Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Paleocēns

Indekss Paleocēns

Paleocēns (— "sens" + — "jauns") ir paleogēna perioda pirmā epoha ar kuru sākas kainozojs.

Satura rādītājs

  1. 21 attiecības: Ģeoloģiskā laika skala, Īstie raibeņi, Eocēns, Euarhonti, Hameleoni, Hotingerinas, Kainozojs, Meandropsinīdas, Numulītu dzimta, Numulītu virsdzimta, Opertorbitolitīnas, Paleocēna-eocēna termālais maksimums, Paleogēns, Pirmprimātu placentāļi, Plēsīgie somaiņi, Primāti, Snuķaiņi, Suņu dzimta, Suņveidīgie, Svīrveidīgie, Zaķveidīgie.

Ģeoloģiskā laika skala

Ģeoloģiskais pulkstenis ar notikumiem un proporcionāli iekrāsotiem periodiem (angļu valodā) Ģeoloģiskā laika skala ir hronoloģiska mērīšanas sistēma, kuru izmanto ģeologi, paleontologi un Zemes zinātnieki, lai aprakstītu laiku un attiecības starp notikumiem Zemes vēsturē.

Skatīt Paleocēns un Ģeoloģiskā laika skala

Īstie raibeņi

Īstie raibeņi, raibeņu apakšdzimta (Nymphalinae) ir viena no divpadsmit raibeņu dzimtas (Nymphalidae) apakšdzimtām.

Skatīt Paleocēns un Īstie raibeņi

Eocēns

dzintarā. Eocēns (— "ausma" + — "jauns") ir paleogēna perioda otrā epoha.

Skatīt Paleocēns un Eocēns

Euarhonti

Euarhonti (Euarchonta) ir zīdītāju klases (Mammalia) lielkārta, kas apvieno 4 kārtas un kas kopīgi ar grauzējveidīgajiem (Glires) veido pirmprimātu placentāļu virskārtu (Euarchontoglires).

Skatīt Paleocēns un Euarhonti

Hameleoni

Hameleonu dzimta (Chamaeleonidae) ir zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) dzimta.

Skatīt Paleocēns un Hameleoni

Hotingerinas

Hotingerinas (Hottingerina) ir izmirusi bentisku foraminiferu ģints meandropsinīdu dzimtā (miliolīdu kārta).

Skatīt Paleocēns un Hotingerinas

Kainozojs

Kainozojs jeb kainozoja ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures pašreizējā ēra, kas sākās pirms 66,0 miljoniem gadu un turpinās līdz mūsdienām.

Skatīt Paleocēns un Kainozojs

Meandropsinīdas

Meandropsinīdas (Meandropsinidae) ir izmirušu bentisku foraminiferu dzimta miliolīdu kārtā.

Skatīt Paleocēns un Meandropsinīdas

Numulītu dzimta

Numulītu dzimta (Nummulitidae) ir foraminīferu dzimta rotaliīdu kārtā.

Skatīt Paleocēns un Numulītu dzimta

Numulītu virsdzimta

Numulītu virsdzimta (Nummulitoidea) ir foraminīferu virsdzimta rotaliīdu kārtā.

Skatīt Paleocēns un Numulītu virsdzimta

Opertorbitolitīnas

Opertorbitolitīnas (Opertorbitolitinae) ir izmirusi bentisku foraminīferu apakšdzimta miliolīdu kārtā.

Skatīt Paleocēns un Opertorbitolitīnas

Paleocēna-eocēna termālais maksimums

Klimata izmaiņas pēdējo 65 mlj. gadu laikā. Redzams straujš temperatūras kāpuma pīķis (PETM) pirms 55 mlj. gadu. Paleocēna-eocēna termālais maksimums (vai Initial Eocene Thermal Maximum, saīsināti PETM vai IETM) ir ģeoloģisks notikums, kas norisinājās uz paleocēna un eocēna robežas (apmēram pirms 55,5 miljoniem gadu), izsaukdams strauju Zemes klimata sasilšanu, būtiskas izmaiņas atmosfērā un vairāku sugu izmiršanu.

Skatīt Paleocēns un Paleocēna-eocēna termālais maksimums

Paleogēns

Paleogēns ir kainozoja ēras pirmais periods, kas ilga 42 miljonus gadu (no 65,5 ± 0,3 līdz 23,03 ± 0,05 miljonu gadu pirms mūsdienām).

Skatīt Paleocēns un Paleogēns

Pirmprimātu placentāļi

Pirmprimātu placentāļi, pirmprimātu placentāļu virskārta (Euarchontoglires) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) visrkārtām, kas apvieno 5 kārtas un kuras tiek iedalītas divās lielās grupas: grauzējveidīgajos (Glires) un euarhontos (Euarchonta).

Skatīt Paleocēns un Pirmprimātu placentāļi

Plēsīgie somaiņi

Plēsīgie somaiņi jeb plēsējsomaiņi (Dasyuromorphia) ir viena no Austrālijas somaiņu (Australidelphia) kārtām, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas dzimtas un vienu izmirušo vilksomaiņu dzimtu (Thylacinidae).

Skatīt Paleocēns un Plēsīgie somaiņi

Primāti

Primāti (Primates) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām.

Skatīt Paleocēns un Primāti

Snuķaiņi

Snuķaiņi (Proboscidea) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta, kurā ir tikai viena mūsdienās dzīvojošu dzīvnieku dzimta — ziloņu dzimta (Elephantidae) — un vairākas izmirušas dzimtas.

Skatīt Paleocēns un Snuķaiņi

Suņu dzimta

Suņu dzimtas (Canidae) dzīvnieki ir plēsēji, un tie iedalās trīs daļās: suņu ciltī (Canini), lapsu ciltī (Vulpini) un dzimtas pamatciltī (Basal Caninae), kas ir primitīvākā no visām trijām, tajā ir iedalītas divas suņu dzimtas ģintis (lielausu lapsas un jenotsuņi), kas īsti neiederas nedz suņu ciltī, nedz lapsu ciltī.

Skatīt Paleocēns un Suņu dzimta

Suņveidīgie

Suņveidīgo apakškārta (Caniformia) ir viena no divām plēsēju apakškārtām.

Skatīt Paleocēns un Suņveidīgie

Svīrveidīgie

Svīrveidīgie, svīrveidīgo kārta (Apodiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).

Skatīt Paleocēns un Svīrveidīgie

Zaķveidīgie

Zaķveidīgie, zaķveidīgo kārta (Lagomorpha) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām, kas apvieno zaķus, trušus un svilpējzaķus.

Skatīt Paleocēns un Zaķveidīgie