349 attiecības: Acetonciānhidrīns, Agrārā reforma Latvijā, Airkāji, Aita, Aitkopība, Akmeņu cauna, Alerģija, Alus piens, Amerikas ūdele, Amerikas ūdri, Amerikas bizons, Amerikas brieži, Amerikas cauna, Amerikas cūkšņukura skunkss, Amerikas melnais lācis, Amfora, Apvienotā somaiņu infraklase, Arahidonskābe, Audrupi, Augkopība, Austrālijas ehidna, Austrumāfrikas slaidkājis, Austrumu burunduks, Austrumu pelēkais ķengurs, Šķidrums, Ģemze, Ģenētiski modificēta pārtika, Ūdeles, Ūdens bifelis, Īsspalvainais ūdrs, Ķīnas seskāpsis, Ķīnas tīģeris, Ķēve, Ķengurs, Ļaks, Čedaras siers, Ērču encefalīts, Āfrikas beznagu ūdrs, Āfrikas cūku mēris, Āfrikas savannas zilonis, Āfrikas svītrainā zebiekste, Āfrikas zeltainais kaķis, Āfrikas zeltainais vilks, Āzijas īsnagu ūdrs, Āzijas lauva, Āzijas tapirs, Āzijas zilonis, B2 vitamīns, Baikāla ronis, Bali tīģeris, ..., Baltais zaķis, Baltā krāsa, Baltijas pogainais ronis, Baltpurna degunlācītis, Baltvalis, Beludžistānas melnais lācis, Bengālijas lapsa, Bengālijas tīģeris, Biezpiens, Bifeļi, Borneo seskāpsis, Brazīlijas dižūdrs, Brūnais lācis, Brūnkrūtainais ezis, Butirāti, Caunas, Cauruļzobis, Cūkāpsis, Cūkdelfīni, Cūkdelfīnu dzimta, Cūku dzimta, Centrālamerikas tapirs, D vitamīns, Dambriedis, Dūmakainais leopards, Džainisms, Džērsija, Diēta, Dienvidamerikas degunlācītis, Dienvidu gludvalis, Dienvidu upesūdrs, Dispersā sistēma, Divkupru kamielis, Dulce de leche, Dzīvnieki, Dzīvnieku izcelsmes produkti, Dzēriens, Dzimumhormoni, Eži, Ehidnu dzimta, Eirāzijas ūdri, Eirāzijas bebrs, Eirāzijas eži, Eiropas kurmis, Ementāles siers, Enterīts, Etiķskābe, Felodipīns, Finvalis, Food Union, Francija, Galapagu lauvronis, Garastes upesūdrs, Garastes zebiekste, Gaurs, Gludvaļi, Gotiņa (konfekte), Havaju mūku ronis, Hipogalaktija un agalaktija, Hormonālā kontracepcija, Hormonālā kontracepcijas spirāle, Igauņu virtuve, Impala, Imperatora tamarīns, Indoķīnas tīģeris, Jaks, Japānas āpsis, Japānas lidvāvere, Jāņu siers, Jūrasgovs, Jūraszirdziņi, Jenotsuns, Jogurts, Joslvaļu dzimta, Kašalots, Kaķu lemurs, Kafija, Kalāns, Kalcija fosfāts, Kalifornijas lauvronis, Kalnciema kvartāls, Kalnu bebrs, Kalnu degunlācītis, Kalnu zebiekste, Kama (ēdiens), Kamambērs, Kamieļi, Kapibara, Kapučīno, Karabairas zirgs, Karakals, Karameles, Kaza, Kazas, Kazeīns, Kazelnieks, Kāpzemes slaidkājis, Kārpcūka, Kibucs, Kipras muflons, Kloākaiņi, Klonēšana, Koala, Koijots, Kosmētiskā maska, Kotiks, Krabjēdājronis, Krūts, Krūtsgals, Krūze (Latgales keramika), Krējums, Krēpjaita, Kukurūzas kampaņa, Kumiss, Kuplastes klinšu valabijs, Kuprvalis, Laima (zīmols), Laktīds, Laktoni, Laktoze, Laktozes nepanesība, Lama, Lamantīni, Larga ronis, Latviešu virtuve, Latvijas brūnā, Latvijas vietējā kaza, Latvijas zilā, Lauksaimniecība, Lauksaimniecības darbarīki, Lauva, Lādogas pogainais ronis, Lāsumainais sesks, Līdzenumu tapirs, Lēļi, Lēļu dzimta, Lēļveidīgie, LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte, Leduslācis, Lejasnormandija, Lielais gavēnis, Lielais susuris, Lielais trušbandikuts, Lielausu lapsa, Lielā panda, Liellops, Lietuviešu virtuve, Lopkopība, Maikongs, Maize, Malajas lācis, Malajas tīģeris, Marihuāna, Mazais plankumainais skunkss, Mājas trusis, Mājdzīvnieki, Mājlops, Mīkla (pārtika), Mērkaķu apakšdzimta, Meža cauna, Meža sesks, Meža zīlīte, Melnais degunradzis, Melnastes briedis, Mikroorganismi, Milk, Minerālvielas, Mocarella, Molīna cūkšņukura skunkss, Muskusvērsis, Nambats, Narvalis, Nīlzirgs, Niedrāju kaķis, Norvēģija, Okapi, Olbaltumvielas, Omlete, Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls, Padomju saimniecība, Palavanas smirdīgais āpsis, Parastais jenots, Parastais krupis, Parastais zalktis, Parastā vāvere, Pasterizēšana, Patagonijas cūkšņukura skunkss, Pārtika, Pārtikas ķīmija, Pārtikas tehnoloģija, Pelēkais ronis, Pelēkais zaķis, Peles, Piena dziedzeris, Piena lopkopība Latvijā, Piena pods (Latgales keramika), Piena produkti, Pienaiņu ģints, Pienskābe, Pinte, Pirmpiens, Plankumainais ronis, Plankumainā hiēna, Plankumainie skunksi, Pogainais ronis, Polārais valis, Pundurlamantīns, Pundurpele, Puntlenda, Putra, Q drudzis, Rīgas piensaimnieks, Rūgušpiens, Rūjienas pienotava, Rūpnieciskā lopkopība, Rūsganais lūsis, Rēzeknes Piena konservu kombināts, Rietumu pelēkais ķengurs, Roņi, Rosa ronis, Rudais ķengurs, Sabulis, Saldējums, Saldinātāji, Salu lapsa, Sarkanais suns, Sarkanā panda, Sausais piens, Savvaļas divkupru kamielis, Seivalis, Sibīrijas burunduks, Sibīrijas stirna, Siers, Sikspārņi, Sirēnas (zīdītāji), Skābais krējums, Skābpiena produkti, Sklandrausis, Skunksi, Slapjdeguna pērtiķi, Somaiņi, Staltbriedis, Stepes sesks, Stirna, Sumatras degunradzis, Sumbrs, Surikats, Susuri, Svītrainais cūkšņukura skunkss, Svītrainais sesks, Svītrainais skunkss, Sviests, Taira, Takins, Tasmanijas velns, Taurgovs, Telemea, Tinis, Tomsona gazele, Trikata, Trusis, Ultrasterilizācija, Vaļi, Vaļveidīgie, Valzirgs, Vapiti, Vājpiens, Vāveres, Vēršu apakšdzimta, Vēršu cilts, Veģetārisms, Veģetārisms reliģijā, Vedela ronis, Vegānisms, Velārs līdzskanis, Vidusamerikas kakomiclijs, Vienkupra kamielis, Vispārējie Latvijas piena, maizes un medus svētki, Vitamīni, Viti Levu, Zīdainis, Zīdīšana, Zīdītāji, Zeltainais šakālis, Zemnieku saimniecība, Zemvirsmas izkliede, Ziemeļamerikas kakomiclijs, Ziemeļamerikas upesūdrs, Ziemeļlidvāvere, Ziemeļu baltkrūtainais ezis, Ziemeļu kotiks, Ziemeļu lauvronis, Ziemeļu ziloņronis, Zilais valis, Ziloņroņi, Zivju cauna, Zolitūde, Zolitūdes muiža, Zvīņnešu dzimta. Izvērst indekss (299 vairāk) »
Acetonciānhidrīns
Acetonciānhidrīns (C4H7NO) ir organisks savienojums, kura molekulā pie viena un tā paša oglekļa atoma ir hidroksilgrupa un nitrilgrupa.
Jaunums!!: Piens un Acetonciānhidrīns · Redzēt vairāk »
Agrārā reforma Latvijā
Agrārreforma Latvijā 1920.
Jaunums!!: Piens un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »
Airkāji
Airkāji, airkāju virsdzimtas (Pinnipedia) dzīvnieki ir daļēji jūras dzīvnieki, kas daļu dzīves pavada gan ūdenī, gan uz sauszemes, tie pieder plēsēju kārtas (Carnivora) suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).
Jaunums!!: Piens un Airkāji · Redzēt vairāk »
Aita
Aitu ganāmpulks Patagonijā, Argentīna Mājas aita (Ovis aries) ir vidēja auguma aitu ģints (Ovis) savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasuga, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).
Jaunums!!: Piens un Aita · Redzēt vairāk »
Aitkopība
Aitas Patagonijā, Argentīnā Taurā Aitkopība ir lopkopības nozare.
Jaunums!!: Piens un Aitkopība · Redzēt vairāk »
Akmeņu cauna
Akmeņu cauna jeb akmens cauna (Martes foina) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
Jaunums!!: Piens un Akmeņu cauna · Redzēt vairāk »
Alerģija
Nātrene ir bieža alerģijas izpausme Alerģija ir organisma reakcija uz organismā vai vidē esošām specifiskām vielām — alergēniem.
Jaunums!!: Piens un Alerģija · Redzēt vairāk »
Alus piens
Alus piens, siltalus, karsēklis jeb bieķēzis (no — 'alus siers') ir dzēriens, ko gatavo savārot vai sajaucot kopā karstu pienu ar alu, reizēm iedrupinot iekšā arī maizi.
Jaunums!!: Piens un Alus piens · Redzēt vairāk »
Amerikas ūdele
Amerikas ūdele, arī nercs (Neovison vison) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga ūdeļu ģintī (Neovison).
Jaunums!!: Piens un Amerikas ūdele · Redzēt vairāk »
Amerikas ūdri
Amerikas ūdri (Lontra) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Piens un Amerikas ūdri · Redzēt vairāk »
Amerikas bizons
Amerikas bizons (Bison bison) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) Ziemeļamerikā dzīvojošs savvaļas vērsis, kas pieder pie bizonu ģints (Bison).
Jaunums!!: Piens un Amerikas bizons · Redzēt vairāk »
Amerikas brieži
Amerikas brieži (Odocoileus) ir viena no briežu dzimtas (Cervidae) ģintīm, kas pieder pārnadžu kārtai.
Jaunums!!: Piens un Amerikas brieži · Redzēt vairāk »
Amerikas cauna
Amerikas cauna (Martes americana) ir neliela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
Jaunums!!: Piens un Amerikas cauna · Redzēt vairāk »
Amerikas cūkšņukura skunkss
Amerikas cūkšņukura skunkss (Conepatus leuconotus) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.
Jaunums!!: Piens un Amerikas cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »
Amerikas melnais lācis
Amerikas melnais lācis (Ursus americanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Piens un Amerikas melnais lācis · Redzēt vairāk »
Amfora
No māla un ar dekoratīvajiem elementiem darināta sengrieķu amfora (6. gs. p.m.ē.) Amfora (amphoreús) ir specifisks trauks, kas senajos laikos (galvenokārt Vidusjūras reģionā) tika izmantots par dažādu preču uzglabāšanas un pārvietošanas rīku.
Jaunums!!: Piens un Amfora · Redzēt vairāk »
Apvienotā somaiņu infraklase
Apvienotā somaiņu infraklase (Metatheria) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) infraklasēm, kas pieder dzemdētājzīdītāju apakšklasei (Theria).
Jaunums!!: Piens un Apvienotā somaiņu infraklase · Redzēt vairāk »
Arahidonskābe
Arahidonskābe (cis,cis,cis,cis-5,8,11,14-eikozāntetraēnskābe, CH3(CH2)4CH.
Jaunums!!: Piens un Arahidonskābe · Redzēt vairāk »
Audrupi
Audrupi (agrāk arī Sosti) ir apdzīvota vieta Bauskas novadā, Iecavas pagastā.
Jaunums!!: Piens un Audrupi · Redzēt vairāk »
Augkopība
tomāti, kas tiek audzēti ar hidroponikas metodi presētos salmu blāķos Augkopība ir lauksaimniecības pamatnozare, kurā nodarbojas ar dažādu gan pārtikā, gan arī lopkopībā, rūpniecībā un citās saimniecības nozarēs izmantojamu kultūraugu audzēšanu.
Jaunums!!: Piens un Augkopība · Redzēt vairāk »
Austrālijas ehidna
Austrālijas ehidna jeb īspurna ehidna (Tachyglossus aculeatus) ir viena no četrām mūsdienās dzīvojošajām ehidnu dzimtas (Tachyglossidae) sugām un ir vienīgā suga ehidnu gintī (Tachyglossus).
Jaunums!!: Piens un Austrālijas ehidna · Redzēt vairāk »
Austrumāfrikas slaidkājis
Austrumāfrikas slaidkājis (Pedetes surdaster) ir viena no divām slaidkāju dzimtas (Pedetidae) mūsdienās dzīvojošām grauzēju sugām.
Jaunums!!: Piens un Austrumāfrikas slaidkājis · Redzēt vairāk »
Austrumu burunduks
Austrumu burunduks (Tamias striatus) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas sastopams plašā areālā Ziemeļamerikas austrumos: ASV austrumos un Kanādas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Piens un Austrumu burunduks · Redzēt vairāk »
Austrumu pelēkais ķengurs
Austrumu pelēkais ķengurs jeb meža ķengurs (Macropus giganteus) ir ķenguru dzimtas (Macropodidae) somainis.
Jaunums!!: Piens un Austrumu pelēkais ķengurs · Redzēt vairāk »
Šķidrums
Šķidrums pieņem tā trauka formu, kurā tas atrodas Šķidrums ir vielas agregātstāvoklis, kura tilpums pie konstantas temperatūras un spiediena ir konstants, un kura formu nosaka trauks, kurā tas ir iepildīts.
Jaunums!!: Piens un Šķidrums · Redzēt vairāk »
Ģemze
Ģemze jeb Eiropas ģemze (Rupicapra rupicapra) ir dobradžu dzimtas (Bovidae) suga, kurai ir 7 pasugas ar savstarpēji izolētu izplatību.
Jaunums!!: Piens un Ģemze · Redzēt vairāk »
Ģenētiski modificēta pārtika
Ģenētiski modificēta jeb ģenētiski pārveidota pārtika (saīsināta arī kā ĢM pārtika) ir pārtika, kas ražota no organismiem, kam ar gēnu inženierijas metodēm veiktas izmaiņas to DNS.
Jaunums!!: Piens un Ģenētiski modificēta pārtika · Redzēt vairāk »
Ūdeles
Eiropas ūdele (''Mustela lutreola'') Amerikas ūdele (''Neovison macrodon'') Par ūdelēm sauc dažādu sugu dzīvniekus sermuļu dzimtā (Mustelidae).
Jaunums!!: Piens un Ūdeles · Redzēt vairāk »
Ūdens bifelis
Ūdens bifelis jeb domesticētais Āzijas ūdens bifelis (Bubalus bubalis) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kas pieder pie bifeļu ģints (Bubalus).
Jaunums!!: Piens un Ūdens bifelis · Redzēt vairāk »
Īsspalvainais ūdrs
Īsspalvainais ūdrs (Lutrogale perspicillata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder īsspalvaino ūdru ģintij (Lutrogale).
Jaunums!!: Piens un Īsspalvainais ūdrs · Redzēt vairāk »
Ķīnas seskāpsis
Ķīnas seskāpsis jeb sīkzobu seskāpsis (Melogale moschata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Piens un Ķīnas seskāpsis · Redzēt vairāk »
Ķīnas tīģeris
Ķīnas tīģeris (Panthera tigris amoyensis) ir viena no tīģera pasugām, kas mūsdienās, iespējams, sastopama tikai nebrīvē.
Jaunums!!: Piens un Ķīnas tīģeris · Redzēt vairāk »
Ķēve
Arābu zirga šķirnes ķēve Par ķēvi sauc zirgu dzimtas dzīvnieku mātīti, bet visbiežāk nosaukums tiek lietots mājas zirga mātītes apzīmēšanai.
Jaunums!!: Piens un Ķēve · Redzēt vairāk »
Ķengurs
Par ķenguriem sauc daļu ķenguru dzimtas (Macropodidae) dzīvnieku.
Jaunums!!: Piens un Ķengurs · Redzēt vairāk »
Ļaks
Ļaks. Ļaks ir viens no Latgales keramikas saimniecības trauku tipiem, kas paredzēts eļļas uzglabāšanai.
Jaunums!!: Piens un Ļaks · Redzēt vairāk »
Čedaras siers
Čedaras siers jeb sarunvalodā vienkārši čedars (Cheddar) ir no govs piena gatavots cietais siers.
Jaunums!!: Piens un Čedaras siers · Redzēt vairāk »
Ērču encefalīts
Eirāzijas valstis, kur konstatēts ērču encefalīts Ērču pārnests vīrusencefalīts ir vīrusu ierosināta infekcijas slimība.
Jaunums!!: Piens un Ērču encefalīts · Redzēt vairāk »
Āfrikas beznagu ūdrs
Āfrikas beznagu ūdrs (Aonyx capensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga beznagu ūdru ģintī (Aonyx).
Jaunums!!: Piens un Āfrikas beznagu ūdrs · Redzēt vairāk »
Āfrikas cūku mēris
Ausu cianoze ar Āfrikas mēri slimai cūkai Āfrikas cūku mēris (pestis africana suum) jeb Montgomerija slimība ir ļoti lipīga vīrusu slimība, ar ko slimo tikai cūkas.
Jaunums!!: Piens un Āfrikas cūku mēris · Redzēt vairāk »
Āfrikas savannas zilonis
Āfrikas savannas zilonis (Loxodonta africana) ir viena no divām Āfrikas ziloņu ģints (Loxodonta) mūsdienās dzīvojošām sugām, kas mājo Āfrikas savannā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša.
Jaunums!!: Piens un Āfrikas savannas zilonis · Redzēt vairāk »
Āfrikas svītrainā zebiekste
Āfrikas svītrainā zebiekste (Poecilogale albinucha) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga Āfrikas svītraino zebiekstu ģintī (Poecilogale).
Jaunums!!: Piens un Āfrikas svītrainā zebiekste · Redzēt vairāk »
Āfrikas zeltainais kaķis
Āfrikas zeltainais kaķis jeb zeltainais kaķis (Caracal aurata) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas ir endēma Rietumāfrikas un Centrālās Āfrikas tropu lietus mežu dzīvnieku suga.
Jaunums!!: Piens un Āfrikas zeltainais kaķis · Redzēt vairāk »
Āfrikas zeltainais vilks
Āfrikas zeltainais vilks (Canis anthus) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas pieder pie suņu ģints (Canis).
Jaunums!!: Piens un Āfrikas zeltainais vilks · Redzēt vairāk »
Āzijas īsnagu ūdrs
Āzijas īsnagu ūdrs (Amblonyx cinereus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga īsnagu ūdru ģintī (Amblonyx).
Jaunums!!: Piens un Āzijas īsnagu ūdrs · Redzēt vairāk »
Āzijas lauva
Āzijas lauva jeb Indijas lauva, arī Persijas lauva (Panthera leo persica) ir lauvas pasuga, kas mūsdienās sastopama tikai Gudžarātas štatā Indijā, Gīra nacionālajā parkā.
Jaunums!!: Piens un Āzijas lauva · Redzēt vairāk »
Āzijas tapirs
Āzijas tapirs (Tapirus indicus) jeb Malajas tapirs ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no sugām.
Jaunums!!: Piens un Āzijas tapirs · Redzēt vairāk »
Āzijas zilonis
Āzijas zilonis (Elephas maximus) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā ziloņu suga, kas pieder Āzijas ziloņu ģintij (Elephas).
Jaunums!!: Piens un Āzijas zilonis · Redzēt vairāk »
B2 vitamīns
Riboflavīna struktūrformula B2 vitamīns (riboflavīns) ir vitamīns, kas ietilpst fermentu sistēmās, kas nodrošina audu elpošanu, piedalās ogļhidrātu un olbaltumvielu maiņā.
Jaunums!!: Piens un B2 vitamīns · Redzēt vairāk »
Baikāla ronis
Baikāla ronis (Pusa sibirica) ir viena no retajām roņu dzimtas (Phocidae) saldūdens roņu sugām.
Jaunums!!: Piens un Baikāla ronis · Redzēt vairāk »
Bali tīģeris
Bali tīģeris (Panthera tigris balica) ir izmirusi tīģera pasauga, kas kādreiz apdzīvoja Bali salu Indonēzijā.
Jaunums!!: Piens un Bali tīģeris · Redzēt vairāk »
Baltais zaķis
Baltais zaķis (Lepus timidus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kurai ir 15 pasugas.
Jaunums!!: Piens un Baltais zaķis · Redzēt vairāk »
Baltā krāsa
Baltā krāsa jeb vienkārši balts ir ahromatiskā krāsa līdzās melnajai un pelēkajai.
Jaunums!!: Piens un Baltā krāsa · Redzēt vairāk »
Baltijas pogainais ronis
Baltijas pogainais ronis jeb Baltijas pogainais sīkronis (Pusa hispida botnica) ir viena no pogainā roņa (Pusa hispida) pasugām, kas sastopma tikai Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Piens un Baltijas pogainais ronis · Redzēt vairāk »
Baltpurna degunlācītis
Baltpurna degunlācītis (Nasua narica) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder parasto degunlācīšu ģintij (Nasua).
Jaunums!!: Piens un Baltpurna degunlācītis · Redzēt vairāk »
Baltvalis
Baltvalis jeb baltais valis (Delphinapterus leucas) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga baltvaļu ģintī (Delphinapterus).
Jaunums!!: Piens un Baltvalis · Redzēt vairāk »
Beludžistānas melnais lācis
Beludžistānas melnais lācis (Ursus thibetanus gedrosianus) ir Āzijas melnā lāča (Ursus thibetanus) pasuga.
Jaunums!!: Piens un Beludžistānas melnais lācis · Redzēt vairāk »
Bengālijas lapsa
Bengālijas lapsa (Vulpes bengalensis) jeb Indijas lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir endēma Indijas subkontinenta lapsu suga.
Jaunums!!: Piens un Bengālijas lapsa · Redzēt vairāk »
Bengālijas tīģeris
Bengālijas tīģeris (Panthera tigris tigris), saukts arī par karalisko tīģeri, ir viena no tīģera pasugām, kas mājo Indijas subkontinentā.
Jaunums!!: Piens un Bengālijas tīģeris · Redzēt vairāk »
Biezpiens
Vājpiena biezpiens Biezpiena tradicionālais gatavošanas veids, sūkalas notecinot caur marli Biezpiens (līdz 20. gadsimtam saukts par kupinātu pienu vai kupuša pienu) ir piena olbaltumvielu kazeīna produkts, ko iegūst saraudzējot pienu, vājpienu vai paniņas un no iegūtās masas atdalot sūkalas.
Jaunums!!: Piens un Biezpiens · Redzēt vairāk »
Bifeļi
Bifeļi, bifeļu ģints (Bubalus) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder vēršu apakšdzimtai (Bovinae).
Jaunums!!: Piens un Bifeļi · Redzēt vairāk »
Borneo seskāpsis
Borneo seskāpsis (Melogale everetti) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Piens un Borneo seskāpsis · Redzēt vairāk »
Brazīlijas dižūdrs
Brazīlijas dižūdrs (Pteronura brasiliensis) ir gan ūdenī, gan uz sauszemes dzīvojošs sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kura dabiskais izplatības areāls ir Dienvidamerikas centrālā un ziemeļu daļa.
Jaunums!!: Piens un Brazīlijas dižūdrs · Redzēt vairāk »
Brūnais lācis
Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Jaunums!!: Piens un Brūnais lācis · Redzēt vairāk »
Brūnkrūtainais ezis
Brūnkrūtainais ezis, brūnkrūšu ezis, arī Eiropas ezis jeb parastais ezis (Erinaceus europaeus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.
Jaunums!!: Piens un Brūnkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »
Butirāti
Na butirāta ķīmiskā formula Butirāti, saukti arī par butanoātiem, ir sviestskābes atvasinājumi — sāļi vai esteri.
Jaunums!!: Piens un Butirāti · Redzēt vairāk »
Caunas
Caunas (Martes) ir neliela auguma plēsīgi dzīvnieki, kas veido vienu no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm.
Jaunums!!: Piens un Caunas · Redzēt vairāk »
Cauruļzobis
Cauruļzobis jeb Āfrikas skudrlācis (Orycteropus afer) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā Āfrikas cauruļzobju ģints (Orycteropus) suga.
Jaunums!!: Piens un Cauruļzobis · Redzēt vairāk »
Cūkāpsis
Cūkāpsis jeb cūkuāpsis (Arctonyx collaris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) cūkāpšu ģints (Arctony) plēsējs.
Jaunums!!: Piens un Cūkāpsis · Redzēt vairāk »
Cūkdelfīni
Cūkdelfīni jeb jūras cūkas (Phocoena) ir viena no cūkdelfīnu dzimtas (Phocoenidae) ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Piens un Cūkdelfīni · Redzēt vairāk »
Cūkdelfīnu dzimta
Cūkdelfīnu jeb jūras cūku dzimta (Phocoenidae) ir vaļveidīgo kārtas (Cetacea) jūrā dzīvojošu zīdītāju dzimta, kas pieder pie zobvaļu apakškārtas (Odontoceti).
Jaunums!!: Piens un Cūkdelfīnu dzimta · Redzēt vairāk »
Cūku dzimta
Cūku dzimta (Suidae) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) dzimtām.
Jaunums!!: Piens un Cūku dzimta · Redzēt vairāk »
Centrālamerikas tapirs
Centrālamerikas tapirs (Tapirus bairdii) ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no Latīņamerikas tapiru sugām.
Jaunums!!: Piens un Centrālamerikas tapirs · Redzēt vairāk »
D vitamīns
Holekalciferola jeb D3 vitamīna struktūrformula D vitamīns jeb kalciferols ir taukos šķīstošu sekosteroīdu grupa, kas regulē kalcija jonu un fosfātu daudzumu un uzsūkšanos tievajā zarnā un nodrošina kaulu un zobu veidošanos, kā arī palīdz nostiprināt imūnsistēmu.
Jaunums!!: Piens un D vitamīns · Redzēt vairāk »
Dambriedis
Dambriedis (Dama dama) ir briežu dzimtas (Cervidae) suga, kas ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga dambriežu ģintī (Dama).
Jaunums!!: Piens un Dambriedis · Redzēt vairāk »
Dūmakainais leopards
Dūmakainais leopards jeb mākoņainais leopards (Neofelis nebulosa) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder dūmakaino leopardu ģintij (Neofelis).
Jaunums!!: Piens un Dūmakainais leopards · Redzēt vairāk »
Džainisms
Džainisma simbols Džainisms (Jain Dharma) ir viena no vecākajām reliģijām un filozofijām, kura radusies Indijas ziemeļaustrumos ap 6. gadsimtu p.m.ē., bet ir pamats uzskatīt, ka šī reliģija ir vēl senāka.
Jaunums!!: Piens un Džainisms · Redzēt vairāk »
Džērsija
Džērsija jeb Džersi ir sala Lamanša šaurumā.
Jaunums!!: Piens un Džērsija · Redzēt vairāk »
Diēta
Diēta ir ēšanas režīms, kas jāievēro cilvēkam saskaņā ar viņa organisma īpatnībām (kuras var atšķirties veselam un slimam cilvēkam), kas, atkarībā no vēlamā rezultāta, veicina svara samazināšanos vai palielināšanos.
Jaunums!!: Piens un Diēta · Redzēt vairāk »
Dienvidamerikas degunlācītis
Dienvidamerikas degunlacītis jeb gredzenastes degunlācītis (Nasua nasua) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder parasto degunlācīšu ģintij (Nasua).
Jaunums!!: Piens un Dienvidamerikas degunlācītis · Redzēt vairāk »
Dienvidu gludvalis
Dienvidu gludvalis jeb dienvidu gludais valis (Eubalaena australis) ir viena no trijām polāro vaļu dzimtas (Balaenidae) sugām.
Jaunums!!: Piens un Dienvidu gludvalis · Redzēt vairāk »
Dienvidu upesūdrs
Dienvidu upesūdrs jeb Čīles upesūdrs (Lontra provocax) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).
Jaunums!!: Piens un Dienvidu upesūdrs · Redzēt vairāk »
Dispersā sistēma
Dispersā sistēma ir divu vielu maisījums, kurā viena viela (dispersā fāze) lielāku vai mazāku daļiņu veidā ir izkliedēta kādā citā vielā (dispersā vide).
Jaunums!!: Piens un Dispersā sistēma · Redzēt vairāk »
Divkupru kamielis
Divkupru kamielis jeb baktriāns (Camelus bactrianus) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis.
Jaunums!!: Piens un Divkupru kamielis · Redzēt vairāk »
Dulce de leche
Dulce de leche ir vairākas stundas karsēts piena un cukura maisījums.
Jaunums!!: Piens un Dulce de leche · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Piens un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Dzīvnieku izcelsmes produkti
Dzīvnieku izcelsmes produkti ir tādi produkti, ko radījuši dzīvnieki, vai kas ņemti no dzīvnieku ķermeņiem.
Jaunums!!: Piens un Dzīvnieku izcelsmes produkti · Redzēt vairāk »
Dzēriens
Apelsīnu sula Dzēriens ir šķidrums, kas tiek īpaši sagatavots, lai to varētu iedzert, uzņemt organismā caur muti.
Jaunums!!: Piens un Dzēriens · Redzēt vairāk »
Dzimumhormoni
Dzimumhormoni ir hormonu grupa, kas nodrošina attīstību un funkcionēšanu organismiem ar dzimumu atšķirībām pēc vīrišķā un sievišķā tipa, kas pilnībā izpaužas organismiem sasniedzot dzimumbriedumu.
Jaunums!!: Piens un Dzimumhormoni · Redzēt vairāk »
Eži
Eži, ežu apakšdzimta (Erinaceinae) ir viena no divām ežu dzimtas (Erinaceidae) apakšdzimtām, kas apvieno 16 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs. Ežu sugas mājo Eiropā, Āzijā (Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā) un Āfrikā, kā arī Jaunzēlandē, kur tās nokļuvušas introdukcijas rezultātā. Eži nedzīvo Amerikas kontinentos, Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un Madagaskarā. Tuvākie radinieki ir ciršļeži, kuri veido otru ežu dzimtas apakšdzimtu. Ežiem un ciršļežiem ir kopēji aizvēsturiskie priekšteči ar ciršļiem. Pēdējo 15 miljonu gadu laikā eži tikpat kā nav mainījušies. Līdzīgi kā daudzi citi senākie zīdītāji arī eži piemērojušies nakts dzīvei. Tā kā visām ežu sugām ir adatains kažociņš, tās ārēji atgādina dzeloņcūkas un ehidnas, lai gan savstarpēji šie dzīvnieki nav radniecīgi. Senāk eži bijuši gaļas avots vairākām tautām, piemēram, Senajā Ēģiptē. Eiropā tos izmantoja pārtikā vēl viduslaikos.
Jaunums!!: Piens un Eži · Redzēt vairāk »
Ehidnu dzimta
Ehidnu dzimta (Tachyglossidae) ir viena no divām kloākaiņu kārtas (Monotremata) dzimtām un tā ir vienīgā dzimta ehidnu apakškārtā (Tachyglossa).
Jaunums!!: Piens un Ehidnu dzimta · Redzēt vairāk »
Eirāzijas ūdri
Eirāzijas ūdri (Lutra) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm, kas apvieno 3 sugas.
Jaunums!!: Piens un Eirāzijas ūdri · Redzēt vairāk »
Eirāzijas bebrs
Eirāzijas bebrs jeb vienkārši bebrs (Castor fiber) ir bebru dzimtas (Castoridae) grauzējs, kas kādreiz bija parasta un izplatīta suga plašā areālā Eirāzijas mērenās joslas teritorijās.
Jaunums!!: Piens un Eirāzijas bebrs · Redzēt vairāk »
Eirāzijas eži
Eirāzijas eži, Eirāzijas ežu ģints (Erinaceus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Piens un Eirāzijas eži · Redzēt vairāk »
Eiropas kurmis
Eiropas kurmis jeb vienkārši kurmis (Talpa europaea) ir kurmju dzimtas (Talpidae) dzīvnieks, kurš lielāko dzīves daļu pavada pazemē, pašraktā alu labirintā.
Jaunums!!: Piens un Eiropas kurmis · Redzēt vairāk »
Ementāles siers
Ementāles siers jeb vienkārši Ementālers ir cietais siers, kas cēlies no Ementāles ielejas Bernes kantonā, Šveicē.
Jaunums!!: Piens un Ementāles siers · Redzēt vairāk »
Enterīts
Enterīts ir iekaisums tievajā, resnajā zarnā vai kuņģī.
Jaunums!!: Piens un Enterīts · Redzēt vairāk »
Etiķskābe
Etiķskābe, pazīstama arī kā etānskābe, ir organisks savienojums, kurš piešķir etiķim tā skābo garšu un kodīgu smaržu.
Jaunums!!: Piens un Etiķskābe · Redzēt vairāk »
Felodipīns
Felodipīna abu optisko izomēru struktūrformulas Felodipīns (zināms kā Renidil®, Plendils®) ir II.
Jaunums!!: Piens un Felodipīns · Redzēt vairāk »
Finvalis
Finvalis (Balaenoptera physalus) ir joslvaļu ģints (Balaenoptera) jūrā dzīvojošs zīdītājs.
Jaunums!!: Piens un Finvalis · Redzēt vairāk »
Food Union
Food Union ir pārtikas rūpniecības uzņēmumu grupa Baltijas reģionā, Ziemeļeiropā un Rumānijā.
Jaunums!!: Piens un Food Union · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Piens un Francija · Redzēt vairāk »
Galapagu lauvronis
Galapagu lauvronis (Zalophus wollebaeki) ir ausroņu dzimtas (Otariidae) jūras zīdītājs.
Jaunums!!: Piens un Galapagu lauvronis · Redzēt vairāk »
Garastes upesūdrs
Garastes upesūdrs (Lontra longicaudis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).
Jaunums!!: Piens un Garastes upesūdrs · Redzēt vairāk »
Garastes zebiekste
Garastes zebiekste (Mustela frenata) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Piens un Garastes zebiekste · Redzēt vairāk »
Gaurs
Gaurs (Bos gaurus) ir lielākais mūsdienās dzīvojošais dobradžu dzimtas (Bovidae) vērsis, kura dabīgais izplatības areāls aptver Dienvidāziju un Dienvidaustrumāziju.
Jaunums!!: Piens un Gaurs · Redzēt vairāk »
Gludvaļi
Gludvaļi (Eubalaena) ir lielākā polāro vaļu dzimtas (Balaenidae) ģints, kas apvieno lielāko daļu šīs dzimtas sugu, kopumā 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Piens un Gludvaļi · Redzēt vairāk »
Gotiņa (konfekte)
Rēzeknes Piena konservu kombinātā ražotā „Latgales Gotiņa”. „Gotiņas” ir konfektes, ko gatavo no piena, cukura, glikozes sīrupa, sviesta vai augu taukiem, vanilīna, kā arī riekstiem, rozīnēm, saulespuķu sēklām un citām piedevām.
Jaunums!!: Piens un Gotiņa (konfekte) · Redzēt vairāk »
Havaju mūku ronis
Havaju mūku ronis jeb Havaju mūkronis (Neomonachus schauinslandi) ir endēma Havaju salu roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītāju suga, kuras izdzīvošana mūsdienās ir apdraudēta.
Jaunums!!: Piens un Havaju mūku ronis · Redzēt vairāk »
Hipogalaktija un agalaktija
Hipogalaktija ir pazemināts piena izslaukums, bet agalaktija ir piena sekrēcijas pilnīga pārtraukšanās.
Jaunums!!: Piens un Hipogalaktija un agalaktija · Redzēt vairāk »
Hormonālā kontracepcija
Kombinētās hormonālās kontracepcijas tabletes Hormonālā kontracepcija ir pretapaugļošanās metode, kuru izmanto sievietes reproduktīvā vecumā, lai izvairītos no nevēlamas grūtniecības.
Jaunums!!: Piens un Hormonālā kontracepcija · Redzēt vairāk »
Hormonālā kontracepcijas spirāle
Hormonālā spirāle, ievietota sievietes dzemdē Hormonālā kontracepcijas spirāle (saukta arī par hormonālo spirāli, intrauterīno kontracepcijas spirāli vai intrauterīno sistēmu (IUS)) ir ilgstošas iedarbības (saukta arī par ilgtermiņa) atgriezeniskā kontracepcijas metode.
Jaunums!!: Piens un Hormonālā kontracepcijas spirāle · Redzēt vairāk »
Igauņu virtuve
kama ar jogurtu Igauņu virtuve ir igauņiem raksturīgo ēdienu un to gatavošanas īpatnību kopums, kas veidojies dažādu ģeogrāfisku un vēsturisku apstākļu ietekmē.
Jaunums!!: Piens un Igauņu virtuve · Redzēt vairāk »
Impala
Impala (Aepyceros melampus) ir vidēji liela Āfrikas antilope, kas ir vienīgā suga impalu ģintī (Aepyceros), kā arī impalu apakšdzimtā (Aepycerotinae).
Jaunums!!: Piens un Impala · Redzēt vairāk »
Imperatora tamarīns
Imperatora tamarīns ir viens no kalitriksu dzimtas pārstāvjiem.
Jaunums!!: Piens un Imperatora tamarīns · Redzēt vairāk »
Indoķīnas tīģeris
Indoķīnas tīģeris (Panthera tigris corbetti) ir viena no tīģera pasugām.
Jaunums!!: Piens un Indoķīnas tīģeris · Redzēt vairāk »
Jaks
Jaks (Bos grunniens domesticētajiem jakiem un Bos mutus savvaļas jakiem) ir liela auguma vēršu ģints (Bos) pārnadzis.
Jaunums!!: Piens un Jaks · Redzēt vairāk »
Japānas āpsis
Japānas āpsis (Meles anakuma) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir endēmiska Japānas suga.
Jaunums!!: Piens un Japānas āpsis · Redzēt vairāk »
Japānas lidvāvere
Japānas lidvāvere (Pteromys momonga) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām.
Jaunums!!: Piens un Japānas lidvāvere · Redzēt vairāk »
Jāņu siers
Jāņu siers ir nenogatavināts latviešu skābpiena siers, ko tradicionāli gatavo uz Jāņiem.
Jaunums!!: Piens un Jāņu siers · Redzēt vairāk »
Jūrasgovs
Jūrasgovs jeb dugongs (Dugong dugon) ir sirēnu kārtas (Sirenia) jūrā dzīvojošs zīdītājs, kas pieder pie jūrasgovju dzimtas (Dugongidae).
Jaunums!!: Piens un Jūrasgovs · Redzēt vairāk »
Jūraszirdziņi
Jūraszirdziņi (Hippocampus) ir adatzivju dzimtas (Syngnathidae) ģints, kura apvieno 55 mūsdienās dzīvojošas zivju sugas, no kurām 54 ir aprakstītas un izpētītas, bet viena jaunatklāta suga — Japānas mazais jūraszirdziņš (Hippocampus sp.) vēl gaida savu zinātnisko nosaukumu un aprakstu.
Jaunums!!: Piens un Jūraszirdziņi · Redzēt vairāk »
Jenotsuns
Jenotsuns (Nyctereutes procyonoides) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas pieder dzimtas pamatcilts (Basal Caninae) grupai.
Jaunums!!: Piens un Jenotsuns · Redzēt vairāk »
Jogurts
zemeņu jogurts trauciņā Jogurts ir skābpiena produkts, ko iegūst sarecinot pasterizētu pienu ar pienskābes baktēriju Streptococcus thermophilus un Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus ieraugu, kurās šīs baktērijas ir noteiktās attiecībās.
Jaunums!!: Piens un Jogurts · Redzēt vairāk »
Joslvaļu dzimta
Joslvaļu dzimta (Balaenopteridae) ir lielākā no plātņvaļu (Mysticeti) dzimtām, kas apvieno 8 mūsdienās dzīvojošas vaļu sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs.
Jaunums!!: Piens un Joslvaļu dzimta · Redzēt vairāk »
Kašalots
Kašalots (Physeter macrocephalus) ir kašalotu dzimtas (Physeteridae) zobvalis, kas ir vienīgā suga kašalotu ģintī (Physeter).
Jaunums!!: Piens un Kašalots · Redzēt vairāk »
Kaķu lemurs
Kaķu lemurs jeb vienkārši lemurs (Lemur catta), ir slapjdeguna pērtiķu (Strepsirrhini) apakškārtas puspērtiķis, kas pieder primātu kārtai (Primates).
Jaunums!!: Piens un Kaķu lemurs · Redzēt vairāk »
Kafija
Kafija (qahwa) ir karsts dzēriens, kas tiek gatavots no grauzdētām kafijkoku (Coffea) sēklām, kafijas pupiņām.
Jaunums!!: Piens un Kafija · Redzēt vairāk »
Kalāns
Kalāns jeb Klusā okeāna jūrasūdrs, arī Pacifika jūrasūdrs (Enhydra lutris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) jūrā dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga kalānu ģintī (Enhydra).
Jaunums!!: Piens un Kalāns · Redzēt vairāk »
Kalcija fosfāts
Kalcija fosfāts ir kalcija un fosforskābes sāls ar ķīmisko formulu Ca3(PO4)2.
Jaunums!!: Piens un Kalcija fosfāts · Redzēt vairāk »
Kalifornijas lauvronis
Kalifornijas lauvronis jeb Kalifornijas jūras lauva (Zalophus californianus) ir viena no ausroņu dzimtas (Otariidae) jūras zīdītāju sugām.
Jaunums!!: Piens un Kalifornijas lauvronis · Redzēt vairāk »
Kalnciema kvartāls
Kalnciema iela 37 Kalnciema kvartāls ir viens no tā sauktajiem Rīgas radošajiem kvartāliem Kalnciema un Melnsila ielu krustojumā,, http://www.meetriga.com/lv/2459-kalnciema-kvartals.
Jaunums!!: Piens un Kalnciema kvartāls · Redzēt vairāk »
Kalnu bebrs
Kalnu bebrs (Aplodontia rufa) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā vāverveidīgo grauzēju suga kalnu bebru ģintī (Aplodontia) un arī kalnu bebru dzimtā (Aplodontiidae).
Jaunums!!: Piens un Kalnu bebrs · Redzēt vairāk »
Kalnu degunlācītis
Kalnu degunlācītis (Nasuella olivacea) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga kalnu degunlācīšu ģintī (Nasuella).
Jaunums!!: Piens un Kalnu degunlācītis · Redzēt vairāk »
Kalnu zebiekste
Kalnu zebiekste (Mustela altaica) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Piens un Kalnu zebiekste · Redzēt vairāk »
Kama (ēdiens)
jogurtu Kama vai talkkuna ir somu un igauņu tradicionālais ēdiens.
Jaunums!!: Piens un Kama (ēdiens) · Redzēt vairāk »
Kamambērs
Kamambērs ir mīksts baltā pelējuma siers, kura dzimtene ir Normandija Francijā.
Jaunums!!: Piens un Kamambērs · Redzēt vairāk »
Kamieļi
Kamieļi, kamieļu ģints (Camelus) ir viena no kamieļu dzimtas (Camelidae) ģintīm, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).
Jaunums!!: Piens un Kamieļi · Redzēt vairāk »
Kapibara
Kapibara (Hydrochoerus hydrochaeris) ir daļēji ūdenī dzīvojošs jūrascūciņu dzimtas (Caviidae) grauzējs, kas ir lielākais grauzējs pasaulē.
Jaunums!!: Piens un Kapibara · Redzēt vairāk »
Kapučīno
Kapučīno ir uz espreso bāzes veidots kafijas dzēriens, kas sastāv no espreso, tvaicēta piena un piena putām.
Jaunums!!: Piens un Kapučīno · Redzēt vairāk »
Karabairas zirgs
Karabairas zirgs ir viena no siltasiņu šķirnēm.
Jaunums!!: Piens un Karabairas zirgs · Redzēt vairāk »
Karakals
Karakals (Caracal caracal) ir vidēja izmēra kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kuram ir 8 mūsdienās atzītas pasugas.
Jaunums!!: Piens un Karakals · Redzēt vairāk »
Karameles
Dažādas ledeņu karameles ar augļu garšām Karamele (no, kas no — 'dedzināts cukurs') ir no lēni karsēta attīrīta cukura šķīduma un cietes maisījuma gatavots konditorejas izstrādājums ar sausnas saturu 97—99%.
Jaunums!!: Piens un Karameles · Redzēt vairāk »
Kaza
Kaza jeb mājas kaza (Capra aegagrus hircus) ir vidēja auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kuras priekštece ir Tuvajos Austrumos un Austrumeiropā dzīvojošā savvaļas kaza (Capra aegagrus).
Jaunums!!: Piens un Kaza · Redzēt vairāk »
Kazas
Kazas jeb kalnu kazas, kazu ģints (Capra) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder kazu apakšdzimtai (Caprinae).
Jaunums!!: Piens un Kazas · Redzēt vairāk »
Kazeīns
Kazeīna micellas shematiska uzbūve Kazeīns (no, kas savukārt no — 'siers') ir fosfoproteīnu grupa, kas zīdītāju pienā veido līdz pat 80% no kopējā olbaltumvielu daudzuma.
Jaunums!!: Piens un Kazeīns · Redzēt vairāk »
Kazelnieks
Kazelnieki. Kazelnieks, saukts arī par kazinieku un kazaunieku, ir viens no Latgales keramikas saimniecības trauku tipiem, kas ir paredzēts kazas piena uzglabāšanai.
Jaunums!!: Piens un Kazelnieks · Redzēt vairāk »
Kāpzemes slaidkājis
Kāpzemes slaidkājis jeb Kapzemes slaidkājis (Pedetes capensis) ir viena no divām slaidkāju dzimtas (Pedetidae) mūsdienās dzīvojošām grauzēju sugām.
Jaunums!!: Piens un Kāpzemes slaidkājis · Redzēt vairāk »
Kārpcūka
Kārpcūka jeb parastā kārpcūka (Phacochoerus africanus) ir cūku dzimtas (Suidae) pārnadzis.
Jaunums!!: Piens un Kārpcūka · Redzēt vairāk »
Kibucs
Kibucs (ivr. קִבּוּץ; no קְבוּצָה, kvuca - "grupa", "kolektīvs") - lauku iedzīvotāju komūnas tips Izraēlā (vēl tur pastāv lauksaimniecības kooperatīvu tips mošavs), lauksaimniecības kooperatīvs, kura pamatpazīme ir kopīpašums (pār dzīvesvietu, darba inventāru), līdztiesība darba pienākumos un sociālo pakalpojumu izmantošanā, atteikšanās no algota darba.
Jaunums!!: Piens un Kibucs · Redzēt vairāk »
Kipras muflons
Kipras muflons jeb Kipras kalnu aita (Ovis orientalis ophion) ir viena no savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasugām, kas pieder muflonu grupai (Ovis orientalis orientalis grupa).
Jaunums!!: Piens un Kipras muflons · Redzēt vairāk »
Kloākaiņi
Kloākaiņi jeb oldējēji (Monotremata) ir zīdītāju klases kārta, kas ir vienīgā kārta pirmzīdītāju apakšklasē (Protheria).
Jaunums!!: Piens un Kloākaiņi · Redzēt vairāk »
Klonēšana
Skotijā Klonēšana (no (klōn) — 'zars, dzinums') ir ģenētiski identisku gēnu, šūnu vai organismu iegūšana un pavairošana bezdzimumvairošanās ceļā.
Jaunums!!: Piens un Klonēšana · Redzēt vairāk »
Koala
Koala (Phascolarctos cinereus) ir somaiņu (Marsupialia) infraklases zīdītājs.
Jaunums!!: Piens un Koala · Redzēt vairāk »
Koijots
Koijots (Canis latrans) ir vidēji liels suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Jaunums!!: Piens un Koijots · Redzēt vairāk »
Kosmētiskā maska
Sieviete ar sejas masku Kosmētiskās maskas jeb sejas maskas ir salikti kosmētiski sastāvi, kas ir paredzēti noteiktu funkciju veikšanai, lai novērstu dažādas ādas problēmas.
Jaunums!!: Piens un Kosmētiskā maska · Redzēt vairāk »
Kotiks
Kotiks ir jebkurš ausroņu dzimtas (Otariidae) dzīvnieks, kas pieder kotiku apakšdzimtai (Arctocephalinae).
Jaunums!!: Piens un Kotiks · Redzēt vairāk »
Krabjēdājronis
Krabjēdājronis (Lobodon carcinophagus) ir krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) suga, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).
Jaunums!!: Piens un Krabjēdājronis · Redzēt vairāk »
Krūts
Grūtnieces krūtis tuvplānā Krūts (daudzskaitlī — Mammae) ir zīdītāju ķermeņu daļa, kuras galvenā bioloģiskā funkcija ir piena sekrēcija (laktācija) un zīdaiņu nodrošināšana ar barību.
Jaunums!!: Piens un Krūts · Redzēt vairāk »
Krūtsgals
Krūtsgals ir uz āru izvirzīts, pigmentēts krūts dziedzera veidojums.
Jaunums!!: Piens un Krūtsgals · Redzēt vairāk »
Krūze (Latgales keramika)
Krūze. Krūze. Krūze. Krūze ir viens no Latgales keramikas saimniecības trauku tipiem, ko lieto dzērieniem, visbiežāk alum un pienam.
Jaunums!!: Piens un Krūze (Latgales keramika) · Redzēt vairāk »
Krējums
Skābais krējums vājpiena iegūšanai Krējums, reizēm arī saukts par saldo krējumu, lai nošķirtu no skābā krējuma, kas iegūts saraudzējot saldo krējumu, ir piena produkts, kas veidots no koncentrētiem piena taukiem.
Jaunums!!: Piens un Krējums · Redzēt vairāk »
Krēpjaita
Krēpjaita (Ammotragus lervia), saukta arī par arui, ir Ziemeļāfrikas kalnos dzīvojošs dobradžu dzimtas (Bovidae) pārnadzis, kas ir vienīgā suga krēpjaitu ģintī (Ammotragus).
Jaunums!!: Piens un Krēpjaita · Redzēt vairāk »
Kukurūzas kampaņa
PSRS pastmarka ar saukli "Kukurūza, tā ir gaļa, piens, sviests" Kukurūzas pastmarka Kukurūzas kampaņa bija PSRS vadītāja Ņikitas Hruščova 1955.
Jaunums!!: Piens un Kukurūzas kampaņa · Redzēt vairāk »
Kumiss
Pudele un glāze ar kumisu Kumiss ir skābpiena produkts, ko gatavo no ķēves piena.
Jaunums!!: Piens un Kumiss · Redzēt vairāk »
Kuplastes klinšu valabijs
Kuplastes klinšu valabijs jeb kuplastes klinšķengurs (Petrogale penicillata) ir ķenguru dzimtas (Macropodidae) somainis, kas piemērojies dzīvei Austrālijas Lielās Ūdensšķirtnes grēdas klintīs un akmeņu krāvumos.
Jaunums!!: Piens un Kuplastes klinšu valabijs · Redzēt vairāk »
Kuprvalis
Kuprvalis (Megaptera novaeangliae) ir joslvaļu dzimtas (Balaenopteridae) plātņvalis, kas ir vienīgā suga kuprvaļu ģintī.
Jaunums!!: Piens un Kuprvalis · Redzēt vairāk »
Laima (zīmols)
"Laima" ir saldumu zīmols, kas pieder Latvijas uzņēmumam SIA "Orkla Latvija".
Jaunums!!: Piens un Laima (zīmols) · Redzēt vairāk »
Laktīds
Laktīds (С6Н8O4) ir pienskābes cikliskais divkāršais esteris (atšķirībā no laktoniem, laktīda tipa savienojumi satur ciklā nevis vienu, bet divus estera grupējumus).
Jaunums!!: Piens un Laktīds · Redzēt vairāk »
Laktoni
Dažādi laktonu veidi: α-acetolaktons, β-propiolaktons, γ-butirolaktons un δ-valerolaktons Laktoni ir tādi esteri, kuri −COO− grupējumu satur ciklā (t. i., estera ogļūdeņražu atlikumi veido gredzenu).
Jaunums!!: Piens un Laktoni · Redzēt vairāk »
Laktoze
Laktoze (no — 'piens', C12H22O11, piena cukurs) ir disaharīdu grupai piederošs ogļhidrāts, kas atrodams pienā (2~8% no svara) un dažādos piena produktos.
Jaunums!!: Piens un Laktoze · Redzēt vairāk »
Laktozes nepanesība
Laktozes molekula Laktozes nepanesības aptuvenā izplatība dažādās pasaules vietās Laktozes nepanesība ir sindroms, kam raksturīgs daļējs vai pilnīgs laktozi šķeļošā fermenta — laktāzes — trūkums zarnās.
Jaunums!!: Piens un Laktozes nepanesība · Redzēt vairāk »
Lama
Mājas lama jeb vienkārši lama (Lama glama) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) mājdzīvnieks, kurš cēlies, domesticējot savvaļas gvanako (Lama guanicoe) — otru lamu ģints sugu.
Jaunums!!: Piens un Lama · Redzēt vairāk »
Lamantīni
Lamantīni jeb manati (Trichechus) ir sirēnu kārtas (Sirenia) gan jūrā, gan saldūdenī dzīvojošu zīdītāju ģints, kas pieder pie lamantīnu dzimtas (Trichechidae).
Jaunums!!: Piens un Lamantīni · Redzēt vairāk »
Larga ronis
Larga ronis (Phoca largha) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder plankumaino roņu ģintij (Phoca).
Jaunums!!: Piens un Larga ronis · Redzēt vairāk »
Latviešu virtuve
Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā: cepti kartupeļi, cūkgaļas ribiņas, sautēti kāposti, pīles stilbs, pelēkie zirņi ar speķi, cūkas stilbs, auss un šņukurs, cūkgaļas iesmi, Alpu desiņas, putraimdesa, desas riņķī un liellopa mēle. Latviešu virtuve ir latviešiem raksturīgo ēdienu un to gatavošanas īpatnību kopums, kas veidojies dažādu ģeogrāfisku un vēsturisku apstākļu ietekmē.
Jaunums!!: Piens un Latviešu virtuve · Redzēt vairāk »
Latvijas brūnā
Latvijas brūnā jeb Latvijas brūnā govs ir viena no liellopu (Bos primigenius taurus) piena—gaļas šķirnēm, kas izveidota Latvijā, tās saīsinātais apzīmējums ir LB.
Jaunums!!: Piens un Latvijas brūnā · Redzēt vairāk »
Latvijas vietējā kaza
Latvijas vietējā kaza ir viena no mājas kazas (Capra aegagrus hircus) piena šķirnēm, kas izveidota Latvijā, tās saīsinātais apzīmējums ir LVK.
Jaunums!!: Piens un Latvijas vietējā kaza · Redzēt vairāk »
Latvijas zilā
Latvijas zilā jeb Latvijas zilā govs, arī līvu govs, jūras govs jeb mēness govs ir viena no liellopu (Bos primigenius taurus) primitīvajām šķirnēm, kuras izcelsmes vieta ir Kurzemes novads Latvijā, tās saīsinātais apzīmējums ir LZ.
Jaunums!!: Piens un Latvijas zilā · Redzēt vairāk »
Lauksaimniecība
Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.
Jaunums!!: Piens un Lauksaimniecība · Redzēt vairāk »
Lauksaimniecības darbarīki
Viduslaiku zemnieks ar izkapti pļauj sienu Lauksaimniecības darbarīki ir rīki, kurus izmanto lauksaimniecībā dažādu darbu veikšanai.
Jaunums!!: Piens un Lauksaimniecības darbarīki · Redzēt vairāk »
Lauva
Lauva (Panthera leo) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).
Jaunums!!: Piens un Lauva · Redzēt vairāk »
Lādogas pogainais ronis
Lādogas pogainais ronis jeb Lādogas ronis (Pusa hispida ladogensis) ir viena no pogainā roņa (Pusa hispida) pasugām, kas ir viens no retajiem saldūdens roņiem pasaulē.
Jaunums!!: Piens un Lādogas pogainais ronis · Redzēt vairāk »
Lāsumainais sesks
Lāsumainais sesks (Vormela peregusna) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga lāsumaino sesku ģintī (Vormela).
Jaunums!!: Piens un Lāsumainais sesks · Redzēt vairāk »
Līdzenumu tapirs
Līdzenumu tapirs (Tapirus terrestris) jeb Dienvidamerikas tapirs, arī Brazīlijas tapirs ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no Latīņamerikas tapiru sugām.
Jaunums!!: Piens un Līdzenumu tapirs · Redzēt vairāk »
Lēļi
Lēļi jeb vakarlēpji (Caprimulgus) ir viena no lēļu dzimtas (Caprimulgidae) ģintīm, kas apvieno 39 sugas.
Jaunums!!: Piens un Lēļi · Redzēt vairāk »
Lēļu dzimta
Lēļu dzimta (Caprimulgidae) ir viena no lēļveidīgo kārtas (Caprimulgiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Piens un Lēļu dzimta · Redzēt vairāk »
Lēļveidīgie
Lēļveidīgie jeb lēļveidīgo kārta (Caprimulgiformes) ir viena no divām lēļu un svīru virskārtas (Cypselomorphae) kārtām, kas apvieno 5 dzimtas, apmēram 130 sugas.
Jaunums!!: Piens un Lēļveidīgie · Redzēt vairāk »
LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte
LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte (LBTU PTF) bija 1948.
Jaunums!!: Piens un LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte · Redzēt vairāk »
Leduslācis
Leduslācis, baltais lācis jeb polārlācis (Ursus maritimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Piens un Leduslācis · Redzēt vairāk »
Lejasnormandija
Basse-Normandie 150px 100px Galvaspilsēta Kāna Lielākās pilsētas KānaŠērbūra-OktvilaAlensona Platība17,589 km² Iedzīvotāju skaits (2007)1 453 000 Komūnu skaits1 812 Lejasnormandija ir agrākais Francijas reģions, kas mūsdienās ir atkalpavienots ar Augšnormandijas reģionu vienotā Normandijas reģionā.
Jaunums!!: Piens un Lejasnormandija · Redzēt vairāk »
Lielais gavēnis
Apklāts krusts gavēņa laikā kādā Vācijas baznīcā. Lielais gavēnis ir gavēšanas laiks kristiešu liturģiskajā gadā pirms Lieldienām.
Jaunums!!: Piens un Lielais gavēnis · Redzēt vairāk »
Lielais susuris
Lielais susuris (Glis glis), saukts arī par gulētājžurku un dižsusuri ir susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgais grauzējs, kas ir vienīgā suga dižsusuru ģintī (Glis).
Jaunums!!: Piens un Lielais susuris · Redzēt vairāk »
Lielais trušbandikuts
Lielais trušbandikuts jeb vienkārši trušbandikuts (Macrotis lagotis) ir vienīgā trušbandikutu dzimtas (Thylacomyidae) mūsdienās dzīvojošā suga, kas labi pielāgojies dzīvei pustuksnešos un tuksnešos Austrālijas rietumos un centrālajā daļā.
Jaunums!!: Piens un Lielais trušbandikuts · Redzēt vairāk »
Lielausu lapsa
Lielausu lapsa (Otocyon megalotis) ir lielausu lapsu ģints (Otocyon) plēsējs, kas pieder pie suņu dzimtas (Canidae) pamatcilts (Basal Caninae).
Jaunums!!: Piens un Lielausu lapsa · Redzēt vairāk »
Lielā panda
Lielā panda (Ailuropoda melanoleuca) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs.
Jaunums!!: Piens un Lielā panda · Redzēt vairāk »
Liellops
Liellops (Bos primigenius taurus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājlops, kura priekštecis ir izmirušais Eirāzijas taurs (Bos primigenius).
Jaunums!!: Piens un Liellops · Redzēt vairāk »
Lietuviešu virtuve
šķiņķa gabaliņiem Šakotis Lietuviešu virtuve ir lietuviešiem raksturīgo ēdienu un to gatavošanas īpatnību kopums, kas veidojies dažādu ģeogrāfisku un vēsturisku apstākļu ietekmē.
Jaunums!!: Piens un Lietuviešu virtuve · Redzēt vairāk »
Lopkopība
Lopkopība ir lauksaimniecības nozare, kurā nodarbojas ar mājdzīvnieku audzēšanu, lai iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktus, piemēram, gaļu (piemēram, no cūkām), pienu (no govīm), vilnu (no aitām) utt.
Jaunums!!: Piens un Lopkopība · Redzēt vairāk »
Maikongs
Maikongs (Cerdocyon thous) jeb krabjēdāju lapsa ir suņu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Piens un Maikongs · Redzēt vairāk »
Maize
Dažādi maizes kukuļi Maize ir karstumā apstrādāts pārtikas produkts, ko gatavo no miltiem un ūdens, parasti pievienojot arī sāli un raugu.
Jaunums!!: Piens un Maize · Redzēt vairāk »
Malajas lācis
Malajas lācis (Helarctos malayanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs, kas ir vienīgā suga Malajas laču ģintī (Helarctos).
Jaunums!!: Piens un Malajas lācis · Redzēt vairāk »
Malajas tīģeris
Malajas tīģeris (Panthera tigris jacksoni) ir tīģera pasuga, kas sastopama lietus mežos un mangroju purvos Malakas pussalas centrālajā un dienviddaļā.
Jaunums!!: Piens un Malajas tīģeris · Redzēt vairāk »
Marihuāna
Žāvēts kaņepju zieds (marihuāna) Marihuāna (sarunvalodā saukta arī par zālīti, gandžu un kanabisu) ir psihotrops preparāts, ko iegūst, izžāvējot kaņepju virszemes daļas (pārsvarā ziedus).
Jaunums!!: Piens un Marihuāna · Redzēt vairāk »
Mazais plankumainais skunkss
Mazais plankumainais skunkss (Spilogale pygmaea) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.
Jaunums!!: Piens un Mazais plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »
Mājas trusis
Visi mājas truši ir cēlušies, pieradinot savvaļas Eiropas trusi (Oryctolagus cuniculus), kura dzimtene ir Eiropas dienvidrietumi — Spānija un Portugāle.
Jaunums!!: Piens un Mājas trusis · Redzēt vairāk »
Mājdzīvnieki
Mājdzīvnieki ir dzīvnieki, kurus ir pieradinājis cilvēks, sniedzot pajumti un pārtiku.
Jaunums!!: Piens un Mājdzīvnieki · Redzēt vairāk »
Mājlops
Aitas un govs Dienvidāfrikā. Mājlops ir zīdītāju klases lauksaimniecības mājdzīvnieks, kurš tiek turēts, lai cilvēks iegūtu barību, pienu, ādas un/vai vilnu.
Jaunums!!: Piens un Mājlops · Redzēt vairāk »
Mīkla (pārtika)
Mīkla Mīkla ir pārtikas starpprodukts, masa, kuras sastāvā ir milti, šķidrums un dažādi citi produkti un kuru izmanto maizes, konditorejas izstrādājumu vai makaronu gatavošanā.
Jaunums!!: Piens un Mīkla (pārtika) · Redzēt vairāk »
Mērkaķu apakšdzimta
Mērkaķu apakšdzimta (Cercopithecinae) ir viena no divām mērkaķu dzimtas (Cercopithecidae) apakšdzimtām, kas apvieno apmēram 70 sugas.
Jaunums!!: Piens un Mērkaķu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Meža cauna
Meža cauna jeb Eiropas meža cauna (Martes martes) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
Jaunums!!: Piens un Meža cauna · Redzēt vairāk »
Meža sesks
Meža sesks (Mustela putorius) jeb vienkārši sesks, arī Eiropas sesks, ir sermuļu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Piens un Meža sesks · Redzēt vairāk »
Meža zīlīte
Meža zīlīte (Periparus ater) ir neliela auguma zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikā, mērenajā un subtropu joslās.
Jaunums!!: Piens un Meža zīlīte · Redzēt vairāk »
Melnais degunradzis
Melnais degunradzis (Diceros bicornis) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām.
Jaunums!!: Piens un Melnais degunradzis · Redzēt vairāk »
Melnastes briedis
Melnastes briedis (Odocoileus hemionus) ir briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis, kura dabīgais izplatības areāls aptver Ziemeļamerikas rietumdaļu, uz rietumiem no Misūri upes, lielai populācijas daļai dzīvojot Klinšu kalnos.
Jaunums!!: Piens un Melnastes briedis · Redzēt vairāk »
Mikroorganismi
botulisma izraisītājas Mikroorganismi ((mikros) — ‘mazs’ + ‘organismi’), mikrobi jeb sīkbūtnes ir tik ļoti mazi organismi, ka tos nav iespējams saskatīt ar neapbruņotu aci, bet tikai ar mikroskopu.
Jaunums!!: Piens un Mikroorganismi · Redzēt vairāk »
Milk
Milk (latviski: piens) var būt.
Jaunums!!: Piens un Milk · Redzēt vairāk »
Minerālvielas
Minerālvielas ir neorganiskās vielas cilvēku, dzīvnieku un augu organismos.
Jaunums!!: Piens un Minerālvielas · Redzēt vairāk »
Mocarella
Mocarella (no mozzare — ‘griezt’) ir nenogatavināts pusmīkstais siers, kas cēlies no Itālijas dienvidiem.
Jaunums!!: Piens un Mocarella · Redzēt vairāk »
Molīna cūkšņukura skunkss
Molīna cūkšņukura skunkss jeb parastais cūkšņukura skunkss, arī Andu cūkšņukura skunkss (Conepatus chinga) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.
Jaunums!!: Piens un Molīna cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »
Muskusvērsis
Muskusvērsis (Ovibos moschatus) ir dobradžu dzimtas dzīvnieks, kas ir vienīgā suga muskusvēršu ģintī (Ovibos).
Jaunums!!: Piens un Muskusvērsis · Redzēt vairāk »
Nambats
Nambats (Myrmecobius fasciatus) ir plēsīgais somainis, kas ir vienīgā suga nambatu dzimtā (Myrmecobiida).
Jaunums!!: Piens un Nambats · Redzēt vairāk »
Narvalis
Narvalis (Monodon monoceros) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga narvaļu ģintī (Monodon).
Jaunums!!: Piens un Narvalis · Redzēt vairāk »
Nīlzirgs
Nīlzirgs jeb hipopotams (Hippopotamus amphibius) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga nīlzirgu ģintī (Hippopotamus), kura savukārt ietilpst nīlzirgu dzimtā (Hippopotamidae).
Jaunums!!: Piens un Nīlzirgs · Redzēt vairāk »
Niedrāju kaķis
Niedrāju kaķis (Felis chaus) ir vidēja auguma kaķu dzimtas (Felidae) savvaļas kaķis.
Jaunums!!: Piens un Niedrāju kaķis · Redzēt vairāk »
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Jaunums!!: Piens un Norvēģija · Redzēt vairāk »
Okapi
Okapi (Okapia johnstoni) ir žirafu dzimtas (Giraffidae) zīdītājs un tā ir vienīgā suga okapi ģintī (Okapia).
Jaunums!!: Piens un Okapi · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Piens un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Omlete
spinātiem Omlete ir ēdiens, kas ir pagatavots no sakultām olām, kas ar sviestu vai eļļu apceptas pannā.
Jaunums!!: Piens un Omlete · Redzēt vairāk »
Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls
Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls (1722. 3. decembris - 1792. 24. jūnijs) bija slavens Vidzemes politiķis un mecenāts, Rīgas pirmā pastāvīgā teātra izveidotājs, Krievijas Impērijas slepenpadomnieks, "Medicīnas kolēģijas" ģenerāldirektors Pēterburgā, kas atbilst mūsdienu Krievijas Veselības ministrijai.
Jaunums!!: Piens un Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls · Redzēt vairāk »
Padomju saimniecība
Padomju saimniecība jeb sovhozs (no — 'padomju saimniecība'; saīsināti — p/s) bija valsts lauksaimniecības uzņēmums bijušajā PSRS, kurā zeme, kā arī pārējie ražošanas līdzekļi un saražotie produkti piederēja valstij.
Jaunums!!: Piens un Padomju saimniecība · Redzēt vairāk »
Palavanas smirdīgais āpsis
Palavanas smirdīgais āpsis (Mydaus marchei) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder smirdīgo āpšu ģintij (Mydaus).
Jaunums!!: Piens un Palavanas smirdīgais āpsis · Redzēt vairāk »
Parastais jenots
Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).
Jaunums!!: Piens un Parastais jenots · Redzēt vairāk »
Parastais krupis
Parastais krupis jeb vienkārši krupis (Bufo bufo) ir krupju dzimtas (Bufonidae) Latvijā dzīvojoša bezastaino abinieku suga.
Jaunums!!: Piens un Parastais krupis · Redzēt vairāk »
Parastais zalktis
Parastais zalktis (Natrix natrix) ir zalkšu dzimtas (Colubridae) Latvijā dzīvojoša čūsku suga, kas pieder pie ūdenszalkšu ģints (Natrix).
Jaunums!!: Piens un Parastais zalktis · Redzēt vairāk »
Parastā vāvere
Parastā vāvere jeb Eirāzijas vāvere, arī rudā vāvere (Sciurus vulgaris) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas plaši izplatīts Eiropā un Āzijas ziemeļos, sastopama arī Latvijā.
Jaunums!!: Piens un Parastā vāvere · Redzēt vairāk »
Pasterizēšana
piena pasterizēšanai sierotavā Pasterizēšana ir pārtikas produktu (parasti šķidrumu) siltumapstrādes un konservēšanas metode, kurā produktu uzkarsē un iztur noteiktā temperatūrā, kurā iet bojā patogēnie mikroorganismi un to veģetatīvās formas, kā arī inaktivējas fermenti, tādējādi aizkavējot produkta bojāšanos un paildzinot tā derīguma termiņu.
Jaunums!!: Piens un Pasterizēšana · Redzēt vairāk »
Patagonijas cūkšņukura skunkss
Patagonijas cūkšņukura skunkss (Conepatus humboldtii) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.
Jaunums!!: Piens un Patagonijas cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »
Pārtika
Augu izcelsmes pārtika Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā.
Jaunums!!: Piens un Pārtika · Redzēt vairāk »
Pārtikas ķīmija
Pārtikas ķīmija ir ķīmijas apakšnozare, kurā pēta pārtikas sastāvdaļu bioloģiskās un nebioloģiskās norises un sastāvdaļu savstarpējo mijiedarbību.
Jaunums!!: Piens un Pārtikas ķīmija · Redzēt vairāk »
Pārtikas tehnoloģija
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāte Pārtikas tehnoloģija ir pārtikas zinātnes nozare, kas atbild par pārtikas ražošanas un apstrādes tehnoloģiskajām norisēm, kā arī tajās iegūto pārtikas produktu sastāvu un kvalitāti.
Jaunums!!: Piens un Pārtikas tehnoloģija · Redzēt vairāk »
Pelēkais ronis
Pelēkais ronis (Halichoerus grypus) ir liels roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga pelēko roņu ģintī (Halichoerus).
Jaunums!!: Piens un Pelēkais ronis · Redzēt vairāk »
Pelēkais zaķis
Pelēkais zaķis (Lepus europaeus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kurai ir 15 pasugas.
Jaunums!!: Piens un Pelēkais zaķis · Redzēt vairāk »
Peles
Peles, peļu ģints (Mus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki, kas pieder peļu dzimtas (Muridae) Vecās pasaules peļu apakšdzimtai (Murinae).
Jaunums!!: Piens un Peles · Redzēt vairāk »
Piena dziedzeris
Piena dziedzeris ir sieviešu dzimuma zīdītāju orgāns, kas veido pienu, ar ko barot jaundzimušos.
Jaunums!!: Piens un Piena dziedzeris · Redzēt vairāk »
Piena lopkopība Latvijā
Piena lopkopība ir dzīvnieku turēšana ar nolūku iegūt pienu.
Jaunums!!: Piens un Piena lopkopība Latvijā · Redzēt vairāk »
Piena pods (Latgales keramika)
Piena pods. Piena pods, saukts arī vienkārši par podu, ir viens no Latgales keramikas saimniecības trauku tipiem, kas ir paredzēts govs piena uzglabāšanai.
Jaunums!!: Piens un Piena pods (Latgales keramika) · Redzēt vairāk »
Piena produkti
Ementāles siers Vājpiena biezpiens Piena produkti ir no piena ražoti pārtikas produkti.
Jaunums!!: Piens un Piena produkti · Redzēt vairāk »
Pienaiņu ģints
Pienaiņu ģints jeb pienaines (Lactarius) ir lapiņu sēņu ģints, kas pieder bērzlapju dzimtai.
Jaunums!!: Piens un Pienaiņu ģints · Redzēt vairāk »
Pienskābe
Pienskābe (α-hidroksipropionskābe, 2-hidroksipropānskābe, CH3CHOHCOOH) pieder pie hidroksikarbonskābēm.
Jaunums!!: Piens un Pienskābe · Redzēt vairāk »
Pinte
Pilna pinte Pinte (angļu: pint) ir tilpuma mērvienība angļu mēru sistēmā, kas atbilst 1/8 galonam.
Jaunums!!: Piens un Pinte · Redzēt vairāk »
Pirmpiens
Mazulis meklējot tesmeni Pirmpiens ir šķidra rakstura viela, kuru ir spējīgas izdalīt zīdītāju mātītes vai sievietes, lai nodrošinātu savas atvases veiksmīgāku pielāgošanos apkārtējai videi, kad atvases ķermenis ir atstājis mātes ķermeni.
Jaunums!!: Piens un Pirmpiens · Redzēt vairāk »
Plankumainais ronis
Plankumainais ronis (Phoca vitulina) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder plankumaino roņu ģintij (Phoca).
Jaunums!!: Piens un Plankumainais ronis · Redzēt vairāk »
Plankumainā hiēna
Plankumainā hiēna (Crocuta crocuta) ir liela auguma hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga plankumaino hiēnu ģintī (Crocuta).
Jaunums!!: Piens un Plankumainā hiēna · Redzēt vairāk »
Plankumainie skunksi
Plankumainie skunksi (Spilogale) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm, kurā ir 4 sugas.
Jaunums!!: Piens un Plankumainie skunksi · Redzēt vairāk »
Pogainais ronis
Pogainais ronis jeb pogainais sīkronis (Pusa hispida) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder pogaino roņu ģintij (Pusa).
Jaunums!!: Piens un Pogainais ronis · Redzēt vairāk »
Polārais valis
Polārais valis jeb Grenlandes valis (Balaena mysticetus) ir polāro vaļu dzimtas (Balaenidae) suga, kas ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā vaļu suga polāro vaļu ģintī.
Jaunums!!: Piens un Polārais valis · Redzēt vairāk »
Pundurlamantīns
Pundurlamantīns (Trichechus pygmaeus) ir saldūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder lamantīnu dzimtai (Trichechidae).
Jaunums!!: Piens un Pundurlamantīns · Redzēt vairāk »
Pundurpele
Pundurpele (Micromys minutus) ir peļu dzimtas grauzējs, kas sastopams lielā daļā Eirāzijas, arī Latvijā.
Jaunums!!: Piens un Pundurpele · Redzēt vairāk »
Puntlenda
Puntlenda, oficiāli Somālijas Puntlendas Valsts (somāļu: Dowlad Goboleedka Buntlaand ee Soomaaliya, arābu), ir reģions ziemeļaustrumu Somālijā, ar centru Garouē, Nugālas provincē.
Jaunums!!: Piens un Puntlenda · Redzēt vairāk »
Putra
pienu Putra ir šķidrs vai daļēji šķidrs ēdiens, kas pagatavots no putraimiem vai miltiem, kas parasti vārīti ūdenī, pienā vai ūdens un piena maisījumā.
Jaunums!!: Piens un Putra · Redzēt vairāk »
Q drudzis
Q drudzis (arī Kū drudzis) ir infekcijas slimība, kuru izraisa Coxiella burnetii baktērijas, kas spēj inficēt cilvēku un citus zīdītājus.
Jaunums!!: Piens un Q drudzis · Redzēt vairāk »
Rīgas piensaimnieks
SIA Rīgas piensaimnieks bija Latvijā reģistrēts piena un skābpiena produktu ražotājs.
Jaunums!!: Piens un Rīgas piensaimnieks · Redzēt vairāk »
Rūgušpiens
Rūgušpiens Rūgušpiens ir skābpiena produkts, kuru tradicionāli iegūst, ļaujot dabiski sarūgt nepasterizētam pienam.
Jaunums!!: Piens un Rūgušpiens · Redzēt vairāk »
Rūjienas pienotava
Rūjienas pienotava ir uzcelta 1912.
Jaunums!!: Piens un Rūjienas pienotava · Redzēt vairāk »
Rūpnieciskā lopkopība
Rūpnieciskā cūku audzētava Rūpnieciskā jeb intensīvā lopkopība ir lopkopības veids, kurā dzīvnieku audzēšanai izmanto rūpnieciskās ražošanas metodes.
Jaunums!!: Piens un Rūpnieciskā lopkopība · Redzēt vairāk »
Rūsganais lūsis
Rūsganais lūsis (Lynx rufus) ir Ziemeļamerikā dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga.
Jaunums!!: Piens un Rūsganais lūsis · Redzēt vairāk »
Rēzeknes Piena konservu kombināts
Rēzeknes Piena konservu kombināts (RPKK) bija piena konservu ražotne Rēzeknē, kura uzsāka ražošanu 1957.
Jaunums!!: Piens un Rēzeknes Piena konservu kombināts · Redzēt vairāk »
Rietumu pelēkais ķengurs
Rietumu pelēkais ķengurs (Macropus fulginosus) ir ķenguru dzimtas (Macropodidae) somainis, kuram ir divas pasugas.
Jaunums!!: Piens un Rietumu pelēkais ķengurs · Redzēt vairāk »
Roņi
Roņi, roņu dzimta (Phocidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) dzimtām, kas pieder airkāju virsdzimtai (Pinnipedia).
Jaunums!!: Piens un Roņi · Redzēt vairāk »
Rosa ronis
Rosa ronis (Ommatophoca rossii) ir krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) suga, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).
Jaunums!!: Piens un Rosa ronis · Redzēt vairāk »
Rudais ķengurs
Rudais ķengurs jeb lielais rudais ķengurs (Macropus rufus) ir liela auguma ķenguru dzimtas (Macropodidae) somainis, kas sastopams lielākajā daļā Austrālijas, izņemot austrumu piekrasti, auglīgākos reģionus dienvidos un ziemeļdaļas lietus mežus.
Jaunums!!: Piens un Rudais ķengurs · Redzēt vairāk »
Sabulis
Sabulis jeb Sibīrijas cauna (Martes zibellina) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder pie caunu ģints (Martes).
Jaunums!!: Piens un Sabulis · Redzēt vairāk »
Saldējums
Saldējuma deserts Saldējums ir uzputots un saldēts pārtikas produkts, ko pamatā gatavo no piena, saldā krējuma, kā arī augļu un ogu sulas vai biezeņa.
Jaunums!!: Piens un Saldējums · Redzēt vairāk »
Saldinātāji
saharīna saldinātāju maisījumu Kanādā pārdotas ''Sweet'n Low'' paciņas ar ciklamāta bāzes saldinātāju steviolglikozīdu saldinātāja tabletēm Saldinātāji ir bezcukura saldvielas, ko kā cukura aizstājējus pievieno pārtikai saldas garšas piešķiršanai un pastiprināšanai.
Jaunums!!: Piens un Saldinātāji · Redzēt vairāk »
Salu lapsa
Salu lapsa jeb pelēkā salu lapsa (Urocyon littoralis) ir maza izmēra lapsa, kura pieder pie pelēko lapsu ģints (Urocyon).
Jaunums!!: Piens un Salu lapsa · Redzēt vairāk »
Sarkanais suns
Sarkanais suns (Cuon alpinus) ir suņu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Piens un Sarkanais suns · Redzēt vairāk »
Sarkanā panda
Sarkanā panda jeb mazā panda (Ailurus fulgens — 'spīdīgais kaķis') ir neliela auguma mazo pandu dzimtas (Ailuridae) plēsējs, kas pamatā pārtiek no bambusa.
Jaunums!!: Piens un Sarkanā panda · Redzēt vairāk »
Sausais piens
Beļģijā ražots sausais piens Sausais piens ir siltā ūdenī šķīdināms pulveris, ko iegūst iztvaicējot pasterizētu pienu, un izmanto kulinārijā, medicīnā, mazuļu pārtikā, kā arī piena ražošanai, jo šis produkts iztvaicēšanas procesā nezaudē savu vērtību.
Jaunums!!: Piens un Sausais piens · Redzēt vairāk »
Savvaļas divkupru kamielis
Savvaļas divkupru kamielis (Camelus ferus) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis, kuru bieži uzskata par divkupru kamieļa (Camelus bactrianus) savvaļas formu un neizdala kā atsevišķu sugu.
Jaunums!!: Piens un Savvaļas divkupru kamielis · Redzēt vairāk »
Seivalis
Seivalis (Balaenoptera borealis) ir vaļveidīgais zīdītājs un ceturtais lielākais dzīvnieks joslvaļu dzimtā (Balaenopteridae).
Jaunums!!: Piens un Seivalis · Redzēt vairāk »
Sibīrijas burunduks
Sibīrijas burunduks (Tamias sibiricus) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas ir vienīgā Eirāzijas burunduku suga, izplatības areālam galvenokārt atrodoties Āzijā.
Jaunums!!: Piens un Sibīrijas burunduks · Redzēt vairāk »
Sibīrijas stirna
Sibīrijas stirna (Capreolus pygargus) ir vidēja auguma stirnu ģints (Capreolus) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).
Jaunums!!: Piens un Sibīrijas stirna · Redzēt vairāk »
Siers
Uzkodu paplāte ar dažādām siera šķirnēm Siers ir piena produkts, ko iegūst, sarecinot piena olbaltumvielu kazeīnu.
Jaunums!!: Piens un Siers · Redzēt vairāk »
Sikspārņi
Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta.
Jaunums!!: Piens un Sikspārņi · Redzēt vairāk »
Sirēnas (zīdītāji)
Sirēnas (Sirenia) ir zīdītāju viena no placentāļu (Eutheria) apakšklases kārtām.
Jaunums!!: Piens un Sirēnas (zīdītāji) · Redzēt vairāk »
Skābais krējums
Atvērts 18% skābā krējuma trauciņš Skābais krējums ir skābpiena produkts, ko iegūst saraudzējot saldo krējumu.
Jaunums!!: Piens un Skābais krējums · Redzēt vairāk »
Skābpiena produkti
Dažādu skābpiena produktu viskozitātes salīdzinājums (no kreisās uz labo): 3,5% ekoloģiskais rūgušpiens, 3,5% pilnpiena jogurts, 1,5% A38 un 3,5% imers (''ymer'') Skābpiena produkti jeb raudzēta piena produkti ir piena produkti, ko iegūst pienu saraudzējot ar pienskābes baktērijām vai atsevišķu produktu (kefīra, kumisa un acidofilīna) gadījumā — pienskābes baktērijām un raugu.
Jaunums!!: Piens un Skābpiena produkti · Redzēt vairāk »
Sklandrausis
Sklandrauši Sklandrausis (lībiskajā dialektā: sklandrouš, no kuršu: sklanda — 'žoga kārts, zedeņu žogs, nogāze, nokalne';, daudzskaitlī: sūr kakūd), žograusis (žogrouš) jeb dižrausis (dižrouš) ir tradicionāls lībiešu ēdiens, kas vēlāk aizgūts Kurzemes latviešu virtuvē.
Jaunums!!: Piens un Sklandrausis · Redzēt vairāk »
Skunksi
Skunksi, skunksu dzimtas (Mephitidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).
Jaunums!!: Piens un Skunksi · Redzēt vairāk »
Slapjdeguna pērtiķi
Slapjdeguna pērtiķi (Strepsirrhini) ir viena no divām primātu kārtas apakškārtām.
Jaunums!!: Piens un Slapjdeguna pērtiķi · Redzēt vairāk »
Somaiņi
Somaiņi (Marsupialia) ir apvienotās somaiņu infraklases (Metatheria) zīdītāju augstākā kārta, kas pieder dzemdētājzīdītāju apakšklasei (Theria).
Jaunums!!: Piens un Somaiņi · Redzēt vairāk »
Staltbriedis
Staltbriedis (Cervus elaphus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).
Jaunums!!: Piens un Staltbriedis · Redzēt vairāk »
Stepes sesks
Stepes sesks (Mustela eversmanii) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Piens un Stepes sesks · Redzēt vairāk »
Stirna
Stirna jeb Eiropas stirna (Capreolus capreolus) ir vidēja auguma stirnu ģints (Capreolus) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).
Jaunums!!: Piens un Stirna · Redzēt vairāk »
Sumatras degunradzis
Sumatras degunradzis (Dicerorhinus sumatrensis) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām un vienīgā suga Sumatras degunradžu ģintī (Dicerorhinus).
Jaunums!!: Piens un Sumatras degunradzis · Redzēt vairāk »
Sumbrs
Sumbrs jeb Eiropas bizons (Bison bonasus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas pieder bizonu ģintij (Bison).
Jaunums!!: Piens un Sumbrs · Redzēt vairāk »
Surikats
Surikats (Suricata suricatta) ir mangustu dzimtas (Herpestidae) kaķveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga surikatu ģintī (Suricata).
Jaunums!!: Piens un Surikats · Redzēt vairāk »
Susuri
Susuri jeb miega peles, susuru dzimta (Gliridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder vāverveidīgo (Sciuromorpha) apakškārtai.
Jaunums!!: Piens un Susuri · Redzēt vairāk »
Svītrainais cūkšņukura skunkss
Svītrainais cūkšņukura skunkss (Conepatus semistriatus) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.
Jaunums!!: Piens un Svītrainais cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »
Svītrainais sesks
Svītrainais sesks (Ictonyx striatus) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder svītraino sesku ģintij (Ictonyx).
Jaunums!!: Piens un Svītrainais sesks · Redzēt vairāk »
Svītrainais skunkss
Svītrainais skunkss (Mephitis mephitis) ir neliela auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder svītraino skunksu ģintij (Mephitis).
Jaunums!!: Piens un Svītrainais skunkss · Redzēt vairāk »
Sviests
Sviests un sviesta nazītis tā uzziešanai Sviests ir piena tauku koncentrāts, kas iegūts, sakuļot saldo vai skābo krējumu un atdalot izdalījušās paniņas.
Jaunums!!: Piens un Sviests · Redzēt vairāk »
Taira
Taira (Eira barbara) ir vidēji liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tairu ģintī (Eira).
Jaunums!!: Piens un Taira · Redzēt vairāk »
Takins
Takins (Budorcas taxicolor) ir dobradžu dzimtas dzīvnieks, kas ir vienīgā suga takinu ģintī (Budorcas).
Jaunums!!: Piens un Takins · Redzēt vairāk »
Tasmanijas velns
Tasmanijas velns jeb velnsomainis (Sarcophilus harrisii) ir plēsīgais somainis, kurš savvaļā ir sastopams tikai Austrālijai piederošajā Tasmanijas salā.
Jaunums!!: Piens un Tasmanijas velns · Redzēt vairāk »
Taurgovs
Taurgovs jeb Heka taurs, Heka liellops (Bos primigenius taurus) ir selekcijas ceļā iegūta liellopu šķirne, kas selekcionēta ar mērķi, dabā atgriezt izmirušos taurus (Bos primigenius).
Jaunums!!: Piens un Taurgovs · Redzēt vairāk »
Telemea
Telemea Telemea (izrunā) ir balts krēmveida siers, kas pagatavots no govs vai aitas piena un ko ražo Rumānijā.
Jaunums!!: Piens un Telemea · Redzēt vairāk »
Tinis
Tinis jeb āmrija (Gulo gulo) ir liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tiņu ģintī (Gulo).
Jaunums!!: Piens un Tinis · Redzēt vairāk »
Tomsona gazele
Tomsona gazele jeb Tomsona gacele (Eudorcas thomsonii) ir viena no antilopju apakšdzimtas (Antilopinae) sugām, ko uzskata par vienu no skaistākajām un veiklākajām antilopēm.
Jaunums!!: Piens un Tomsona gazele · Redzēt vairāk »
Trikata
Zīmola logo Trikata ir piena pārstrādātājam un piena produktu ražotājam „Latvijas Piens” piederošs sieru zīmols.
Jaunums!!: Piens un Trikata · Redzēt vairāk »
Trusis
Trusis jeb Eiropas trusis (Oryctolagus cuniculus) ir zīdītāju klases (Mammalia) zaķu dzimtas (Leporidae) dzīvnieks, kas pieder Eiropas trušu ģintij (Oryctolagus).
Jaunums!!: Piens un Trusis · Redzēt vairāk »
Ultrasterilizācija
Mūsdienīga ''Tetra Pak'' UHT apstrādes līnija Ultrasterilizācija jeb ultrapasterizācija ir pārtikas sterilizācija, karsējot to ļoti īsu laiku, ap 1—2 sekundēm, temperatūrā, kas pārsniedz 135 °C, kas ir nepieciešamā temperatūra sporu nogalināšanai pienā.
Jaunums!!: Piens un Ultrasterilizācija · Redzēt vairāk »
Vaļi
Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.
Jaunums!!: Piens un Vaļi · Redzēt vairāk »
Vaļveidīgie
Vaļveidīgie (Cetacea) saskaņā ar mūsdienu klasifikāciju ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) infrakārta.
Jaunums!!: Piens un Vaļveidīgie · Redzēt vairāk »
Valzirgs
Valzirgs (Odobenus rosmarus) ir vienīgā suga valzirgu dzimtā (Odobenidae), kas izdzīvojusi līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Piens un Valzirgs · Redzēt vairāk »
Vapiti
Vapiti jeb Kanādas briedis (Cervus canadensis) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).
Jaunums!!: Piens un Vapiti · Redzēt vairāk »
Vājpiens
Vājpiens Vājpiens ir krējuma ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, no piena atdalot taukus (nokrejojot pienu).
Jaunums!!: Piens un Vājpiens · Redzēt vairāk »
Vāveres
Vāveres, vāveru dzimta (Sciuridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder vāverveidīgo (Sciuromorpha) apakškārtai.
Jaunums!!: Piens un Vāveres · Redzēt vairāk »
Vēršu apakšdzimta
Vēršu apakšdzimta (Bovinae) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) apakšdzimtām, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).
Jaunums!!: Piens un Vēršu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Vēršu cilts
Vēršu cilts (Bovini) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) vēršu apakšdzimtas (Bovinae) ciltīm, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).
Jaunums!!: Piens un Vēršu cilts · Redzēt vairāk »
Veģetārisms
Veģetāro produktu daudzveidība Veģetārisms ir uztura veids, kura pamatā ir augu valsts barība (augļi, dārzeņi, graudaugi, rieksti, sēklas u.c.), bet netiek ēsti produkti, kas iegūti, nogalinot dzīvniekus (visu veidu gaļa).
Jaunums!!: Piens un Veģetārisms · Redzēt vairāk »
Veģetārisms reliģijā
Veģetārisms un reliģija ir cieši saistīti vairākās austrumu reliģiski filosofiskajās mācībās, piemēram, hinduismā, džainismā un budismā.
Jaunums!!: Piens un Veģetārisms reliģijā · Redzēt vairāk »
Vedela ronis
Vedela ronis (Leptonychotes weddellii) ir samērā liels krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) ronis, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).
Jaunums!!: Piens un Vedela ronis · Redzēt vairāk »
Vegānisms
Vegānisms ir filozofiska nostāja un dzīvesveids, kura atbalstītāji cenšas neizmantot dzīvniekus pārtikai, apģērbam, izklaidei vai citiem nolūkiem.
Jaunums!!: Piens un Vegānisms · Redzēt vairāk »
Velārs līdzskanis
Velāri līdzskaņi tiek artikulēti ar mēles pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.
Jaunums!!: Piens un Velārs līdzskanis · Redzēt vairāk »
Vidusamerikas kakomiclijs
Vidusamerikas kakomiclijs (Bassariscus sumichrasti) ir neliela auguma jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder kakomicliju ģintij (Bassariscus).
Jaunums!!: Piens un Vidusamerikas kakomiclijs · Redzēt vairāk »
Vienkupra kamielis
Vienkupra kamielis jeb dromedārs (Camelus dromedarius) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis, kuram uz muguras ir viens kupris.
Jaunums!!: Piens un Vienkupra kamielis · Redzēt vairāk »
Vispārējie Latvijas piena, maizes un medus svētki
Piena paku regate 2014Vispārējie Latvijas piena, maizes un medus svētki ir ikgadējs pasākums, kas tiek rīkots Jelgavas pilsētā augusta mēneša nogalē kopš 2001.
Jaunums!!: Piens un Vispārējie Latvijas piena, maizes un medus svētki · Redzēt vairāk »
Vitamīni
Augļu un dārzeņu sastāvā ir daudzi vitamīni Vitamīni ir organiski mazmolekulāri ķīmiski savienojumi, kas nelielā daudzumā ir nepieciešami normālai organisma funkciju nodrošināšanai un jāuzņem ar pārtiku, jo organisms tos nespēj sintezēt (vai nespēj sintezēt pietiekamā daudzumā).
Jaunums!!: Piens un Vitamīni · Redzēt vairāk »
Viti Levu
Viti Levu ir lielākā sala Fidži.
Jaunums!!: Piens un Viti Levu · Redzēt vairāk »
Zīdainis
Cilvēka mazulis. Zīdainis, arī mazulis, ir termins, kurš tiek attiecināts uz bērniem, kuri uzturā lieto mātes pienu.
Jaunums!!: Piens un Zīdainis · Redzēt vairāk »
Zīdīšana
Zīdīšana ir jaundzimušo, cilvēka bērnu un citu sugu mazuļu barošana ar mātes pienu no sievietes (parasti, mātes) vai citas sugas sievišķā dzimuma būtnes krūtīm.
Jaunums!!: Piens un Zīdīšana · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Piens un Zīdītāji · Redzēt vairāk »
Zeltainais šakālis
Zeltainais šakālis (Canis aureus) jeb zelta šakālis, arī vienkārši šakālis ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Jaunums!!: Piens un Zeltainais šakālis · Redzēt vairāk »
Zemnieku saimniecība
Kanādā. Zemnieku saimniecība, arī no angļu valodas atvasinātais vārds ferma, ir lauksaimniecības uzņēmums, kas nodarbojas ar dažādu produktu (gaļas, piena, olu, vilnas un tā tālāk) ražošanu un nogādāšanu tālāk uzpircējiem vai arī paši tos pārdod tirgū.
Jaunums!!: Piens un Zemnieku saimniecība · Redzēt vairāk »
Zemvirsmas izkliede
Gaismas zemvirsmas izkliede cilvēka rokas fotoattēlā Zemvirsmas izkliede (angļu: subsurface scattering) jeb zemvirsmas gaismas pārnese (angļu: subsurface light transport) ir gaismas pārneses mehānisms, kurā gaisma iekļūst caurspīdīga objektā cauri tā virsmai, tad tiek izkliedēta, mijiedarbojoties ar materiālu, un iziet no virsmas citā punktā.
Jaunums!!: Piens un Zemvirsmas izkliede · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerikas kakomiclijs
Ziemeļamerikas kakomiclijs jeb gredzenastes kaķis (Bassariscus astutus) ir neliela auguma jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder kakomicliju ģintij (Bassariscus).
Jaunums!!: Piens un Ziemeļamerikas kakomiclijs · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerikas upesūdrs
Ziemeļamerikas upesūdrs (Lontra canadensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).
Jaunums!!: Piens un Ziemeļamerikas upesūdrs · Redzēt vairāk »
Ziemeļlidvāvere
Ziemeļlidvāvere (Glaucomys sabrinus) ir viena no divām Amerikas lidvāveru ģints (Glaucomys) sugām, kas pieder vāveru dzimtai (Sciuridae) grauzēju kārtā (Rodentia).
Jaunums!!: Piens un Ziemeļlidvāvere · Redzēt vairāk »
Ziemeļu baltkrūtainais ezis
Ziemeļu baltkrūtainais ezis jeb ziemeļu baltkrūšu ezis, arī Austrumeiropas ezis (Erinaceus roumanicus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.
Jaunums!!: Piens un Ziemeļu baltkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »
Ziemeļu kotiks
Ziemeļu kotiks (Callorhinus ursinus) ir ausroņu dzimtas (Otariidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga ziemeļu kotiku ģintī (Callorhinus).
Jaunums!!: Piens un Ziemeļu kotiks · Redzēt vairāk »
Ziemeļu lauvronis
Ziemeļu lauvronis jeb ziemeļu jūras lauva (Eumetopias jubatus) ir liels ausroņu dzimtas (Otariidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga ziemeļu lauvroņu ģintī (Eumetopias).
Jaunums!!: Piens un Ziemeļu lauvronis · Redzēt vairāk »
Ziemeļu ziloņronis
Ziemeļu ziloņronis (Mirounga angustirostris) ir liela auguma roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītāju suga.
Jaunums!!: Piens un Ziemeļu ziloņronis · Redzēt vairāk »
Zilais valis
Zilais valis (Balaenoptera musculus) ir joslvaļu dzimtas (Balaenopteridae) plātņvalis.
Jaunums!!: Piens un Zilais valis · Redzēt vairāk »
Ziloņroņi
Nav apraksta.
Jaunums!!: Piens un Ziloņroņi · Redzēt vairāk »
Zivju cauna
Zivju cauna (Martes pennanti) ir liela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
Jaunums!!: Piens un Zivju cauna · Redzēt vairāk »
Zolitūde
Aleksandra Bieziņa iela Zolitūdē. 2007. gads. Zolitūde ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, kas atrodas tās R daļā.
Jaunums!!: Piens un Zolitūde · Redzēt vairāk »
Zolitūdes muiža
Zolitūdes muižas kungu māja 1785. gadā (Broce) Zolitūdes muižas vieta 1930. gada Rīgas kartē Zolitūdes muiža, agrāk arī Švānenbergas muiža (Swanenbergshof) vai Bērzu muiža (Birkenhof, Birkenruhe), bija Rīgas patrimonālā apgabala muižiņa Mazās Zolitūdes ielas apvidū mūsdienu Imantas apkaimē Pārdaugavā.
Jaunums!!: Piens un Zolitūdes muiža · Redzēt vairāk »
Zvīņnešu dzimta
Zvīņnešu dzimta (Manidae) ir zvīņnešu kārtas (Pholidota) vienīgā dzimta, kas apvieno mūsdienu zvīņnešu sugas.
Jaunums!!: Piens un Zvīņnešu dzimta · Redzēt vairāk »