Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Palatāls līdzskanis

Indekss Palatāls līdzskanis

Palatālos līdzskaņus artikulē ar mēles virspusi (dorsu) paceltu pret cietajām aukslējām (palatu).

25 attiecības: Arābu valoda, Artikulācijas vieta, Baltu pirmvaloda, Dorsāls līdzskanis, Fidžiešu valoda, Interlingva, Khmeru valoda, Krievu alfabēts, Labiāli palatāls spraudzenis, Latgaliešu valoda, Latviešu valoda, Lībiešu valoda, Lietuviešu valoda, Mēlenis, Palatāls nazāls līdzskanis, Patskaņu harmonija, Postalveolārs līdzskanis, Retroflekss līdzskanis, Senpersiešu valoda, Starptautiskais fonētiskais alfabēts, Turku valoda, Unazigmīta, Velārs līdzskanis, Vjetnamiešu valoda, Zazu valoda.

Arābu valoda

Arābu valoda ( — al ʿarabiyyah vai vienkārši  — ʿarabī) runātāju skaita ziņā ir lielākā dzīvā semītu saimes valoda.

Jaunums!!: Palatāls līdzskanis un Arābu valoda · Redzēt vairāk »

Artikulācijas vieta

Artikulācijas vietas (pasīvās un aktīvās):1) eksolabiāla, 2) endolabiāla, 3) dentāla, 4) alveolāra, 5) postalveolāra, 6) prepalatāla, 7) palatāla, 8) velāra, 9) uvulāra, 10) faringāla, 11) glotāla, 12) epiglotāla, 13) radikāla, 14) posterodorsāla, 15) anterodorsāla, 16) lamināla, 17) apikāla, 18) subapikāla Artikulatorajā fonētikā par līdzskaņa artikulācijas vietu sauc aktīvā (kustīgā; parasti kāda no mēles daļām) un pasīvā (nekustīgā) artikulētēju saskarsmes vieta balss traktā gaisa plūsmas noslēgšanas brīdi.

Jaunums!!: Palatāls līdzskanis un Artikulācijas vieta · Redzēt vairāk »

Baltu pirmvaloda

Baltu pirmvaloda jeb pirmbaltu valoda ir hipotētiska valoda, no kuras cēlušās baltu valodas.

Jaunums!!: Palatāls līdzskanis un Baltu pirmvaloda · Redzēt vairāk »

Dorsāls līdzskanis

Dorsāls līdzskanis tiek artikulēts ar mēles virspuses vidējo daļu (dorsu).

Jaunums!!: Palatāls līdzskanis un Dorsāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Fidžiešu valoda

Fidžiešu valoda (Na vosa vaka-Viti) ir viena no austronēziešu valodām, kas izplatīta Fidži.

Jaunums!!: Palatāls līdzskanis un Fidžiešu valoda · Redzēt vairāk »

Interlingva

Interlingva (interlingua) ir starptautiska palīgvaloda (IAL), kuru laika posmā no 1937.

Jaunums!!: Palatāls līdzskanis un Interlingva · Redzēt vairāk »

Khmeru valoda

Khmeru valoda (ភាសាខ្មែរ, phiəsaa khmae) ir austroaziātu saimes valoda, Kambodžas valsts valoda.

Jaunums!!: Palatāls līdzskanis un Khmeru valoda · Redzēt vairāk »

Krievu alfabēts

Krievu alfabēts mūsdienu krievu valodas alfabēts un ir veidots uz kirilicas rakstu sistēmas pamata.

Jaunums!!: Palatāls līdzskanis un Krievu alfabēts · Redzēt vairāk »

Labiāli palatāls spraudzenis

Labiāli palatāls spraudzenis abhāzu valodas vārdā "'''ауаҩы'''" (''cilvēks''). Balsīgs labiāli palatāls spraudzenis ir reti sastopams koartikulēts līdzskanis.

Jaunums!!: Palatāls līdzskanis un Labiāli palatāls spraudzenis · Redzēt vairāk »

Latgaliešu valoda

2021. gada administratīvi teritoriālās reformas). Latgaliešu (latgalīšu) jeb latgaļu valoda (latgaļu volūda) ir indoeiropiešu valodu saimes austrumbaltu atzara latviešu valodas dialekts.

Jaunums!!: Palatāls līdzskanis un Latgaliešu valoda · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Palatāls līdzskanis un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Lībiešu valoda

Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.

Jaunums!!: Palatāls līdzskanis un Lībiešu valoda · Redzēt vairāk »

Lietuviešu valoda

Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Palatāls līdzskanis un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »

Mēlenis

Par mēleņiem latviešu valodniecībā sauc līdzskaņus, kuru aktīvais artikulētājs ir mēle.

Jaunums!!: Palatāls līdzskanis un Mēlenis · Redzēt vairāk »

Palatāls nazāls līdzskanis

Palatāls nazāls līdzskanis "'''ņ'''" apdzīvotās vietas nosaukumā ''Ņukši''. Balsīgs palatāls nazāls līdzskanis sastopams apmēram 35% Pasaules mutvārdu valodu.

Jaunums!!: Palatāls līdzskanis un Palatāls nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Patskaņu harmonija

Patskaņu harmonija ir patskaņus asimilējošs fonoloģisks process.

Jaunums!!: Palatāls līdzskanis un Patskaņu harmonija · Redzēt vairāk »

Postalveolārs līdzskanis

Postalveolārus līdzskaņus izrunā ar mēli skarot alveolas aizmugurējo daļu mazliet tālāk, nekā artikulējot alveolāros līdzskaņus, bet ne tik tālu pie cietajām aukslējām, kā artikulējot palatālos līdzskaņus.

Jaunums!!: Palatāls līdzskanis un Postalveolārs līdzskanis · Redzēt vairāk »

Retroflekss līdzskanis

Par retrofleksiem sauc līdzskaņus, kuru artikulēšanai mēle pieskaras mutes dobuma velvei aiz alveolas, vai arī tiek pagriezta atpakaļ līdz cietajām aukslējām; respektīvi - tiek artikulēti no postalveolārās līdz palatālai artikulācijas vietai.

Jaunums!!: Palatāls līdzskanis un Retroflekss līdzskanis · Redzēt vairāk »

Senpersiešu valoda

Senpersiešu, senpersu jeb vienkārši persu valoda ir Irānas senā valoda (ap. 600 p.m.ē līdz 300 p.m.ē.). Senpersiešu valoda līdzās avestai ir senākās dokumentētās irāņu valodas.

Jaunums!!: Palatāls līdzskanis un Senpersiešu valoda · Redzēt vairāk »

Starptautiskais fonētiskais alfabēts

Starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA) ir fonētiskās transkribēšanas sistēma, kas radīta uz latīņu alfabēta pamata un kuru Starptautiskā fonētiskā asociācija akceptējusi kā runāto valodu skaņu standartizētu attēlojumu.

Jaunums!!: Palatāls līdzskanis un Starptautiskais fonētiskais alfabēts · Redzēt vairāk »

Turku valoda

Turku valoda (turku: Türkçe) ir valoda, ko prot vairāk nekā 63 miljoni cilvēku, (ap 50 miljoniem tā ir dzimtā valoda), kas padara to par lielāko tjurku valodu pēc pratēju skaita.

Jaunums!!: Palatāls līdzskanis un Turku valoda · Redzēt vairāk »

Unazigmīta

Unazigmīta (уӈазиӷмит, ungazighmiit), arī čapļiniešu valoda vai centrālā Sibīrijas jupiku valoda, Sibīrijas jupiku valoda, Čapļinas dialekts, ir lielākā no eskimosu–aleutu valodu saimes juitu valodām.

Jaunums!!: Palatāls līdzskanis un Unazigmīta · Redzēt vairāk »

Velārs līdzskanis

Velāri līdzskaņi tiek artikulēti ar mēles pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.

Jaunums!!: Palatāls līdzskanis un Velārs līdzskanis · Redzēt vairāk »

Vjetnamiešu valoda

Vjetnamiešu valoda (tiếng Việt) ir austroaziātu saimes valoda.

Jaunums!!: Palatāls līdzskanis un Vjetnamiešu valoda · Redzēt vairāk »

Zazu valoda

Zazu valoda, arī zazaki (zazaki), ir irāņu valoda, kurā galvenokārt runā zazu etniskā grupa, kas dzīvo Turcijas austrumu daļā, Eifratas upes augštecē esošajos Tundželi, Bingelas, Erzindžanas un Elazīgas ilos.

Jaunums!!: Palatāls līdzskanis un Zazu valoda · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Palatāli līdzskaņi.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »