Ātrāk nekā pārlūku!
218 attiecības: Afanasijs Ordins-Naščokins, Aizputes novads, Aizputes ordeņa pils, Aizputes vēsture, Aklais Valentīns, Aknīste, Alūksnes vēsture, Aleksandrs Ketlers, Aleksejs I Romanovs, Ķēdaiņu ūnija, Ļubļina, Žemaitija, Žemaitijas fogteja, Žemaitijas kunigaitija, Ēriks Dālbergs, Ādams Lēvenhaupts, Babītes draudzes novads, Baltijas provinces, Bauskas vēsture, Belingshauzeni, Bengts Gabrielsons Uksenšerna, Birži (Lietuva), Bitova, Brandenburga-Prūsija, Brāļa Bertolda dzirnavas, Buļļu muiža, Bukulti (Rīga), Bukultu pils, Cēsu vaivadija, Cēsu vēsture, Cesvaines draudzes novads, Cesvaines vēsture, Cesvaines viduslaiku pils, Daugavpils, Daugavpils cietoksnis, Daugavpils trakts, Daugavpils vēsture, Dānija, Dānijas vēsture, Dienvidsusēja, Dobeles pils, Dobeles vēsture, Draudzes skolas, Dundagas pils, Durbes draudzes novads, Dzērbenes pagasts, Ebreju vēsture Latvijā, Eglonas-Susējas kanāls, Eišišķes, Elizabete Sofija (Kurzemes hercogiene), ..., Emburgas pils, Fabians fon Aderkass, Fabiāns fon Ferzens, Ferdinands Ketlers, Frīdrihs Kazimirs Ketlers, Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts), Freimaņi, Gaujienas viduslaiku pils, Gdaņska, Georgs Elgers, Grobiņa, Grobiņas draudzes novads, Grobiņas luterāņu baznīca, Grobiņas pils, Grobiņas vēsture, Gustava akadēmija, Helmetas pils, Henriks Horns, Hojņice, Igaunijas vēsture, Ikšķiles viduslaiku baznīca, Inflantijas seimiks, Inflantijas vaivadija, Jans II Kazimirs Vāsa, Jans III Sobeskis, Jans Komenskis, Jaroslava, Jasnaguras klosteris, Jaunjelgavas vēsture, Jēkaba kanāls, Jēkabpils, Jēkabpils vēsture, Jēkabs Ketlers, Jētalande, Jelgavas pils, Jelgavas vēsture, Jelgavas virspilskunga iecirknis, Johans Reinholds fon Patkuls, Jonušs Radvils, Kandavas fogteja, Kandavas vēsture, Kandavas viduslaiku pils, Kardisas miera līgums, Kari Latvijas vēsturē, Kari Polijas vēsturē, Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens, Kelce, Kirumpejas pils, Klāss Okesons Tots (jaunākais), Koknese, Kokneses pils, Kopenhāgena, Koscjana, Krievciema pils, Krievijas cariste, Krievijas militārās akcijas, Krievu-poļu kari, Krievu—zviedru kari, Kristers Horns, Kuldīgas novads, Kuldīgas pils, Kuldīgas vēsture, Kuldīgas virspilskunga iecirknis, Kurzemes hercogistes kolonijas, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latgales vēsture, Latvijas bijušo pilsētu uzskaitījums, Latvijas krievi, Latvijas Pareizticīgā Baznīca, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Līveni, Lešno, Liborijs Depkins, Lielvārdes vēsture, Liepājas vēsture, Ludza, Ludzas pils, Ludzas trakts, Ludzas vēsture, Magnuss Gabriels Delagardijs, Mazā Lietuva, Mscislavas vaivadija, Muiža, Nīgrandes pagasts, Olština, Oldentornas pils, Olivas miera līgums, Patkuli, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pšemisla, Pērnavas vaivadija, Piņķu Sv. Nikolaja luterāņu baznīca, Piltenes apgabals, Piltenes landtāgs, Piltenes statūti, Pjotrkova Tribunalska, Poļu—zviedru kari, Polijas—Lietuvas ūnija, Poznaņa, Priekule, Priekules muiža, Priekules vēsture, Pulvertornis (Rīga), Radoma, Rauna, Raunas draudzes novads, Raunas viduslaiku pils, Rīgas aplenkums, Rīgas aplenkums (1656), Rīgas citadele, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Rīgas vēsture, Rīgas vēstures hronoloģija, Rēzeknes fogti, Rēzeknes pilskalns, Rēzeknes trakts, Reinholds Rādemāhers, Roņu sala, Roberts Duglass, Saka, Sakas pils, Salacgrīvas novads, Salacgrīvas vēsture, Saldus ordeņa pils, Saldus vēsture, Sēlijas vēsture, Sēlpils pils, Skrundas viduslaiku pils, Sloboda, Talsi, Talsu novads, Talsu novads (2009—2021), Talsu vēsture, Talsu viduslaiku pils, Tartu Universitāte, Tērbatas vaivadija, Tērvetes novads, Tiškeviči, Tikocina, Tobāgo, Traķi, Tukuma vēsture, Tukuma viduslaiku pils, Tukuma virspilskunga iecirknis, Turaidas pils, Ukrainas vēsture, Uzbrukums Rīgai, Valdemārpils vēsture, Valiesāras pamiers, Varbekas pils, Ventspils vēsture, Ventspils viduslaiku pils, Vitebskas apgabals, Vladislavs IV Vāsa, Zaporižjas Seča, Ziemeļu kari, Zviedrijas vēsture, Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces, Zviedru Vidzeme, 1656. gads Latvijā, 1657. gads Latvijā, 1658. gads, 1659. gads Latvijā, 1660. gads Latvijā, 1661. gads Latvijā, 1663. gads Latvijā, 17. gadsimts. Izvērst indekss (168 vairāk) »
Afanasijs Ordins-Naščokins
Afanasijs Ordins-Naščokins (ap 1606—1680) bija Krievijas caristes diplomāts, Kokneses vaivads Otrā Ziemeļu kara laikā (1656—1661).
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Afanasijs Ordins-Naščokins · Redzēt vairāk »
Aizputes novads
Aizputes novads bija pašvaldība Kurzemes vidienē.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Aizputes novads · Redzēt vairāk »
Aizputes ordeņa pils
Aizputes ordeņa pils bija viduslaiku pils pie Tebras iepretī viduslaiku Aizputes pilsētai, bet nepiederēja tai.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Aizputes ordeņa pils · Redzēt vairāk »
Aizputes vēsture
Skats uz Pasta ielu Aizputē (1910. gada pastkarte). Aizputes vēsture aptver laiku no viduslaikiem līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Aizputes vēsture · Redzēt vairāk »
Aklais Valentīns
Johans Lībeks (miris 1664), iespējams, īstajā vārdā — Jānis Lībietis, plašāk pazīstams pēc iesaukas Aklais Valentīns, bija latviešu partizānu vadonis Kurzemes hercogistē Otrā Ziemeļu kara laikā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Aklais Valentīns · Redzēt vairāk »
Aknīste
Aknīste ir pilsēta Latvijā, Jēkabpils novadā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Aknīste · Redzēt vairāk »
Alūksnes vēsture
Alūksnes skats (Broce, 1791). Alūksnes vēsture aptver laika posmu kopš Alūksnes dibināšanas senajā Atzeles zemē līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Alūksnes vēsture · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Ketlers
Kurzemes prinča Aleksandra ievainošana kaujā pie Budapeštas (zīmējums no 1889. gadā izdotas grāmatas).Rudolf Louis Oskar Kopka von Lossow. Geschichte des Grenadier-Regiments König Friedrich I(4. Ostpreussischen) Nr. 5. - E.S. Mittler und Sohn: Berlin, 1889 (1901) Aleksandrs Ketlers, Kurzemes princis (1658—1686) bija hercoga Jēkaba jaunākais dēls, Brandenburgas-Prūsijas armijas Kurzemes pulka virsnieks.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Aleksandrs Ketlers · Redzēt vairāk »
Aleksejs I Romanovs
Aleksejs I Romanovs jeb Aleksejs Mihailovičs, saukts "Klusākais" (dzimis, miris) bija Krievijas caristes cars no 1645.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Aleksejs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Ķēdaiņu ūnija
Zviedrijas-Lietuvas Ķēdaiņu ūnijas teksts latīņu valodā (1655). Polijas-Lietuvas kopvalsts Otrā Ziemeļu kara laikā (1635. gada robežās). Ķēdaiņu ūnija bija Otrā Ziemeļu kara laikā 1655.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Ķēdaiņu ūnija · Redzēt vairāk »
Ļubļina
Ļubļina ir pilsēta Polijas austrumos, Ļubļinas vojevodistes centrs Biščicas upes krastos.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Ļubļina · Redzēt vairāk »
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Žemaitija · Redzēt vairāk »
Žemaitijas fogteja
Žemaitijas fogteja bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Žemaitijas fogteja · Redzēt vairāk »
Žemaitijas kunigaitija
Žemaitijas kunigaitija jeb Žemaitijas kņaziste vai Žemaitijas seņūnija (žemaišu: Žemaitėjės seniūnėjė), saukta arī par Žemaitijas stārastiju vai Žemaitijas hercogisti, bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Žemaitijas kunigaitija · Redzēt vairāk »
Ēriks Dālbergs
Ēriks Dālbergs (arī Dahlbergh; 1625—1703) bija zviedru feldmaršals, kara inženieris, arhitekts.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Ēriks Dālbergs · Redzēt vairāk »
Ādams Lēvenhaupts
Ādams Ludvigs Lēvenhaupts (1659–1719) bija zviedru ģenerālis un politiķis.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Ādams Lēvenhaupts · Redzēt vairāk »
Babītes draudzes novads
Sadalītais Babītes draudzes novads ar Sv. Nikolaja (''St. Nicolai''), Sv. Annas (''St. Annen'') un Sv. Jāņa (''St. Johanis'') baznīcām (1791. gada karte). Babītes draudzes novads bija viens no trim Rīgas landfogtejas draudzes novadiem.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Babītes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »
Bauskas vēsture
Rātsnama un Sv. Trīsvienības baznīcu torņiem pirms 1706. gada. Bauskas pils un pilsētas plāns 1701. gadā. Bauskas vēsturi noteica tās atrašanās vieta pie tirdzniecības ceļa no Zemgales uz Lietuvu.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Bauskas vēsture · Redzēt vairāk »
Belingshauzeni
Belingshauzenu dzimtas ģerbonis. Baronu Belingshauzenu dzimtas ģerbonis. Belingshauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 16.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Belingshauzeni · Redzēt vairāk »
Bengts Gabrielsons Uksenšerna
Bengts Gabrielsons Uksenšerna (1623—1702) bija zviedru diplomāts un valstsvīrs.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Bengts Gabrielsons Uksenšerna · Redzēt vairāk »
Birži (Lietuva)
Birži ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos, 22 kilometrus uz dienvidiem no Skaistkalnes.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Birži (Lietuva) · Redzēt vairāk »
Bitova
Bitova ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, uz dienvidaustrumiem no Slupskas.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Bitova · Redzēt vairāk »
Brandenburga-Prūsija
Brandenburgas markgrāfistes ģerbonis Prūsijas hercogistes ģerbonis Brandenburga-Prūsija ir vēsturnieku izmantots nosaukums, lai apzīmētu Brandenburgas markgrāfistes un Prūsijas hercogistes personālūniju laikā no 1618.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Brandenburga-Prūsija · Redzēt vairāk »
Brāļa Bertolda dzirnavas
Brāļa Bertolda dzirnavas bija Zobenbrāļu ordeņa, vēlāk Livonijas ordeņa nocietinājums uz Rīgas—Salaspils ceļa pie dzirnavu tilta pāri strautam tagadējā Rīgas Ķengaraga apkaimē.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Brāļa Bertolda dzirnavas · Redzēt vairāk »
Buļļu muiža
Ziemeļupi un tagadējo Lielupes ieteku jūrā, no kuras pa kreisi ar punktētu līniju iezīmēta Kurzemes robeža. Buļļu muiža (Bullenhof, Bullenfahr) bija muiža zemes šaurumā starp Buļļupi un Baltijas jūru.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Buļļu muiža · Redzēt vairāk »
Bukulti (Rīga)
Bukulti ir Rīgas apkaime Vidzemes priekšpilsētā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Bukulti (Rīga) · Redzēt vairāk »
Bukultu pils
Bukultu viduslaiku pils plāns uz upes salas (Zviedrijas Valsts arhīvs, 16. gs.) Skats uz Bukultu pilsdrupu vietu 18. gs. Bukultu dzirnavas pirms Otrā pasaules kara Bukultu viduslaiku pils jeb Ādažu pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums uz Rīgas-Ādažu ceļa pie dzirnavu tilta pāri Bukultu strautam jeb Bērzupītei.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Bukultu pils · Redzēt vairāk »
Cēsu vaivadija
Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Cēsu vaivadija · Redzēt vairāk »
Cēsu vēsture
Skats uz Livonijas karā daļēji cietušo Cēsu cietoksni 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva) Cēsu vēsture aptver laika periodu no Cēsu dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Cēsu vēsture · Redzēt vairāk »
Cesvaines draudzes novads
Cesvaines (''Seswegen'') draudzes novads (1798). Cesvaines draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Cesvaines draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Cesvaines draudzes novads · Redzēt vairāk »
Cesvaines vēsture
Cesvaines pilsdrupas pēc nopostīšanas 1661. gadā. Cesvaines viduslaiku pils drupas mūsdienās. Cesvaines vēsture aptver laika periodu no 13.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Cesvaines vēsture · Redzēt vairāk »
Cesvaines viduslaiku pils
Otrā Ziemeļu karā (Šturns, 1661). Cesvaines viduslaiku pils drupas mūsdienās. Kokneses, Gerdenes, Nigastes, Mārcienas, Cesvaines (''Zcessowe'') pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Cesvaines viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 13.-17.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Cesvaines viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Daugavpils · Redzēt vairāk »
Daugavpils cietoksnis
Daugavpils cietoksnis. Daugavpils cietoksnis, atkarībā no laika posma arī Dinaburgas cietoksnis un Dvinskas cietoksnis (Двинская крепость), ir ievērojamākais Daugavpils kultūrvēsturiskais piemineklis.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Daugavpils cietoksnis · Redzēt vairāk »
Daugavpils trakts
Daugavpils (''Düneburgh'') kā Inflantijas vaivadijas galvaspilsētas karte (1655). Daugavpils trakts jeb Daugavpils stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Daugavpils (tolaik Dineburgas) pilsētā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Daugavpils trakts · Redzēt vairāk »
Daugavpils vēsture
Daugavpils 1912. gadā. Daugavpils vēsture ir daļa no Latgales vēstures kopš senās Daugavpils izveidošanās tagadējā Naujenes pilskalnā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Daugavpils vēsture · Redzēt vairāk »
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Dānija · Redzēt vairāk »
Dānijas vēsture
Dānija vikingu laikos. Dānijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Dānijas teritorijā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Dānijas vēsture · Redzēt vairāk »
Dienvidsusēja
Dienvidsusēja, saukta arī Susēja, Lielā Susēja vai Suseja, ir Mēmeles labā krasta pieteka.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Dienvidsusēja · Redzēt vairāk »
Dobeles pils
Dobeles pils rekonstrukcijas mēģinājums. Dobeles pils bija Livonijas ordeņa Dobeles komturu mītne no 14.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Dobeles pils · Redzēt vairāk »
Dobeles vēsture
Šturna zīmējuma). Tajā apmetās Krievijas cars Pēteris I (1697) un Zviedrijas karalis Kārlis XII (1701). Dobele jeb Doblene (Atskaņu hronikas tekstā: Doblên) bija viens no seno zemgaļu galvenajiem pilskalniem Zemgales ziemeļrietumu daļā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Dobeles vēsture · Redzēt vairāk »
Draudzes skolas
Vidzemes draudžu skolu ēkas 2018. gadā Draudzes skolas (vēlāk Parochialschulen) bija Zviedru Vidzemes laikā izveidotas draudžu novadu tautskolas, kurās uzņēma 14—17 gadus vecus muižu pagastu skolas beigušos skolēnus.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Draudzes skolas · Redzēt vairāk »
Dundagas pils
Dundagas pils 1827. gadā. Dundagas pils mūsdienās. Dundagas pils iekšpagalms. Dundagas pils ir viduslaiku pils Dundagā, ko cēlis Rīgas domkapituls 13.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Dundagas pils · Redzēt vairāk »
Durbes draudzes novads
Durbes draudzes novads ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Durbes draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Durbes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Dzērbenes pagasts
Dzērbenes pagasts ir viens no Cēsu novada pagastiem.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Dzērbenes pagasts · Redzēt vairāk »
Ebreju vēsture Latvijā
Ebreju vēsture Latvijā apkopo svarīgākos Latvijas ebreju kopienas vēstures posmus no Livonijas Konfederācijas laikiem 16.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Ebreju vēsture Latvijā · Redzēt vairāk »
Eglonas-Susējas kanāls
Eglaines-Susēja kanāla projekts (1668. gada karte). Kaņierim 17. gadsimtā. Eglonas-Susējas kanāls (arī Hercoga Jēkaba kanāls) bija hercoga Jēkaba valdīšanas laikā 1667.—1668.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Eglonas-Susējas kanāls · Redzēt vairāk »
Eišišķes
Eišišķes ir pilsēta Lietuvā uz dienvidiem no Viļņas pie Baltkrievijas robežas.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Eišišķes · Redzēt vairāk »
Elizabete Sofija (Kurzemes hercogiene)
Elizabete Sofija no Brandenburgas, Kurzemes hercogiene (1674–1748) bija Brandenburgas-Prūsijas princese un Kurzemes hercogiene.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Elizabete Sofija (Kurzemes hercogiene) · Redzēt vairāk »
Emburgas pils
Izpostītā Emburgas pils (''Annenburg'') pie Lielupes pārceltuves 17. gadsimtā (Šturns, 1661). Emburgas pils bija vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils, kura atradās pakalnā pie Ragvēžu upītes tagadējo Emburgas "Lauksaimnieku" māju vietā Salgales pagastā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Emburgas pils · Redzēt vairāk »
Fabians fon Aderkass
Fabians fon Aderkass (dzimis pirms 1602. gada, miris 1683. gadā) bija vācbaltiešu izcelsmes Zviedrijas armijas ģenerālmajors un Ķirbižu-Bīsteru muižas (Kürbis oder Wittersbeck mit Bisterwolde) īpašnieks.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Fabians fon Aderkass · Redzēt vairāk »
Fabiāns fon Ferzens
Fabiāns fon Ferzens (1626—1677) bija vācbaltu karavīrs un valstsvīrs.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Fabiāns fon Ferzens · Redzēt vairāk »
Ferdinands Ketlers
Ferdinands Ketlers (dzimis 1655, miris 1737. gada 4. maijs) bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Ferdinands Ketlers · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Kazimirs Ketlers
Hercoga Frīdriha Kazimira attēls uz 1689. gadā Jelgavā kaltā zelta dukāta. Apliecoši uzraksti: FRID:CAS:IN.L.CVR:E.SEM:DVX (Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs) un MONETA NO VA AVREA (jaunā zelta monēta). Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (dzimis Jelgavā (Mītavā), miris) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Frīdrihs Kazimirs Ketlers · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)
Frīdrihs Vilhelms I; dzimis, miris), saukts arī par Lielo kūrfirstu (Der Große Kurfürst), bija Hoencollernu dinastijas Brandenburgas-Prūsijas valdnieks. Brandenburgas kūrfirsts no 1640. gada līdz savai nāvei 1688. gadā un vienlaikus arī Prūsijas hercogs, Klēves hercogs un Markas grāfs. Kā Prūsijas hercogs līdz 1660. gadam bija Polijas—Lietuvas ūnijas vasalis. Tēvs — Brandenburgas kūrfirsts Georgs Vilhelms. Atšķirībā no tēva neveiksmīgās politikas Frīdrihs Vilhelms I veica reformas valstī, Brandenburga-Prūsija nostiprinājās, kas ļāva Frīdriha Vilhelma I dēlam kļūt par Prūsijas karali. Pats būdams kalvinists, ievēroja reliģisko toleranci. 1685. gadā izdeva Potsdamas ediktu, kurā aicināja vajātos hugenotus apmesties Brandenburgā. Atbalstīja tirdzniecību. Veicināja ceļu un kanālu izbūvi. Iesaistījās Otrajā Ziemeļu karā, kura rezultātā Prūsijas hercogiste kļuva par suverēnu valsti.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) · Redzēt vairāk »
Freimaņi
Freimaņu no Nursi dzimtas ģerbonis. fon Freimaņi ir vācbaltu dzimta, kuru priekšteči izsekojami līdz Zviedru Vidzemes laikam 17.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Freimaņi · Redzēt vairāk »
Gaujienas viduslaiku pils
Skats uz Gaujienas baznīcu un viduslaiku pilsdrupām (18. gs.). Gaujienas pils rekonstrukcija pēc 1911. gada K. Levisa of Menāra veikto izrakumu datiem. Ar melnu krāsu iezīmēti saglabājušies mūru fragmenti. Gaujienas viduslaiku pilsdrupas ar galveno pili (b) un priekšpils ziemeļrietumu torni (c) no Broces kolekcijas (1790). Gaujienas pilsdrupas no Pauluči albuma (1830). Gaujienas viduslaiku pils, agrāk Atzeles pils (sākotnēji Adsellen, Atzel) bija Livonijas ordeņa Adzeles komtura galvenā pils 13.-14.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Gaujienas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Gdaņska
Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Gdaņska · Redzēt vairāk »
Georgs Elgers
Georgs Elgers, arī Juris Eļģers (dzimis 1585. gadā, miris), bija latviešu izcelsmes katoļu priesteris, garīgo tekstu autors un lektors jezuītu koledžās.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Georgs Elgers · Redzēt vairāk »
Grobiņa
Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Dienvidkurzemes novada centrs.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Grobiņa · Redzēt vairāk »
Grobiņas draudzes novads
Grobiņas draudzes novads (1859). Grobiņas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Grobiņas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Grobiņas luterāņu baznīca
Grobiņas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Lielajā ielā 21, Grobiņā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Grobiņas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Grobiņas pils
Grobiņas pils, kad tajā uzturējās hercogs Jēkabs (Šturns, 1661). Grobiņas pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Grobiņas pilsdrupas mūsdienās. Grobiņas pilsdrupas atrodas Grobiņas pilsētas centrā, Ālandes labajā krastā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Grobiņas pils · Redzēt vairāk »
Grobiņas vēsture
Grobiņas pilsdrupas un pilsēta (1906). Grobiņas pilskalns (saukts Skābārža kalns) 1930. gados. Grobiņas vēsture aptver laika periodu kopš Grobiņas dibināšanas Vikingu laikmetā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Grobiņas vēsture · Redzēt vairāk »
Gustava akadēmija
Tērbatas Gustava akadēmijas ēkas fasāde Pērnavas ''Academia Gustavo-Carolina'' ēkas zīmējums no Zviedrijas valsts arhīva (1699) Gustava akadēmija, vēlāk Gustava-Kārļa akadēmija, bija pēc karaļa Gustava II Ādolfa rīkojuma dibināta akadēmija Tērbatā (1632—1656), kas kalpoja kā tolaik Zviedrijai piederošo Baltijas provinču augstskola.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Gustava akadēmija · Redzēt vairāk »
Helmetas pils
V.Z. Štafenhāgena zīmējums 1866. gadā). Helmetas pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Helmetas pils · Redzēt vairāk »
Henriks Horns
Henriks Horns no Alūksnes (dzimis, miris) bija Zviedrijas feldmaršals (no 1665. gada), admirālis (no 1677. gada) un Karaliskās padomes (Riksrådet) loceklis (no 1677. gada).
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Henriks Horns · Redzēt vairāk »
Hojņice
Hojņice (agrāk) ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistes dienvidos pie Tuhoļas mežiem (Bory Tucholskie).
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Hojņice · Redzēt vairāk »
Igaunijas vēsture
Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Igaunijas vēsture · Redzēt vairāk »
Ikšķiles viduslaiku baznīca
Ikšķiles viduslaiku baznīca bija dievnams Ikšķilē, pašreizējā Svētā Meinarda salā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Ikšķiles viduslaiku baznīca · Redzēt vairāk »
Inflantijas seimiks
Inflantijas seimiks jeb Daugavpils seimiks (1677-1772) bija Vidzemes landtāga tiešs turpinājums Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldītajā Inflantijas vaivadijas daļā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Inflantijas seimiks · Redzēt vairāk »
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »
Jans II Kazimirs Vāsa
Jans II Kazimirs Vāsa (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1648.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Jans II Kazimirs Vāsa · Redzēt vairāk »
Jans III Sobeskis
Jans III Sobeskis (dzimis, miris) — Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs no 1674.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Jans III Sobeskis · Redzēt vairāk »
Jans Komenskis
Jans Amoss Komenskis, arī Komēnijs (dzimis, miris) bija Morāvijā dzimis pedagogs un rakstnieks.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Jans Komenskis · Redzēt vairāk »
Jaroslava
Jaroslava ir pilsēta Polijā, Piekarpatu vojevodistē, uz austrumiem no Žešovas pie Sanas upes.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Jaroslava · Redzēt vairāk »
Jasnaguras klosteris
Jasnaguras klosteris ir 14.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Jasnaguras klosteris · Redzēt vairāk »
Jaunjelgavas vēsture
Katoļu baznīca (pirms 1940). Jaunjelgavas vēsture aptver laika periodu kopš Jaunjelgavas dibināšanas Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Jaunjelgavas vēsture · Redzēt vairāk »
Jēkaba kanāls
Jelgavas pilsētas un pils plāns 1700. gada kartē. Jēkaba kanāls (''Jakobskanal'', oranžā krāsā) 1917. gada kartē. Tolaik aizbērtā daļa iezīmēta ar dzeltenu krāsu Jēkaba kanāls Jelgavas plānos parādījās pēc 1652.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Jēkaba kanāls · Redzēt vairāk »
Jēkabpils
Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Jēkabpils · Redzēt vairāk »
Jēkabpils vēsture
Krustpils (pa kreisi) un Jēkabpils (pa labi aiz salas) 18. gs. beigās (no Broces kolekcijas). Jēkabpils vēsture aptver laika periodu kopš Krustpils dibināšanas bīskapam Albertam fon Bukshēvdenam piešķirtajā Jersikas ķēniņvalsts daļā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Jēkabpils vēsture · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Jētalande
Jētelandes lēnes (ar zaļo krāsu iezīmētas no dāņiem un norvēģiem iegūtās provinces). Jētalande ir viena no Zviedrijas vēsturiskajām zemēm, kas robežojās ar Svēlandi ziemeļos un Norvēģiju ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Jētalande · Redzēt vairāk »
Jelgavas pils
Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Jelgavas pils · Redzēt vairāk »
Jelgavas vēsture
Kārļa XII pasūtījuma, 1703—1705). Jelgava, agrāk Mītava, ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, kas pilsētas tiesības ieguva 1573.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Jelgavas vēsture · Redzēt vairāk »
Jelgavas virspilskunga iecirknis
Bauskas apriņķos. Jelgavas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Jelgavas virspilskunga iecirknis jeb Jelgavas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Jelgavas virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Johans Reinholds fon Patkuls
Johans Reinholds fon Patkuls (Stokholma — Kazimira, Polija) bija no Latvijas cēlies vācbaltiešu jurists un politiķis, cīnītājs pret zviedru īstenoto muižu redukciju Vidzemē, viens no Lielā Ziemeļu kara organizētājiem.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Johans Reinholds fon Patkuls · Redzēt vairāk »
Jonušs Radvils
Jonušs Radvils, arī Janušs II Radzivils (dzimis, miris) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un karavadonis no Radvilu dzimtas.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Jonušs Radvils · Redzēt vairāk »
Kandavas fogteja
Kuldīgas komtureja un Kandavas fogteja (Vgt:Kandau). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Karksi fogteja, 16. Bauskas fogteja, 17. Rēzeknes fogteja, 18. Daugavpils komtureja, 19. Sēlpils fogteja, 20. Dobeles komtureja, 21. Kandavas fogteja, 22. Grobiņas fogteja, 23. Ventspils komtureja. Kandavas fogteja bija Livonijas ordeņa Kandavas fogtu pārvaldīta Kurzemes daļa laikā no 1312.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Kandavas fogteja · Redzēt vairāk »
Kandavas vēsture
Kandavas vēsture aptver laika posmu no Kandavas dibināšanas Vanemas zemē līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Kandavas vēsture · Redzēt vairāk »
Kandavas viduslaiku pils
Kandavas pilsdrupas ar pulvertorni 18. gadsimta beigās. Kandavas skats ar pilsdrupām 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens). Kandavas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Kandavā, kas no 13.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Kandavas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Kardisas miera līgums
Pēterim I. Labajā pusē redzami arī Zviedru Igaunijas un Zviedru Vidzemes ģerboņi. Kardisas miera līgums bija starpvalstu līgums, kuru Otrā Ziemeļu kara beigās Kardisas muižā (tagad Kerdes ciems pie Jegevas) Zviedru Vidzemes ziemeļos 1661.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Kardisas miera līgums · Redzēt vairāk »
Kari Latvijas vēsturē
Voldemāra Vimbas glezna). Jūras kauja Zundā (1210). Saules kauja (1236). moskovītu tirāniju Livonijā" Nirnbergas avīzē ''Zeyttung'', 1561. Karu uzskaitījums Latvijas vēsturē aptver Latvijas vēstures hronoloģiju ar karu, sacelšanos un nemieru uzskaitījumu no 9.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Kari Latvijas vēsturē · Redzēt vairāk »
Kari Polijas vēsturē
bruņumašīnas Afganistānā (2008). Karu uzskaitījums Polijas vēsturē aptver Polijas vēstures hronoloģiju ar karu, sacelšanos un nemieru uzskaitījumu no 10.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Kari Polijas vēsturē · Redzēt vairāk »
Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens
Kārlis X Gustavs (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu dinastijas Zviedrijas karalis no 1654.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens · Redzēt vairāk »
Kelce
Kelce ir pilsēta un apriņķis Polijas dienviddaļā, Sventokšiskas vojevodistes centrs.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Kelce · Redzēt vairāk »
Kirumpejas pils
Kirumpejas pils plāns 17. gadsimtā Kirumpejas pils plāns un apraksts (Broces kolekcija, 1801) Kirumpejas pils, arī Kirumpē bīskapa pils, bija Tērbatas bīskapijas mūra pils pie senā Tērbatas-Pleskavas lielceļa.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Kirumpejas pils · Redzēt vairāk »
Klāss Okesons Tots (jaunākais)
Klāss Okesons Tots (1630—1674) bija zviedru diplomāts un valstsvīrs.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Klāss Okesons Tots (jaunākais) · Redzēt vairāk »
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Koknese · Redzēt vairāk »
Kokneses pils
Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Kokneses pils · Redzēt vairāk »
Kopenhāgena
Kopenhāgena ir Dānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Kopenhāgena · Redzēt vairāk »
Koscjana
Koscjana ir pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē uz dienvidrietumiem no Poznaņas pie Obras upes.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Koscjana · Redzēt vairāk »
Krievciema pils
Krievciema pilsdrupas 18. gs. Krievciema pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu nocietināta muižas pils Aiviekstes kreisajā stāvkrastā pie upes brasla.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Krievciema pils · Redzēt vairāk »
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »
Krievijas militārās akcijas
Krievijas militārās akcijas jau kopš Krievijas caristes dibināšanas 16.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Krievijas militārās akcijas · Redzēt vairāk »
Krievu-poļu kari
Krievu-poļu kari var atteikties uz šādiem kariem un kaujām.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Krievu-poļu kari · Redzēt vairāk »
Krievu—zviedru kari
Krievu—zviedru kari var atteikties uz šādiem kariem un kaujām.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Krievu—zviedru kari · Redzēt vairāk »
Kristers Horns
Kristers Horns jeb Kristers Hūrns (dzimis, miris) bija zviedru karavīrs un valstsvīrs. Rīgas gubernators (1654—1657), Ingrijas un Keksholmas ģenerālgubernators (1657—1659), Zviedrijas valsts padomnieks (1660), feldmaršals (1672), Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators (1674—1686). Valtenberģu muižas īpašnieks.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Kristers Horns · Redzēt vairāk »
Kuldīgas novads
Kuldīgas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Kuldīgas novads · Redzēt vairāk »
Kuldīgas pils
Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Kuldīgas pils · Redzēt vairāk »
Kuldīgas vēsture
katoļu (3) baznīcas, rātsnams (4), zvēru dārzs (5) un Ventas rumba (Johana Georga Veiganda zīmējums). Kuldīgas vēsture aptver Kuldīgas vēstures laika periodu kopš Kuldīgas pils uzcelšanas senajā kuršu Bandavas zemē līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Kuldīgas vēsture · Redzēt vairāk »
Kuldīgas virspilskunga iecirknis
Kuldīgas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Kuldīgas virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem pēc Aizputes virspilskunga iecirkņa izveides (1859). Kuldīgas virspilskunga iecirknis jeb Kuldīgas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Kuldīgas virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Kurzemes hercogistes kolonijas
Kurzemes hercogistes kolonijas bija Kurzemes un Zemgales hercogistes aizjūras īpašumi Rietumāfrikā Gambijas upes grīvā un Vidusamerikā Tobāgo salā hercoga Jēkaba valdīšanas laikā un neilgi pēc viņa nāves (1651—1690).
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Kurzemes hercogistes kolonijas · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latgales vēsture
guaša glezna „Latgale senatnē” Latgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Latgales vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas bijušo pilsētu uzskaitījums
Latvijas pilsētas un miesti, kuras dažādu iemeslu dēļ zaudējušas savu pilsētas statusu (minētas arī pilsētas, kas statusu atguvušas) vai (Abrenes gadījumā) vairs neatrodas valsts teritorijā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Latvijas bijušo pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas krievi
Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Latvijas krievi · Redzēt vairāk »
Latvijas Pareizticīgā Baznīca
Latvijas pareizticīgās baznīcas Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle (1884) Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir neatkarīga Austrumu pareizticīgās baznīcas sastāvdaļa, kas līdz 2022.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Latvijas Pareizticīgā Baznīca · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Līveni
Līvenu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Līveni, līdz 17.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Līveni · Redzēt vairāk »
Lešno
Lešno (vēsturiski arī Lisa) ir pilsēta Polijas rietumos, Lielpolijas vojevodistes dienvidrietumos.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Lešno · Redzēt vairāk »
Liborijs Depkins
Liborijs Depkins (1652—1708) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Liborijs Depkins · Redzēt vairāk »
Lielvārdes vēsture
Lielvārde (Broces kolekcija, 1796). Lielvārdes baznīca un pilsdrupas 1792. gadā (Broces kolekcija). Lielvārdes vēsture aptver laika periodu no Lielvārdes dibināšanas Daugavas Līvzemē līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Lielvārdes vēsture · Redzēt vairāk »
Liepājas vēsture
Liepājas Jaunais tirgus pirms 1910. gada (tagad Rožu laukums). Liepāja Prūsijas hercogistes pakļautības laikā. Redzami: A. Liepāja (''Lÿbo'') ar baznīcu. B. Tilta gala bastioni. C. Pārvaldes nams. E. Osta upes grīvā. F.G.H. Valsts iestāžu ēkas. J. Kāpas. K. Ciems (17. gadsimta sākuma plāns no Zviedrijas kara arhīva). Skats uz Liepājas (''Der Lyba'') un Ventspils (''Der Winda'') pilsētu torņiem (holandiešu zīmējumi no Broces kolekcijas). hercoga Frīdriha laikā 1637. gadā. Liepājas vēsture aptver Liepājas vēsturi no 1253.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Liepājas vēsture · Redzēt vairāk »
Ludza
Ludza ir sena Latgales pilsēta un Ludzas novada centrs gleznainā apvidū Lielā Ludzas ezera krastā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Ludza · Redzēt vairāk »
Ludzas pils
Ludzas pilsdrupas 2007. gadā. Ludzas pils ir gotikas stilā celta viduslaiku cietokšņa drupas Ludzas centrā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Ludzas pils · Redzēt vairāk »
Ludzas trakts
Ludzas trakta ziemeļu daļa (Ludzas apkārtne, 1798). Ludzas pils drupas pēc sagraušanas 1654. gadā. Ludzas trakts jeb Ludzas stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Ludzā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Ludzas trakts · Redzēt vairāk »
Ludzas vēsture
Ludzas pilsdrupas 2012. gada rudenī. Ludzas vēsture aptver laika posmu no pirmo iedzīvotāju apmetņu izveidošanās pie Lielā Ludzas ezera un Ludzas miesta izveides pie Ludzas pils līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Ludzas vēsture · Redzēt vairāk »
Magnuss Gabriels Delagardijs
Magnuss Gabriēls Delagardijs (1622–1686) bija Zviedrijas militārais un valsts darbinieks.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Magnuss Gabriels Delagardijs · Redzēt vairāk »
Mazā Lietuva
Mazā Lietuva (agrāk Prūsų Lietuva) bija etnogrāfisks reģions Austrumprūsijas ziemeļu daļā, kuru apdzīvoja Prūsijas lietuvieši.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Mazā Lietuva · Redzēt vairāk »
Mscislavas vaivadija
Mscislavas ģerbonis (1672). Mscislavas vaivadijas karogs ar ģerboni. Mscislavas vaivadija bija viena no Lietuvas dižkunigaitijas vaivadijām (1566—1772) mūsdienu Baltkrievijas teritorijā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Mscislavas vaivadija · Redzēt vairāk »
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Muiža · Redzēt vairāk »
Nīgrandes pagasts
Nīgrandes pagasts ir viena no Saldus novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos, Ventas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Nīgrandes pagasts · Redzēt vairāk »
Olština
Olština, agrāk Allenšteina ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos — Varmijā pie Linas upes, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes centrs.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Olština · Redzēt vairāk »
Oldentornas pils
Oldentornas pils plāns (''Eduard Philipp Körber''). Oldentornas pilsdrupu apraksts (''Eduard Philipp Körber'', no Broces kolekcijas, 1801). Oldentornas bīskapa pils bija Tērbatas bīskapijas mūra pils Emajegi krastā pie senā Tērbatas-Pleskavas lielceļa.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Oldentornas pils · Redzēt vairāk »
Olivas miera līgums
Andrusovas pamiera 1667. gadā. Olivas miera līgums bija 1660.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Olivas miera līgums · Redzēt vairāk »
Patkuli
Patkulu dzimtas ģerbonis. Fon Patkuli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 14.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Patkuli · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Pšemisla
Pšemisla ir sena pilsēta Polijas dienvidaustrumos, Piekarpatu vojevodistē Sanas krastos pie Ukrainas robežas.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Pšemisla · Redzēt vairāk »
Pērnavas vaivadija
Pērnavas vaivadija (Województwo parnawskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Pērnavas vaivadija · Redzēt vairāk »
Piņķu Sv. Nikolaja luterāņu baznīca
Piņķu Sv.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Piņķu Sv. Nikolaja luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Piltenes landtāgs
Landtāgu kopsapulces notika Aizputes Sv. Jāņa baznīcā (20. gs. sākuma foto). Piltenes landtāgs bija Piltenes apgabala augstāko kārtu pārstāvju regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz šī autonomā apgabala inkorporācijai Kurzemes guberņas sastāvā 1818.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Piltenes landtāgs · Redzēt vairāk »
Piltenes statūti
Piltenes apgabala statūti ( — "Piltenes apgabala likumi un statūti") bija 1611.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Piltenes statūti · Redzēt vairāk »
Pjotrkova Tribunalska
Pjotrkova Tribunalska - sena pilsēta Polijas centrālajā daļā, Lodzas vojevodistē.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Pjotrkova Tribunalska · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru kari
Poļu—zviedru kari ir kopējs apzīmējums bruņotu konfliktu sērijai starp Polijas-Lietuvas kopvalsts un Zviedrijas karaspēkiem no 1563.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Poļu—zviedru kari · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Poznaņa
Poznaņa, senāk lietotais nosaukums Pozene, ir pilsēta Polijas rietumos, Lielpolijas vojevodistes centrs Vartas upes krastos.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Poznaņa · Redzēt vairāk »
Priekule
Priekule ir pilsēta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novadā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Priekule · Redzēt vairāk »
Priekules muiža
Priekules muižas kungu māja, tagad Priekules vidusskolas ēka (2015). Priekules muižas kungu mājas kāpnes uz Virgas upi (2014). Priekules muiža bija Korfu dzimtas pilsmuiža, kuras centrā 19.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Priekules muiža · Redzēt vairāk »
Priekules vēsture
Priekules muižas kungu māja (pēc 1900). Priekules skats ar baznīcu (ap 1909). Korfu dzimtas kapi. Priekules pilsētas valde un sabiedriskās ēkas (1939). Augšējā rindā vidū Priekules pilsētas galva Ernests Dreimanis. Priekules vēsture aptver laika periodu kopš Priekules pilsmuižas izveidošanas līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Priekules vēsture · Redzēt vairāk »
Pulvertornis (Rīga)
Pulvertornis Pulvertornis, agrāk saukts arī Smilšu tornis, ir pulvertornis, kas atrodas Rīgā, Latvijā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Pulvertornis (Rīga) · Redzēt vairāk »
Radoma
Radoma (Radom) ir sena pilsēta Polijas centrālajā daļā, Mazovijas vojevodistē.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Radoma · Redzēt vairāk »
Rauna
Rauna ir apdzīvota vieta Latvijā, Smiltenes novadā, Raunas upes ielejā Vidzemes augstienes ziemeļu malā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Rauna · Redzēt vairāk »
Raunas draudzes novads
Raunas draudzes novads (1798). Raunas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Raunas luterāņu baznīca (2000). Raunas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Raunas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Raunas viduslaiku pils
Raunas pils plāns Zviedru Vidzemes laikā (17. gs.) Raunas viduslaiku pils 13.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Raunas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums
Rīgas aplenkums var būt.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Rīgas aplenkums · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1656)
1656.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Rīgas aplenkums (1656) · Redzēt vairāk »
Rīgas citadele
Pētera un Pāvila baznīca un kazarmas, kas saglabājušās līdz mūsdienām. Rīgas citadele bija 17.—19. gadsimtā Rīgā pastāvējis cietoksnis ar nocietinājumu kompleksu, pilsētas garnizona mītnes vieta un militāri nocietinātākais punkts.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Rīgas citadele · Redzēt vairāk »
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
Rīgas Valsts 1.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Rīgas Valsts 1. ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Rīgas vēsture
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »
Rīgas vēstures hronoloģija
SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Rēzeknes fogti
Daugavpils komtureja un Rēzeknes fogteja (Vgt:Rositten). Rēzeknes fogti bija Livonijas ordeņa Rēzeknes fogtejas pārvaldnieki līdz 1559.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Rēzeknes fogti · Redzēt vairāk »
Rēzeknes pilskalns
Rēzeknes pilsdrupas ir Livonijas ordeņa pils paliekas Rēzeknes pilsētas centrā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Rēzeknes pilskalns · Redzēt vairāk »
Rēzeknes trakts
Rēzeknes trakta ziemeļdaļa pēc iekļaušanas Polockas guberņas sastāvā (1798). Rēzeknes pils drupas 1797. gadā (no J.K.Broces kolekcijas). Rēzeknes trakts jeb Rēzeknes stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Rēzeknes pilsētā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Rēzeknes trakts · Redzēt vairāk »
Reinholds Rādemāhers
Reinholds Rādemāhers (dzimis 1609. gadā, miris 1668. gadā) bija rūpnieks no Rīgas toreizējā Zviedru Vidzemē un Zviedrijā, taču holandiešu vai vācu izcelsmes.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Reinholds Rādemāhers · Redzēt vairāk »
Roņu sala
Roņu sala jeb Ruhnu ( — nosaukums tiek saistīts ar skandināvu rūnām) ir Igaunijai piederoša sala Rīgas līcī.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Roņu sala · Redzēt vairāk »
Roberts Duglass
Roberts Duglass jeb Roberts Daglass (1611—1662) bija skotu izcelsmes Zviedrijas karavīrs un valstsvīrs. Feldmaršals (1657), Zviedru Vidzemes militārais gubernators (1658-1661).
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Roberts Duglass · Redzēt vairāk »
Saka
Saka ir ciems Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Saka · Redzēt vairāk »
Sakas pils
Piemiņas stabs Sakas pils vietā. 2009. gads. Sakas pils mūrējuma fragments. Sakas pils aizsaggrāvis, kas savieno vecupes meandru ar Tebras upi. Sakas viduslaiku pils bija Kurzemes bīskapa vasaļa pils.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Sakas pils · Redzēt vairāk »
Salacgrīvas novads
Salacgrīvas novads bija 2009. gada teritoriālajā reformā izveidota pašvaldība, kurā tika apvienoti bijušā Limbažu rajona Salacgrīvas pilsēta ar lauku teritoriju, Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju un Liepupes pagasts.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Salacgrīvas novads · Redzēt vairāk »
Salacgrīvas vēsture
Salacgrīvas pilskalns pirms Otrā pasaules kara. Salacgrīvas vēsture aptver laika periodu kopš Salacgrīvas dibināšanas Metsepoles zemē līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Salacgrīvas vēsture · Redzēt vairāk »
Saldus ordeņa pils
J. R. Šturna zīmējums, 1661). Frauenburgas pils, baznīca un pastorāts 1701. gada kartē. Saldus ordeņa pils jeb Frauenburgas pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Saldū, kas no 14.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Saldus ordeņa pils · Redzēt vairāk »
Saldus vēsture
Jaņa Rozentāla glezna "Miests Kurzemē"). Saldus vēsture aptver laika periodu kopš Saldus pils uzcelšanas senajā "Zemē starp Skrundu un Zemgali" līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Saldus vēsture · Redzēt vairāk »
Sēlijas vēsture
Sēlijas teritorija pēc pakļaušanas Livonijas ordenim. Karte satur informāciju par ordeņa iekarojumiem senajās kuršu, zemgaļu un sēļu zemēs 14. gadsimtā līdz pat Varņiem, Pasvalei, Panevēžai un Ramigalai mūsdienu Lietuvas teritorijā (Joann Portantius, 1573). Sēlijas vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Sēlijas teritorijā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Sēlijas vēsture · Redzēt vairāk »
Sēlpils pils
Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Sēlpils pils · Redzēt vairāk »
Skrundas viduslaiku pils
Skrundas pils 1661. gadā. Skrundas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils mūsdienu Skrundas pilsētas teritorijā Ventas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Skrundas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Sloboda
Sloboda, slobodka (слободка;;, слобідка) jeb brīvciems bija noteiktas sociālas grupas apdzīvota vieta Austrumu ortodoksajai baznīcai piederīgo slāvu tautu un rumāņu apdzīvotajās zemēs no 12.—18. gadsimtā (kvartāls, priekšpilsēta, piepilsēta, ciems), kura kādu laiku bija daļēji atbrīvota no valsts nodokļiem un karaklausības.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Sloboda · Redzēt vairāk »
Talsi
Talsi ir pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Talsu novada centrs.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Talsi · Redzēt vairāk »
Talsu novads
Talsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Talsu novads · Redzēt vairāk »
Talsu novads (2009—2021)
Talsu novads bija pašvaldība Latvijas ziemeļrietumu daļā, Kurzemē, kas pastāvēja no 2009.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Talsu novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »
Talsu vēsture
Štafenhāgena zīmējums). Talsu vēsture rakstītajos avotos sākas no 1231.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Talsu vēsture · Redzēt vairāk »
Talsu viduslaiku pils
Bijusī Talsu ordeņa pils vieta Dzirnavkalnā 20. gs. sākumā. Talsu viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Talsos, kas līdz 1447.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Talsu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »
Tērbatas vaivadija
Tērbatas vaivadija (Województwo dorpackie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Tērbatas vaivadija · Redzēt vairāk »
Tērvetes novads
Tērvetes novads bija 2002.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Tērvetes novads · Redzēt vairāk »
Tiškeviči
Tiškeviču dzimtas ģerbonis "Ļeļiva". Tiškeviči bija Lietuvas lielkņazistes dižciltīgo dzimta, kas pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts dibināšanas 1569.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Tiškeviči · Redzēt vairāk »
Tikocina
Tikocina ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē, uz austrumiem no Bjalistokas pie Narevas upes.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Tikocina · Redzēt vairāk »
Tobāgo
Tobāgo ir sala Karību jūrā, otra lielākā Trinidādas un Tobāgo sala, autonoma valsts daļa.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Tobāgo · Redzēt vairāk »
Traķi
Traķi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas dienvidos, 28 kilometrus uz dienvidrietumiem no Viļņas.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Traķi · Redzēt vairāk »
Tukuma vēsture
Skats uz Tukumu pāri Dzirnavu ezeram (1792). Tukuma vēsture rakstītajos avotos sākas no 1253.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Tukuma vēsture · Redzēt vairāk »
Tukuma viduslaiku pils
Tukuma pilsdrupas (Broce, 1792). Tukuma pilsdrupas ar torni 18. gs. beigās (H. F. Wäber, 1795). Tukuma pils tornis mūsdienās (2008). Tukuma viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Tukumā, kas no 14.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Tukuma viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Tukuma virspilskunga iecirknis
Tukuma virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Tukuma virspilskunga iecirkņa karte (1770). Tukuma virspilskunga iecirknis jeb Tukuma virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Tukuma virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Turaidas pils
Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treiden, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Turaidas pils · Redzēt vairāk »
Ukrainas vēsture
Ukrainas un apkaimes karte, 1720 Ukrainas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Ukrainas teritorijā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Ukrainas vēsture · Redzēt vairāk »
Uzbrukums Rīgai
Uzbrukums Rīgai var būt.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Uzbrukums Rīgai · Redzēt vairāk »
Valdemārpils vēsture
Sasmakas miests 1905. gadā. Valdemārpils vēsture aptver laika periodu kopš tās dibināšanas līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Valdemārpils vēsture · Redzēt vairāk »
Valiesāras pamiers
Valiesāras pamiera līgums bija pamiera līgums uz trīs gadiem, kuru Otrā Ziemeļu kara laikā 1658.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Valiesāras pamiers · Redzēt vairāk »
Varbekas pils
Uz Varbekas pils pamatiem celtā ēka. Varbekas pils vietas apraksts (no Broces kolekcijas, 1800). Varbekas bīskapa pils bija Tērbatas bīskapijas mūra pils Emajegi lejtecē pie senā Tērbatas-Peipusa ūdensceļa.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Varbekas pils · Redzēt vairāk »
Ventspils vēsture
Ventas grīva ap 1600. gadu. Saskatāma pilsēta ('''Windo'''), pils, kuģubūvētava un osta ar plostu tiltiem (no Zviedrijas kara arhīva) Ventspils vēsture aptver laika periodu no Ventspils dibināšanas Ventas grīvā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Ventspils vēsture · Redzēt vairāk »
Ventspils viduslaiku pils
Ventspils viduslaiku pils izskats mūsdienās Ventspils viduslaiku pils ir Livonijas ordeņa celta pils Ventas upes kreisajā krastā pirms tās ietekas Baltijas jūrā, kurā viduslaikos atradās Ventspils komtura mītne (ap 1290-1562).
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Ventspils viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Vitebskas apgabals
Vitebskas apgabals ir viens no Baltkrievijas apgabaliem.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Vitebskas apgabals · Redzēt vairāk »
Vladislavs IV Vāsa
Vladislavs IV Vāsa, krievu tradīcijā saukts par Vladislavu I jeb koroļēviču Vladislavu Žigimontoviču; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Krievijas ievēlētais cars no 1610. gada līdz 1613. gadam (formāli līdz 1634.), kad tika atcelts no troņa, un Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1632. gada līdz savai nāvei 1648. gadā. Pretendēja arī uz Zviedrijas karaļa troni.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Vladislavs IV Vāsa · Redzēt vairāk »
Zaporižjas Seča
alt.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Zaporižjas Seča · Redzēt vairāk »
Ziemeļu kari
Zviedrijas paplašināšanās Ziemeļu karu rezultātā (1560–1660). Ziemeļu kari ir kopējs apzīmējums daudziem bruņotiem konfliktiem starp Ziemeļeiropas, Austrumeiropas un Viduseiropas valstu karaspēkiem no 1554.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Ziemeļu kari · Redzēt vairāk »
Zviedrijas vēsture
Zviedrijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Zviedrijas teritorijā.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Zviedrijas vēsture · Redzēt vairāk »
Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces
Zviedrijas provinces ar ģerboņiem (Ēriks Dālbergs, 1667. gada zīmējums) Pēterim I. Labajā pusē redzami arī Zviedru Igaunijas un Zviedru Vidzemes ģerboņi Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces ir četras kultūrvēsturiskās zemes (Svēlande, Jētalande, Norlande un Estelande) un aizjūras provinces bijušās Zviedrijas lielvalsts teritorijā, kas pēc 1634.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1656. gads Latvijā
Rīgas aplenkums 1656. gada augustā-oktobrī (Ādama Pérelles gravīra). Šajā lapā ir apkopoti 1656.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un 1656. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1657. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1657.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un 1657. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1658. gads
1658.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un 1658. gads · Redzēt vairāk »
1659. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1659.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un 1659. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1660. gads Latvijā
1660. gada Jelgavas plāns. Šajā lapā ir apkopoti 1660.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un 1660. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1661. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1661.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un 1661. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1663. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1663.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un 1663. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
17. gadsimts
17.
Jaunums!!: Otrais Ziemeļu karš un 17. gadsimts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
1654.–1667. gada poļu-krievu karš, Plūdi (Polija), Plūdi (Polijas vēsture), Plūdi Polijas vēsturē, Poļu-zviedru karš (1655-1661).
