Ātrāk nekā pārlūku!
21 attiecības: Alfrēds Ģīmis, Apvienotā Baltijas hercogiste, Baltijas Reģentu padome, Ināra Turka, Jūlijs Auškāps, Kārlis Morics Lejiņš, Kirhenšteina Ministru kabinets, Kolaboracionisms, Latvijas brūnā, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministru uzskaitījums, Latvijas Zinātņu akadēmija, LBTU Veterinārmedicīnas fakultāte, Lejiņš, Liellops, Lustes pils, Padomju saimniecība, Rāmavas muiža, Rīgas Meža kapos apbedīto saraksts, Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome, 1959. gads Latvijā.
Alfrēds Ģīmis
Alfrēds Ģīmis (dzimis Braslavas pagastā, miris Rīgā) bija latviešu luterāņu mācītājs Lielvārdē un Rīgā.
Jaunums!!: Paulis Lejiņš un Alfrēds Ģīmis · Redzēt vairāk »
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Jaunums!!: Paulis Lejiņš un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Baltijas Reģentu padome
Reģentu padomes 1918. gada 18. novembra sēdes protokols: ņemot vērā Igaunijas un Latvijas Republiku proklamēšanu, padome uzskata, ka to atzīšanai jānotiek miera konferencē ar nosacījumu, ja tiek ņemtas vērā visu iedzīvotāju grupu un tautību intereses. Baltijas Reģentu padome jeb Baltijas zemju pavaldonība bija Baltijas hercogistes augstākais pārstāvniecības orgāns, ko 1918.
Jaunums!!: Paulis Lejiņš un Baltijas Reģentu padome · Redzēt vairāk »
Ināra Turka
Ināra Turka (dzimusi 1942. gada 12. martā) ir PSRS un Latvijas bioloģe un agroķīmiķe.
Jaunums!!: Paulis Lejiņš un Ināra Turka · Redzēt vairāk »
Jūlijs Auškāps
Jūlijs Auškāps (dzimis, miris) bija ķīmijas tehnologs, sabiedriski politiskais darbinieks, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes dekāns, profesors, LU rektors, Latvijas Republikas Izglītības ministrs.
Jaunums!!: Paulis Lejiņš un Jūlijs Auškāps · Redzēt vairāk »
Kārlis Morics Lejiņš
Kārlis Morics Lejiņš (1858-1920) bija latviešu ārsts, pirmais Latviešu ārstu biedrības priekšsēdētājs (1902-1903).
Jaunums!!: Paulis Lejiņš un Kārlis Morics Lejiņš · Redzēt vairāk »
Kirhenšteina Ministru kabinets
Kirhenšteina Ministru kabineta locekļi 1940. gada jūnijā. Attēls publicēts žurnāla "Atpūta" 1940. gada 28. jūnijā. Tobrīd vēl nebija atrastas Ārlietu ministra, Izglītības ministra, Finansu ministra un Zemkopības ministra kandidatūras Vēlāk ieceltie Kirhenšteina valdības locekļi ("Atpūta", 1940. gada 12. jūlijā) Tieši pirms aneksijas ieceltie Kirhenšteina valdības locekļi ("Atpūta", 1940. gada 2. augustā) Augusta Kirhenšteina vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.
Jaunums!!: Paulis Lejiņš un Kirhenšteina Ministru kabinets · Redzēt vairāk »
Kolaboracionisms
Kolaboracionisms (no — ‘sadarbība’) šaurākā nozīmē ir jebkura sadarbība ar okupācijas varu, savukārt starptautiskajās tiesībās ar šo terminu saprot apzinātu, brīvprātīgu un tīšu sadarbību ar pretinieku, darbojoties tā interesēs pret savu valsti.
Jaunums!!: Paulis Lejiņš un Kolaboracionisms · Redzēt vairāk »
Latvijas brūnā
Latvijas brūnā jeb Latvijas brūnā govs ir viena no liellopu (Bos primigenius taurus) piena—gaļas šķirnēm, kas izveidota Latvijā, tās saīsinātais apzīmējums ir LB.
Jaunums!!: Paulis Lejiņš un Latvijas brūnā · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Paulis Lejiņš un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Jaunums!!: Paulis Lejiņš un Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija, abreviatūra LZA (līdz 1990. gadam — Latvijas PSR Zinātņu akadēmija), ir 1946.
Jaunums!!: Paulis Lejiņš un Latvijas Zinātņu akadēmija · Redzēt vairāk »
LBTU Veterinārmedicīnas fakultāte
Veterinārmedicīnas fakultāte (VMF) ir 1919.
Jaunums!!: Paulis Lejiņš un LBTU Veterinārmedicīnas fakultāte · Redzēt vairāk »
Lejiņš
Lejiņš (sieviešu dzimtē Lejiņa) ir latviešu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Paulis Lejiņš un Lejiņš · Redzēt vairāk »
Liellops
Liellops (Bos primigenius taurus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājlops, kura priekštecis ir izmirušais Eirāzijas taurs (Bos primigenius).
Jaunums!!: Paulis Lejiņš un Liellops · Redzēt vairāk »
Lustes pils
Lustes pilsdrupas, agrākā Frīdrihslustes izpriecu pils atrodas Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, netālu no autoceļa P102 Dobele-Jaunbērze.
Jaunums!!: Paulis Lejiņš un Lustes pils · Redzēt vairāk »
Padomju saimniecība
Padomju saimniecība jeb sovhozs (no — 'padomju saimniecība'; saīsināti — p/s) bija valsts lauksaimniecības uzņēmums bijušajā PSRS, kurā zeme, kā arī pārējie ražošanas līdzekļi un saražotie produkti piederēja valstij.
Jaunums!!: Paulis Lejiņš un Padomju saimniecība · Redzēt vairāk »
Rāmavas muiža
Rāmavas muiža pēc restaurācijas (2008). Rāmavas muiža (1785). Rāmavas muiža atrodas Ķekavas novada Ķekavas pagasta Rāmavā.
Jaunums!!: Paulis Lejiņš un Rāmavas muiža · Redzēt vairāk »
Rīgas Meža kapos apbedīto saraksts
Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas Rīgas Meža kapos.
Jaunums!!: Paulis Lejiņš un Rīgas Meža kapos apbedīto saraksts · Redzēt vairāk »
Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome
A. Krastkalns, E. Dehio, P. Tarasks, J. Valdmanis, G. Nurms, Otass. "Rigasche Zeitung" 13. aprīlī ziņo par lēmumu pievienoties Vācijas Impērijai Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome bija Livonijas guberņu un Autonomo Igaunijas guberņu okupējušās Vācijas Impērijas militārās pārvaldes un vietējo vācbaltiešu organizēts pārstāvniecības orgāns, kas 1918.
Jaunums!!: Paulis Lejiņš un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »
1959. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1959.
Jaunums!!: Paulis Lejiņš un 1959. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
