un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Dzēlējzarndobumaiņi
Dzēlējzarndobumaiņi (Cnidaria) ir radiāli simetrisko dzīvnieku (Animalia) tips.
Jaunums!!: Organisms un Dzēlējzarndobumaiņi · Redzēt vairāk »
Dzēriens
Apelsīnu sula Dzēriens ir šķidrums, kas tiek īpaši sagatavots, lai to varētu iedzert, uzņemt organismā caur muti.
Jaunums!!: Organisms un Dzēriens · Redzēt vairāk »
Dzimte (gramatika)
Dzimšu skaits dažādās pasaules valodās Dzimte ir gramatiskā lokāmo vārdšķiru kategorija, kas nosaka vārdu un formu sadalījumu klasēs, kas tradicionāli saistītas ar dzimumiem vai to neesamību.
Jaunums!!: Organisms un Dzimte (gramatika) · Redzēt vairāk »
Dzimums
Cilvēka spermatozoīds olšūnas apaugļošanas brīdī Dzimums ir bioloģisks termins, kas apzīmē dažādu dzīvo sugu organismu specializāciju vīriešu un sieviešu variācijā.
Jaunums!!: Organisms un Dzimums · Redzēt vairāk »
Eikarioti
Eikarioti (Eukaryota vai Eukarya) ir organismi, kas sastāv no šūnām, kurām ir morfoloģiski labi izveidoti kodoli un ar membrānām klāti organoīdi.
Jaunums!!: Organisms un Eikarioti · Redzēt vairāk »
Eirihalīni
Krasta peldkrabis Eirihalīni ir ūdenī dzīvojoši organismi, kas ir spējīgi pielāgoties plašam ūdens sāļuma diapazonam.
Jaunums!!: Organisms un Eirihalīni · Redzēt vairāk »
Eiropas medus bite
Eiropas medus bites jeb rietumu medus bites, jeb vienkārši medus bite (Apis mellifera) ir viena no medus bišu ģints (Apis) sugām.
Jaunums!!: Organisms un Eiropas medus bite · Redzēt vairāk »
Ekoloģija
Ekoloģija ir zinātne par organismu un vides mijiedarbību Ekoloģija (— ‘māja’; — ‘jēdziens’) ir zinātne, bioloģijas apakšnozare, par organismu un vides mijiedarbību, kā arī par attiecībām starp pašiem organismiem.
Jaunums!!: Organisms un Ekoloģija · Redzēt vairāk »
Ekosistēma
Koraļļu rifi — zemūdens ekosistēma Ekosistēma (— ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo.
Jaunums!!: Organisms un Ekosistēma · Redzēt vairāk »
Eksotoksīni
Eksotoksīni ir toksīni, ko izdala baktērijas.
Jaunums!!: Organisms un Eksotoksīni · Redzēt vairāk »
Ektoparazīti
Ektoparazīti (sengr. val. ektos - ārpus) ir sīki parazītiski organismi, kas dzīvo uz vai iekš saimnieka organisma epidermas.
Jaunums!!: Organisms un Ektoparazīti · Redzēt vairāk »
Elektromagnētiskais starojums
magnētiskās indukcijas maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā Elektromagnētiskais starojums ir starojums, kas rodas elektromagnētisma rezultātā.
Jaunums!!: Organisms un Elektromagnētiskais starojums · Redzēt vairāk »
Elpošanas orgānu sistēma
Cilvēka elpošanas orgānu sistēma (angļu valodā). Elpošanas orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kuras uzdevums ir nodrošināt organisma pastāvīgu gāzu apmaiņu ar ārējo vidi, viegli gaistošu vielu izvadīšanu, termoregulāciju, skaņas radīšanu.
Jaunums!!: Organisms un Elpošanas orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Embrijs
Mēnesi vecs cilvēka embrijs ārpusdzemdes grūtniecības laikā Embrijs ( — ‘dīglis’) ir dzīva organisma attīstības stadija, sākot ar zigotu un beidzot ar piedzimšanu vai izšķilšanos no olas (ziedaugiem — izdīgšanu no sēklas).
Jaunums!!: Organisms un Embrijs · Redzēt vairāk »
Emocijas
Roberta Plutčika (''Robert Plutchik'') emociju ritenis Emocijas (— ‘satraukt’, ‘saviļņot’), arī jūtas, ir cilvēku un dzīvnieku subjektīvas reakcijas uz iekšējo un ārējo kairinātāju iedarbību.
Jaunums!!: Organisms un Emocijas · Redzēt vairāk »
Endokrīnā sistēma
Galvenie endokrīnie dziedzeri (Vīrietis kreisajā pusē/Sieviete labajā pusē) '''1.'''Epifīze '''2.'''Hipofīze '''3.'''Vairogdziedzeris '''4.'''Aizkrūts dziedzeris''' 5.'''Virsnieres '''6.'''Aizkuņģa dziedzeris '''7.'''Olnīcas '''8.'''Sēklinieki Endokrīnā sistēma ir iekšējās sekrēcijas sistēma.
Jaunums!!: Organisms un Endokrīnā sistēma · Redzēt vairāk »
Endokrinoloģija
sēklinieki Endokrinoloģija ir bioloģijas un medicīnas nozare, kas pēta endokrīno sistēmu, endokrīnās slimības, kā arī pastiprināti pievēršas hormoniem un to ietekmei uz organismu.
Jaunums!!: Organisms un Endokrinoloģija · Redzēt vairāk »
Endoparazīti
Endoparazīti ir parazītiski organismi, kas dzīvo saimnieka organisma orgānos un audos.
Jaunums!!: Organisms un Endoparazīti · Redzēt vairāk »
Endoplazmatiskais tīkls
Endoplazmatiskais tīkls un citi no iekšējām membrānām veidotie eikariotiskās šūnas organoīdi Endoplazmatiskais tīkls ir eikariotiskās šūnas organoīds, no membrānām veidota sazarota plakanu dobumu, pūslīšu un kanāliņu sistēma.
Jaunums!!: Organisms un Endoplazmatiskais tīkls · Redzēt vairāk »
Enterīts
Enterīts ir iekaisums tievajā, resnajā zarnā vai kuņģī.
Jaunums!!: Organisms un Enterīts · Redzēt vairāk »
Evolūcija
Filoģenētiskais koks. Zinātnieki uzskata, ka visi dzīvie organismi ir cēlušies no kopīgiem senčiem Bioloģiskā evolūcija (— ‘attīstīšana’, ‘atvēršanās’) ir dabīgs dzīvās dabas attīstības process, kad organismu populāciju iedzimtās raksturīgās īpašības tiek pārmantotas no vienas paaudzes nākamajā paaudzē.
Jaunums!!: Organisms un Evolūcija · Redzēt vairāk »
Evolūcijas teorija
Pērtiķi un cilvēks Evolūcija ir visu dzīvības formu izmaiņu process paaudzi pēc paaudzes, un evolucionārā bioloģija ir mācība par to, kā un kāpēc šī attīstība notiek, tātad tā ir bioloģijas nozare, kas pēta vēsturiskās attīstības un dzīvo būtņu mainības mehānismu.
Jaunums!!: Organisms un Evolūcijas teorija · Redzēt vairāk »
Fenotips
gliemeņu īpatņu atšķirīgās čaulas, atkarībā no to fenotipa Fenotips ir organisma morfoloģisko un fizioloģisko pazīmju kopums.
Jaunums!!: Organisms un Fenotips · Redzēt vairāk »
Fizioloģija
Leonardo da Vinči "Vitrūvijas cilvēks" bija nozīmīgs solis fizioloģijas pētījumos Cilvēka fizioloģija (no grieķu: φυσις — 'daba' un λόγος — 'mācība') ir medicīnas apakšnozare, kas pēta šūnu, audu, orgānu un visa organisma funkcijas un to regulācijas mehānismus.
Jaunums!!: Organisms un Fizioloģija · Redzēt vairāk »
Fiziskā sagatavotība
Karavīrs ar labu fizisko sagatavotību Fiziskā sagatavotība jeb vingrums ir organisma veselības stāvoklis.
Jaunums!!: Organisms un Fiziskā sagatavotība · Redzēt vairāk »
Flavonoīdi
Flavona struktūrformula Flavonoīdi ir apjomīga (ar daudzām apakšklasēm) augu polifenolu klase.
Jaunums!!: Organisms un Flavonoīdi · Redzēt vairāk »
Foraminīferas
Foraminīferas (Foraminifera, Foramminiferida) ir vienšūņu organismu grupa, kas dažādās klasifikācijās variē no tipa līdz kārtai.
Jaunums!!: Organisms un Foraminīferas · Redzēt vairāk »
Foronīdi
Foronīdi (Phoronida) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no pirmmutnieku apakšnodalījuma.
Jaunums!!: Organisms un Foronīdi · Redzēt vairāk »
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Jaunums!!: Organisms un Fosilijas · Redzēt vairāk »
Galvas nociršana
Pirātu galvu nociršana Hamburgā (1573. gads) Galvas nociršana jeb dekapitācija (no — 'galva') ir dzīvas būtnes galvas atdalīšana no ķermeņa.
Jaunums!!: Organisms un Galvas nociršana · Redzēt vairāk »
Gēnu inženierija
Gēnu inženierija, arī saukta par ģenētisko modifikāciju, ir tiešas manipulācijas ar organisma genomu, izmantojot biotehnoloģijas metodes. Tas ir tehnoloģiju un metožu kopums, ko izmanto, lai izmainītu šūnas ģenētisko materiālu, nododot gēnus sugu un ārpus sugu robežām, lai radītu uzlabotus vai pilnīgi jaunus organismus. Jaunu DNS fragmentu var iekļaut mērķorganisma genomā sākotnēji izolējot un pēc tam kopējot interesējošo fragmentu, izmantojot molekulārās klonēšanas metodes, vai sintezējot DNS, un pēc tam ievietojot jaunizveidoto sekvenci mērķorganismā. Gēni var tikt izņemti, vai "izsisti" (knock-out), izmantojot nukleāzes.
Jaunums!!: Organisms un Gēnu inženierija · Redzēt vairāk »
Genoms
Genoms (genos — 'izcelšanās') ir organisma visu gēnu kopums (pilns hromosomu komplekts).
Jaunums!!: Organisms un Genoms · Redzēt vairāk »
Gremošana
Cilvēka gremošanas orgānu sistēma Gremošana ir mehānisks un ķīmisks process gremošanas orgānos, kura rezultātā pārtika tiek sasmalcināta un ķīmiski pārveidota vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisma šūnas spēj pēc tam uzņemt.
Jaunums!!: Organisms un Gremošana · Redzēt vairāk »
Griba
Griba jeb gribasspēks ir cilvēkam piemītoša īpašība, kas izpaužas viņa spējā pārvaldīt savu psihi un rīcību.
Jaunums!!: Organisms un Griba · Redzēt vairāk »
Hasijs
Hasijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Hs un atomskaitli 108.
Jaunums!!: Organisms un Hasijs · Redzēt vairāk »
Hermafrodīts
Hermafrodīts ir organisms, kam ir gan vīriešu, gan sieviešu dzimuma dzimumorgāni.
Jaunums!!: Organisms un Hermafrodīts · Redzēt vairāk »
Heterotrofi
Cikls starp heterotrofiem un autotrofiem organismiem Heterotrofi (no sengrieķu: ἕτερος (éteros) — 'cits' + τροφή (trofḗ) — 'barošanās') jeb konsumenti ir organismi, kas barojas ar organiskām vielām.
Jaunums!!: Organisms un Heterotrofi · Redzēt vairāk »
Hierarhija
"Kapitālistiskās sabiedrības šķiras", 1911. gada karikatūraHierarhija ir sistēma vai struktūra, kas organizē elementus vienības līmeņos, pamatojoties uz to nozīmi, autoritāti vai citiem kritērijiem.
Jaunums!!: Organisms un Hierarhija · Redzēt vairāk »
Himēra (ģenētika)
Pele — himēra (pa labi) Himēra ģenētikā nozīmē organismu vai audus, kas sastāv no šūnām, kam ir dažāda ģenētiskā informācija (vismaz divu dažādu veidu DNS).
Jaunums!!: Organisms un Himēra (ģenētika) · Redzēt vairāk »
Hipoksija
Hipoksija (no — 'zem', 'apakš', un — 'skābeklis') ir stāvoklis, kas attīstās, kad organisma audi tiek pārāk maz apgādāti ar skābekli un/vai tajos ir skābekļa apguves traucējumi bioloģiskās oksidācijas laikā.
Jaunums!!: Organisms un Hipoksija · Redzēt vairāk »
Histoloģija
eozīnu Histoloģija (— audums, λόγος — mācība) ir bioloģijas nozare, kas pēta dzīvo organismu šūnu, audu un orgānu uzbūvi mikroskopiskā un submikroskopiskā līmenī.
Jaunums!!: Organisms un Histoloģija · Redzēt vairāk »
Hlorīdi
Vārāmās sāls (vispazīstamākā hlorīda) kristāli Hlorīdi ir hlora binārie savienojumi ar elementiem, kas ir mazāk elektronegatīvi par to.
Jaunums!!: Organisms un Hlorīdi · Redzēt vairāk »
Holotips
Tauriņa holotips ar sarkanu etiķeti Holotips ir atsevišķs organisma fizisks (vai ilustratīvs) paraugs, kurš, cik zināms, ir ticis izmantots formālam sugas (vai arī zemāka ranga taksona) aprakstam.
Jaunums!!: Organisms un Holotips · Redzēt vairāk »
Homeostāze
cilvēka — rokas Homeostāze (homoios — ‘līdzīgs’ un, stasis — ‘miera stāvoklī’) ir sistēmu, to vidū arī dzīvo organismu, spēja jebkurā līmenī saglabāt patstāvību un pastāvību.
Jaunums!!: Organisms un Homeostāze · Redzēt vairāk »
Hormoni
Hormoni ir bioloģiski aktīvas vielas, ko izstrādā iekšējās sekrēcijas dziedzeri un arī audi citos orgānos.
Jaunums!!: Organisms un Hormoni · Redzēt vairāk »
Iežu tekstūra
Iežu tekstūra (no textura — audums, pinums) ir iežu uzbūves īpašību kopums, kuru nosaka to sastāvdaļu orientācija, relatīvais izvietojums un sadalījums.
Jaunums!!: Organisms un Iežu tekstūra · Redzēt vairāk »
Iedzimtība
Iedzimtība ir organisma un šūnu pazīmju un īpašību pēctecība paaudžu maiņā, pazīmju un īpašību ģenētiskā determinācija.
Jaunums!!: Organisms un Iedzimtība · Redzēt vairāk »
Iekaisums
Akūts mandeļu iekaisums — angīna jeb tonsilīts Iekaisums ir patoloģisks process — atbildes reakcija uz organisma audu bojājumu vai patogēna kairinātāja (ķīmiska, bioloģiska vai cita rakstura) iedarbību.
Jaunums!!: Organisms un Iekaisums · Redzēt vairāk »
Ievainojums
Kaķa skrāpējumi uz rokas Ievainojums jeb fiziska trauma, ir bojājumi organismā, ko izraisa ārējie spēki.
Jaunums!!: Organisms un Ievainojums · Redzēt vairāk »
Imūnsistēma
Sibīrijas mēra baktērijām Imūnsistēma ir organisma aizsardzības sistēma pret slimības izraisošiem patogēniem; tā izstrādā imunitāti pret tiem, kā arī aizsargā no ķīmisku vielu apdraudējuma un izvada no organisma bojātās, ļaundabīgās vai atmirušās šūnas.
Jaunums!!: Organisms un Imūnsistēma · Redzēt vairāk »
Inde
indīgām vielām Inde ir viela vai vielu maisījums, kas pat nelielā daudzumā absorbējoties (uzsūcoties) dzīvajā organismā, izraisa bojājumus — saindēšanos vai nāvi, parasti ķīmiski reaģējot vai citādi ietekmējot vielmaiņu.
Jaunums!!: Organisms un Inde · Redzēt vairāk »
Indivīds
Indivīds (no — ‘nedalāmais, īpatnis’) jeb īpatnis ir ikviens patstāvīgi eksistējošs organisms, kādas bioloģiskas sugas pārstāvis.
Jaunums!!: Organisms un Indivīds · Redzēt vairāk »
Infekcija
Infekcija (— ‘aplipšana’) ir slimību izraisošu mikroorganismu, parazītu vai sēņu iekļūšana organismā.
Jaunums!!: Organisms un Infekcija · Redzēt vairāk »
Insulīns
Saistoties ar cinka jonu (violetā krāsā), sešas insulīna molekulas veido heksamēru. Insulīna kristāli Insulīns (— 'saliņa') ir aizkuņģa dziedzera hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.
Jaunums!!: Organisms un Insulīns · Redzēt vairāk »
Interfāze
Interfāze ir šūnas cikla fāze, kurā tipiska šūna pavada visilgāko laika posmu.
Jaunums!!: Organisms un Interfāze · Redzēt vairāk »
Izdzīvošana
Izdzīvošana ir spēja ekstemālās situācijās palikt dzīvam.
Jaunums!!: Organisms un Izdzīvošana · Redzēt vairāk »
Izmirstošas sugas
Viena no izmirstošajām sugām ir salu lapsa Izmirstošas sugas ir dzīvnieku, augu un citu organismu sugas, kas atrodas uz izmiršanas robežas.
Jaunums!!: Organisms un Izmirstošas sugas · Redzēt vairāk »
Izvadorgānu sistēma
Izvadorgānu sistēma ir orgānu sistēma, ar kuru palīdzību organisms atbrīvojas no kaitīgiem vielmaiņas galaproduktiem.
Jaunums!!: Organisms un Izvadorgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Jūras anemones
Jūras anemones (Actiniaria) ir sešstaraino koraļļu kārta, kurā ir savrupi organismi (ļoti retos gadījumos — koloniāli) pamatā ar sēdošu dzīvesveidu.
Jaunums!!: Organisms un Jūras anemones · Redzēt vairāk »
Jūraszirnekļi
Jūraszirnekļi (Pantopoda) ir jūras helicerātu Pycnogonida klases vienīgā kārta.
Jaunums!!: Organisms un Jūraszirnekļi · Redzēt vairāk »
Kapilāri
Kapilāri ir vissīkākie asinsvadi, kuros notiek vielu apmaiņa starp asinīm un audiem.
Jaunums!!: Organisms un Kapilāri · Redzēt vairāk »
Kibercilvēki
Kibercilvēki ir izdomāta kiborgu rase, kas darbojas britu zinātniskās fantastikas seriālā Doctor Who.
Jaunums!!: Organisms un Kibercilvēki · Redzēt vairāk »
Kibernētika
Kibernētika ir zinātne par sakariem, vadīšanu un kontroli mašīnās un dzīvos organismos, par dabas un sabiedrības vispārīgiem vadības un sakaru likumiem.
Jaunums!!: Organisms un Kibernētika · Redzēt vairāk »
Klonēšana
Skotijā Klonēšana (no (klōn) — 'zars, dzinums') ir ģenētiski identisku gēnu, šūnu vai organismu iegūšana un pavairošana bezdzimumvairošanās ceļā.
Jaunums!!: Organisms un Klonēšana · Redzēt vairāk »
Kristijs Brauns
Kristijs Brauns (dzimis, miris) bija īru tautības autors, gleznotājs un dzejnieks, kurš jau kopš dzimšanas bija cerebrālās triekas slimnieks.
Jaunums!!: Organisms un Kristijs Brauns · Redzēt vairāk »
Ktenofori
Ktenofori jeb ktenoporas (Ctenophora) ir jūras, galvenokārt planktona, dzīvnieki.
Jaunums!!: Organisms un Ktenofori · Redzēt vairāk »
Kutikula
Dzīvnieku kutikulas slāņi. Kutikula ir ārējs epidermas apvalks, kas sedz dažādus dzīvos organismus vai to daļas.
Jaunums!!: Organisms un Kutikula · Redzēt vairāk »
Laika
Laika Rumānijas pastmarkā Laika bija viens no Padomju Savienības kosmosā sūtītajiem suņiem.
Jaunums!!: Organisms un Laika · Redzēt vairāk »
Lapgraužu dzimta
Lapgrauži ir viena no lielākām vaboļu dzimtām, kurā ietilpst ap 38000 aprakstīto sugu.
Jaunums!!: Organisms un Lapgraužu dzimta · Redzēt vairāk »
Laputis
Laputis (Aphidoidea) ir blakšu kārtas virsdzimta.
Jaunums!!: Organisms un Laputis · Redzēt vairāk »
Lāpstkāji
Lāpstkāji (Scaphopoda) ir gliemju tipa (Mollusca) dzīvnieku klase.
Jaunums!!: Organisms un Lāpstkāji · Redzēt vairāk »
Leo Frobeniuss
Leo Viktors Frobeniuss (dzimis, miris) bija vācu etnologs un sociālais antropologs, difuzionistu skolas pārstāvis.
Jaunums!!: Organisms un Leo Frobeniuss · Redzēt vairāk »
Limfātiskā sistēma
Cilvēka limfātiskā sistēma Limfātiskā sistēma ir caurulīšu sistēma zīdītājiem, kas papildina sirds un asinsvadu sistēmu.
Jaunums!!: Organisms un Limfātiskā sistēma · Redzēt vairāk »
Limnoloģija
Limnoloģija (grieķu limne — "ezers" un logos — "pētīt") ir zinātnes nozare, kas pēta iekšzemes ūdenstilpes — gan sālsūdens, gan saldūdens, gan ezerus, gan upes, gan arī mākslīgi radītas ūdenstilpes.
Jaunums!!: Organisms un Limnoloģija · Redzēt vairāk »
Lipāze
Lipāze ir enzīms, kas katalizē tauku (lipīdu) hidrolīzi.
Jaunums!!: Organisms un Lipāze · Redzēt vairāk »
Loceklis (anatomija)
Loceklis jeb ekstremitāte (no — 'robeža, gals') anatomijā ir ķermeņa ārējā daļa vai dabīgs tā pagarinājums, kas izvirzās ārā no organisma ķermeņa, piemēram, mugurkaulnieka roka vai aste.
Jaunums!!: Organisms un Loceklis (anatomija) · Redzēt vairāk »
Marianas dziļvaga
Marianas dziļvaga Marianas dziļvaga ir dziļākā zināmā okeāna dziļvaga uz Zemes.
Jaunums!!: Organisms un Marianas dziļvaga · Redzēt vairāk »
Masāža
Masāža (— 'glaudīt', 'mīcīt') jeb laitīšana ir dažādu roku kustību kopums, ar ko iedarbojas uz cilvēka ķermeni, lai panāktu ķermeņa vēlamo stāvokli (veicinātu asinsriti, vielmaiņu, notievētu u.c.), ķermeņa berzēšana ar ārstniecisku ietekmi.
Jaunums!!: Organisms un Masāža · Redzēt vairāk »
Mākslīga šūna
Mākslīga šūna ir no mākslīgām sastāvdaļām izveidota šūna.
Jaunums!!: Organisms un Mākslīga šūna · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Organisms un Mēness · Redzēt vairāk »
Medicīna
Asklēpija rokās Medicīna ( — ‘ārstniecība’, ‘dziedniecība’) ir zinātnisku atziņu sistēma un praktiska darbība cilvēka veselības saglabāšanai.
Jaunums!!: Organisms un Medicīna · Redzēt vairāk »
Mezolīts
Mezolīts ( — 'vidējais', λιθος — 'akmens') jeb vidējais akmens laikmets bija viens no aizvēstures posmiem, akmens laikmeta periods starp paleolītu un neolītu.
Jaunums!!: Organisms un Mezolīts · Redzēt vairāk »
Miegs
Suns miega stāvoklī ar kaķi nomodā, vācu mākslinieka Artura Heiera gleznojums, 1931. gads. Miegs ir nervu sistēmas izraisīts dabīgs stāvoklis, kad organisms atpūšas, atjaunojas un uzkrājas audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves.
Jaunums!!: Organisms un Miegs · Redzēt vairāk »
Mikrocefālija
Normāla izmēra (pa kreisi) un samazināta izmēra (pa labi) galvas neirovizualizācija Mikrocefālija (no, mikros — 'mazs' un κεφαλή, kephalē — 'galva') ir patoloģija, kuras raksturīgākā iezīme ir par normu mazāks galvaskauss un smadzenes.
Jaunums!!: Organisms un Mikrocefālija · Redzēt vairāk »
Mikroorganismi
botulisma izraisītājas Mikroorganismi ((mikros) — ‘mazs’ + ‘organismi’), mikrobi jeb sīkbūtnes ir tik ļoti mazi organismi, ka tos nav iespējams saskatīt ar neapbruņotu aci, bet tikai ar mikroskopu.
Jaunums!!: Organisms un Mikroorganismi · Redzēt vairāk »
Minerālvielas
Minerālvielas ir neorganiskās vielas cilvēku, dzīvnieku un augu organismos.
Jaunums!!: Organisms un Minerālvielas · Redzēt vairāk »
Molekulārie motori
Molekulārie motori ir molekulārās mašīnas, kas pārveido enerģiju, parasti ķīmisko, mehāniskā darbā.
Jaunums!!: Organisms un Molekulārie motori · Redzēt vairāk »
Monēras
Monēras (no sengrieķu μόνος — 'viens') ir viena no piecām dzīvo organismu valstīm un vienīgā, kurā ietilpstošie organismi ir prokarioti.
Jaunums!!: Organisms un Monēras · Redzēt vairāk »
Morfoloģija (bioloģija)
Lapu morfoloģija. Dažādas atšķirības lapu formā, malu robojumā un dzīslojumā. Morfoloģija ir bioloģijas nozare, kas pēta un apraksta gan dzīvo organismu un to daļu ārējo uzbūvi (formu, krāsu, atšķirības u.c.), tā arī organismu iekšējo uzbūvi.
Jaunums!!: Organisms un Morfoloģija (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Mutants
Mutants — omārs zilā krāsā Mutants ir tāds organisms, kurš ir pārmantojis mutējušu (mutantu) gēnu, vai kura gēnos ir radušās mutācijas organisma dzīves laikā.
Jaunums!!: Organisms un Mutants · Redzēt vairāk »
Mutācija
Mutācijas (no — 'mainīšanās, pārmaiņa') ir pastāvīgas gēnu vai hromosomu pārmaiņas, kuras var tikt nodotas pēcnācējiem, ja tās ir notikušas šūnās, no kurām veidojas gametas.
Jaunums!!: Organisms un Mutācija · Redzēt vairāk »
Nanobaktērijas
Nanobaktērijas ir dzīvo organismu vienība, kas apvieno mikroorganismus ar izmēriem, mazākiem, nekā lielākajai daļai pieņemto izmēru limitu, pie kāda spēj eksistēt baktērijas (līdz 200 nanometriem).
Jaunums!!: Organisms un Nanobaktērijas · Redzēt vairāk »
Nanotehnoloģija
zobrati. Nanotehnoloģija jeb nanozinātne (no (nânos) — 'punduris') ir tehnoloģijas un zinātnes nozare, kurā tiek pētītas struktūras, kuru izmēri ir salīdzināmi ar atomu un molekulu izmēriem, tas ir, to izmēri ir mērāmi nanometros (10-9 m; miljardā daļa no metra).
Jaunums!!: Organisms un Nanotehnoloģija · Redzēt vairāk »
Nāve
Amerikas pilsoņu kara laikā Pitersburgā, Virdžīnijā Nāve ir pilnīga dzīvības procesu izbeigšanās organisma šūnās un audos.
Jaunums!!: Organisms un Nāve · Redzēt vairāk »
Nematodes
Nematodes jeb velteniskie tārpi (Nematoda) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips (citās klasifikācijās veltenisko tārpu (Nemathelminthes) tipa klase).
Jaunums!!: Organisms un Nematodes · Redzēt vairāk »
Nervu sistēma
Cilvēka nervu sistēma Nervu sistēma ir dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību; nodrošina organisma kā veselas vienības funkcionēšanu, realizē saistību ar ārējo vidi un pielāgošanos tās mainīgajai sistēmai.
Jaunums!!: Organisms un Nervu sistēma · Redzēt vairāk »
Novecošana
Novecošana ir dabisks, neatgriezenisks, ilgstošs bioloģisks process cilvēka organisma individuālajā attīstībā.
Jaunums!!: Organisms un Novecošana · Redzēt vairāk »
Okeanogrāfija
Pasaules okeāna termohalīnā cirkulācija Okeanogrāfija (no "okeāns" un grieķu γράφειν — 'rakstīt'), arī okeanoloģija, ir daļa no Zemes zinātnēm, kas pēta okeānus un jūras.
Jaunums!!: Organisms un Okeanogrāfija · Redzēt vairāk »
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Jaunums!!: Organisms un Okeāns · Redzēt vairāk »
Oksidatīvā fosforilēšana
Oksidatīvā fosforilēšana, saīsinājumā OXPHOS, ir vielmaiņas reakcija, kurā tiek atbrīvota uzturvielu oksidēšanās enerģija, lai izveidotu adenozīntrifosfātu (ATF).
Jaunums!!: Organisms un Oksidatīvā fosforilēšana · Redzēt vairāk »
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Jaunums!!: Organisms un Ola · Redzēt vairāk »
Olšūna
Cilvēka olšūna Olšūna ir haploīda sievišķā dzimumšūna dzīvniekiem, augiem un daudzām aļģēm.
Jaunums!!: Organisms un Olšūna · Redzēt vairāk »
Ontoģenēze
Ontoģenēze (- esošais, genesis - izcelsme) ir organisma individuālā attīstība.
Jaunums!!: Organisms un Ontoģenēze · Redzēt vairāk »
Ordoviks
Ordoviks ir otrais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kas ilga apmēram 42 miljonus gadu (no 485,4 ± 1,9 līdz 443,4 ± 1,5 Ma).
Jaunums!!: Organisms un Ordoviks · Redzēt vairāk »
Orgāns
Sievietes vēdera orgānu zīmējums, Leonardo da Vinči, 1507. gads. Orgāns ( — 'ierīce, instruments') ir organisma daļa, kuram ir noteikta forma, uzbūve, funkcija, attīstība un novietojums organismā.
Jaunums!!: Organisms un Orgāns · Redzēt vairāk »
Orgānu sistēma
Orgānu sistēma ir orgānu un citu veidojumu kopums, kuriem ir kopēja izcelsme, uzbūves kopējais plāns un kuri veic vienotu funkciju organismā.
Jaunums!!: Organisms un Orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Orgānu transplantācija
Orgānu transplantācija ir ķirurģiska operācija, kuras laikā dzīvas vai mirušas personas (donora) audi vai orgāni tiek pārstādīti citas personas (recipienta) organismā.
Jaunums!!: Organisms un Orgānu transplantācija · Redzēt vairāk »
Orgons
Orgons ir hipotētisks universāls dzīvības spēks, ko pirmo reizi aktualizēja Vilhelms Reihs 20.
Jaunums!!: Organisms un Orgons · Redzēt vairāk »
Paleontoloģija
Pārakmeņojusies ''Barracudasauroides panxianensis'' fosilija. Organismu fosilijas ir paleontologu izpētes objekti Paleontoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta dažādu ģeoloģisko laikmetu organismu paliekas un to attīstību laika gaitā.
Jaunums!!: Organisms un Paleontoloģija · Redzēt vairāk »
Parenhīma
Pamataudi jeb parenhīma ir daudzšūņu organismu iekšējās vides audi, kas sastāv no salīdzinoši vienādām nepolarizētām šūnām.
Jaunums!!: Organisms un Parenhīma · Redzēt vairāk »
Pasuga
Pasuga (vispārpieņemtā abreviatūra subsp. vai ssp.) bioloģiskajā sistemātikā ir vai nu par sugu zemāks taksonomiskais rangs, vai arī taksonomiskā grupa šādā rangā.
Jaunums!!: Organisms un Pasuga · Redzēt vairāk »
Patoloģija
Patologs laboratorijā Patoloģija (no (páthos) — 'ciešanas') ir medicīnas nozare par slimību norisi un organisma stāvokli slimību laikā.
Jaunums!!: Organisms un Patoloģija · Redzēt vairāk »
Piešķirtais dzimums
Piešķirtais dzimums jeb bioloģiskais dzimums ir dzimums, kas tiek piešķirts cilvēkam piedzimstot, balstoties uz virspusēju ārējo dzimumorgānu pārbaudi, kas vairumā gadījumu ļauj skaidri noteikt vai jaundzimušais ir vīriešu vai sieviešu dzimuma.
Jaunums!!: Organisms un Piešķirtais dzimums · Redzēt vairāk »
Plakozoji
Plakozoji (Placozoa) ir primitīvāko dzīvnieku tips, kuru šūnas veido audus.
Jaunums!!: Organisms un Plakozoji · Redzēt vairāk »
Plankumainā tekstūra
Merģelis ar plankumaino tekstūru. Plankumainā tekstūra ir iežu tekstūra, kuru raksturo apgabali iezī, kas atšķiras no tā pamatmasas ar minerālo vai granulometrisko sastāvu, krāsu, reizēm ar cietību vai noturību pret dēdēšanu.
Jaunums!!: Organisms un Plankumainā tekstūra · Redzēt vairāk »
Plaušu vēzis
Plaušu vēzis. Plaušu vēzis ir nekontrolēta šūnu pieauguma slimība plaušu audos.
Jaunums!!: Organisms un Plaušu vēzis · Redzēt vairāk »
Plejotropija
Plejotropija (no grieķu val. pleio 'daudzas' tropo 'izmaiņas') ir viena gēna spēja izpausties dažādos efektos, viena gēna spēja kontrolēt vairākas fenotipiskās pazīmes.
Jaunums!!: Organisms un Plejotropija · Redzēt vairāk »
Populācija
Populācija ir vienas sugas īpatņu kopa, kam piemīt kopējas to raksturojošas pazīmes un kas ilgstoši apdzīvo noteiktu teritoriju.
Jaunums!!: Organisms un Populācija · Redzēt vairāk »
Posmkāji
Posmkāji (Arthropoda) (— locītava un πούς/ποδός — kāja) — pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas iekļauj sevī kukaiņus, vēžveidīgos, zirnekļveidīgos un daudzkājus.
Jaunums!!: Organisms un Posmkāji · Redzēt vairāk »
Profilakse
Profilakse (no (profilaktikos) — 'aizsardzības') ir pasākumu kopums, kas nodrošina cilvēku veselības saglabāšanu.
Jaunums!!: Organisms un Profilakse · Redzēt vairāk »
Protisti
Protisti (Protista, no — 'pats pirmais') ir organismi, kuriem nav specializētu audu.
Jaunums!!: Organisms un Protisti · Redzēt vairāk »
Protonefrīdiji
Protonefrīdiji ir pāru izvadorgāni zemākajiem bezmugurkaulniekiem (plakantārpiem, virpotājiem, priāpuliem, entoproktiem u.c.). Tie var pildīt arī osmoregulācijas un sadales funkcijas.
Jaunums!!: Organisms un Protonefrīdiji · Redzēt vairāk »
Pumpurošanās
Pumpurošanās ir dzīvnieku un augu bezdzimumvairošanās veids, kad jauns organisms vai jauna šūna veidojas no vecākorganisma vai šūnas izaugumiem.
Jaunums!!: Organisms un Pumpurošanās · Redzēt vairāk »
Rūgšana
Atvērta alus raudzēšanas tvertne Rūgšana ir bioķīmisku reakciju virkne, ogļhidrātu katabolisma sākuma posms, kurā, glikozes molekulai oksidējoties, veidojas divas pirovīnogskābes molekulas.
Jaunums!!: Organisms un Rūgšana · Redzēt vairāk »
Reģenerācija
Izmaiņas marmora gekona astes zīmējumā liecina par tās atjaunošanos Reģenerācija (― atjaunošana, atjaunošanās) ir organismu spēja atjaunot audus, orgānus vai ķermeņa daļas.
Jaunums!!: Organisms un Reģenerācija · Redzēt vairāk »
Reflekss
Refleksi (- atgriezt atpakaļ) ir automātiskas no gribas neatkarīgas atbildes reakcijas uz ārējās vai organisma iekšējās vides pārmaiņām.
Jaunums!!: Organisms un Reflekss · Redzēt vairāk »
Remipēdijas
Remipēdijas (Remipedia) ir aklu vēžveidīgo klase, kas atrasti jūras alās pie Austrālijas un Karību jūras baseinā, kā arī Lansarotes salā (Kanāriju salas).
Jaunums!!: Organisms un Remipēdijas · Redzēt vairāk »
Reproduktīvā sistēma
Reproduktīvā sistēma ir orgānu sistēma, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt organismu tālāku vairošanos.
Jaunums!!: Organisms un Reproduktīvā sistēma · Redzēt vairāk »
Rumpis
Cilvēka ķermeņa rumpis Rumpis (no viduslejasvācu: rump — 'viduklis, pamatdaļa'), vidums jeb torss (no) ir masas ziņā ķermeņa apjomīgākā daļa.
Jaunums!!: Organisms un Rumpis · Redzēt vairāk »
Sapnis
"Bruņinieka sapnis", Antonio de Pereda glezna. Sapnis ir apziņas nekontrolēts redzes, retāk dzirdes tēls, no pieredzes fragmentiem fantastiski savirknēti notikumu sižeti, ko cilvēks pārdzīvo miegā sakarā ar atsevišķu galvas smadzeņu apvidu pastiprinātu darbību, kamēr plaši smadzeņu apvidi atrodas kavēšanas stāvoklī.
Jaunums!!: Organisms un Sapnis · Redzēt vairāk »
Saulenītes
''Actinophrys'' saulenīšu kolonija. Saulenītes (Heliozoea) ir sarkodīnvicaiņu tipa klase (senāk Heliozoa kārta) kuras pārstāvji pēc ārējā izskata nedaudz atgādina Sauli.
Jaunums!!: Organisms un Saulenītes · Redzēt vairāk »
Sāpes
Sāpes ir fiziskas un dvēseliskas ciešanas, nepatīkamas izjūtas, mocības.
Jaunums!!: Organisms un Sāpes · Redzēt vairāk »
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Jaunums!!: Organisms un Sēnes · Redzēt vairāk »
Sensorās deprivācijas kamera
Sensorās deprivācijas kamera Sensorās deprivācijas kamera ir gaismu, skaņu un smaržu necaurlaidīga kamera, kurā organismi (visbiežāk cilvēki) peld cilvēka ādas temperatūras siltā sālsūdenī.
Jaunums!!: Organisms un Sensorās deprivācijas kamera · Redzēt vairāk »
Sensoriskais receptors
Sensoriskās sistēmas struktūra Sensoriskais receptors sensoriskā sistēmā ir nervu sensoriskā galotne, kura atbild uz stimulu organisma iekšējā vai ārējā vidē un veic to transportu uz centrālu nervu sistēmu.
Jaunums!!: Organisms un Sensoriskais receptors · Redzēt vairāk »
Silūrs
Silūrs ir trešais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kurš ilga apmēram 27 miljonus gadu (no 443,8 ± 1,5 līdz 419,2 ± 3,2 Ma).
Jaunums!!: Organisms un Silūrs · Redzēt vairāk »
Sirds
Cilvēka sirds Sirds ir muskuļu orgāns, kas, periodiski saraujoties un izplešoties, nodrošina asiņu cirkulāciju asinsrites orgānu sistēmā organismā.
Jaunums!!: Organisms un Sirds · Redzēt vairāk »
Skeleta šķērssvītrotā muskulatūra
Cilvēka skeleta muskuļi Skeleta šķērssvītrotie muskuļaudi ir skeleta muskuļu uzbūves pamatelements, tie ar cīpslu palīdzību ir piesaistītis pie skeleta un šo muskuļaudu darbība ir pakļauta cilvēka gribai, taču tie var kontrahēties arī bez apzinātas gribas — tas ir reflektori.
Jaunums!!: Organisms un Skeleta šķērssvītrotā muskulatūra · Redzēt vairāk »
Skelets
Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.
Jaunums!!: Organisms un Skelets · Redzēt vairāk »
Skrimslis
Skrimšļaudi Skrimslis ir organisma struktūra, kuru veido skrimšļaudi.
Jaunums!!: Organisms un Skrimslis · Redzēt vairāk »
Slimība
Slimība ir organisma funkciju traucējumi.
Jaunums!!: Organisms un Slimība · Redzēt vairāk »
Taksons
Dzīvnieku bioloģiskā klasifikācija. Katra no šīm iedaļām veido taksonu Taksons ir objektu, visbiežāk dzīvo organismu, kopums, kam ir noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
Jaunums!!: Organisms un Taksons · Redzēt vairāk »
TARDIS
TARDIS (no) ir laika mašīna un kosmosa kuģis Apvienotās Karalistes televīzijas seriālā Doctor Who.
Jaunums!!: Organisms un TARDIS · Redzēt vairāk »
Tartuosteus giganteus
Tartuosteus giganteus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja vidusdevonā, Igaunijā.
Jaunums!!: Organisms un Tartuosteus giganteus · Redzēt vairāk »
Toksiskums
Galvaskauss un krustoti kauli ir simbols, kas nozīmē toksiskumu. Toksiskums, toksicitāte jeb indīgums ir vielas kaitīgās iedarbības uz organismu rādītājs.
Jaunums!!: Organisms un Toksiskums · Redzēt vairāk »
Uzvedība
Uzvedība jeb izturēšanās ir saistīta ar organisma kustību un reakciju uz apkārtējo vidi.
Jaunums!!: Organisms un Uzvedība · Redzēt vairāk »
Vaļu bārda
Vaļu bārda Vaļu bārda ir keratīna plātnes, kas nokarājas no plātņvaļu aukslējām.
Jaunums!!: Organisms un Vaļu bārda · Redzēt vairāk »
Vairošanās
Varde, kurai apkārt ir tūkstošiem kurkuļu, tās pēcnācēju Vairošanās jeb reprodukcija ir bioloģisks process, kurā organismi rada sev līdzīgus pēcnācējus.
Jaunums!!: Organisms un Vairošanās · Redzēt vairāk »
Vairogdziedzeris
1. Vairogdziedzeris 2. Epitēlijķermenīši Vairogdziedzeris ir dziedzeris ar ļoti svarīgu nozīmi vielu maiņas regulācijā.
Jaunums!!: Organisms un Vairogdziedzeris · Redzēt vairāk »
Vakcinācija
Vakcinācijas metodika Vakcinācija, arī aizsargpotēšana, ir vakcīnas ievadīšana organismā, lai veicinātu indivīda imūnsistēmas adaptīvās imunitātes attīstīšanu pret patogēnu.
Jaunums!!: Organisms un Vakcinācija · Redzēt vairāk »
Vakuums
Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.
Jaunums!!: Organisms un Vakuums · Redzēt vairāk »
Vanas ezers
Vanas ezers (kurdu: Gola Wanê) ir beznoteces sālsezers Turcijas austrumu daļā, Armēnijas kalnienē.
Jaunums!!: Organisms un Vanas ezers · Redzēt vairāk »
Vīruss
Rotavīrusa modelis Vīruss (— ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ļoti mazs patogēns, kas vairojas tikai organismu dzīvo šūnu iekšpusē.
Jaunums!!: Organisms un Vīruss · Redzēt vairāk »
Veģetatīvā nervu sistēma
Veģetatīvās nervu sistēmas attēlojums Veģetatīvā nervu sistēma jeb autonomā nervu sistēma ir perifērās nervu sistēmas daļa, kas regulē visu iekšējo orgānu funkcijas, nodrošinot organisma vielmaiņu, augšanu un vairošanos.
Jaunums!!: Organisms un Veģetatīvā nervu sistēma · Redzēt vairāk »
Vicaiņi
zaļās eiglēnas (''Euglena viridis'') Vicaiņi (Mastigophora, Flagellata) ir vienšūņu apakštips, kura pārstāvjiem ir viena vai vairākas vicas (parasti līdz četrām), kas kalpo kā pārvietošanās organellas.
Jaunums!!: Organisms un Vicaiņi · Redzēt vairāk »
Vienšūnas organisms
Aļģe ''Ventricaria ventricosa'' — viens no lielākajiem vienšūnas organismiem Vienšūnas organisms ir organisms, kas sastāv no vienas šūnas.
Jaunums!!: Organisms un Vienšūnas organisms · Redzēt vairāk »
Virulence
Virulence (no — 'indīgs') ir mikroorganismu patogenitātes pakāpe.
Jaunums!!: Organisms un Virulence · Redzēt vairāk »
Vitamīni
Augļu un dārzeņu sastāvā ir daudzi vitamīni Vitamīni ir organiski mazmolekulāri ķīmiski savienojumi, kas nelielā daudzumā ir nepieciešami normālai organisma funkciju nodrošināšanai un jāuzņem ar pārtiku, jo organisms tos nespēj sintezēt (vai nespēj sintezēt pietiekamā daudzumā).
Jaunums!!: Organisms un Vitamīni · Redzēt vairāk »
Zarndobumaiņi
Aurēlija Zarndobumaiņi ir staraiņu nodalījuma grupa.
Jaunums!!: Organisms un Zarndobumaiņi · Redzēt vairāk »
Zarnu nosprostojums
Zarnu nosprostojums, aizsprostojums jeb ileuss ir viens no nopietnākajiem patoloģiskajiem stāvokļiem vēdera dobuma ķirurģijā.
Jaunums!!: Organisms un Zarnu nosprostojums · Redzēt vairāk »
Zālēdāji
Baltastes brieži ir tipiski zālēdāji Zālēdāji ir organismi, kas anatomiski un fizioloģiski ir pielāgoti uzturā lietot augu pasaules barību.
Jaunums!!: Organisms un Zālēdāji · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Organisms un Zeme · Redzēt vairāk »
Zooloģija
Zooloģija ((zōon) — 'dzīvnieks'; λόγος (logos) — 'jēdziens, mācība') ir bioloģijas nozare, kurā nodarbojas ar dzīvnieku pētīšanu.
Jaunums!!: Organisms un Zooloģija · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Dzīva būtne, Dzīvas būtnes, Dzīvības forma, Dzīvības formas, Organismi.
