Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Piemare

Indekss Piemare

Piemare (rakstiskajos avotos: Bihavelanc vai Bihavelant) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē no Vārtājas upes ietekas dienvidos līdz Rīvas upes ietekai ziemeļos.

Atvērt Google Maps

Satura rādītājs

  1. 36 attiecības: Aizputes novads, Aizputes vēsture, Apriķi, Balti, Bandava, Dienvidkurzemes novads, Durbe, Duvzare, Dzintares pilskalns, Gavieze, Gaviezes pagasts, Georgs fon Eihštets, Grobiņa, Grobiņas vēsture, Kuldīgas vēsture, Kurši, Kuršu sacelšanās (1260), Kursa (valsts), Kursas dalīšanas līgums, Kurzeme, Kurzemes bīskapija, Kurzemes pilskalni, Lamekins, Līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu, Liepājas vēsture, Livonijas bīskapija, Livonijas ordenis, Pāvilosta, Rīgas arhibīskapija, Sakas pils, Sēlijas bīskapija, Vārtājas pilskalns, Virgas pagasts, Zeme starp Skrundu un Zemgali, Zemgales bīskapija, Zobenbrāļu ordenis.

Aizputes novads

Aizputes novads bija pašvaldība Kurzemes vidienē.

Skatīt Piemare un Aizputes novads

Aizputes vēsture

Skats uz Pasta ielu Aizputē (1910. gada pastkarte). Aizputes vēsture aptver laiku no viduslaikiem līdz mūsdienām.

Skatīt Piemare un Aizputes vēsture

Apriķi

Apriķi ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Piemare un Apriķi

Balti

Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.

Skatīt Piemare un Balti

Bandava

Bandava bija senās Kursas zeme (terra) Ventas upes vidustecē aptuveni no tagadējās Lietuvas robežas uz leju līdz Abavas ietekai.

Skatīt Piemare un Bandava

Dienvidkurzemes novads

Dienvidkurzemes novads ir Latvijas pašvaldība, kurā 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas laikā 2021. gada 1.

Skatīt Piemare un Dienvidkurzemes novads

Durbe

Durbe ir pilsēta Kurzemes dienvidos, viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.

Skatīt Piemare un Durbe

Duvzare

Duvzare (rakstiskajos avotos: Dowzare, Duizare vai Donzare) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē.

Skatīt Piemare un Duvzare

Dzintares pilskalns

Dzintares pilskalns ir pilskalns Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā Tebras un Grāpstes upju satekā netālu no Pāvilostas — Apriķu — Aizputes lielceļa.

Skatīt Piemare un Dzintares pilskalns

Gavieze

Gavieze ir apdzīvota vieta Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagasta centrs pie autoceļa P106 (Ezere - Embūte - Grobiņa).

Skatīt Piemare un Gavieze

Gaviezes pagasts

Gaviezes pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.

Skatīt Piemare un Gaviezes pagasts

Georgs fon Eihštets

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Georgs fon Eihštets vai Jurje no Eihštetes (latīņu: Georgius ab Eichstat) Siguldas komturs bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestra amata izpildītājs no 1260.

Skatīt Piemare un Georgs fon Eihštets

Grobiņa

Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Dienvidkurzemes novada centrs.

Skatīt Piemare un Grobiņa

Grobiņas vēsture

Grobiņas pilsdrupas un pilsēta (1906). Grobiņas pilskalns (saukts Skābārža kalns) 1930. gados. Grobiņas vēsture aptver laika periodu kopš Grobiņas dibināšanas Vikingu laikmetā līdz mūsdienām.

Skatīt Piemare un Grobiņas vēsture

Kuldīgas vēsture

katoļu (3) baznīcas, rātsnams (4), zvēru dārzs (5) un Ventas rumba (Johana Georga Veiganda zīmējums). Kuldīgas vēsture aptver Kuldīgas vēstures laika periodu kopš Kuldīgas pils uzcelšanas senajā kuršu Bandavas zemē līdz mūsdienām.

Skatīt Piemare un Kuldīgas vēsture

Kurši

Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Skatīt Piemare un Kurši

Kuršu sacelšanās (1260)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Kuršu sacelšanās notika Kurzemes dienvidu daļā. 1260.

Skatīt Piemare un Kuršu sacelšanās (1260)

Kursa (valsts)

Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.

Skatīt Piemare un Kursa (valsts)

Kursas dalīšanas līgums

Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kursas dalīšanas līgums ir Romas pāvesta Inocenta IV 1254.

Skatīt Piemare un Kursas dalīšanas līgums

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Piemare un Kurzeme

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Skatīt Piemare un Kurzemes bīskapija

Kurzemes pilskalni

Senās Kursas pilskalnu izvietojums Latvijā (pēc E.Brastiņa, 1937) Kurzemes pilskalni ir kuršu, līvu vai vikingu būvēti nocietinājumi Kurzemes pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu (kiligundu) pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.

Skatīt Piemare un Kurzemes pilskalni

Lamekins

Rīgas pilī). Talsu pilskalns ar arheologu uzcelto "Lamekina klētiņu" (1936—1938). Lamekins (Lammechinus), pazīstams arī kā Lameķis, Lamiķis, bija Ventas lejteces kuršu (Rietumkursas) ķēniņš (rex) 13. gadsimta sākumā.

Skatīt Piemare un Lamekins

Līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu

Līguma ar Kursas ķēniņu Lamekinu teksts ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu ir Vatikāna arhīvos saglabājies 1230.

Skatīt Piemare un Līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu

Liepājas vēsture

Liepājas Jaunais tirgus pirms 1910. gada (tagad Rožu laukums). Liepāja Prūsijas hercogistes pakļautības laikā. Redzami: A. Liepāja (''Lÿbo'') ar baznīcu. B. Tilta gala bastioni. C. Pārvaldes nams. E. Osta upes grīvā. F.G.H. Valsts iestāžu ēkas. J. Kāpas. K. Ciems (17.

Skatīt Piemare un Liepājas vēsture

Livonijas bīskapija

Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.

Skatīt Piemare un Livonijas bīskapija

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Skatīt Piemare un Livonijas ordenis

Pāvilosta

Pāvilosta ir ostas pilsēta Latvijas rietumos, Dienvidkurzemes novadā pie Sakas upes ietekas Baltijas jūrā attālumā no Rīgas (180 km taisnā līnijā), attālumā no novada centra Grobiņas, (40 km) uz ziemeļiem no Liepājas, (60 km) uz dienvidiem no Ventspils un 80 jūras jūdzes (apm. 150 km) uz austrumiem no Gotlandes salas.

Skatīt Piemare un Pāvilosta

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Skatīt Piemare un Rīgas arhibīskapija

Sakas pils

Piemiņas stabs Sakas pils vietā. 2009. gads. Sakas pils mūrējuma fragments. Sakas pils aizsaggrāvis, kas savieno vecupes meandru ar Tebras upi. Sakas viduslaiku pils bija Kurzemes bīskapa vasaļa pils.

Skatīt Piemare un Sakas pils

Sēlijas bīskapija

Sēlijas bīskapija (1218—1226) bija īslaicīgi pastāvoša bīskapija Livonijā ar mērķi pakļaut katoļu ticībai Daugavas kreisā krasta iedzīvotājus.

Skatīt Piemare un Sēlijas bīskapija

Vārtājas pilskalns

Vārtājas pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Warthayen jeb Wartha) ir pilskalns Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, pie Grobiņas-Priekules lielceļa, Vārtājas upes senlejas labajā krastā.

Skatīt Piemare un Vārtājas pilskalns

Virgas pagasts

Virgas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novadā administratīvajām teritorijām.

Skatīt Piemare un Virgas pagasts

Zeme starp Skrundu un Zemgali

Zeme starp Skrundu un Zemgali jeb "Starpzeme" ir apzīmējums zemei, kas XIII.

Skatīt Piemare un Zeme starp Skrundu un Zemgali

Zemgales bīskapija

Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.

Skatīt Piemare un Zemgales bīskapija

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Skatīt Piemare un Zobenbrāļu ordenis