Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Pauls Kalniņš (politiķis)

Indekss Pauls Kalniņš (politiķis)

Pauls Kalniņš (dzimis Vilces pagastā, miris Lustenavā, Austrijā) bija latviešu ārsts un politiķis (LSDSP), ilggadējs Saeimas priekšsēdētājs.

Satura rādītājs

  1. 59 attiecības: Alberts Kviesis, Anatolijs Gorbunovs, Arturs Alberings, Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms, Žagare, Bēgļu laivas uz Zviedriju, Bruno Kalniņš, Cīņa (avīze), Deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu, Demokrātiskais bloks, Frīdrihs Vesmanis, Iskolats, Jelgavas novads (2009—2021), Juris Pabērzs, Kalniņš, Klāra Kalniņa, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Centrālā padome, Latvijas Centrālās padomes memorands, Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gada 18. novembrī (fotogrāfija), Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas valsts pasludināšana, Latvijas Valsts prezidents, Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums, Latvijas vēsture, Lāčplēsis (filma), Liepājas Nikolaja ģimnāzija, Likumdošanas vara Latvijā, LSDSP vēsture, Marģers Skujenieks, Maskavas Valsts universitāte, Meņševiki, Mintauts Čakste, Pauls Kalniņš, Pīpkalonija, Raiņa kapa piemineklis, Rīgas Tautas nams, Saeima, Saeimas priekšsēdētājs, Tautas padome, Ulmaņa apvērsums, Vilces pagasts, Voldemārs Bastjānis, Voldemārs Zāmuēls, 1. Saeima, 1872. gads, 1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā, 1927. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas, 1930. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas, ... Izvērst indekss (9 vairāk) »

Alberts Kviesis

Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Valsts prezidents Kviesis Penkules Izglītības biedrības nama atklāšanā (1932).

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Alberts Kviesis

Anatolijs Gorbunovs

Anatolijs Gorbunovs (dzimis) ir latviešu politiķis, Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (1990—1993).

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Anatolijs Gorbunovs

Arturs Alberings

Arturs Alberings (—) bija Latvijas agronoms, politiķis un sabiedriskais darbinieks.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Arturs Alberings

Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms

Kārlis Ulmanis Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms (arī Ulmaņa diktatūra, Ulmaņa laiki) bija autoritārs režīms, kas izveidojās pēc Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa 1934.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms

Žagare

Žagare ir pilsēta Jonišķu rajonā Lietuvā, pie robežas ar Latviju.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Žagare

Bēgļu laivas uz Zviedriju

Latviešu bēgļu laiva "Centība" Hervikenas ostā Gotlandē 1944. gada 10. novembrī. Latviešu pārcēlāji Gotlandē 1945. gada aprīlī: Laimons Pētersons, Eduards Andersons, Valdemārs Jurjaks, Kārlis Prulis un Jānis Priedoliņš. Bēgļu laivas uz Zviedriju bija Latvijas Centrālās padomes (LCP) ierosināta Latvijas bēgļu evakuācijas akcija no Vācijas armijas okupētās Latvijas (Latvijas ģenerālapgabala un Kurzemes katla, 1944.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Bēgļu laivas uz Zviedriju

Bruno Kalniņš

Bruno Kalniņš (īstajā vārdā Brūno Haralds Kalniņš, dzimis 1899. gada 7. maijā, miris 1990. gada 26. martā) bija politiķis, viens no vadošajiem LSDSP darbiniekiem.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Bruno Kalniņš

Cīņa (avīze)

"Cīņa" bija avīze latviešu valodā, kas iznāca no 1904.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Cīņa (avīze)

Deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu

1944.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu

Demokrātiskais bloks

Demokrātiskais bloks vai Rīgas Demokrātiskais bloks bija Vācijas Impērijas karaspēka okupētajā Rīgā dibināta nelegāla latviešu partiju politiska apvienība.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Demokrātiskais bloks

Frīdrihs Vesmanis

Frīdrihs Vesmanis (—) bija latviešu jurists un politiķis (LSDSP), pirmais Saeimas priekšsēdētājs.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Frīdrihs Vesmanis

Iskolats

Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Iskolats

Jelgavas novads (2009—2021)

Jelgavas novads bija pašvaldība Zemgalē, Lielupes abos krastos.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Jelgavas novads (2009—2021)

Juris Pabērzs

Juris Pabērzs (arī Jurs Pabēržs; —) bija Latvijas jurists, politiķis, sabiedrisks darbinieks un literāts.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Juris Pabērzs

Kalniņš

Kalniņš (sieviešu dzimtē Kalniņa) ir izplatīts latviešu cilmes uzvārds, trešais izplatītākais vīriešu uzvārds Latvijā (aiz Bērziņš un Ivanovs).

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Kalniņš

Klāra Kalniņa

Klāra Anna Luīze Kalniņa (dzimusi Veilande) (1874–1964) bija latviešu zobārste un sabiedriskā darbiniece. Tautas padomes locekle (1918), Satversmes sapulces deputāte. Paula Kalniņa dzīvesbiedre, Bruno Kalniņa māte.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Klāra Kalniņa

Latvijas ģenerālapgabals

Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942) Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1944) Latvijas ģenerālapgabals bija nacistiskās Vācijas izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra okupētās Latvijas teritorijā.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Latvijas ģenerālapgabals

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Latvijas brīvības cīņas

Latvijas Centrālā padome

Latvijas Centrālās padomes sesija trimdā (Hānava, 1946. gada 19. februāris). Latvijas Centrālā padome (LCP) bija vienots Latvijas augstākās politiskās vadības centrs ar pagrīdes valdību Latvijas okupāciju laikā no 1943.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Latvijas Centrālā padome

Latvijas Centrālās padomes memorands

1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstu lapa Latvijas Centrālās padomes memorands ir vēsturisks dokuments, ko Otrā pasaules kara laikā 1944.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Latvijas Centrālās padomes memorands

Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gada 18. novembrī (fotogrāfija)

"Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gada 18. novembrī" "Latvijas Republikas pasludināšana 1918.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gada 18. novembrī (fotogrāfija)

Latvijas Satversmes sapulce

Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Latvijas Satversmes sapulce

Latvijas valsts pasludināšana

V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Latvijas valsts pasludināšana

Latvijas Valsts prezidents

Latvijas Valsts prezidents ir augstākā amatpersona Latvijas Republikā.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Latvijas Valsts prezidents

Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums

Latvijas Valsts prezidenta standarts Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījumā apkopoti Latvijas valsts vadītāji no 1918.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Latvijas vēsture

Lāčplēsis (filma)

"Lāčplēsis" ir uzņemta latviešu mēmā spēlfilma.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Lāčplēsis (filma)

Liepājas Nikolaja ģimnāzija

Liepājas Nikolaja ģimnāzijas ēka pirms Pirmā pasaules kara (ap 1910). rapieriem (pirms 1910). Liepājas Nikolaja ģimnāzija bija otrā vecākā Kurzemes guberņas ģimnāzija pēc Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas, kas Liepājā darbojās no 1885.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Liepājas Nikolaja ģimnāzija

Likumdošanas vara Latvijā

Likumdošanas vara Latvijā saskaņā ar Satversmes 64.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Likumdošanas vara Latvijā

LSDSP vēsture

2. Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātiskā kustība mūsdienu Latvijas teritorijā sākās līdz ar latviešu kā politiskas nācijas veidošanās uzplaukumu, intensīvo industrializāciju un rūpniecības attīstību, izteikto sabiedrības noslāņošanos labklājības ziņā, Jaunās strāvas rašanos Rīgā un pirmo nelegālo marksistisko grupu izveidošanos 19.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un LSDSP vēsture

Marģers Skujenieks

Marģers Skujenieks (—) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis, publicists.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Marģers Skujenieks

Maskavas Valsts universitāte

M.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Maskavas Valsts universitāte

Meņševiki

Meņševiki jeb mazinieki bija Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (KSDSP) frakcija.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Meņševiki

Mintauts Čakste

Mintauts Frīdrihs Andrejs Čakste (1893—1962) bija latviešu jurists, Senāta loceklis.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Mintauts Čakste

Pauls Kalniņš

Pauls Kalniņš var būt.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Pauls Kalniņš

Pīpkalonija

Konstantīns Ūdris, Augusts Krumbergs. Pīpkalonija bija iesauka Tērbatas latviešu studentu literāri zinātniskai biedrībai, kas darbojās no 1888.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Pīpkalonija

Raiņa kapa piemineklis

Raiņa kapa piemineklis atrodas Raiņa kapos, Rīgā.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Raiņa kapa piemineklis

Rīgas Tautas nams

Tautas nams Ernesta Štālberga piedāvātais projekts Uz PSRS patmarkas Rīgas Tautas nams (pabeigts 1931. gadā), arī Arodbiedrību nams, atrodas Bruņinieku ielā 29/31.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Rīgas Tautas nams

Saeima

Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Saeima

Saeimas priekšsēdētājs

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs ir viena no augstākajām valsts amatpersonām un reprezentē Saeimu (Latvijas Republikas parlamentu), vada Saeimas sēdes, gādā par kārtību Saeimas sēžu laikā un raugās, lai sēde notiktu atbilstoši Saeimas kārtības rullim.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Saeimas priekšsēdētājs

Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Tautas padome

Ulmaņa apvērsums

Paziņojums par apvērsumu laikrakstā „Latvijas Kareivis” Ulmaņa apvērsums jeb 1934.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Ulmaņa apvērsums

Vilces pagasts

Vilces pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Vilces pagasts

Voldemārs Bastjānis

Ernests Voldemārs Bastjānis (dzimis Ernests Voldemārs Bašēns, miris) bija latviešu politiķis, no 1922.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Voldemārs Bastjānis

Voldemārs Zāmuēls

Voldemārs Roberts Zāmuels (citos avotos Zāmuēls vai Zamuēls;  —) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, jurists, Latvijas Senāta senators.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un Voldemārs Zāmuēls

1. Saeima

Latvijas Republikas 1. Saeimas locekļi savā pirmajā sēdē 1922. gada 7. novembrī.https://lvportals.lv/norises/252070-90-gadi-kops-pirmas-saeimas-sanaksanas-2012 LV Portāls. 90 gadi kopš pirmās Saeimas sanākšanas 1.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un 1. Saeima

1872. gads

1872.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un 1872. gads

1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā

1917.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un 1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā

1927. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas

1927.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un 1927. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas

1930. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas

1930.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un 1930. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas

1933. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas

1933.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un 1933. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas

1944. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1944. gada notikumi Latvijā.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un 1944. gads Latvijā

1945. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1945. gada notikumi Latvijā.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un 1945. gads Latvijā

2. Saeima

2.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un 2. Saeima

26. augusts

26.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un 26. augusts

3. marts

3.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un 3. marts

3. Saeima

3.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un 3. Saeima

4. Saeima

4.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un 4. Saeima

4. Saeimas vēlēšanas

Eduardu Kalniņu 4. Saeimas vēlēšanās. “Ģenerāl, ģenerāl, nekaŗo ar sievieti! Tā tevi nožņaugs ja ne citādi, tad ar zīda prievīti.” Aleksandra Vernera Bundžas karikatūra (1931). 4. Saeimas vēlēšanas Latvijā notika 1931.

Skatīt Pauls Kalniņš (politiķis) un 4. Saeimas vēlēšanas

, 1933. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas, 1944. gads Latvijā, 1945. gads Latvijā, 2. Saeima, 26. augusts, 3. marts, 3. Saeima, 4. Saeima, 4. Saeimas vēlēšanas.