Ātrāk nekā pārlūku!
199 attiecības: "Traktor" ledus arēna, Adeles pingvīns, Aitas, Akmeņu čipste, Alnis, Alpu kovārnis, Amariļļu dzimta, Amerikas melnais lācis, Antilopvāveres, Apkakles strazds, Arvīds Strauja, Asīriešu kalendārs, Astainie abinieki, Augi, Augstais gaiļpiesis, Augu veģetatīvā pavairošana, Ausainais cīrulis, Austrumu plankumainais skunkss, Ģirlicis, Ūdensvistiņa, Ūsiņš, Ķīniešu Jaunais gads, Āfrikas beznagu ūdrs, Āpsis, Āzijas melnais lācis, Baibaks, Bengāliešu kalendārs, Bezdelīga, Bikšainais klijāns, Bizoni, Brūnais lācis, Brūnkrūtainais ezis, Caunas, Cekulainais cīrulis, Chuck, Darba bite, Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca, Dānijas futbola Superlīga, Dārza salāti, Dēmetra, Degu, Dižā bezzobe, Dižbrūklene, Diena, Dienvidlidvāvere, Dienvidu upesūdrs, Dumbrājs, Dzērve, Dzeguze, Dzeltenkakla cauna, ..., Dziedātājstrazds, Eiropas ūdrs, Eiropas kurmis, Eiropas medus bite, Ekvinokcija, Fizikāls ķermenis, Floridas sīlis, Foronīdi, Gadalaiks, Gadskārta (dendroloģija), Gaišais ķauķis, Garastes zebiekste, Gaviāli, Grizlilācis, Holi, Igaunijas klimats, Izberbaša, Japāna, Japānas āpsis, Jarila, Jānis Ilsters, Jūrasvēdzele, Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Jenotsuns, Kad Ūsiņš jāj, Kadjakas lācis, Kalāns, Kapucīnskunkss, Kaspijas ronis, Koijots, Kolpeo lapsa, Kosovas krīze, Kovārnis, Krauklis, Krustpils—Jēkabpils tilts, Lapseņu apakšdzimta, Lapu krāsu maiņa rudenī, Latvijas ģeogrāfija, Latvijas klimats, Laukirbe, Lauku balodis, Laura Bicāne, Lāsumainais sesks, Lidvāvere, Lielā čakste, Lielā sīga, Lieldienu ola, Liljevalka galerija, Maija klimats Latvijā, Maijs, Maltas medus bite, Marss (planēta), Marta klimats Latvijā, Masļeņica, Mazais plankumainais skunkss, Mazais susuris, Mājas bumbiere, Mājas trusis, Mākoņi, Mērkaziņa, Meža prusaks, Meža sicista, Meteņi, Migla, Nātru raibenis, Novrūzs, Ogre, Pagalms, Parastais jenots, Parastā maina, Parastā vāvere, Pīle, Peļu klijāns, Peko, Pelēkā lapsa, Pelēkā vāvere, Pergrubis, Pogainais ronis, Polija, Puzuris, Raibeņu dzimta, Rīga, Rīgas klimats, Rīgas Valsts vācu ģimnāzija, Rīgas vēstures hronoloģija, Rūjiena (stacija), Rūsganais lūsis, Riekstrozis, Rietumu plankumainais skunkss, Sabulis, Saka (atteka), Saksaulu sīlis, Sakura Haruno, Sarkanā puskuitala, Sīkžokļaiņi, Sermulis, Sigrida Unsete, Skaņa, Skansena kalns, Skunksi, Sniedze, Sniegputenis, Sniegs, Somā nacionālais parks, Taurs, Termīti, Tinis, Trīslauku sistēma, Truši, Tulle, Tumšais ķauķītis, Tumšā pīle, Užavas lejtece, Valentīna diena, Vanas ezers, Vapiti, Vasara, Vasaras laiks, Vīnkopība, Vītītis, Vītoli, Viengadīgi augi, Vijolīšu dzimta, Vladimirs Majakovskis, Zīdtauriņš, Zemes diena, Ziedonis, Ziemeļamerikas kakomiclijs, Ziemeļamerikas upesūdrs, Ziemeļblāzma, Ziemeļbriedis, Ziemeļlidvāvere, Ziemeļu baltkrūtainais ezis, Ziemeļu svilpis, Ziemeļu upespērlene, Zilzīlīte, Zirņu laputs, Zivju dzenītis, 1899. gads Latvijā, 1905. gads Latvijā, 1906. gads Latvijā, 1908. gads Latvijā, 2009.—2010. gada Latvijas Kauss futbolā, 2013. gada laikapstākļi Latvijā, 2019. gada laikapstākļi Latvijā, 2021. gada laikapstākļi Latvijā, 2022. gada laikapstākļi Latvijā, 2023. gada laikapstākļi Latvijā. Izvērst indekss (149 vairāk) »
"Traktor" ledus arēna
"Traktor" ledus arēna ir daudzfunkcionāla halle Čeļabinskā, Krievijā.
Jaunums!!: Pavasaris un "Traktor" ledus arēna · Redzēt vairāk »
Adeles pingvīns
Adeles pingvīns jeb Adelijas pingvīns (Pygoscelis adeliae) ir vidēja lieluma pingvīnu dzimtas putns, kas pieder otas astes pingvīnu ģintij (Pygoscelis).
Jaunums!!: Pavasaris un Adeles pingvīns · Redzēt vairāk »
Aitas
Aitas, aitu ģints (Ovis) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder kazu apakšdzimtai (Caprinae).
Jaunums!!: Pavasaris un Aitas · Redzēt vairāk »
Akmeņu čipste
Akmeņu čipste (Anthus petrosus) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Pavasaris un Akmeņu čipste · Redzēt vairāk »
Alnis
Alnis (Alces alces) ir liela auguma dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).
Jaunums!!: Pavasaris un Alnis · Redzēt vairāk »
Alpu kovārnis
Alpu kovārnis jeb dzeltenknābja klinšu vārna (Pyrrhocorax graculus) ir vārnu dzimtas putns un viena no divām sugām Alpu vārnu ģintī (Pyrrhocorax).
Jaunums!!: Pavasaris un Alpu kovārnis · Redzēt vairāk »
Amariļļu dzimta
Amariļļu dzimta (Amaryllidaceae) ir asparāgu rindas dzimta, kas apvieno krāšņākos un neparastākā izskata tropu un subtropu apgabalu lilijveidīgos.
Jaunums!!: Pavasaris un Amariļļu dzimta · Redzēt vairāk »
Amerikas melnais lācis
Amerikas melnais lācis (Ursus americanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Pavasaris un Amerikas melnais lācis · Redzēt vairāk »
Antilopvāveres
Antilopvāveres, antilopvāveru ģints (Ammospermophilus) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) ģintīm, kas apvieno 5 grauzēju sugas.
Jaunums!!: Pavasaris un Antilopvāveres · Redzēt vairāk »
Apkakles strazds
Apkakles strazds (Turdus torquatus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas ziemeļos un kalnos, arī Āzijas rietumos.
Jaunums!!: Pavasaris un Apkakles strazds · Redzēt vairāk »
Arvīds Strauja
Arvīds Strauja (dzimis, miris) bija latviešu gleznotājs - autodidakts, klasisko tradīciju turpinātājs, kura māksla plašākai sabiedrībai atklājās tikai 70 gadu vecumā.
Jaunums!!: Pavasaris un Arvīds Strauja · Redzēt vairāk »
Asīriešu kalendārs
Asīriešu kalendārs ir saules kalendārs, ko izmanto mūsdienu asīrieši.
Jaunums!!: Pavasaris un Asīriešu kalendārs · Redzēt vairāk »
Astainie abinieki
Astainie abinieki (Caudata) ir abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 614 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 2 apakškārtās.
Jaunums!!: Pavasaris un Astainie abinieki · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Pavasaris un Augi · Redzēt vairāk »
Augstais gaiļpiesis
Augstais gaiļpiesis, arī augstais zilausis (Delphinium elatum) ir daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Pavasaris un Augstais gaiļpiesis · Redzēt vairāk »
Augu veģetatīvā pavairošana
Augu veģetatīvā pavairošana ir augu pavairošana, izmantojot to orgānus vai orgānu pārveidnes, kuri satur meristematiskos audus.
Jaunums!!: Pavasaris un Augu veģetatīvā pavairošana · Redzēt vairāk »
Ausainais cīrulis
Ausainais cīrulis (Eremophila alpestris) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā ziemeļu puslodē, kā arī nelielā areālā dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Pavasaris un Ausainais cīrulis · Redzēt vairāk »
Austrumu plankumainais skunkss
Austrumu plankumainais skunkss (Spilogale putorius) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.
Jaunums!!: Pavasaris un Austrumu plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »
Ģirlicis
Ģirlicis (Serinus serinus) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Pavasaris un Ģirlicis · Redzēt vairāk »
Ūdensvistiņa
Ūdensvistiņa jeb parastā ūdensvistiņa (Gallinula chloropus) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ūdensputns.
Jaunums!!: Pavasaris un Ūdensvistiņa · Redzēt vairāk »
Ūsiņš
Jēkaba Bīnes 1934. gada glezna „Saules vedējs Ūsiņš” pieguļā Ūsiņš ir ziedoņa un plaukšanas dievība latviešu mitoloģijā, gaismas un pavasara simbols, zirgu un bišu aizgādnis.
Jaunums!!: Pavasaris un Ūsiņš · Redzēt vairāk »
Ķīniešu Jaunais gads
Ķīniešu vecgada vakars Ķīnā Ķīniešu Jaunais gads (vienkāršotā ķīniešu: 春节; piņjiņs: chūn jié), arī Austrumu Jaunais gads un Mēness kalendāra Jaunais gads ir svētki, kas tiek svinēti Ķīnā un citviet Dienvidaustrumāzijā.
Jaunums!!: Pavasaris un Ķīniešu Jaunais gads · Redzēt vairāk »
Āfrikas beznagu ūdrs
Āfrikas beznagu ūdrs (Aonyx capensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga beznagu ūdru ģintī (Aonyx).
Jaunums!!: Pavasaris un Āfrikas beznagu ūdrs · Redzēt vairāk »
Āpsis
Āpsis (Meles meles) jeb Eiropas āpsis ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas sastopams lielākajā Eiropas daļā, Latviju ieskaitot.
Jaunums!!: Pavasaris un Āpsis · Redzēt vairāk »
Āzijas melnais lācis
Āzijas melnais lācis (Ursus thibetanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Pavasaris un Āzijas melnais lācis · Redzēt vairāk »
Baibaks
Baibaks jeb stepes murkšķis (Marmota bobak) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas pieder murkšķu ciltij (Marmotini).
Jaunums!!: Pavasaris un Baibaks · Redzēt vairāk »
Bengāliešu kalendārs
Bengāliešu kalendārs ir Saules kalendārs, ko izmanto Bangladešā un dažos Indijas austrumu štatos (Rietumbengālē, Asamā, Tripurā).
Jaunums!!: Pavasaris un Bengāliešu kalendārs · Redzēt vairāk »
Bezdelīga
Bezdelīga (Hirundo rustica) ir visizplatītākais bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) putns.
Jaunums!!: Pavasaris un Bezdelīga · Redzēt vairāk »
Bikšainais klijāns
Bikšainais klijāns (Buteo lagopus) ir liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kuram ir 3 vai 4 pasugas.
Jaunums!!: Pavasaris un Bikšainais klijāns · Redzēt vairāk »
Bizoni
Bizoni, bizonu ģints (Bison) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder pie vēršu apakšdzimtas (Bovinae).
Jaunums!!: Pavasaris un Bizoni · Redzēt vairāk »
Brūnais lācis
Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Jaunums!!: Pavasaris un Brūnais lācis · Redzēt vairāk »
Brūnkrūtainais ezis
Brūnkrūtainais ezis, brūnkrūšu ezis, arī Eiropas ezis jeb parastais ezis (Erinaceus europaeus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.
Jaunums!!: Pavasaris un Brūnkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »
Caunas
Caunas (Martes) ir neliela auguma plēsīgi dzīvnieki, kas veido vienu no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm.
Jaunums!!: Pavasaris un Caunas · Redzēt vairāk »
Cekulainais cīrulis
Cekulainais cīrulis jeb cekulcīrulis (Galerida cristata) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Latviju ieskaitot, Ziemeļāfrikā un Āzijā.
Jaunums!!: Pavasaris un Cekulainais cīrulis · Redzēt vairāk »
Chuck
Chuck ir kanādiešu alternatīvā roka grupas Sum 41 trešais studijas albums, kas tiek laists klajā sadarbībā ar Island Records.
Jaunums!!: Pavasaris un Chuck · Redzēt vairāk »
Darba bite
Darba bite savāc ziedputekšņus un nektāru Darba bites ir medus bišu (Apis) ģints sievišķie īpatņi ar neattīstītiem dzimumorgāniem.
Jaunums!!: Pavasaris un Darba bite · Redzēt vairāk »
Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca
Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca ir lielākais luterāņu dievnams Daugavpilī.
Jaunums!!: Pavasaris un Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »
Dānijas futbola Superlīga
Dānijas Superlīga ir augstākā futbola līga Dānijā.
Jaunums!!: Pavasaris un Dānijas futbola Superlīga · Redzēt vairāk »
Dārza salāti
Dārza salāti (Lactuca sativa) ir viengadīgs kurvjziežu dzimtas lapu dārzenis.
Jaunums!!: Pavasaris un Dārza salāti · Redzēt vairāk »
Dēmetra
Dēmetras statuja Dēmetra iedod valdnieka Keleja dēlam Triptolemam savus spārnotos ratus un graudus, zīmējums uz Sengrieķu keramikas vāzes Dēmetra ar meitu Persefoni, ilustrācija grāmatai "Mītu grāmata" (''A book of myths'') Dēmetra (atiešu: Δημήτηρ (Dēmḗtēr), doriešu: Δαμάτηρ (Dāmā́tēr)) sengrieķu mitoloģijā ir viena no visvairāk pielūgtajām dievēm, auglības un zemkopības dieve.
Jaunums!!: Pavasaris un Dēmetra · Redzēt vairāk »
Degu
Degu (Octodon degus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki.
Jaunums!!: Pavasaris un Degu · Redzēt vairāk »
Dižā bezzobe
Dižā bezzobe jeb dīķu bezzobe (Anodonta cygnea) ir saldūdens gliemeņu suga no bezzobju ģints.
Jaunums!!: Pavasaris un Dižā bezzobe · Redzēt vairāk »
Dižbrūklene
Dižbrūklene jeb lielogu dzērvene (Vaccinium macrocarpon Aiton; sinonīms Oxycoccus macrocarpus) ir ēriku dzimtas mūžzaļš augs, kas sastopams purvainās vietās un tiek plaši kultivēts.
Jaunums!!: Pavasaris un Dižbrūklene · Redzēt vairāk »
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Jaunums!!: Pavasaris un Diena · Redzēt vairāk »
Dienvidlidvāvere
Dienvidlidvāvere (Glaucomys volans) ir viena no divām Amerikas lidvāveru ģints (Glaucomys) sugām, kas pieder vāveru dzimtai (Sciuridae).
Jaunums!!: Pavasaris un Dienvidlidvāvere · Redzēt vairāk »
Dienvidu upesūdrs
Dienvidu upesūdrs jeb Čīles upesūdrs (Lontra provocax) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).
Jaunums!!: Pavasaris un Dienvidu upesūdrs · Redzēt vairāk »
Dumbrājs
Dumbrājs Dumbrājs ir purvaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās kūdraugsnēs, kurā kokaudzi veido melnalkšņi kopā ar bērziem.
Jaunums!!: Pavasaris un Dumbrājs · Redzēt vairāk »
Dzērve
Pelēkā dzērve jeb vienkārši dzērve (Grus grus) ir liels dzērvju dzimtas (Gruidae) putns.
Jaunums!!: Pavasaris un Dzērve · Redzēt vairāk »
Dzeguze
Parastā dzeguze jeb vienkārši dzeguze (Cuculus canorus) ir vidēji liels dzegužu dzimtas (Cuculidae) putns.
Jaunums!!: Pavasaris un Dzeguze · Redzēt vairāk »
Dzeltenkakla cauna
Dzeltenkakla cauna jeb harza (Martes flavigula) ir liela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
Jaunums!!: Pavasaris un Dzeltenkakla cauna · Redzēt vairāk »
Dziedātājstrazds
Dziedātājstrazds (Turdus philomelos) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) putns, kuram ir ļoti plašs izplatības areāls Eirāzijā, bet tas sastopams arī Ziemeļāfrikā un Austrālāzijā.
Jaunums!!: Pavasaris un Dziedātājstrazds · Redzēt vairāk »
Eiropas ūdrs
Eirāzijas ūdrs jeb Palearktikas ūdrs (Lutra lutra) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Eirāzijas ūdru ģintij (Lutra).
Jaunums!!: Pavasaris un Eiropas ūdrs · Redzēt vairāk »
Eiropas kurmis
Eiropas kurmis jeb vienkārši kurmis (Talpa europaea) ir kurmju dzimtas (Talpidae) dzīvnieks, kurš lielāko dzīves daļu pavada pazemē, pašraktā alu labirintā.
Jaunums!!: Pavasaris un Eiropas kurmis · Redzēt vairāk »
Eiropas medus bite
Eiropas medus bites jeb rietumu medus bites, jeb vienkārši medus bite (Apis mellifera) ir viena no medus bišu ģints (Apis) sugām.
Jaunums!!: Pavasaris un Eiropas medus bite · Redzēt vairāk »
Ekvinokcija
Saules gaismas plūsma uz Zemi ekvinokcijas brīdī. Ekvinokcija ( — ‘vienāds’; nox — ‘nakts’) jeb vienādības ir brīdis, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru.
Jaunums!!: Pavasaris un Ekvinokcija · Redzēt vairāk »
Fizikāls ķermenis
Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.
Jaunums!!: Pavasaris un Fizikāls ķermenis · Redzēt vairāk »
Floridas sīlis
Floridas sīlis jeb Floridas krūmu sīlis (Aphelocoma coerulescens) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir visretāk sastopamā suga krūmu sīļu ģintī.
Jaunums!!: Pavasaris un Floridas sīlis · Redzēt vairāk »
Foronīdi
Foronīdi (Phoronida) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no pirmmutnieku apakšnodalījuma.
Jaunums!!: Pavasaris un Foronīdi · Redzēt vairāk »
Gadalaiks
Zeme vienā un tai pašā diennakts laikā dažādos gadalaikos Gadalaiks jeb gadskārta ir gada daļa, kurai raksturīgi noteikti laikapstākļi un parādības dabā.
Jaunums!!: Pavasaris un Gadalaiks · Redzēt vairāk »
Gadskārta (dendroloģija)
Gadskārtas uz nozāģēta Eiropas baltegles stumbra. Gadskārta ir dažādu krāsu riņķa līnijas koka šķērsgriezumā, kas norāda uz koka vecumu.
Jaunums!!: Pavasaris un Gadskārta (dendroloģija) · Redzēt vairāk »
Gaišais ķauķis
Gaišais ķauķis jeb malējiņš (Sylvia curruca) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidos.
Jaunums!!: Pavasaris un Gaišais ķauķis · Redzēt vairāk »
Garastes zebiekste
Garastes zebiekste (Mustela frenata) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Pavasaris un Garastes zebiekste · Redzēt vairāk »
Gaviāli
Gaviāli ir vienīgā ģints, kas ietilpst gaviālu virsdzimtā un gaviālu dzimtā.
Jaunums!!: Pavasaris un Gaviāli · Redzēt vairāk »
Grizlilācis
Grizlilācis (Ursus arctos horribilis) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Jaunums!!: Pavasaris un Grizlilācis · Redzēt vairāk »
Holi
Holi (Holī) ir hinduistu pavasara svētki, kuros tiek atzīmēta labā uzvara pār ļauno, ziemas beigas un pavasara sākšanās, godināta Krišnas un Rādhas mīlestība.
Jaunums!!: Pavasaris un Holi · Redzēt vairāk »
Igaunijas klimats
Igaunijas klimats ir samērā maigs, jo Igauniju (un visu Ziemeļeiropu) nepārtraukti silda jūras gaiss, ko ietekmē Atlantijas okeāna ziemeļdaļa.
Jaunums!!: Pavasaris un Igaunijas klimats · Redzēt vairāk »
Izberbaša
Izberbaša (dargu: Избир, kumiku: Йизбирбаш, krievu: Избербаш) ir pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā.
Jaunums!!: Pavasaris un Izberbaša · Redzēt vairāk »
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Jaunums!!: Pavasaris un Japāna · Redzēt vairāk »
Japānas āpsis
Japānas āpsis (Meles anakuma) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir endēmiska Japānas suga.
Jaunums!!: Pavasaris un Japānas āpsis · Redzēt vairāk »
Jarila
Doneckā Jarila (ukraiņu un, Ярила, no krievu яровой — 'pavasarī sēts', ярка — 'pavasarī dzimis jērs' un ukraiņu ярнiй — 'pavasarīgs, jauns, spēkpilns') slāvu mitoloģijā ir pavasara auglības dievība.
Jaunums!!: Pavasaris un Jarila · Redzēt vairāk »
Jānis Ilsters
Austrums" (Nr.8, 01.08.1889.) numura pirmajā lapā. Jānis Ilsters (dzimis, miris) bija latviešu skolotājs, botāniķis, daiļdārznieks, novadpētnieks, un dzejnieks.
Jaunums!!: Pavasaris un Jānis Ilsters · Redzēt vairāk »
Jūrasvēdzele
Jūrasvēdzele jeb četrtaustekļu jūrasvēdzele (Enchelyopus cimbrius) ir vēdzeļu dzimtas (Lotidae) zivju suga, kas ir vienīgā suga četrtaustekļu jūrasvēdzeļu ģintī (Enchelyopus).
Jaunums!!: Pavasaris un Jūrasvēdzele · Redzēt vairāk »
Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija
Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija bija viena no Jēkabpils privātajām skolām.
Jaunums!!: Pavasaris un Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Jēkabpils reģionālā slimnīca
2011) Jēkabpils reģionālā slimnīca ir IV līmeņa reģionālā slimnīca, kas atrodas Andreja Pormaļa ielā 125 Jēkabpilī.
Jaunums!!: Pavasaris un Jēkabpils reģionālā slimnīca · Redzēt vairāk »
Jenotsuns
Jenotsuns (Nyctereutes procyonoides) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas pieder dzimtas pamatcilts (Basal Caninae) grupai.
Jaunums!!: Pavasaris un Jenotsuns · Redzēt vairāk »
Kad Ūsiņš jāj
Kad Ūsiņš jāj ir grupas Skyforger dziesma no 2003.
Jaunums!!: Pavasaris un Kad Ūsiņš jāj · Redzēt vairāk »
Kadjakas lācis
Kadjakas lācis jeb Aļaskas brūnais lācis (Ursus arctos middendorffi) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Jaunums!!: Pavasaris un Kadjakas lācis · Redzēt vairāk »
Kalāns
Kalāns jeb Klusā okeāna jūrasūdrs, arī Pacifika jūrasūdrs (Enhydra lutris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) jūrā dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga kalānu ģintī (Enhydra).
Jaunums!!: Pavasaris un Kalāns · Redzēt vairāk »
Kapucīnskunkss
Kapucīnskunkss (Mephitis macroura) ir neliela auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder svītraino skunksu ģintij (Mephitis).
Jaunums!!: Pavasaris un Kapucīnskunkss · Redzēt vairāk »
Kaspijas ronis
Kaspijas ronis (Pusa caspica) ir viena no mazākajām roņu dzimtas (Phocidae) sugām, pieder pogaino roņu ģintij (Pusa).
Jaunums!!: Pavasaris un Kaspijas ronis · Redzēt vairāk »
Koijots
Koijots (Canis latrans) ir vidēji liels suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Jaunums!!: Pavasaris un Koijots · Redzēt vairāk »
Kolpeo lapsa
Kolpeo lapsa jeb vienkārši kolpeo (Pseudalopex culpaeus), arī Andu lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.
Jaunums!!: Pavasaris un Kolpeo lapsa · Redzēt vairāk »
Kosovas krīze
Kosovas kara laikā sagrautā Dienvidslāvijas Aizsardzības ministrijas ēka Belgradā Kosovas krīze bija etniska un politiska krīze Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas provincē Kosovā, kas noveda pie Kosovas kara (1998—1999) un Dienvidslāvijas bombardēšanas, kas bija viens no Dienvidslāvijas karu bruņotajiem konfliktiem.
Jaunums!!: Pavasaris un Kosovas krīze · Redzēt vairāk »
Kovārnis
Kovārnis jeb ķāķis (Coloeus monedula) ir vidēja izmēra vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Jaunums!!: Pavasaris un Kovārnis · Redzēt vairāk »
Krauklis
Krauklis (Corvus corax) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).
Jaunums!!: Pavasaris un Krauklis · Redzēt vairāk »
Krustpils—Jēkabpils tilts
Krustpils—Jēkabpils tilts bija tilts pār Daugavu, kas savienoja Jēkabpils un Krustpils pilsētas.
Jaunums!!: Pavasaris un Krustpils—Jēkabpils tilts · Redzēt vairāk »
Lapseņu apakšdzimta
Lapseņu apakšdzimta (Vespinae) ir lapseņu dzimtas (Vespidae) apakšdzimta, kas apvieno visaugstāk attīstītās lapsenes un sirseņus.
Jaunums!!: Pavasaris un Lapseņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Lapu krāsu maiņa rudenī
Skābarža lapu krāsas maiņa rudenī Lapu krāsu maiņa parasti tiek novērota rudenī mērenā joslas lapu koku mežos.
Jaunums!!: Pavasaris un Lapu krāsu maiņa rudenī · Redzēt vairāk »
Latvijas ģeogrāfija
Latvija no kosmosa 2003. gada martā Rīgas līcis pie Daugavgrīvas. 2006. gada 29. janvāris Latvija atrodas Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Pavasaris un Latvijas ģeogrāfija · Redzēt vairāk »
Latvijas klimats
2006. gada 29. janvāris. 2008. gada 11. maijs. Lorupes grava. 1998. gada 11. oktobris. Latvijas klimatu lielā mērā nosaka tās teritorijas atrašanās mērenajā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē.
Jaunums!!: Pavasaris un Latvijas klimats · Redzēt vairāk »
Laukirbe
Laukirbe (Perdix perdix) ir vidēji liels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kas pieder laukirbju ģintij (Perdix).
Jaunums!!: Pavasaris un Laukirbe · Redzēt vairāk »
Lauku balodis
Lauku balodis jeb lauka balodis (Columba palumbus) ir liela auguma Eirāzijā dzīvojoša baložu suga, kurai ir piecas pasugas, no kurām viena — Madeiras lauku balodis (C. p. maderensis) ir izmirusi.
Jaunums!!: Pavasaris un Lauku balodis · Redzēt vairāk »
Laura Bicāne
Laura Bicāne (dzimusi) ir latgaliešu dziedātāja, kas dzimusi Daugavpilī, Latvijā.
Jaunums!!: Pavasaris un Laura Bicāne · Redzēt vairāk »
Lāsumainais sesks
Lāsumainais sesks (Vormela peregusna) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga lāsumaino sesku ģintī (Vormela).
Jaunums!!: Pavasaris un Lāsumainais sesks · Redzēt vairāk »
Lidvāvere
Lidvāvere (Pteromys volans) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām, kas sastopama Eirāzijas ziemeļdaļā.
Jaunums!!: Pavasaris un Lidvāvere · Redzēt vairāk »
Lielā čakste
Lielā čakste (Lanius excubitor) ir vidēja auguma čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas sastopams Eiropas un Āzijas rietumdaļas mērenajā joslā.
Jaunums!!: Pavasaris un Lielā čakste · Redzēt vairāk »
Lielā sīga
Lielā sīga (Otis tarda) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns, kas ir vienīgā suga lielo sīgu ģintī (Otis).
Jaunums!!: Pavasaris un Lielā sīga · Redzēt vairāk »
Lieldienu ola
Saskaņā ar ukraiņu tradīcijām krāsotas Lieldienu olas Lieldienu ola ir ola, kas tiek krāsota un izdekorēta kristiešu svētkos Lieldienās, lai atzīmētu Jēzus augšāmcelšanos.
Jaunums!!: Pavasaris un Lieldienu ola · Redzēt vairāk »
Liljevalka galerija
Liljevalka galerija. Millesa skulptūra. Liljevalka galerija ir mākslas muzejs, kura kolekcija ietver 20. gadsimta Zviedrijas un citu pasaules tautu mākslu.
Jaunums!!: Pavasaris un Liljevalka galerija · Redzēt vairāk »
Maija klimats Latvijā
Maija klimats Latvijā.
Jaunums!!: Pavasaris un Maija klimats Latvijā · Redzēt vairāk »
Maijs
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Sējas jeb lapu mēnesis” Maijs (par godu Senās Romas dievietei Maijai) ir gada piektais mēnesis un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena.
Jaunums!!: Pavasaris un Maijs · Redzēt vairāk »
Maltas medus bite
Maltas medus bite ir rietumu medus bišu pasuga, kas naturalizējusies un pielāgojusies Maltas salu videi.
Jaunums!!: Pavasaris un Maltas medus bite · Redzēt vairāk »
Marss (planēta)
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".
Jaunums!!: Pavasaris un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »
Marta klimats Latvijā
Marta klimats Latvijā.
Jaunums!!: Pavasaris un Marta klimats Latvijā · Redzēt vairāk »
Masļeņica
Masļeņica ( — 'sviesta nedēļa') ir nedēļu (vai trīs dienu) ilgi austrumslāvu svētki pirms Lielā gavēņa, kas saistīti ar atvadīšanos no ziemas un pavasara sagaidīšanu.
Jaunums!!: Pavasaris un Masļeņica · Redzēt vairāk »
Mazais plankumainais skunkss
Mazais plankumainais skunkss (Spilogale pygmaea) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.
Jaunums!!: Pavasaris un Mazais plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »
Mazais susuris
Mazais susuris jeb lazdu susuris (Muscardinus avellanarius) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga mazo susuru ģintī (Muscardinus).
Jaunums!!: Pavasaris un Mazais susuris · Redzēt vairāk »
Mājas bumbiere
Mājas bumbiere ir rožu dzimtas koks, kas plaši tiek kultivēts mērenajā joslā, lai iegūtu tā ēdamos augļus — bumbierus.
Jaunums!!: Pavasaris un Mājas bumbiere · Redzēt vairāk »
Mājas trusis
Visi mājas truši ir cēlušies, pieradinot savvaļas Eiropas trusi (Oryctolagus cuniculus), kura dzimtene ir Eiropas dienvidrietumi — Spānija un Portugāle.
Jaunums!!: Pavasaris un Mājas trusis · Redzēt vairāk »
Mākoņi
'''Cumulonimbus capillatus incus''' - D mākoņu grupa. Virs mākoņiem Mākoņi Mākoņi ir atmosfēras ūdens tvaiku kondensēto produktu sakopojums sīkos ūdens pilienos vai ledus kristālos lielā daudzumā.
Jaunums!!: Pavasaris un Mākoņi · Redzēt vairāk »
Mērkaziņa
Mērkaziņa (Gallinago gallinago) ir vidēja auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir plašs izplatības areāls.
Jaunums!!: Pavasaris un Mērkaziņa · Redzēt vairāk »
Meža prusaks
Meža prusaks ir Latvijā dzīvojošs brūno prusaku dzimtas (Blattellidae) pārstāvis no meža prusaku (Ectobius) ģints.
Jaunums!!: Pavasaris un Meža prusaks · Redzēt vairāk »
Meža sicista
Meža sicista (Sicista betulina) ir viena no lēcējpeļu dzimtas (Dipodidae) grauzēju sugām.
Jaunums!!: Pavasaris un Meža sicista · Redzēt vairāk »
Meteņi
Meteņi, dažkārt saukti arī par Meteņdienu, ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti 6. februārī.
Jaunums!!: Pavasaris un Meteņi · Redzēt vairāk »
Migla
Tilts miglā Migla ir sīku ūdens pilienu vai ledus kristālu uzkrāšanās atmosfēras zemākajos slāņos, padarot gaisu mazāk caurspīdīgu un apgrūtinot redzamību.
Jaunums!!: Pavasaris un Migla · Redzēt vairāk »
Nātru raibenis
Nātru raibenis jeb parastais nātru raibenis (Aglais urticae) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) tauriņu suga.
Jaunums!!: Pavasaris un Nātru raibenis · Redzēt vairāk »
Novrūzs
Novrūza svinēšana Kazahstānā Novrūzs (— ‘jaunais gads’) ir persiešu, kurdu un citu irāņu tautu jaunais gads un pavasara svētki.
Jaunums!!: Pavasaris un Novrūzs · Redzēt vairāk »
Ogre
Ogre ir valstspilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Pavasaris un Ogre · Redzēt vairāk »
Pagalms
Tipisks priekšpilsētu pagalms ASV austrumos Pagalms ir zemes platība blakus mājai vai dzīvojamām un saimniecības telpām.
Jaunums!!: Pavasaris un Pagalms · Redzēt vairāk »
Parastais jenots
Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).
Jaunums!!: Pavasaris un Parastais jenots · Redzēt vairāk »
Parastā maina
Parastā maina (Acridotheres tristis) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputns, kura dabīgais izplatības areāls plešas Āzijas tropu joslā.
Jaunums!!: Pavasaris un Parastā maina · Redzēt vairāk »
Parastā vāvere
Parastā vāvere jeb Eirāzijas vāvere, arī rudā vāvere (Sciurus vulgaris) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas plaši izplatīts Eiropā un Āzijas ziemeļos, sastopama arī Latvijā.
Jaunums!!: Pavasaris un Parastā vāvere · Redzēt vairāk »
Pīle
Par pīli sauc daļu pīļu dzimtas (Anatidae) putnu.
Jaunums!!: Pavasaris un Pīle · Redzēt vairāk »
Peļu klijāns
Peļu klijāns (Buteo buteo) ir liela vai vidēja lieluma vanagu dzimtas (Accipitridae) dienas plēsīgais putns.
Jaunums!!: Pavasaris un Peļu klijāns · Redzēt vairāk »
Peko
Kokā izgrebts Peto tēls Radajas Setu muzejā Peko igauņu mitoloģijā ir auglības, mājas un ražas dievs, kurš rūpējās par bagātīgu ražu, lopu auglīgumu un ģimenes labklājību.
Jaunums!!: Pavasaris un Peko · Redzēt vairāk »
Pelēkā lapsa
Pelēkā lapsa (Urocyon cinereoargenteus) jeb koku lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Jaunums!!: Pavasaris un Pelēkā lapsa · Redzēt vairāk »
Pelēkā vāvere
Pelēkā vāvere (Sciurus carolinensis) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) koku vāveru cilts (Sciurini) grauzējs.
Jaunums!!: Pavasaris un Pelēkā vāvere · Redzēt vairāk »
Pergrubis
Pergrubis (jaunprūšu: *Pergrubbis) prūšu mitoloģijā ir pavasara, auglības un augu dievs.
Jaunums!!: Pavasaris un Pergrubis · Redzēt vairāk »
Pogainais ronis
Pogainais ronis jeb pogainais sīkronis (Pusa hispida) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder pogaino roņu ģintij (Pusa).
Jaunums!!: Pavasaris un Pogainais ronis · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Pavasaris un Polija · Redzēt vairāk »
Puzuris
No salmiem gatavots puzuris Puzuris, lukturis, krīģis jeb spurgulis ir tradicionāls iekaramais telpu rotājums, kas gatavots, uz diega saverot niedru, salmu vai smilgu posmiņus un papildinot tos ar ēveļskaidām, dzīpariem, putnu spalvām un lupatu vai papīra gabaliņiem.
Jaunums!!: Pavasaris un Puzuris · Redzēt vairāk »
Raibeņu dzimta
Raibeņu dzimta (Nymphalidae) ir lielākā zvīņspārņu kārtas (Lepidoptera) dzimta, kas pieder pie dižtauriņu virsdzimtas (Papilionoidea).
Jaunums!!: Pavasaris un Raibeņu dzimta · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Pavasaris un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas klimats
Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir Atlantijas okeāna mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu ciklonisko darbību, tādēļ bieži ir nokrišņi un apmācies laiks.
Jaunums!!: Pavasaris un Rīgas klimats · Redzēt vairāk »
Rīgas Valsts vācu ģimnāzija
Rīgas Valsts vācu ģimnāzija (RVVĢ) ir vidējās izglītības iestāde Āgenskalnā, Rīgā, kurā mācās skolēni no 7.
Jaunums!!: Pavasaris un Rīgas Valsts vācu ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Rīgas vēstures hronoloģija
SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.
Jaunums!!: Pavasaris un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Rūjiena (stacija)
Rūjiena bija dzelzceļa stacija tagadējā Valmieras novadā starp pieturām Virķēni un Ķirbiļi līnijā Rīga—Ipiķi.
Jaunums!!: Pavasaris un Rūjiena (stacija) · Redzēt vairāk »
Rūsganais lūsis
Rūsganais lūsis (Lynx rufus) ir Ziemeļamerikā dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga.
Jaunums!!: Pavasaris un Rūsganais lūsis · Redzēt vairāk »
Riekstrozis
Riekstrozis jeb Eirāzijas riekstrozis (Nucifraga caryocatactes) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Jaunums!!: Pavasaris un Riekstrozis · Redzēt vairāk »
Rietumu plankumainais skunkss
Rietumu plankumainais skunkss (Spilogale gracilis) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.
Jaunums!!: Pavasaris un Rietumu plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »
Sabulis
Sabulis jeb Sibīrijas cauna (Martes zibellina) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder pie caunu ģints (Martes).
Jaunums!!: Pavasaris un Sabulis · Redzēt vairāk »
Saka (atteka)
Saka ir Daugavas kreisā sānteka, ko no pamatgultnes atdala Sakas sala jeb Vidsala.
Jaunums!!: Pavasaris un Saka (atteka) · Redzēt vairāk »
Saksaulu sīlis
Saksaulu sīlis jeb Turkestānas zemessīlis (Podoces panderi) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga, kas ir tuvu radniecīgs Irānas zemessīlim (Podoces pleskei) no Irānas.
Jaunums!!: Pavasaris un Saksaulu sīlis · Redzēt vairāk »
Sakura Haruno
Sakura Haruno — viena no galvenajām varonēm mangā un anime-seriālā "Naruto".
Jaunums!!: Pavasaris un Sakura Haruno · Redzēt vairāk »
Sarkanā puskuitala
Sarkanā puskuitala (Limosa lapponica) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.
Jaunums!!: Pavasaris un Sarkanā puskuitala · Redzēt vairāk »
Sīkžokļaiņi
Sīkžokļaiņi (Micrognathozoa) ir mikroskopisku saldūdens dzīvnieku tips, kuru pārstāvji ir atrasti 1994.
Jaunums!!: Pavasaris un Sīkžokļaiņi · Redzēt vairāk »
Sermulis
Sermulis (Mustela erminea) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Pavasaris un Sermulis · Redzēt vairāk »
Sigrida Unsete
Sigrida Unsete (dzimusi 1882. gada 20. maijā Kalundborgā, Dānijā; mirusi 1949. gada 10. jūnijā Lillehammerē, Norvēģijā) bija norvēģu rakstniece.
Jaunums!!: Pavasaris un Sigrida Unsete · Redzēt vairāk »
Skaņa
Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.
Jaunums!!: Pavasaris un Skaņa · Redzēt vairāk »
Skansena kalns
Skansena kalns Skansena kalns ir kalns, kas atrodas Stokholmā, Jūrgordenā.
Jaunums!!: Pavasaris un Skansena kalns · Redzēt vairāk »
Skunksi
Skunksi, skunksu dzimtas (Mephitidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).
Jaunums!!: Pavasaris un Skunksi · Redzēt vairāk »
Sniedze
Sniedze (Plectrophenax nivalis) ir neliela auguma Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) Latvijā ziemojoša putnu suga.
Jaunums!!: Pavasaris un Sniedze · Redzēt vairāk »
Sniegputenis
2011. gada 11. februāra rītā Rīgā. Sniegputenis jeb vienkārši putenis ir dabas parādība, kad vējš pa gaisu sev līdzi nes sniegpārslas.
Jaunums!!: Pavasaris un Sniegputenis · Redzēt vairāk »
Sniegs
Sniegs mežā Bulgārijā Sniega sega mežā Sniega sega Sniegs ir cieto atmosfēras nokrišņu veids, kas veidojas, mikroskopiskiem ūdens pilieniem zemā gaisa temperatūrā kristalizējoties un augot simetriskās, starainu zvaigznīšu formās.
Jaunums!!: Pavasaris un Sniegs · Redzēt vairāk »
Somā nacionālais parks
Somā nacionālais parks ir pēc platības otrs lielākais nacionālais parks Igaunijā; dibināts 1993.
Jaunums!!: Pavasaris un Somā nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Taurs
Taurs (Bos primigenius) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas izmira 17. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Pavasaris un Taurs · Redzēt vairāk »
Termīti
Termīti (Termitoidae) ir sociālu kukaiņu grupa, kas vēl nesenā pagātnē tika sistematizēta kā termītu kārta (Isoptera), bet mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem atklājumiem tā tiek sistematizēta prusaku kārtā (Blattaria) kā termītu virsdzimta.
Jaunums!!: Pavasaris un Termīti · Redzēt vairāk »
Tinis
Tinis jeb āmrija (Gulo gulo) ir liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tiņu ģintī (Gulo).
Jaunums!!: Pavasaris un Tinis · Redzēt vairāk »
Trīslauku sistēma
Trīslauku sistēma — vasaras raža, ziemas raža un papuve Trīslauku sistēma ir augsnes atjaunošanas sistēma.
Jaunums!!: Pavasaris un Trīslauku sistēma · Redzēt vairāk »
Truši
Truši ir neliela auguma zīdītāji, kas pieder zaķu dzimtai (Leporidae).
Jaunums!!: Pavasaris un Truši · Redzēt vairāk »
Tulle
Īslandes zirgi Tulle (1898- 1954) ir vecākais oficiāli reģistrētais zirgs pasaulē.
Jaunums!!: Pavasaris un Tulle · Redzēt vairāk »
Tumšais ķauķītis
Tumšais ķauķītis (Phylloscopus fuscatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas austrumos, ziemo Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Pavasaris un Tumšais ķauķītis · Redzēt vairāk »
Tumšā pīle
Tumšā pīle jeb velna pīle (Melanitta fusca) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) jūras pīle, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Pavasaris un Tumšā pīle · Redzēt vairāk »
Užavas lejtece
Užavas lejtece ir dabas parks Ventspils novadā.
Jaunums!!: Pavasaris un Užavas lejtece · Redzēt vairāk »
Valentīna diena
Svētā Valentīna diena jeb Visu mīlētāju diena, sarunvalodā bieži Valentīna diena, ir mīlestības svētki, kas katru gadu daudzās valstīs tiek svinēti 14. februārī.
Jaunums!!: Pavasaris un Valentīna diena · Redzēt vairāk »
Vanas ezers
Vanas ezers (kurdu: Gola Wanê) ir beznoteces sālsezers Turcijas austrumu daļā, Armēnijas kalnienē.
Jaunums!!: Pavasaris un Vanas ezers · Redzēt vairāk »
Vapiti
Vapiti jeb Kanādas briedis (Cervus canadensis) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).
Jaunums!!: Pavasaris un Vapiti · Redzēt vairāk »
Vasara
Lauks vasarā Vasara ir gadalaiks mērenajā joslā starp pavasari un rudeni.
Jaunums!!: Pavasaris un Vasara · Redzēt vairāk »
Vasaras laiks
Zilā krāsā — valstis, kas pāriet uz vasaras laiku; Oranžā krāsā — valstis, kas kādreiz pārgāja uz vasaras laiku; Sarkanā krāsā — valstis, kas nekad nav pārgājušas uz vasaras laiku Pāreja uz vasaras laiku, saīsinājumā DST, ir pulksteņu pārregulēšana, lai vakaros dienasgaisma būtu ilgāk, bet rītos — mazāk, tādējādi taupot elektroenerģiju.
Jaunums!!: Pavasaris un Vasaras laiks · Redzēt vairāk »
Vīnkopība
Vīnkopība ir dārzkopības nozare — vīnogu audzēšana.
Jaunums!!: Pavasaris un Vīnkopība · Redzēt vairāk »
Vītītis
Vītītis (Phylloscopus trochilus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo plašā areālā Eiropā un Āzijā, ziemo Subsahāras Āfrikā.
Jaunums!!: Pavasaris un Vītītis · Redzēt vairāk »
Vītoli
Vītoli (Salix) ir vītolu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Pavasaris un Vītoli · Redzēt vairāk »
Viengadīgi augi
Sējas zirņi (''Pisum sativum'') ir viengadīgi augi Viengadīgi augi ir augi, kas, atšķirībā no daudzgadīgiem un divgadīgiem augiem, vienas augšanas sezonas laikā izdzīvo pilnu dzīves ciklu.
Jaunums!!: Pavasaris un Viengadīgi augi · Redzēt vairāk »
Vijolīšu dzimta
Vijolīšu dzimta (Violaceae) ir viena no segsēkļu (Magnoliophyta) dzimtām.
Jaunums!!: Pavasaris un Vijolīšu dzimta · Redzēt vairāk »
Vladimirs Majakovskis
Vladimirs Majakovskis (dzimis (19) Bagdadi, Kutaisi guberņā, miris Maskavā) bija padomju dzejnieks, dramaturgs, kinoscenārists, kinorežisors, kinoaktieris, gleznotājs, žurnālu "ЛЕФ" ("Левый Фронт" ("Kreisā Fronte")) un "Новый ЛЕФ" redaktors.
Jaunums!!: Pavasaris un Vladimirs Majakovskis · Redzēt vairāk »
Zīdtauriņš
Zīdtauriņš, zīdtārpiņš, arī mājas zīdtauriņš (Bombyx mori) ir zīdtauriņu dzimtas (Bombycidae) suga, kas pieder pie īsto zīdtauriņu ģints (Bombyx).
Jaunums!!: Pavasaris un Zīdtauriņš · Redzēt vairāk »
Zemes diena
Neoficiālais Zemes dienas karogs Zemes diena ir diena, kurā visā pasaulē notiek dažādi pasākumi, lai palielinātu cilvēku informētību un izpratni par Zemes dabisko vidi.
Jaunums!!: Pavasaris un Zemes diena · Redzēt vairāk »
Ziedonis
Ziedonis var būt.
Jaunums!!: Pavasaris un Ziedonis · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerikas kakomiclijs
Ziemeļamerikas kakomiclijs jeb gredzenastes kaķis (Bassariscus astutus) ir neliela auguma jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder kakomicliju ģintij (Bassariscus).
Jaunums!!: Pavasaris un Ziemeļamerikas kakomiclijs · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerikas upesūdrs
Ziemeļamerikas upesūdrs (Lontra canadensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).
Jaunums!!: Pavasaris un Ziemeļamerikas upesūdrs · Redzēt vairāk »
Ziemeļblāzma
Ziemeļblāzma ziemā, Aļaskā Ziemeļblāzma, polārblāzma jeb kāvi ir atmosfēras augšējo slāņu (jonosfēra) spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar Saules vēja daļiņām.
Jaunums!!: Pavasaris un Ziemeļblāzma · Redzēt vairāk »
Ziemeļbriedis
Ziemeļbriedis (Rangifer tarandus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) zīdītājs, kas pieder ziemeļbriežu ģintij (Rangifer).
Jaunums!!: Pavasaris un Ziemeļbriedis · Redzēt vairāk »
Ziemeļlidvāvere
Ziemeļlidvāvere (Glaucomys sabrinus) ir viena no divām Amerikas lidvāveru ģints (Glaucomys) sugām, kas pieder vāveru dzimtai (Sciuridae) grauzēju kārtā (Rodentia).
Jaunums!!: Pavasaris un Ziemeļlidvāvere · Redzēt vairāk »
Ziemeļu baltkrūtainais ezis
Ziemeļu baltkrūtainais ezis jeb ziemeļu baltkrūšu ezis, arī Austrumeiropas ezis (Erinaceus roumanicus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.
Jaunums!!: Pavasaris un Ziemeļu baltkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »
Ziemeļu svilpis
Ziemeļu svilpis (Pinicola enucleator) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga ziemeļu svilpju ģintī (Pinicola).
Jaunums!!: Pavasaris un Ziemeļu svilpis · Redzēt vairāk »
Ziemeļu upespērlene
Ziemeļu upespērlene (Margaritifera margaritifera) ir upespērleņu dzimtas (Margaritiferidae) saldūdeņu divvāku gliemeņu suga.
Jaunums!!: Pavasaris un Ziemeļu upespērlene · Redzēt vairāk »
Zilzīlīte
Zilzīlīte jeb Eirāzijas zilzīlīte (Cyanistes caeruleus) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas izplatīts lielākajā daļā Eiropas, kā arī Tuvajos Austrumos.
Jaunums!!: Pavasaris un Zilzīlīte · Redzēt vairāk »
Zirņu laputs
Zirņu laputs (Acyrthosiphon pisum) ir īsto laputu (Aphididae) suga.
Jaunums!!: Pavasaris un Zirņu laputs · Redzēt vairāk »
Zivju dzenītis
Zivju dzenītis jeb Eirāzijas zivju dzenītis (Alcedo atthis) ir neliela auguma zivju dzenīšu dzimtas (Alcedinidae) zaļvārnveidīgais putns.
Jaunums!!: Pavasaris un Zivju dzenītis · Redzēt vairāk »
1899. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1899.
Jaunums!!: Pavasaris un 1899. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1905. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1905.
Jaunums!!: Pavasaris un 1905. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1906. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1906.
Jaunums!!: Pavasaris un 1906. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1908. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1908. gada notikumi Latvijas vēsturē.
Jaunums!!: Pavasaris un 1908. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
2009.—2010. gada Latvijas Kauss futbolā
72.
Jaunums!!: Pavasaris un 2009.—2010. gada Latvijas Kauss futbolā · Redzēt vairāk »
2013. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā rakstā ir apkopoti 2013.
Jaunums!!: Pavasaris un 2013. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
2019. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā rakstā ir apkopoti 2019.
Jaunums!!: Pavasaris un 2019. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
2021. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2021. gada laikapstākļi Latvijā. Lai gan 2021.
Jaunums!!: Pavasaris un 2021. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
2022. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2022. gada laikapstākļi Latvijā. Vidējā gaisa temperatūra Latvijā 2022.
Jaunums!!: Pavasaris un 2022. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
2023. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2023. gada laikapstākļi Latvijā.
Jaunums!!: Pavasaris un 2023. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
