Ātrāk nekā pārlūku!
90 attiecības: Ass slīpums, Atoms, Azimuts, Ģeometrija, Ģeometriskā transformācija, Žirokompass, Četrstūris, Četru krāsu teorēma, Ātrā prototipēšana, Brīvformu virsmas modelēšana, Cilindriskā koordinātu sistēma, Cilindrs, Daudzstūris, Debess ekvators, Dekarta koordinātu sistēma, Dimensija, Eiklīda ģeometrija, Elektriskais lauks, Elektriskā konstante, Elektriskā saules bura, Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma, Elipse, Fāzīte, Fibonači skaitļi, Figūra, Fizikālais svārsts, Funkcijas grafiks, Galvanometrs, Gerhards Merkators, Grafs, Grāds (leņķis), Gredzens (ģeometrija), Griezes kustība, Hidrostatikas pamatvienādojums, Hiperbola, Inženiergrafika, Izgriezuma ceļš, Kinemātika, Komplekss skaitlis, Konusa šķēlums, Koordinātu sistēma, Krava, Kubs, Līnija, Leņķis, Lode, Magnētiskās indukcijas cirkulācija, Maikls Faradejs, Matemātika, Minūte, ..., Nonomino, Oktaedrs, Oktamino, Orbītas slīpums, Parabola, Pericentra arguments, Perpendikuls, Plakanā Zeme, Planārs grafs, Planimetrija, Polārā koordinātu sistēma, Poliforma, Polimino, Punkts (ģeometrija), Pusplakne, Radiopeilēklis, Redze, Riņķa līnija, Riņķis, Rotācija, Rotācijas ķermenis, Sadursme (klasiskā mehānika), Sekstamino, Sekstants, Septamino, Sfēra, Sfēriskā ģeometrija, Simetrijas ass, Stereometrija, Svārstības, Taisne, Tēlotāja ģeometrija, Tilpums, Tors (ģeometrija), Trijstūris, Uzlecošā mezgla garums, Vakuums, Vītne, Vērpes dzinējs, Viļņi. Izvērst indekss (40 vairāk) »
Ass slīpums
Zemes rotācijas ass slīpums ir 23.44° Ar ass slīpumu astronomijā saprot debess ķermeņu rotācijas ass slīpumu.
Jaunums!!: Plakne un Ass slīpums · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Plakne un Atoms · Redzēt vairāk »
Azimuts
Azimuts ir leņķis starp atskaites plakni un punktu.
Jaunums!!: Plakne un Azimuts · Redzēt vairāk »
Ģeometrija
cilindrā ievilktas lodes tilpums ir 2/3 no cilindra tilpuma: \pi r^2 \cdot 2r \cdot \frac23.
Jaunums!!: Plakne un Ģeometrija · Redzēt vairāk »
Ģeometriskā transformācija
Ģeometriskā transformācija ir jebkura ģeometriskas kopas bijekcija uz sevi vai uz citu šādu kopu.
Jaunums!!: Plakne un Ģeometriskā transformācija · Redzēt vairāk »
Žirokompass
Žirokompass ''Anschütz'' šķērsgriezumā Žirokompass (no "riņķis, aplis" + kompass) - ierīce ar vienu vai vairākiem žiroskopiem, kas rāda iepriekš uzdotu noteiktu virzienu, parasti ģeogrāfiskā meridiāna virzienu.
Jaunums!!: Plakne un Žirokompass · Redzēt vairāk »
Četrstūris
Neregulārs četrstūris Trapece Četrstūris ir plaknes figūra, kuru norobežo četri nogriežņi, kurus sauc par malām.
Jaunums!!: Plakne un Četrstūris · Redzēt vairāk »
Četru krāsu teorēma
Kartes, kas izkrāsota ar četrām krāsām, piemērs Pasaules karte, kas izkrāsota ar četrām krāsām Četru krāsu teorēma apgalvo, ka jebkuru plaknē vai uz sfēras virsmas izvietotu karti var izkrāsot ar četrām krāsām tā, ka tās divas teritorijas, kurām ir kopīga robeža, tiek izkrāsotas dažādās krāsās.
Jaunums!!: Plakne un Četru krāsu teorēma · Redzēt vairāk »
Ātrā prototipēšana
selektīvo lāzera saķepšanu. (Renato M.E. Sabbatini) Ātrā prototipēšana ir automātiska fizisku objektu konstruēšana, izmantojot blīvu brīvu formu materiālu.
Jaunums!!: Plakne un Ātrā prototipēšana · Redzēt vairāk »
Brīvformu virsmas modelēšana
Virsma ar atskaites punktiem Brīvformu virsmu modelēšana ir CAD (computer-aided design) un CAID (computer-aided industrial design) sistēmu iespēja datorgrafiski modelēt brīvu, liektu, vienmērīgu, sarežģītu formu virsmas.
Jaunums!!: Plakne un Brīvformu virsmas modelēšana · Redzēt vairāk »
Cilindriskā koordinātu sistēma
right Cilindriskā koordinātu sistēma ir koordinātu sistēma ģeometrisku figūru attēlošanai trīs dimensijās.
Jaunums!!: Plakne un Cilindriskā koordinātu sistēma · Redzēt vairāk »
Cilindrs
Taisns riņķa cilindrs Cilindrs ((kulindros) — 'ritulis') ir telpiska figūra, ko ierobežo virsma, kuras punkti atrodas vienādā attālumā no ass un divas paralēlas plaknes, kas ir perpendikulāras šai asij.
Jaunums!!: Plakne un Cilindrs · Redzēt vairāk »
Daudzstūris
Daži daudzstūri (trijstūris, četrstūris, ieliekts divpadsmitstūris un tāds nosacīts daudzstūris, kura malas šķērso viena otru) Daudzstūris ir plaknes daļa, ko ierobežo slēgta lauzta līnija, kas nekrusto sevi.
Jaunums!!: Plakne un Daudzstūris · Redzēt vairāk »
Debess ekvators
300px Debess ekvators ir debess sfēras lielais riņķis, kura plakne ir perpendikulāra pasaules asij un sakrīt ar Zemes ekvatora plakni.
Jaunums!!: Plakne un Debess ekvators · Redzēt vairāk »
Dekarta koordinātu sistēma
Taisnleņķa koordinātu sistēma plaknē. Te ir atzīmēti 4 punkti: (2, 3)(zaļš), (-3, 1)(sarkans), (-1,5, -2,5)(zils) un (0, 0)(lillā, koordinātu sākumpunkts). Dekarta koordinātu sistēma (jeb taisnleņķa koordinātu sistēma) ir plaknes vai telpas koordinātu sistēma, kur punkta atrašanās vietu plaknē vai telpā nosaka pēc tā attāluma no divām vai trim (telpā) savstarpēji perpendikulārām koordinātu asīm.
Jaunums!!: Plakne un Dekarta koordinātu sistēma · Redzēt vairāk »
Dimensija
punkts, viena dimensija — taisne, divas dimensijas — kvadrāts, trīs dimensijas — kubs un četras dimensijas — hiperkubs jeb teserakts. Dimensijas tiek lietotas, lai attēlotu raksturlīknes veidā objekta atkarību no citiem ķermeņiem.
Jaunums!!: Plakne un Dimensija · Redzēt vairāk »
Eiklīda ģeometrija
Eiklīda ģeometrija ir plaknes un telpisku figūru izpēte, kurā tiek izmantotas Aleksandrijas grieķu matemātiķa Eiklīda darbā "Elementi" apkopotās aksiomas un teorēmas.
Jaunums!!: Plakne un Eiklīda ģeometrija · Redzēt vairāk »
Elektriskais lauks
Elektriskais lauks ir lauks, kas pastāv ap jebkuru elektriski lādētu ķermeni vai lādiņu, un Kulona likumu var interpretēt šādi: viens no lādiņiem, piemēram q_2.
Jaunums!!: Plakne un Elektriskais lauks · Redzēt vairāk »
Elektriskā konstante
Elektriskā konstante ir fizikāla konstante un skalārs lielums, kas tiek izmantots elektromagnētisma likumu izteiksmēs.
Jaunums!!: Plakne un Elektriskā konstante · Redzēt vairāk »
Elektriskā saules bura
Elektriskā saules bura, saukta arī par E-Sail (no) ir kosmiskā aparāta virzīšanas veids, kas izmanto saules vēja dinamisko spiedienu paātrinājuma iegūšanai.
Jaunums!!: Plakne un Elektriskā saules bura · Redzēt vairāk »
Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma
Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma (ECDIS) ir ģeogrāfiska informācijas sistēma, ko lieto jūras navigācijā un kura atbilst Starptautiskās Jūras organizācijas (International Maritime Organization, IMO) standartiem kā alternatīva papīra jūras kartēm.
Jaunums!!: Plakne un Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma · Redzēt vairāk »
Elipse
Elipse iegūta kā konusa šķēlums ar plakni Elipse Elipse (— ‘trūkums’) ir plaknes līnija, kuras jebkura punkta attālumu līdz diviem fiksētiem punktiem summa ir konstanta.
Jaunums!!: Plakne un Elipse · Redzēt vairāk »
Fāzīte
Savienotājdetaļu fāzītes (norādītas ar bultām) Fāzīte (arī fazīte, nofāzējums) ir pārejas plakne starp divām virsmām.
Jaunums!!: Plakne un Fāzīte · Redzēt vairāk »
Fibonači skaitļi
Kvadrāti, kuru malu garumi atbilst secīgiem Fibonači virknes locekļiem. Matemātikā par Fibonači skaitļiem sauc virknes elementus.
Jaunums!!: Plakne un Fibonači skaitļi · Redzēt vairāk »
Figūra
Figūra ( — 'veids') var būt.
Jaunums!!: Plakne un Figūra · Redzēt vairāk »
Fizikālais svārsts
Fizikālais svārsts ir jebkurš galīgu izmēru un patvaļīgas formas fizikāls ķermenis, kas nostiprināts punktā, kas atrodas virs šī ķermeņa masas centra un ap kuru tas var brīvi rotēt.
Jaunums!!: Plakne un Fizikālais svārsts · Redzēt vairāk »
Funkcijas grafiks
Funkcijas grafiks f(x).
Jaunums!!: Plakne un Funkcijas grafiks · Redzēt vairāk »
Galvanometrs
Galvanometrs Galvanometrs ir ierīce, ar kuru mēra vāju līdzstrāvu un nosaka tās virzienu.
Jaunums!!: Plakne un Galvanometrs · Redzēt vairāk »
Gerhards Merkators
Gerhards Merkators (1512-1594) bija flāmu kosmogrāfs, teologs un filozofs, ievērojamākais kartogrāfs pēc Sebastiana Minstera.
Jaunums!!: Plakne un Gerhards Merkators · Redzēt vairāk »
Grafs
Grafa ar 6 virsotnēm un 7 šķautnēm vizuāls attēlojums Grafs matemātikā ir punktu (kurus sauc par virsotnēm) kopa kopā ar šķautnēm, kas tos savieno.
Jaunums!!: Plakne un Grafs · Redzēt vairāk »
Grāds (leņķis)
Vienu grādu liels leņķis ir iekrāsots sarkanā krāsā. Zilā krāsā iekrāsots 89 grādu liels leņķis. Abi sektori veido 90 grādu lielu leņķi Grāds ir plaknes leņķa mērvienība, kas parasti tiek apzīmēts ar grāda simbolu °, un ir vienāds ar 1/360 daļu no pilna leņķa.
Jaunums!!: Plakne un Grāds (leņķis) · Redzēt vairāk »
Gredzens (ģeometrija)
Gredzens. Gredzens ir plaknes daļa starp divām riņķa līnijām, kuru centri sakrīt (šādas riņķa līnijas sauc par koncentriskām).
Jaunums!!: Plakne un Gredzens (ģeometrija) · Redzēt vairāk »
Griezes kustība
Gliemežpārvads — griezes kustībā atrodas gan tā gliemezis, gan zobrats Griezes kustība jeb rotācijas kustība ir absolūti cieta ķermeņa mehāniska kustība, ar kuru parasti saprot griešanos ap nekustīgu asi: visi ķermeņa punkti kustas pa riņķa līnijām, kas atrodas paralēlās plaknēs un kuru centri atrodas uz vienas griešanās ass.
Jaunums!!: Plakne un Griezes kustība · Redzēt vairāk »
Hidrostatikas pamatvienādojums
1.attēls Hidrostatika ir hidraulikas nodaļa, kura pēta šķidruma līdzsvara nosacījumus un to praktisko pielietošanu.
Jaunums!!: Plakne un Hidrostatikas pamatvienādojums · Redzēt vairāk »
Hiperbola
Hiperbola kā divkāršs konusa šķēlums Hiperbola ir tāda plaknes punktu kopa, kuras brīvi izraudzīta punkta attālumu starpība līdz diviem dotiem šīs plaknes punktiem (fokusiem) ir konstanta.
Jaunums!!: Plakne un Hiperbola · Redzēt vairāk »
Inženiergrafika
Kopsalikuma rasējums Inženiergrafika ir simbolu un pieņēmumu sistēma, kuru izmanto rasējumos.
Jaunums!!: Plakne un Inženiergrafika · Redzēt vairāk »
Izgriezuma ceļš
Izgriezuma ceļš ir slēgts vektora ceļš vai forma, ko izmanto, lai izgrieztu 2D datorgrafikas attēlu rediģēšanas programmatūrā.
Jaunums!!: Plakne un Izgriezuma ceļš · Redzēt vairāk »
Kinemātika
Kinemātika ir mehānikas nozare, kas pēta fizikālu ķermeņu kustību no ģeometriskā viedokļa, tas ir, nosaka ķermeņa stāvokli jebkurā laika momentā.
Jaunums!!: Plakne un Kinemātika · Redzēt vairāk »
Komplekss skaitlis
plaknē Matemātikā kompleksos skaitļus iegūst, reālajiem skaitļiem pievienojot imagināro vienību i, kas apmierina vienādojumu i2.
Jaunums!!: Plakne un Komplekss skaitlis · Redzēt vairāk »
Konusa šķēlums
Konusa šķēlumu veidi: 1. parabola 2. riņķa līnija un elipse 3. hiperbola Konusa šķēlums jeb konika matemātikā ir līnija, kas tiek iegūta konusa (precīzāk, konusa virsmas) un plaknes krustošanās rezultātā.
Jaunums!!: Plakne un Konusa šķēlums · Redzēt vairāk »
Koordinātu sistēma
Dekarta koordinātu sistēma plaknē Koordinātu sistēma ir matemātiska atskaites sistēma, ar kuras palīdzību nosaka punkta vai ķermeņa atrašanās vietu plaknē vai telpā, izmantojot skaitliskos lielumus — koordinātas.
Jaunums!!: Plakne un Koordinātu sistēma · Redzēt vairāk »
Krava
Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.
Jaunums!!: Plakne un Krava · Redzēt vairāk »
Kubs
Kubs Kuba izklājums Kubs jeb regulārs heksaedrs ir regulārs daudzskaldnis, kuru norobežo 6 kvadrātveida skaldnes.
Jaunums!!: Plakne un Kubs · Redzēt vairāk »
Līnija
Liekta līnija plaknē (eliptiskā līkne) Līnija ir sakarīga punktu kopa, ko plaknes gadījumā var uzdot ar vienādojumiem x.
Jaunums!!: Plakne un Līnija · Redzēt vairāk »
Leņķis
Leņķis ir plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kam ir kopīgs sākumpunkts.
Jaunums!!: Plakne un Leņķis · Redzēt vairāk »
Lode
Lode. Lode ir visu to telpas punktu kopa, kuri atrodas ne tālāk par kādu noteiktu attālumu no kāda fiksēta telpas punkta.
Jaunums!!: Plakne un Lode · Redzēt vairāk »
Magnētiskās indukcijas cirkulācija
Magnētiskās indukcijas cirkulāciju fizikā apzīmē ar \oint_l \vec \mathrm\vec \. Ja elektriskais lauks laikā nemainas, tad.
Jaunums!!: Plakne un Magnētiskās indukcijas cirkulācija · Redzēt vairāk »
Maikls Faradejs
Maikls Faradejs (dzimis, miris) bija angļu fiziķis un ķīmiķis, sniedzis ievērojamu ieguldījumu elektromagnētisma nozarē, veicis nozīmīgus atklājumus elektromagnētiskās indukcijas, diamagnētisma un elektrolīzes jomā, aizsācis jaunas zinātnes nozares: elektroķīmiju un magnetoķīmiju.
Jaunums!!: Plakne un Maikls Faradejs · Redzēt vairāk »
Matemātika
Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.
Jaunums!!: Plakne un Matemātika · Redzēt vairāk »
Minūte
Pulkstenis ar minūšu rādītāju, norādošu uz 14 minūtēm Minūte (cēlies no — ‘sīks, mazs’), saīsinājums — min (arī min.), ir laika vai leņķa mērvienība.
Jaunums!!: Plakne un Minūte · Redzēt vairāk »
Nonomino
Bilde ar sudoku nonomino puzli. Nonomino jeb 9-mino ir polimino, kurš sastāv no deviņiem vienības kvadrātiem, kuri ir savienoti gar malām.
Jaunums!!: Plakne un Nonomino · Redzēt vairāk »
Oktaedrs
Oktaedrs Oktaedrs (no οκτώ — 'astoņi' un έδρα — 'vietas') jeb astoņskaldnis ir regulārs daudzskaldnis ar astoņām skaldnēm, visas regulāra oktaedra skaldnes ir regulāri trijstūri.
Jaunums!!: Plakne un Oktaedrs · Redzēt vairāk »
Oktamino
Bez spoguļattēla un rotācijas simertrijas, pastāv 369 unikāli oktamino. Oktamino jeb 8-mino ir polimino, kurš sastāv no astoņiem vienības kvadrātiem, kuri ir savienoti gar malām.
Jaunums!!: Plakne un Oktamino · Redzēt vairāk »
Orbītas slīpums
A – pavadonis, B – planēta, C – atskaites plakne, D – orbītas plakne, i – inklinācija Orbītas slīpums, arī inklinācija ir orbītu raksturojošs elements – leņķis, ko veido debess ķermeņa orbītas plakne ar bāzes (atskaites) plakni.
Jaunums!!: Plakne un Orbītas slīpums · Redzēt vairāk »
Parabola
Parabola Parabola ir visu to plaknes punktu kopa, kas atrodas vienādā attālumā no kāda fiksēta plaknes punkta un kādas fiksētas plaknes taisnes (kas neiet caur fiksēto punktu).
Jaunums!!: Plakne un Parabola · Redzēt vairāk »
Pericentra arguments
Orbītas elementi Pericentra arguments ir viens no orbītu raksturojošiem elementiem.
Jaunums!!: Plakne un Pericentra arguments · Redzēt vairāk »
Perpendikuls
Perpendikuls ir perpendikulārs nogrieznis, kas no kāda punkta novilkts pret taisni, un kuras atrodas tā galapunkts.
Jaunums!!: Plakne un Perpendikuls · Redzēt vairāk »
Plakanā Zeme
19. gadsimta gravīra, kas attēlo ceļotāju, kurš sasniedzis plakanās Zemes malu 12. gadsimta pasaules karte — Āzija, Eiropa un Āfrika centrā un okeāns ap tām Plakanā Zeme ir novecojis uzskats, ka Zemes forma ir plakans riņķis.
Jaunums!!: Plakne un Plakanā Zeme · Redzēt vairāk »
Planārs grafs
Planārs grafs ir jebkurš grafs, ko ir iespējams attēlot plaknē tā, ka tā šķautnes nekrustojas.
Jaunums!!: Plakne un Planārs grafs · Redzēt vairāk »
Planimetrija
Planimetrija (no latīņu planum — 'plakne' un sengrieķu μετρεω — 'mēru') ir Eiklīda ģeometrijas sadaļa, kurā tiek pētīti vienas plaknes (divdimensiju) objekti: plakanās figūras, leņķi, attālumi, laukumi.
Jaunums!!: Plakne un Planimetrija · Redzēt vairāk »
Polārā koordinātu sistēma
Polārās koordinātas, kurās norādīti dažu leņķu lielumi. Polārā koordinātu sistēma ir divdimensiju koordinātu sistēma, kur katra punkta atrašanās vietu plaknē nosaka leņķa (φ vai θ) lielums un attālums (r) no sākumpunkta.
Jaunums!!: Plakne un Polārā koordinātu sistēma · Redzēt vairāk »
Poliforma
pentomino: poliformas no pieciem kvadrātiem. Poliforma ir ģeometriska figūra, kura veidota no identiskiem daudzstūriem.
Jaunums!!: Plakne un Poliforma · Redzēt vairāk »
Polimino
Attēlā visi 18 pentamino polimino Polimino ir tāda plaknes figūra, ko iegūst no vienādiem kvadrātiem, pievienojot tos vienu otram pa vesela garuma malām.
Jaunums!!: Plakne un Polimino · Redzēt vairāk »
Punkts (ģeometrija)
Punkts ir objekts telpā, kuram ir koordinātas, bet nav izmēru, laukuma, tilpuma, virziena un jebkādu citu raksturlielumu.
Jaunums!!: Plakne un Punkts (ģeometrija) · Redzēt vairāk »
Pusplakne
Plakni divās daļās (oranžā un dzeltenā) sadaloša taisne ''a'' Pusplakne ir viena no plaknes daļām, kas veidojas tad, kad taisne sadala plakni divās vienādās daļās.
Jaunums!!: Plakne un Pusplakne · Redzēt vairāk »
Radiopeilēklis
Radiopeilēklis. Radiopeilēklis ir iekārta, ar kuru atrod virzienu jeb peilējumu uz radioviļņu avotu.
Jaunums!!: Plakne un Radiopeilēklis · Redzēt vairāk »
Redze
Redze jeb vizuālā uztvere ir viens no maņu veidiem.
Jaunums!!: Plakne un Redze · Redzēt vairāk »
Riņķa līnija
Riņķa līnija Riņķa līnija ir visu to plaknes punktu kopa, kuri atrodas vienādā attālumā no kāda fiksēta plaknes punkta.
Jaunums!!: Plakne un Riņķa līnija · Redzēt vairāk »
Riņķis
Riņķis Riņķis (no viduslejasvācu: rink vai vidusholandiešu: rinc) ir plaknes daļa, ko ierobežo riņķa līnija un kurā atrodas tās centrs, kopā ar riņķa līniju.
Jaunums!!: Plakne un Riņķis · Redzēt vairāk »
Rotācija
Zemes rotācija Rotācija (— ‘griešanās’) ir apļveida mehāniskā kustība ap rotācijas asi.
Jaunums!!: Plakne un Rotācija · Redzēt vairāk »
Rotācijas ķermenis
Rotācijas ķermenis griežot y.
Jaunums!!: Plakne un Rotācijas ķermenis · Redzēt vairāk »
Sadursme (klasiskā mehānika)
Sadursme jeb trieciens klasiskajā mehānikā ir ķermeņu īslaicīga mijiedarbība ar šo ķermeņu ātrumu krasu izmaiņu.
Jaunums!!: Plakne un Sadursme (klasiskā mehānika) · Redzēt vairāk »
Sekstamino
Bez spoguļattēla un rotācijas simertrijas, pastāv 35 veidu sekstamino Sekstamino jeb 6-mino ir polimino, kurš sastāv no sešiem vienības kvadrātiem, kuri ir savienoti gar malām.
Jaunums!!: Plakne un Sekstamino · Redzēt vairāk »
Sekstants
Sekstants Sekstants ir instruments, kas paredzēts galvenokārt debess spīdekļu augstumu mērīšanai.
Jaunums!!: Plakne un Sekstants · Redzēt vairāk »
Septamino
Bez spoguļattēla un rotācijas simertrijas, pastāv 108 septamino. Septamino jeb 7-mino ir polimino, kurš sastāv no septiņiem vienības kvadrātiem, kuri ir savienoti gar malām.
Jaunums!!: Plakne un Septamino · Redzēt vairāk »
Sfēra
Sfēra Sfēra ģeometrijā ir punktu kopa, kas definēta kā trīs dimensiju Eiklīda telpas apakškopa, sastāvoša no visiem punktiem, kuri atrodas vienā un tajā pašā attālumā no kāda fiksēta punkta Eiklīda telpā.
Jaunums!!: Plakne un Sfēra · Redzēt vairāk »
Sfēriskā ģeometrija
Sfēriskā ģeometrija ir ģeometrija uz sfēras virsmas.
Jaunums!!: Plakne un Sfēriskā ģeometrija · Redzēt vairāk »
Simetrijas ass
Figūras ar simetrijas asīm. Simetrijas ass ir taisne, kas sadala plaknes figūru divās daļās, kas ir viena otras spoguļattēls attiecībā pret šo taisni.
Jaunums!!: Plakne un Simetrijas ass · Redzēt vairāk »
Stereometrija
Stereometrija (no sengrieķu στερεός — 'ciets, telpisks' un μετρέω — 'mēru') ir Eiklīda ģeometrijas sadaļa, kurā tiek pētītas telpiskas figūras.
Jaunums!!: Plakne un Stereometrija · Redzēt vairāk »
Svārstības
Svārstības jeb oscilācijas ir kustības, kuras precīzi vai aptuveni atkārtojas pēc noteiktiem laika intervāliem.
Jaunums!!: Plakne un Svārstības · Redzēt vairāk »
Taisne
Dažāda slīpuma taisnes koordinātu plaknē. Sarkanā un zilā taisne ir paralēlas, zaļā taisne tās krusto. Taisne ir viens no ģeometrijas pamatelementiem.
Jaunums!!: Plakne un Taisne · Redzēt vairāk »
Tēlotāja ģeometrija
Krāsainais telpiskais attēls ir lokomotīves aksonometrija, melnabaltie plakanie attēli ir šīs lokomotīves kompleksais rasējums, tajā izmantoti pieci (no sešiem) pamatskati: virsskats, kreisais un labais sānskats, mugurskats, pretskats Tēlotāja ģeometrija ir ģeometrijas sadaļa, kurā telpiski objekti tiek attēloti kā plakani.
Jaunums!!: Plakne un Tēlotāja ģeometrija · Redzēt vairāk »
Tilpums
Tilpums ir kāda ģeometriska ķermeņa lielums, cik daudz trīsdimensiju telpas tas aizņem jeb telpas daļa, kas norobežota ar vismaz vienu noslēgtu virsmu.
Jaunums!!: Plakne un Tilpums · Redzēt vairāk »
Tors (ģeometrija)
Tors Tors (- izcilnis, izliekums) ir ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo virsma, kas rodas, riņķim rotējot ap savā plaknē esošu ārēju (riņķi nekrustojošu) asi.
Jaunums!!: Plakne un Tors (ģeometrija) · Redzēt vairāk »
Trijstūris
Trijstūris ir plaknes figūra, kuru norobežo trīs nogriežņi, kurus sauc par malām.
Jaunums!!: Plakne un Trijstūris · Redzēt vairāk »
Uzlecošā mezgla garums
Orbītas elementi Uzlecošā mezgla garums ir viens no orbītu raksturojošiem elementiem.
Jaunums!!: Plakne un Uzlecošā mezgla garums · Redzēt vairāk »
Vakuums
Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.
Jaunums!!: Plakne un Vakuums · Redzēt vairāk »
Vītne
Skrūves ar dažādām vītnēm Vītne ir uz rotācijas ķermeņiem esošu spirālē izvietotu izciļņu un rievu kopums.
Jaunums!!: Plakne un Vītne · Redzēt vairāk »
Vērpes dzinējs
Alkubjerres dzinēja vizualizācija Vērpes dzinējs jeb Alkubjerres dzinējs ir teorētiska ideja par iespēju kosmosa kuģim sasniegt ātrumu, kas būtu lielāks par gaismas ātrumu, ja būtu iespējams izveidot konfigurējama enerģijas blīvuma lauku ar negatīvu masu.
Jaunums!!: Plakne un Vērpes dzinējs · Redzēt vairāk »
Viļņi
Viļņi uz ūdens virsmas. Viļņi ir svārstības, kuras izplatās laikā un telpā, pārnesot enerģiju.
Jaunums!!: Plakne un Viļņi · Redzēt vairāk »
