Ātrāk nekā pārlūku!
31 attiecības: Alūksne, Alūksnes Jaunā pils, Alūksnes luterāņu baznīca, Alūksnes novads, Alūksnes Vecā pils, Alsviķu muiža, Anniņmuiža, Auguste Juliāna fon Mendgena, Ērmaņu muiža, Barbara Juliāna fon Krīdenere, Brīvmūrnieku uzskaitījums — F, Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls, Fītinghofa nams, Fītinghofi, Ikšķiles muiža, Jaundoles pils, Johans Gotfrīds Mītels, Klasicisms, Kristofs Hāberlands, Latvijas mākslas vēsture, Latvijas Nacionālā opera un balets, Lieljumpravas muiža, Muses nams, Oto, Rīgas 1. pilsētas teātris, Rīgas loža "Mazā pasaule", Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne", Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija), Vecgulbenes muiža, Zolitūde, Zolitūdes muiža.
Alūksne
Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Alūksne · Redzēt vairāk »
Alūksnes Jaunā pils
Alūksnes Jaunā pils ir angļu neogotikas stila pils Alūksnē.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Alūksnes Jaunā pils · Redzēt vairāk »
Alūksnes luterāņu baznīca
Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca ir 18.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Alūksnes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Alūksnes novads
Alūksnes novads ir 2009.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Alūksnes novads · Redzēt vairāk »
Alūksnes Vecā pils
Alūksnes Vecā pils ir klasicisma stila pils Alūksnes ezera krastā, kas celta pēc Kristofa Burharda fon Fītinghofa-Šēla pasūtījuma no 1793.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Alūksnes Vecā pils · Redzēt vairāk »
Alsviķu muiža
Alsviķu muiža bija Vidzemes muiža, kas atradās mūsdienu Alūksnes novada Alsviķu ciemā.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Alsviķu muiža · Redzēt vairāk »
Anniņmuiža
Anniņmuižas ēka 2015. gada rudenī Anniņmuiža, agrāk arī Meijera vai Meinerta muiža (Meiershof, Meinertshof, Meinhartshof) bija muižiņa tagadējā Jūrmalas gatvē 76 Imantas apkaimē Pārdaugavā, Rīgā.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Anniņmuiža · Redzēt vairāk »
Auguste Juliāna fon Mendgena
Auguste Juliāna fon Mendgena (dzimusi, mirusi Krimuldas novada Jērkules muižā, apglabāta Carnikavas kapos) bija vācbaltiešu muižniece, Krievijas Impērijas valdnieces, reģentes Annas Leopoldovnas vistuvākā draudzene, favorīte un mīļākā,Анисимов, Евгений.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Auguste Juliāna fon Mendgena · Redzēt vairāk »
Ērmaņu muiža
Ērmaņu muiža 2018. gadā Ērmaņu muiža 2013. gadā Ērmaņu muiža 1929. gadā Ērmaņu muižas kungu māja jeb Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Ērmaņu muiža · Redzēt vairāk »
Barbara Juliāna fon Krīdenere
Viitina), kurā B. fon Krīdenere pavadīja bērnību un vecumdienas. Beāte Barbara Juliāna fon Krīdenere (dzimusi fon Fītinghofa-Šēla, mirusi) bija Rīgā dzimusi vācbaltiešu izcelsmes piētisma mistiķe un rakstniece franču valodā, kura ietekmējusi Krievijas impērijas ķeizara Aleksandra I uzskatus.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Barbara Juliāna fon Krīdenere · Redzēt vairāk »
Brīvmūrnieku uzskaitījums — F
Cirkulis un taisnleņķis ar 24 iedaļām ir vispazīstamākais brīvmūrnieku simbols. Burts G norāda uz perfekcijas centieniem.Šajā rakstā ir uzskaitīti Latvijas un citu valstu brīvmūrnieki, kuru uzvārds sākas ar burtu "F".
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Brīvmūrnieku uzskaitījums — F · Redzēt vairāk »
Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls
Barbara Juliāna (1764), dēls Burhards Kristofs (1767), meita Anna Margareta (1769) Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls (1767—1828) bija vācbaltiešu muižnieks un botāniķis, Krievijas Impērijas ķeizara ģimenes galminieks un slepenpadomnieks.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls · Redzēt vairāk »
Fītinghofa nams
Fītinghofa nams atrodas Līvu laukuma malā Vāgnera ielā 2 Rīgā, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Fītinghofa nams · Redzēt vairāk »
Fītinghofi
Baronu Fītinghofu-Šēlu dzimtas ģerbonis. Fītinghofi, saukti par Šēliem (vāciski: von Vietinghoff genannt Scheel), jeb Fītinghofi-Šēli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 14.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Fītinghofi · Redzēt vairāk »
Ikšķiles muiža
Ikšķiles muižas kungu māja Daugavas krastā 18. gadsimta beigās (no Broces kolekcija. Ikšķiles muižas kungu māja pirms Pirmā pasaules kara. Ikšķiles muiža bija Rīgas pilsētas muiža, kas atradās Ikšķilē, Salaspils draudzes novadā.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Ikšķiles muiža · Redzēt vairāk »
Jaundoles pils
Jaundoles pils 17. gadsimtā (J. Helmsa zīmējums no Broces kolekcijas). Jaundoles pilsdrupu un Doles muižas attēls (1830). Doles muižas kungu māja 20. gs. sākumā. Jaundoles pils bija Rīgas domkapitula pils Doles salas dienvidrietumu malā.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Jaundoles pils · Redzēt vairāk »
Johans Gotfrīds Mītels
Johans Gotfrīds Mītels (dzimis, miris) bija vācu apgaismības Sturm und Drang perioda ērģelnieks un komponists, pazīstams kā Johana Sebastiāna Baha pēdējais skolnieks, kura mākslas stiprā ietekmē viņš atradās visu mūžu, arī Rīgas periodā no 1753.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Johans Gotfrīds Mītels · Redzēt vairāk »
Klasicisms
Latvijas Nacionālās operas un baleta ēka Rīgā (Ludvigs Bonštets, 1860-1863) Klasicisms ir mākslas stils un estētikas virziens, kas valdīja Eiropā no 17. līdz 19. gadsimtam gan literatūrā, gan teātra mākslā, gan tēlotāja mākslā, gan arhitektūrā un mūzikā, atdarinot Senās Grieķijas un Senās Romas mākslu un estētiku.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Klasicisms · Redzēt vairāk »
Kristofs Hāberlands
Kristofs Hāberlands (1750—1803) bija vācbaltu arhitekts, Rīgas galvenais būvmeistars un viens no spožākajiem Latvijas klasicisma arhitektiem.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Kristofs Hāberlands · Redzēt vairāk »
Latvijas mākslas vēsture
Vilhelms Purvītis "Ziema" (1910) Latvijas mākslas vēsture ir Latvijas mākslas vai latviešu izcelsmes mākslinieku mākslas vispārējā attīstības gaita, aplūkojot atsevišķus mākslas veidus, žanrus, virzienus un skolas.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Latvijas mākslas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas Nacionālā opera un balets
Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) ir repertuāra operteātris Aspazijas bulvārī 3, Rīgā.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Latvijas Nacionālā opera un balets · Redzēt vairāk »
Lieljumpravas muiža
Lieljumpravas muižas zemes 1791. gada kartē. Redzama Mazjumpravas pusmuiža (''Klein-Jungfernhof''), kreisajā Daugavas krastā, kā arī Langmaņa un Skoteles pusmuižas labajā krastā. Lieljumpravas muižas karte 1905. gadā (no ''Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1905). Lieljumpravas muiža bija muiža tagadējā Ogres novada Jumpravas pagastā.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Lieljumpravas muiža · Redzēt vairāk »
Muses nams
Fītinghofa Rīgas pilsētas teātris (1782) Muses biedrības nams, kurā koncertēja Rihards Vāgners Muses biedrības nams, dibināts kā Rīgas pilsētas teātris, bija 1782.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Muses nams · Redzēt vairāk »
Oto
Oto ir vācu izcelsmes personvārds.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Oto · Redzēt vairāk »
Rīgas 1. pilsētas teātris
Rīgas pilsētas teātra jaunā ēka 19. gadsimta vidū. Pilsētas Vācu teātra ēka Pirmā pasaules kara laikā Rīgas 1.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Rīgas 1. pilsētas teātris · Redzēt vairāk »
Rīgas loža "Mazā pasaule"
Rīgas ložas "Zur kleinen Welt" ģerbonis (1793). Rīgas loža "Mazā pasaule" bija viena no lielākajām brīvmūrnieku ložām Rīgā, kas darbojās no 1790.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Rīgas loža "Mazā pasaule" · Redzēt vairāk »
Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne"
Ložas dibinātājs Johans Lotariuss fon Malcāns. Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" („Zum Nordstern”) bija pirmā brīvmūrnieku loža Rīgā, ko 1750.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" · Redzēt vairāk »
Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija)
Slepenpadomnieks Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms. Slepenpadomnieks bija Krievijas Impērijas III kategorijas civildienesta pakāpe no 1724.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija) · Redzēt vairāk »
Vecgulbenes muiža
Skats uz centrālo ēku Vecgulbenes muiža bija muiža tagadējā Gulbenes novada ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Vecgulbenes muiža · Redzēt vairāk »
Zolitūde
Aleksandra Bieziņa iela Zolitūdē. 2007. gads. Zolitūde ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, kas atrodas tās R daļā.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Zolitūde · Redzēt vairāk »
Zolitūdes muiža
Zolitūdes muižas kungu māja 1785. gadā (Broce) Zolitūdes muižas vieta 1930. gada Rīgas kartē Zolitūdes muiža, agrāk arī Švānenbergas muiža (Swanenbergshof) vai Bērzu muiža (Birkenhof, Birkenruhe), bija Rīgas patrimonālā apgabala muižiņa Mazās Zolitūdes ielas apvidū mūsdienu Imantas apkaimē Pārdaugavā.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Zolitūdes muiža · Redzēt vairāk »
