Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Persieši

Indekss Persieši

Persieši ir irāņu tauta, kas runā persiešu valodā.

122 attiecības: Abāsīdu kalifāts, Abū Nuvāss, Abū Raihāns Bīrūnī, Afjonkarahisara, Ahemenīdu impērija, Anakreonts, Ardabīlas ostāns, Atila, Austrumazerbaidžāna, Avicenna, Šamahi, Šāhnāme, Čahārmahāla un Bahtijārī, Ņižina, Āzija (province), Bahāullāhs, Bartina, Bāburs, Būšehras ostāns, Bētleme, Beludži, Bibla, Britu īsspalvainais kaķis, Buhāras emirāts, Bulta (zvaigznājs), Cēzarijas Prokopijs, Centrālāzija, Dagestāna, Dienvidhorasāna, Dienvidrietumāzija, Elbursa ostāns, Eleja (Lielā Grieķija), Fārsa, Firdousī, Fredijs Merkūrijs, Gazālī, Gazvīnas ostāns, Gīlāna, Golestāna, Gulistānas miera līgums, Hahpatas klosteris, Hamadānas ostāns, Hazārija, Hāfezs, Hūzestāna, Heksamilions, Hormozgāna, Indija, Indoirāņi, Irāņu tautas, ..., Irāna, Irānas Azerbaidžāna, Irānas vēsture, Isfahānas ostāns, Jazīdi, Jezdas ostāns, Justiniāns I, Kapernauma, Karabairas zirgs, Karija, Kešma, Kermānšāhas ostāns, Kohgīlūje un Būjerahmada, Ksants (vēsturnieks), Kserkss I, Kumas ostāns, Kurdi, Latvijas demogrāfija, Līkija, Lezgīni, Maratonas kauja, Markazī, Mazais Lācis, Mīdieši, Milētas Hekatejs, Mogadīšo, Nahčivanas Autonomā Republika, Nestorijs, Novrūzs, Omars Haijāms, Osmaņu impērijas izaugsme, Osmaņu impērijas kultūra, Paklājs, Parnavazs I, Persejs, Pindars, Polija, Rūhollāhs Mūsavī Homeinī, Rezāvi Horasāna, Saadi, Safrāns, Sanahinas klosteris, Sardi, Sīrijas province, Sīstāna un Beludžistāna, Semnānas ostāns, Senā Ēģipte, Senā Divupe, Senā Korinta, Sirdarja, Skitija, Tadžiki, Tadžikistāna, Tadžmahāls, Tamburīns, Tasas Stesimbrots, Tūkstoš un vienas nakts pasakas, Tbilisi, Teherāna, Teherānas ostāns, Turcijas mūzika, Umars Ibnelhatābs, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Azerbaidžānā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Pakistānā, Zandžānas ostāns, Zaratustra, Ziemeļhorasāna, Zoroastrisms, 1048. gads, 1795. gads, 570. gads, 622. gads. Izvērst indekss (72 vairāk) »

Abāsīdu kalifāts

Abāsīdu kalifāts (al-‘Abbāsīyūn) bija kalifāts no 750.

Jaunums!!: Persieši un Abāsīdu kalifāts · Redzēt vairāk »

Abū Nuvāss

Zīmējums, kurā attēlots Abū Nuvāss. Abū Nuvāss (Abū Nuwās;, Abu Novas) bija ievērojams dzejnieks, kas dzīvoja Abāsīdu kalifāta pastāvēšanas laikā, kad valdīja kalifs Hārūns ar Rašīds.

Jaunums!!: Persieši un Abū Nuvāss · Redzēt vairāk »

Abū Raihāns Bīrūnī

Abū Raihāns Bīrūnī (Abū Raiḥān Bīrūnī, dzimis, miris) bija Horezmā dzimis persiešu zinātnieks un erudīts.

Jaunums!!: Persieši un Abū Raihāns Bīrūnī · Redzēt vairāk »

Afjonkarahisara

Afjonkarahisara ir pilsēta Turcijas rietumos, ila centrs.

Jaunums!!: Persieši un Afjonkarahisara · Redzēt vairāk »

Ahemenīdu impērija

Ahemenīdu impērija ap 500. gadu pirms mūsu ēras Ahemenīdu impērija, dažreiz zināma kā Pirmā persiešu impērija, bija valsts, kuru aptuveni 550.

Jaunums!!: Persieši un Ahemenīdu impērija · Redzēt vairāk »

Anakreonts

Anakreonts Anakreonts (Ἀνακρέων, dzimis ap 570.-580.g. p.m.ē., miris ap 485.-495.g. p.m.ē.) bija viens no nozīmīgākajiem sengrieķu dzejniekiem, īpaši pazīstams ar savu mīlas un dzīru liriku; no viņa vārda radies apzīmējums "anakreontiskā lirika".

Jaunums!!: Persieši un Anakreonts · Redzēt vairāk »

Ardabīlas ostāns

Ardabīlas ostāns ir Irānas ostāns, pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība.

Jaunums!!: Persieši un Ardabīlas ostāns · Redzēt vairāk »

Atila

Atila (dzimis ap 406. gadu, miris 453. gada martā), pazīstams arī kā Huņņu Atila, bija huņņu kagans no 434.

Jaunums!!: Persieši un Atila · Redzēt vairāk »

Austrumazerbaidžāna

Austrumazeirbadžānas ostāns (Āzarbāijān-e Sharqi;, Şərqi Azərbaycan ostanı) ir Irānas ostāns, pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība.

Jaunums!!: Persieši un Austrumazerbaidžāna · Redzēt vairāk »

Avicenna

Abū Alī Sīnā vai Ibn Sīnā, eiropiešiem zināms kā Avicenna (dzimis augustā ap 980. gadu, miris 1037. gada jūnijā), bija persiešu ārsts un filozofs.

Jaunums!!: Persieši un Avicenna · Redzēt vairāk »

Šamahi

Šamahi ir pilsēta Azerbaidžānā, Šamahi rajona administratīvais centrs.

Jaunums!!: Persieši un Šamahi · Redzēt vairāk »

Šāhnāme

Viena no Šāhnāmes lapām Šāhnāme (Šāhnāmeh — "Valdnieku grāmata") ir persiešu dzejnieka Firdousī no 977.

Jaunums!!: Persieši un Šāhnāme · Redzēt vairāk »

Čahārmahāla un Bahtijārī

Čahārmahālas un Bahtijārī ostāns (Ostân-e Čahâr-Mahâl-o Baxtiyârî) ir viens no 31 Irānas ostāniem, kas atrodas valsts dienvidrietumos.

Jaunums!!: Persieši un Čahārmahāla un Bahtijārī · Redzēt vairāk »

Ņižina

Ņižina ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Čerņihivas apgabalā.

Jaunums!!: Persieši un Ņižina · Redzēt vairāk »

Āzija (province)

Āzijas provinces izvietojums Romas impērijā 117. gadā. Āzija bija romiešu province Mazāzijas rietumu daļā (mūsdienu Turcijā).

Jaunums!!: Persieši un Āzija (province) · Redzēt vairāk »

Bahāullāhs

Bahāullāhs (Bahāʾ-Allāh — ‘Dieva godība’), īstajā vārdā Mirzā Huseins Alī Nurī (Mirzā Ḥusain-ʿAlī Nurī, dzimis, miris), bija bahāisma ticības dibinātājs.

Jaunums!!: Persieši un Bahāullāhs · Redzēt vairāk »

Bartina

Bartina ir pilsēta Turcijas ziemeļos, Bartinas ila administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta.

Jaunums!!: Persieši un Bartina · Redzēt vairāk »

Bāburs

Zahīrs Dīns Muhameds Bāburs (Ẓahīr ad-Dīn Muḥammad Bābur; dzimis, miris) bija karavadonis no Centrālāzijas, kas pēc vairākām neveiksmēm Indijas subkontinenta ziemeļos dibināja Mogulu impēriju.

Jaunums!!: Persieši un Bāburs · Redzēt vairāk »

Būšehras ostāns

Būšehras ostāns ir Irānas ostāns, pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība.

Jaunums!!: Persieši un Būšehras ostāns · Redzēt vairāk »

Bētleme

Bētleme, arī Beit Lehma (Beit Lahm vai Bayt Laḥm;, Beit Lehem), ir pilsēta Palestīnas Valstī.

Jaunums!!: Persieši un Bētleme · Redzēt vairāk »

Beludži

Beludži (Balòc) ir irāņu tauta, kura galvenokārt apdzīvo Beludžistānu.

Jaunums!!: Persieši un Beludži · Redzēt vairāk »

Bibla

Bibla (feniķ. צדן, ‘Dieva Aka’ vai ‘Dieva Avots’, sengr. Βύβλος (Biblos)) ir sena feniķiešu pilsēta Gebala (Gubla) (feniķ. 𐤂𐤁𐤋, gbl), kas atrodas Vidusjūras krastā, 32 km no Beirūtas, mūsdienu Libānas galvaspilsētas.

Jaunums!!: Persieši un Bibla · Redzēt vairāk »

Britu īsspalvainais kaķis

Britu īsspalvainais kaķis jeb Britānijas īsspalvainais kaķis ir viena no lielā auguma kaķu šķirnēm.

Jaunums!!: Persieši un Britu īsspalvainais kaķis · Redzēt vairāk »

Buhāras emirāts

Emirāta karogs Buhāras emirāts Emīrs Sejīds Abdul Ahads, 1890 Emīrs Sejīds Alim hans, 1911 Buhāras citadele Buhāras emirāts bija valsts Centrālāzijā kas pastāvēja no 1785.

Jaunums!!: Persieši un Buhāras emirāts · Redzēt vairāk »

Bulta (zvaigznājs)

Bulta ir trešais mazākais zvaigznājs, taču tas bija pazīstams jau senatnē.

Jaunums!!: Persieši un Bulta (zvaigznājs) · Redzēt vairāk »

Cēzarijas Prokopijs

Cēzarijas Prokopijs (Prokopios), dzimis ap m.ē.

Jaunums!!: Persieši un Cēzarijas Prokopijs · Redzēt vairāk »

Centrālāzija

Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.

Jaunums!!: Persieši un Centrālāzija · Redzēt vairāk »

Dagestāna

Dagestāna ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā.

Jaunums!!: Persieši un Dagestāna · Redzēt vairāk »

Dienvidhorasāna

Dienvidhorasānas ostāns (Ostān-e Khorāsān-e Jonūbī) ir Irānas ostāns valsts austrumos.

Jaunums!!: Persieši un Dienvidhorasāna · Redzēt vairāk »

Dienvidrietumāzija

Dienvidrietumāzija Dienvidrietumāzija (bieži tiek jaukta ar Tuvajiem Austrumiem) ir Āzijas dienvidrietumu daļa.

Jaunums!!: Persieši un Dienvidrietumāzija · Redzēt vairāk »

Elbursa ostāns

Elbursa ostāns (Ostān-e Alborz) ir Irānas ostāns valsts ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Persieši un Elbursa ostāns · Redzēt vairāk »

Eleja (Lielā Grieķija)

Eleja, sākotnēji Hiele ir sena pilsēta, sengrieķu kolonija Lukānijā, Tirēnu jūras krastā, apmēram 25 km uz dienvidaustrumiem no senās Pestumas.

Jaunums!!: Persieši un Eleja (Lielā Grieķija) · Redzēt vairāk »

Fārsa

Fārsas ostāns (Fārs, jeb, Pārs) ir Irānas ostāns un vēsturiskais apgabals, kas atrodas valsts dienvidu daļā Zāgrosa grēdas dienviddaļā.

Jaunums!!: Persieši un Fārsa · Redzēt vairāk »

Firdousī

Teherānā Hakīms Abulkāsims Firdousī Tūsī (dzimis ap 940. gadu, miris 1020. vai 1030. gadā) bija persiešu dzejnieks, Irānas nacionālās episkās poēmas "Šāhnāmes" (Šāhnāmeh) autors.

Jaunums!!: Persieši un Firdousī · Redzēt vairāk »

Fredijs Merkūrijs

Fredijs Merkūrijs (dzimtajā vārdā Farohs Bulsara (Farrokh Bulsara), dzimis Zanzibārā, miris Londonā, Apvienotajā Karalistē) bija britu mūziķis, vislabāk pazīstams kā rokgrupas Queen solists.

Jaunums!!: Persieši un Fredijs Merkūrijs · Redzēt vairāk »

Gazālī

Abū Hāmids Mohammads Ibn Mohammads al Gazālī (Abū Ḥāmid Muḥammad ibn Muḥammad al-Ghazālī, dzimis gadā, miris), Rietumu pasaulē pazīstams kā Algazels, bija viens no nozīmīgākajiem un ietekmīgākajiem filozofiem, teologiem, mistiķiem un juristiem sūfismā.

Jaunums!!: Persieši un Gazālī · Redzēt vairāk »

Gazvīnas ostāns

Gazvīnas ostāns (Ostān-e Qazvīn) ir viens no Irānas ostāniem.

Jaunums!!: Persieši un Gazvīnas ostāns · Redzēt vairāk »

Gīlāna

Gīlāna (Gīlān) ir viens no Irānas ostāniem.

Jaunums!!: Persieši un Gīlāna · Redzēt vairāk »

Golestāna

Golestānas ostāns (Ostān-e Golestān) ir Irānas ostāns, kas atrodas valsts ziemeļu daļā Kaspijas jūras dienvidaustrumu krastā.

Jaunums!!: Persieši un Golestāna · Redzēt vairāk »

Gulistānas miera līgums

Teritoriālās izmaiņas Aizkaukāzā pēc Gulistānas miera līguma parakstīšanas Gulistānas miera līgums tika noslēgts starp Krievijas Impēriju un kādžāru dinastiju Gulistānas (mūsdienu Karabahā) ciemā, noslēdzot Krievu-persiešu karu (1804 -1813).

Jaunums!!: Persieši un Gulistānas miera līgums · Redzēt vairāk »

Hahpatas klosteris

Hahpatas klosteris ir Armēņu apustuliskās baznīcas klosteris, kas atrodas Armēnijas ziemeļos, Lori marzē.

Jaunums!!: Persieši un Hahpatas klosteris · Redzēt vairāk »

Hamadānas ostāns

Hamadānas ostāns ir Irānas ostāns, Irānas pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība.

Jaunums!!: Persieši un Hamadānas ostāns · Redzēt vairāk »

Hazārija

Hazārija jeb Hazāru kaganāts bija hazāru valsts, kas no apmēram 650.

Jaunums!!: Persieši un Hazārija · Redzēt vairāk »

Hāfezs

Hādža Šamseldīns Muhameds Hāfezs Šīrāzi (Khwāja Šamsu d-Dīn Muḥammad Ḥāfeẓ-e Šīrāzī, dzimis 1325. vai 1326. gadā, miris 1389. vai 1390. gadā) bija persiešu liriskais dzejnieks, tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem persiešu dzejniekiem, atstājot lielu ietekmi uz persiešu kultūru un ikdienas dzīvi.

Jaunums!!: Persieši un Hāfezs · Redzēt vairāk »

Hūzestāna

Hūzestānas ostāns (Ostān-e Xūzestān) ir Irānas ostāns valsts dienvidrietumos.

Jaunums!!: Persieši un Hūzestāna · Redzēt vairāk »

Heksamilions

Heksamilions ( — 'sešjūdžu siena') ir aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam Korintas zemesšaurumam, lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno Peloponēsu ar kontinentālo Grieķiju.

Jaunums!!: Persieši un Heksamilions · Redzēt vairāk »

Hormozgāna

Hormozgānas ostāns ir viens no 31 Irānas ostāniem, Irānas pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienībām.

Jaunums!!: Persieši un Hormozgāna · Redzēt vairāk »

Indija

Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.

Jaunums!!: Persieši un Indija · Redzēt vairāk »

Indoirāņi

Indoirāņu valodas Indoirāņi ir tautas, kas runā indoirāņu valodās.

Jaunums!!: Persieši un Indoirāņi · Redzēt vairāk »

Irāņu tautas

Irāņu valodu izplatība mūsdienās Irāņu tautas ir daudzu etnisku grupu kopums, kuras runā irāņu valodās.

Jaunums!!: Persieši un Irāņu tautas · Redzēt vairāk »

Irāna

Irānas Islāma Republika, plāšāk zināma kā Irāna, ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā.

Jaunums!!: Persieši un Irāna · Redzēt vairāk »

Irānas Azerbaidžāna

Irānas ziemeļrietumu provinces Irānas Azerbaidžāna jeb Dienvidazerbaidžāna (azerbaidžāņu: Cənubi Azərbaycan) ir vēsturiska un ģeogrāfiska teritorija Irānas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Persieši un Irānas Azerbaidžāna · Redzēt vairāk »

Irānas vēsture

Persepolisas drupas Irānas vēsture ir vēsturiskais skatījums uz notikumiem mūsdienu Irānas valsts teritorijā.

Jaunums!!: Persieši un Irānas vēsture · Redzēt vairāk »

Isfahānas ostāns

Isfahānas ostāns (Ostān-e Esfahân) ir Irānas ostāns, Irānas pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība.

Jaunums!!: Persieši un Isfahānas ostāns · Redzēt vairāk »

Jazīdi

Aptuvenais jazīdu izplatības areāls Lāliša Jazīdi, zināmi arī kā jezīdi, ir kurdu etnoreliģiska grupa Irākā, Nīnavas reģionā.

Jaunums!!: Persieši un Jazīdi · Redzēt vairāk »

Jezdas ostāns

Jezdas ostāns (Ostān-e Yazd) ir Irānas ostāns, Irānas pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība.

Jaunums!!: Persieši un Jezdas ostāns · Redzēt vairāk »

Justiniāns I

Austrumromas impērija Justiniāna valdīšanas laikā (555. gadā) Justiniāns I, pazīstams arī kā Justiniāns Lielais (dzimis ap 482. gadu, miris) bija viens no varenākajiem Austrumromas impērijas (Bizantijas) imperatoriem.

Jaunums!!: Persieši un Justiniāns I · Redzēt vairāk »

Kapernauma

Kapernauma (senebreju: כפר נחום — Kfar-Nahum) bija sena Galilejas pilsēta mūsdienu Izraēlas teritorijā, Bībelē minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja Jēzus un sludināja vietējā sinagogā.

Jaunums!!: Persieši un Kapernauma · Redzēt vairāk »

Karabairas zirgs

Karabairas zirgs ir viena no siltasiņu šķirnēm.

Jaunums!!: Persieši un Karabairas zirgs · Redzēt vairāk »

Karija

Karijas izvietojums Mazāzijā. Karija ir vēsturisks apgabals Mazāzijas dienvidrietumu piekrastē, kur antīkajos laikos dzīvoja kariešu tauta.

Jaunums!!: Persieši un Karija · Redzēt vairāk »

Kešma

Kešma ir Irānai piederoša sala Hormūza jūrasšaurumā.

Jaunums!!: Persieši un Kešma · Redzēt vairāk »

Kermānšāhas ostāns

Kermānšāhas ostāns (Ostān-e Kermanšah;, Parêzgeha Kirmaşan) ir viens no 31 Irānas ostāniem, viens no Irānas Kurdistānas ostāniem.

Jaunums!!: Persieši un Kermānšāhas ostāns · Redzēt vairāk »

Kohgīlūje un Būjerahmada

Kohgīlūjes un Būjerahmadas ostāns (Ostān-e Kohgīlūye va Būyer-Ahmad;, Ostān-e Kohgīlūya-vo Beyramad) ir viens no Irānas ostāniem.

Jaunums!!: Persieši un Kohgīlūje un Būjerahmada · Redzēt vairāk »

Ksants (vēsturnieks)

Līdijas Ksants bija grieķu vēsturnieks-logogrāfs un Līdijas pilsonis, kurš 5.

Jaunums!!: Persieši un Ksants (vēsturnieks) · Redzēt vairāk »

Kserkss I

Kserkss I (Xšaya-ṛšā,; dzimis 519. gadā p.m.ē., miris 465. gadā p.m.ē.) bija ceturtais Ahemenīdu impērijas karalis.

Jaunums!!: Persieši un Kserkss I · Redzēt vairāk »

Kumas ostāns

Kumas ostāns ir viens no Irānas ostāniem valsts vidusdaļā.

Jaunums!!: Persieši un Kumas ostāns · Redzēt vairāk »

Kurdi

Kurdi (Kurd) ir irāņu tauta, kura galvenokārt apdzīvo kalnaino un vēsturisko Kurdistānu, kas atrodas vairākās valstīs (Turcijas dienvidaustrumos, Irānas ziemeļrietumos, Irākas ziemeļos un Sīrijas ziemeļaustrumos).

Jaunums!!: Persieši un Kurdi · Redzēt vairāk »

Latvijas demogrāfija

Latvijas populācijas piramīda 2020. gadā Latvijas demogrāfija ir Latvijas iedzīvotāju demogrāfisko rādītāju kopums, ietverot informāciju par Latvijas iedzīvotāju skaitu, tautību, urbanizācijas līmeni, dzimumstruktūru, vecumstruktūru un citiem rādītājiem.

Jaunums!!: Persieši un Latvijas demogrāfija · Redzēt vairāk »

Līkija

Līkijas izvietojums (dzeltenā krāsā). Līkijas pilsētas. Līkija ir vēsturisks novads, kuru senos laikos apdzīvoja līkieši, kas laikā no 15–14.

Jaunums!!: Persieši un Līkija · Redzēt vairāk »

Lezgīni

Lezgīni ir ziemeļaustrumkaukāza etniskā grupa, kuras dzimtene galvenokārt ir Dagestānas dienvidi, Krievija un Azerbaidžānas ziemeļaustrumi un kuras pārstāvji runā lezgīnu valodā.

Jaunums!!: Persieši un Lezgīni · Redzēt vairāk »

Maratonas kauja

Maratonas kauja bija viena no lielākajām sauszemes kaujām Grieķu—persiešu karu laikā, kas norisinājās 490.

Jaunums!!: Persieši un Maratonas kauja · Redzēt vairāk »

Markazī

Markazī ostāns (Ostān-e Markazi) ir Irānas ostāns, Irānas pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība.

Jaunums!!: Persieši un Markazī · Redzēt vairāk »

Mazais Lācis

Mazais Lācis ( — ‘Mazā Lācene’), arī Mazie Greizie Rati un Mazais kauss, ir ziemeļu puslodes polārais zvaigznājs — tā spožākā zvaigzne Polārzvaigzne atrodas tuvu debesjuma ziemeļpolam 40 loka minūšu attālumā un vēsturiski bijusi ļoti svarīga navigācijai.

Jaunums!!: Persieši un Mazais Lācis · Redzēt vairāk »

Mīdieši

Mīdijas impērija ap 600. gadu p.m.ē. Mīdieši jeb mēdieši bija sena irāņu tauta, kas dzīvoja teritorijā, kas tajā laikā bija zināma kā Mīdija, (mūsdienu Irānas teritorijā) un runājā mīdiešu valodā.

Jaunums!!: Persieši un Mīdieši · Redzēt vairāk »

Milētas Hekatejs

Milētas Hekatejs bija sengrieķu vēsturnieks-logogrāfs un ģeogrāfs, viens no tuvākajiem Hērodota priekštečiem un literatūras avotiem.

Jaunums!!: Persieši un Milētas Hekatejs · Redzēt vairāk »

Mogadīšo

Mogadīšo (Maqadīshū), zināma arī kā Hamara, ir Somālijas lielākā pilsēta un valsts galvaspilsēta.

Jaunums!!: Persieši un Mogadīšo · Redzēt vairāk »

Nahčivanas Autonomā Republika

Nahčivanas Autonomā Republika ir Azerbaidžānas eksklāvs un autonomā republika, kas robežojas ar Armēniju, Irānu un Turciju.

Jaunums!!: Persieši un Nahčivanas Autonomā Republika · Redzēt vairāk »

Nestorijs

Nestorijs (dzimis ap 386. gadu, miris ap 450. gadu) bija Konstantinopoles arhibīskaps no 428.

Jaunums!!: Persieši un Nestorijs · Redzēt vairāk »

Novrūzs

Novrūza svinēšana Kazahstānā Novrūzs (— ‘jaunais gads’) ir persiešu, kurdu un citu irāņu tautu jaunais gads un pavasara svētki.

Jaunums!!: Persieši un Novrūzs · Redzēt vairāk »

Omars Haijāms

Omars Haijāms (’Omar-e Khayyām,, dzimis, miris) bija persiešu dzejnieks, astronoms un matemātiķis.

Jaunums!!: Persieši un Omars Haijāms · Redzēt vairāk »

Osmaņu impērijas izaugsme

Osmaņu impērijas izaugsme (saukta arī latīņu valodā par Pax Ottomana) ir Osmaņu impērijas pastāvēšanas laika posms, kurā tika paplašināta tās teritorija dienvidrietumos, pievienojot Ziemeļāfriku, un austrumos, karojot ar islāma šiītu Sefevīdu impēriju.

Jaunums!!: Persieši un Osmaņu impērijas izaugsme · Redzēt vairāk »

Osmaņu impērijas kultūra

Osmaņu impērijas kultūra veidojās pakāpeniski, turkiem iekarojot ne-osmaņu tautas un, absorbējot šo tautu kultūru.

Jaunums!!: Persieši un Osmaņu impērijas kultūra · Redzēt vairāk »

Paklājs

Alžīrā Paklājs jeb grīdsega, arī tepiķis (no), ir no auduma izgatavots grīdas pārklājs.

Jaunums!!: Persieši un Paklājs · Redzēt vairāk »

Parnavazs I

Parnavazs I (dzimis 329., 326. vai 311. gadā p.m.ē., miris 237., 234. vai 219. gadā p.m.ē.) bija Kartli, vēlāk senās gruzīnu valsts Ibērijas valdnieks (მეფე, mepe).

Jaunums!!: Persieši un Parnavazs I · Redzēt vairāk »

Persejs

Benvenuto Čellīni veidota statuja, kurā attēlots Persejs ar Medūzas galvu rokā Persejs (Perseús) sengrieķu mitoloģijā ir Zeva un Danajas dēls, gorgonas Medūzas slepkava un Andromedas glābējs no jūras briesmoņa.

Jaunums!!: Persieši un Persejs · Redzēt vairāk »

Pindars

Pindars Pindars (Πίνδαρος, dzimis ap 522.g. p.m.ē., miris ap 443.g. p.m.ē.) bija viens no izcilākajiem sengrieķu dzejniekiem.

Jaunums!!: Persieši un Pindars · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Persieši un Polija · Redzēt vairāk »

Rūhollāhs Mūsavī Homeinī

Rūhollāhs Mūsavī Homeinī (روح الله موسوی خمینی /, dzimis 1900. gada 17. maijā Homeinā, Irānā miris 1989. gada 3. jūnijā Teherānā, Irānā) bija irāņu šiītu garīdznieks un politiķis.

Jaunums!!: Persieši un Rūhollāhs Mūsavī Homeinī · Redzēt vairāk »

Rezāvi Horasāna

Rezāvi Horasānas ostāns (Ostân-e Xorâsân-e Razavi) ir Irānas ostāns, Irānas pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība.

Jaunums!!: Persieši un Rezāvi Horasāna · Redzēt vairāk »

Saadi

Saadi (Saʿdī; dzimis 1184. gadā Šīrāzā, miris 1283. vai 1291. gadā) bija izcils persiešu viduslaiku dzejnieks.

Jaunums!!: Persieši un Saadi · Redzēt vairāk »

Safrāns

Safrānūdens - lai krāsa un smarža būtu manāmākas, pirms lietošanas safrānu izmērcē Safrāns ir kaltētas tumši sarkanās krokusa (Latīņu: Crocus sativus) drīksnas kopā ar nelielu piejaukumu dzelteno irbulīšu.

Jaunums!!: Persieši un Safrāns · Redzēt vairāk »

Sanahinas klosteris

Sanahinas klosteris ir Armēņu apustuliskās baznīcas klosteris, kas atrodas Armēnijas ziemeļos, Lori marzē.

Jaunums!!: Persieši un Sanahinas klosteris · Redzēt vairāk »

Sardi

Sardi jeb Sardas bija viena no lielajām senās pasaules pilsētām, vairāk pazīstama kā Līdijas galvaspilsēta.

Jaunums!!: Persieši un Sardi · Redzēt vairāk »

Sīrijas province

Sīrijas provinces izvietojums Romas impērijā 117. gadā Sīrijas province bija Senās Romas province, kas atradās Vidusjūras austrumos, mūsdienu Turcijas, Libānas un Sīrijas teritorijā.

Jaunums!!: Persieši un Sīrijas province · Redzēt vairāk »

Sīstāna un Beludžistāna

Sīstānas un Beludžistānas ostāns (Ostân-e Sistân o Balučestân;, Sistân o Balučestân) ir Irānas ostāns, Irānas pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība.

Jaunums!!: Persieši un Sīstāna un Beludžistāna · Redzēt vairāk »

Semnānas ostāns

Semnānas ostāns (Ôstâň-e Śemnân) ir Irānas ostāns, Irānas pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība.

Jaunums!!: Persieši un Semnānas ostāns · Redzēt vairāk »

Senā Ēģipte

Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte (no), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.

Jaunums!!: Persieši un Senā Ēģipte · Redzēt vairāk »

Senā Divupe

Senās Divupes pilsētu lokalizācija mūsdienās. Senā Divupe jeb Mezopotāmija (no — ' starp upēm') bija vissenākā un līdz ar to arī pirmā civilizācija, kurai bija augsti attīstīta kultūra.

Jaunums!!: Persieši un Senā Divupe · Redzēt vairāk »

Senā Korinta

Senā Korinta bija pilsētvalsts (polisa) blakus Korintas zemesšaurumam, kas Peloponēsu savieno ar kontinentālo Grieķiju, apmēram pusceļā starp Atēnām un Spartu.

Jaunums!!: Persieši un Senā Korinta · Redzēt vairāk »

Sirdarja

Sirdarja ir upe Centrālāzijā, kādreiz saukta arī kā Jaksarta (no sengrieķu vārda ὁ Ιαξάρτης).

Jaunums!!: Persieši un Sirdarja · Redzēt vairāk »

Skitija

Skitija ap 100. gadu p.m.ē. grifiem (Erbstorfas karte, 13. gadsimta sākums). Skitija ((Skuthia)) ir vēsturisks nosaukums reģionam Melnās jūras un Kaspijas jūras ziemeļu stepēs, kuru laikā no 8.

Jaunums!!: Persieši un Skitija · Redzēt vairāk »

Tadžiki

Tadžiki (dari) ir vispārējs nosaukums plašai persiešu valodā (tadžiku valodā un dari) runājošai cilvēku grupai, kas mūsdienās galvenokārt dzīvo Afganistānā, Tadžikistānā un Uzbekistānā.

Jaunums!!: Persieši un Tadžiki · Redzēt vairāk »

Tadžikistāna

Tadžikistānas Republika (tadžiku: Ҷумҳурии Тоҷикистон) ir vidēji attīstīta valsts Vidusāzijā bez pieejas pie jūras.

Jaunums!!: Persieši un Tadžikistāna · Redzēt vairāk »

Tadžmahāls

Tadžmahāls ir mauzolejs, kurš atrodas Indijas pilsētā Āgrā, Utarpradēšas štata rietumos Jamunas upes krastā.

Jaunums!!: Persieši un Tadžmahāls · Redzēt vairāk »

Tamburīns

Tamburīns Tamburīns ir sitamais mūzikas instruments, kuru veido koka vai plastmasas apaļš rāmis ar iestiprinātiem zvārgulīšiem un šis rāmis pārvilkts ar ādu.

Jaunums!!: Persieši un Tamburīns · Redzēt vairāk »

Tasas Stesimbrots

Tasas Stesimbrots bija sengrieķu vēsturnieks-logogrāfs, sofists un dzejnieks, Kimona un Perikla laikabiedrs un, dzīvojot Atēnās, bija dedzīgs Perikla pretinieks.

Jaunums!!: Persieši un Tasas Stesimbrots · Redzēt vairāk »

Tūkstoš un vienas nakts pasakas

“Tūkstoš un vienas nakts pasakas” (kitāb ʾalf layla wa-layla,, hazār-o yak šab) ir viens no zināmākajiem Tuvo Austrumu pasaku krājumiem, kuru gadsimtu gaitā radījuši dažādi autori, tulkotāji un tā pētnieki.

Jaunums!!: Persieši un Tūkstoš un vienas nakts pasakas · Redzēt vairāk »

Tbilisi

Tbilisi (izrunā), līdz 1936.

Jaunums!!: Persieši un Tbilisi · Redzēt vairāk »

Teherāna

Teherāna (Tehrān) ir Irānas galvaspilsēta, kā arī šīs valsts lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Persieši un Teherāna · Redzēt vairāk »

Teherānas ostāns

Teherānas ostāns ir Irānas ostāns, kas atrodas valsts ziemeļu daļā.

Jaunums!!: Persieši un Teherānas ostāns · Redzēt vairāk »

Turcijas mūzika

Turcijas mūzika aptver vairākus mūzikas virzienus un tajā jūtama Centrālāzijas tautiskās mūzikas, Osmaņu impērijas tautu mūzikas (persiešu, Balkānu tautu un bizantiešu mūzika), kā arī mūsdienu Eiropas un Amerikas popmūzikas ietekme.

Jaunums!!: Persieši un Turcijas mūzika · Redzēt vairāk »

Umars Ibnelhatābs

Umars Ibnelhatābs (ʿUmar ibn Al-Khattāb, dzimis ap 583. gadu, miris) bija otrais musulmaņu kalifs, viens no četriem Rāšidunu kalifiem (Taisni vadītajiem kalifiem).

Jaunums!!: Persieši un Umars Ibnelhatābs · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Azerbaidžānā

Sarakstā apkopotas tās vietas Azerbaidžānā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Persieši un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Azerbaidžānā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Pakistānā

Sarakstā apkopotas tās vietas Pakistānā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Persieši un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Pakistānā · Redzēt vairāk »

Zandžānas ostāns

Zandžānas ostāns (Ostân-e Zanjân) irIrānas ostāns valsts ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Persieši un Zandžānas ostāns · Redzēt vairāk »

Zaratustra

Rafaēla glezna, kurā attēlots Zaratustra Zaratustra jeb Zoroastrs (Zartosht) bija persiešu pravietis un zoroastrisma pamatlicējs.

Jaunums!!: Persieši un Zaratustra · Redzēt vairāk »

Ziemeļhorasāna

Ziemeļhorasānas ostāns (Ostān-e Khorāsān-e Shomālī) ir Irānas ostāns, Irānas pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība.

Jaunums!!: Persieši un Ziemeļhorasāna · Redzēt vairāk »

Zoroastrisms

Zoroastrisma simbols — Faravahars Zoroastrisms ir sena duālistiska persiešu reliģija un filozofija, kas balstīta uz mācību, ko piedēvē pravietim Zaratustram jeb Zoroastram.

Jaunums!!: Persieši un Zoroastrisms · Redzēt vairāk »

1048. gads

1048.

Jaunums!!: Persieši un 1048. gads · Redzēt vairāk »

1795. gads

1795.

Jaunums!!: Persieši un 1795. gads · Redzēt vairāk »

570. gads

570.

Jaunums!!: Persieši un 570. gads · Redzēt vairāk »

622. gads

622.

Jaunums!!: Persieši un 622. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Persiete, Persietis.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »