Komunikācija

387 attiecības: "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219), Aļģirds, Abrenes apriņķis, Afanasijs Ordins-Naščokins, AirBaltic lidojumu galamērķi, Aklais Valentīns, Alūksne, Aleksandra Čaka iela (Rīga), Aleksandrs Žemčužņikovs, Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Matrosovs, Alise Freindliha, Andreass no Felves, Andrejs Auzāns, Andrejs Paļeckis, Andrejs Rubļovs (filma), Ansis Daumanis, Aronas pilskalns, Arvīds Sodums, Austrumslāvi, Austrumu Pareizticīgā baznīca, Autoceļš A2 (Latvija), Autoceļš R23 (Krievija), Autoceļš R56 (Krievija), Švarns, Ģederts Ramans (ģeogrāfs), Ģedimins, Ķēstutis, Žanis Bahs, Čiekurkalns (stacija), Ērmanis Magone, Ņevas kauja, Ņeveļa, Ādams Jende, Ārtavs, Baltijas jūras valstu padome, Balvu pareizticīgo baznīca, Batuhans, Bauskas novads, Bernds fon der Borhs, Bernhards Dīriķis, Beverīna, Borhi, Brūnais lācis, Brestļitovskas miera līgums, Burhards fon Dreilēbens, Cēsu vēsture, Dabrelis, Daugavpils ieņemšana (1941), Daumants, ..., Deltuva (zeme), Dmitrijs Voskresenskis, Dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I, Dzelzceļa līnija Pakalnieši—Kūdupe, Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava, Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava, Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava, Eberhards fon Monheims, Eduards Laursons, Edvīns Aleksanders-Sinklērs, Eima eima, Eiropas autoceļš E77, Eliass Pinuss, Emajegi, Ernests Eferts-Klusais, Ezekiels Gurevičs, Ferdinands Vrangelis, Frenks Māršs, Fricis Šaberts, Fromholds fon Fifhūzens, Gaujas koridors, Gaujas senieleja, Gaujienas viduslaiku pils, Gdova, Gerdenis, Gerhards fon Jorke, Gosvins fon Hērike, Gregors fon Bergs, Gulbenes paugurvalnis, Gustavs Boķis, Hanzas savienība, Haralds Rīpalu, Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps), Hovanski, Idumeja, Igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes (1223), Igaunijas brīvības cīņas, Igaunijas darba komūna, Igaunijas krievi, Igaunijas vēsture, Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227), III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, Inčukalna kauja, Iskolats, Ivans Goļicins, Ivans IV, Ivans Zaļits, Jakobs Delagardijs, Jamas Zapoļskas miera līgums, Jaunākā Livonijas atskaņu hronika, Jānis Fabriciuss, Jānis Greste, Jānis Kurelis, Jānis Laube, Jānis Miķelsons, Jānis Priede, Jānis Vīndedzis, Jānis Velmers, Jānis Veržbickis, Jānis Zankevics, Jūlija Peresiļda, Jūlijs Rozentāls, Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola, Jēkabpils Svētā Gara klosteris, Jēkabpils vecticībnieku baznīca, Jēkabs Jansons, Jehvi, Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle, Jezups Soikans, Johans fon Mengede, Jons Jablonskis, Juglas kaujas, Juhans Banērs, Juris Aploks, Kalevipoegs, Karagājieni uz Sontaganu, Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240), Katrīna Jagailiete, Kauja pie Otepē (1217), Kauja pie Puides (1218), Kauja pie Smoļinas, Kazaņas kremlis, Kārlis Baumanis (komunists), Kārlis Bļodnieks, Kārlis Goppers, Kārlis Jansons (tēlnieks), Kārlis Lobe, Kārlis Ulmanis, Kijivas kņaziene Olga, Kijivas Krievzeme, Kirumpejas pils, Kokle, Kokneses nodedzināšana (1208), Konrāds fon Fītinghofs, Konstantīns Budkēvičs, Konstantīns Mateuss, Konstantins Ostrožskis, Krasnogorodska, Krauķis, Krāsnas igauņi, Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā, Krievijas Federācijas apgabali, Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums, Krievijas Federācijas subjekti, Krievijas igauņi, Krievijas Impērijas ģerbonis, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Krievijas vēsture, Krievu Pareizticīgā baznīca, Krievu un lietuviešu karagājieni uz Cēsīm, Turaidu un Imeru (1221), Krievu—turku karš (1710—1711), Krievu—zviedru karš (1610—1617), Kristaps Nikolajs Radvils, Kriviči, Laila Balode, Lambsdorfi, Latgaļi, Latgales partizānu pulks, Latgales vēsture, Latgaliešu nacionālā atmoda, Latvijas autoceļi, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas diplomātisko misiju uzskaitījums, Latvijas galvenie autoceļi, Latvijas Gāze, Latvijas Komunistiskā partija, Latvijas krievi, Latvijas krievu vēsture, Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests, Latvijas Pareizticīgā Baznīca, Latvijas pilsētu un novadu sadraudzības partneru uzskaitījums, Latvijas Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā, Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Latvijas—Krievijas robeža, Lavri, Ledus kauja, Lembits, Letu gals, Letu karagājieni uz Krievzemi (1218—1219), Lielais Ziemeļu karš, Lielā atkāpšanās (1915), Lietuvas krusta kari, Lietuvas vēsture (1219—1295), Lietuvas—Maskavijas kari, Limbažu vēsture, Livonija, Livonijas karš, Livonijas krusta kari, Livonijas ordenis, Livonijas—Maskavijas kari, Longīns Ausējs, Lotigola, Lotigolas un Zemgales pakļaušana, Ludvigs Jānis Čiško, Ludzas pils, Ludzas vēsture, Malaja Višera, Marģers Gūtmanis, Marija Rezgale, Marijas iela (Rīga), Marks Luckis, Maskavija, Matīss Ārons, Mīna Herma, Meeksiella pskovensis, Meinards, Meluks, Metimnes pilskalns, Mihaels Andreass Barklajs de Tolli, Možaiskas līgums, Modests Musorgskis, Nalsene, Nikodems Rancāns, Nikolajs II Romanovs, Nikolajs Malta, Nikolajs Radvils Rudais, Nikolajs Rērihs, Nord-Express, Novgorodas apgabals, Odigitrija, Ogres rajons, Oldentornas pils, Operācija "Dūres sitiens", Opočka, Oskars Kalpaks, Oskars Lutss, Ostrova (Krievija), Ostrovas apriņķis (Pleskavas guberņa), Osvalds Nodevs, Otepē, Oto fon Luterbergs, Padomju republikas, Pagasts, Palkina, Panteras pozīcija, Pāvels Reifmans, Pēteris I, Pēteris Krāsotājs, Pečori, Pededzes pagasts, Piedruja, Pirmais karagājiens uz Jervu (1212), Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211), Pirmais pasaules karš, Pirmais pasaules karš Latvijā, Pirmā pasaules kara Austrumu fronte, Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi, Plāteres muiža, Pleskavas apgabals, Pleskavas aplenkums (1269), Pleskavas ezers, Pleskavas guberņa, Pleskavas kņazi, Pleskavas rajons, Pleskavas Republika, Pokrova kapi, Polockas kņazi, Polockas vēsture, Porhova, Prūsijas lietuvieši, Psammosteus maeandrinus, Rainis, Rauna, Rūdolfs Bangerskis, Rūdolfs Endrups, Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca, Rīgas un visas Latvijas metropolīts, Rīgas vēsture, Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca, Rēzeknes vēsture, Revala, Rihards Gustavs Borgelins, Roberts Bauze, Roberts Liepiņš, Romans Suta, Ropi, Rozula (novads), Sanktpēterburga, Sarkanā armija, Saules kauja, Sebežas nacionālais parks, Senlatvijas tautu kristianizēšana, Sergejs Civinskis, Sergejs Fjodorovs, Sergejs Trofimovs, Sergejs Vinogradovs, Seti (etnoss), Siguldas viduslaiku pils, Silvestrs Stodevešers, Slāvi, Smiltenes luterāņu baznīca, Staļina līnija, Staņislavs Bulaks-Balahovičs, Staņislavs Penkoslavskis, Stefans Batorijs, Straupe, Strevas kauja, Sudrabu Edžus, Svētā Matīsa dienas kauja, Talabu salas, Tartu, Tālava, Tālavas dalīšanas līgums, Tēvijas aizstāvja diena, Teizinas miera līgums, Teoderihs fon Bukshēvdens, Tihvina, Ugaunija, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā, Vaišvilks, Valdemārs Tone, Valentīns Sedovs, Valga (stacija), Valka, Valkas apriņķis, Valmiera, Valmieras draudzes novads, Valters fon Pletenbergs, Varibuls, Varigerbs, Vasknarva, Vītauts Dižais, Veļikaja, Veļikije Luki, Vendi (Livonija), Vennemars fon Brigenejs, Veronika Rozenbaha, Verska, Veru (stacija), VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu), Viļakas vēsture, Vidzeme, Viesnīca "Pēterburga" (Rīga), Vikingu laiki, Viktors Puskars, Vilhelms fon Fermors, Vilhelms fon Firstenbergs, Villijs Grīnbergs, Vitebskas apgabals, Vladimirs Svjatoslavičs, Volkenbergas pils, Votzeme, Vseslavs Bračislavičs, Zemgale (valsts), Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija, Ziemeļlatvijas brigāde, Ziemeļrietumu federālais apgabals, Ziemeļu fronte (Pirmais pasaules karš), Ziemeļu krusta kari, 1. latviešu atsevišķais bataljons, 12. armija (Krievijas Impērija), 1240. gads, 13. gadsimts, 14. gadsimts, 1480. gads, 15. armija (KSFPR), 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1), 1510. gads, 1581. gads, 16. Zemgales policijas bataljons, 1642. gads Latvijā, 1666. gads Latvijā, 19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2), 1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi, 1918. gads Latvijā, 1969. gada 2. novembra orkāns Latvijā, 1972. gads Latvijā, 1975. gads Latvijā, 2006. gada laikapstākļi Latvijā, 270. Abrenes sapieru bataljons, 42. ieroču SS grenadieru pulks, 862. gads. Izvērst indekss (337 vairāk) » « Shrink indekss

"Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219)

1219.

Jaunums!!: Pleskava un "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) · Redzēt vairāk »

Aļģirds

Aļģirds, arī Oļģerts (Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345.

Jaunums!!: Pleskava un Aļģirds · Redzēt vairāk »

Abrenes apriņķis

Abrenes apriņķis (līdz 1938. gadam Jaunlatgales apriņķis) bija Latvijas Republikas (1924—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1944—1945) administratīvi teritoriālā vienība.

Jaunums!!: Pleskava un Abrenes apriņķis · Redzēt vairāk »

Afanasijs Ordins-Naščokins

Afanasijs Ordins-Naščokins (ap 1606—1680) bija Krievijas caristes diplomāts, Kokneses vaivads Otrā Ziemeļu kara laikā (1656—1661).

Jaunums!!: Pleskava un Afanasijs Ordins-Naščokins · Redzēt vairāk »

AirBaltic lidojumu galamērķi

airBaltic lidojumu galamērķi ir saraksts ar Latvijas lidsabiedrības airBaltic galamērķiem no Rīgas, Viļņas un Tallinas lidostām.

Jaunums!!: Pleskava un AirBaltic lidojumu galamērķi · Redzēt vairāk »

Aklais Valentīns

Johans Lībeks (miris 1664), iespējams, īstajā vārdā — Jānis Lībietis, plašāk pazīstams pēc iesaukas Aklais Valentīns, bija latviešu partizānu vadonis Kurzemes hercogistē Otrā Ziemeļu kara laikā.

Jaunums!!: Pleskava un Aklais Valentīns · Redzēt vairāk »

Alūksne

Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.

Jaunums!!: Pleskava un Alūksne · Redzēt vairāk »

Aleksandra Čaka iela (Rīga)

Aleksandra Čaka iela ir Rīgas maģistrālā iela, robeža starp Centra rajona Centra apkaimi un Latgales priekšpilsētas Avotu ielas (Avotu) un Grīziņkalna apkaimēm.

Jaunums!!: Pleskava un Aleksandra Čaka iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Žemčužņikovs

Aleksandrs Žemčužņikovs (dzimis, miris) bija krievu rakstnieks un dzejnieks, viens no Kozjmas Prutkova autoriem.

Jaunums!!: Pleskava un Aleksandrs Žemčužņikovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Kalējs

Aleksandrs Kalējs (—) bija latviešu virsnieks, Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas armijas ģenerālis (1927).

Jaunums!!: Pleskava un Aleksandrs Kalējs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Matrosovs

Aleksandrs Matrosovs Aleksandrs Matrosovs (—) bija pazīstams PSRS armijas kareivis Otrajā pasaules karā.

Jaunums!!: Pleskava un Aleksandrs Matrosovs · Redzēt vairāk »

Alise Freindliha

Alise Freindliha (dzimusi) ir padomju / krievu teātra un kino aktrise.

Jaunums!!: Pleskava un Alise Freindliha · Redzēt vairāk »

Andreass no Felves

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Andreass no Felves, kas parasti dēvēts par Andreasu no Štīrijas (vācu: Andreas von Stirland) vai Andreasu Štuklandu (latīņu: Andreas a Stucklant, Andreas à Stockland), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs (1240.-41. un 1248.-53. gados).

Jaunums!!: Pleskava un Andreass no Felves · Redzēt vairāk »

Andrejs Auzāns

Andrejs Auzāns (—) bija latviešu topogrāfs un astronoms, latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas armijas ģenerālis.

Jaunums!!: Pleskava un Andrejs Auzāns · Redzēt vairāk »

Andrejs Paļeckis

Andrejs Paļeckis (miris 1592. gadā) bija Krievijas caristes kņazs un vojevoda cara Ivana IV laikā, tai skaitā piedalījās Livonijas karā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Pleskava un Andrejs Paļeckis · Redzēt vairāk »

Andrejs Rubļovs (filma)

"Andrejs Rubļovs" ir krievu režisora Andreja Tarkovska 1966.

Jaunums!!: Pleskava un Andrejs Rubļovs (filma) · Redzēt vairāk »

Ansis Daumanis

Ansis Daumanis (1885—1920) bija padomju sabiedriskais un militārais darbinieks.

Jaunums!!: Pleskava un Ansis Daumanis · Redzēt vairāk »

Aronas pilskalns

Aronas pilskalns (arī Gultas kalns) ir pilskalns, kas atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, blakus autoceļam P37 (Pļaviņas—Madona—Gulbene), apmēram 4 km uz austrumiem no Bērzaunes.

Jaunums!!: Pleskava un Aronas pilskalns · Redzēt vairāk »

Arvīds Sodums

Arvīds Sodums (–) bija Austrālijā dzīvojošs latviešu grafiķis, grāmatu ilustrators un zīmētājs, televīzijas dizainers, dekoratīvo mākslas audumu metu autors, lietišķās mākslas izdevumu un izstāžu iekārtotājs.

Jaunums!!: Pleskava un Arvīds Sodums · Redzēt vairāk »

Austrumslāvi

Austrumslāvu ciltis 8. un 9. gadsimtā Austrumslāvi ir austrumslāvu valodās runājošu slāvu kopa, kas valodas un kultūras ziņā ir atšķirīga no rietumslāviem un dienvidslāviem.

Jaunums!!: Pleskava un Austrumslāvi · Redzēt vairāk »

Austrumu Pareizticīgā baznīca

Austrumu pareizticīgo īpatsvars pasaules valstīs Austrumu Pareizticīgā baznīca jeb Austrumu Ortodoksā baznīca, oficiāli Ortodoksā Katoliskā baznīca, ir otra lielākā kristīgā baznīca pasaulē.

Jaunums!!: Pleskava un Austrumu Pareizticīgā baznīca · Redzēt vairāk »

Autoceļš A2 (Latvija)

; uz Alderiem; uz Launkalni; uz Vecpiebalgu; uz Smilteni; uz Palsmani; uz Ūdrupi; uz Virešiem; uz Virešiem; uz Lejasciemu; uz Valku; uz Gaujienu; uz Trapeni, Zeltiņiem; uz Api; uz Api; uz Api, Alūksni; uz Alūksni; uz Alūksni | | A2 autoceļš Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene) jeb Vidzemes (Pleskavas) šoseja ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Latvijas galvaspilsētu Rīgu ar Igaunijas robežu Veclaicenes pagastā.

Jaunums!!: Pleskava un Autoceļš A2 (Latvija) · Redzēt vairāk »

Autoceļš R23 (Krievija)

R23 Krievijas federālo autoceļu kartē (pēc 2018). Autoceļš R23 "Pleskava" (Р-23 «Псков», līdz 2018. gadam M-20) ir Krievijas Federācijas federālais autoceļš un daļa no Eiropas autoceļu maršruta E95, kas no Pēterburgas ved līdz Baltkrievijas robežai un tālāk turpinās kā Baltkrievijas autoceļš M8.

Jaunums!!: Pleskava un Autoceļš R23 (Krievija) · Redzēt vairāk »

Autoceļš R56 (Krievija)

R56 Krievijas federālo autoceļu kartē (2016). Autoceļš R56 (Автодорога Р56) ir Krievijas Federācijas federālais autoceļš, kas savieno Veļikijnovgorodu ar Pleskavu.

Jaunums!!: Pleskava un Autoceļš R56 (Krievija) · Redzēt vairāk »

Švarns

Švarns vai Švarno Daņilovičs (ap 1230. gadu — ap 1270. gadu), kristītais vārds Ivans, bija Galīcijas-Volīnijas rietumu daļas valdnieks (1264—1269, kopā ar savu vecāko brāli Ļevu Daņiloviču).

Jaunums!!: Pleskava un Švarns · Redzēt vairāk »

Ģederts Ramans (ģeogrāfs)

Ģederts Ramans (dzimis 1889. gada 27. javārī Ceraukstes pagastā; miris 1964. gada 9. aprīlī Rīgā) bija latviešu ģeogrāfs, Latvijas Universitātes profesors, strādāja pie problēmas par Latvijas iedalījumu ģeogrāfiskos reģionos.

Jaunums!!: Pleskava un Ģederts Ramans (ģeogrāfs) · Redzēt vairāk »

Ģedimins

Ģedimins (dzimis ap 1275. gadu, miris 1341. gada beigās) bija Lietuvas dižkunigaitis (1316—1341), Ģedimina dinastijas (vēlākās Jagellonu dinastijas) aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē.

Jaunums!!: Pleskava un Ģedimins · Redzēt vairāk »

Ķēstutis

Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.

Jaunums!!: Pleskava un Ķēstutis · Redzēt vairāk »

Žanis Bahs

Žanis Bahs, arī Žanis Bachs (1885-1941) bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis (1936), nogalināts Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.

Jaunums!!: Pleskava un Žanis Bahs · Redzēt vairāk »

Čiekurkalns (stacija)

Čiekurkalns ir dzelzceļa stacija Rīgas Vidzemes priekšpilsētā.

Jaunums!!: Pleskava un Čiekurkalns (stacija) · Redzēt vairāk »

Ērmanis Magone

Ērmanis Magone bija latviešu izcelsmes padomju militārais darbinieks, ģenerālmajors.

Jaunums!!: Pleskava un Ērmanis Magone · Redzēt vairāk »

Ņevas kauja

Ņevas kauja ir Novgorodas pirmajā hronikā minēta kauja, kas it kā notika Ņevas upes krastā starp skandināvu sirotājiem un Zelta Ordai pakļautās Novgorodas republikas karaspēkiem Somijas krusta karu laikā.

Jaunums!!: Pleskava un Ņevas kauja · Redzēt vairāk »

Ņeveļa

Ņeveļa ir pilsēta Neveļas ezera krastā Pleskavas apgabalā Krievijā, Neveļas rajona centrs.

Jaunums!!: Pleskava un Ņeveļa · Redzēt vairāk »

Ādams Jende

Ādams Jende (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs, mācību un bērnu grāmatu autors.

Jaunums!!: Pleskava un Ādams Jende · Redzēt vairāk »

Ārtavs

Gotlandes ērtugs (''örtug''). Vilhelma fon Frimersheima laikā (1364—1385) kaltais ārtavs (artigs). Konrāda fon Fītinghofa laikā (1401—1413) kaltais ārtavs (artigs). Ārtavs, artavs jeb artigs bija viduslaiku Ziemeļeiropas valstu monēta, ko līdz 1422.

Jaunums!!: Pleskava un Ārtavs · Redzēt vairāk »

Baltijas jūras valstu padome

Baltijas jūras valstu padomes dalībvalstis un novērotājvalstis (līdz 2022). Baltijas jūras valstu padome (BJVP) ir starpvaldību organizācija, kuras darbs ir strukturēts atbilstoši trīs prioritārajām jomām: reģionālā identitāte, drošs reģions, kā arī ilgtspējīgs un plaukstošs reģions.

Jaunums!!: Pleskava un Baltijas jūras valstu padome · Redzēt vairāk »

Balvu pareizticīgo baznīca

Balvu Vissvētākās Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgo baznīca ir Latvijas pareizticīgās baznīcas dievnams Balvu novada Balvos.

Jaunums!!: Pleskava un Balvu pareizticīgo baznīca · Redzēt vairāk »

Batuhans

Batuhans arī Batijs (dzimis ap 1207. gadu, miris 1255. gadā) bija Čingishana vecākā dēla Džuči dēls, Zilās Ordas valdnieks un, kopā ar Ordahanu, Zelta Ordas dibinātājs.

Jaunums!!: Pleskava un Batuhans · Redzēt vairāk »

Bauskas novads

Bauskas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Pleskava un Bauskas novads · Redzēt vairāk »

Bernds fon der Borhs

šiliņa monētas. Bernds fon der Borhs (vācu: Bernd von der Borch, latīņu: Bernhardus von der Borch) jeb Bernhards Borhs bija Livonijas ordeņa mestrs 1472.I-1483.18.XI, līdz Romas pāvests viņu atcēla no amata.

Jaunums!!: Pleskava un Bernds fon der Borhs · Redzēt vairāk »

Bernhards Dīriķis

Bernhards Dīriķis (dzimis, miris) bija latviešu žurnālists, sabiedrisks darbinieks, jaunlatviešu kustības dalībnieks.

Jaunums!!: Pleskava un Bernhards Dīriķis · Redzēt vairāk »

Beverīna

Beverīnas (''Beverin'') iespējamā lokalizācija Tālavas valstī (1185-1230). Beverīna jeb Bebernīne vai Bitarīna bija Tālavas latgaļu vecākā Tālivalža pils, kurā viņš valdījis līdz 1213.

Jaunums!!: Pleskava un Beverīna · Redzēt vairāk »

Borhi

Borhu dzimtas ģerbonis Grāfu Borhu dzimtas ģerbonis Varakļānu muižas kungu māja (1789) Preiļu muižas kapela (1817) ar Borhu dzimtas kapenēm zem tās Preiļu muižas kungu māja pirms atjaunošanas (2007) Borhi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči Livonijā izsekojami līdz 15.

Jaunums!!: Pleskava un Borhi · Redzēt vairāk »

Brūnais lācis

Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Pleskava un Brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.

Jaunums!!: Pleskava un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Burhards fon Dreilēbens

Jurģa nakts sacelšanās apspiešana Neihauzenes pils drupas Burhards fon Dreilēbens (vācu Borchart van Dreinlove, Borchart van Dreyleven, latīņu: Borchardus a Dreyleven) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1340.

Jaunums!!: Pleskava un Burhards fon Dreilēbens · Redzēt vairāk »

Cēsu vēsture

Skats uz Livonijas karā daļēji cietušo Cēsu cietoksni 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva) Cēsu vēsture aptver laika periodu no Cēsu dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Pleskava un Cēsu vēsture · Redzēt vairāk »

Dabrelis

Dabrelis (latīniski: senior terrae Dabrelis, miris 1211. gadā) bija Turaidas līvu zemes Gaujas kreisā krasta ("Dabreļa daļas") vecākais, kas piedalījās krusta karos Līvzemē un Igaunijā (1206-1211).

Jaunums!!: Pleskava un Dabrelis · Redzēt vairāk »

Daugavpils ieņemšana (1941)

Vācu lidmašīna blakus padomju lidmašīnai, Daugavpils lidlauks Padomju BT tanki Daugavpils pēc ugunsgrēka Daugavpils ieņemšana (1941) bija nacistiskās Vācijas bruņoto spēku uzbrukuma operācija 1941. gada Latvijas vācu okupācijas pirmajā nedēļā, kas vainagojās ar Daugavpils ieņemšanu.

Jaunums!!: Pleskava un Daugavpils ieņemšana (1941) · Redzēt vairāk »

Daumants

Daumants bija Nalsenes kunigaitis, kas piedalījās sazvērestībā pret Lietuvas karali Mindaugu.

Jaunums!!: Pleskava un Daumants · Redzēt vairāk »

Deltuva (zeme)

Lietavas zemes ķēniņa Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm (Deltuvu, Nalseni un Alseni) ap 1260.gadu. Deltuvas zeme pletās uz rietumiem no tagadējās Ukmerģes. Deltuva, hronikās — Deviltava (senkrievu: Дѧвол̑тва) bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 13.

Jaunums!!: Pleskava un Deltuva (zeme) · Redzēt vairāk »

Dmitrijs Voskresenskis

Dmitrijs Voskresenskis, baznīcas vārds Sergijs (Митрополи́т Се́ргий, 1897—1944) bija Viļņas un Lietuvas metropolīts, Igaunijas un Latvijas pareizticīgo baznīcas patriarhālais eksarhs (Митрополит Виленский и Литовский, Патриарший ЭкзархЛатвии и Эстонии, 1941—1944).

Jaunums!!: Pleskava un Dmitrijs Voskresenskis · Redzēt vairāk »

Dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I

Ilzēnu stacija Posms Rēzekne I—Kleperova, skatoties no līnijas Krustpils—Rēzekne II tilta Ieeja Pureņu stacijā Dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I ir dzelzceļa līnija Latvijā, kas savieno valsts robežu ar Krieviju (5 km no Kārsavas stacijas) ar Rēzeknes pilsētu (stacija Rēzekne I).

Jaunums!!: Pleskava un Dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I · Redzēt vairāk »

Dzelzceļa līnija Pakalnieši—Kūdupe

Līnijas karte Vilcienu kustības saraksts Pakalniešu—Kūdupes līnijā 1940. gada vasarā1940.g. vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA. Dzelzceļa līnija Pakalnieši—Kūdupe bija 29,9 km garš dzelzceļa atzars no dzelzceļa līnijas Gulbene—Abrene.

Jaunums!!: Pleskava un Dzelzceļa līnija Pakalnieši—Kūdupe · Redzēt vairāk »

Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava

Dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava karte ar atzariem uz Rīgu un Kēnigsbergu (1862). Varšavas stacija Pēterburgā ap 1900. gadu Pleskavas stacija Rēzeknes stacija pēc 1905. gada Daugavpils dzelzceļa stacija ap 1900. gadu Senākais dzelzceļa tilts pār Daugavas upi Daugavpilī Viļņas dzelzceļa stacija ap 1915. gadu Grodņas dzelzceļa stacija pirms 1915. gada Pēterburgas stacija Varšavā (Prāgas priekšpilsētā) Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava bija 1852. — 1862.

Jaunums!!: Pleskava un Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava · Redzēt vairāk »

Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava

Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija (1910). Siguldas dzelzceļa stacija pirms 1914. gada. Cēsu dzelzceļa stacija pirms 1914. gada. Valmieras dzelzceļa stacija 1930. gados. Valkas dzelzceļa stacija (Valka I). Veravas dzelzceļa stacija pirms 1914. gada. Pleskavas dzelzceļa stacija. Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava ir 1886.—1889.

Jaunums!!: Pleskava un Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava · Redzēt vairāk »

Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava

Maskavas-Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līnijas (1909). Ventspils dzelzceļa stacija. Novosokoļņiku dzelzceļa stacija - savienojuma vieta ar Pēterburgas-Vitebskas dzelzceļa līniju (1904). Ventspils (tagad Rīgas) dzelzceļa stacija Maskavā. Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava bija 1869.-1904.

Jaunums!!: Pleskava un Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava · Redzēt vairāk »

Eberhards fon Monheims

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa iekarojumi Eberhards fon Monheims bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs 1328.-1340.24.VI, atteicies no amata.

Jaunums!!: Pleskava un Eberhards fon Monheims · Redzēt vairāk »

Eduards Laursons

Eduards Laursons (1876—1950) bija latviešu skolotājs, kooperācijas propagandists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Pleskava un Eduards Laursons · Redzēt vairāk »

Edvīns Aleksanders-Sinklērs

Sers Edvīns Aleksanders-Sinklērs, arī Edvīns Sinklērs (1865—1945), bija Britu impērijas karaflotes virsnieks, admirālis.

Jaunums!!: Pleskava un Edvīns Aleksanders-Sinklērs · Redzēt vairāk »

Eima eima

"Eima, eima" ir starptautisks deju festivāls, kas norisinās Balvos.

Jaunums!!: Pleskava un Eima eima · Redzēt vairāk »

Eiropas autoceļš E77

| | E77 ir A klases Ziemeļu-Dienvidu Eiropas autoceļš, kas savieno Pleskavu ar Budapeštu.

Jaunums!!: Pleskava un Eiropas autoceļš E77 · Redzēt vairāk »

Eliass Pinuss

Eliass Pinuss vai Iļja Pinuss, pēc 1934.

Jaunums!!: Pleskava un Eliass Pinuss · Redzēt vairāk »

Emajegi

Emajegi ir upe Igaunijā, kas iztek no Vertsjerva un ietek Peipusa ezerā.

Jaunums!!: Pleskava un Emajegi · Redzēt vairāk »

Ernests Eferts-Klusais

Ernests Eferts (1889—1927), saukts arī Ernests Eferts-Klusais, bija latviešu rakstnieks, literatūrkritiķis, sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Pleskava un Ernests Eferts-Klusais · Redzēt vairāk »

Ezekiels Gurevičs

200px Ezekiels Gurevičs (dzimis, miršanas datums nav zināms) bija Latvijas ebreju ārsts, Krievijas Impērijas Valsts Domes IV sasaukuma deputāts no Kurzemes guberņas.

Jaunums!!: Pleskava un Ezekiels Gurevičs · Redzēt vairāk »

Ferdinands Vrangelis

Ferdinands Frīdrihs Georgs Ludvigs fon Vrangelis (dzimis, miris) bija vācbaltu izcelsmes Krievijas flotes virsnieks, polārpētnieks, ģeogrāfs un valstsvīrs, admirālis, viens no Krievijas Ģeogrāfijas biedrības dibinātājiem, Jūras lietu ministrijas vadītājs, Krievijas Amerikas 6.

Jaunums!!: Pleskava un Ferdinands Vrangelis · Redzēt vairāk »

Frenks Māršs

Frenks Greiems Māršs (1875—1957), bija Britu impērijas armijas virsnieks, ģenerālmajors.

Jaunums!!: Pleskava un Frenks Māršs · Redzēt vairāk »

Fricis Šaberts

Fricis Šaberts (dzimis, miršanas datums nav zināms) bija latviešu policijas darbinieks un politiķis.

Jaunums!!: Pleskava un Fricis Šaberts · Redzēt vairāk »

Fromholds fon Fifhūzens

Fromholds fon Fifhūzens (latīņu: Vromoldus à Funffhausen, pazīstams arī kā Bromholds, miris 1369. gada 28. decembrī), bija Rīgas arhibīskaps no 1348.

Jaunums!!: Pleskava un Fromholds fon Fifhūzens · Redzēt vairāk »

Gaujas koridors

Gaujas koridors kā šķirtne starp Rīgas arhibīskapijas divām daļām 1534. gada kartē. Galvenās pilis Sigulda (''Segewold''), Cēsis (''Wenden'') un Valmiera (''Wolmar''). Gaujas koridors bija Livonijas ordeņa zemju josla Gaujas baseina vidustecē, pa kuru gāja Rīgas-Pleskavas tirdzniecības maģistrāles svarīgākie maršruti.

Jaunums!!: Pleskava un Gaujas koridors · Redzēt vairāk »

Gaujas senieleja

Siguldā Gaujas ieleja pie Siguldas Gaujas senieleja jeb senleja ir teritorija abpus Gaujas upei.

Jaunums!!: Pleskava un Gaujas senieleja · Redzēt vairāk »

Gaujienas viduslaiku pils

Skats uz Gaujienas baznīcu un viduslaiku pilsdrupām (18. gs.). Gaujienas pils rekonstrukcija pēc 1911. gada K. Levisa of Menāra veikto izrakumu datiem. Ar melnu krāsu iezīmēti saglabājušies mūru fragmenti. Gaujienas viduslaiku pilsdrupas ar galveno pili (b) un priekšpils ziemeļrietumu torni (c) no Broces kolekcijas (1790). Gaujienas pilsdrupas no Pauluči albuma (1830). Gaujienas viduslaiku pils, agrāk Atzeles pils (sākotnēji Adsellen, Atzel) bija Livonijas ordeņa Adzeles komtura galvenā pils 13.-14.

Jaunums!!: Pleskava un Gaujienas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Gdova

Gdova ir pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Gdovas rajona centrs, apmēram 1,5 kilometrus no Peipusa ezera krasta.

Jaunums!!: Pleskava un Gdova · Redzēt vairāk »

Gerdenis

Gerdenis (vai Girdenis) bija Polockas kņazs Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu karu laikā no 1263.

Jaunums!!: Pleskava un Gerdenis · Redzēt vairāk »

Gerhards fon Jorke

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" — "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Gerhards fon Jorke jeb Jorks (York), jeb Konrāds Joks (latīņu: Conradus a Joke) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1309.

Jaunums!!: Pleskava un Gerhards fon Jorke · Redzēt vairāk »

Gosvins fon Hērike

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Gosvins fon Hērike (miris 1359. gada 10. novembrī) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1345.

Jaunums!!: Pleskava un Gosvins fon Hērike · Redzēt vairāk »

Gregors fon Bergs

Gregors fon Bergs (1765—1838) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas ģenerālis (1789), Tallinas komendants un kara gubernators (1828-1832).

Jaunums!!: Pleskava un Gregors fon Bergs · Redzēt vairāk »

Gulbenes paugurvalnis

Gulbenes paugurvalnis ir gala morēnu pauguraine, kas šķērso Vidzemes austrumu daļu Gulbenes un Madonas novadā.

Jaunums!!: Pleskava un Gulbenes paugurvalnis · Redzēt vairāk »

Gustavs Boķis

Gustavs Boķis (1896—1938) bija padomju militārais darbinieks, divīzijas komandieris.

Jaunums!!: Pleskava un Gustavs Boķis · Redzēt vairāk »

Hanzas savienība

Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Pleskava un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »

Haralds Rīpalu

Haralds Rīpalu (līdz 1938. gadam Haralds Reibahs; —) bija Igaunijas armijas un vēlāk Igauņu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: Pleskava un Haralds Rīpalu · Redzēt vairāk »

Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps)

Leales bīskapa Hermaņa zīmogs. Apliecošais uzraksts HERMANNUS:DEI:GRA(TIA):LEALENSIS:EP(ISCOPU)S. Hermanis fon Bukshēvdens jeb Hermanis no Bukshēvdenas (latīņu tekstos: de Bekeshovede, Bickeshovede, Bikeshovde, Beckeshovede, vācu tekstos: Buxhöveden, Buxöhvden, Bukshöwden, *1163, †1248) bija Rīgas bīskapa Alberta brālis, otrais Igaunijas jeb Leales bīskaps un pirmais Tērbatas bīskaps.

Jaunums!!: Pleskava un Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps) · Redzēt vairāk »

Hovanski

Kņazu Hovansku dzimtas ģerbonis (1798). Hovanski bija sena Lietuvas dižkunigaitijas un Krievijas caristes augstmaņu dzimta no 15.

Jaunums!!: Pleskava un Hovanski · Redzēt vairāk »

Idumeja

Idumeja, arī Idums bija zeme ar jauktu iedzīvotāju (līvu un latgaļu) sastāvu (1207—1218).

Jaunums!!: Pleskava un Idumeja · Redzēt vairāk »

Igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes (1223)

1223.

Jaunums!!: Pleskava un Igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes (1223) · Redzēt vairāk »

Igaunijas brīvības cīņas

Igaunijas brīvības cīņas bija karš par neatkarīgu Igaunijas valsti no Sarkanās armijas iebrukuma 1918.

Jaunums!!: Pleskava un Igaunijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Igaunijas darba komūna

Igaunijas darba komūna bija Padomju Krievijas militārā iebrukuma rezultātā izveidota komunistu valsts mūsdienu Igaunijas teritorijā, kas 1918.—1919.

Jaunums!!: Pleskava un Igaunijas darba komūna · Redzēt vairāk »

Igaunijas krievi

Krievu valodas izplatība Igaunijā pēc Igaunijas 2000. gada tautas skaitīšanas datiem Igaunijas krievi ir krievu tautības iedzīvotāji Igaunijā.

Jaunums!!: Pleskava un Igaunijas krievi · Redzēt vairāk »

Igaunijas vēsture

Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Pleskava un Igaunijas vēsture · Redzēt vairāk »

Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)

Igaunijas zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu otrais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Igaunijas zemju iedzīvotāji.

Jaunums!!: Pleskava un Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) · Redzēt vairāk »

III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Trešajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1888). Latviešu trešie vispārīgie dziedāšanas svētki notika no 1888. gada 18. līdz Rīgas esplanādē.

Jaunums!!: Pleskava un III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki · Redzēt vairāk »

Inčukalna kauja

Inčukalna kauja (- "sagrāve pie Inčukalna") bija Latvijas landesvēra aizsardzības operācija 1918.

Jaunums!!: Pleskava un Inčukalna kauja · Redzēt vairāk »

Iskolats

Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Pleskava un Iskolats · Redzēt vairāk »

Ivans Goļicins

Ivans Goļicins (miris 1582. vai 1583. gadā) bija Krievijas caristes kņazs, bajārs (no 1574. gada) un vojevoda cara Ivana IV laikā, tai skaitā piedalījās Livonijas karā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Pleskava un Ivans Goļicins · Redzēt vairāk »

Ivans IV

Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.

Jaunums!!: Pleskava un Ivans IV · Redzēt vairāk »

Ivans Zaļits

Ivans Zaļits (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes skolotājs un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Pleskava un Ivans Zaļits · Redzēt vairāk »

Jakobs Delagardijs

Grāfs Jakobs Delagardijs vai Jakobs Delagardi (vai arī Jakobs de la Gardijs,,, Rēvele —, Stokholma) bija Zviedrijas militārais un valsts darbinieks, feldmaršals (1620).

Jaunums!!: Pleskava un Jakobs Delagardijs · Redzēt vairāk »

Jamas Zapoļskas miera līgums

Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.

Jaunums!!: Pleskava un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Jaunākā Livonijas atskaņu hronika

Livonijas atskaņu hronikas titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872). Jaunākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku (vācu: Die jüngere livländische Reimchronik) ir trešā senākā Livonijas hronika aiz Vecākās atskaņu hronikas un Livonijas Indriķa hronikas par notikumiem, kas vēsta par notikumiem Livonijas konfederācijas valstīs un kaimiņzemēs 1315.-1348.

Jaunums!!: Pleskava un Jaunākā Livonijas atskaņu hronika · Redzēt vairāk »

Jānis Fabriciuss

Jānis Fabriciuss ( —) bija latviešu strēlnieks, Sarkanās armijas komisārs, kara un padomju politiskais darbinieks.

Jaunums!!: Pleskava un Jānis Fabriciuss · Redzēt vairāk »

Jānis Greste

Jānis Greste (1876—1951) bija Latvijas pedagogs un ģeologs.

Jaunums!!: Pleskava un Jānis Greste · Redzēt vairāk »

Jānis Kurelis

Jānis Kurelis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Pleskava un Jānis Kurelis · Redzēt vairāk »

Jānis Laube

Jānis Laube (1889—1938) bija latviešu izcelsmes padomju valsts un militārais darbinieks un čekists.

Jaunums!!: Pleskava un Jānis Laube · Redzēt vairāk »

Jānis Miķelsons

Jānis Miķelsons (1888-1954) bija latviešu ārsts internists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors.

Jaunums!!: Pleskava un Jānis Miķelsons · Redzēt vairāk »

Jānis Priede

Jānis Priede (1874-1969) bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, 6. Rīgas kājnieku pulka komandieris (1920–1925), Latgales divīzijas (1925), vēlāk Vidzemes divīzijas komandiera palīgs (1925-1931), ģenerālis.

Jaunums!!: Pleskava un Jānis Priede · Redzēt vairāk »

Jānis Vīndedzis

Jānis Vīndedzis (1892-1926) bija viens no Latgales partizānu pulka dibinātājiem, pulkvedis-leitnants (1920).

Jaunums!!: Pleskava un Jānis Vīndedzis · Redzēt vairāk »

Jānis Velmers

Jānis Velmers (dzimis, miršanas datums nav zināms) bija Latvijas politiķis.

Jaunums!!: Pleskava un Jānis Velmers · Redzēt vairāk »

Jānis Veržbickis

Jānis Veržbickis (—) bija poļu izcelsmes Latvijas jurists un politiķis.

Jaunums!!: Pleskava un Jānis Veržbickis · Redzēt vairāk »

Jānis Zankevics

Jānis Zankevics (— 1968. gada marts) bija Latvijas policists un politiķis.

Jaunums!!: Pleskava un Jānis Zankevics · Redzēt vairāk »

Jūlija Peresiļda

Jūlija Peresiļda (Юлия Сергеевна Пересильд, dzimusi) ir Krievijas teātra un kino aktrise, kosmonaute.

Jaunums!!: Pleskava un Jūlija Peresiļda · Redzēt vairāk »

Jūlijs Rozentāls

Jūlijs Rozentāls (1891—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Pleskava un Jūlijs Rozentāls · Redzēt vairāk »

Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola

Vecā Jēkabpils tirdzniecības skolas ēka pie katoļu baznīcas. Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola, 1910. gadi. Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola bija viena no Jēkabpils skolām, kas darbojās no 1904.

Jaunums!!: Pleskava un Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola · Redzēt vairāk »

Jēkabpils Svētā Gara klosteris

Svētā Gara klosteris Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca Svētā Gara baznīca Jēkabpils Svētā Gara klosteris ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas vīriešu klosteris, kas atrodas Jēkabpilī, Brīvības ielā 200.

Jaunums!!: Pleskava un Jēkabpils Svētā Gara klosteris · Redzēt vairāk »

Jēkabpils vecticībnieku baznīca

Jēkabpils vecticībnieku baznīca Jēkabpils vecticībnieku baznīca ir viens no Jēkabpils dievnamiem un kultūrvēsturiskiem objektiem.

Jaunums!!: Pleskava un Jēkabpils vecticībnieku baznīca · Redzēt vairāk »

Jēkabs Jansons

Jēkabs Jansons (dzimis, miršanas datums nav zināms) bija latviešu politiķis.

Jaunums!!: Pleskava un Jēkabs Jansons · Redzēt vairāk »

Jehvi

Jehvi ir pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumos, Austrumviru apriņķa administratīvais centrs.

Jaunums!!: Pleskava un Jehvi · Redzēt vairāk »

Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle

Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle Katedrāles ikonostass Jelgavas Sv.

Jaunums!!: Pleskava un Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle · Redzēt vairāk »

Jezups Soikans

Jezups Soikans (1889—1930) bija latviešu virsnieks, vēlāk skolotājs un Ludzas apriņķa priekšnieks (1924—1928).

Jaunums!!: Pleskava un Jezups Soikans · Redzēt vairāk »

Johans fon Mengede

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Johans fon Mengede, saukts Osthofs (Johann von Mengede, genannt Osthof, latīņu: Johannes Osthof a Mengden) jeb Jānis Mengdens bija Livonijas ordeņa mestrs 1450.IX-1469.15.

Jaunums!!: Pleskava un Johans fon Mengede · Redzēt vairāk »

Jons Jablonskis

Jons Jablonskis (dzimis, miris) bija lietuviešu valodnieks un viens no lietuviešu literārās valodas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Pleskava un Jons Jablonskis · Redzēt vairāk »

Juglas kaujas

Cēsu un Juglas kaujas Juglas kauju piemineklis Juglas kaujas (— Rīgas kauja) bija Latvijas brīvības cīņu laikā notikušo Cēsu kauju noslēdzošā fāze, kas beidzās līdz ar Strazdumuižas pamiera parakstīšanu 1919.

Jaunums!!: Pleskava un Juglas kaujas · Redzēt vairāk »

Juhans Banērs

Juhans Banērs. Juhans (Jans) Banērs (1596–1641) bija zviedru valstsvīrs, feldmaršals (1634).

Jaunums!!: Pleskava un Juhans Banērs · Redzēt vairāk »

Juris Aploks

Juris Aploks (1893—1938) bija latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk padomju militārais darbinieks.

Jaunums!!: Pleskava un Juris Aploks · Redzēt vairāk »

Kalevipoegs

Oskara Kallisa ilustrācija "Kalevipoegs". Kalevipoegs (latviskojot — Kaleva dēls"Latvijas Kareivis" (24.02.1938.)) ir igauņu eposs, kuru uz tautas dziesmu un teiku pamata 19. gadsimta vidū izveidoja igauņu literāts Frīdrihs Reinholds Kreicvalds.

Jaunums!!: Pleskava un Kalevipoegs · Redzēt vairāk »

Karagājieni uz Sontaganu

Karagājieni uz Sontaganu var būt.

Jaunums!!: Pleskava un Karagājieni uz Sontaganu · Redzēt vairāk »

Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Tērbatas bīskapa igauņu vasaļu, Livonijas ordeņa un Dānijas karaļa vasaļu karagājiens notika uz Pleskavai (kartē - ''Pskov'') pakļautajām zemēm. 1240.

Jaunums!!: Pleskava un Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240) · Redzēt vairāk »

Katrīna Jagailiete

Lūkasa Krānaha glezna, ap 1553.) Katrīna Jagailiete (1526—1583), bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Somijas hercogiene (no 1562), vēlāk Zviedrijas karaļa sieva (no 1568).

Jaunums!!: Pleskava un Katrīna Jagailiete · Redzēt vairāk »

Kauja pie Otepē (1217)

1217.

Jaunums!!: Pleskava un Kauja pie Otepē (1217) · Redzēt vairāk »

Kauja pie Puides (1218)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Puides kauja notika uz dienvidiem no Vircezera, aptuveni pusceļā starp Valmieru un Tartu (kartē - ''Wolmar'' un ''Dorpat''). 1218.

Jaunums!!: Pleskava un Kauja pie Puides (1218) · Redzēt vairāk »

Kauja pie Smoļinas

Kauja pie Smoļinas ezera notika 1502.

Jaunums!!: Pleskava un Kauja pie Smoļinas · Redzēt vairāk »

Kazaņas kremlis

Kazaņas kremlis ir vēsturisks nocietināts celtņu komplekss, kas atrodas Krievijas Tatarstānas galvaspilsētas Kazaņas centrā pie Kazankas upes ieteces Volgā un viens no pilsētas simboliem.

Jaunums!!: Pleskava un Kazaņas kremlis · Redzēt vairāk »

Kārlis Baumanis (komunists)

Kārlis Baumanis (1892—1937) bija latviešu komunists.

Jaunums!!: Pleskava un Kārlis Baumanis (komunists) · Redzēt vairāk »

Kārlis Bļodnieks

Kārlis Bļodnieks (—) bija Latvijas dzelzceļa virsvaldes direktors.

Jaunums!!: Pleskava un Kārlis Bļodnieks · Redzēt vairāk »

Kārlis Goppers

Kārlis Goppers (—) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.

Jaunums!!: Pleskava un Kārlis Goppers · Redzēt vairāk »

Kārlis Jansons (tēlnieks)

Kārlis Jansons (dzimis Nītaures pagastā, miris Cēsīs) bija latviešu tēlnieks.

Jaunums!!: Pleskava un Kārlis Jansons (tēlnieks) · Redzēt vairāk »

Kārlis Lobe

Kārlis Lobe (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Pleskava un Kārlis Lobe · Redzēt vairāk »

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Jaunums!!: Pleskava un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »

Kijivas kņaziene Olga

Olga (baznīcslāvu:О́льга, (citā sāgā - Allogia), pēc kristīšanās Helēna; dzimusi ap 890. gadu, mirusi) bija Kijivas lielkņaziene, pirmā kristītā Kijivas Krievzemes valdniece.

Jaunums!!: Pleskava un Kijivas kņaziene Olga · Redzēt vairāk »

Kijivas Krievzeme

Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.

Jaunums!!: Pleskava un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »

Kirumpejas pils

Kirumpejas pils plāns 17. gadsimtā Kirumpejas pils plāns un apraksts (Broces kolekcija, 1801) Kirumpejas pils, arī Kirumpē bīskapa pils, bija Tērbatas bīskapijas mūra pils pie senā Tērbatas-Pleskavas lielceļa.

Jaunums!!: Pleskava un Kirumpejas pils · Redzēt vairāk »

Kokle

Kokle jeb vēsturiski kokles (kūkles) ir latviešu strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar lietuviešu kanklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem (крыловидные гусли) ietilpst Baltijas dienvidaustrumu apvidum raksturīgu un radniecīgu mūzikas instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā.

Jaunums!!: Pleskava un Kokle · Redzēt vairāk »

Kokneses nodedzināšana (1208)

Kokneses nodedzināšana (1208) bija Livonijas krusta karu konflikta rezultāts, kas notika drīz pēc Kokneses ķēniņa Vetsekes savienības noslēgšanas pret lietuviešiem ar Livonijas bīskapu Albertu 1207.

Jaunums!!: Pleskava un Kokneses nodedzināšana (1208) · Redzēt vairāk »

Konrāds fon Fītinghofs

Konrāda fon Fītinghofa laikā Tallinā kaltais artigs. Konrāds no Fītinghofas jeb Konrāds Fitinghofs (miris 1413. gada 14. februārī) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1401.

Jaunums!!: Pleskava un Konrāds fon Fītinghofs · Redzēt vairāk »

Konstantīns Budkēvičs

Konstantīns Romualds Budkēvičs kā Pēterburgas Svētās Katrīnas katoļu baznīcas prāvests Konstantīns Romualds Budkēvičs (1867—1923) bija Latgalē dzimis poļu priesteris Pleskavas, Vitebskas un Pēterburgas katoļu draudzēs, nogalināts PSRS represiju laikā.

Jaunums!!: Pleskava un Konstantīns Budkēvičs · Redzēt vairāk »

Konstantīns Mateuss

Konstantīns Mateuss (1895—1941) bija Latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas armijas pulkvedis.

Jaunums!!: Pleskava un Konstantīns Mateuss · Redzēt vairāk »

Konstantins Ostrožskis

lielhetmanis Konstantins Ostrožskis Konstantīns Ostrožskis (ukr. Острозький Костянтин Іoнович,, 1460.-1530.) bija kņazs, Braclavas un Vinnicas stārasts, Traķu vojevoda, Lietuvas lielkņazistes lielhetmanis no 1497.

Jaunums!!: Pleskava un Konstantins Ostrožskis · Redzēt vairāk »

Krasnogorodska

Krasnogorodska ir pilsētciemats Pleskavas apgabalā Krievijā, Krasnogorodskas rajona centrs 20 km uz austrumiem no Krievijas—Latvijas robežas.

Jaunums!!: Pleskava un Krasnogorodska · Redzēt vairāk »

Krauķis

Krauķis (Corvus frugilegus) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams Eirāzijā.

Jaunums!!: Pleskava un Krauķis · Redzēt vairāk »

Krāsnas igauņi

Dienvidigauņu dialekta izplatības areāls Igaunijas, Latvijas un Krievijas teritorijās 19. gs. beigās. Krāsnas igauņi bija Krievijā, Pleskavas apgabalā dzīvojoša igauņu etniskā grupa.

Jaunums!!: Pleskava un Krāsnas igauņi · Redzēt vairāk »

Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā

Krievijas 2022.

Jaunums!!: Pleskava un Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā · Redzēt vairāk »

Krievijas Federācijas apgabali

apgabalu karte Krievijas Federācija administratīvi ir sadalīta 85 subjektos, no kuriem 46 ir apgabali.

Jaunums!!: Pleskava un Krievijas Federācijas apgabali · Redzēt vairāk »

Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums

Krievijas Federācijas novietojums uz zemeslodes Šajā uzskatījumā apkopotas Krievijas Federācijas pilsētas. Saskaņā ar 2010.

Jaunums!!: Pleskava un Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Krievijas Federācijas subjekti

Krievijas Federācijas subjekti ir Krievijas administratīvā iedalījuma pirmais līmenis.

Jaunums!!: Pleskava un Krievijas Federācijas subjekti · Redzēt vairāk »

Krievijas igauņi

Igauņi, kas pārceļas no Krievijas uz Igauniju (Narva, 1921) Krievijas igauņi (igauņu: Venemaa eestlased) ir viena no mazākajām etniskajām grupām Krievijā.

Jaunums!!: Pleskava un Krievijas igauņi · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērijas ģerbonis

Krievijas Impērijas ģerbonis. Krievijas Impērijas ģerbonis bija viens no Krievijas Impērijas simboliem.

Jaunums!!: Pleskava un Krievijas Impērijas ģerbonis · Redzēt vairāk »

Krievijas pilsoņu karš

deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.

Jaunums!!: Pleskava un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Krievijas valdnieku uzskaitījums

Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.

Jaunums!!: Pleskava un Krievijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Krievijas vēsture

Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.

Jaunums!!: Pleskava un Krievijas vēsture · Redzēt vairāk »

Krievu Pareizticīgā baznīca

Maskavas Kristus Glābēja katedrāle Krievu Pareizticīgā baznīca jeb Maskavas patriarhāts (Московский патриархат) ir pasaulē lielākā autokefālā pareizticīgā baznīca.

Jaunums!!: Pleskava un Krievu Pareizticīgā baznīca · Redzēt vairāk »

Krievu un lietuviešu karagājieni uz Cēsīm, Turaidu un Imeru (1221)

1221.

Jaunums!!: Pleskava un Krievu un lietuviešu karagājieni uz Cēsīm, Turaidu un Imeru (1221) · Redzēt vairāk »

Krievu—turku karš (1710—1711)

Krievu—turku karš (1710—1711) bija vistālākā Lielā Ziemeļu kara dienvidu karadarbības zona.

Jaunums!!: Pleskava un Krievu—turku karš (1710—1711) · Redzēt vairāk »

Krievu—zviedru karš (1610—1617)

Krievu karavadoņa Skopina-Šuiska tikšanās ar Jakobu Delagardiju pirms karagājiena pret poļiem un lietuviešiem (1609). Jakoba Delagardija uzbrukums Novgorodas kremlim 1611. gada 16. jūlijā. Krievijas un Zviedrijas robežas izmaiņas no 1323. līdz 1743. gadam. Krievu—zviedru karš (1610—1617) jeb Ingrijas karš, saukts arī par "Delagardija karagājienu", bija karš starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas sākās Poļu—zviedru kara laikā 1610.

Jaunums!!: Pleskava un Krievu—zviedru karš (1610—1617) · Redzēt vairāk »

Kristaps Nikolajs Radvils

Kristaps Nikolajs Radvils, saukts Pērkons arī Kšištofs Radzivils; dzimis, miris) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un karavadonis no Radvilu dzimtas. Viļņas vaivads (no 1584), Lietuvas lielhetmanis (no 1589), sakāva zviedrus Kokneses kaujā (1601). Viens no kalvinistu līderiem Lietuvas lielkņazistē.

Jaunums!!: Pleskava un Kristaps Nikolajs Radvils · Redzēt vairāk »

Kriviči

Smoļenskā. Miniatūra no Radzivila hronikas, 15. gadsimta beigas. Kriviči, arī krīviči, ir 9.—17.

Jaunums!!: Pleskava un Kriviči · Redzēt vairāk »

Laila Balode

Laila Balode (dzimusi Rīgā) ir latviešu gleznotāja, grafiķe un pedagoģe.

Jaunums!!: Pleskava un Laila Balode · Redzēt vairāk »

Lambsdorfi

Grāfu Lambsdorfu ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Lambsdorfi jeb Lambsdorfi no Venges ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 15.

Jaunums!!: Pleskava un Lambsdorfi · Redzēt vairāk »

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Jaunums!!: Pleskava un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Latgales partizānu pulks

Latgales partizānu pulka karavīri Balvos Latgales partizānu pulks (-) bija Brīvības cīņu laikā izveidota Latvijas Bruņoto spēku vienība Latgales ziemeļu daļā, kas piedalījās Latgales atbrīvošanas kaujās.

Jaunums!!: Pleskava un Latgales partizānu pulks · Redzēt vairāk »

Latgales vēsture

guaša glezna „Latgale senatnē” Latgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā.

Jaunums!!: Pleskava un Latgales vēsture · Redzēt vairāk »

Latgaliešu nacionālā atmoda

Pirmais latgaliešu laikraksts "Gaisma" Latgaliešu nacionālā atmoda bija Latgales latviešu nacionālā kustība laika posmā no 1904.

Jaunums!!: Pleskava un Latgaliešu nacionālā atmoda · Redzēt vairāk »

Latvijas autoceļi

Ropažu novadā Latvijas labāko ceļu un dzelzceļu karte 1930. gados. Ar nepārtrauktu melnu līniju iezīmētas tolaik bruģētās šosejas (Varšava-Daugavpils-Rēzekne-Pēterburga, Rīga-Jelgava-Šauļi-Kēnigsberga, Rīga-Sigulda-Cēsis-Smiltene-Pleskava). Tika bruģēta arī Rīgas-Bauskas šoseja. Latvijas ceļu un dzelzceļu karte (1935). Latvijas autoceļi ir ceļi, kas paredzēti autotransporta kustībai Latvijas Republikas teritorijā.

Jaunums!!: Pleskava un Latvijas autoceļi · Redzēt vairāk »

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.

Jaunums!!: Pleskava un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas diplomātisko misiju uzskaitījums

Valstis, kurās Latvijai ir diplomātiskās misijas Šis ir Latvijas diplomātisko misiju uzskaitījums, neiekļaujot goda konsulus.

Jaunums!!: Pleskava un Latvijas diplomātisko misiju uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas galvenie autoceļi

Latvijas galveno autoceļu apzīmējums A4 Latvijas labāko ceļu un dzelzceļu karte 1930. gados. Ar nepārtrauktu melnu līniju iezīmētas tolaik bruģētās šosejas: Varšava-Daugavpils-Rēzekne-Pēterburga (no 1836. gada, tagad A13), Rīga-Jelgava-Šauļi-Kēnigsberga (no 1857. gada, tagad A8), Rīga-Sigulda-Cēsis-Smiltene-Pleskava (no 1849. gada, tagad A2). Tika bruģēta arī Rīgas-Bauskas šoseja (tagad A7). Galvenie Latvijas autoceļi jeb Augstākās kategorijas autoceļi ir Latvijas valsts autoceļi, kas ietilpst ceļu augstākajā kategorijā un tiem ir nacionāla un starptautiska nozīme.

Jaunums!!: Pleskava un Latvijas galvenie autoceļi · Redzēt vairāk »

Latvijas Gāze

AS "Latvijas Gāze" (LG) ir Latvijas uzņēmums, kas nodarbojas ar dabasgāzes importu, sadali un tirdzniecību.

Jaunums!!: Pleskava un Latvijas Gāze · Redzēt vairāk »

Latvijas Komunistiskā partija

Latvijas Komunistiskā partija bija marksistiska partija Latvijā 20. gadsimtā, valdošā partija Latvijas SPR un Latvijas PSR.

Jaunums!!: Pleskava un Latvijas Komunistiskā partija · Redzēt vairāk »

Latvijas krievi

Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.

Jaunums!!: Pleskava un Latvijas krievi · Redzēt vairāk »

Latvijas krievu vēsture

B.F.Rastrelli projektētā krievu pareizticīgā baznīca Jelgavā (18. gadsimts). Latvijas krievu vēsture ir daļa no Latvijas vēstures par Latvijas krievu etniskās kopienas veidošanos vairākos imigrācijas viļņos daudzu gadsimtu gaitā.

Jaunums!!: Pleskava un Latvijas krievu vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests

Latvijas Padomju valdības manifests 1918.

Jaunums!!: Pleskava un Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests · Redzēt vairāk »

Latvijas Pareizticīgā Baznīca

Latvijas pareizticīgās baznīcas Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle (1884) Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir neatkarīga Austrumu pareizticīgās baznīcas sastāvdaļa, kas līdz 2022.

Jaunums!!: Pleskava un Latvijas Pareizticīgā Baznīca · Redzēt vairāk »

Latvijas pilsētu un novadu sadraudzības partneru uzskaitījums

Šajā uzskatījumā apkopotas Latvijas pilsētu un pašvaldību sadraudzības pilsētas un pašvaldības.

Jaunums!!: Pleskava un Latvijas pilsētu un novadu sadraudzības partneru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā

Vēstniecības ēkas fasāde no Čapligina ielas puses Latvijas Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā ir Latvijas Republikas galvenā diplomātiskā misija Krievijas Federācijā.

Jaunums!!: Pleskava un Latvijas Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā · Redzēt vairāk »

Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture

Artūra Baumaņa glezna) Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture ietver ar kristīgo ticību un Romas katoļu baznīcu saistītos notikumus Latvijas teritorijā no 11.

Jaunums!!: Pleskava un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.

Jaunums!!: Pleskava un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Redzēt vairāk »

Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā

Vērmahta armijas grupējuma „Ziemeļi” iebrukums Baltijas valstīs 1941. gada 22. jūnijā — 28. augustā. Vērmahta velosipēdistu vienība Latvijā 1941. gada jūlija sākumā. Tanks ''Panzer III'' un bruņotais personāla pārvadātājs ''Sd.Kfz. 251'' uz Rīgas-Krustpils dzelzceļa. Saspridzinātie Daugavas tilti Rīgā. Latvijas okupācijas hronoloģija 1941.

Jaunums!!: Pleskava un Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Pleskava un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas vēstures hronoloģija

Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Pleskava un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Latvijas—Krievijas robeža

Latvijas—Krievijas robeža (pēc 1920. gada miera līguma noslēgšanas). Latvijas—Krievijas robeža ir 283,6 km gara Eiropas Savienības ārējā robeža, kas atdala divu suverēnu valstu — Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas — teritorijas.

Jaunums!!: Pleskava un Latvijas—Krievijas robeža · Redzēt vairāk »

Lavri

Lavri (no 1860. līdz 1920. gadam, latviešu: — Lauri; 1920. — 1945. gadam —) ir ciems Pleskavas apgabala Pečoru rajonā, Lavru pagasta centrs.

Jaunums!!: Pleskava un Lavri · Redzēt vairāk »

Ledus kauja

Ledus kauja, arī Peipusa ezera kauja notika 1242.

Jaunums!!: Pleskava un Ledus kauja · Redzēt vairāk »

Lembits

Lembits jeb Sakalas Lembits (igauņu: Lembitu, hronikās: Lambite, Lambito, Lembitus, Lembito) bija igauņu karavadonis un viens no Sakalas igauņu vecākajiem, kurš ir atkārtoti pieminēts Indriķa hronikas aprakstītajos notikumos no 1211.

Jaunums!!: Pleskava un Lembits · Redzēt vairāk »

Letu gals

Letu gals kā Rīgas arhibīskapijas austrumu daļa 1534. gada kartē. Arhibīskapa rezidences Rauna (''Ronneburg'') un Koknese (''Kokenhusen''). Letu gals vai Letu zeme 13.—16.

Jaunums!!: Pleskava un Letu gals · Redzēt vairāk »

Letu karagājieni uz Krievzemi (1218—1219)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Letu karagājiens notika uz Krievzemes pierobežu Pleskavas (kartē - ''Pskov'') tuvumā. 1218.

Jaunums!!: Pleskava un Letu karagājieni uz Krievzemi (1218—1219) · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Pleskava un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Lielā atkāpšanās (1915)

Frontes līnija 1915. gada maijā, jūnijā un gada beigās Lielā atkāpšanās bija Krievijas Impērijas armijas veikta stratēģiska atkāpšanās operācija 1915.

Jaunums!!: Pleskava un Lielā atkāpšanās (1915) · Redzēt vairāk »

Lietuvas krusta kari

Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.

Jaunums!!: Pleskava un Lietuvas krusta kari · Redzēt vairāk »

Lietuvas vēsture (1219—1295)

Mindauga sākotnējās valsts aptuvenā teritorija (tumši zaļā) Lietuvas vēsture (1219—1295) ir laiks, kurā no nestabilas baltu apdzīvoto leišu zemju augstmaņu savienības izveidojas starptautiski atzīta Lietuvas karaliste un tiek ielikti pamati Lietuvas dižkunigaitijai.

Jaunums!!: Pleskava un Lietuvas vēsture (1219—1295) · Redzēt vairāk »

Lietuvas—Maskavijas kari

Lietuvas—Maskavijas kari attiecas uz militārajiem konfliktiem starp Lietuvas lielkņazisti un Maskaviju.

Jaunums!!: Pleskava un Lietuvas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »

Limbažu vēsture

Limbažu skats 1916. gada pastkartē. Limbaži ir viens no senākajiem Latvijas administratīvajiem centriem, kas pilsētas tiesības ieguva 1385.

Jaunums!!: Pleskava un Limbažu vēsture · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: Pleskava un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Jaunums!!: Pleskava un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.

Jaunums!!: Pleskava un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Pleskava un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Livonijas—Maskavijas kari

Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.

Jaunums!!: Pleskava un Livonijas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »

Longīns Ausējs

Longīns Ausējs arī Longins Ausējs (1885—1942) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, skolotājs un tautsaimnieks.

Jaunums!!: Pleskava un Longīns Ausējs · Redzēt vairāk »

Lotigola

Lotigola bija seno latgaļu valsts vai novads 12.—13.

Jaunums!!: Pleskava un Lotigola · Redzēt vairāk »

Lotigolas un Zemgales pakļaušana

Lotigolas un Zemgales pakļaušana bija Livonijas krusta karu posms, kas sākās pēc Lietuvas karaļa Mindauga atteikšanās no savienības ar Livonijas ordeni.

Jaunums!!: Pleskava un Lotigolas un Zemgales pakļaušana · Redzēt vairāk »

Ludvigs Jānis Čiško

Ludvigs Jānis Čiško; dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs. Kalpoja Matīšu draudzē. No 1873. līdz 1880. gadam mācījās Jelgavas guberņas ģimnāzijā. No 1881. līdz 1890. gadam studēja Tērbatas universitātē. Ordinēts 1893. gadā. Kalpojis draudzēs Pleskavā, tai skaitā Lavru kolonijā. Strādājis arī par ģimnāzijas skolotāju. No 1909. gada darbojies Sarkandaugavas draudzē. 1918. gadā komunistu arestēts, deportēts un nošauts. Apglabāts Matīšu kapos.

Jaunums!!: Pleskava un Ludvigs Jānis Čiško · Redzēt vairāk »

Ludzas pils

Ludzas pilsdrupas 2007. gadā. Ludzas pils ir gotikas stilā celta viduslaiku cietokšņa drupas Ludzas centrā.

Jaunums!!: Pleskava un Ludzas pils · Redzēt vairāk »

Ludzas vēsture

Ludzas pilsdrupas 2012. gada rudenī. Ludzas vēsture aptver laika posmu no pirmo iedzīvotāju apmetņu izveidošanās pie Lielā Ludzas ezera un Ludzas miesta izveides pie Ludzas pils līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Pleskava un Ludzas vēsture · Redzēt vairāk »

Malaja Višera

Malaja Višera ir pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala ziemeļu daļā, Malaja Višeras rajona centrs, dzelzceļa stacija Sanktpēterburgas - Maskavas dzelzceļa līnijā.

Jaunums!!: Pleskava un Malaja Višera · Redzēt vairāk »

Marģers Gūtmanis

Marģers Gūtmanis (dzimis, miris) bija latviešu ģeologs un inženieris.

Jaunums!!: Pleskava un Marģers Gūtmanis · Redzēt vairāk »

Marija Rezgale

Izabella Marija Rezgale (dzimusi, mirusi) bija latviešu komuniste un Tautas Saeimas (1940) deputāte.

Jaunums!!: Pleskava un Marija Rezgale · Redzēt vairāk »

Marijas iela (Rīga)

Marijas iela ir Rīgas iela Centra rajonā.

Jaunums!!: Pleskava un Marijas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Marks Luckis

Marks (Markoss) Luckis (Pleskava — Buenosairesa) bija Lietuvas un Argentīnas šahists.

Jaunums!!: Pleskava un Marks Luckis · Redzēt vairāk »

Maskavija

Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.

Jaunums!!: Pleskava un Maskavija · Redzēt vairāk »

Matīss Ārons

Matīss Ārons, pazīstams arī kā Āronu MatīssValdības Vēstnesis, (—) bija latviešu žurnālists, bibliogrāfs, kritiķis.

Jaunums!!: Pleskava un Matīss Ārons · Redzēt vairāk »

Mīna Herma

Mīna Herma (līdz 1935. gadam Mīna Hermane; dzimusi 1864. gada 9. februārī Kervekilas ciemā, Rādi pagastā pie Tartu — mirusi 1941. gada 16. novembrī Tartu) bija igauņu komponiste, kora diriģente un ērģelniece.

Jaunums!!: Pleskava un Mīna Herma · Redzēt vairāk »

Meeksiella pskovensis

Meeksiella pskovensis ir ptiktodontīdu bruņuzivju suga.

Jaunums!!: Pleskava un Meeksiella pskovensis · Redzēt vairāk »

Meinards

Meinards no Zēgebergas (vidusaugšvācu: Meynhart,; dzimis ap 1130/1140, miris), pazīstams arī kā Meinhards, no 1993.

Jaunums!!: Pleskava un Meinards · Redzēt vairāk »

Meluks

Meluks bija viens no Tālavas vecākajiem un karavadoņiem, kas pieminēts 1219.

Jaunums!!: Pleskava un Meluks · Redzēt vairāk »

Metimnes pilskalns

Metimnes pilskalns bija seno letgaļu pilskalns Tālavas teritorijā, kurā 1213./1214.

Jaunums!!: Pleskava un Metimnes pilskalns · Redzēt vairāk »

Mihaels Andreass Barklajs de Tolli

Mihaels Andreass Barklajs de Tolli ( —) bija vācbaltiešu virsnieks, Somijas lielhercogistes ģenerālgubernators (1809—1810).

Jaunums!!: Pleskava un Mihaels Andreass Barklajs de Tolli · Redzēt vairāk »

Možaiskas līgums

Livonijas sadalīšana pēc 1560. gada. Ar brūnu krāsu iezīmētas Dānijai pakļautās zemes, tumši zaļā krāsā ar svītrojumu iezīmēta Krievijas okupētā teritorija. Možaiskas līgums bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) laikā 1562.

Jaunums!!: Pleskava un Možaiskas līgums · Redzēt vairāk »

Modests Musorgskis

Modests Musorgskis (dzimis, miris) bija krievu komponists.

Jaunums!!: Pleskava un Modests Musorgskis · Redzēt vairāk »

Nalsene

Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.

Jaunums!!: Pleskava un Nalsene · Redzēt vairāk »

Nikodems Rancāns

Nikodems Rancāns (1870—1933) bija latviešu katoļu garīdznieks, Latgales Atmodas kustības darbinieks, rakstnieks, Latvijas vēstures pētnieks.

Jaunums!!: Pleskava un Nikodems Rancāns · Redzēt vairāk »

Nikolajs II Romanovs

Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: Pleskava un Nikolajs II Romanovs · Redzēt vairāk »

Nikolajs Malta

Nikolajs Malta (1890—1944) bija latviešu biologs, speciālists augu sistemātikā un morfoloģijā, sūnu un ziedaugu floristikā un fitoģeogrāfijā.

Jaunums!!: Pleskava un Nikolajs Malta · Redzēt vairāk »

Nikolajs Radvils Rudais

Nikolajs Radvils (19. gadsimta glezna). Nikolajs Radvils, saukts Rudais, arī Mikolajs Radzivils (1512—1584) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un karavadonis no Radvilu dzimtas.

Jaunums!!: Pleskava un Nikolajs Radvils Rudais · Redzēt vairāk »

Nikolajs Rērihs

Nikolajs Rērihs pēdējā dzīves gadā savā dārzā Kullu Indijā (1947). Nikolajs Rērihs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu cilmes krievu gleznotājs, ceļotājs, rakstnieks un domātājs.

Jaunums!!: Pleskava un Nikolajs Rērihs · Redzēt vairāk »

Nord-Express

Nord-Express guļamvagons pirms Otrā pasaules kara ''Art deko'' stila plakāts dzelzceļa satiksmei starp Parīzi/Londonu un Rīgu (1927) Nord-Express ("Ziemeļu ekspresis") bija starptautisks ekpresvilciens, kas savienoja Parīzi/Londonu ar Berlīni un tālāk ar Pēterburgu/Rīgu (1896-1914), pēc Pirmā pasaules kara ar Rīgu/Varšavu (1921-1939), bet pēc Otrā pasaules kara tas kursēja uz Kopenhāgenu (1946-1997).

Jaunums!!: Pleskava un Nord-Express · Redzēt vairāk »

Novgorodas apgabals

Novgorodas apgabals ir Krievijas federālais subjekts.

Jaunums!!: Pleskava un Novgorodas apgabals · Redzēt vairāk »

Odigitrija

Dievmāte Odigitrija, Dionisijs, 1482. g., Krievzeme Odigitrija (no grieķu val. — "Ceļa rādītāja") ir viens no Dievmātes galvenajiem ikonogrāfiskajiem tipiem.

Jaunums!!: Pleskava un Odigitrija · Redzēt vairāk »

Ogres rajons

Ogres rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Jaunums!!: Pleskava un Ogres rajons · Redzēt vairāk »

Oldentornas pils

Oldentornas pils plāns (''Eduard Philipp Körber''). Oldentornas pilsdrupu apraksts (''Eduard Philipp Körber'', no Broces kolekcijas, 1801). Oldentornas bīskapa pils bija Tērbatas bīskapijas mūra pils Emajegi krastā pie senā Tērbatas-Pleskavas lielceļa.

Jaunums!!: Pleskava un Oldentornas pils · Redzēt vairāk »

Operācija "Dūres sitiens"

Vācijas karaspēka uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas armija ieņemtajā Daugavpilī 1918. Operācija "Dūres sitiens" bija Vācijas Impērijas un Austroungārijas karaspēku militāra operācija Pirmā pasaules kara laikā no 1918.

Jaunums!!: Pleskava un Operācija "Dūres sitiens" · Redzēt vairāk »

Opočka

Opočka ir Pleskavas apgabala pilsēta Krievijā pie Veļikajas upes.

Jaunums!!: Pleskava un Opočka · Redzēt vairāk »

Oskars Kalpaks

Oskars Kalpaks (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris.

Jaunums!!: Pleskava un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »

Oskars Lutss

Oskars Lutss ( —) bija igauņu rakstnieks un dramaturgs, Igaunijas PSR Tautas rakstnieks.

Jaunums!!: Pleskava un Oskars Lutss · Redzēt vairāk »

Ostrova (Krievija)

Ostrova ir pilsēta Pleskavas apgabalā Krievijā, Ostrovas rajona centrs netālu no Krievijas—Latvijas robežas.

Jaunums!!: Pleskava un Ostrova (Krievija) · Redzēt vairāk »

Ostrovas apriņķis (Pleskavas guberņa)

Ostrovas apriņķis ar krieviskajiem un franciskajiem vietvārdiem (1820). Ostrovas apriņķis bija viens no Krievijas impērijas, vēlāk Krievijas PFSR Pleskavas guberņas administratīvajām vienībām (1772—1927).

Jaunums!!: Pleskava un Ostrovas apriņķis (Pleskavas guberņa) · Redzēt vairāk »

Osvalds Nodevs

Osvalds Nodevs (1896—1938) bija latviešu izcelsmes čekists.

Jaunums!!: Pleskava un Osvalds Nodevs · Redzēt vairāk »

Otepē

Otepē, senāk latviski Odenpeja, ir mazpilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķī, pazīstama kā Igaunijas ziemas sporta galvaspilsēta (pretstatā Pērnavai kā vasaras galvaspilsētai).

Jaunums!!: Pleskava un Otepē · Redzēt vairāk »

Oto fon Luterbergs

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Oto fon Luterbergs arī Oto fon Rodenšteins (latīņu: Otho von Rodenstein) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1266.

Jaunums!!: Pleskava un Oto fon Luterbergs · Redzēt vairāk »

Padomju republikas

Odesas padomju republika (dzeltenā), Doneckas - Krivojrogas padomju republika (sarkanā) un Taurīdas Sociālistiskā Padomju Republika (zaļā) 1918. gada sākumā Ungārijas (tumši sarkanā), Slovākijas (sarkanā) padomju republikas agrākās Ungārijas Karalistes robežās (Rumānijas ieņemtā teritorija iezīmēta brūnā krāsā, Francijas un Serbijas ieņemtā teritorija zilā krāsā) Bavārijas padomju republika (sarkanā) Vācijas Impērijas (melnā) robežās Ķīnas Republikas teritorijā (ar bultām parādīts Mao vadītās armijas "Ilgais maršs"). Padomju republikas bija komunistu dibināti valstiski veidojumi, kas pēc Pirmā pasaules kara pastāvēja dažādās Eiropas un Āzijas zemēs.

Jaunums!!: Pleskava un Padomju republikas · Redzēt vairāk »

Pagasts

Pagasts ir teritoriāli administratīvā iedalījuma vienība Latvijā un Igaunijā.

Jaunums!!: Pleskava un Pagasts · Redzēt vairāk »

Palkina

Palkina ir pilsētciemats Krievijas Federācijas Pleskavas apgabalā, Palkinas rajona centrs.

Jaunums!!: Pleskava un Palkina · Redzēt vairāk »

Panteras pozīcija

Panteras pozīcija un Votana pozīcija (robotā sarkanā līnija) ar frontes līniju (sarkanā nepārtrauktā) 1943. gada otrajā pusē (kauja par Dņepru) Votana pozīcijas pārraušana 1943./1944. gada ziemā ("Dņepras-Karpatu operācija") Panteras pozīcijas pārraušana 1944. gada vasarā (operācija "Bagrations") Panteras pozīcija jeb Panteras līnija (Panther-Linie), dēvēta arī par "Austrumu valni" (Ostwall), bija daļa no 500 kilometrus garās Vērmahta aizsardzības līnijas, kas stiepās no Somu līča līdz Melnajai jūrai.

Jaunums!!: Pleskava un Panteras pozīcija · Redzēt vairāk »

Pāvels Reifmans

Pāvels Reifmans (dzimis, miris) bija filoloģijas zinātņu doktors, Tartu Universitātes emeritētais profesors.

Jaunums!!: Pleskava un Pāvels Reifmans · Redzēt vairāk »

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.

Jaunums!!: Pleskava un Pēteris I · Redzēt vairāk »

Pēteris Krāsotājs

Viena no Pētera Pjatkova (''Piaktow'') fotogrāfijām, ko Marseļas policija atsūtīja uz Londonu 1911. gada izmeklēšanas laikā. Pēteris Krāsotājs bija segvārds nezināmam Latvijas kaujinieku barvedim Londonā, kas tika apsūdzēts uzbrukumā juvelieru veikalam un policistu nogalināšanā 1910.

Jaunums!!: Pleskava un Pēteris Krāsotājs · Redzēt vairāk »

Pečori

Pečori, no 1920.

Jaunums!!: Pleskava un Pečori · Redzēt vairāk »

Pededzes pagasts

Pededzes pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorjām tā ziemeļaustrumos, Pededzes upes kreisajā krastā.

Jaunums!!: Pleskava un Pededzes pagasts · Redzēt vairāk »

Piedruja

Piedruja (agrāk arī Daugavieši) ir ciems Krāslavas novadā, Piedrujas pagasta centrs, saplūdusi ar blakus esošo Aleksandrovu.

Jaunums!!: Pleskava un Piedruja · Redzēt vairāk »

Pirmais karagājiens uz Jervu (1212)

Pirmais karagājiens uz Jervu notika 1211./1212.

Jaunums!!: Pleskava un Pirmais karagājiens uz Jervu (1212) · Redzēt vairāk »

Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211)

Pirmais karagājiens uz Sontaganu notika 1210./1211.

Jaunums!!: Pleskava un Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211) · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Pleskava un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš Latvijā

Paziņojums par kara stāvokļa ieviešanu Vidzemes guberņā 1914. gada 31. (18.) jūlijā. Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Rīgas (''Gouv. Riga''), kā arī Vidzemes dienviddaļas (''LIVLAND'') un Latgales (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri. Pirmais pasaules karš Latviju skāra jau kara sākumā 1914.

Jaunums!!: Pleskava un Pirmais pasaules karš Latvijā · Redzēt vairāk »

Pirmā pasaules kara Austrumu fronte

Pirmā pasaules kara Austrumu fronte 1917. gadā Pirmā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Pirmā pasaules kara (1914—1918) karadarbības teātriem, kurā Vācijas Impērija, Austroungārija un Bulgārijas Karaliste (no 1916), kas pārstāvēja Centrālās lielvalstis, cīnījās pret Krievijas Impēriju un Rumānijas Karalisti (no 1916), kas piederēja Antantei. Šī fronte stiepās no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai, skarot lielāko daļu Austrumeiropas un daļēji arī Centrāleiropu.

Jaunums!!: Pleskava un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »

Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi

Jēkaba Kazaka glezna "Bēgļi" Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi radās, simtiem tūkstošiem Kurzemes guberņas iedzīvotāju bēgot no Vācijas impērijas karaspēka iebrukuma Kurzemes ofensīvas laikā.

Jaunums!!: Pleskava un Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi · Redzēt vairāk »

Plāteres muiža

Plāteres muiža (''Moiseküll'') ceļu kartē ''Wegekarte des Wolmarschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'' (1903). Plāteres muiža ( — "Muižciems") jeb Lātres muiža bija Rūjienas draudzes novada muiža, kas tagad atrodas Igaunijas Mulgi pagastā.

Jaunums!!: Pleskava un Plāteres muiža · Redzēt vairāk »

Pleskavas apgabals

Pleskavas apgabals ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā, pie valsts robežas ar Baltkrieviju, Latviju un Igauniju.

Jaunums!!: Pleskava un Pleskavas apgabals · Redzēt vairāk »

Pleskavas aplenkums (1269)

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās uz Pleskavu (''Pskov''). Pleskavas kremļa modelis. Priekšplānā Daumanta pilsēta, kuru bija ieņēmuši aplencēji. Pleskavas kremļa Daumanta sienas mūsdienu attēls. Pa kreisi Daumanta tornis. 1269.

Jaunums!!: Pleskava un Pleskavas aplenkums (1269) · Redzēt vairāk »

Pleskavas ezers

Pleskavas ezers ir ezers uz Igaunijas un Krievijas robežas.

Jaunums!!: Pleskava un Pleskavas ezers · Redzēt vairāk »

Pleskavas guberņa

Pleskavas guberņa, arī Pleskavas vietniecība (Псковское наместничество 1777-1796) bija Krievijas impērijas guberņa (1772-1927), kurā neilgu laiku līdz 1776.

Jaunums!!: Pleskava un Pleskavas guberņa · Redzēt vairāk »

Pleskavas kņazi

Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.

Jaunums!!: Pleskava un Pleskavas kņazi · Redzēt vairāk »

Pleskavas rajons

Pleskavas rajons ir Krievijas Pleskavas apgabala administratīvais rajons.

Jaunums!!: Pleskava un Pleskavas rajons · Redzēt vairāk »

Pleskavas Republika

Pleskavas Republikas teritorija ap 1462. gadu Pleskavas Republika, bija viduslaiku valsts ar galvaspilsētu Pleskavā.

Jaunums!!: Pleskava un Pleskavas Republika · Redzēt vairāk »

Pokrova kapi

Pokrova kapi ir kapsēta Mēness ielā 3, Rīgas Vidzemes priekšpilsētā, ar kopējo platību 70669 m².

Jaunums!!: Pleskava un Pokrova kapi · Redzēt vairāk »

Polockas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.

Jaunums!!: Pleskava un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »

Polockas vēsture

Livonijas kara laikā 1579. gadā. Priekšplānā redzami vācu karakalpi ar sarkanbaltsarkano karogu. Polocka ir viens no vissenākajiem tirdzniecības un ortodoksās kristietības kultūras centriem Eiropas ziemeļaustrumu daļā.

Jaunums!!: Pleskava un Polockas vēsture · Redzēt vairāk »

Porhova

Porhova ir pilsēta pie Šeloņas upes Pleskavas apgabalā Krievijā.

Jaunums!!: Pleskava un Porhova · Redzēt vairāk »

Prūsijas lietuvieši

Teodora Lepnera 1744. gada grāmatas ''Der Preusche Littauer, oder Vorstellung der Nahmens-Herleitung, Kind-Tauffen, Hochzeit Danzigas'' Prūsijas lietuvieši jeb mazlietuvieši (pašnosaukums lietuvininki) ir Lietuvas rietumos dzīvojoša etniska grupa, kas vēsturiski apdzīvoja Austrumprūsijas Mazās Lietuvas novadu, precīzāk Insterburgu, Ragnīti, Labiavu, Tilzīti, Tapiavu un Klaipēdu (pretstatā Lietuvas dižkunigaitijai un pēcāk Lietuvas Republikai, ko reizēm dēvē par Lielo Lietuvu).

Jaunums!!: Pleskava un Prūsijas lietuvieši · Redzēt vairāk »

Psammosteus maeandrinus

Psammosteus maeandrinus ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā galvenā devona lauka teritorijā.

Jaunums!!: Pleskava un Psammosteus maeandrinus · Redzēt vairāk »

Rainis

Rainis, īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns, (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis.

Jaunums!!: Pleskava un Rainis · Redzēt vairāk »

Rauna

Rauna ir apdzīvota vieta Latvijā, Smiltenes novadā, Raunas upes ielejā Vidzemes augstienes ziemeļu malā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Pleskava un Rauna · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Bangerskis

Rūdolfs Bangerskis (dzimis, miris) bija latviešu ģenerālis.

Jaunums!!: Pleskava un Rūdolfs Bangerskis · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Endrups

Rūdolfs Endrups, segvārds Krauze, (1887–1938) bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs.

Jaunums!!: Pleskava un Rūdolfs Endrups · Redzēt vairāk »

Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca

Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca un klosteris ir Romas Katoļu Baznīcas dievnams Klostera ielā 2, Vecrīgā.

Jaunums!!: Pleskava un Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Rīgas un visas Latvijas metropolīts

Pirmais Rīgas un Latvijas metropolīts Augustīns Pētersons. Rīgas un visas Latvijas metropolīts ir Latvijas pareizticīgās baznīcas vadītāja tituls kopš 1936.

Jaunums!!: Pleskava un Rīgas un visas Latvijas metropolīts · Redzēt vairāk »

Rīgas vēsture

Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Pleskava un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »

Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca

Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas pareizticīgo baznīca ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnams Rīgā, Latvijā.

Jaunums!!: Pleskava un Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca · Redzēt vairāk »

Rēzeknes vēsture

Rēzeknes pilsdrupas pilskalnā. Cirma ezera ziemeļu krastā) izrakumos atrastajiem materiāliem rekonstruētie tautastērpi Rēzeknes vēsture rakstos ir izsekojama līdz 1285.

Jaunums!!: Pleskava un Rēzeknes vēsture · Redzēt vairāk »

Revala

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Revala (senigauņu: Rävälä, latīņu: Revalia) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.

Jaunums!!: Pleskava un Revala · Redzēt vairāk »

Rihards Gustavs Borgelins

Rihards Gustavs Borgelins (—) bija dāņu virsnieks, komandējis dāņu brīvprātīgos Igaunijas un Latvijas brīvības cīņās.

Jaunums!!: Pleskava un Rihards Gustavs Borgelins · Redzēt vairāk »

Roberts Bauze

Roberts Bauze (1895—1938) bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Krievijas biroja loceklis (1918), LSPR armijas Revolucionārās kara padomes politnodaļas priekšnieks (1919).

Jaunums!!: Pleskava un Roberts Bauze · Redzēt vairāk »

Roberts Liepiņš

Roberts Liepiņš (—) bija Latvijas diplomāts un politiķis.

Jaunums!!: Pleskava un Roberts Liepiņš · Redzēt vairāk »

Romans Suta

Romans Suta (—) bija Latvijas mākslinieks, viens no galvenajiem latviešu modernās mākslas veidotājiem. Mākslinieku biedrību "Rīgas mākslinieku grupa" un "Zaļā vārna" biedrs, darbnīcas "Baltars" radītājs un mākslinieks. Sarakstījis pirmo ārzemēs izdoto grāmatu par latviešu mākslu.

Jaunums!!: Pleskava un Romans Suta · Redzēt vairāk »

Ropi

Baronu fon der Ropu ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Straupē, no kuras cēlies fon der Ropu dzimtas uzvārds Jaunauces muižas pils ēkas dienvidu puse ar dārzu. fon der Ropi ( — 'no Straupes') ir sena vācbaltu dzimta, kuras priekšteči Livonijas konfederācijā izsekojami līdz 13.

Jaunums!!: Pleskava un Ropi · Redzēt vairāk »

Rozula (novads)

Rozulas novads bija senās Idumejas zemes novads pie Metsepoles un Imeras robežām (tagadējais Stalbes pagasts).

Jaunums!!: Pleskava un Rozula (novads) · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Jaunums!!: Pleskava un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Jaunums!!: Pleskava un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »

Saules kauja

Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.

Jaunums!!: Pleskava un Saules kauja · Redzēt vairāk »

Sebežas nacionālais parks

Sebežas nacionālais parks ir nacionālais parks Krievijas ziemeļrietumos, kas atrodas Pleskavas apgabala Sebežas rajonā, netālu no Latvijas un Baltkrievijas robežas.

Jaunums!!: Pleskava un Sebežas nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Senlatvijas tautu kristianizēšana

Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija). R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija). Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu no 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.

Jaunums!!: Pleskava un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »

Sergejs Civinskis

Sergejs Civinskis (dzimis 1895. gada 22. jūnijā, miris 1941. gada 30. jūlijā), pseidonīmi — Aviators, Zero, Civis, bija kara lidotājs, vēlāk plakātists un karikatūrists, kas cita starpā savos darbos izsmēja PSRS politiku.

Jaunums!!: Pleskava un Sergejs Civinskis · Redzēt vairāk »

Sergejs Fjodorovs

Vašingtonas "Capitals", 2008 Sergejs Fjodorovs (dzimis 1969. gada 13. decembrī Pleskavā) ir bijušais krievu hokejists, centra uzbrucējs, Krievijas hokeja izlases dalībnieks.

Jaunums!!: Pleskava un Sergejs Fjodorovs · Redzēt vairāk »

Sergejs Trofimovs

Sergejs Trofimovs (—) bija Latvijas krievu izcelsmes politiķis, 4. Saeimas deputāts.

Jaunums!!: Pleskava un Sergejs Trofimovs · Redzēt vairāk »

Sergejs Vinogradovs

Sergejs Vinogradovs (1869—1938) bija krievu gleznotājs, Pēterburgas Mākslas akadēmijas īstenais loceklis, kas kopš 1924.

Jaunums!!: Pleskava un Sergejs Vinogradovs · Redzēt vairāk »

Seti (etnoss)

Setu sievietes tautastērpos Seti (pašnosaukums setoq) ir neliela etniskā grupa, kas dzīvo Dienvidigaunijā un Krievijā pie Igaunijas—Krievijas robežas.

Jaunums!!: Pleskava un Seti (etnoss) · Redzēt vairāk »

Siguldas viduslaiku pils

Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā.

Jaunums!!: Pleskava un Siguldas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Silvestrs Stodevešers

Silvestrs Stodevešers (vācu: Silvester Stodewescher, latīņu: Siluester, Sylvester) bija Rīgas arhibīskaps 09.10.1448.—12.07.1479.

Jaunums!!: Pleskava un Silvestrs Stodevešers · Redzēt vairāk »

Slāvi

Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.

Jaunums!!: Pleskava un Slāvi · Redzēt vairāk »

Smiltenes luterāņu baznīca

Tagadējās Smiltenes baznīcas atklāšana (1859) Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Smiltenē.

Jaunums!!: Pleskava un Smiltenes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Staļina līnija

Iznīcināts par koka māju nomaskēts dots Staļina līnijas (Polackas nocietinātajā rajonā, 1941). Mogiļevas-Podoļskas Ukrainā (1941). Staļina līnija bija no 1928.

Jaunums!!: Pleskava un Staļina līnija · Redzēt vairāk »

Staņislavs Bulaks-Balahovičs

Staņislavs Bulaks-Balahovičs (1883-1940) bija baltkrievu izcelsmes Krievijas impērijas, Krievijas Ziemeļrietumu armijas, vēlāk Polijas armijas virsnieks.

Jaunums!!: Pleskava un Staņislavs Bulaks-Balahovičs · Redzēt vairāk »

Staņislavs Penkoslavskis

Staņislavs Penkoslavskis (dzimšanas gads nezināms, miris īsi pirms) bija poļu augstmanis, karaļa rotmistrs.

Jaunums!!: Pleskava un Staņislavs Penkoslavskis · Redzēt vairāk »

Stefans Batorijs

Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.

Jaunums!!: Pleskava un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »

Straupe

Straupe (agrāk Lielstraupe) ir ciems Cēsu novada Straupes pagastā.

Jaunums!!: Pleskava un Straupe · Redzēt vairāk »

Strevas kauja

Strevas kauja starp Vācu ordeni un Lietuvas dižkunigaitiju notika 1348.

Jaunums!!: Pleskava un Strevas kauja · Redzēt vairāk »

Sudrabu Edžus

Sudrabu Edžus (īstajā vārdā Morics Eduards Zilbers; dzimis, miris) bija latviešu pedagogs un rakstnieks.

Jaunums!!: Pleskava un Sudrabu Edžus · Redzēt vairāk »

Svētā Matīsa dienas kauja

Svētā Matīsa dienas kauja bija Livonijas krusta karu kauja, kas notika 1217.

Jaunums!!: Pleskava un Svētā Matīsa dienas kauja · Redzēt vairāk »

Talabu salas

Talabu salas: pa labi — Zaļita sala, pa kreisi — Verhņijas sala, vidū Talabeņeca Verhņijas salas piekraste Baznīca Verhņijas salā Skola Talabas salā Talabu salas jeb Zaļita salas ir mazs arhipelāgs Pleskavas ezerā, Krievijas Federācijas ziemeļrietumos ap 20 km no robežas ar Igauniju.

Jaunums!!: Pleskava un Talabu salas · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Jaunums!!: Pleskava un Tartu · Redzēt vairāk »

Tālava

Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.

Jaunums!!: Pleskava un Tālava · Redzēt vairāk »

Tālavas dalīšanas līgums

Tālavas dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940) Tālavas dalīšanas līgums ir 1224.

Jaunums!!: Pleskava un Tālavas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »

Tēvijas aizstāvja diena

Tēvijas aizstāvja diena ir svētki, kurus svin Krievijā, Baltkrievijā, Tadžikistānā un Kirgizstānā katra gada 23.

Jaunums!!: Pleskava un Tēvijas aizstāvja diena · Redzēt vairāk »

Teizinas miera līgums

Teizinas miera līguma zviedriskais oriģināls (1595). Miera līguma parakstīšanas vieta Teizina atradās pie Ivangorodas cietokšņa. Teizinas miera līgums bija starpvalstu līgums, kuru pēc krievu—zviedru kara beigām 1595.

Jaunums!!: Pleskava un Teizinas miera līgums · Redzēt vairāk »

Teoderihs fon Bukshēvdens

Teoderihs fon Bukshēvdens bija Livonijas bīskapa Alberta vecākais brālis, kas 1203.

Jaunums!!: Pleskava un Teoderihs fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »

Tihvina

Tihvina ir pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā pie Tihvinkas upes.

Jaunums!!: Pleskava un Tihvina · Redzēt vairāk »

Ugaunija

Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ugaunija jeb Ugandi līdz 13.

Jaunums!!: Pleskava un Ugaunija · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Krievijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Pleskava un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā · Redzēt vairāk »

Vaišvilks

Vaišvilka (mūka Lauriša) dibinātais klosteris (Napoleona Ordas zīmējums, 19. gadsimts) Marijas Debessbraukšanas katedrāle Volodimira, pie kuras esot apglabāts Vaišvilks Vaišvilks vai Vaišelga (baznīcslāvu: Вышелег,,,; ap 1223—1267) bija Mindauga dēls, Novogrudokas kņazs (1254, 1258-1264), starplaikā mūks Laurišs (Лаўрыш).

Jaunums!!: Pleskava un Vaišvilks · Redzēt vairāk »

Valdemārs Tone

Valdemārs Teodors Tone (—), pazīstams arī kā Voldemārs Tone, bija latviešu gleznotājs.

Jaunums!!: Pleskava un Valdemārs Tone · Redzēt vairāk »

Valentīns Sedovs

Valentīns Sedovs (1924 — 2004) bija krievu arheologs, slāvu, baltu un Baltijas somu tautu etnoģenēzes un agrīnās vēstures pētnieks.

Jaunums!!: Pleskava un Valentīns Sedovs · Redzēt vairāk »

Valga (stacija)

Valga ir dzelzceļa mezgla stacija Igaunijā, Valgas apriņķa Valgas pilsētā un tajā saslēdzas trīs dzelzceļa līnijas: Tartu—Valga (oficiāli Tartu—Valga (valsts robeža)), Valga—Koidula un Rīga—Valga (oficiāli Rīga—Lugaži (valsts robeža)).

Jaunums!!: Pleskava un Valga (stacija) · Redzēt vairāk »

Valka

Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.

Jaunums!!: Pleskava un Valka · Redzēt vairāk »

Valkas apriņķis

Valkas apriņķis bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Pleskava un Valkas apriņķis · Redzēt vairāk »

Valmiera

Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.

Jaunums!!: Pleskava un Valmiera · Redzēt vairāk »

Valmieras draudzes novads

Valmieras (''Wolmar'') draudzes novads (1798). Valmieras draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Pleskava un Valmieras draudzes novads · Redzēt vairāk »

Valters fon Pletenbergs

Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).

Jaunums!!: Pleskava un Valters fon Pletenbergs · Redzēt vairāk »

Varibuls

Varibuls bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.

Jaunums!!: Pleskava un Varibuls · Redzēt vairāk »

Varigerbs

Varigerbs jeb Varigribs (tekstos: Warigerbe, Warigribbe) bija viens no 13.

Jaunums!!: Pleskava un Varigerbs · Redzēt vairāk »

Vasknarva

Vasknarva, līdz 20.

Jaunums!!: Pleskava un Vasknarva · Redzēt vairāk »

Vītauts Dižais

Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.

Jaunums!!: Pleskava un Vītauts Dižais · Redzēt vairāk »

Veļikaja

Veļikaja, latviski arī Mude, Mudava un Mudve, ir upe Pleskavas apgabalā, kura ietek Pleskavas ezerā.

Jaunums!!: Pleskava un Veļikaja · Redzēt vairāk »

Veļikije Luki

Veļikije Luki ir pilsēta Pleskavas apgabalā Krievijā, 274 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas, 476 km no Maskavas un 459 km no Sanktpēterburgas pie Lovates upes.

Jaunums!!: Pleskava un Veļikije Luki · Redzēt vairāk »

Vendi (Livonija)

Vendi bija Ziemeļkursas somugri un viena no sešām maztautām, kas piedalījās latviešu veidošanā.

Jaunums!!: Pleskava un Vendi (Livonija) · Redzēt vairāk »

Vennemars fon Brigenejs

Vennemara fon Brigeneja laikā Tallinā kaltais artigs. Vennemars fon Brigenejs jeb Valdemārs Brigenējs (latīņu: Woldimarus a Bruggeney) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1389.

Jaunums!!: Pleskava un Vennemars fon Brigenejs · Redzēt vairāk »

Veronika Rozenbaha

Veronika Rozenbaha (dzimusi Veronika Krūmiņa,, Pleskavā; mirusi, Rīgā) bija Latvijas onkoloģe, medicīnas zinātņu doktore, Rīgas Medicīnas institūta Onkoloģijas katedras profesore, Latvijas Valsts emeritētā zinātniece.

Jaunums!!: Pleskava un Veronika Rozenbaha · Redzēt vairāk »

Verska

Verska ir lielciems (alevik) Igaunijas dienvidaustrumu daļā Veru apriņķī, Setomā pagastā pie robežas ar Krieviju, Mustojas upītes labajā krastā pirms tās ietekas Pleskavas ezerā.

Jaunums!!: Pleskava un Verska · Redzēt vairāk »

Veru (stacija)

Veru dzelzceļa stacija ir piepilsētas dzelzceļa stacija Veru apriņķī Veru pilsētas dienvidu daļā.

Jaunums!!: Pleskava un Veru (stacija) · Redzēt vairāk »

VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu)

VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu) bija Waffen-SS kaujas vienība 18.

Jaunums!!: Pleskava un VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu) · Redzēt vairāk »

Viļakas vēsture

Marienhauzenas pilsdrupas uz ezera salas 1747. gadā (Broces arhīvs) Viļakas novada muzejs Viļakas vēsture aptver laika periodu kopš Viļakas pils dibināšanas Atzeles zemē.

Jaunums!!: Pleskava un Viļakas vēsture · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Pleskava un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Viesnīca "Pēterburga" (Rīga)

Rīgas viesnīca "Sanktpēterburga" pēc 1914.

Jaunums!!: Pleskava un Viesnīca "Pēterburga" (Rīga) · Redzēt vairāk »

Vikingu laiki

Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154). Vikingu laiki ir Eiropas historiogrāfijā pieņemts apzīmējums viduslaiku periodam Ziemeļeiropas zemēs no 8.

Jaunums!!: Pleskava un Vikingu laiki · Redzēt vairāk »

Viktors Puskars

Viktors Puskars (—) bija igauņu pulkvedis, Igaunijas un Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Pleskava un Viktors Puskars · Redzēt vairāk »

Vilhelms fon Fermors

Ģenerālis Viljams Fermors 1765. gada gleznā Viljams Fermors (1702-1771) bija skotu un vācbaltu cilmes Krievijas Impērijas ģenerālis.

Jaunums!!: Pleskava un Vilhelms fon Fermors · Redzēt vairāk »

Vilhelms fon Firstenbergs

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856-1879) zīmējums Vilhelms fon Firstenbergs (vācu: Wilhelm von Fürstenberg, latīņu: Guillelmus Furstenbergius; 1500 — 1564) bija Livonijas ordeņa mestrs 1557.VI-1559.IX.

Jaunums!!: Pleskava un Vilhelms fon Firstenbergs · Redzēt vairāk »

Villijs Grīnbergs

Villijs Grīnbergs bija latviešu vai Latvijas ebreju izcelsmes padomju militārais darbinieks, pulkvedis.

Jaunums!!: Pleskava un Villijs Grīnbergs · Redzēt vairāk »

Vitebskas apgabals

Vitebskas apgabals ir viens no Baltkrievijas apgabaliem.

Jaunums!!: Pleskava un Vitebskas apgabals · Redzēt vairāk »

Vladimirs Svjatoslavičs

Lielkņazs Vladimirs izvēlas ticību (Eginks, 1822.) Vladimira kristīšana Hersonesas bazilikā Krimā (V.Vasņecova freska Kijivas Sv.Vladimira katedrālē, 1890). Novgorodā (1862). Vladimirs Svjatoslavičs (senkrievu: Володимѣръ Свѧтославичь,,,; dzimis ap 960. gadu, miris) bija Kijivas lielkņazs, kurš 988.

Jaunums!!: Pleskava un Vladimirs Svjatoslavičs · Redzēt vairāk »

Volkenbergas pils

Volkenbergas pils vai, pareizāk, Volkenburgas pils (sākotnēji latīņu valodā: Wolbenborch, vācu valodā vēlāk minēta arī kā Wolkenburg, Wolchenburg, Wolkinburg, burtiski - Mākoņpils) atradās apmēram 2 km attālumā no Rāznas ezera dienvidu krasta 247,4 m augstā latgaļu pilskalna - Padebešu kalna jeb Mākoņkalna virsotnē, kas paceļas apmēram 60 metrus virs apkārtnes tagadējā Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.

Jaunums!!: Pleskava un Volkenbergas pils · Redzēt vairāk »

Votzeme

Votzeme (''Водская земля'') un Ingrijas zeme (''Ижорская земля'') 14. un 15. gadsimtā Votu karogs Votzeme ir vēsturisks reģions tagadējā Krievijas Ļeņingradas apgabala dienvidrietumos starp Lugas un Volhovas upēm.

Jaunums!!: Pleskava un Votzeme · Redzēt vairāk »

Vseslavs Bračislavičs

Kņazam Vseslavam veltīta piemiņas monēta (Baltkrievija, 2005) Vseslavs Bračislavičs (ap 1029 – 1101) bija Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs, kas valdīja no 1044.

Jaunums!!: Pleskava un Vseslavs Bračislavičs · Redzēt vairāk »

Zemgale (valsts)

Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.

Jaunums!!: Pleskava un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »

Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija

Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija, saukta arī par Viļakas-Jaunlatgales ieņemšanas operāciju bija daļa no Latvijas bruņoto spēku veiktās Latgales atbrīvošanas uzbrukuma operācijas Latvijas brīvības cīņu laikā.

Jaunums!!: Pleskava un Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija · Redzēt vairāk »

Ziemeļlatvijas brigāde

Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.

Jaunums!!: Pleskava un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Ziemeļrietumu federālais apgabals

Ziemeļrietumu federālā apgabala atrašanās vieta Ziemeļrietumu federālais apgabals ir viens no Krievijas federālajiem apgabaliem.

Jaunums!!: Pleskava un Ziemeļrietumu federālais apgabals · Redzēt vairāk »

Ziemeļu fronte (Pirmais pasaules karš)

J. Millers (''Миллер''). Ziemeļu fronte bija Krievijas Impērijas bruņoto spēku formācija Pirmā pasaules kara laikā, kas tika izveidota 1915.

Jaunums!!: Pleskava un Ziemeļu fronte (Pirmais pasaules karš) · Redzēt vairāk »

Ziemeļu krusta kari

Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.

Jaunums!!: Pleskava un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »

1. latviešu atsevišķais bataljons

1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, ( —) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.

Jaunums!!: Pleskava un 1. latviešu atsevišķais bataljons · Redzēt vairāk »

12. armija (Krievijas Impērija)

12. armijas karavīri pirmajās kaujās pie Pšasnišas (1915). Cēsu stacijā (1915. gada 28. oktobrī). Bērzaines ģimnāzijas ēka pie Cēsīm, kurā līdz 1917. gada rudenim atradās 12. armijas štābs. Krievijas Impērijas 12.

Jaunums!!: Pleskava un 12. armija (Krievijas Impērija) · Redzēt vairāk »

1240. gads

1240.

Jaunums!!: Pleskava un 1240. gads · Redzēt vairāk »

13. gadsimts

13.

Jaunums!!: Pleskava un 13. gadsimts · Redzēt vairāk »

14. gadsimts

14.

Jaunums!!: Pleskava un 14. gadsimts · Redzēt vairāk »

1480. gads

1480.

Jaunums!!: Pleskava un 1480. gads · Redzēt vairāk »

15. armija (KSFPR)

Strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas 15.

Jaunums!!: Pleskava un 15. armija (KSFPR) · Redzēt vairāk »

15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)

15.

Jaunums!!: Pleskava un 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) · Redzēt vairāk »

1510. gads

1510.

Jaunums!!: Pleskava un 1510. gads · Redzēt vairāk »

1581. gads

1581.

Jaunums!!: Pleskava un 1581. gads · Redzēt vairāk »

16. Zemgales policijas bataljons

16.

Jaunums!!: Pleskava un 16. Zemgales policijas bataljons · Redzēt vairāk »

1642. gads Latvijā

Daugavgrīvas cietoksnis 1642. gadā (M. Rihters). Šajā lapā ir apkopoti 1642.

Jaunums!!: Pleskava un 1642. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1666. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1666.

Jaunums!!: Pleskava un 1666. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)

19.

Jaunums!!: Pleskava un 19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) · Redzēt vairāk »

1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi

1918.

Jaunums!!: Pleskava un 1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi · Redzēt vairāk »

1918. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1918. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: Pleskava un 1918. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1969. gada 2. novembra orkāns Latvijā

1969.

Jaunums!!: Pleskava un 1969. gada 2. novembra orkāns Latvijā · Redzēt vairāk »

1972. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1972.

Jaunums!!: Pleskava un 1972. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1975. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1975.

Jaunums!!: Pleskava un 1975. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

2006. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2006.

Jaunums!!: Pleskava un 2006. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

270. Abrenes sapieru bataljons

270.

Jaunums!!: Pleskava un 270. Abrenes sapieru bataljons · Redzēt vairāk »

42. ieroču SS grenadieru pulks

42.

Jaunums!!: Pleskava un 42. ieroču SS grenadieru pulks · Redzēt vairāk »

862. gads

862.

Jaunums!!: Pleskava un 862. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Pliskava, Pskova.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā