Ātrāk nekā pārlūku!
81 attiecības: Akmeņtārtiņš, Amerikas cūkšņukura skunkss, Argals, Astrahaņas apgabala Sarkanā grāmata, Šaurlapu spilve, Žoga vīķis, Čapmana zebra, Čuņčiņš, Baltā cielava, Bārdzīlīte, Bezdelīga, Bifeļi, Birmas seskāpsis, Birztalas virza, Boutona scinks, Cilvēks, Daurijas bezdelīga, Džērsijas zooloģiskais dārzs, Dižknābja vārna, Dizentērija, Gorillas, Haida Gvaī, Holotips, Javas seskāpsis, Jūras ūdele, Jenoti, Kamolzāles, Kanādas bēdrozis, Krastu čurkste, Krauklis, Laucis, Lielais baltais gārnis, Lielais dumpis, Lipīgā sveķene, Mangroves, Mariju salu jenots, Mazais ērglis, Mazais baltais gārnis, Mazais dumpis, Mazais gulbis, Mājas čurkste, Mājas vista, Meža cūka, Meža kaķis, Meža pūce, Mednis, Melngalvas ķauķis, Nakts gārnis, Neīstā madara, Parastais jenots, ..., Parastā plaukšķene, Piedervieta, Polārais vilks, Puma, Purva madara, Rase (bioloģija), Rase (cilvēku klasifikācija), Rūsganais lūsis, Rubenis, Saiga, Salu lapsa, Sarkanrīklīte, Sīlis, Sējas zirņi, Sibīrijas kolonoks, Sila cīrulis, Skābeņlapu sūrene, Skujkoku ligzdu koksngrauzis, Stepes piekūns, Strauss, Svilpis, Tinis, Tropu pigmejvāvere, Velēnu radzene, Zīdaste, Zebiekste, Ziemeļbriedis, Zivju cauna, Zivju gārnis, Zobenvalis, Zvirbuļu vanags. Izvērst indekss (31 vairāk) »
Akmeņtārtiņš
Akmeņtārtiņš (Arenaria interpres) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo kārtas bridējputns.
Jaunums!!: Pasuga un Akmeņtārtiņš · Redzēt vairāk »
Amerikas cūkšņukura skunkss
Amerikas cūkšņukura skunkss (Conepatus leuconotus) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.
Jaunums!!: Pasuga un Amerikas cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »
Argals
Argali jeb kalnu aitas, arī arhari vai kačkari ir pārnadžu zīdītāji no dobradžu dzimtas, kas dzīvo Vidusāzijas un Centrālāzijas kalnu reģionos (Himalajos, Tibetā, Altajā), tostarp Sibīrijas dienvidos.
Jaunums!!: Pasuga un Argals · Redzēt vairāk »
Astrahaņas apgabala Sarkanā grāmata
Astrahaņas apgabala Sarkanā grāmata ir oficiāls dokuments, kas satur datu kopumu par reto un esošo uz iznīkšanas robeža dzīvnieku un savvaļā augušos augu un sēņu sugu (pasugu, populāciju), kas sastopami Astrahaņas apgabala teritorijā, stāvokli, izplatību un aizsardzības pasākumiem.
Jaunums!!: Pasuga un Astrahaņas apgabala Sarkanā grāmata · Redzēt vairāk »
Šaurlapu spilve
Šaurlapu spilve ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.
Jaunums!!: Pasuga un Šaurlapu spilve · Redzēt vairāk »
Žoga vīķis
Žoga vīķis (Vicia sepium) ir mainīga izskata augu suga vīķu ģintī.
Jaunums!!: Pasuga un Žoga vīķis · Redzēt vairāk »
Čapmana zebra
Čapmana zebra (Equus quagga chapmani) ir līdzenumu zebras (Equus quagga) viena no pasugām.
Jaunums!!: Pasuga un Čapmana zebra · Redzēt vairāk »
Čuņčiņš
Čuņčiņš (Phylloscopus collybita) ir Latvijā ļoti bieži sastopams ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kurš izplatīts teju vai visā Eiropā, kā arī Āzijas taigas zonā.
Jaunums!!: Pasuga un Čuņčiņš · Redzēt vairāk »
Baltā cielava
Baltā cielava (Motacilla alba) ir Latvijā bieži sastopams neliela izmēra zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas putns.
Jaunums!!: Pasuga un Baltā cielava · Redzēt vairāk »
Bārdzīlīte
Bārdzīlīte (Panurus biarmicus) ir zvirbuļveidīgo putnu suga, kas apdzīvo tikai viena veida biotopus — plašus niedrājus lielā daļā Eirāzijas.
Jaunums!!: Pasuga un Bārdzīlīte · Redzēt vairāk »
Bezdelīga
Bezdelīga (Hirundo rustica) ir visizplatītākais bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) putns.
Jaunums!!: Pasuga un Bezdelīga · Redzēt vairāk »
Bifeļi
Bifeļi, bifeļu ģints (Bubalus) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder vēršu apakšdzimtai (Bovinae).
Jaunums!!: Pasuga un Bifeļi · Redzēt vairāk »
Birmas seskāpsis
Birmas seskāpsis jeb lielzobu seskāpsis (Melogale personata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Pasuga un Birmas seskāpsis · Redzēt vairāk »
Birztalas virza
Birztalas virza ir augu suga virzu ģintī.
Jaunums!!: Pasuga un Birztalas virza · Redzēt vairāk »
Boutona scinks
Boutona scinks (Cryptoblepharus boutonii) ir scinku dzimtas ķirzaka, kas sastopama Maurīcijā.
Jaunums!!: Pasuga un Boutona scinks · Redzēt vairāk »
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Jaunums!!: Pasuga un Cilvēks · Redzēt vairāk »
Daurijas bezdelīga
Daurijas bezdelīga (Cecropis daurica) ir bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijas dienvidos un austrumos, no Portugāles un Spānijas līdz Japānai, kā arī Āfrikā.
Jaunums!!: Pasuga un Daurijas bezdelīga · Redzēt vairāk »
Džērsijas zooloģiskais dārzs
Džērsijas zooloģiskais dārzs, agrāk Darela zooloģiskais dārzs (Durrell Wildlife Park), ir zooloģiskais dārzs, kuru 1959.
Jaunums!!: Pasuga un Džērsijas zooloģiskais dārzs · Redzēt vairāk »
Dižknābja vārna
Dižknābja vārna jeb džungļu vārna (Corvus macrorhynchos) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Jaunums!!: Pasuga un Dižknābja vārna · Redzēt vairāk »
Dizentērija
Dizentērija - akūta zarnu infekcijas slimība, kam galvenokārt raksturīgs resnās zarnas bojājums, kā arī organisma vispārēja intoksikācija.
Jaunums!!: Pasuga un Dizentērija · Redzēt vairāk »
Gorillas
Gorillas, gorillu ģints (Gorilla) ir viena no cilvēkpērtiķu (Hominidae) ģintīm, kas pieder gorillu ciltij (Gorillini).
Jaunums!!: Pasuga un Gorillas · Redzēt vairāk »
Haida Gvaī
Haida Gvaī (haidu: X̱aayda gwaay — ‘Cilvēku (haidu) salas’), agrāk — Karalienes Šarlotes Salas, ir arhipelāgs Kanādā, Britu Kolumbijas ziemeļrietumos, kas sastāv no divām lielām salām — Greiema salas ziemeļos un Morsbija salas dienvidos un aptuveni 150 mazākām salām, kas kopā aizņem.
Jaunums!!: Pasuga un Haida Gvaī · Redzēt vairāk »
Holotips
Tauriņa holotips ar sarkanu etiķeti Holotips ir atsevišķs organisma fizisks (vai ilustratīvs) paraugs, kurš, cik zināms, ir ticis izmantots formālam sugas (vai arī zemāka ranga taksona) aprakstam.
Jaunums!!: Pasuga un Holotips · Redzēt vairāk »
Javas seskāpsis
Javas seskāpsis (Melogale orientalis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Pasuga un Javas seskāpsis · Redzēt vairāk »
Jūras ūdele
Jūras ūdele (Neovison macrodon) ir izmiris neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder ūdeļu ģintij (Neovison).
Jaunums!!: Pasuga un Jūras ūdele · Redzēt vairāk »
Jenoti
Jenoti, jenotu ģints (Procyon) dzīvnieki ir jenotu dzimtas (Procyonidae) jenotveidīgie plēsēji.
Jaunums!!: Pasuga un Jenoti · Redzēt vairāk »
Kamolzāles
Kamolzāles ir graudzāļu dzimtas ģints, kuras sugu sākotnējais izplatības areāls ir Ziemeļāfrikā, taču mūsdienās ir sastopamas visā pasaulē, un bieži tiek uzskatītas par invazīvām sugām.
Jaunums!!: Pasuga un Kamolzāles · Redzēt vairāk »
Kanādas bēdrozis
Kanādas bēdrozis jeb pelēkais bēdrozis, arī pelēkais sīlis (Perisoreus canadensis) ir neliela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams visā Ziemeļamerikas ziemeļu boreālajā zonā.
Jaunums!!: Pasuga un Kanādas bēdrozis · Redzēt vairāk »
Krastu čurkste
Krastu čurkste (Riparia riparia) ir neliela auguma bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) dziedātājputns, kas pieder krastu čurkstu ģintij (Riparia).
Jaunums!!: Pasuga un Krastu čurkste · Redzēt vairāk »
Krauklis
Krauklis (Corvus corax) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).
Jaunums!!: Pasuga un Krauklis · Redzēt vairāk »
Laucis
Laucis (Fulica atra) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ūdensputns.
Jaunums!!: Pasuga un Laucis · Redzēt vairāk »
Lielais baltais gārnis
Lielais baltais gārnis jeb sudrabgārnis, dažkārt vienkārši baltais gārnis (Ardea alba) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea).
Jaunums!!: Pasuga un Lielais baltais gārnis · Redzēt vairāk »
Lielais dumpis
Lielais dumpis jeb Eirāzijas dumpis (Botaurus stellaris) ir vidēja auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder dumpju ģintij (Botaurus).
Jaunums!!: Pasuga un Lielais dumpis · Redzēt vairāk »
Lipīgā sveķene
Lipīgā sveķene ir neļķu dzimtas suga, kas plaši aug Eiropā un Rietumāzijā, tostarp Latvijā diezgan bieži visā valsts teritorijā.
Jaunums!!: Pasuga un Lipīgā sveķene · Redzēt vairāk »
Mangroves
Mangrovju izplatība Mangrovju mežs Indonēzijas salā Bali Mangroves ir augāja veids, kurā ietilpst dažādu koku un krūmu sugas, kas aug sālsūdens piekrastē tropu un subtropu joslās galvenokārt starp 25° Z un 25° D paralēlēm.
Jaunums!!: Pasuga un Mangroves · Redzēt vairāk »
Mariju salu jenots
Mariju salu jenots ir parastā jenota (Procyon lotor) pasuga.
Jaunums!!: Pasuga un Mariju salu jenots · Redzēt vairāk »
Mazais ērglis
Mazais ērglis (Clanga pomarina) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder vidējo ērgļu ģintij (Clanga).
Jaunums!!: Pasuga un Mazais ērglis · Redzēt vairāk »
Mazais baltais gārnis
Mazais baltais gārnis jeb zīda gārnis (Egretta garzetta) ir vidēja auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder mazo gārņu ģintij (Egretta).
Jaunums!!: Pasuga un Mazais baltais gārnis · Redzēt vairāk »
Mazais dumpis
Mazais dumpis (Ixobrychus minutus) ir maza auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder mazo dumpju ģintij (Ixobrychus).
Jaunums!!: Pasuga un Mazais dumpis · Redzēt vairāk »
Mazais gulbis
Mazais gulbis (Cygnus columbianus) ir Latvijā sastopama, bet šeit neligzdojoša gulbju suga.
Jaunums!!: Pasuga un Mazais gulbis · Redzēt vairāk »
Mājas čurkste
Mājas čurkste jeb ziemeļu mājas čurkste (Delichon urbicum) ir gājputns no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes), kas pieder bezdelīgu dzimtai (Hirundinidae).
Jaunums!!: Pasuga un Mājas čurkste · Redzēt vairāk »
Mājas vista
Mājas vista jeb vienkārši vista (Gallus gallus domesticus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) sarkanās savvaļas vistas (Gallus gallus) viena no pasugām.
Jaunums!!: Pasuga un Mājas vista · Redzēt vairāk »
Meža cūka
Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.
Jaunums!!: Pasuga un Meža cūka · Redzēt vairāk »
Meža kaķis
Meža kaķis, arī savvaļas kaķis (Felis silvestris) ir kaķu dzimtas (Felidae) suga, kas pieder kaķu ģintij (Felis).
Jaunums!!: Pasuga un Meža kaķis · Redzēt vairāk »
Meža pūce
Meža pūce (Strix aluco) ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas sastopama lielākajā daļā Eirāzijas un ir visbiežāk sastopamā pūču suga Latvijā.
Jaunums!!: Pasuga un Meža pūce · Redzēt vairāk »
Mednis
Mednis (Tetrao urogallus) ir liels vistveidīgo kārtas putns, kas izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā.
Jaunums!!: Pasuga un Mednis · Redzēt vairāk »
Melngalvas ķauķis
Melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā, ziemo Eiropas rietumos, Āfrikas centrālās daļas rietumos un austrumos.
Jaunums!!: Pasuga un Melngalvas ķauķis · Redzēt vairāk »
Nakts gārnis
Nakts gārnis (Nycticorax nycticorax) ir vidēja auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder nakts gārņu ģintij (Nycticorax).
Jaunums!!: Pasuga un Nakts gārnis · Redzēt vairāk »
Neīstā madara
Neīstā madara (Galium spurium) ir mainīga izskata augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī, kurai ir izdalītas vairākas pasugas.
Jaunums!!: Pasuga un Neīstā madara · Redzēt vairāk »
Parastais jenots
Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).
Jaunums!!: Pasuga un Parastais jenots · Redzēt vairāk »
Parastā plaukšķene
Parastā plaukšķene ir augs neļķu dzimtā.
Jaunums!!: Pasuga un Parastā plaukšķene · Redzēt vairāk »
Piedervieta
Piedervieta jeb īpašvieta (eigen (vācu val.) - „piederošs”; apzīmē kāda objekta piederību vai izcelsmi no personas vai objekta) ir vienas noteiktas sugas biotiskā izplatības telpa, bet termins var tikt piemērots arī vairākām sugām, pasugām, populācijām vai indivīdiem - tātad, funkcionāls telpisks komplekss, kurš uztur sugu, un kurš iekļauj visus telpas un procesu funkcionālos raksturlielumus, kas nepieciešami tā pastāvēšanai (piemēram, klimatu, ainavas heterogenitāti, pašreizējo izplatību un kustīgumu, vēsturisko dinamiku un izplatību pasaules mērogā, metapopulāciju struktūru un atkarību no substrātiem, mutuālisma u.c.). Ir sešas telpiski mainīgie, kas atbilst šim terminam.
Jaunums!!: Pasuga un Piedervieta · Redzēt vairāk »
Polārais vilks
Polārais vilks (Canis lupus tundrorum jeb Canis lupus arctos) ir pelēko vilku (Canis lupus) pasuga.
Jaunums!!: Pasuga un Polārais vilks · Redzēt vairāk »
Puma
Puma (Puma concolor) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder pie pumu ģints (Puma).
Jaunums!!: Pasuga un Puma · Redzēt vairāk »
Purva madara
Purva madara (Galium palustre) ir augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī.
Jaunums!!: Pasuga un Purva madara · Redzēt vairāk »
Rase (bioloģija)
Rase ir populācija, kas ģenētiski relatīvi nedaudz atšķiras no citām populācijām, kuras pieder tai pašai sugai.
Jaunums!!: Pasuga un Rase (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Rase (cilvēku klasifikācija)
Ģeogrāfiskā rasu teorija, kas rases iedala pēc to ģeogrāfiskās cilmes Kontinentu pamatiedzīvotāju ģenētiskās iezīmes uzrāda atšķirības, bet neuzrāda skaidru robežu starp rasēm Rase ir vēsturiski izveidojusies klasifikācijas sistēma, pēc kuras cilvēkus iedala lielās grupās galvenokārt pēc ārējām fiziskajām pazīmēm, t.i., fenotipa.
Jaunums!!: Pasuga un Rase (cilvēku klasifikācija) · Redzēt vairāk »
Rūsganais lūsis
Rūsganais lūsis (Lynx rufus) ir Ziemeļamerikā dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga.
Jaunums!!: Pasuga un Rūsganais lūsis · Redzēt vairāk »
Rubenis
Rubenis, arī teteris (Lyrurus tetrix) ir vistveidīgo kārtas putns, kas pārsvarā izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā.
Jaunums!!: Pasuga un Rubenis · Redzēt vairāk »
Saiga
Saiga jeb Tatārijas saiga (Saiga tatarica) ir kritiski apdraudēta antilopju suga, kas sākotnēji apdzīvoja plašu teritoriju Eirāzijas stepju zonā no Karpatiem un Kaukāza līdz Mongolijai.
Jaunums!!: Pasuga un Saiga · Redzēt vairāk »
Salu lapsa
Salu lapsa jeb pelēkā salu lapsa (Urocyon littoralis) ir maza izmēra lapsa, kura pieder pie pelēko lapsu ģints (Urocyon).
Jaunums!!: Pasuga un Salu lapsa · Redzēt vairāk »
Sarkanrīklīte
Sarkanrīklīte (Erithacus rubecula) ir Latvijā bieži sastopams, mazs mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Pasuga un Sarkanrīklīte · Redzēt vairāk »
Sīlis
Eirāzijas sīlis jeb vienkārši sīlis, arī krēķis (Garrulus glandarius) ir vārnu dzimtas (Corvidae) zvirbuļveidīgais putns.
Jaunums!!: Pasuga un Sīlis · Redzēt vairāk »
Sējas zirņi
Sējas zirņi (Pisum sativum), bieži vienkārši zirņi, ir tauriņziežu dzimtas lakstaugs, kultūraugs.
Jaunums!!: Pasuga un Sējas zirņi · Redzēt vairāk »
Sibīrijas kolonoks
Sibīrijas kolonoks jeb Sibīrijas zebiekste (Mustela sibirica) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Pasuga un Sibīrijas kolonoks · Redzēt vairāk »
Sila cīrulis
Sila cīrulis jeb viliņš (Lullula arborea) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputnu suga, kas ir vienīgā suga sila cīruļu ģintī (Lullula).
Jaunums!!: Pasuga un Sila cīrulis · Redzēt vairāk »
Skābeņlapu sūrene
Skābeņlapu sūrene ir mainīga izskata augu suga sūreņu dzimtā.
Jaunums!!: Pasuga un Skābeņlapu sūrene · Redzēt vairāk »
Skujkoku ligzdu koksngrauzis
Skujkoku ligzdu koksngrauzis ((Linnaeus, 1758)) ir koksngraužu dzimtas vaboļu suga no Lepturinae apakšdzimtas.
Jaunums!!: Pasuga un Skujkoku ligzdu koksngrauzis · Redzēt vairāk »
Stepes piekūns
Stepes piekūns (Falco cherrug) ir liela izmēra piekūns, kas sastopams Eirāzijas stepju zonā.
Jaunums!!: Pasuga un Stepes piekūns · Redzēt vairāk »
Strauss
Strauss jeb Āfrikas strauss (Struthio camelus) ir liels, nelidojošs strausu dzimtas (Struthionidae) putns.
Jaunums!!: Pasuga un Strauss · Redzēt vairāk »
Svilpis
Svilpis jeb sarkankrūtītis (Pyrrhula pyrrhula) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijā.
Jaunums!!: Pasuga un Svilpis · Redzēt vairāk »
Tinis
Tinis jeb āmrija (Gulo gulo) ir liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tiņu ģintī (Gulo).
Jaunums!!: Pasuga un Tinis · Redzēt vairāk »
Tropu pigmejvāvere
Tropu pigmejvāvere (Sciurillus pusillus) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga ģintī (Sciurillus) un arī tropu pigmejvāveru apakšdzimtā (Sciurillinae).
Jaunums!!: Pasuga un Tropu pigmejvāvere · Redzēt vairāk »
Velēnu radzene
Velēnu radzene ir ļoti mainīga izskata neļķu dzimtas suga, kuras ietvaros nodala vairākas pasugas.
Jaunums!!: Pasuga un Velēnu radzene · Redzēt vairāk »
Zīdaste
Zīdaste (Bombycilla garrulus) ir Latvijā ziemojoša un caurceļojoša zīdastu dzimtas (Bombycillidae) putnu suga.
Jaunums!!: Pasuga un Zīdaste · Redzēt vairāk »
Zebiekste
Zebiekste (Mustela nivalis) ir vismazākais sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Pasuga un Zebiekste · Redzēt vairāk »
Ziemeļbriedis
Ziemeļbriedis (Rangifer tarandus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) zīdītājs, kas pieder ziemeļbriežu ģintij (Rangifer).
Jaunums!!: Pasuga un Ziemeļbriedis · Redzēt vairāk »
Zivju cauna
Zivju cauna (Martes pennanti) ir liela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
Jaunums!!: Pasuga un Zivju cauna · Redzēt vairāk »
Zivju gārnis
Zivju gārnis jeb dzēse (Ardea cinerea) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea).
Jaunums!!: Pasuga un Zivju gārnis · Redzēt vairāk »
Zobenvalis
Zobenvalis (Orcinus orca), pazīstams arī kā plēsoņdelfīns un nažspuras delfīns, ir lielākais delfīnu dzimtas (Delphinidae) zīdītājs.
Jaunums!!: Pasuga un Zobenvalis · Redzēt vairāk »
Zvirbuļu vanags
thumb Zvirbuļu vanags jeb zvirbuļvanags (Accipiter nisus) ir neliela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder pie īsto vanagu apakšdzimtas (Accipitrinae).
Jaunums!!: Pasuga un Zvirbuļu vanags · Redzēt vairāk »
