Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Pērkons (mitoloģija)

Indekss Pērkons (mitoloģija)

Lietuvā 18. gadsimtā atrasts no sudraba izliets ap pēdu garš Pērkona tēls. Uz tā ķermeņa vienā pusē iegravēts uzraksts„''Perkun tevaiti nedusmi uze man''” (Pērkon, tēvoci, nedusmojies uz mani), bet otrā pusē, uz galvas „''Perkunusi''”http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/5.pirmie/1latv/1.htm 1. Latviešu senatnes raksti Mikaloja Konstantīna Čurļoņa 1909. gada glezna „Perkūns” Sēlijā, pie kura agrāk notikusi Pērkona pielūgšana Pērkons (senprūšu: Percunis, jātvingu: Parkuns) ir viena no galvenajām dievībām latviešu un pārējo baltu mitoloģijā, kam ir līdzība ar galvenajām debesu dievībām vairākās citās indoeiropiešu reliģijās (indiešu Pardžanju, skandināvu Fjorgyn, slāvu Perunu (Перун)).

25 attiecības: Žemīna, Balti, Baltu reliģija, Brīvība (dziesma), Daugavas zvejnieku dziesma, Dižakmens, Imanta (dziesma), Jonišķi, Latgaļi, Latviešu mitoloģija, Leivi, Lietuvas lielkņaziste, Mėnuo Juodaragis, Mēness (dievība), Pērkons, Prūši, Prūšu mitoloģija, Rihards Vāgners, Saule (dievība), Sēmes pagasts, Tors (mitoloģija), Trimpula (Kā Daugava vaida), Vaidelotis, Vaka, Zemgale (valsts).

Žemīna

Lietuvā Žemīna lietuviešu mitoloģijā ir zemes dieviete un zemes personificējums, viena no galvenajām lietuviešu dievībām.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Žemīna · Redzēt vairāk »

Balti

dzelzs laikmetā (3.—4. gadsimtā). Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Centrālajai Viduskrievijai.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Balti · Redzēt vairāk »

Baltu reliģija

Laima Baltu reliģija ir seno baltu reliģija, kuras izpratni, trūkstot pilnvērtīgiem rakstu avotiem, meklē senajās hronikās, kā arī lietuviešu un latviešu mitoloģijās.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Baltu reliģija · Redzēt vairāk »

Brīvība (dziesma)

Brīvība ir Alfrēda Kalniņa dziesma jauktajam korim ar Ausekļa vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota Sestajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1926.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Brīvība (dziesma) · Redzēt vairāk »

Daugavas zvejnieku dziesma

Ādama Ores "Daugaviņa, māmuliņa. Dziesmas un šlaģeri" vāks (1923). Daugavas zvejnieku dziesma ir latviešu kora dziesma ar Friča Brīvzemnieka vārdiem, kuras Baumaņu Kārļa versija pirmo reizi atskaņota 1873.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Daugavas zvejnieku dziesma · Redzēt vairāk »

Dižakmens

Nīcgales Lielais akmens Dižakmens ir laukakmens, kura izmēri pārsniedz noteiktus parametrus un uz kuriem parasti attiecas noteikumi par dabas pieminekļu aizsardzību.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Dižakmens · Redzēt vairāk »

Imanta (dziesma)

Imanta ir Alfrēda Kalniņa jauktā kora dziesma ar Pumpura vārdiem, kas skanēja 1910.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Imanta (dziesma) · Redzēt vairāk »

Jonišķi

Jonišķi, agrākais latviskais nosaukums Jānišķe, ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos 39 kilometrus uz ziemeļiem no Šauļiem un 14 kilometrus uz dienvidiem no Latvijas robežas.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Jonišķi · Redzēt vairāk »

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Latviešu mitoloģija

Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Leivi

Leivi, arī Vidzemes igauņi, (— 'Gaujas igauņi') līdzās luciem ir viena no divām izzudušām igauņu valodas salām Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Leivi · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste (vecrietumkrievu: Великое князство Литовское, Руское, Жомойтское и иных) jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste bija lielvalsts mūsdienu Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas, Krievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Mėnuo Juodaragis

Mėnuo Juodaragis (MJR) ir Lietuvas mūzikas izdevniecības Dangus un sabiedriskās iestādes Baltijos Griaustinis kopš 1995.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Mėnuo Juodaragis · Redzēt vairāk »

Mēness (dievība)

Mēness fāzu un redzamā lieluma izmaiņas. Mēness (prūšu: Menig, Mēnins) ir Mēness dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Mēness (dievība) · Redzēt vairāk »

Pērkons

Pērkons var būt.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Pērkons · Redzēt vairāk »

Prūši

Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Prūši · Redzēt vairāk »

Prūšu mitoloģija

Romuvas svētnīca. K. Hartnoks "Vecā un jaunā Prūsija", 1684. gads. Prūšu mitoloģija (prūšu: tieš. tulk. — ticība) bija uz baltu mitoloģijas bāzes veidojusies reliģisko uzskatu sistēma, ar reliģisko kulta centru Romuvā, un hierarhizētu garīdzniecības organizāciju (priesteru — krīvu, — hierarhijas vadībā bija krīvu krīvs — Kriwo Kriweto).

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Prūšu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Rihards Vāgners

Vilhelms Rihards Vāgners (dzimis Leipcigā, miris Venēcijā) bija vācu komponists, mūzikas teorētiķis un esejists, galvenokārt pazīstams ar savām operām.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Rihards Vāgners · Redzēt vairāk »

Saule (dievība)

19. gadsimtā pielūgtais mītiskais saules veidols, Lietuvas Nacionālais muzejs. Saule (prūšu: Saule) ir Saules dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Saule (dievība) · Redzēt vairāk »

Sēmes pagasts

Sēmes pagasts ir viena no Tukuma novada administratīvajām teritorijām novada austrumos.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Sēmes pagasts · Redzēt vairāk »

Tors (mitoloģija)

"Tora kauja pret milžiem", Mortena Eskila Vinges glezna (1872). Tors (senangļu: Þunor, senaugšvācu: Punra) senskandināvu mitoloģijā ir pērkona un auglības dievs, Odina un Jerdas dēls.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Tors (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Trimpula (Kā Daugava vaida)

Trimpula (Kā Daugava vaida) sākuma notis. Trimpula (Kā Daugava vaida) ir patriotiska Baumaņu Kārļa kora dziesma ar Ausekļa vārdiem, kas atskaņota 1880.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Trimpula (Kā Daugava vaida) · Redzēt vairāk »

Vaidelotis

koklēm, jauneklis ar gar sāniem nolaistu zobenu un zirga galvaskauss Vaidelotis (prūšu: waidelotte) bija seno baltu tautu priesteris, reliģisko rituālu izpildītājs, kā arī seno latviešu dziesminieks un burtnieks.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Vaidelotis · Redzēt vairāk »

Vaka

Vaka (wacke, wakk, die Wacken) bija administratīva teritoriāla zemnieku pašpārvaldes vienība, kas viduslaikos un jaunajos laikos pastāvēja mūsdienu Vidzemes un Igaunijas laukos.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Vaka · Redzēt vairāk »

Zemgale (valsts)

Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.

Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Pērkoņtēvs.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »