Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Paskāls

Indekss Paskāls

Paskāls (simbols: Pa) ir SI spiediena mērvienība.

62 attiecības: Agloporīts, Altimetrs, Anrī Bergsons, Atmosfēra, Atmosfēra (mērvienība), Atmosfēras spiediens, Šarla likums, Šķīdums, Šķīdumu koligatīvās īpašības, Ūdensgredzena vakuumsūknis, Ņūtona viskozitātes likums, Āzijas maksimums, Boila—Mariota likums, Ciklons, Dimants, Dzīvsudraba staba milimetrs, Ešelons (aviācija), Einšteinijs, Eiropa (pavadonis), Gāze, Gāzizlāde, Gāzu konstante, Gē-Lisaka likums, Grafīts, Ideālas gāzes likums, Izturības robeža, Jonu mikroskops, Junga modulis, Jupiters (planēta), Kandela, Kosmiskais lifts, Manometriskais spiediens, Marss (planēta), Mēness, Mega, Mehāniskais spriegums, Molekula, Molekulāri kinētiskā teorija, Normāli apstākļi, Osmotiskais spiediens, PA, Paskāls (nozīmju atdalīšana), Pirmais termodinamikas likums, Plutons (pundurplanēta), Sekunde, Skrūve, Spiedes stiprība, Spiediens, Sprādziens, Spriegums (nozīmju atdalīšana), ..., Starptautiskā mērvienību sistēma, Titāns (pavadonis), Torkretēšana, Trīskāršais punkts, Tritons (pavadonis), Vakuums, Venera (planēta), Zeme, Zemes klātne (transports), Zvaigzne, 100 (skaitlis), 2001. gads. Izvērst indekss (12 vairāk) »

Agloporīts

Agloporīts ir ugunsdrošs būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot mitrus mālus ar samaltu akmeņogļu piedevu.

Jaunums!!: Paskāls un Agloporīts · Redzēt vairāk »

Altimetrs

AltimetrsAltimetrs ir augstuma mērierīces instruments gaisa kuģa lidošanas augstuma vai kāda cita objekta augstuma noteikšanai virs noteiktā līmeņa.

Jaunums!!: Paskāls un Altimetrs · Redzēt vairāk »

Anrī Bergsons

Anrī Luijs Bergsons (Henri Louis Bergson, dzimis, miris) bija franču filosofs, intuitīvists, pazīstamākais t.s. "dzīves filosofijas” pārstāvis.

Jaunums!!: Paskāls un Anrī Bergsons · Redzēt vairāk »

Atmosfēra

Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.

Jaunums!!: Paskāls un Atmosfēra · Redzēt vairāk »

Atmosfēra (mērvienība)

Atmosfēra (apzīmējums atm) ir ārpussistēmu spiediena mērvienība, kas vienāda ar normālu atmosfēras spiedienu uz Zemes jūras līmenī, t.i., spiediens atbilst 760 mm augstam dzīvsudraba stabiņam 0°С temperatūrā ar dzīvsudraba blīvumu 13595,1 kg/m³ un normālu brīvās krišanas paātrinājumu 9,80665 m/s².

Jaunums!!: Paskāls un Atmosfēra (mērvienība) · Redzēt vairāk »

Atmosfēras spiediens

15 gadu vidējais atmosfēras spiediens jūras līmenī (augšā vasaras, apakšā ziemas atmosfēras spiediens) Atmosfēras spiediens ir Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ gaisam pievelkoties pie Zemes virsmas.

Jaunums!!: Paskāls un Atmosfēras spiediens · Redzēt vairāk »

Šarla likums

Šarla likums ir viens no ideālās gāzes likumiem.

Jaunums!!: Paskāls un Šarla likums · Redzēt vairāk »

Šķīdums

Šķīdums ir stabila homogēna dispersa sistēma jeb vairākkomponenšu vienfāzes sistēma.

Jaunums!!: Paskāls un Šķīdums · Redzēt vairāk »

Šķīdumu koligatīvās īpašības

Šķīdumu koligatīvās īpašības ir tās šķīdumu jeb solvātu īpašības, kuras nosaka izšķīdušās vielas daļiņu (atomu, molekulu, jonu) tieksme saistīties ar šķīdinātāja jeb solventa molekulām un kuru izpausme ir atkarīga tikai no izšķīdušās vielas daļiņu koncentrācijas.

Jaunums!!: Paskāls un Šķīdumu koligatīvās īpašības · Redzēt vairāk »

Ūdensgredzena vakuumsūknis

Ūdensgredzena vakuumsūknis ir mehānisms, kas tiek lietots tvaika, gāzu vai šķidruma maisījumu sūknēšanai.

Jaunums!!: Paskāls un Ūdensgredzena vakuumsūknis · Redzēt vairāk »

Ņūtona viskozitātes likums

Ņūtona viskozitātes likums ir matemātiska izteiksme, kas izsaka sakarību starp plūstošas vielas divu paralēlu, savstarpēji kustīgu slāņu iekšējās berzes spēkiem, slāņu laukumu un ātruma gradientu: F_b.

Jaunums!!: Paskāls un Ņūtona viskozitātes likums · Redzēt vairāk »

Āzijas maksimums

Āzijas maksimums (Centrālāzijas anticiklons, Mongolijas anticiklons, Sibīrijas anticiklons) — augsta spiediena zona Āzijas vidienē gandrīz visā ziemas periodā.

Jaunums!!: Paskāls un Āzijas maksimums · Redzēt vairāk »

Boila—Mariota likums

Boila—Mariota likums, pazīstams arī kā Boila likums un Taunlija likums, ir viens no ideālās gāzes likumiem, gāzu saspiešanas likums.

Jaunums!!: Paskāls un Boila—Mariota likums · Redzēt vairāk »

Ciklons

Ciklons Islandes tuvumā 2003. gadā Ciklons ir liels atmosfēras veidojums, kurā ir zems atmosfēras spiediens ciklona centrā.

Jaunums!!: Paskāls un Ciklons · Redzēt vairāk »

Dimants

Dimants (adamas — ‘neievainojamais’) ir oglekļa alotrops (citi oglekļa alotropi ir grafīts, fullerēns, karbīns, oglekļa nanocaurulītes, dimanta nanostienīši, lonsdaleīts un citi), kurā oglekļa atomi ir sakārtoti izometriski heksoktaedriskā kristāla režģī.

Jaunums!!: Paskāls un Dimants · Redzēt vairāk »

Dzīvsudraba staba milimetrs

Spiedienu mēra, ceļoties dzīvsudraba šķidrumam graduētā traukā Dzīvsudraba staba milimetrs (mm Hg, dz. st. mm) ir ārpussistēmas spiediena mērvienība, ko lieto meteoroloģijā atmosfēras spiediena mērīšanai, medicīnā asinsspiediena mērīšanai un citur.

Jaunums!!: Paskāls un Dzīvsudraba staba milimetrs · Redzēt vairāk »

Ešelons (aviācija)

Lidojuma līmeņu shēma, ko ietekmē meteoroloģiskie apstākļi Lidojuma līmenis (no; FL) aviācijā ir gaisa kuģa drošs kreisēšanas līmenis, kas ir konstanta atmosfēras spiediena virsma, kas saistīta ar īpašo spiediena rādītāju (1013,25 hPa (hektopaskāli) — jeb 29,92 in Hg (dzīvsudraba collas)) un ir atdalīta no citām virsmām ar īpašiem spiediena intervāliem, ko mēra ar borta atmosfēras spiediena mēraparātu — altimetru.

Jaunums!!: Paskāls un Ešelons (aviācija) · Redzēt vairāk »

Einšteinijs

Einšteinijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Es un atomskaitli 99.

Jaunums!!: Paskāls un Einšteinijs · Redzēt vairāk »

Eiropa (pavadonis)

Eiropa ir Jupitera pavadonis, mazākais no četriem Galileja pavadoņiem.

Jaunums!!: Paskāls un Eiropa (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Gāze

Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.

Jaunums!!: Paskāls un Gāze · Redzēt vairāk »

Gāzizlāde

Gāzizlāde ir procesu kopums, kas norisinās gāzē, kurā plūst elektriskā strāva.

Jaunums!!: Paskāls un Gāzizlāde · Redzēt vairāk »

Gāzu konstante

Par gāzu konstanti sauc gan universālo gāzu konstanti, gan specifisko gāzu konstanti.

Jaunums!!: Paskāls un Gāzu konstante · Redzēt vairāk »

Gē-Lisaka likums

Animācija, kas parāda attiecību starp tilpumu un temperatūru, kad masa un spiediens ir konstants Gē-Lisaka likums ir viens no ideālās gāzes likumiem.

Jaunums!!: Paskāls un Gē-Lisaka likums · Redzēt vairāk »

Grafīts

Grafīts. Grafīts ( — 'raksts') ir minerāls no elementu tīrradņu klases (sastāv tikai no viena elementa — oglekļa).

Jaunums!!: Paskāls un Grafīts · Redzēt vairāk »

Ideālas gāzes likums

Ideālas gāzes likums ir hipotētiskās ideālās gāzes stāvokļa vienādojums.

Jaunums!!: Paskāls un Ideālas gāzes likums · Redzēt vairāk »

Izturības robeža

Izturības robeža ir viena no materiālu mehāniskajām īpašībām, tas ir mehāniskais spriegums, kuru pārsniedzot sākas materiāla sabrukšana.

Jaunums!!: Paskāls un Izturības robeža · Redzēt vairāk »

Jonu mikroskops

thumb Jonu mikroskops (jeb jonu projektors) sastāv no sfēriska trauka, kuras rādiuss ir aptuveni 0,1 m (10 cm), un volframa adatas, kuras smaile novietota trauka centrā (sk. zīmējumu).

Jaunums!!: Paskāls un Jonu mikroskops · Redzēt vairāk »

Junga modulis

Junga modulis jeb materiāla elastības modulis ir koeficients, kas raksturo materiāla pretestību stiepes vai spiedes elastīgajai deformācijai.

Jaunums!!: Paskāls un Junga modulis · Redzēt vairāk »

Jupiters (planēta)

Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.

Jaunums!!: Paskāls un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »

Kandela

Kandela (no — 'svece'; apzīmējums: cd) ir SI sistēmas gaismas stipruma mērvienība.

Jaunums!!: Paskāls un Kandela · Redzēt vairāk »

Kosmiskais lifts

NASA konceptuālais kosmiskais lifts mākslinieka skatījumā Kosmiskais lifts ir konceptuāls pacēlājs kravu nogādāšanai no Zemes kosmosā.

Jaunums!!: Paskāls un Kosmiskais lifts · Redzēt vairāk »

Manometriskais spiediens

Manometriskais spiediens ir spiediens ko iegūst mērot dotās vides spiedienu ar manometru.

Jaunums!!: Paskāls un Manometriskais spiediens · Redzēt vairāk »

Marss (planēta)

Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".

Jaunums!!: Paskāls un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Paskāls un Mēness · Redzēt vairāk »

Mega

Mega (pieraksta ar lielo burtu M), viens no metriskās sistēmas mērvienību daudzkārtņiem, kas rāda, ka pamatmērvienība ir reizināta ar vienu miljonu (106 jeb). Piemēram: MPa (megapaskāls, jeb miljons paskālu), Mg (megagrams, jeb miljons gramu; šajā gadījumā biežāk lieto mērvienību tonna) Informācijas tehnoloģijās ar "mega" arī apzīmē miljonu, piemēram MB (megabaits, jeb baitu), lai gan agrāk (dažkārt arī tagad) 1 megabaits bija (220).

Jaunums!!: Paskāls un Mega · Redzēt vairāk »

Mehāniskais spriegums

Klints plaisas, kuras radušās mehāniskā sprieguma iedarbībā. Mehāniskais spriegums ir fizikāls lielums, kurš raksturo ārējo spēku iedarbībā ķermenī radušos iekšējos spēkus.

Jaunums!!: Paskāls un Mehāniskais spriegums · Redzēt vairāk »

Molekula

3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.

Jaunums!!: Paskāls un Molekula · Redzēt vairāk »

Molekulāri kinētiskā teorija

Molekulāri kinētiskā teorija (krievu: молекулярно-кинетическая теория) jeb gāzu kinētiskā teorija (angļu: kinetic theory of gases) ir fizikas teorija, kuras pamatā ir trīs eksperimentāli pierādīti principi.

Jaunums!!: Paskāls un Molekulāri kinētiskā teorija · Redzēt vairāk »

Normāli apstākļi

Pēc Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības (IUPAC) ieteikuma par normāliem apstākļiem termodinamikā sauc apstākļus, kur temperatūra ir 273,15 K (0oC) un spiediens ir 1 bar (750 mmHg; 100 000 Pa; 0,99 atm).

Jaunums!!: Paskāls un Normāli apstākļi · Redzēt vairāk »

Osmotiskais spiediens

Osmotiskais spiediens (apzīmē ar π) ir spiediens, kas pielikts puscaurlaidīgai membrānai, kas atdala divus dažādas koncentrācijas šķīdumus, un vērsts virzienā no atšķaidītākā šķīduma (robežgadījumā — tīra šķīdinātāja) uz koncentrētāku.

Jaunums!!: Paskāls un Osmotiskais spiediens · Redzēt vairāk »

PA

PA var būt:;Pa.

Jaunums!!: Paskāls un PA · Redzēt vairāk »

Paskāls (nozīmju atdalīšana)

Paskāls var būt.

Jaunums!!: Paskāls un Paskāls (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Pirmais termodinamikas likums

Pirmais termodinamikas likums ir termodinamikas princips, kas saskaņā ar enerģijas nezūdamības likumu nosaka, ka 1) siltumapmaiņas procesā termodinamiskai sistēmai pievadīts siltuma daudzums tiek patērēts divējādi: mainot sistēmas iekšējo enerģiju vai sistēmai pastrādājot mehānisko darbu (darbu veic gāze); 2) termodinamiskajai sistēmai pievadīts siltuma daudzums un tai pielikts darbs izmaina sistēmas iekšējo enerģiju (darbu veic ārējie spēki).

Jaunums!!: Paskāls un Pirmais termodinamikas likums · Redzēt vairāk »

Plutons (pundurplanēta)

Plutons jeb 134340 Pluto (simboli: ⯓ vai ♇) ir pundurplanēta Saules sistēmā.

Jaunums!!: Paskāls un Plutons (pundurplanēta) · Redzēt vairāk »

Sekunde

Punkts iedegas vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.

Jaunums!!: Paskāls un Sekunde · Redzēt vairāk »

Skrūve

Bultskrūve ar uzgriezni un kokskrūve Skrūve ir stiprinājuma veids, ko raksturo spirālveida kores (ko sauc par ārējo vītni), kas ir izveidotas ap cilindrveida vai konusveida materiālu.

Jaunums!!: Paskāls un Skrūve · Redzēt vairāk »

Spiedes stiprība

Spiedes stiprība raksturo materiāla spēju pretoties aksiāli vērstiem saspiešanas spēkiem.

Jaunums!!: Paskāls un Spiedes stiprība · Redzēt vairāk »

Spiediens

Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.

Jaunums!!: Paskāls un Spiediens · Redzēt vairāk »

Sprādziens

Sprāgstvielu sprādziensAviācijas bumbu sprādzienu simulācija aviācijas šovā Sprādziens ir ļoti ātra lielas enerģijas izdalīšanās ierobežotā (noslēgtā) tilpumā.

Jaunums!!: Paskāls un Sprādziens · Redzēt vairāk »

Spriegums (nozīmju atdalīšana)

Spriegums var būt.

Jaunums!!: Paskāls un Spriegums (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Starptautiskā mērvienību sistēma

nav ieviesta Col-end SI jeb Starptautiskā mērvienību sistēma ir izplatītākā mērvienību sistēma pasaulē.

Jaunums!!: Paskāls un Starptautiskā mērvienību sistēma · Redzēt vairāk »

Titāns (pavadonis)

Titāns ir Saturna pavadonis, otrs lielākais Saules sistēmas planētas pavadonis (aiz Ganimēda).

Jaunums!!: Paskāls un Titāns (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Torkretēšana

Armatūras torkretēšana Torkretēšana (latīņu valodā tor — "apmetums" + cret — "sablīvēts") ir sacementējošā maisījuma strūklas uzklāšana ar uzpūšanas paņēmienu zem spiediena uz dažādām remontējamām virsmām, kā arī uz armatūru iekļaujošām virsmām un tilpumiem, ko izmanto būvniecībā, remontdarbos un konstrukciju aizarklājumiem.

Jaunums!!: Paskāls un Torkretēšana · Redzēt vairāk »

Trīskāršais punkts

Tipiska vielas stāvokļa diagramma, kurā zaļā līnija attiecas uz lielāko daļu vielu, savukārt raustītā zaļā līnija parāda ūdens anomālo uzvedību Trīskāršais punkts termodinamikā ir vielas temperatūras un spiediena vērtības, pie kurām vienlaicīgi pastāv trīs agregātstāvokļa fāzes (šķidrā fāze, gāzveida fāze un cietā fāze), tādējādi starp tām pastāv termodinamiskais līdzsvars.

Jaunums!!: Paskāls un Trīskāršais punkts · Redzēt vairāk »

Tritons (pavadonis)

Tritons ir lielākais Neptūna pavadonis, kuru atklāja angļu astronoms Viljams Lasels 1846.

Jaunums!!: Paskāls un Tritons (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Vakuums

Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.

Jaunums!!: Paskāls un Vakuums · Redzēt vairāk »

Venera (planēta)

Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.

Jaunums!!: Paskāls un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Paskāls un Zeme · Redzēt vairāk »

Zemes klātne (transports)

Autoceļa virsbūves šķērsgriezums uz zemes klātnes Zemes klātne ir grunts būve, kuru iegūst zemes virskārtu apstrādājot līdz tādam stāvoklim, kas ļauj uz tās būvēt būves t.sk.

Jaunums!!: Paskāls un Zemes klātne (transports) · Redzēt vairāk »

Zvaigzne

angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.

Jaunums!!: Paskāls un Zvaigzne · Redzēt vairāk »

100 (skaitlis)

Ceļazīme, kas norāda, ka nedrīkst braukt ātrāk par 100 km/h Simts jeb 100 ir naturāls skaitlis, kurš atrodas starp 99 un 101.

Jaunums!!: Paskāls un 100 (skaitlis) · Redzēt vairāk »

2001. gads

2001.

Jaunums!!: Paskāls un 2001. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

KPa, Paskāls (mērvienība).

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »