Ātrāk nekā pārlūku!
77 attiecības: Aerodinamiskā pretestība, Akselerometrs, Amplitūda, Atsperes svārsts, Ņūtona likumi, Ātrums, Bezsvara stāvoklis, Brīvais kritiens, Brīvās krišanas paātrinājums, Centrtieces spēks, Cerera, Deimoss (pavadonis), Diferenciālrēķini, Dinamika (mehānika), Diona (pavadonis), Eiropa (pavadonis), Elektriskā saules bura, Epimētejs (pavadonis), Etvuda iekārta, Formula 1, Fotons, Ganimēds (pavadonis), Globālā pozicionēšanas sistēma, Hiperions (pavadonis), Japets (pavadonis), Jānuss (pavadonis), Jo (pavadonis), Jupiters (planēta), Kalipso (pavadonis), Kallisto (pavadonis), Kinemātika, Klasiskā mehānika, Kosmiskais lifts, Kustības sensors, Leņķiskais paātrinājums, Lielais sprādziens, Masa, Mēness, Melnais caurums, Merkurs (planēta), Metrs, MICROSCOPE (pavadonis), Mimass (pavadonis), Nanotehnoloģija, Negaiss, Neptūns (planēta), Nozomi, Pandora (pavadonis), Pavadoņnavigācija, Pāns (pavadonis), ..., Plutons (pundurplanēta), Puazeija likums, Reja (pavadonis), Saturns (planēta), Saules sistēmas planētas, Sekunde, Smaguma spēks, Spēks, Svars, Svārstības, TARDIS (fizika), Tētija (pavadonis), Telesto (pavadonis), Titāns (pavadonis), Tritons (pavadonis), Trolejbuss, Tumšā enerģija, Urāns (planēta), Venera (planēta), Virzes kustība, 1998. gads, 2010. gada Čīles zemestrīce, 2010. gada Haiti zemestrīce, 2011. gada Tohoku zemestrīce, 2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce, 4 Vesta, 8. janvāris. Izvērst indekss (27 vairāk) »
Aerodinamiskā pretestība
Aerodinamiskie spēki: uz augšu — cēlējspēks, uz leju — smaguma spēks, pa kreisi — normālslodze, bet pa labi — aerodinamiskā pretestība stoksa pretestību un zaļais pieredz ņutona pretestību. Aerodinamiskā pretestība, arī frontālā pretestība, senāk pieres pretestība, ir pretestības spēks, kas darbojas uz ķermeni, kad tas kustas kādā gāzē vai šķidrumā.
Jaunums!!: Paātrinājums un Aerodinamiskā pretestība · Redzēt vairāk »
Akselerometrs
Akselerometra shematisks attēlojums Akselerometrs ir ierīce, kas mēra relatīvo paātrinājumu (pārslodzi) — starpību starp objekta īsto paātrinājumu un gravitācijas paātrinājumu.
Jaunums!!: Paātrinājums un Akselerometrs · Redzēt vairāk »
Amplitūda
right Amplitūda (— ‘plašums’) ir maksimālā absolūtā vērtība y0, ko harmoniskajās svārstībās sasniedz kāds fizikāls lielums "s" (ķermeņa novirze no līdzsvara stāvokļa, ātrums, paātrinājums, strāva), mainoties laikā "t".
Jaunums!!: Paātrinājums un Amplitūda · Redzēt vairāk »
Atsperes svārsts
Atsperes svārsts ir iekārta, kurā spēku, kas cenšas ķermeni atgriezt līdzsvara stāvoklī (ja ķermenis izvirzīts no tā), rada izstiepta vai saspiesta atspere.
Jaunums!!: Paātrinājums un Atsperes svārsts · Redzēt vairāk »
Ņūtona likumi
Ņūtona likumi latīņu valodā, 1687. gada izdevums. Ņūtona kustības likumi ir trīs klasiskās mehānikas likumi (kā ceturto var pieskaitīt vispasaules gravitācijas likumu), kuri raksturo spēka ietekmi uz ķermeņiem.
Jaunums!!: Paātrinājums un Ņūtona likumi · Redzēt vairāk »
Ātrums
Momentāno ātrumu var aprēķināt, atvasinot pārvietojumu (Δr) pēc laika (Δt) Ātrums, zinātnē arī momentānais ātrums, ir vektoriāls fizikāls lielums, kas raksturo pārvietojuma izmaiņu pret noteiktu atskaites sistēmu pēc iespējas mazākā laika vienībā.
Jaunums!!: Paātrinājums un Ātrums · Redzēt vairāk »
Bezsvara stāvoklis
Bezsvara stāvoklis ir stāvoklis, kurā ķermenim nav svara, t. i.
Jaunums!!: Paātrinājums un Bezsvara stāvoklis · Redzēt vairāk »
Brīvais kritiens
Izpletņlecēji. Ķermeņa brīvā krišana ir vienmērīgi paātrināta taisnvirziena kustība, kura notiek tikai ķermeņa smaguma spēka ietekmē.
Jaunums!!: Paātrinājums un Brīvais kritiens · Redzēt vairāk »
Brīvās krišanas paātrinājums
Brīvās krišanas paātrinājums ir paātrinājums, ar kādu ķermenis krīt uz Zemes vai kāda cita debess ķermeņa virsmu.
Jaunums!!: Paātrinājums un Brīvās krišanas paātrinājums · Redzēt vairāk »
Centrtieces spēks
Centrtieces spēks Centrtieces spēks ir spēks, kurš liek ķermenim kustēties pa liektu trajektoriju.
Jaunums!!: Paātrinājums un Centrtieces spēks · Redzēt vairāk »
Cerera
Cerera, oficiāli 1 Cerera, ir mazākā identificētā pundurplanēta Saules sistēmā un lielākais ķermenis asteroīdu joslā.
Jaunums!!: Paātrinājums un Cerera · Redzēt vairāk »
Deimoss (pavadonis)
Deimoss ir mazākais un ārējais no diviem Marsa pavadoņiem.
Jaunums!!: Paātrinājums un Deimoss (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Diferenciālrēķini
pieskares līnija, kas novilkta sarkanā krāsā. Pieskares līnijas slīpums ir vienāds ar funkcijas atvasinājumu atzīmētajā punktā. Matemātikā diferenciālrēķini ir rēķinu apakšlauks, kas pēta lielumu maiņas ātrumu.
Jaunums!!: Paātrinājums un Diferenciālrēķini · Redzēt vairāk »
Dinamika (mehānika)
Dinamikā pēta spēkus un ķermeņu mijiedarbību, kas izraisa kustību Dinamika (no sengrieķu δύναμις — ‘spēks’) ir mehānikas nozare, kas pēta ķermeņu kustību un savstarpējo mijiedarbību atkarībā no spēku iedarbības.
Jaunums!!: Paātrinājums un Dinamika (mehānika) · Redzēt vairāk »
Diona (pavadonis)
Diona ir Saturna pavadonis, ko atklājis Džovanni Kasīni 1684.
Jaunums!!: Paātrinājums un Diona (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Eiropa (pavadonis)
Eiropa ir Jupitera pavadonis, mazākais no četriem Galileja pavadoņiem.
Jaunums!!: Paātrinājums un Eiropa (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Elektriskā saules bura
Elektriskā saules bura, saukta arī par E-Sail (no) ir kosmiskā aparāta virzīšanas veids, kas izmanto saules vēja dinamisko spiedienu paātrinājuma iegūšanai.
Jaunums!!: Paātrinājums un Elektriskā saules bura · Redzēt vairāk »
Epimētejs (pavadonis)
Epimētejs ir Saturna iekšējais pavadonis.
Jaunums!!: Paātrinājums un Epimētejs (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Etvuda iekārta
Spēku diagramma masām iekārtām etvuda iekārtā. Etvuda iekārta ir eksperimentāla iekārta ar kuru pārbaudīt ņūtona likumus ar konstantu paātrinājumu.
Jaunums!!: Paātrinājums un Etvuda iekārta · Redzēt vairāk »
Formula 1
Formula 1 (saīsinājumā F1), pazīstama arī kā Pirmā formula jeb oficiāli kā FIA Pirmās formulas Pasaules čempionāts, ir Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) rīkotas pasaules mēroga autosporta sacīkstes.
Jaunums!!: Paātrinājums un Formula 1 · Redzēt vairāk »
Fotons
lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.
Jaunums!!: Paātrinājums un Fotons · Redzēt vairāk »
Ganimēds (pavadonis)
Ganimēds ir Jupitera pavadonis, viens no Galileja pavadoņiem.
Jaunums!!: Paātrinājums un Ganimēds (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Globālā pozicionēšanas sistēma
GPS pavadonis Globālā pozicionēšanas sistēma (GPS) — ASV pavadoņu navigācijas sistēma.
Jaunums!!: Paātrinājums un Globālā pozicionēšanas sistēma · Redzēt vairāk »
Hiperions (pavadonis)
Hiperions ir Saturna pavadonis, kuru 1848.
Jaunums!!: Paātrinājums un Hiperions (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Japets (pavadonis)
Japets, ir trešais lielākais Saturna pavadonis un vienpadsmitais lielākais Saules sistēmā.
Jaunums!!: Paātrinājums un Japets (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Jānuss (pavadonis)
Jānuss ir Saturna iekšējais pavadonis.
Jaunums!!: Paātrinājums un Jānuss (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Jo (pavadonis)
Jo ir Jupitera pavadonis, viens no četriem Galileja pavadoņiem, kurš atrodas vistuvāk planētai.
Jaunums!!: Paātrinājums un Jo (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Jaunums!!: Paātrinājums un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »
Kalipso (pavadonis)
Kalipso (sākotnēji S/1980 S25) ir mazais Saturna pavadonis.
Jaunums!!: Paātrinājums un Kalipso (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Kallisto (pavadonis)
Kallisto ir viens no Jupitera pavadoņiem.
Jaunums!!: Paātrinājums un Kallisto (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Kinemātika
Kinemātika ir mehānikas nozare, kas pēta fizikālu ķermeņu kustību no ģeometriskā viedokļa, tas ir, nosaka ķermeņa stāvokli jebkurā laika momentā.
Jaunums!!: Paātrinājums un Kinemātika · Redzēt vairāk »
Klasiskā mehānika
Klasiskajā mehānikā apskata makroskopisku ķermeņu kustību. Attēlā redzams slīpais sviediens Klasiskā mehānika ir viena no divām lielajām mehānikas apakšnozarēm (otra ir kvantu mehānika).
Jaunums!!: Paātrinājums un Klasiskā mehānika · Redzēt vairāk »
Kosmiskais lifts
NASA konceptuālais kosmiskais lifts mākslinieka skatījumā Kosmiskais lifts ir konceptuāls pacēlājs kravu nogādāšanai no Zemes kosmosā.
Jaunums!!: Paātrinājums un Kosmiskais lifts · Redzēt vairāk »
Kustības sensors
Pasīvais infrasarkanais kustības sensors pie apgaismojuma ierīces Kustības sensors jeb kustības detektors ir ierīce, kas reaģē uz objektu kustību.
Jaunums!!: Paātrinājums un Kustības sensors · Redzēt vairāk »
Leņķiskais paātrinājums
Leņķiskais paātrinājums ir fizikāls lielums, kas raksturo leņķiskā ātruma izmaiņu laikā.
Jaunums!!: Paātrinājums un Leņķiskais paātrinājums · Redzēt vairāk »
Lielais sprādziens
Lielais sprādziens (attēla apakšā) un Visuma izplešanās. Lielais sprādziens ir mūsdienās bieži sastopams kosmoloģiskais skaidrojums par Visuma rašanos, hipotētisks sprādzienveida process, kurā no niecīga ultrablīva objekta izveidojās Visums, Visuma attīstības sākumposms.
Jaunums!!: Paātrinājums un Lielais sprādziens · Redzēt vairāk »
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Jaunums!!: Paātrinājums un Masa · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Paātrinājums un Mēness · Redzēt vairāk »
Melnais caurums
radiodiapazonā (''Event Horizon Telescope'') Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.
Jaunums!!: Paātrinājums un Melnais caurums · Redzēt vairāk »
Merkurs (planēta)
Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.
Jaunums!!: Paātrinājums un Merkurs (planēta) · Redzēt vairāk »
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Jaunums!!: Paātrinājums un Metrs · Redzēt vairāk »
MICROSCOPE (pavadonis)
MICROSCOPE ((Micro-Satellite à traînée Compensée pour l'Observation du Principe d'Equivalence)) ir Francijas kosmosa aģentūras CNES zinātniskais pavadonis.
Jaunums!!: Paātrinājums un MICROSCOPE (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Mimass (pavadonis)
Mimass ir Saturna pavadonis, pats mazākais zināmais astronomiskais ķermenis ar gravitācijas iespaidā veidotu lodveida formu.
Jaunums!!: Paātrinājums un Mimass (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Nanotehnoloģija
zobrati. Nanotehnoloģija jeb nanozinātne (no (nânos) — 'punduris') ir tehnoloģijas un zinātnes nozare, kurā tiek pētītas struktūras, kuru izmēri ir salīdzināmi ar atomu un molekulu izmēriem, tas ir, to izmēri ir mērāmi nanometros (10-9 m; miljardā daļa no metra).
Jaunums!!: Paātrinājums un Nanotehnoloģija · Redzēt vairāk »
Negaiss
Negaisa mākonis Negaisa mākoņu tuvošanās. Tipisks negaiss Baltijas jūrā Negaiss (arī pērkona negaiss) ir dabas parādība, kad spēcīgas gaisa strāvas izraisa mākonī lietus lāšu un krusas graudu sadursmes, radot elektriskos lādiņus.
Jaunums!!: Paātrinājums un Negaiss · Redzēt vairāk »
Neptūns (planēta)
Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.
Jaunums!!: Paātrinājums un Neptūns (planēta) · Redzēt vairāk »
Nozomi
Nozomi ("Cerība") jeb Planet-B) bija Japānas starpplanētu zonde, kuru bija paredzēts ievadīt orbītā ap Marsu, un tai bija jāpēta planētas atmosfēra, jonosfēra, magnetosfēra un putekļu kustība Marsa atmosfēras augšējos slāņos. Aparāts startēja ar nesējraķeti M-5. Vairāku kļūmju dēļ zondei neizdevās ieiet Marsa orbītā, un 2003. gadā misija tika atcelta.
Jaunums!!: Paātrinājums un Nozomi · Redzēt vairāk »
Pandora (pavadonis)
Pandora ir dabiskais Saturna pavadonis, pazīstams arī kā Saturn XVII.
Jaunums!!: Paātrinājums un Pandora (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Pavadoņnavigācija
Novērotāja atrašanās vietas noteikšana attālumu sfēru krustpunktā. Pavadoņnavigācija jeb satelītnavigācija — radionavigācijas veids, kas kā orientierus izmanto navigācijas pavadoņus.
Jaunums!!: Paātrinājums un Pavadoņnavigācija · Redzēt vairāk »
Pāns (pavadonis)
Pāns ir Saturnam vistuvākais pavadonis.
Jaunums!!: Paātrinājums un Pāns (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Plutons (pundurplanēta)
Plutons jeb 134340 Pluto (simboli: ⯓ vai ♇) ir pundurplanēta Saules sistēmā.
Jaunums!!: Paātrinājums un Plutons (pundurplanēta) · Redzēt vairāk »
Puazeija likums
Šķidrumam ar viskozitāti, tā ātrums gar ārsienām ir tuvs nullei, ātrumam palielinoties tuvāk caurules centram. Puazeija likums ir lamināras plūsmas apraksts cilindriskā caurulē, ja tiek ņemti vērā viskozie spēki.
Jaunums!!: Paātrinājums un Puazeija likums · Redzēt vairāk »
Reja (pavadonis)
Džovanni Domeniko Kasīni, Rejas atklājējs Reja ir otrs lielākais Saturna pavadonis un devītais lielākais pavadonis Saules sistēmā.To 1672.
Jaunums!!: Paātrinājums un Reja (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Saturns (planēta)
Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.
Jaunums!!: Paātrinājums un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »
Saules sistēmas planētas
Saules sistēmas planētas ir Merkurs, Venēra, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns.
Jaunums!!: Paātrinājums un Saules sistēmas planētas · Redzēt vairāk »
Sekunde
Punkts iedegas vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.
Jaunums!!: Paātrinājums un Sekunde · Redzēt vairāk »
Smaguma spēks
''R'' — planētas rādiuss, a — attālums no planētas griešanās ass līdz planētas virsmai, ''mg'' — smaguma spēks, ''GMm/R2'' — gravitācijas spēks, ''mω2a'' — centrbēdzes spēks Smaguma spēks ir astronomiska objekta, piemēram, Zemes, pievilkšanas spēks uz šī objekta virsmas vai tā tiešā tuvumā, kas vērsts vertikāli uz tā centru.
Jaunums!!: Paātrinājums un Smaguma spēks · Redzēt vairāk »
Spēks
Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām. Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu un / vai lauku mijiedarbību.
Jaunums!!: Paātrinājums un Spēks · Redzēt vairāk »
Svars
Svars fizikā ir gravitācijas, precīzāk, smaguma spēka, izraisīts spēks, ar kuru atbalstīts vai pakārts ķermenis (tas ir, ķermenis, kurš nevar brīvi krist) iedarbojas uz savu balstu vai piekari.
Jaunums!!: Paātrinājums un Svars · Redzēt vairāk »
Svārstības
Svārstības jeb oscilācijas ir kustības, kuras precīzi vai aptuveni atkārtojas pēc noteiktiem laika intervāliem.
Jaunums!!: Paātrinājums un Svārstības · Redzēt vairāk »
TARDIS (fizika)
Traversable acausal retrograde domains in spacetime jeb TARDIS ir precīzs Einšteina vienādojuma atrisinājums, ko 2017.
Jaunums!!: Paātrinājums un TARDIS (fizika) · Redzēt vairāk »
Tētija (pavadonis)
Tētija (grieķu Τηθύς) ir Saturna pavadonis, kuru atklāja Džovanni Domeniko Kasīni 1684.
Jaunums!!: Paātrinājums un Tētija (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Telesto (pavadonis)
Telesto (sākotnēji S/1980 S13) ir mazais Saturna pavadonis.
Jaunums!!: Paātrinājums un Telesto (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Titāns (pavadonis)
Titāns ir Saturna pavadonis, otrs lielākais Saules sistēmas planētas pavadonis (aiz Ganimēda).
Jaunums!!: Paātrinājums un Titāns (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Tritons (pavadonis)
Tritons ir lielākais Neptūna pavadonis, kuru atklāja angļu astronoms Viljams Lasels 1846.
Jaunums!!: Paātrinājums un Tritons (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Trolejbuss
Trolejbuss ir pilsētas sabiedriskā transporta veids, parasti ar elektrodzinēju, kas tiek lietots pilsētās pasažieru pārvadāšanai noteiktajos maršrutos.
Jaunums!!: Paātrinājums un Trolejbuss · Redzēt vairāk »
Tumšā enerģija
Tumšā enerģija ir termins astronomijā, kas apraksta nezināmu enerģijas formu, kas ietekmē Visumu lielos apmēros.
Jaunums!!: Paātrinājums un Tumšā enerģija · Redzēt vairāk »
Urāns (planēta)
Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.
Jaunums!!: Paātrinājums un Urāns (planēta) · Redzēt vairāk »
Venera (planēta)
Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.
Jaunums!!: Paātrinājums un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »
Virzes kustība
Virzes kustība Virzes jeb translācijas kustība ir absolūti cieta ķermeņa mehāniska kustība, kuras gaitā visi ķermeņa punkti kustas pa vienādām trajektorijām, kas ir savstarpēji paralēlas.
Jaunums!!: Paātrinājums un Virzes kustība · Redzēt vairāk »
1998. gads
1998.
Jaunums!!: Paātrinājums un 1998. gads · Redzēt vairāk »
2010. gada Čīles zemestrīce
2010.
Jaunums!!: Paātrinājums un 2010. gada Čīles zemestrīce · Redzēt vairāk »
2010. gada Haiti zemestrīce
2010.
Jaunums!!: Paātrinājums un 2010. gada Haiti zemestrīce · Redzēt vairāk »
2011. gada Tohoku zemestrīce
Animācija, kurā attēlota cunami viļņa izplatīšanās pēc zemestrīces. 2011.
Jaunums!!: Paātrinājums un 2011. gada Tohoku zemestrīce · Redzēt vairāk »
2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce
2023.
Jaunums!!: Paātrinājums un 2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce · Redzēt vairāk »
4 Vesta
4 Vesta jeb Vesta ir viens no lielākajiem asteroīdiem Saules sistēmā.
Jaunums!!: Paātrinājums un 4 Vesta · Redzēt vairāk »
8. janvāris
8.
Jaunums!!: Paātrinājums un 8. janvāris · Redzēt vairāk »
