Ātrāk nekā pārlūku!
196 attiecības: Ašmjani, Alberts Kviesis, Alberts Melnbārdis, Aleksandrs Čaks, Aleksandrs Viļumanis (diriģents), Aleksejs Vidavskis, Alfrēds Čepānis, Alfrēds Rozenbergs, Alfrēds Valdmanis, Andrievs Niedra, Ansis Zeltiņš, Arāja komanda, Arnolds Maidels, Aspazija, Audriņu traģēdija, Augusts Tentelis, Ausma Ziedone-Kantāne, Šarkavščinas rajons, Ļida, Ādolfs Šilde, Babinjara, Baltkrievijas ģenerālapgabals, Baltkrievijas vēsture, Bauskas vēsture, Bjaroza, Bolderāja, Braslavas rajons, Centrālā statistikas pārvalde, Daugavpils apgabals, Dītrihs Lilientāls, Dokšici, Dokšicu rajons, Dzelzs Vilks (organizācija), Ernests Laumanis, Erpo fon Bodenhauzens, Francis Kemps, Frīdrihs Jekelns, Gaisa spēku izpalīgi, Gustavs Zorge, Hancaviči, Heincs Josts, Hinrihs Loze, Hlibokaje, Hlibokajes rajons, Holokausts Latvijā, Ieroču SS latviešu lauku papildinājumu depo, Igaunijas ģenerālapgabals, Imants Sudmalis, Ivars Ēlerts, Jānis Antonovics, ..., Jānis Garklāvs, Jāns Kross, Jelgavas apgabals, Jelgavas atbrīvošana (1919), Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola, Jozs Zauka, Juris Ekmanis, Juris Plāķis, Kārlis Strazdiņš, Krišs Ķūķis, Kristaps Krišs Upelnieks, Kristjans Rauds, Kureļa grupa, Laima Līvena, Latviešu leģions, Latviešu nacionālistu savienība, Latviešu policijas bataljoni, Latviešu policijas pulki, Latviešu robežapsardzības pulki, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas Centrālā padome, Latvijas karogu uzskaitījums, Latvijas Nacionālais teātris, Latvijas Nacionālā komiteja, Latvijas Pareizticīgā Baznīca, Latvijas PSR, Latvijas Republikas Saeimas nams, Latvijas Tiesu pils, Latvijas transportlīdzekļu numura zīmes, Latvijas vācu okupācija (1941—1945), Latvijas vēsture, Latvju raksti Brīvā Latvija, Liepājas apgabals, Lietuva, Lietuvas ģenerālapgabals, Lietuvas okupācija (1940), Lietuvas valsts vadītāji, Loze, Marija Kačiņska, Mariss Jansons, Masu slepkavības Rumbulā, Mārtiņš Prīmanis, Miķelis Veidemanis, Mjoru rajons, Navahrudaka, Oberosts, Oskars Dankers, Oskars Rūts, Pastavu rajons, Pauls Šīmanis, Pauls Laukss, Pērkonkrusts, Rūdolfs Gaitars, Rīga, Rīgas 1. pilsētas teātris, Rīgas apgabals, Rīgas geto, Rīgas Kinostudija, Rīgas Latviešu biedrība, Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija, Rīgas pilsētas apgabals, Rīgas Universitāte, Rīgas zemes apgabals, Rimants Stankevičs, Rolands Rikards, Romualds Ancāns, Rutanja Olda, Salaspils koncentrācijas nometne, Sloņima, Smarhoņa, Tēvija (laikraksts), Teodors Zvejnieks, Tirzmaliete, Trešais reihs, Ukrainas reihskomisariāts, Uldis Dumpis, Uldis Vikmanis, Valdis Birkavs, Valmieras apgabals, Valters Štālekers, Valters fon Mēdems, Valters Krīgers, Verners Kraulis, Viktors Puskars, Vitebskas apgabals, Vjerhņadzvinskas rajons, Zēligs Kalmanovičs, Zlēkas, 1. Latviešu SS-robežapsardzības pulks, 1. Meiera latviešu sevišķo uzdevumu bataljons, 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulks, 15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu bataljons, 15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde, 16. Zemgales policijas bataljons, 17. Vidzemes policijas bataljons, 18. Kurzemes policijas bataljons, 19. Latgales policijas bataljons, 1941. gads Latvijā, 1942. gads Latvijā, 1943. gada sprādziens Doma laukumā, 1943. gads Latvijā, 2. Kurzemes latviešu brīvprātīgo policijas pulks, 2. Latviešu SS-robežapsardzības pulks, 2. Liepājas latviešu brīvprātīgo policijas pulks, 20-E. Rīgas policijas bataljons, 21. Liepājas policijas bataljons, 22. Daugavas policijas bataljons, 23. Gaujas policijas bataljons, 24. Talsu policijas bataljons, 25. Abavas policijas bataljons, 26. Tukuma policijas bataljons, 266-E. Rēzeknes policijas bataljons, 267. Rēznas policijas bataljons, 268-E. Ērgļu policijas bataljons, 269-W. muitas (robežapsardzības) bataljons, 27. Burtnieku policijas bataljons, 270. Abrenes sapieru bataljons, 271. Aizputes policijas bataljons, 271. Valmieras policijas bataljons, 272. Daugavgrīvas policijas bataljons, 273. Ludzas policijas bataljons, 274. latviešu kārtības dienesta bataljons, 275. latviešu kārtības dienesta bataljons, 276. Kuldīgas policijas bataljons, 277. Siguldas policijas bataljons, 278. Dobeles policijas bataljons, 279. Cēsu policijas bataljons, 28. Bārtas policijas bataljons, 280-A. latviešu policijas bataljons, 280-B. latviešu policijas bataljons, 280. Bolderājas policijas bataljons, 281-A. latviešu policijas bataljons, 281. Abrenes policijas bataljons, 282-A. latviešu policijas bataljons, 282. Ventas policijas bataljons, 3. Cēsu latviešu brīvprātīgo policijas pulks, 3. Latviešu SS-robežapsardzības pulks, 317-F. latviešu policijas bataljons, 318-F. latviešu policijas bataljons, 319-F. latviešu policijas bataljons, 320-W. latviešu policijas (sardzes) bataljons, 321-F. latviešu policijas bataljons, 322-F. latviešu policijas bataljons, 4. Latviešu SS-robežapsardzības pulks, 5. Latviešu SS-robežapsardzības pulks, 6. Latviešu SS-robežapsardzības pulks. Izvērst indekss (146 vairāk) »
Ašmjani
Ašmjani jeb Ošmjani ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļrietumos pie Ašmjankas upes, netālu no robežas ar Lietuvu.
Jaunums!!: Ostlande un Ašmjani · Redzēt vairāk »
Alberts Kviesis
Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Valsts prezidents Kviesis Penkules Izglītības biedrības nama atklāšanā (1932). Alberts Kviesis (dzimis, miris) bija latviešu jurists un politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Ostlande un Alberts Kviesis · Redzēt vairāk »
Alberts Melnbārdis
Alberts Melnbārdis (arī Alberts Melbārdis, Aiviekstes pagasts -, Ročestera) bija Latvijas jurists, sabiedriskais darbinieks un šahists.
Jaunums!!: Ostlande un Alberts Melnbārdis · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Čaks
Aleksandrs Čaks (īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis; —) bija latviešu dzejnieks un rakstnieks.
Jaunums!!: Ostlande un Aleksandrs Čaks · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Viļumanis (diriģents)
Aleksandrs Viļumanis (dzimis Preiļos) ir latviešu diriģents.
Jaunums!!: Ostlande un Aleksandrs Viļumanis (diriģents) · Redzēt vairāk »
Aleksejs Vidavskis
Aleksejs Vidavskis (dzimis Daugavpilī; miris) bija Latvijas krievu izcelsmes politiķis, Augstākās Padomes, divu Saeimu deputāts un ilggadējs Daugavpils domes priekšsēdētājs.
Jaunums!!: Ostlande un Aleksejs Vidavskis · Redzēt vairāk »
Alfrēds Čepānis
Alfrēds Čepānis (dzimis, Kalsnavas pagastā) ir Latvijas politiķis, 5.
Jaunums!!: Ostlande un Alfrēds Čepānis · Redzēt vairāk »
Alfrēds Rozenbergs
Alfrēds Rozenbergs (—) bija viens no Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas galvenajiem ideologiem, partijas ārlietu daļas vadītājs (1933), vēlāk Vācijas Okupēto Austrumu apgabalu ministrs (1941—1945).
Jaunums!!: Ostlande un Alfrēds Rozenbergs · Redzēt vairāk »
Alfrēds Valdmanis
Alfrēds Artūrs Aleksandrs Valdmanis (—) bija Latvijas jurists un politiķis, Latvijas finanšu ministrs no 1938.
Jaunums!!: Ostlande un Alfrēds Valdmanis · Redzēt vairāk »
Andrievs Niedra
Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.
Jaunums!!: Ostlande un Andrievs Niedra · Redzēt vairāk »
Ansis Zeltiņš
4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona kareivji Jūrmalā (1916). Ansis (Antons) Zeltiņš (1863—1942) bija Krievijas Impērijas armijas, latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas armijas virsnieks.
Jaunums!!: Ostlande un Ansis Zeltiņš · Redzēt vairāk »
Arāja komanda
Arāja sevišķā vienība bija SD pakļauta paramilitāra vienība Otrā pasaules kara laikā, kas piedalījās holokausta īstenošanā Latvijas teritorijā, kā arī kaujās pret padomju partizāniem.
Jaunums!!: Ostlande un Arāja komanda · Redzēt vairāk »
Arnolds Maidels
Madonas vidusskolas (ģimnāzijas) ēka (1926). Arnolds Kontantīns Hermanis fon Maidels (Arnold Konstantin Hermann von Maydell, 1883—1946) bija vācbaltiešu arhitekts.
Jaunums!!: Ostlande un Arnolds Maidels · Redzēt vairāk »
Aspazija
Johanna Emīlija Lizete Rozenberga (dzimšanas dokumentos — Rozenvalde), vēlāk — Elza Pliekšāne (dzimusi, mirusi), plašāk pazīstama kā Aspazija, bija latviešu literāte un politiķe.
Jaunums!!: Ostlande un Aspazija · Redzēt vairāk »
Audriņu traģēdija
Audriņu traģēdija bija nacistiskās Vācijas 1942.
Jaunums!!: Ostlande un Audriņu traģēdija · Redzēt vairāk »
Augusts Tentelis
Augusts Tentelis (dzimis, miris) bija latviešu pedagogs un vēsturnieks, atkārtoti ievēlēts par Latvijas Universitātes rektoru.
Jaunums!!: Ostlande un Augusts Tentelis · Redzēt vairāk »
Ausma Ziedone-Kantāne
Ausma Ziedone-Kantāne (dzimusi un plašāk pazīstama kā Ausma Kantāne, Rīgā, mirusi) bija latviešu aktrise, sabiedriskā darbiniece un politiķe.
Jaunums!!: Ostlande un Ausma Ziedone-Kantāne · Redzēt vairāk »
Šarkavščinas rajons
Šarkavščinas rajons ir Vitebskas apgabala rajons Baltkrievijā.
Jaunums!!: Ostlande un Šarkavščinas rajons · Redzēt vairāk »
Ļida
Ļida ir pilsēta Baltkrievijas rietumu daļā, Grodņas apgabalā 160 kilometrus no Minskas pie Ļidzejas upes.
Jaunums!!: Ostlande un Ļida · Redzēt vairāk »
Ādolfs Šilde
Ādolfs Šilde (1907—1990) bija latviešu publicists, vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Ostlande un Ādolfs Šilde · Redzēt vairāk »
Babinjara
Babinjara mūsdienās Babinjara ( — ‘Babinas grava’) vai Babijjara ir grava Ukrainas galvaspilsētā Kijivā, masu slepkavības vieta, kur Otrajā pasaules karā 1941.
Jaunums!!: Ostlande un Babinjara · Redzēt vairāk »
Baltkrievijas ģenerālapgabals
Baltkrievijas ģenerālapgabals Ostlandes kartē (brūnā krāsā). Baltkrievijas ģenerālapgabals bija nacistiskās Vācijas izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra Baltkrievijas PSR un okupētās Polijas teritorijā.
Jaunums!!: Ostlande un Baltkrievijas ģenerālapgabals · Redzēt vairāk »
Baltkrievijas vēsture
Baltkrievijas guberņas teritorija 1800. gadā. Baltkrievijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Baltkrievijas teritorijā.
Jaunums!!: Ostlande un Baltkrievijas vēsture · Redzēt vairāk »
Bauskas vēsture
Rātsnama un Sv. Trīsvienības baznīcu torņiem pirms 1706. gada. Bauskas pils un pilsētas plāns 1701. gadā. Bauskas vēsturi noteica tās atrašanās vieta pie tirdzniecības ceļa no Zemgales uz Lietuvu.
Jaunums!!: Ostlande un Bauskas vēsture · Redzēt vairāk »
Bjaroza
Bjaroza jeb Berjoza, vēsturiski arī Bjaroza-Kartuzskaja, ir pilsēta un rajona centrs Baltkrievijas rietumos pie Jasjeļdas upes.
Jaunums!!: Ostlande un Bjaroza · Redzēt vairāk »
Bolderāja
Bolderāja ir Rīgas pilsētas Kurzemes rajona apkaime Pārdaugavā.
Jaunums!!: Ostlande un Bolderāja · Redzēt vairāk »
Braslavas rajons
Braslavas rajons ir Vitebskas apgabala rajons Baltkrievijā.
Jaunums!!: Ostlande un Braslavas rajons · Redzēt vairāk »
Centrālā statistikas pārvalde
Centrālā statistikas pārvalde (saīsināti CSP) ir tiešās pārvaldes iestāde, kura darbojas Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, un ir galvenā valsts statistikas darbu veicēja un koordinatore Latvijā.
Jaunums!!: Ostlande un Centrālā statistikas pārvalde · Redzēt vairāk »
Daugavpils apgabals
Daugavpils apgabals bija administratīvi teritoriālā vienība Ostlandes Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1952—1953) sastāvā.
Jaunums!!: Ostlande un Daugavpils apgabals · Redzēt vairāk »
Dītrihs Lilientāls
Dītrihs Lilientāls (dzimis, miris) bija vācu karavīrs, vērmahta feldfēbelis, kurš dienēja prettanku daļā.
Jaunums!!: Ostlande un Dītrihs Lilientāls · Redzēt vairāk »
Dokšici
Dokšici ir pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Dokšicu rajona centrs.
Jaunums!!: Ostlande un Dokšici · Redzēt vairāk »
Dokšicu rajons
Dokšicu rajons ir Vitebskas apgabala rajons Baltkrievijā.
Jaunums!!: Ostlande un Dokšicu rajons · Redzēt vairāk »
Dzelzs Vilks (organizācija)
Dzelzs Vilks bija pusoficiāla lietuviešu nacionalistiskā, militarizēta organizācija, kas darbojās 1928.—1930.
Jaunums!!: Ostlande un Dzelzs Vilks (organizācija) · Redzēt vairāk »
Ernests Laumanis
Ernests Laumanis (dzimis 1908. gada 8. maijā, miris 1968. gada 13. decembrī) bija Latvijas armijas un latviešu leģiona virsnieks.
Jaunums!!: Ostlande un Ernests Laumanis · Redzēt vairāk »
Erpo fon Bodenhauzens
Brīvkungs Erpo Krafts Bodo Gustavs Vilke fon Bodenhauzens (dzimis, miris) bija vācu ģenerālis Otrā pasaules kara laikā, 12. tanku armijas komandieris no 1943.
Jaunums!!: Ostlande un Erpo fon Bodenhauzens · Redzēt vairāk »
Francis Kemps
Francis Kemps (dzimis Makašēnu pagasta Sprūževas ciemā, miris Tomskas apgabalā) bija latviešu un latgaliešu literāts, politiķis un kultūras darbinieks.
Jaunums!!: Ostlande un Francis Kemps · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Jekelns
Frīdrihs Augusts Jekelns (dzimis, miris) bija SS obergrupenfīrers un SS un policijas vadītājs (SS- und Polizeiführer).
Jaunums!!: Ostlande un Frīdrihs Jekelns · Redzēt vairāk »
Gaisa spēku izpalīgi
Gaisa spēku izpalīgi bija Vācijas un tās okupēto teritoriju skolas vecuma jaunieši, kuri tika iesaukti pretgaisa aizsardzības vienībās.
Jaunums!!: Ostlande un Gaisa spēku izpalīgi · Redzēt vairāk »
Gustavs Zorge
Gustavs Hermanis Zorge (dzimis, miris 1978. gadā) bija SS hauptšarfīrers un vairāku koncentrācijas nometņu uzraugs nacistu valdīšanas laikā.
Jaunums!!: Ostlande un Gustavs Zorge · Redzēt vairāk »
Hancaviči
Hancaviči jeb Ganceviči ir pilsēta un rajona centrs Baltkrievijas dienvidrietumu daļā pie Pripetes upes pietekas Cnas.
Jaunums!!: Ostlande un Hancaviči · Redzēt vairāk »
Heincs Josts
Heincs Josts (dzimis, miris) bija SS brigādenfīrers un policijas ģenerālmajors.
Jaunums!!: Ostlande un Heincs Josts · Redzēt vairāk »
Hinrihs Loze
Hinrihs Loze (dzimis, miris) bija nacistiskās Vācijas valsts darbinieks.
Jaunums!!: Ostlande un Hinrihs Loze · Redzēt vairāk »
Hlibokaje
Hlibokaje jeb Glubokoje ir pilsēta Vitebskas apgabalā Baltkrievijā, Hlibokajes rajona centrs.
Jaunums!!: Ostlande un Hlibokaje · Redzēt vairāk »
Hlibokajes rajons
Hlibokajes rajons ir Vitebskas apgabala rajons Baltkrievijā.
Jaunums!!: Ostlande un Hlibokajes rajons · Redzēt vairāk »
Holokausts Latvijā
1942. gada Vanzē konferencē demonstrētā lapa, kurā minēts, ka Latvijā (''Lettland'') palikuši tikai 3500 ebreju Holokausts Latvijā bija daļa no Otrā pasaules kara laikā notikušajām civiliedzīvotāju masu slepkavībām, kas bija vērsta uz veselu etnisko grupu, proti, Latvijas ebreju un Latvijas romu pilnīgu iznīcināšanu jeb holokaustu.
Jaunums!!: Ostlande un Holokausts Latvijā · Redzēt vairāk »
Ieroču SS latviešu lauku papildinājumu depo
Ieroču SS latviešu lauku papildinājumu depo bija Latviešu leģiona rezerves vienība, kas tika izmantota papildinājumu sagatavošanai 15. ieroču SS grenadieru divīzijai un 19. ieroču SS grenadieru divīzijai, kā arī nocietinājumu izbūvei Tornā.
Jaunums!!: Ostlande un Ieroču SS latviešu lauku papildinājumu depo · Redzēt vairāk »
Igaunijas ģenerālapgabals
Igaunijas ģenerālapgabals Ostlandes kartē (zaļā krāsā). Igaunijas ģenerālapgabals bija nacistiskās Vācijas izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra okupētās Igaunijas teritorijā.
Jaunums!!: Ostlande un Igaunijas ģenerālapgabals · Redzēt vairāk »
Imants Sudmalis
Imants Sudmalis (dzimis, miris) bija latviešu padomju komunists, partizāns un pagrīdnieks.
Jaunums!!: Ostlande un Imants Sudmalis · Redzēt vairāk »
Ivars Ēlerts
Ivars Ēlerts (dzimis) ir latviešu inženieris-elektriķis un politiķis, LR Augstākās Padomes deputāts.
Jaunums!!: Ostlande un Ivars Ēlerts · Redzēt vairāk »
Jānis Antonovics
Jānis Antonovics (dzimis 1942. gadā Rīgā) ir latviešu izcelsmes Lielbritānijas/ASV biologs, Virdžīnijas Universitātes bioloģijas profesors.
Jaunums!!: Ostlande un Jānis Antonovics · Redzēt vairāk »
Jānis Garklāvs
Jānis Garklāvs (arhibīskaps Joans, Архиепископ Иоанн) (1898-1982) bija Latvijas pareizticīgo baznīcas Rīgas bīskaps no 1943.
Jaunums!!: Ostlande un Jānis Garklāvs · Redzēt vairāk »
Jāns Kross
Jāns Kross (1920-2007) bija visvairāk tulkotais Igaunijas rakstnieks.
Jaunums!!: Ostlande un Jāns Kross · Redzēt vairāk »
Jelgavas apgabals
Dobeles pilsdrupās (1942). No kreisās: Latvijas ģenerālkomisārs Oto-Heinrihs Drehslers, Ostlandes reihskomisārs Hinrihs Loze, reihsministrs Alfrēds Rozenbergs, Valters fon Mēdems. Jelgavas apgabals bija administratīvi teritoriālā vienība Ostlandes Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) sastāvā.
Jaunums!!: Ostlande un Jelgavas apgabals · Redzēt vairāk »
Jelgavas atbrīvošana (1919)
Kārlis Jansons, 1932). Jelgavas atbrīvošana 1919.
Jaunums!!: Ostlande un Jelgavas atbrīvošana (1919) · Redzēt vairāk »
Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola
Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola (agrāk: Jelgavas 1. ģimnāzija) ir valsts vidusskola, kas piedāvā divas pamatizglītības programmas (matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena; profesionāli orientēta virziena), un trīs vidējās izglītības programmas - vispārizglītojošā virziena programmu un divas specializētās programmas: humanitārā un sociālā virziena programmu un matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virziena programmu (ar inženierzinātņu un matemātikas novirzieniem).
Jaunums!!: Ostlande un Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola · Redzēt vairāk »
Jozs Zauka
Jozs Zauka (dzimis, miris) bija lietuviešu sabiedrisks darbinieks, publicists, ērģelnieks, kordiriģents un grāmatnesis.
Jaunums!!: Ostlande un Jozs Zauka · Redzēt vairāk »
Juris Ekmanis
Juris Ekmanis (—) bija latviešu fiziķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents (2004—2012).
Jaunums!!: Ostlande un Juris Ekmanis · Redzēt vairāk »
Juris Plāķis
Juris Plāķis (1869—1942) bija latviešu skolotājs un valodnieks.
Jaunums!!: Ostlande un Juris Plāķis · Redzēt vairāk »
Kārlis Strazdiņš
Kārlis Strazdiņš (1890—1964) bija latviešu strēlnieks, padomju valsts darbinieks, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis.
Jaunums!!: Ostlande un Kārlis Strazdiņš · Redzēt vairāk »
Krišs Ķūķis
Krišs Ķūķis (dzimis 1874. gadā Kuldīgas apriņķa Padures pagastā (tagadējā Kuldīgas novadā), miris 1945. gadā turpat) bija virsnieks Krievijas impērijas armijā Pirmajā pasaules karā, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku virsnieks Latvijas brīvības cīņās.
Jaunums!!: Ostlande un Krišs Ķūķis · Redzēt vairāk »
Kristaps Krišs Upelnieks
Kristaps Krišs Upelnieks (dzimis, miris) bija kapteinis, Kureļa grupas štāba priekšnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: Ostlande un Kristaps Krišs Upelnieks · Redzēt vairāk »
Kristjans Rauds
Kristjans Rauds (dzimis Kirikū ciemā (Kirikuküla) Valkas apriņķī, Livonijas guberņā, Krievijas impērijā, miris Rēvelē, Ostlandē, bija igauņu mākslinieks, viens no Igaunijas Nacionālā muzeja dibinātājiem.
Jaunums!!: Ostlande un Kristjans Rauds · Redzēt vairāk »
Kureļa grupa
Liepājā pie Ziemeļu fortiem Kureļa grupa bija latviešu militārais formējums Otrā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: Ostlande un Kureļa grupa · Redzēt vairāk »
Laima Līvena
Laima Līvena (dzimusi, mirusi) bija latviešu dzejniece un tulkotāja.
Jaunums!!: Ostlande un Laima Līvena · Redzēt vairāk »
Latviešu leģions
Latviešu SS brīvprātīgo leģions jeb Latviešu leģions bija Latviju okupējušā Trešā reiha bruņoto struktūru — Ieroču SS un policijas — sastāvā esošo latviešu militāro formējumu kopums Otrā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: Ostlande un Latviešu leģions · Redzēt vairāk »
Latviešu nacionālistu savienība
Latviešu nacionālistu savienība bija pagrīdes pretošanās kustības organizācija, kas bija aktīva vācu okupācijas laikā.
Jaunums!!: Ostlande un Latviešu nacionālistu savienība · Redzēt vairāk »
Latviešu policijas bataljoni
Latviešu policijas bataljoni bija militāras vienības, kuras Otrajā pasaules kara laikā izveidoja vācu okupācijas iestādes no Latvijas policijas savrupdienesta, bijušajiem aizsargiem, brīvprātīgajiem, kā arī mobilizētajiem.
Jaunums!!: Ostlande un Latviešu policijas bataljoni · Redzēt vairāk »
Latviešu policijas pulki
Latviešu policijas pulki bija militāras latviešu brīvprātīgo vienības Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā, kas tika izveidotas, apvienojot pastāvošos policijas bataljonus starp 1943.
Jaunums!!: Ostlande un Latviešu policijas pulki · Redzēt vairāk »
Latviešu robežapsardzības pulki
Latviešu policijas pulki bija militāras latviešu vienības Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā, kas tika izveidotas 1944.
Jaunums!!: Ostlande un Latviešu robežapsardzības pulki · Redzēt vairāk »
Latvijas ģenerālapgabals
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942) Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1944) Latvijas ģenerālapgabals bija nacistiskās Vācijas izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra okupētās Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Ostlande un Latvijas ģenerālapgabals · Redzēt vairāk »
Latvijas Centrālā padome
Latvijas Centrālās padomes sesija trimdā (Hānava, 1946. gada 19. februāris). Latvijas Centrālā padome (LCP) bija vienots Latvijas augstākās politiskās vadības centrs ar pagrīdes valdību Latvijas okupāciju laikā no 1943.
Jaunums!!: Ostlande un Latvijas Centrālā padome · Redzēt vairāk »
Latvijas karogu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā uzskaitīti vēsturiskie un pašreizējie Latvijas karogi.
Jaunums!!: Ostlande un Latvijas karogu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas Nacionālais teātris
Latvijas Nacionālais teātris ir teātris Rīgā, Latvijā, kas darbojas kopš 1919.
Jaunums!!: Ostlande un Latvijas Nacionālais teātris · Redzēt vairāk »
Latvijas Nacionālā komiteja
Latvijas Nacionālās komitejas pasludināšana Liepājā 1945. gada 19. martā. Latvijas Nacionālā komiteja bija Otrā pasaules kara beigās 1945.
Jaunums!!: Ostlande un Latvijas Nacionālā komiteja · Redzēt vairāk »
Latvijas Pareizticīgā Baznīca
Latvijas pareizticīgās baznīcas Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle (1884) Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir neatkarīga Austrumu pareizticīgās baznīcas sastāvdaļa, kas līdz 2022.
Jaunums!!: Ostlande un Latvijas Pareizticīgā Baznīca · Redzēt vairāk »
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Jaunums!!: Ostlande un Latvijas PSR · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Saeimas nams
Latvijas Republikas Saeimas nams, agrāk Vidzemes bruņniecības nams, ir nams Jēkaba ielā 11, Vecrīgā, kas sākotnēji kalpoja Vidzemes bruņniecības pašpārvaldes orgāna — Vidzemes landtāga vajadzībām.
Jaunums!!: Ostlande un Latvijas Republikas Saeimas nams · Redzēt vairāk »
Latvijas Tiesu pils
Latvijas Tiesu pils atrodas Brīvības bulvārī 36, Rīgā, Latvijā, trijstūrī starp Tērbatas ielu, Elizabetes ielu un Brīvības bulvāri.
Jaunums!!: Ostlande un Latvijas Tiesu pils · Redzēt vairāk »
Latvijas transportlīdzekļu numura zīmes
Latvijas Valsts prezidenta auto ar LV ģerboni uz transportlīdzekļa numura zīmes. A tipa Latvijas transportlīdzekļu numura zīme. Individuāla valsts reģistrācijas numura piemērs. Latvijas transportlīdzekļu numura zīmes jeb valsts reģistrācijas numura zīmes ir Latvijas teritorijā Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) reģistrēto transportlīdzekļa numura zīmes, kas tiek piestiprinātas to aizmugurē un priekšpusē (automašīnām).
Jaunums!!: Ostlande un Latvijas transportlīdzekļu numura zīmes · Redzēt vairāk »
Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.
Jaunums!!: Ostlande un Latvijas vācu okupācija (1941—1945) · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: Ostlande un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvju raksti Brīvā Latvija
Latvju raksti Brīvā Latvija (1943 - 1944) (sākotnējais nosaukums - Vēstījums) bija Gustava Celmiņa izdots nelegāls izdevums vācu okupācijas laikā.
Jaunums!!: Ostlande un Latvju raksti Brīvā Latvija · Redzēt vairāk »
Liepājas apgabals
Liepājas apgabals bija administratīvi teritoriālā vienība Ostlandes Latvijas ģenerālapgabala (1941-1944) un Latvijas PSR (1952-1953) sastāvā.
Jaunums!!: Ostlande un Liepājas apgabals · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Ostlande un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvas ģenerālapgabals
Lietuvas ģenerālapgabals bija nacistiskās Vācijas izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra okupētās Lietuvas teritorijā.
Jaunums!!: Ostlande un Lietuvas ģenerālapgabals · Redzēt vairāk »
Lietuvas okupācija (1940)
Прибалтийская кампания, "Baltijas kampaņa", 1940). Lietuvas okupācijai tika mobilizēta PSRS 3. un 11. armijas. 1940.
Jaunums!!: Ostlande un Lietuvas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Jaunums!!: Ostlande un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »
Loze
Loze var būt gan latviešu, gan vācu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Ostlande un Loze · Redzēt vairāk »
Marija Kačiņska
Marija Helēna Kačiņska (dzimusi, mirusi) bija poļu ekonomiste, Polijas 8.
Jaunums!!: Ostlande un Marija Kačiņska · Redzēt vairāk »
Mariss Jansons
Mariss Ivars Georgs Jansons (dzimis Rīgā, miris vai Pēterburgā) bija latviešu diriģents.
Jaunums!!: Ostlande un Mariss Jansons · Redzēt vairāk »
Masu slepkavības Rumbulā
Memoriāls Rumbulā 1964. gadā ebreju aktīvistu uzstādītais piemiņas akmens Rumbulā Skulptūra pie pagrieziena uz Rumbulas slaktiņa vietu Masu slepkavības Rumbulā (arī Rumbulas slaktiņš) bija Nacistiskās Vācijas okupācijas iestāžu organizētas un īstenotas ebreju masu slepkavības, kurās 1941.
Jaunums!!: Ostlande un Masu slepkavības Rumbulā · Redzēt vairāk »
Mārtiņš Prīmanis
Mārtiņš Prīmanis (dzimis, miris) bija ķīmiķis un sabiedriskais darbinieks, Latvijas Universitātes profesors, Ķīmijas fakultātes dekāns un LU rektors, vēlāk Ostlandes Latvijas ģenerālapgabala izglītības un kultūras ģenerāldirektors, Rīgas Universitātes rektors.
Jaunums!!: Ostlande un Mārtiņš Prīmanis · Redzēt vairāk »
Miķelis Veidemanis
Miķelis Veidemanis (1895—1945) bija latviešu tiesu medicīnas speciālists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1943), dekāns (1943—1944).
Jaunums!!: Ostlande un Miķelis Veidemanis · Redzēt vairāk »
Mjoru rajons
Mjoru rajons ir Vitebskas apgabala rajons Baltkrievijā.
Jaunums!!: Ostlande un Mjoru rajons · Redzēt vairāk »
Navahrudaka
Navahrudaka jeb Navahradaka (Наваградак,, burtiski — 'jaunā pilsētiņa') ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz austrumiem no Grodņas.
Jaunums!!: Ostlande un Navahrudaka · Redzēt vairāk »
Oberosts
''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916) Militārās pārvaldes apgabali Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā) Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917) Oberosta pastmarkas Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija Vācijas Impērijas karaspēka izveidotā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas Impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā pasaules kara laikā (1914—1918).
Jaunums!!: Ostlande un Oberosts · Redzēt vairāk »
Oskars Dankers
Oskars Jēkabs Dankers (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.
Jaunums!!: Ostlande un Oskars Dankers · Redzēt vairāk »
Oskars Rūts
Oskars Rūts (1916—1944) bija igauņu virsnieks Vācijas armijā Otrā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: Ostlande un Oskars Rūts · Redzēt vairāk »
Pastavu rajons
Pastavu rajons ir Vitebskas apgabala rajons Baltkrievijā.
Jaunums!!: Ostlande un Pastavu rajons · Redzēt vairāk »
Pauls Šīmanis
Pauls Šīmanis (dzimis Jelgavā, miris Rīgā) bija vācbaltiešu politiķis.
Jaunums!!: Ostlande un Pauls Šīmanis · Redzēt vairāk »
Pauls Laukss
Pauls Lauks (dzimis Veimārā, miris Rīgā) bija vācu virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta ar Ozollapām kavalieris, Pirmā un Otrā pasaules kara dalībnieks.
Jaunums!!: Ostlande un Pauls Laukss · Redzēt vairāk »
Pērkonkrusts
Latviešu tautas apvienība "Pērkonkrusts" bija latviešu nacionālistiska, antisemītiska un šovinistiska organizācija un politiska partija, kas darbojās no 1933.
Jaunums!!: Ostlande un Pērkonkrusts · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Gaitars
Rūdolfs Gaitars (1907 — 1945) bija Latviešu leģiona virsnieks, pirmais latviešu Vācu krustaDaugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 81.
Jaunums!!: Ostlande un Rūdolfs Gaitars · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Ostlande un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas 1. pilsētas teātris
Rīgas pilsētas teātra jaunā ēka 19. gadsimta vidū. Pilsētas Vācu teātra ēka Pirmā pasaules kara laikā Rīgas 1.
Jaunums!!: Ostlande un Rīgas 1. pilsētas teātris · Redzēt vairāk »
Rīgas apgabals
Rīgas apgabals bija administratīvi teritoriālā vienība Ostlandes Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1952—1953) sastāvā.
Jaunums!!: Ostlande un Rīgas apgabals · Redzēt vairāk »
Rīgas geto
Rīgas geto. 1942. gads Rīgas geto bija vācu okupācijas valdības izveidots ebreju geto Rīgā, kas pastāvēja no 1941.
Jaunums!!: Ostlande un Rīgas geto · Redzēt vairāk »
Rīgas Kinostudija
Rīgas Kinostudija (RKS) ir vecākā filmu studija Latvijā.
Jaunums!!: Ostlande un Rīgas Kinostudija · Redzēt vairāk »
Rīgas Latviešu biedrība
Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.
Jaunums!!: Ostlande un Rīgas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »
Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija
Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzijas attēls uz pastkartes Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija bija pirmā Rīgas sieviešu ģimnāzija ar krievu mācību valodu.
Jaunums!!: Ostlande un Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Rīgas pilsētas apgabals
Rīgas pilsētas apgabals (Kreisgebiet Riga-Stadt) bija administratīvi teritoriālā vienība Ostlandes Latvijas ģenerālapgabala (1941-1944) sastāvā.
Jaunums!!: Ostlande un Rīgas pilsētas apgabals · Redzēt vairāk »
Rīgas Universitāte
Zinātniskie Raksti. Universitāte Rīgā (1943)https://www.biblioteka.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/lu_biblioteka/Par_biblioteku/Publikacijas/rakstu_bibliografiskais_raditajs_2007.pdf Latvijas Universitātes rakstu bibliogrāfiskais rādītājs (1921—1943) Rīgas Universitāte jeb Universitāte Rīgā bija Latvijas okupācijas laikā uz pārdēvētās Latvijas Universitātes bāzes radīta universitāte, kas darbojās no 1942.
Jaunums!!: Ostlande un Rīgas Universitāte · Redzēt vairāk »
Rīgas zemes apgabals
Rīgas zemes apgabals bija administratīvi teritoriālā vienība Ostlandes Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) sastāvā.
Jaunums!!: Ostlande un Rīgas zemes apgabals · Redzēt vairāk »
Rimants Stankevičs
Rimants Antans Stankevičs (Rimantas Antanas Stankevičius; dzimis, miris) bija lietuviešu PSRS gaisa spēku lidotājs, izmēģinātājpilots.
Jaunums!!: Ostlande un Rimants Stankevičs · Redzēt vairāk »
Rolands Rikards
Rolands Rikards (dzimis, miris) bija latviešu zinātnieks, profesors un politiķis.
Jaunums!!: Ostlande un Rolands Rikards · Redzēt vairāk »
Romualds Ancāns
Romualds Ancāns (dzimis Līvānu pagasta Staros, miris Rīgā) bija latviešu aktieris.
Jaunums!!: Ostlande un Romualds Ancāns · Redzēt vairāk »
Rutanja Olda
Rutanja Olda (īstajā vārdā Rūta Skrastiņa; dzimusi) ir latviešu izcelsmes Holivudas aktrise.
Jaunums!!: Ostlande un Rutanja Olda · Redzēt vairāk »
Salaspils koncentrācijas nometne
Salaspils nometnes aerofoto (1944. gads)Salaspils nometne. (1941. gads) Salaspils nometne bija vācu koncentrācijas nometne Latvijas teritorijā, netālu no Salaspils.
Jaunums!!: Ostlande un Salaspils koncentrācijas nometne · Redzēt vairāk »
Sloņima
Sloņima ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz dienvidaustrumiem no Grodņas pie Isas upes ietekas Ščarā.
Jaunums!!: Ostlande un Sloņima · Redzēt vairāk »
Smarhoņa
Smarhoņa jeb Smorgoņa ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz ziemeļaustrumiem no Grodņas.
Jaunums!!: Ostlande un Smarhoņa · Redzēt vairāk »
Tēvija (laikraksts)
“Tēvija” bija latviešu valodā izdots laikraksts nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas laikā (1941 — 1945), kas no 1941. gada 1. jūlija iznāca Rīgā, no 1944. gada 17. oktobra līdz 1945. gada 29. aprīlim Liepājā.
Jaunums!!: Ostlande un Tēvija (laikraksts) · Redzēt vairāk »
Teodors Zvejnieks
Teodors Zvejnieks (dzimis, miris) bija jurists, Latvijas Republikas Tiesu palātas civildepartamenta priekšsēdētājs, Tiesu palātas priekšsēdētāja v. i., Ostlandes Latvijas ģenerālkomisariāta Tieslietu ģenerālsekretārs (1944-1945).
Jaunums!!: Ostlande un Teodors Zvejnieks · Redzēt vairāk »
Tirzmaliete
Minna Dzelzkalne (dzimusi 1876. gada 23. jūnijā, mirusi 1942. gada 28. janvārī), plašāk pazīstama kā Tirzmaliete, bija latviešu rakstniece, dzejniece.
Jaunums!!: Ostlande un Tirzmaliete · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: Ostlande un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Ukrainas reihskomisariāts
Ukrainas reihskomisariāta administratīvais iedalījums (no 1942. gada 1. septembra). Ukrainas reihskomisariāts bija Nacistiskās Vācijas okupācijas iestāžu izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra Otrā pasaules kara laikā, kas aptvēra daļu no Ukrainas un daļu no Baltkrievijas.
Jaunums!!: Ostlande un Ukrainas reihskomisariāts · Redzēt vairāk »
Uldis Dumpis
Uldis Reinis Dumpis (dzimis Bauskā) ir latviešu teātra un kino aktieris.
Jaunums!!: Ostlande un Uldis Dumpis · Redzēt vairāk »
Uldis Vikmanis
Uldis Vikmanis (1943) ir latviešu onkologs, Latvijas Universitātes profesors (1998).
Jaunums!!: Ostlande un Uldis Vikmanis · Redzēt vairāk »
Valdis Birkavs
Valdis Birkavs (dzimis) ir latviešu politiķis, juridisko zinātņu doktors.
Jaunums!!: Ostlande un Valdis Birkavs · Redzēt vairāk »
Valmieras apgabals
Valmieras apgabals (Kreisgebiet Wolmar) bija administratīvi teritoriālā vienība Ostlandes Latvijas ģenerālapgabala (1941-1944) sastāvā.
Jaunums!!: Ostlande un Valmieras apgabals · Redzēt vairāk »
Valters Štālekers
Francis Valters Štālekers (dzimis, miris) bija Ostlandes Sicherheitspolizei (SiPo) un Sicherheitsdienst (SD) vadītājs 1941.
Jaunums!!: Ostlande un Valters Štālekers · Redzēt vairāk »
Valters fon Mēdems
Valters Eberhards Aleksandrs brīvkungs fon Mēdems (1887-1945) bija vācu virsnieks, žurnālists un rakstnieks.
Jaunums!!: Ostlande un Valters fon Mēdems · Redzēt vairāk »
Valters Krīgers
Valters Krīgers Ieroču SS uniformā. Valters Krīgers (1890—1945) bija vācu virsnieks un Ieroču SS ģenerālis.
Jaunums!!: Ostlande un Valters Krīgers · Redzēt vairāk »
Verners Kraulis
Verners Kraulis (dzimis, miris) bija latviešu psihiatrs un eigēniķis, Hermaņa Budula skolnieks.
Jaunums!!: Ostlande un Verners Kraulis · Redzēt vairāk »
Viktors Puskars
Viktors Puskars (—) bija igauņu pulkvedis, Igaunijas un Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Jaunums!!: Ostlande un Viktors Puskars · Redzēt vairāk »
Vitebskas apgabals
Vitebskas apgabals ir viens no Baltkrievijas apgabaliem.
Jaunums!!: Ostlande un Vitebskas apgabals · Redzēt vairāk »
Vjerhņadzvinskas rajons
Vjerhņadzvinskas rajons ir Vitebskas apgabala rajons Baltkrievijā.
Jaunums!!: Ostlande un Vjerhņadzvinskas rajons · Redzēt vairāk »
Zēligs Kalmanovičs
Zēligs Hiršs Kalmanovičs (dzimis 1885. (pēc citām ziņām 1881.) gadā, miris 1944. gadā) bija Kuldīgā dzimis litvaku jidiša valodas filologs, tulks, vēsturnieks un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Ostlande un Zēligs Kalmanovičs · Redzēt vairāk »
Zlēkas
Zlēkas ir ciems Kurzemē, Ventspils novada Zlēku pagasta centrs.
Jaunums!!: Ostlande un Zlēkas · Redzēt vairāk »
1. Latviešu SS-robežapsardzības pulks
1.
Jaunums!!: Ostlande un 1. Latviešu SS-robežapsardzības pulks · Redzēt vairāk »
1. Meiera latviešu sevišķo uzdevumu bataljons
1.
Jaunums!!: Ostlande un 1. Meiera latviešu sevišķo uzdevumu bataljons · Redzēt vairāk »
1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulks
1.
Jaunums!!: Ostlande un 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulks · Redzēt vairāk »
15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu bataljons
15.
Jaunums!!: Ostlande un 15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu bataljons · Redzēt vairāk »
15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde
15.
Jaunums!!: Ostlande un 15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde · Redzēt vairāk »
16. Zemgales policijas bataljons
16.
Jaunums!!: Ostlande un 16. Zemgales policijas bataljons · Redzēt vairāk »
17. Vidzemes policijas bataljons
17.
Jaunums!!: Ostlande un 17. Vidzemes policijas bataljons · Redzēt vairāk »
18. Kurzemes policijas bataljons
18.
Jaunums!!: Ostlande un 18. Kurzemes policijas bataljons · Redzēt vairāk »
19. Latgales policijas bataljons
19.
Jaunums!!: Ostlande un 19. Latgales policijas bataljons · Redzēt vairāk »
1941. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1941. gada notikumi Latvijā, kas tolaik bija inkorporēta PSRS sastāvā kā Latvijas PSR, vēlāk Ostlandes reihskomisariāta sastāvā kā Latvijas ģenerālapgabals.
Jaunums!!: Ostlande un 1941. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1942. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1942. gada notikumi Latvijā, kas tolaik bija Ostlandes reihskomisariāta sastāvā kā Latvijas ģenerālapgabals.
Jaunums!!: Ostlande un 1942. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1943. gada sprādziens Doma laukumā
Protesta sapulce Rīgas Doma laukumā 1943. gada 13. novembrī. Sprādziens Doma laukumā bija bumbas sprādziens 1943.
Jaunums!!: Ostlande un 1943. gada sprādziens Doma laukumā · Redzēt vairāk »
1943. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1943. gada notikumi Latvijā, kas tolaik bija Ostlandes reihskomisariāta sastāvā kā Latvijas ģenerālapgabals.
Jaunums!!: Ostlande un 1943. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
2. Kurzemes latviešu brīvprātīgo policijas pulks
2.
Jaunums!!: Ostlande un 2. Kurzemes latviešu brīvprātīgo policijas pulks · Redzēt vairāk »
2. Latviešu SS-robežapsardzības pulks
2.
Jaunums!!: Ostlande un 2. Latviešu SS-robežapsardzības pulks · Redzēt vairāk »
2. Liepājas latviešu brīvprātīgo policijas pulks
2.
Jaunums!!: Ostlande un 2. Liepājas latviešu brīvprātīgo policijas pulks · Redzēt vairāk »
20-E. Rīgas policijas bataljons
20-E. Rīgas policijas bataljons bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā.
Jaunums!!: Ostlande un 20-E. Rīgas policijas bataljons · Redzēt vairāk »
21. Liepājas policijas bataljons
21.
Jaunums!!: Ostlande un 21. Liepājas policijas bataljons · Redzēt vairāk »
22. Daugavas policijas bataljons
22.
Jaunums!!: Ostlande un 22. Daugavas policijas bataljons · Redzēt vairāk »
23. Gaujas policijas bataljons
23.
Jaunums!!: Ostlande un 23. Gaujas policijas bataljons · Redzēt vairāk »
24. Talsu policijas bataljons
24.
Jaunums!!: Ostlande un 24. Talsu policijas bataljons · Redzēt vairāk »
25. Abavas policijas bataljons
25.
Jaunums!!: Ostlande un 25. Abavas policijas bataljons · Redzēt vairāk »
26. Tukuma policijas bataljons
26.
Jaunums!!: Ostlande un 26. Tukuma policijas bataljons · Redzēt vairāk »
266-E. Rēzeknes policijas bataljons
266-E. Rēzeknes policijas bataljons bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā.
Jaunums!!: Ostlande un 266-E. Rēzeknes policijas bataljons · Redzēt vairāk »
267. Rēznas policijas bataljons
267.
Jaunums!!: Ostlande un 267. Rēznas policijas bataljons · Redzēt vairāk »
268-E. Ērgļu policijas bataljons
268-E. Ērgļu policijas bataljons bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā.
Jaunums!!: Ostlande un 268-E. Ērgļu policijas bataljons · Redzēt vairāk »
269-W. muitas (robežapsardzības) bataljons
269-W. muitas (robežapsardzības) bataljons bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā.
Jaunums!!: Ostlande un 269-W. muitas (robežapsardzības) bataljons · Redzēt vairāk »
27. Burtnieku policijas bataljons
27.
Jaunums!!: Ostlande un 27. Burtnieku policijas bataljons · Redzēt vairāk »
270. Abrenes sapieru bataljons
270.
Jaunums!!: Ostlande un 270. Abrenes sapieru bataljons · Redzēt vairāk »
271. Aizputes policijas bataljons
271.
Jaunums!!: Ostlande un 271. Aizputes policijas bataljons · Redzēt vairāk »
271. Valmieras policijas bataljons
271.
Jaunums!!: Ostlande un 271. Valmieras policijas bataljons · Redzēt vairāk »
272. Daugavgrīvas policijas bataljons
272.
Jaunums!!: Ostlande un 272. Daugavgrīvas policijas bataljons · Redzēt vairāk »
273. Ludzas policijas bataljons
273.
Jaunums!!: Ostlande un 273. Ludzas policijas bataljons · Redzēt vairāk »
274. latviešu kārtības dienesta bataljons
274.
Jaunums!!: Ostlande un 274. latviešu kārtības dienesta bataljons · Redzēt vairāk »
275. latviešu kārtības dienesta bataljons
275.
Jaunums!!: Ostlande un 275. latviešu kārtības dienesta bataljons · Redzēt vairāk »
276. Kuldīgas policijas bataljons
276.
Jaunums!!: Ostlande un 276. Kuldīgas policijas bataljons · Redzēt vairāk »
277. Siguldas policijas bataljons
277.
Jaunums!!: Ostlande un 277. Siguldas policijas bataljons · Redzēt vairāk »
278. Dobeles policijas bataljons
278.
Jaunums!!: Ostlande un 278. Dobeles policijas bataljons · Redzēt vairāk »
279. Cēsu policijas bataljons
279.
Jaunums!!: Ostlande un 279. Cēsu policijas bataljons · Redzēt vairāk »
28. Bārtas policijas bataljons
28.
Jaunums!!: Ostlande un 28. Bārtas policijas bataljons · Redzēt vairāk »
280-A. latviešu policijas bataljons
280-A. latviešu policijas bataljons bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā.
Jaunums!!: Ostlande un 280-A. latviešu policijas bataljons · Redzēt vairāk »
280-B. latviešu policijas bataljons
280-B. latviešu policijas bataljons bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā.
Jaunums!!: Ostlande un 280-B. latviešu policijas bataljons · Redzēt vairāk »
280. Bolderājas policijas bataljons
280.
Jaunums!!: Ostlande un 280. Bolderājas policijas bataljons · Redzēt vairāk »
281-A. latviešu policijas bataljons
281-A. latviešu policijas bataljons bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā.
Jaunums!!: Ostlande un 281-A. latviešu policijas bataljons · Redzēt vairāk »
281. Abrenes policijas bataljons
281.
Jaunums!!: Ostlande un 281. Abrenes policijas bataljons · Redzēt vairāk »
282-A. latviešu policijas bataljons
282-A. latviešu policijas bataljons bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā.
Jaunums!!: Ostlande un 282-A. latviešu policijas bataljons · Redzēt vairāk »
282. Ventas policijas bataljons
282.
Jaunums!!: Ostlande un 282. Ventas policijas bataljons · Redzēt vairāk »
3. Cēsu latviešu brīvprātīgo policijas pulks
3.
Jaunums!!: Ostlande un 3. Cēsu latviešu brīvprātīgo policijas pulks · Redzēt vairāk »
3. Latviešu SS-robežapsardzības pulks
3.
Jaunums!!: Ostlande un 3. Latviešu SS-robežapsardzības pulks · Redzēt vairāk »
317-F. latviešu policijas bataljons
317-F. latviešu policijas bataljons bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā.
Jaunums!!: Ostlande un 317-F. latviešu policijas bataljons · Redzēt vairāk »
318-F. latviešu policijas bataljons
318-F. latviešu policijas bataljons bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā.
Jaunums!!: Ostlande un 318-F. latviešu policijas bataljons · Redzēt vairāk »
319-F. latviešu policijas bataljons
319-F. latviešu policijas bataljons bija militāra latviešu vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā.
Jaunums!!: Ostlande un 319-F. latviešu policijas bataljons · Redzēt vairāk »
320-W. latviešu policijas (sardzes) bataljons
320-W. latviešu policijas (sardzes) bataljons bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā.
Jaunums!!: Ostlande un 320-W. latviešu policijas (sardzes) bataljons · Redzēt vairāk »
321-F. latviešu policijas bataljons
321-F. latviešu policijas bataljons bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā.
Jaunums!!: Ostlande un 321-F. latviešu policijas bataljons · Redzēt vairāk »
322-F. latviešu policijas bataljons
322-F. latviešu policijas bataljons bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā.
Jaunums!!: Ostlande un 322-F. latviešu policijas bataljons · Redzēt vairāk »
4. Latviešu SS-robežapsardzības pulks
4.
Jaunums!!: Ostlande un 4. Latviešu SS-robežapsardzības pulks · Redzēt vairāk »
5. Latviešu SS-robežapsardzības pulks
5.
Jaunums!!: Ostlande un 5. Latviešu SS-robežapsardzības pulks · Redzēt vairāk »
6. Latviešu SS-robežapsardzības pulks
6.
Jaunums!!: Ostlande un 6. Latviešu SS-robežapsardzības pulks · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Ostland, Ostlandes rehskomisariāts, Ostlandes reihskomisariāts.
