Ātrāk nekā pārlūku!
53 attiecības: Askolds un Dirs, Žemaiši, Ņižņijnovgoroda, Baltijas jūra, Beloozeras kņazi, Belozerska, Bresta (Baltkrievija), Daugava, Dzelzs laikmets Latvijā, Grodņa, Grodņas kņazi, Hipatija hronika, Igors Rurikovičs, Izborska, Jaropolks Svjatoslavičs, Kijivas Krievzeme, Korosteņa, Krievijas vēsture, Krievu literatūra, Kriviči, Kvass, Latgaļi, Laurentija hronika, Lībiešu valoda, Līvu zemes, Merieši, Muroma, Muromieši, Nalsene, Normānisma teorija, Olevska, Ovruča, Pleskava, Pleskavas apgabals, Polockas vēsture, Radzivila hronika, Rostova, Rostovas kņazi, Ruriks, Staraja Ladoga, Svjatopolks Izjaslavičs, Svjatoslavs Igorevičs, Tartu, Turava, Turovas kņaziste, Veļikijnovgoroda, Vitebskas apgabals, Vladimirs Monomahs, 1258. gads, 852. gads, ..., 862. gads, 879. gads, 945. gads. Izvērst indekss (3 vairāk) »
Askolds un Dirs
Askolds un Dirs bija pusleģendāri pirmie varjagu Kijivas kagani līdz 882.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Askolds un Dirs · Redzēt vairāk »
Žemaiši
Baltu zemes pirms krusta kariem tagadējās Latvijas, Lietuvas, Krievijas (Kaļiņingradas), Baltkrievijas un Polijas teritorijās. Žemaišu zemes atradās starp kuršu, skalvju, jātvingu un aukštaišu zemēm. Kursas dalīšanas laikā (1253). Žemaiši (senkrievu: Жмудь; viduslaiku vācu valodā: Sameiten) ir Lietuvas rietumos kompakti dzīvojoša lietuviešu maztauta, kura runā žemaišu dialektā.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Žemaiši · Redzēt vairāk »
Ņižņijnovgoroda
Ņižņijnovgoroda ir sena pilsēta Krievijas Eiropas daļā, Ņižņijnovgorodas apgabala un Volgas federālā apgabala centrs, Krievijas Federācijas ceturtā lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Ņižņijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Beloozeras kņazi
Beloozeras kņazistes ģerbonis (1386). Beloozeras kņaziste (''Белозерское княж.'') Zelta Ordas atkarībā. Beloozeras kņazi bija vieni no Kijivas Krievzemes ziemeļaustrumu zemju valdniekiem, kuru galvenā mītne bija Beloozeras pils.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Beloozeras kņazi · Redzēt vairāk »
Belozerska
Belozerska, agrāk Beloozera (Белоозеро) ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Vologdas apgabala rietumu daļā pie Belojes ezera.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Belozerska · Redzēt vairāk »
Bresta (Baltkrievija)
Bresta (arī Бе́расьце, Бярэ́сьце) ir pilsēta Baltkrievijas galējos dienvidrietumos pie Polijas robežas Rietumu Bugas un Muhavecas upju satekas vietā, apgabala centrs.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Bresta (Baltkrievija) · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Daugava · Redzēt vairāk »
Dzelzs laikmets Latvijā
Baltu teritorijas agrīnā dzelzs laikmetā Baltu (violetā krāsā), slāvu (sarkanā krāsā) un somugru valodu aptuvenās robežas 5. - 7. gadsimtā m.ē. Baltu (tumšāk zilā krāsā), slāvu (zilā krāsā) un somugru valodu (dzeltenā krāsā) aptuvenās robežas 9. gadsimta sākumā Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā bija Latvijas vēstures periods, par kura sākumu nosacīti pieņem 1.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Dzelzs laikmets Latvijā · Redzēt vairāk »
Grodņa
Grodņa jeb Hrodna ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Grodņa · Redzēt vairāk »
Grodņas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Grodņas kņazs bija Grodņas dalienu kņazistes valdnieka tituls 11.-14.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Grodņas kņazi · Redzēt vairāk »
Hipatija hronika
Hipatija hronika jeb arī Ipatija hronika ir baznīcslāvu valodā pārrakstīts vairāku senāku Kijivas Krievzemes hroniku apkopojums.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Hipatija hronika · Redzēt vairāk »
Igors Rurikovičs
Ar sarkanu līniju apjozta Gardarīkes teritorija Invgara valdīšanas beigās (ap 960. gadu), ar oranžu līniju viņa dēla Svendoslava iekarojumi (964—970), ar violetu līniju Austrumromas impērijas teritorija.Kijivas kagans Ingvars ievāc meslus no drevļaniem (K.Ļebedeva zīmējums 20. gadsimta sākumā) Igors Rurikovičs (baznīcslāvu: Игорь) jeb Ingvars (senskandināvu: Ingvarr,; dzimis ap 878., miris 945. gadā) bija Kijivas (Kenugardas) kagans no 912.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Igors Rurikovičs · Redzēt vairāk »
Izborska
Skats uz cietoksni Izborskas cietoksnis ar Lukovkas torni (no 1330) Izborska (vidusaugšvācu: Îsburc; latviešu vēsturiski: Izbārste) bija sena nocietināta pilsēta mūsdienu Pleskavas apgabala rietumos, netālu no robežas ar Latviju un Igauniju, tagad Starijizborskas ciems.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Izborska · Redzēt vairāk »
Jaropolks Svjatoslavičs
Jaropolks Svjatoslavičs (baznīcslāvu:Ӕрополкъ,; dzimis ap 952. gadu, miris) īslaicīgi bija Kijivas (Kenugardas) kagans no 972.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Jaropolks Svjatoslavičs · Redzēt vairāk »
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »
Korosteņa
Korosteņa ir pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Žitomiras apgabalā.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Korosteņa · Redzēt vairāk »
Krievijas vēsture
Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Krievijas vēsture · Redzēt vairāk »
Krievu literatūra
Divi no krievu ievērojamākajiem rakstniekiem — Antons Čehovs un Ļevs Tolstojs 1901. gadā Krievu literatūra tiek attiecināta uz krievu valodā un senkrievu valodā rakstītajiem literārajiem darbiem, kā arī gan uz Krievijas teritorijā tapušajiem literatūras darbiem, gan uz krievu tautības cilvēku daiļradi ārpus valsts teritorijas.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Krievu literatūra · Redzēt vairāk »
Kriviči
Smoļenskā. Miniatūra no Radzivila hronikas, 15. gadsimta beigas. Kriviči, arī krīviči, ir 9.—17.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Kriviči · Redzēt vairāk »
Kvass
Krūka ar kvasu Vidzemes guberņā Kvasa tirdzniecība Rīgā uz ielas 1977. gadā Kvass jeb senāk dzersis ir dzēriens, ko iegūst, raudzējot kvasa misas maisījumu ar mikroorganismu kultūru raugu un pēc raudzēšanas tam pievienojot vai nepievienojot cukuru un citas pārtikas izejvielas un pārtikas piedevas.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Kvass · Redzēt vairāk »
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Latgaļi · Redzēt vairāk »
Laurentija hronika
baznīcslāvu valodā. Laurentija hronika jeb t.s. Suzdaļas hronika ir ap 1377.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Laurentija hronika · Redzēt vairāk »
Lībiešu valoda
Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Lībiešu valoda · Redzēt vairāk »
Līvu zemes
Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). R. Vitrams, 1939, 1954). Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Līvu zemes · Redzēt vairāk »
Merieši
Merieši un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Merieši bija sena somugru tauta, kas dzīvoja mūsdienu Jaroslavļas, Ivanovas apgabalos, Tveras apgabala un Maskavas apgabala austrumu daļā, Vologdas apgabala dienvidos un Kostromas apgabala rietumos.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Merieši · Redzēt vairāk »
Muroma
Muroma (varjagu: Móramar) ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Vladimiras apgabala austrumu daļā pie Okas upes.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Muroma · Redzēt vairāk »
Muromieši
Muromieši un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Muromieši bija sena somugru tauta, kas dzīvoja Okas baseinā mūsdienu Vladimiras apgabala austrumu daļā.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Muromieši · Redzēt vairāk »
Nalsene
Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Nalsene · Redzēt vairāk »
Normānisma teorija
Kijevas Krievzeme 11. gadsimtā Normānisma teorija ir uz senkrievu hroniku tekstiem balstīta teorija par Senās Krievzemes rašanos 9.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Normānisma teorija · Redzēt vairāk »
Olevska
Olevska ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Žitomiras apgabala Korosteņas rajonā.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Olevska · Redzēt vairāk »
Ovruča
Ovruča ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Žitomiras apgabala Korosteņas rajonā.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Ovruča · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Pleskava · Redzēt vairāk »
Pleskavas apgabals
Pleskavas apgabals ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā, pie valsts robežas ar Baltkrieviju, Latviju un Igauniju.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Pleskavas apgabals · Redzēt vairāk »
Polockas vēsture
Livonijas kara laikā 1579. gadā. Priekšplānā redzami vācu karakalpi ar sarkanbaltsarkano karogu. Polocka ir viens no vissenākajiem tirdzniecības un ortodoksās kristietības kultūras centriem Eiropas ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Polockas vēsture · Redzēt vairāk »
Radzivila hronika
Radzivila hronikas atvērums Radzivila hronika jeb tā sauktā Kēnigsbergas hronika ir apmēram 13.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Radzivila hronika · Redzēt vairāk »
Rostova
Rostova (varjagu: Ráðstofa) jeb Dižā Rostova ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Jaroslavļas apgabala dienvidu daļā pie Nero ezera.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Rostova · Redzēt vairāk »
Rostovas kņazi
Rostovas ģerbonis. Rostovas-Suzdaļas kņaziste (kartē - ''Rostov-Suzdal'') 11. gadsimtā. Zelta Ordai pakļautā Rostovas kņaziste (1386). Rostovas kņazi, arī Rostovas-Suzdaļas kņazi, Kijivas Krievzemes ziemeļaustrumu zemju valdnieki, kuru galvenā mītne bija Rostovas, vēlāk Suzdaļas pils.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Rostovas kņazi · Redzēt vairāk »
Ruriks
rūnu rakstā uz kāda Zviedrijas baznīcā iemūrēta rūnakmens. Ruriks, arī Rjuriks vai Roriks (varjagu: Roðrekr) (ap 830. - 879.) bija leģendārais rusu karavadonis, no kura sākās daudzas varjagu-krievu kņazu un lielkņazu dinastijas (Rurikoviči).
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Ruriks · Redzēt vairāk »
Staraja Ladoga
9. gs. varjagu kurgāni pie Volhovas upes (mūsdienu skats) Staraja Ladogas mūsdienu ģerbonis, kam pamatā ir Rurika dinastijas zīme - pikējošs vanagshttp://www.chernov-trezin.narod.ru/GerbRurika.htm Чернов Ю. В Старой Ладоге найден герб Рюрика?, 2009 Staraja Ladogas apmetnē atrastais rūnu raksts no 10. gs. - iespējams, visvecākais rakstu piemineklis Senajā Krievzemē Staraja Ladoga (— ‘Vecā Lādoga’) ir vēsturisks ciems, līdz 1703.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Staraja Ladoga · Redzēt vairāk »
Svjatopolks Izjaslavičs
Svjatopolks Izjaslavičs (dzimis, miris) bija Kijivas lielkņazs no 1093.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Svjatopolks Izjaslavičs · Redzēt vairāk »
Svjatoslavs Igorevičs
Bizantijas imperatoru Joanu Cimiski (1916. gada K.Ļebedeva zīmējums pēc Leona Diakona 10. gadsimta apraksta) Joana Cimiskes (pa kreisi) sarunas ar Svjatoslavu (miniatūra no 12. gadsimta manuskripta) Svjatoslavs Igorevičs vai Svendoslavs (baznīcslāvu: Ст҃ославъ, Свѧтославъ,,; dzimis 942. gadā, miris 972. gadā) bija Kijivas lielkņazs un Kijivas Krievzemes valdnieks no 959.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Svjatoslavs Igorevičs · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Tartu · Redzēt vairāk »
Turava
Turava jeb Turova ir pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabala rietumos, Žitkaviču rajonā pie Pripetes upes.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Turava · Redzēt vairāk »
Turovas kņaziste
Krievu kņazistes 11. un 12. gadsimtā Turovas kņaziste, saukta arī par Turovas un Pinskas kņazisti vai Turovas Krievzemi, kopš 10.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Turovas kņaziste · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Vitebskas apgabals
Vitebskas apgabals ir viens no Baltkrievijas apgabaliem.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Vitebskas apgabals · Redzēt vairāk »
Vladimirs Monomahs
Vladimirs Vsevolodovičs Monomahs (senkrievu: Володимиръ Мономахъ,,, kristītais vārds Vasilijs (Василий); dzimis, miris) bija Kijivas lielkņazs no 1113.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un Vladimirs Monomahs · Redzēt vairāk »
1258. gads
1258.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un 1258. gads · Redzēt vairāk »
852. gads
852.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un 852. gads · Redzēt vairāk »
862. gads
862.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un 862. gads · Redzēt vairāk »
879. gads
879.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un 879. gads · Redzēt vairāk »
945. gads
945.
Jaunums!!: Pagājušo gadu vēsture un 945. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Nestora hronika, Pagājušo laiku stāsts, Повесть временных лет.
