Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Planēta

Indekss Planēta

Planēta (planētes — "klejojošā zvaigzne") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.

153 attiecības: Absolūtais spožums, Aerobremzēšana, Aizklāšanās, Andromedas miglājs (filma), Andromedas miglājs (romāns), Arheji, Aristarhs no Samas, Asteroīds, Astroloģija, Astronomija, Astronomisks objekts, Astronoms, Atmosfēra, Atomfizika, Ģeoķīmija, Ģeocentrisms, Ģeogrāfija, Ģeologs, Ūdens planēta, Ārpuszemes dzīvība, Bārs (mērvienība), Blok D, Centaura Proksima, Centaura Proksima b, Cerera, Citplanēta, Citplanētu uzskaitījums, Daba, Dabiskais pavadonis, Davross, Dejas simbolika, Devītā planēta, Dzīvība, Eiropa (pavadonis), Ekliptika, Ekumenopole, Endera spēle (filma), Enerģija, Erīda (pundurplanēta), Eridāna, Explorer programma, Faetons (nozīmju atdalīšana), Fantāziju pasaule, Fermi paradokss, Gads, Galaktika, Gravitācijas manevrs, Heila—Bopa komēta, Herschel Space Observatory, Iziešana kosmosā, ..., Izpletnis, Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra, Jaunava (zodiaka zīme), Jūnona (asteroīds), Jūrniecības astronomija, Jo (pavadonis), Johanness Keplers, Jupiters (planēta), Kalabi—Jau varietāte, Kallisto (pavadonis), Karstie jupiteri, Kepler-4b, Keplera likumi, Kin-dza-dza, Komēta, Korusanta, Kosmiskais velkonis, Laiktelpa, Litosfēra, Magelāna mākonis (romāns), Magma, Maikls Brauns, Mans ienaidnieks, Mariner 2, Mars-3, Marss (planēta), Mēness, Mēness (dievība), Mežāzis (zodiaka zīme), Merkurs (planēta), Meteoroīds, Miglājs, Mimass (pavadonis), Molekulāri kinētiskā teorija, Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija, Nedēļa, Neptūna pavadoņi, Neptūns (planēta), Orbītas ekscentricitāte, Orbitālais manevrs, Orbitāle, Orgons, Oriona miglājs, Pasaule, Pitagorisms, Planēta X, Planētas gredzens, Planētu apdzīvojamība, Planetārais miglājs, Plutons (pundurplanēta), Polārais loks, Pundurplanēta, Raķete, Redzamais spožums, Regolīts, Rotācijas periods, Saturns (planēta), Saule (dievība), Saules sistēma, Saules sistēmas mazais ķermenis, Saules sistēmas planētas, Saules vainags, Sēnes, Sekstants, Siltumnīcas efekts, Simeons Deni Puasons, Simons Mariuss, Sprādziens, Starpplanētu vide, Starpplanētu zonde, Starptautiskā Astronomijas savienība, Strēlnieks (zodiaka zīme), Svari (zodiaka zīme), Svars, TARDIS, Teleportācija, Toms Gērelss, Tuvu kritiskajam, Urāns (planēta), Vakuums, Vērsis (zodiaka zīme), Vēzis (zodiaka zīme), Venera (planēta), Venus Express, Vilda 2 komēta, Visums, Voyager 1, Voyager 2, Vulkāns, Zemā Zemes orbīta, Zeme, Zemes garoza, Zemes grupas planētas, Zinātniskā fantastika, Zivis (zodiaka zīme), Zvaigžņu kuģa kareivji (filma), Zvaigžņu Vārti (artefakts), 13. novembris, 16. novembris, 19. maijs, 2006. gads, 24. augusts, 2M1207b. Izvērst indekss (103 vairāk) »

Absolūtais spožums

Absolūtais spožums ir lielums astronomijā, kuru izmanto debess ķermeņu spožuma raksturošanai.

Jaunums!!: Planēta un Absolūtais spožums · Redzēt vairāk »

Aerobremzēšana

Mākslinieka skatījumā šādi varētu izskatīties aerobremzēšana Marsa atmosfērā, kuru veic Mars Reconnaissance Orbiter Aerobremzēšana - kosmiskā aparāta manevrs, lai ar nelielu degvielas patēriņu sasniegtu vajadzīgo orbītu, uz kādu brīdi ieejot planētas atmosfēras augšējos slāņos.

Jaunums!!: Planēta un Aerobremzēšana · Redzēt vairāk »

Aizklāšanās

Aizklāšanās, arī okultācija, ir zvaigznes vai planētas (arī Mēness), planētas pāriešana pāri Saules diskam, planētas pavadoņa aiziešana aiz planētas, arī Saules aptumsums.

Jaunums!!: Planēta un Aizklāšanās · Redzēt vairāk »

Andromedas miglājs (filma)

"Andromedas miglājs" ir 1967.

Jaunums!!: Planēta un Andromedas miglājs (filma) · Redzēt vairāk »

Andromedas miglājs (romāns)

"Andromedas miglājs" () ir krievu rakstnieka Ivana Jefremova 1955—1956 gadā sarakstīts zinātniskās fantastikas romāns ar sociāli filozofisku ievirzi.

Jaunums!!: Planēta un Andromedas miglājs (romāns) · Redzēt vairāk »

Arheji

Arheji jeb arhebaktērijas (Archaea, Archaebacteria) ir īpašs domēns (pēc Karla Vouza trīs domēnu sistēmas).

Jaunums!!: Planēta un Arheji · Redzēt vairāk »

Aristarhs no Samas

Aristarha statuja pie Aristoteļa universitātes Atēnās Aristarhs no Samas (Aristarkhos; dzimis 310. gadā p.m.ē. miris 230. gadā p.m.ē.) bijis grieķu astronoms un matemātiķis, kas pirmais parādījis modeli, kur Saule bija centrā, apkārt kurai apgrozās zināms visums un Zeme (Saules sistēma).

Jaunums!!: Planēta un Aristarhs no Samas · Redzēt vairāk »

Asteroīds

Asteroīds 243 Ida Asteroīds (astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids") jeb mazā planēta ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi.

Jaunums!!: Planēta un Asteroīds · Redzēt vairāk »

Astroloģija

Kokgriezums no ''Andrea Alcato'' grāmatas ''Emblematum Liber'', ap 1531. gadu. Astroloģija (— 'zvaigzne' + logos — 'mācība') vairākās kultūrās ir tradīcija, mācība un māksla par cilvēku likteņa un notikumu pareģošanu pēc debess spīdekļu stāvokļa.

Jaunums!!: Planēta un Astroloģija · Redzēt vairāk »

Astronomija

Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.

Jaunums!!: Planēta un Astronomija · Redzēt vairāk »

Astronomisks objekts

Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.

Jaunums!!: Planēta un Astronomisks objekts · Redzēt vairāk »

Astronoms

Astronoms" (1668) Astronoms ir zinātnieks, kas specializējies astronomijā.

Jaunums!!: Planēta un Astronoms · Redzēt vairāk »

Atmosfēra

Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.

Jaunums!!: Planēta un Atmosfēra · Redzēt vairāk »

Atomfizika

Atomfizika ir fizikas nozare, kas pēta atomu kā izolētu sistēmu, kas sastāv no atoma kodola un elektroniem.

Jaunums!!: Planēta un Atomfizika · Redzēt vairāk »

Ģeoķīmija

Ģeoķīmija ir zinātnes nozare, kas pēta Zemes garozas, hidrosfēras un atmosfēras ķīmisko sastāvu, ķīmisko elementu un to izotopu sadalījuma likumsakarības, iežu, minerālu, dabisko ūdeņu un augsnes veidošanās procesus.

Jaunums!!: Planēta un Ģeoķīmija · Redzēt vairāk »

Ģeocentrisms

Ģeocentrisms — uzskats, ka Zeme ir Visuma centrs, bet visi debesu ķermeņi, ieskaitot planētas un zvaigznes, griežas ap Zemi.

Jaunums!!: Planēta un Ģeocentrisms · Redzēt vairāk »

Ģeogrāfija

Zemes kartogrāfiskais atainojums Ģeogrāfija (γεια — ‘Zeme’ un γραφειν — ‘rakstīt, aprakstīt’) ir dabaszinātņu un sociālo zinātņu sistēma, kas pēta Zemi, tai raksturīgās īpatnības, dzīvības izplatību uz Zemes, tai skaitā cilvēka izplatību un cilvēka darbības efektus.

Jaunums!!: Planēta un Ģeogrāfija · Redzēt vairāk »

Ģeologs

Karla Špicvega glezna "Ģeologs". Ģeologs ir zemes zinātnes pētnieks, kas pēta Zemes izcelšanos, tās garozas un dzīļu uzbūvi, kā arī tā sastāvu.

Jaunums!!: Planēta un Ģeologs · Redzēt vairāk »

Ūdens planēta

Hipotētiska ūdens planēta ar diviem dabiskajiem pavadoņiem Ūdens planēta, dažkārt saukta arī par ūdens pasauli, ir hipotētiska citplanēta, kuras virsmu pārklāj viens milzīgs un nepārtraukts okeāns.

Jaunums!!: Planēta un Ūdens planēta · Redzēt vairāk »

Ārpuszemes dzīvība

kapeiku marka ar izdomātas ārpuszemes civilizācijas satelītu. Ārpuszemes dzīvība ir dzīvība, kas ir attīstījusies ārpus Zemes.

Jaunums!!: Planēta un Ārpuszemes dzīvība · Redzēt vairāk »

Bārs (mērvienība)

Bārs (grieķu: βάρος — smagums) ir atmosfēras spiediena mērvienība.

Jaunums!!: Planēta un Bārs (mērvienība) · Redzēt vairāk »

Blok D

Blok D Blok D ir PSRS/Krievijas kosmisko velkoņu saime, kas paredzēti kosmisko aparātu ievadīšanai augstākās Zemes orbītās vai arī trajektorijās uz Mēnesi vai citām planētām.

Jaunums!!: Planēta un Blok D · Redzēt vairāk »

Centaura Proksima

Centaura Proksima (angļu: Proxima Centauri; no latīņu: Proxima – 'nākamais', 'tuvākais'), pazīstama arī kā Centaura Alfa C jeb Centaura α C,Reipurth, B., Mikkola, S..

Jaunums!!: Planēta un Centaura Proksima · Redzēt vairāk »

Centaura Proksima b

Proksima b mākslinieka skatījumā. Centaura Proksima b jeb Proksima b, pazīstama arī kā Centaura Alfa Cb, ir citplanēta, kura riņķo ap zvaigzni Centaura Proksima.

Jaunums!!: Planēta un Centaura Proksima b · Redzēt vairāk »

Cerera

Cerera, oficiāli 1 Cerera, ir mazākā identificētā pundurplanēta Saules sistēmā un lielākais ķermenis asteroīdu joslā.

Jaunums!!: Planēta un Cerera · Redzēt vairāk »

Citplanēta

Atklāto citplanētu daudzums pēc gadiem. Habla teleskopa koronogrāfu Citplanēta jeb eksoplanēta ir planēta, kas riņķo ap citu zvaigzni, tas ir, tā nepieder pie Saules sistēmas.

Jaunums!!: Planēta un Citplanēta · Redzēt vairāk »

Citplanētu uzskaitījums

Šajā sarakstā ir minētas 520 citplanētas.

Jaunums!!: Planēta un Citplanētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Daba

Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.

Jaunums!!: Planēta un Daba · Redzēt vairāk »

Dabiskais pavadonis

Zeme un tās dabiskais pavadonis Mēness Dabiskais pavadonis ir dabīgi veidojies astronomisks objekts, kas riņko pa orbītu ap kādu konkrētu planētu, lai gan arī pašas planētas var uzskatīt par centrālā ķermeņa (zvaigznes) pavadoņiem.

Jaunums!!: Planēta un Dabiskais pavadonis · Redzēt vairāk »

Davross

Davross ir tēls no britu zinātniskās fantastikas seriāla Doctor Who.

Jaunums!!: Planēta un Davross · Redzēt vairāk »

Dejas simbolika

Deja ir ķermeņa kustības māksla, parasti mūzikas pavadījumā, izmantojot iestudētus vai improvizētus soļus un kustības.

Jaunums!!: Planēta un Dejas simbolika · Redzēt vairāk »

Devītā planēta

elipsē). Devītā planēta.

Jaunums!!: Planēta un Devītā planēta · Redzēt vairāk »

Dzīvība

Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, pašreproducēšanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.

Jaunums!!: Planēta un Dzīvība · Redzēt vairāk »

Eiropa (pavadonis)

Eiropa ir Jupitera pavadonis, mazākais no četriem Galileja pavadoņiem.

Jaunums!!: Planēta un Eiropa (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Ekliptika

Animācija, kas rāda, kā Saule projicējas uz debess sfēras Ekliptika (— 'aptumsums') ir debess sfēras pilnais riņķis — gada laikā Saules centra veiktais no Zemes redzamais ceļš.

Jaunums!!: Planēta un Ekliptika · Redzēt vairāk »

Ekumenopole

Skats uz Zemes pilsētu izgaismojumu naktī, norādot ģeogrāfiskās vietas, kas ir visaktīvāk urbanizētas Ekumenopole (no, oikouménê — 'pasaule' un, pólis — 'pilsēta', līdz ar to savienojumā veidojot apzīmējumu pilsētas pasaule jeb pasaule, kuru veido viena vesela pilsēta) ir hipotētisks koncepts, kurā visa apdzīvojamā pasaule jeb planēta ir ieskauta vienā nepārtrauktā pilsētā (pilsētu pasaule jeb worldwide city).

Jaunums!!: Planēta un Ekumenopole · Redzēt vairāk »

Endera spēle (filma)

"Endera spēle" ir amerikāņu režisora Gevina Huda zinātniskās fantastikas filma, kas uzņemta pēc Orsona Skota Kārda tāda paša nosaukuma romāna.

Jaunums!!: Planēta un Endera spēle (filma) · Redzēt vairāk »

Enerģija

Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.

Jaunums!!: Planēta un Enerģija · Redzēt vairāk »

Erīda (pundurplanēta)

Skats uz Erīdu un tās pavadoni Disnomiju (redzama virs Erīdas), fonā redzamā spilgtā zvaigzne ir Saule (mākslinieka interpretācija). Erīda, arī Erida, oficiāli 136199 Eris, pazīstama arī ar nosaukumiem 2003UB313 un Ksena, ir Saules sistēmā masīvākā no zināmajām pundurplanētām, taču ne lielākā pēc diametra — Erīdas diametrs ir aptuveni 2,326 ± 12 km liels, iekams Plūtona diametrs ir teju 2372 ± 4 km liels.

Jaunums!!: Planēta un Erīda (pundurplanēta) · Redzēt vairāk »

Eridāna

Eridānas zvaigznājs nosaukts Eridānas upes (mūsdienu Itālijas Po upe) vārdā.

Jaunums!!: Planēta un Eridāna · Redzēt vairāk »

Explorer programma

Explorer programma (no "pētnieks") bija ASV pirmā pavadoņa palaišanas projekts, ko realizāja ASV armija.

Jaunums!!: Planēta un Explorer programma · Redzēt vairāk »

Faetons (nozīmju atdalīšana)

Faetons, arī Faetonts var būt.

Jaunums!!: Planēta un Faetons (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Fantāziju pasaule

Vinniju Pūku, balstoties uz sava dēla plīšu rotaļlietām Fantāziju pasaule ir iedomāta valsts, planēta vai visums, kas parādās stāstos, mītos, filmās un/vai datorspēlēs, bet īstenībā nepastāv.

Jaunums!!: Planēta un Fantāziju pasaule · Redzēt vairāk »

Fermi paradokss

Attēls, kurš bija iekodēts pirmajā ziņā ko cilvēce ar radiosignālu palīdzību mēģinājusi nosūtīt citplanētiešiem. Fermi paradokss ir acīmredzama neatbilstība starp varbūtības aprēķiniem par ārpuszemes civilizāciju eksistēšanu un zinātnisku pierādījumu trūkumu par kontaktiem ar šādām civilizācijām.

Jaunums!!: Planēta un Fermi paradokss · Redzēt vairāk »

Gads

Gads ir laika mērvienība.

Jaunums!!: Planēta un Gads · Redzēt vairāk »

Galaktika

'''NGC 4414''' ir tipiska spirālveida galaktika. Tai ir apmēram 56 000 gaismas gadu liels diametrs, tā atrodas apmēram 60 miljonu gaismas gadu attālumā Galaktika ir masīva, ar gravitāciju sasaistīta sistēma, kas sastāv no zvaigžņu sistēmām, zvaigžņu atliekām, starpzvaigžņu mākoņiem, starpzvaigžņu vides un, iespējams, tumšās matērijas.

Jaunums!!: Planēta un Galaktika · Redzēt vairāk »

Gravitācijas manevrs

Gravitācijas manevrs ir kosmiskā aparāta kustības paātrināšana, palēnināšana vai virziena maiņa debess ķermeņu gravitācijas spēku ietekmē.

Jaunums!!: Planēta un Gravitācijas manevrs · Redzēt vairāk »

Heila—Bopa komēta

Heila—Bopa komēta (C/1995 O1) bija ilglaicīgi redzama komēta, iespējams, ka tā ir 20. gadsimta visvairāk novērotā komēta, kā arī viena no spilgtākajām pēdējās desmitgadēs.

Jaunums!!: Planēta un Heila—Bopa komēta · Redzēt vairāk »

Herschel Space Observatory

Herschel Space Observatory ("Heršela kosmiskā observatorija") bija Eiropas kosmosa aģentūras orbitālā observatorija, kas darbojās tālajā infrasarkanajā un submilimetru joslā (55—672 µm).

Jaunums!!: Planēta un Herschel Space Observatory · Redzēt vairāk »

Iziešana kosmosā

Sīvens Robinsons manipulatora galā misijā STS-114 Iziešana kosmosā ir kosmonauta darbība kosmosā ārpus kosmosa kuģa vai dehermetizētā telpā kosmiskā aparāta iekšienē.

Jaunums!!: Planēta un Iziešana kosmosā · Redzēt vairāk »

Izpletnis

ASV desantnieks ar ''MC1-1C'' sērijas apaļo izpletni Izpletnis ir līdzeklis, kas samazina objekta ātrumu atmosfērā vai ļauj objektam lidot, izmantojot viegla, izturīga auduma konstrukciju.

Jaunums!!: Planēta un Izpletnis · Redzēt vairāk »

Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra

Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra (独立行政法人宇宙航空研究開発機構, Dokuritsu-gyōsei-hōjin Uchū Kōkū Kenkyū Kaihatsu Kikō), plašāk pazīstama ar anglisko nosaukumu Japan Aerospace Exploration Agency jeb JAXA, ir Japānas aerokosmiskā aģentūra.

Jaunums!!: Planēta un Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra · Redzēt vairāk »

Jaunava (zodiaka zīme)

Jaunavas zodiaka zīmes simbols Jaunava ir sestā zodiaka zīme, kas reprezentē Jaunavas zvaigznāju.

Jaunums!!: Planēta un Jaunava (zodiaka zīme) · Redzēt vairāk »

Jūnona (asteroīds)

Jūnona, oficiāli 3 Juno ir asteroīds ar diametru apmēram 233 km.

Jaunums!!: Planēta un Jūnona (asteroīds) · Redzēt vairāk »

Jūrniecības astronomija

Lielā Lāča zvaigznāja tuvumā. Jūrniecības astronomija ir viena no kuģu vadīšanas zinātnēm.

Jaunums!!: Planēta un Jūrniecības astronomija · Redzēt vairāk »

Jo (pavadonis)

Jo ir Jupitera pavadonis, viens no četriem Galileja pavadoņiem, kurš atrodas vistuvāk planētai.

Jaunums!!: Planēta un Jo (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Johanness Keplers

Johanness Keplers (Johannes Kepler, Ioannes Keplerus; dzimis, miris) bija vācu astronoms, astrologs un matemātiķis, kā arī viena no centrālajām figūrām 17. gadsimta zinātniskajā revolūcijā.

Jaunums!!: Planēta un Johanness Keplers · Redzēt vairāk »

Jupiters (planēta)

Jupiters ir piektā planēta no Saules, pieskaitāms pie gāzes gigantiem, tāpat kā Saturns, Urāns un Neptūns.

Jaunums!!: Planēta un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »

Kalabi—Jau varietāte

Vienas no daudzajām sešdimensiju Kalabi—Jau varietātēm trīsdimensiju datorvizualizācija Kalabi—Jau varietāte jeb Kalabi—Jau telpa ir kompakta (noslēgta un ierobežota) kompleksa varietāte, kam piemīt tā saucamā Kēlera metrika (Kähler manifold) un kurai Riči tenzors (Ricci curvature) līdzinās nullei (to sauc arī par Riči plakano metriku).

Jaunums!!: Planēta un Kalabi—Jau varietāte · Redzēt vairāk »

Kallisto (pavadonis)

Kallisto ir viens no Jupitera pavadoņiem.

Jaunums!!: Planēta un Kallisto (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Karstie jupiteri

Karstais jupiters mākslinieka skatījumā Karstie jupiteri (hot Jupiters)Yount, L. Modern Astronomy: Expanding the Universe.

Jaunums!!: Planēta un Karstie jupiteri · Redzēt vairāk »

Kepler-4b

Planēta Kepler-4b salīdzinājumā ar Neptūnu. (Neptūns kreisajā pusē) Kepler-4b sākotnēji pazīstama kā KOI 7.01 ir citplanēta, kas atrodas Pūķa zvaigznājā.

Jaunums!!: Planēta un Kepler-4b · Redzēt vairāk »

Keplera likumi

Keplera likumi ir vācu astronoma Johannesa Keplera atklatās likumsakarības, kas apraksta planētu kustību ap zvaigzni.

Jaunums!!: Planēta un Keplera likumi · Redzēt vairāk »

Kin-dza-dza

"Kin-dza-dza" ir padomju traģikomiska zinātniskās fantastikas divu sēriju filma, kas veidota antiutopijas žanrā.

Jaunums!!: Planēta un Kin-dza-dza · Redzēt vairāk »

Komēta

Heila—Bopa komēta. Fotogrāfija uzņemta 1997. gada 11. martā Komēta (komḗtēs — ‘matains’) ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli.

Jaunums!!: Planēta un Komēta · Redzēt vairāk »

Korusanta

Ļaunumu vēstošās ilūzijas" (1999) laikā Korusanta (izrunā: /'kɔɹəsɑnt/ (ko'-ru-sant); no — 'mirdzēt', 'mirdzošs'), ir viena no daudzajām planētām, kas ir sastopama zinātniskās fantastikas filmu sērijas "Zvaigžņu karu" fantāziju galaktikā.

Jaunums!!: Planēta un Korusanta · Redzēt vairāk »

Kosmiskais velkonis

Kosmiskais velkonis, arī starporbitālais buksieris - nesējraķetes pakāpe vai raķešbloku komplekss, kas paredzēts derīgās kravas - kosmiskā aparāta pārvietošanai no vienas orbītas uz citu vai trajektorijā uz citām planētām.

Jaunums!!: Planēta un Kosmiskais velkonis · Redzēt vairāk »

Laiktelpa

Laiktelpa ir fizisks modelis, kas papildina trīs telpas dimensijas ar vienu līdzvērtīgu laika dimensiju.

Jaunums!!: Planēta un Laiktelpa · Redzēt vairāk »

Litosfēra

Zemes šķērsgriezums - litosfēra iekļauj Zemes garozu un daļu no augšējās mantijas. Litosfēra (no grieķu - "klinšainā sfēra") - sacietējis planētas ārējais slānis.

Jaunums!!: Planēta un Litosfēra · Redzēt vairāk »

Magelāna mākonis (romāns)

"Magelāna mākonis" ir poļu rakstnieka Staņislava Lema sarakstīts zinātniskās fantastikas romāns.

Jaunums!!: Planēta un Magelāna mākonis (romāns) · Redzēt vairāk »

Magma

Magma ir izkausēts iezis, kas atrodas Zemes (vai jebkuras citas cietas planētas) dzīlēs.

Jaunums!!: Planēta un Magma · Redzēt vairāk »

Maikls Brauns

Maikls Brauns (dzimis) ir amerikāņu astronoms, kurš kopā ar komandu specializējies Transneptūna objektu pētniecībā.

Jaunums!!: Planēta un Maikls Brauns · Redzēt vairāk »

Mans ienaidnieks

"Mans ienaidnieks" ir ASV zinātniskās fantastikas filma, kuru 1985.

Jaunums!!: Planēta un Mans ienaidnieks · Redzēt vairāk »

Mariner 2

''Mariner 2'' starts Mariner 2 bija NASA Mariner programmas otrā starpplanētu zonde.

Jaunums!!: Planēta un Mariner 2 · Redzēt vairāk »

Mars-3

Mars-3 un Mars-2 bija identiski PSRS kosmiskie aparāti.

Jaunums!!: Planēta un Mars-3 · Redzēt vairāk »

Marss (planēta)

Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".

Jaunums!!: Planēta un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Mēness kā sugas vārds apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk, nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas, atmosfēras un ēnas kontrasti. Nokļūstot uz Mēness, no tā uz Zemes praktiski nekas nav saskatāms, jo Zemes virsmu vienmēr klāj biezs mākoņu slānis, kuram cauri nevar redzēt. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Planēta un Mēness · Redzēt vairāk »

Mēness (dievība)

Mēness fāzu un redzamā lieluma izmaiņas. Mēness (prūšu: Menig, Mēnins) ir Mēness dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.

Jaunums!!: Planēta un Mēness (dievība) · Redzēt vairāk »

Mežāzis (zodiaka zīme)

Mežāža zodiaka zīmes simbols Mežāzis ir desmitā zodiaka zīme, kas reprezentē Mežāža zvaigznāju.

Jaunums!!: Planēta un Mežāzis (zodiaka zīme) · Redzēt vairāk »

Merkurs (planēta)

Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.

Jaunums!!: Planēta un Merkurs (planēta) · Redzēt vairāk »

Meteoroīds

Meteoroīds ir nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā.

Jaunums!!: Planēta un Meteoroīds · Redzēt vairāk »

Miglājs

Krabja miglājs — pārnovas atliekas Miglājs ir starpzvaigžņu mākonis, kas sastāv no retinātas gāzes (ūdeņraža, hēlija un citām jonizētām gāzēm) un putekļiem un no apkārtējās starpzvaigžņu vides atšķiras ar savu izstarojumu vai absorbciju.

Jaunums!!: Planēta un Miglājs · Redzēt vairāk »

Mimass (pavadonis)

Mimass ir Saturna pavadonis, pats mazākais zināmais astronomiskais ķermenis ar gravitācijas iespaidā veidotu lodveida formu.

Jaunums!!: Planēta un Mimass (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Molekulāri kinētiskā teorija

Vielas uzbūves molekulāri kinētiskās teorijas pamatā ir trīs principi, kuri visi ir pierādīti eksperimentāli.

Jaunums!!: Planēta un Molekulāri kinētiskā teorija · Redzēt vairāk »

Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija

Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija ir neatkarīga Amerikas Savienoto Valstu federālās valdības aģentūra, kas galvenokārt ir atbildīga par civilo kosmosa programmu, kā arī aeronautikas un kosmonautikas pētījumiem Zemes atmosfērā un ārpus tās.

Jaunums!!: Planēta un Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija · Redzēt vairāk »

Nedēļa

Nedēļa ir noteikts laika periods, kurā ietilpst septiņas diennaktis, lai gan atsevišķām kultūrām var būt atšķirīgs dienu skaits nedēļā.

Jaunums!!: Planēta un Nedēļa · Redzēt vairāk »

Neptūna pavadoņi

Tritons (Voyager-2 attēls) Neptūnam ir zināmi 14 pavadoņi.

Jaunums!!: Planēta un Neptūna pavadoņi · Redzēt vairāk »

Neptūns (planēta)

Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.

Jaunums!!: Planēta un Neptūns (planēta) · Redzēt vairāk »

Orbītas ekscentricitāte

Orbītu piemēri ar dažādām ekscentricitātēm Orbītas ekscentricitāte ir orbītas formu raksturojošs parametrs.

Jaunums!!: Planēta un Orbītas ekscentricitāte · Redzēt vairāk »

Orbitālais manevrs

Orbitālais manevrs - kosmiskā aparāta manevrs, kura rezultātā aparāts pāriet no sākotnējās uz pārejas vai mērķa orbītu.

Jaunums!!: Planēta un Orbitālais manevrs · Redzēt vairāk »

Orbitāle

Dažādi atomu orbitāļu veidi (''s'', ''p'', ''d'' un ''f'' orbitāles) Orbitāle jeb, precīzāk, atomārā orbitāle, vienkāršotā skaidrojumā ir tā telpas daļa ap atoma kodolu, kur elektrona atrašanās vieta ir visvarbūtīgākā.

Jaunums!!: Planēta un Orbitāle · Redzēt vairāk »

Orgons

Orgons ir hipotētisks universāls dzīvības spēks, ko pirmo reizi aktualizēja Vilhelms Reihs 20.

Jaunums!!: Planēta un Orgons · Redzēt vairāk »

Oriona miglājs

Oriona miglājs (arī M 42, NGC 1976) ir emisijas miglājs, kurš atrodas aptuveni 1350 ± 22 gaismas gadu attālumā no Zemes Oriona zvaigznājā zem Oriona jostas.

Jaunums!!: Planēta un Oriona miglājs · Redzēt vairāk »

Pasaule

Pasaule ir termins, kas ietver Zemes uztveri no cilvēka skatu punkta.

Jaunums!!: Planēta un Pasaule · Redzēt vairāk »

Pitagorisms

Pitagorisms bija filozofijas virziens (jeb skola) Senajā Grieķijā, kas par savu ideju pamatu pieņēma Pitagora no Samosas salas pasaules skatījumu un koncepcijas, visas dabas parādības un kosmosa esamību reducējot uz kvantitatīvām, skaitliskām attiecībām.

Jaunums!!: Planēta un Pitagorisms · Redzēt vairāk »

Planēta X

Persivals Louvels - planētas X hipotēzes autors. Planēta X ir hipotētiska planēta Saules sistēmas ārējā daļā aiz Neptūna orbītas.

Jaunums!!: Planēta un Planēta X · Redzēt vairāk »

Planētas gredzens

Habla teleskopu Planētas gredzens ir dažādu sīku daļiņu kopums, kurš riņķo ap planētu tās ekvatora plaknē.

Jaunums!!: Planēta un Planētas gredzens · Redzēt vairāk »

Planētu apdzīvojamība

Planētu apdzīvojamība ir lielums, kurš raksturo planētu vai dabisko pavadoņu iespēju uz tām attīstīties un eksistēt dzīvībai.

Jaunums!!: Planēta un Planētu apdzīvojamība · Redzēt vairāk »

Planetārais miglājs

Viens no planetārajiem miglājiem - Kaķa acs miglājs (NGC 6543). Planetārais miglājs ir emisijas miglājs, kura centrā atrodas neliela karsta zvaigzne.

Jaunums!!: Planēta un Planetārais miglājs · Redzēt vairāk »

Plutons (pundurplanēta)

Plutons jeb 134340 Pluto ir pundurplanēta Saules sistēmā.

Jaunums!!: Planēta un Plutons (pundurplanēta) · Redzēt vairāk »

Polārais loks

Polārie loki Zemes kartē Polārais loks ir paralēle katrā no planētas puslodēm, sākot no kuras līdz ģeogrāfiskajam polam ir apgabals, kurā vismaz divas reizes astronomiskā gada laikā 24 stundu periodā nenotiek diennakts gaišā un tumšā perioda maiņa.

Jaunums!!: Planēta un Polārais loks · Redzēt vairāk »

Pundurplanēta

Pundurplanētas un to pavadoņi Pundurplanēta ir termins, kurš tika ieviests 2006.

Jaunums!!: Planēta un Pundurplanēta · Redzēt vairāk »

Raķete

Apollo 11 starts 1969. gada 16. jūlijā) Raķete ir lidaparāts, kas kustas reaktīvā spēka iedarbībā, izsviežot daļu no savas masas.

Jaunums!!: Planēta un Raķete · Redzēt vairāk »

Redzamais spožums

Redzamais spožums raksturo apgaismojumu, kurš no debess ķermeņa (parasti zvaigznes) nonāk vietā, kur atrodas novērotājs.

Jaunums!!: Planēta un Redzamais spožums · Redzēt vairāk »

Regolīts

Regolīts ir irdens materiāls, kas klāj atmosfēras neieskautu planētu, pavadoņu un asteroīdu virsmu un veidojas mikrometeorītu erozijas rezultātā.

Jaunums!!: Planēta un Regolīts · Redzēt vairāk »

Rotācijas periods

Rotācijas periods ir laika intervāls, kurā planēta vai cits debess ķermenis veic vienu apgriezienu ap asi attiecībā pret zvaigznēm.

Jaunums!!: Planēta un Rotācijas periods · Redzēt vairāk »

Saturns (planēta)

Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas planēta — sestā no Saules.

Jaunums!!: Planēta un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »

Saule (dievība)

19. gadsimtā pielūgtais mītiskais saules veidols, Lietuvas Nacionālais muzejs. Saule (prūšu: Saule) ir Saules dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.

Jaunums!!: Planēta un Saule (dievība) · Redzēt vairāk »

Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Jaunums!!: Planēta un Saules sistēma · Redzēt vairāk »

Saules sistēmas mazais ķermenis

Saules sistēmas mazais ķermenis ir Saules sistēmas objekts, kurš nav ne planēta, ne pundurplanēta, ne pavadonis.

Jaunums!!: Planēta un Saules sistēmas mazais ķermenis · Redzēt vairāk »

Saules sistēmas planētas

Saules sistēmas planētas ir Merkurs, Venēra, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns.

Jaunums!!: Planēta un Saules sistēmas planētas · Redzēt vairāk »

Saules vainags

Saules vainags pilna aptumsuma laikā. Saules vainags ir virs hromosfēras esošais Saules atmosfēras ārējais slānis, kur temperatūra pieaug 100 reizes.

Jaunums!!: Planēta un Saules vainags · Redzēt vairāk »

Sēnes

Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.

Jaunums!!: Planēta un Sēnes · Redzēt vairāk »

Sekstants

Sekstants Sekstants ir instruments, kas paredzēts galvenokārt debess spīdekļu augstumu mērīšanai.

Jaunums!!: Planēta un Sekstants · Redzēt vairāk »

Siltumnīcas efekts

Enerģijas plūsmas Zemes atmosfērā Siltumnīcas efekts ir planētas atmosfēras zemāko slāņu temperatūras paaugstināšanās, salīdzinot ar planētas siltuma starojumu, kas novērojams no kosmosa (efektīvo temperatūru).

Jaunums!!: Planēta un Siltumnīcas efekts · Redzēt vairāk »

Simeons Deni Puasons

Simeons Deni Puasons ( —) bija franču matemātiķis, mehāniķis un fiziķis.

Jaunums!!: Planēta un Simeons Deni Puasons · Redzēt vairāk »

Simons Mariuss

Simons Mariuss Simons Mariuss (dzimis 1573. gada 10. janvārī, Guncenhauzenā, Bavārijā, miris 1624. gada 26. decembrī, Ansbahā) bija vācu astronoms.

Jaunums!!: Planēta un Simons Mariuss · Redzēt vairāk »

Sprādziens

Sprāgstvielu sprādziensAviācijas bumbu sprādzienu simulācija aviācijas šovā Sprādziens ir ļoti ātra lielas enerģijas izdalīšanās ierobežotā (noslēgtā) tilpumā.

Jaunums!!: Planēta un Sprādziens · Redzēt vairāk »

Starpplanētu vide

Starpplanētu vide - kosmiskā telpa, kurā atrodas Saules sistēmas ķermeņi (planētas, asteroīdi u.c.). Starpplanētu vide nav tukšs vakuums.

Jaunums!!: Planēta un Starpplanētu vide · Redzēt vairāk »

Starpplanētu zonde

Starpplanētu zonde Voyager Starpplanētu zonde, automātiskā starpplanētu stacija jeb kosmiskā zonde — automātisks kosmiskais aparāts, kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas planētas apkaimi, bet mērķis tam var būt arī Mēness, asteroīds vai komēta.

Jaunums!!: Planēta un Starpplanētu zonde · Redzēt vairāk »

Starptautiskā Astronomijas savienība

Starptautiskās Astronomijas savienības logo. Attēlotas visas 74 Starptautiskās Astronomijas savienības valstis (2015. gada decembris) Starptautiskā Astronomijas savienība — visas pasaules astronomisko organizāciju apvienība.

Jaunums!!: Planēta un Starptautiskā Astronomijas savienība · Redzēt vairāk »

Strēlnieks (zodiaka zīme)

Strēlnieka zodiaka zīmes simbols Strēlnieks ir devītā zodiaka zīme, kas reprezentē Strēlnieka zvaigznāju.

Jaunums!!: Planēta un Strēlnieks (zodiaka zīme) · Redzēt vairāk »

Svari (zodiaka zīme)

Svaru zodiaka zīmes simbols Svari ir septītā zodiaka zīme, kas reprezentē Svaru zvaigznāju.

Jaunums!!: Planēta un Svari (zodiaka zīme) · Redzēt vairāk »

Svars

Svars fizikā ir gravitācijas izraisīts spēks, kas darbojas uz objektu.

Jaunums!!: Planēta un Svars · Redzēt vairāk »

TARDIS

TARDIS (no) ir laika mašīna un kosmosa kuģis Apvienotās Karalistes televīzijas seriālā Doctor Who.

Jaunums!!: Planēta un TARDIS · Redzēt vairāk »

Teleportācija

Teleportācijas ietaise filmā Zvaigžņu ceļš Teleportācija ir materiāla vai enerģijas teorētiska pārvietošana no viena punkta uz otru, fiziski nešķērsojot telpu starp tām.

Jaunums!!: Planēta un Teleportācija · Redzēt vairāk »

Toms Gērelss

Toms Gērelss (Tom Gehrels; dzimis, miris) bija nīderlandiešu ASV astronoms.

Jaunums!!: Planēta un Toms Gērelss · Redzēt vairāk »

Tuvu kritiskajam

"Tuvu kritiskajam" ir amerikāņu rakstnieka Hala Klementa 1958.

Jaunums!!: Planēta un Tuvu kritiskajam · Redzēt vairāk »

Urāns (planēta)

Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.

Jaunums!!: Planēta un Urāns (planēta) · Redzēt vairāk »

Vakuums

Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums ir telpa, kurā gandrīz nav vielas.

Jaunums!!: Planēta un Vakuums · Redzēt vairāk »

Vērsis (zodiaka zīme)

Vērša zodiaka zīmes simbols Vērsis ir otrā zodiaka zīme, kas reprezentē Vērša zvaigznāju.

Jaunums!!: Planēta un Vērsis (zodiaka zīme) · Redzēt vairāk »

Vēzis (zodiaka zīme)

Vēža zodiaka zīmes simbols Vēzis ir ceturtā zodiaka zīme, kas reprezentē Vēža zvaigznāju.

Jaunums!!: Planēta un Vēzis (zodiaka zīme) · Redzēt vairāk »

Venera (planēta)

Venera Saules sistēmā ir otrā planēta no Saules.

Jaunums!!: Planēta un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »

Venus Express

Venus Express (no "Veneras ekspresis") bija Eiropas kosmosa aģentūras starpplanētu zonde Veneras izpētei.

Jaunums!!: Planēta un Venus Express · Redzēt vairāk »

Vilda 2 komēta

Vilda 2 komēta (oficiālais apzīmējums 81P/Wild) ir periodiskā komēta.

Jaunums!!: Planēta un Vilda 2 komēta · Redzēt vairāk »

Visums

Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.

Jaunums!!: Planēta un Visums · Redzēt vairāk »

Voyager 1

Voyager 1 ir kosmiskais aparāts, kurš paredzēts Saules sistēmas ārējo planētu un starpplanētu vides pētīšanai, viens no Voyager programmas aparātiem.

Jaunums!!: Planēta un Voyager 1 · Redzēt vairāk »

Voyager 2

Voyager 2 ir starpplanētu zonde, kura bija paredzēta Saules sistēmas ārējo planētu pētīšanai, viens no diviem Voyager programmas aparātiem.

Jaunums!!: Planēta un Voyager 2 · Redzēt vairāk »

Vulkāns

Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.

Jaunums!!: Planēta un Vulkāns · Redzēt vairāk »

Zemā Zemes orbīta

Zemes mākslīgo pavadoņu atrašanās vietām zemajā Zemes orbītā un virs tās. Par Zemo Zemes orbītu jeb LEO dēvē orbītu, kas ap Zemi atrodas no 160 līdz 2000 kilometru augstumā virs jūras līmeņa.

Jaunums!!: Planēta un Zemā Zemes orbīta · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Planēta un Zeme · Redzēt vairāk »

Zemes garoza

kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.

Jaunums!!: Planēta un Zemes garoza · Redzēt vairāk »

Zemes grupas planētas

Zemes grupas planētas: Merkurs, Venera, Zeme un Marss. Planētu izmēri ir proporcionāli. Zemes grupas planētas ir Saules sistēmas četras planētas, kuras atrodas vistuvāk Saulei.

Jaunums!!: Planēta un Zemes grupas planētas · Redzēt vairāk »

Zinātniskā fantastika

Zinātniskā fantastika ir literatūras (pamatā prozas) un kino tematisks paveids, kam raksturīga lielākā vai mazākā mērā fantastiska darbības norises vide vai laiks, vai procesi un tehnoloģijas, vai varoņi un būtnes (citas planētas, pasaule pēc kodolkara, starpzvaigžņu ceļojumi, teleportācija, citplanētieši, ceļošana laikā u.tml.), bet atšķirībā no, piemēram, fantāzijas literatūras zinātniskajā fantastikā neparastais nav pārdabiska rakstura un darba ietvaros tiek pamatots zinātniski vai vismaz tiek uzskatīts par zinātniski pamatojamu.

Jaunums!!: Planēta un Zinātniskā fantastika · Redzēt vairāk »

Zivis (zodiaka zīme)

Zivju zodiaka zīmes simbols Zivis ir divpadsmitā zodiaka zīme, kas reprezentē Zivju zvaigznāju.

Jaunums!!: Planēta un Zivis (zodiaka zīme) · Redzēt vairāk »

Zvaigžņu kuģa kareivji (filma)

"Zvaigžņu kuģa kareivji" ir amerikāņu fantastikas filma, kuru 1997.

Jaunums!!: Planēta un Zvaigžņu kuģa kareivji (filma) · Redzēt vairāk »

Zvaigžņu Vārti (artefakts)

Zvaigžņu Vārti ir Einšteina-Rozena tilta veidaVēl īsāk par laika vēsturi, Hokings, Mlodinovs, 103.-110.lpp.

Jaunums!!: Planēta un Zvaigžņu Vārti (artefakts) · Redzēt vairāk »

13. novembris

13.

Jaunums!!: Planēta un 13. novembris · Redzēt vairāk »

16. novembris

16.

Jaunums!!: Planēta un 16. novembris · Redzēt vairāk »

19. maijs

19.

Jaunums!!: Planēta un 19. maijs · Redzēt vairāk »

2006. gads

2006.

Jaunums!!: Planēta un 2006. gads · Redzēt vairāk »

24. augusts

24.

Jaunums!!: Planēta un 24. augusts · Redzēt vairāk »

2M1207b

Citplanētas 2M1027b (sarkana) un zvaigznes 2M1027 (zila) uzņēmums infrasarkanajos staros 2M1027b ir citplanēta, kas riņķo ap brūno punduri 2M1207, kas atrodas Centaura zvaigznājā, aptuveni 170 ly attālumā no Zemes.

Jaunums!!: Planēta un 2M1207b · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Planētas.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »