Ātrāk nekā pārlūku!
140 attiecības: Abinieki, Abscess, Acebutolols, Akūta sirds mazspēja, Aknas, Aksolotls, Aleksandrs Gaļimovs, Alumīnija nitrīds, Ambistomas, Amnioti, Artērija, Artikulācijas veids, Asinsrites orgānu sistēma, Askaridoze, Astainie abinieki, Atelektāze, Azbests, Ūdensstrazdi, Ūdenssuņi, Īru vilku suns, Ķengurs, Žokļaiņi, Čūskas, Čērdža—Strosas sindroms, Četrkājaiņi, Balss, Baltvalis, Bezastainie abinieki, Bronhi, Brontex, Bruņrupuči, Burkholderia cepacia komplekss, Cilvēka krūškurvis, Datortomogrāfija, Daudzspurzivjveidīgās, Dipterīdveidīgās, Divējādelpojošās zivis, Divplaušzivjveidīgās, Dollija, Dziļo vēnu tromboze, Eņģeļi un dēmoni, Edvards Grīgs, Eiropas protejs, Elpošanas orgānu sistēma, Elpvads, Eritrocīti, Etiķskābe, Fraktālis, Furnjē gangrēna, Gaļa, ..., Gāzes tankkuģis, Gļotas, Gepards, Gliemezis, Gliemji, Grieķijas aitu suns, Hantingtona slimība, Hemoglobīns, Histoloģija, Hoānas, Iesnas, Infarkts, Izvadorgānu sistēma, Jaks, Jānis Burdajs, Jūras zīdītāji, Jūrasgovs, Jēkabmiesta Marijas skola, Kašalots, Kalāns, Kaulzivis, Kibercilvēki, Klejotājnervs, Koronāro artēriju šuntēšana, Krūšu kauls, Krokodilu kārta, Kukaiņi, Kurkulis, Laiela sindroms, Līķis, Lielais dīķgliemezis, Lielais piekūns, M šūna, Marfāna sindroms, Marihuāna, Mājas trusis, Mākslīgā koma, Mārtiņš Zīle, Mēleņi, Melanoma, Melnais grifs, Molekula, Molekulāri kinētiskā teorija, Mukoviscidoze, Nikijs Lauda, Orāls līdzskanis, Otiņspures, Paradoksālā varde, Paraneoplastiskā smadzenīšu deģenerācija, Peldēšana, Plaušu vēzis, Plēšas, Pleira, Pneimonija, Proteju dzimta, Prusaki, Pulmonālā ekspirācija, Pulmonālā hipertensija, Putekļi, Putni, Režē Čarouseks, Reimatoīdais artrīts, Ribas, Samuils Gurevičs, SARS-CoV-2, Sejas izteiksme (medicīna), Semjuels Lipšucs, Sepse, Sergejs Bagapšs, Sirēnas (zīdītāji), Sirds, Sistēmiskā sarkanā vilkēde, Skābais lietus, Skorpioni, Skropstiņas, Slēdzenis, Starspurzivis, Trombs, Tuberkuloze, Vaļi, Vaļveidīgie, Vagālais tonuss, Veģetārisms, Zalkšu dzimta, Zīverts, Ziemeļamerikas upesūdrs, Ziemeļbriedis, Ziemeļu ziloņronis, Zirnekļi, Zirnekļveidīgie. Izvērst indekss (90 vairāk) »
Abinieki
Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.
Jaunums!!: Plaušas un Abinieki · Redzēt vairāk »
Abscess
Zemādas abscess Abscess ir strutu sakopojums, kas lokalizēti veidojas dažādos audos un orgānos.
Jaunums!!: Plaušas un Abscess · Redzēt vairāk »
Acebutolols
Acebutolols ir antiaritmiskas (II. klase) un antihipertensīvas bēta adrenoblokatoru grupas zāles.
Jaunums!!: Plaušas un Acebutolols · Redzēt vairāk »
Akūta sirds mazspēja
Akūta sirds mazspēja ir no jauna radušies vai būtiski pasliktinājušies sirds mazspējas simptomi, kas tipiski ietver elpas trūkumu, tūskas, nogurumu un prasa neatliekamu ārstniecību.
Jaunums!!: Plaušas un Akūta sirds mazspēja · Redzēt vairāk »
Aknas
Aitas aknas Aknas (hēpar) ir mugurkaulnieku un dažu citu dzīvnieku orgāns, kas piedalās vielmaiņas procesos.
Jaunums!!: Plaušas un Aknas · Redzēt vairāk »
Aksolotls
Aksolotls jeb aksolotla salamandra, arī Meksikas ambistoma (Ambystoma mexicanum) ir ambistomu dzimtas (Ambystomatidae) salamandru suga, kas savvaļā sastopama tikai Meksikā.
Jaunums!!: Plaušas un Aksolotls · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Gaļimovs
Aleksandrs Gaļimovs (dzimis, miris 2011. gada 12. septembrī Maskavā) bija krievu hokejists, spēlēja uzbrucēja pozīcijā.
Jaunums!!: Plaušas un Aleksandrs Gaļimovs · Redzēt vairāk »
Alumīnija nitrīds
Alumīnija nitrīds ir viela ar ķīmisko formulu AlN un molmasu 40,988 g/mol.
Jaunums!!: Plaušas un Alumīnija nitrīds · Redzēt vairāk »
Ambistomas
Ambistomas, ambistomu ģints (Ambystoma) ir astaino abinieku (Caudata) ģints, kas ir vienīgā ambistomu dzimtas (Ambystomatidae) ģints.
Jaunums!!: Plaušas un Ambistomas · Redzēt vairāk »
Amnioti
Amnioti (Amniota) ir primārie sauszemes mugurkaulnieki, t.i. tādi, kuru tuvākie priekšteči ir dzīvojuši uz sauszemes.
Jaunums!!: Plaušas un Amnioti · Redzēt vairāk »
Artērija
Artērijas šķērsgriezums Artērija (no, artēria — 'traheja, artērija') ir asinsvads, kas asinis no sirds aiznes vienā vai vairākās ķermeņa daļās (audos, plaušās, smadzenēs, utt.). Lielākā daļa artēriju pārnēsā skābekli saturošas asinis; Divi izņēmumi ir plaušu un nabas artērijas, kas pārnes bez-skābekļa asinis uz orgāniem, kur tās pavairo ar skābekli (attiecīgi plaušās un placentā).
Jaunums!!: Plaušas un Artērija · Redzēt vairāk »
Artikulācijas veids
Lingvistikā (artikulatorajā fonētikā) artikulācijas veids apraksta balss orgānu (mēle, lūpas, deguns, aukslējas u.c) mijiedarbību skaņas radīšanas procesā.
Jaunums!!: Plaušas un Artikulācijas veids · Redzēt vairāk »
Asinsrites orgānu sistēma
Cilvēka asinsrites sistēma. Ar sarkanu krāsu ir iezīmētas artērijas, ar zilu — vēnas Asinsrites orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kas ar asiņu vai hemolimfas plūsmu nodrošina vielu transportu augstāk attīstīto dzīvnieku organismos.
Jaunums!!: Plaušas un Asinsrites orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Askaridoze
Cilvēka cērme Askaridoze ir slimība, ko izraisa parazītiska cērme Ascaris lumbricoides.
Jaunums!!: Plaušas un Askaridoze · Redzēt vairāk »
Astainie abinieki
Astainie abinieki (Caudata) ir abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 614 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 2 apakškārtās.
Jaunums!!: Plaušas un Astainie abinieki · Redzēt vairāk »
Atelektāze
Atelektāze (arī atelektāzes sindroms) ir plaušu audu stāvoklis, kad alveolas nesatur gaisu, tādēļ to sieniņas saplok.
Jaunums!!: Plaušas un Atelektāze · Redzēt vairāk »
Azbests
Tremolīta azbesta šķiedras Azbests (asbestos — 'nepārtraukts', 'pastāvīgs') ir silikātu klases smalkšķiedrainu minerālu grupa.
Jaunums!!: Plaušas un Azbests · Redzēt vairāk »
Ūdensstrazdi
Ūdensstrazdi, ūdensstrazdu ģints (Cinclus) ir vienīgā ūdensstrazdu dzimtas (Cinclidae) ģints, kas apvieno 5 dziedātājputnu sugas.
Jaunums!!: Plaušas un Ūdensstrazdi · Redzēt vairāk »
Ūdenssuņi
Ūdenssuņi jeb Amerikas proteji (Necturus) ir proteju dzimtas (Proteidae) ģints, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošas astaino abinieku sugas un vairākas izmirušas aizvēsturiskās sugas.
Jaunums!!: Plaušas un Ūdenssuņi · Redzēt vairāk »
Īru vilku suns
Īru vilku suns ir ļoti liels kurtu šķirnes suns.
Jaunums!!: Plaušas un Īru vilku suns · Redzēt vairāk »
Ķengurs
Par ķenguriem sauc daļu ķenguru dzimtas (Macropodidae) dzīvnieku.
Jaunums!!: Plaušas un Ķengurs · Redzēt vairāk »
Žokļaiņi
Žokļaiņi, āržauņi (Gnathostomata) ir hordaiņu tipa (Chordata) infratips.
Jaunums!!: Plaušas un Žokļaiņi · Redzēt vairāk »
Čūskas
Čūskas (Serpentes) ir zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) apakškārta.
Jaunums!!: Plaušas un Čūskas · Redzēt vairāk »
Čērdža—Strosas sindroms
Čērdža—Strosas sindroms (arī alerģiskā granulomatoze vai alerģisks granulomatozs angiīts) ir sistēmisks autoimūns vaskulīts, kas bojā vidējos un sīkos asinsvadus.
Jaunums!!: Plaušas un Čērdža—Strosas sindroms · Redzēt vairāk »
Četrkājaiņi
Četrkājaiņi (Tetrapoda) jeb sauszemes mugurkaulnieki ir četrkājveidīgo mugurkaulnieku (Tetrapodomorpha) infraklase, kura ietver dzīvniekus ar četrām kājām, kas visbiežāk paredzētas, lai pārvietotos pa sauszemi.
Jaunums!!: Plaušas un Četrkājaiņi · Redzēt vairāk »
Balss
Balss saišu spektogramma Balss ir skaņa, ko rada cilvēks runājot, kliedzot, raudot, dziedot, u.tml.
Jaunums!!: Plaušas un Balss · Redzēt vairāk »
Baltvalis
Baltvalis jeb baltais valis (Delphinapterus leucas) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga baltvaļu ģintī (Delphinapterus).
Jaunums!!: Plaušas un Baltvalis · Redzēt vairāk »
Bezastainie abinieki
Bezastainie abinieki (Anura) ir lielākā un plašākā abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 88% no visiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.
Jaunums!!: Plaušas un Bezastainie abinieki · Redzēt vairāk »
Bronhi
fraktālā struktūra Bronhi ir elpceļi, kas nodrošina gaisa plūsmu līdz plaušām.
Jaunums!!: Plaušas un Bronhi · Redzēt vairāk »
Brontex
Brontex iepakojums, zāļu plāksnīte un zāles Brontex ir Vācijā ražotas bezrecepšu zāles, kuras izmanto krēpu šķīdināšanai un izdalīšanās veicināšanai akūtu un hronisku bronhu un plaušu slimību gadījumā.
Jaunums!!: Plaušas un Brontex · Redzēt vairāk »
Bruņrupuči
Bruņrupuči jeb bruņurupuči (Testudines) ir rāpuļu (Reptilia) kārta, kas pieder anapsīdu apakšklasei (Anapsida).
Jaunums!!: Plaušas un Bruņrupuči · Redzēt vairāk »
Burkholderia cepacia komplekss
Burkholderia cepacia komplekss (Bcc) jeb vienkārši Burkholderia cepacia ir grupa katalāzi producējošu, laktozi nefermentējošu gramnegatīvu baktēriju.
Jaunums!!: Plaušas un Burkholderia cepacia komplekss · Redzēt vairāk »
Cilvēka krūškurvis
Krūškurvja kauli Krūškurvis (Thorax) apņem un pasargā tajā esošos iekšējos orgānus, kā arī tieši ir iesaistīts elpošanas mehānismā.
Jaunums!!: Plaušas un Cilvēka krūškurvis · Redzēt vairāk »
Datortomogrāfija
Datortomogrāfs Datortomogrāfija ir rentgenizmeklēšanas metode, ar kuras palīdzību tiek iegūti cilvēka ķermeņa un orgānu plāna slāņa šķērsgriezuma attēli.
Jaunums!!: Plaušas un Datortomogrāfija · Redzēt vairāk »
Daudzspurzivjveidīgās
Daudzspurzivjveidīgās (Polypteriformes) ir primitīvu starspurzivju kārta, kas iekļauj sevī tropiskajā Āfrikā saldūdenī dzīvojošas zivis, kā arī izmirušas formas.
Jaunums!!: Plaušas un Daudzspurzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Dipterīdveidīgās
Dipterīdveidīgās (Dipteridiformes syn. Dipterida) ir izmirušu divējādelpojošo zivju kārta, kas vidusdevonā un augšdevonā apdzīvoja saldūdens baseinus.
Jaunums!!: Plaušas un Dipterīdveidīgās · Redzēt vairāk »
Divējādelpojošās zivis
Divējādelpojošās zivis jeb dipnojas (Ceratodontae syn. Dipnoi) ir relikta kaulzivju virskārta, ar vienīgo recento kārtu — ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes) plaušzivju apakšklasē (Dipnomorpha).
Jaunums!!: Plaušas un Divējādelpojošās zivis · Redzēt vairāk »
Divplaušzivjveidīgās
Divplaušzivjveidīgās (Lepidosirenoidei) ir ragzobzivjveidīgo kārtas (Ceratodontiformes) apakškārta.
Jaunums!!: Plaušas un Divplaušzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Dollija
Dollija (—) bija aita, pasaulē pirmais klonētais zīdītājs.
Jaunums!!: Plaušas un Dollija · Redzēt vairāk »
Dziļo vēnu tromboze
Dziļo vēnu tromboze (DVT) ir asins recekļa (tromba) veidošanās dziļajā vēnā, visbiežāk kājās vai iegurnī.
Jaunums!!: Plaušas un Dziļo vēnu tromboze · Redzēt vairāk »
Eņģeļi un dēmoni
"Eņģeļi un dēmoni" ir amerikāņu rakstnieka Dena Brauna romāns, kas sarakstīts 2000.
Jaunums!!: Plaušas un Eņģeļi un dēmoni · Redzēt vairāk »
Edvards Grīgs
Edvards Hāgerups Grīgs (Edvard Hagerup Grieg, dzimis Bergenā, miris Bergenā) bija norvēģu komponists un pianists.
Jaunums!!: Plaušas un Edvards Grīgs · Redzēt vairāk »
Eiropas protejs
Eiropas protejs (Proteus anguinus) ir proteju dzimtas (Proteidae) ūdenī dzīvojoša, akla salamandra, kas ir vienīgā suga proteju ģintī (Proteus).
Jaunums!!: Plaušas un Eiropas protejs · Redzēt vairāk »
Elpošanas orgānu sistēma
Cilvēka elpošanas orgānu sistēma (angļu valodā). Elpošanas orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kuras uzdevums ir nodrošināt organisma pastāvīgu gāzu apmaiņu ar ārējo vidi, viegli gaistošu vielu izvadīšanu, termoregulāciju, skaņas radīšanu.
Jaunums!!: Plaušas un Elpošanas orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Elpvads
Elpvads ar bronhiem Elpvads jeb traheja ir elpošanas sistēmas cauruļveida orgāns, kura galvenā funkcija ir nogādāt gaisu no balsenes līdz plaušām, kur sadalās divos galvenajos bronhos.
Jaunums!!: Plaušas un Elpvads · Redzēt vairāk »
Eritrocīti
cilvēka sarkano asins šūnu (ar aptuveno diametru 6–8 μm) attēls Eritrocīti (no, erythros — 'sarkans' un κύτος, kytos — 'šūna'), sarkanās asins šūnas jeb sarkanie asinsķermenīši ir asins formelementi, kuru galvenā funkcija ir pa asinsrites sistēmu transportēt skābekli uz ķermeņa audiem.
Jaunums!!: Plaušas un Eritrocīti · Redzēt vairāk »
Etiķskābe
Etiķskābe, pazīstama arī kā etānskābe, ir organisks savienojums, kurš piešķir etiķim tā skābo garšu un kodīgu smaržu.
Jaunums!!: Plaušas un Etiķskābe · Redzēt vairāk »
Fraktālis
brokoļu) šķirne Fraktālis (no — 'sašķelts, sadalīts') ir ģeometriska figūra, kura sastāv no vairākām (principā bezgalīgi daudzām) daļām, kas ir līdzīgas visai figūrai kopumā.
Jaunums!!: Plaušas un Fraktālis · Redzēt vairāk »
Furnjē gangrēna
Žans Alfrēds Furnjē Furnjē gangrēna (arī Furnjē slimība, Furnjē sindroms, sēklinieku maisiņa spontāna gangrēna, epifasciālā nekroze u.c.) ir nekrotizējoša fasciīta forma.
Jaunums!!: Plaušas un Furnjē gangrēna · Redzēt vairāk »
Gaļa
Gaļas produkti Klusā daba'', Klods Monē (1864). Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā.
Jaunums!!: Plaušas un Gaļa · Redzēt vairāk »
Gāzes tankkuģis
Gāzes tankkuģis ir kuģis, kurš projektēts, lai pārvadātu sašķidrināto naftas gāzi, sašķidrināto dabasgāzi vai sašķidrinātas ķīmiskās gāzes bez iepakojuma.
Jaunums!!: Plaušas un Gāzes tankkuģis · Redzēt vairāk »
Gļotas
Dzemdes kakla gļotas Gļotas ir daudzšūnu organismu šūnu sekrēcijas produkts, kuru veido pārsvarā gļotādas epitēlijaudi.
Jaunums!!: Plaušas un Gļotas · Redzēt vairāk »
Gepards
Gepards (Acinonyx jubatus) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs un ir vienīgā dzīvojošā suga gepardu ģintī (Acinonyx).
Jaunums!!: Plaušas un Gepards · Redzēt vairāk »
Gliemezis
Par gliemezi parasti tiek saukts ikviens uz sauszemes vai ūdenī dzīvojošs vēderkāju klases (Gastropoda) gliemis ar spirālveida čaulu, kas ir pietiekami liela, lai tās saimnieks spētu tajā pilnībā paslēpties.
Jaunums!!: Plaušas un Gliemezis · Redzēt vairāk »
Gliemji
Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.
Jaunums!!: Plaušas un Gliemji · Redzēt vairāk »
Grieķijas aitu suns
Grieķijas aitu suns jeb grieķu aitu suns ir ganu suņu šķirne, kas audzēta Grieķijas kalnainajos reģionos.
Jaunums!!: Plaušas un Grieķijas aitu suns · Redzēt vairāk »
Hantingtona slimība
''On Chorea'' — pirmā publikācija par Hantingtona slimību ar Dž. Hantingtona fotogrāfiju Hantingtona slimība, ko dažreiz sauc par Hantingtona horeju, ir progresējoša neirodeģeneratīva ģenētiskā (iedzimtā) slimība, kas skar centrālo nervu sistēmu.
Jaunums!!: Plaušas un Hantingtona slimība · Redzēt vairāk »
Hemoglobīns
Cilvēka hemoglobīna uzbūve Hemoglobīns (aima — ‘asinis’; — ‘lode') ir dzelzi saturoša olbaltumviela, kas daudziem dzīvniekiem riņķo asinīs — mugurkaulniekiem sarkanajos asinsķermenīšos (eritrocītos) —, un tā uzdevums ir pārvietot skābekli no plaušām uz citām ķermeņa daļām un pārnest atpakaļ ogļskābo gāzi.
Jaunums!!: Plaušas un Hemoglobīns · Redzēt vairāk »
Histoloģija
eozīnu Histoloģija (— audums, λόγος — mācība) ir bioloģijas nozare, kas pēta dzīvo organismu šūnu, audu un orgānu uzbūvi mikroskopiskā un submikroskopiskā līmenī.
Jaunums!!: Plaušas un Histoloģija · Redzēt vairāk »
Hoānas
Deguna dobums. Hoānas atrodas augšpusē. Hoānas (— "piltuves, piltuvveida atveres") ir iekšējās deguna atveres mugurkaulniekiem, cilvēku ieskaitot.
Jaunums!!: Plaušas un Hoānas · Redzēt vairāk »
Iesnas
Biežākie iesnu simptomi ir aizlikts deguns, šķaudīšana un pilošs deguns vai izteikta puņķu veidošanās. Iesnas jeb rinīts ir deguna dobuma gļotādas iekaisums.
Jaunums!!: Plaušas un Iesnas · Redzēt vairāk »
Infarkts
Infarkts (— 'piebāzts') ir audu atmirums kādā orgānā vai orgāna daļā asins pieplūdes pārtraukuma dēļ.
Jaunums!!: Plaušas un Infarkts · Redzēt vairāk »
Izvadorgānu sistēma
Izvadorgānu sistēma ir orgānu sistēma, ar kuru palīdzību organisms atbrīvojas no kaitīgiem vielmaiņas galaproduktiem.
Jaunums!!: Plaušas un Izvadorgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Jaks
Jaks (Bos grunniens domesticētajiem jakiem un Bos mutus savvaļas jakiem) ir liela auguma vēršu ģints (Bos) pārnadzis.
Jaunums!!: Plaušas un Jaks · Redzēt vairāk »
Jānis Burdajs
Jānis Burdajs(dzimis gadā Drustu pagastā, miris 1941. gadā) bija latviešu jurists un dzejnieks.
Jaunums!!: Plaušas un Jānis Burdajs · Redzēt vairāk »
Jūras zīdītāji
vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.
Jaunums!!: Plaušas un Jūras zīdītāji · Redzēt vairāk »
Jūrasgovs
Jūrasgovs jeb dugongs (Dugong dugon) ir sirēnu kārtas (Sirenia) jūrā dzīvojošs zīdītājs, kas pieder pie jūrasgovju dzimtas (Dugongidae).
Jaunums!!: Plaušas un Jūrasgovs · Redzēt vairāk »
Jēkabmiesta Marijas skola
2010. gads. 2010. gads. Jēkabpils Marijas skola jeb, kā tolaik sauca, Jēkabmiesta Marijas skola bija viena no Jēkabpils skolām.
Jaunums!!: Plaušas un Jēkabmiesta Marijas skola · Redzēt vairāk »
Kašalots
Kašalots (Physeter macrocephalus) ir kašalotu dzimtas (Physeteridae) zobvalis, kas ir vienīgā suga kašalotu ģintī (Physeter).
Jaunums!!: Plaušas un Kašalots · Redzēt vairāk »
Kalāns
Kalāns jeb Klusā okeāna jūrasūdrs, arī Pacifika jūrasūdrs (Enhydra lutris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) jūrā dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga kalānu ģintī (Enhydra).
Jaunums!!: Plaušas un Kalāns · Redzēt vairāk »
Kaulzivis
Kaulzivis (Osteichthyes) ir mugurkaulnieku (Vertebrata) megaklase, pie kuras pieder 2 virsklases, 4 klases, vairāk nekā 40 zivju kārtas, 435 dzimtas un 28 000 sugu.
Jaunums!!: Plaušas un Kaulzivis · Redzēt vairāk »
Kibercilvēki
Kibercilvēki ir izdomāta kiborgu rase, kas darbojas britu zinātniskās fantastikas seriālā Doctor Who.
Jaunums!!: Plaušas un Kibercilvēki · Redzēt vairāk »
Klejotājnervs
Klejotājnervs ir X galvaskausa nervu pāris.
Jaunums!!: Plaušas un Klejotājnervs · Redzēt vairāk »
Koronāro artēriju šuntēšana
Koronārā apvedceļa ķirurģija Koronāro artēriju šuntēšana jeb aortokoronārā šuntēšana (CABG — coronary artery bypass grafting, latviski KAŠ) ir operācija, kas ļauj atjaunot asins plūsmu sirds artērijās, apejot koronārā asinsvada sašaurināšanās vietu, izmantojot apvedceļus jeb šuntus (asinsvadu protēzes).
Jaunums!!: Plaušas un Koronāro artēriju šuntēšana · Redzēt vairāk »
Krūšu kauls
Krūšu kauls (sternum) ir iegarens, plakans kauls, kas atrodas gandrīz vertikāli krūškurvja priekšējā virsmā.
Jaunums!!: Plaušas un Krūšu kauls · Redzēt vairāk »
Krokodilu kārta
Krokodili (Crocodilia) ir lieli ūdenī dzīvojoši rāpuļi, kas dzīvo Āfrikā, Āzijā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Austrālijā.
Jaunums!!: Plaušas un Krokodilu kārta · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Plaušas un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Kurkulis
Parastās vardes (''Rana temporaria'') kurkuļi Kurkulis ir bezastaino abinieku (varžu un krupju) kāpurs, abinieka attīstības cikla otrā stadija.
Jaunums!!: Plaušas un Kurkulis · Redzēt vairāk »
Laiela sindroms
Toksiskā epidermālā nekrolīze Laiela sindroms jeb toksiskā epidermālā nekrolīze ir akūta, smaga autoimūna iekaisīga alerģiska reakcija, kas apdraud cilvēka dzīvību.
Jaunums!!: Plaušas un Laiela sindroms · Redzēt vairāk »
Līķis
Cilvēka līķis. Rembrants. Anatomijas mācību stunda. 1632 Līķis (no lejasvācu: līk) jeb mironis, līdz 18.
Jaunums!!: Plaušas un Līķis · Redzēt vairāk »
Lielais dīķgliemezis
Lielais dīķgliemezis (Lymnaea stagnalis) ir dīķgliemežu dzimtas (Lynaeidae) gliemezis.
Jaunums!!: Plaušas un Lielais dīķgliemezis · Redzēt vairāk »
Lielais piekūns
Lielais piekūns (Falco peregrinus), pazīstams arī vienkārši kā piekūns, ir visā pasaulē izplatīts piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.
Jaunums!!: Plaušas un Lielais piekūns · Redzēt vairāk »
M šūna
M šūnas ir šūnas, kuras atrodas zarnu Peijera plāksnītēs, kā arī ar bronhiem saistītajos limfoīdajos audos (bronchus-associated lymphoid tissue — BALT).
Jaunums!!: Plaušas un M šūna · Redzēt vairāk »
Marfāna sindroms
Marfāna sindroms ir ģenētiska saistaudu slimība.
Jaunums!!: Plaušas un Marfāna sindroms · Redzēt vairāk »
Marihuāna
Žāvēts kaņepju zieds (marihuāna) Marihuāna (sarunvalodā saukta arī par zālīti, gandžu un kanabisu) ir psihotrops preparāts, ko iegūst, izžāvējot kaņepju virszemes daļas (pārsvarā ziedus).
Jaunums!!: Plaušas un Marihuāna · Redzēt vairāk »
Mājas trusis
Visi mājas truši ir cēlušies, pieradinot savvaļas Eiropas trusi (Oryctolagus cuniculus), kura dzimtene ir Eiropas dienvidrietumi — Spānija un Portugāle.
Jaunums!!: Plaušas un Mājas trusis · Redzēt vairāk »
Mākslīgā koma
Mākslīgā koma, saukta arī par medikamentozo komu vai mākslīgi radītu komu, ir ar barbiturātus saturošu medikamentu palīdzību radīts un/vai uzturēts stāvoklis, kad pacients atrodas dziļā bezsamaņā.
Jaunums!!: Plaušas un Mākslīgā koma · Redzēt vairāk »
Mārtiņš Zīle
Mārtiņš Zīle (dzimis, miris) bija latviešu ārsts internists, Latvijas Universitātes rektors (1927—1929).
Jaunums!!: Plaušas un Mārtiņš Zīle · Redzēt vairāk »
Mēleņi
Mēleņi ir parazītisko bezmugurkaulnieku grupa ar neskaidru sistemātisko stāvokli.
Jaunums!!: Plaušas un Mēleņi · Redzēt vairāk »
Melanoma
Melanoma (— 'melns') ir ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no pigmenta šūnām — melanocītiem.
Jaunums!!: Plaušas un Melanoma · Redzēt vairāk »
Melnais grifs
Melnais grifs (Aegypius monachus) ir liela auguma plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga melno grifu ģintī (Aegypius), kas savukārt ietilpst grifu apakšdzimtā.
Jaunums!!: Plaušas un Melnais grifs · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Plaušas un Molekula · Redzēt vairāk »
Molekulāri kinētiskā teorija
Molekulāri kinētiskā teorija (krievu: молекулярно-кинетическая теория) jeb gāzu kinētiskā teorija (angļu: kinetic theory of gases) ir fizikas teorija, kuras pamatā ir trīs eksperimentāli pierādīti principi.
Jaunums!!: Plaušas un Molekulāri kinētiskā teorija · Redzēt vairāk »
Mukoviscidoze
Mukoviscidoze jeb cistiskā fibroze ir monogēna iedzimta slimība.
Jaunums!!: Plaušas un Mukoviscidoze · Redzēt vairāk »
Nikijs Lauda
Andreass Nikolauss «Nikijs» Lauda (—) bija austriešu sacīkšu pilots un uzņēmējs.
Jaunums!!: Plaušas un Nikijs Lauda · Redzēt vairāk »
Orāls līdzskanis
Orāls līdzskanis ir līdzskanis, ko izrunā, gaisu no plaušām izlaižot caur muti, pretēji nazālajiem līdzskaņiem, kur gaisa plūsma tiek novirzīta caur degunu.
Jaunums!!: Plaušas un Orāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Otiņspures
Otiņspures jeb bārkšspures (Crossopterygii) bija viena no daivspurzivju (Sarcopterygii) virskārtām, kas tika pretstatīta divējādelpojošajām zivīm un ietvēra sevī visas pārējās daivspurzivis.
Jaunums!!: Plaušas un Otiņspures · Redzēt vairāk »
Paradoksālā varde
Paradoksālā varde (Pseudis paradoxa) ir kokvaržu dzimtas abinieks, kas mīt Dienvidamerikā. Ārēji tā līdzinās parastai vardei, taču tās kurkuļi ir gandrīz četras reizes lielāki par vecākiem. Attīstoties tie pamazām kļūst mazāki.
Jaunums!!: Plaušas un Paradoksālā varde · Redzēt vairāk »
Paraneoplastiskā smadzenīšu deģenerācija
Paraneoplastiskā smadzenīšu deģenerācija (arī PSD) ir viens no paraneoplastiskiem neiroloģiskiem sindromiem.
Jaunums!!: Plaušas un Paraneoplastiskā smadzenīšu deģenerācija · Redzēt vairāk »
Peldēšana
Peldēšana ir pārvietošanās veids ūdenī.
Jaunums!!: Plaušas un Peldēšana · Redzēt vairāk »
Plaušu vēzis
Plaušu vēzis. Plaušu vēzis ir nekontrolēta šūnu pieauguma slimība plaušu audos.
Jaunums!!: Plaušas un Plaušu vēzis · Redzēt vairāk »
Plēšas
Rokas plēšu uzbūve: 1 — gaisa ieplūde, 2 — gaisa izplūde, 3 — vārstulis. Plēšas ir ierīce gaisa pievadīšanai.
Jaunums!!: Plaušas un Plēšas · Redzēt vairāk »
Pleira
Pleira ir serozs apvalks, kas klāj plaušu ārējo un krūškurvja sienas iekšējo virsmu.
Jaunums!!: Plaušas un Pleira · Redzēt vairāk »
Pneimonija
Pneimonija (no, pneúmōn — 'plaušas') jeb plaušu karsonis ir plaušu iekaisuma slimība dažādos lielākos un mazākos apvidos, kas galvenokārt skar mazus gaisa maisiņus alveolas.
Jaunums!!: Plaušas un Pneimonija · Redzēt vairāk »
Proteju dzimta
Proteju dzimta (Proteidae) ir ūdenī dzīvojošu astaino abinieku (Caudata) dzimta, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas abinieku sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs.
Jaunums!!: Plaušas un Proteju dzimta · Redzēt vairāk »
Prusaki
Prusaki (Blattaria jeb Blattodea) ir kukaiņu klases (Insecta) viena no jaunspārņu (Neoptera) kārtām.
Jaunums!!: Plaušas un Prusaki · Redzēt vairāk »
Pulmonālā ekspirācija
Cilvēku valodās pulmonālās ekspirācijas skaņas tiek radītas plaušu izelpas gaisa plūsmu izgrūžot (ekspirējot) caur muti vai degunu.
Jaunums!!: Plaušas un Pulmonālā ekspirācija · Redzēt vairāk »
Pulmonālā hipertensija
Pulmonālā hipertensija (PH) ir paaugstināta asinsspiediena stāvoklis plaušu artērijās.
Jaunums!!: Plaušas un Pulmonālā hipertensija · Redzēt vairāk »
Putekļi
Putekļi uz grantēta lielceļa Putekļi ir sīkas, cietas minerālu vai organiskas izcelsmes materiālu daļiņas.
Jaunums!!: Plaušas un Putekļi · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Plaušas un Putni · Redzēt vairāk »
Režē Čarouseks
Režē Čarouseks (arī Rudolfs Čarouseks; Prāga — Budapešta) bija Ungārijas šahists.
Jaunums!!: Plaušas un Režē Čarouseks · Redzēt vairāk »
Reimatoīdais artrīts
Reimatoīdais artrīts ir hroniska sistēmiska autoimūna iekaisuma slimība, kas galvenokārt bojā sinoviālas locītavas (izpaužas kā sinovīts), tomēr var tikt iesaistīti arī citi orgāni, piemēram, āda, sirds, plaušas, acis.
Jaunums!!: Plaušas un Reimatoīdais artrīts · Redzēt vairāk »
Ribas
Ribas jeb sānkauli (costae) ir gari, plakani un lokveidā izliekti kauli, kuri veido krūškurvi.
Jaunums!!: Plaušas un Ribas · Redzēt vairāk »
Samuils Gurevičs
Samuils Gurevičs (1882—1941) bija Ludzā dzimis ebreju ārsts, kas atstāja lielu ieguldījumu cīņā pret tuberkulozi, specializējās plaušu slimību ārstēšanā.
Jaunums!!: Plaušas un Samuils Gurevičs · Redzēt vairāk »
SARS-CoV-2
Smagā akūtā respiratorā sindroma koronavīruss 2 jeb SARS-CoV-2, sākotnēji 2019-nCoV (2019 Novel Coronavirus — '2019. gada jaunais koronavīruss') vai Uhaņas koronavīruss, ir pozitīvas (+) vienpavediena ribonukleīnskābes (RNS) vīruss, kas 2019.
Jaunums!!: Plaušas un SARS-CoV-2 · Redzēt vairāk »
Sejas izteiksme (medicīna)
Sejas izteiksme (— 'seja, maska, virsma') medicīniskā kontekstā ir noteiktam patoloģiskam stāvoklim raksturīgi sejas vaibsti un kopējais sejas izskats.
Jaunums!!: Plaušas un Sejas izteiksme (medicīna) · Redzēt vairāk »
Semjuels Lipšucs
Semjuels Lipšucs (Ungvāra — Hamburga) bija ASV šahists.
Jaunums!!: Plaušas un Semjuels Lipšucs · Redzēt vairāk »
Sepse
Sepse jeb asinssaindēšanās ir dzīvībai bīstams stāvoklis un visa ķermeņa iekaisīga reakcija uz infekciju, kas obligāti attīstās no sistēmiskā iekaisuma atbildes sindroma.
Jaunums!!: Plaušas un Sepse · Redzēt vairāk »
Sergejs Bagapšs
Sergejs Bagapšs (dzimis, miris) bija Abhāzijas prezidents no 2005.
Jaunums!!: Plaušas un Sergejs Bagapšs · Redzēt vairāk »
Sirēnas (zīdītāji)
Sirēnas (Sirenia) ir zīdītāju viena no placentāļu (Eutheria) apakšklases kārtām.
Jaunums!!: Plaušas un Sirēnas (zīdītāji) · Redzēt vairāk »
Sirds
Cilvēka sirds Sirds ir muskuļu orgāns, kas, periodiski saraujoties un izplešoties, nodrošina asiņu cirkulāciju asinsrites orgānu sistēmā organismā.
Jaunums!!: Plaušas un Sirds · Redzēt vairāk »
Sistēmiskā sarkanā vilkēde
Tauriņveida eritēma uz SLE pacienta sejas. Sistēmiskā sarkanā vilkēde (SLE) ir hroniska autoimūna iekaisuma slimība, ko raksturo autoantivielas pret šūnu kodolu komponentiem organismā.
Jaunums!!: Plaušas un Sistēmiskā sarkanā vilkēde · Redzēt vairāk »
Skābais lietus
No skābā lietus cietusi skulptūra. Skābais lietus jeb skābie nokrišņi ir jebkurš nokrišņu veids, kas piesārņots ar skābajiem oksīdiem un tam ir zems pH līmenis.
Jaunums!!: Plaušas un Skābais lietus · Redzēt vairāk »
Skorpioni
Skorpioni (Scorpiones) ir zirnekļveidīgo kārta.
Jaunums!!: Plaušas un Skorpioni · Redzēt vairāk »
Skropstiņas
Plaušu trahejas epitēlijs. Skropstiņas ir vienšūnas organismu orgāns, ar kura palīdzību tie pārvietojas un uzņem barību.
Jaunums!!: Plaušas un Skropstiņas · Redzēt vairāk »
Slēdzenis
Slēdzenis, eksplozīvs slēdzenis, vai oklūzīvs ir līdzskanis, ko rada pārtraucot gaisa plūsmu balss traktā.
Jaunums!!: Plaušas un Slēdzenis · Redzēt vairāk »
Starspurzivis
Starspurzivis (Actinopterygii) ir lielākā kaulzivju virsklase.
Jaunums!!: Plaušas un Starspurzivis · Redzēt vairāk »
Trombs
Trombs (daudzskaitlī trombi), ko sarunvalodā sauc par asins recekli, ir asins koagulācijas posma gala produkts hemostāzē.
Jaunums!!: Plaušas un Trombs · Redzēt vairāk »
Tuberkuloze
Tuberkulozes slimības rezultātā plaušās rodas caurumi, kā šajā rentgenstaru fotogrāfijā redzamais dobums pacienta augšējā labajā daivā Tuberkuloze (— ‘pauguriņš’) jeb dilonis ir plaši izplatīta un bieži nāvējoša infekcijas slimība, kuru izraisa mikobaktērijas, īpaši Mycobacterium tuberculosis.
Jaunums!!: Plaušas un Tuberkuloze · Redzēt vairāk »
Vaļi
Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.
Jaunums!!: Plaušas un Vaļi · Redzēt vairāk »
Vaļveidīgie
Vaļveidīgie (Cetacea) saskaņā ar mūsdienu klasifikāciju ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) infrakārta.
Jaunums!!: Plaušas un Vaļveidīgie · Redzēt vairāk »
Vagālais tonuss
Vagālais tonuss ir klejotājnerva (10. galvas smadzeņu nerva) aktivitāte, kas ir būtiska sastāvdaļa veģetatīvās nervu sistēmas parasimpātiskajā daļā.
Jaunums!!: Plaušas un Vagālais tonuss · Redzēt vairāk »
Veģetārisms
Veģetāro produktu daudzveidība Veģetārisms ir uztura veids, kura pamatā ir augu valsts barība (augļi, dārzeņi, graudaugi, rieksti, sēklas u.c.), bet netiek ēsti produkti, kas iegūti, nogalinot dzīvniekus (visu veidu gaļa).
Jaunums!!: Plaušas un Veģetārisms · Redzēt vairāk »
Zalkšu dzimta
Zalkšu dzimta (Colubridae) ir augstāko čūsku dzimta, kas ir lielākā no visām čūsku dzimtām un vēl nesenā pagātnē apvienoja apmēram divas trešdaļas jeb 70% no visām čūsku sugām pasaulē.
Jaunums!!: Plaušas un Zalkšu dzimta · Redzēt vairāk »
Zīverts
Zīverts (saīsinājums Sv) ir jonizējošā starojuma efektīvās un ekvivalentās dozas SI sistēmas mērvienība.
Jaunums!!: Plaušas un Zīverts · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerikas upesūdrs
Ziemeļamerikas upesūdrs (Lontra canadensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).
Jaunums!!: Plaušas un Ziemeļamerikas upesūdrs · Redzēt vairāk »
Ziemeļbriedis
Ziemeļbriedis (Rangifer tarandus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) zīdītājs, kas pieder ziemeļbriežu ģintij (Rangifer).
Jaunums!!: Plaušas un Ziemeļbriedis · Redzēt vairāk »
Ziemeļu ziloņronis
Ziemeļu ziloņronis (Mirounga angustirostris) ir liela auguma roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītāju suga.
Jaunums!!: Plaušas un Ziemeļu ziloņronis · Redzēt vairāk »
Zirnekļi
Lēcējzirneklis Zirnekļi (Araneae) ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta.
Jaunums!!: Plaušas un Zirnekļi · Redzēt vairāk »
Zirnekļveidīgie
Zirnekļveidīgie (Arachnida) ir posmkāju tipa dzīvnieku klase.
Jaunums!!: Plaušas un Zirnekļveidīgie · Redzēt vairāk »
