14 attiecības: Žokļaiņi, Burtnieku svīta, Daivspurzivis, Devons, Elejas svīta, Hordaiņi, Katlešu svīta, Krūšu spura, Kristians Panders, Lūrmaņu atsegumi, Mugurkaulnieki, Perms, Salaspils svīta, Visvaldis Kuršs.
Žokļaiņi
Žokļaiņi, āržauņi (Gnathostomata) ir hordaiņu tipa (Chordata) infratips.
Jaunums!!: Otiņspures un Žokļaiņi · Redzēt vairāk »
Burtnieku svīta
Neļķu klintis. Burtnieku svīta. Burtnieku svīta (D2br) ir vidusdevona Živetas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes ziemeļu malu.
Jaunums!!: Otiņspures un Burtnieku svīta · Redzēt vairāk »
Daivspurzivis
Daivspurzivis (Sarcopterygii) ir relikta kaulzivju (Osteichthyes) virsklase.
Jaunums!!: Otiņspures un Daivspurzivis · Redzēt vairāk »
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Jaunums!!: Otiņspures un Devons · Redzēt vairāk »
Elejas svīta
Cimmermaņu atsegums. (Cimmermaņu ridas stratotips) Elejas svīta (D3el) ir augšdevona famenas stāva krojas un šauļu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Otiņspures un Elejas svīta · Redzēt vairāk »
Hordaiņi
Hordaiņi (Chordata) ir otrmutnieku dzīvnieku tips, kuriem ir divpusīgi simetrisks (bilaterāls) ķermenis, kam izšķirama galva, viduklis un aste (izņēmums ir tunikāti).
Jaunums!!: Otiņspures un Hordaiņi · Redzēt vairāk »
Katlešu svīta
Katlešu svītas stratotipiskais atsegums pie Lielvārdes pilsdrupām Katlešu svīta ir augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas izplatīta valsts dienvidu un austrumu daļā (izņemot dienvidaustrumus).
Jaunums!!: Otiņspures un Katlešu svīta · Redzēt vairāk »
Krūšu spura
Zivs (''Etheostoma osburni'') ar izplestu krūšu spuru. Krūšu spuras ir zivju pāra spuras, kas atrodas abos zivju sānos uzreiz aiz galvas daļas (aiz žaunu vāka vai žaunu spraugām).
Jaunums!!: Otiņspures un Krūšu spura · Redzēt vairāk »
Kristians Panders
Kristians Heinrihs Panders (dzimis (pēc vecā stila), miris) bija vācbaltiešu paleontologs, embriologs un ģeologs, kuru Čārlzs Darvins atzina par savas teorijas priekšteci.
Jaunums!!: Otiņspures un Kristians Panders · Redzēt vairāk »
Lūrmaņu atsegumi
Lūrmaņu atsegumi ir klintis, kas atsedzas Rojas upes abos krastos Talsu novada Lubes pagastā 5 km lejpus Lubes ūdensdzirnavām pie "Lūrmaņu" mājām.
Jaunums!!: Otiņspures un Lūrmaņu atsegumi · Redzēt vairāk »
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.
Jaunums!!: Otiņspures un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Perms
Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).
Jaunums!!: Otiņspures un Perms · Redzēt vairāk »
Salaspils svīta
Salaspils ģipša raktuves. Salaspils svīta. Salaspils svīta (D3slp) ir augšdevona Frānas stāva Dubņiku horizonta litoloģiski faciāla stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielā valsts teritorijas daļā.
Jaunums!!: Otiņspures un Salaspils svīta · Redzēt vairāk »
Visvaldis Kuršs
Visvaldis Kuršs (dzimis, miris) bija latviešu ģeologs, habilitētais ģeoloģijas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, Valsts emeritētais zinātnieks.
Jaunums!!: Otiņspures un Visvaldis Kuršs · Redzēt vairāk »