Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Pleskavas kņazi

Indekss Pleskavas kņazi

Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.

82 attiecības: Aļģirds, Alebrands, Andreass no Felves, Atzele, Ģedimina dzimta, Beloozeras kņazi, Beverīna, Bukshēvdeni, Burhards fon Dreilēbens, Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215), Daumants, Druckas kņazi, Dzelzs laikmets Latvijā, Gerdenis, Grodņas kņazi, Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227), Ivans IV, Izjaslavas kņazi, Jamas Zapoļskas miera līgums, Kauja pie Otepē (1217), Kauja pie Smoļinas, Kņazs, Kijivas Krievzeme, Kijivas lielkņazi, Konstantīns Bezrocis, Krasnogorodska, Krievu karagājiens uz Igauniju (1223), Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218), Krievu kņazistes, Latvija, Lēvenvoldes, Lielkrievija, Lietuvas vēsture (1219—1295), Livonija, Livonijas krusta kari, Lotigolas un Zemgales pakļaušana, Maskava — trešā Roma, Maskavija, Mesli, Minskas kņazi, Mstislavs Mstislavičs, Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais), Nalsene, Novgorodas kņazi, Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262), Novgorodas Republika, Pitalova, Pleskava, Pleskavas apgabals, Pleskavas Republika, ..., Polockas kņazi, Polockas vēsture, Rakveres kauja, Rameka, Rūsiņš, Rēzeknes fogteja, Riekstu kalns, Rostovas kņazi, Saliņas miera līgums, Saules kauja, Sebeža, Simeons Bekbulatovičs, Smoļenskas kņazi, Steksis, Sudislavs Vladimirovičs, Tālava, Tālivaldis, Tērbatas kauja (1224), Traidens, Tranaitis, Vaišvilks, Valmieras vēsture, Vanavastselīna, Varidotis, Vasknarva, Vetseke, Vitebskas kņazi, Vladimiras-Suzdaļas kņazi, Vladimirs Mstislavičs, Zemgaļi, Zemgale, Ziemeļu krusta kari. Izvērst indekss (32 vairāk) »

Aļģirds

Aļģirds, arī Oļģerts (Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Aļģirds · Redzēt vairāk »

Alebrands

Alebrands (latīņu valodā: Alebrandus, Alabrandus; 12./13. gs.), pazīstams arī kā Alabrands, Alobrands, bija katoļu garīdznieks un viens no pirmajiem misionāriem Livonijā.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Alebrands · Redzēt vairāk »

Andreass no Felves

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Andreass no Felves, kas parasti dēvēts par Andreasu no Štīrijas (vācu: Andreas von Stirland) vai Andreasu Štuklandu (latīņu: Andreas a Stucklant, Andreas à Stockland), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs (1240.-41. un 1248.-53. gados).

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Andreass no Felves · Redzēt vairāk »

Atzele

Atzele (vācu: Atzel, Adsellen, vēlāk Adsel) jeb Adzeles zeme bija latgaļu zeme (valsts) mūsdienu Latvijas, Krievijas un Igaunijas teritorijās.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Atzele · Redzēt vairāk »

Ģedimina dzimta

Ģedimina dzimtas simbols — Ģediminaišu stabi Ģedimina dzimta vai Ģediminaiši bija Lietuvas valdnieku dzimta, ko aizsāka dižkunigaitis Ģedimins.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Ģedimina dzimta · Redzēt vairāk »

Beloozeras kņazi

Beloozeras kņazistes ģerbonis (1386). Beloozeras kņaziste (''Белозерское княж.'') Zelta Ordas atkarībā. Beloozeras kņazi bija vieni no Kijivas Krievzemes ziemeļaustrumu zemju valdniekiem, kuru galvenā mītne bija Beloozeras pils.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Beloozeras kņazi · Redzēt vairāk »

Beverīna

Beverīnas (''Beverin'') iespējamā lokalizācija Tālavas valstī (1185-1230). Beverīna jeb Bebernīne vai Bitarīna bija Tālavas latgaļu vecākā Tālivalža pils, kurā viņš valdījis līdz 1213.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Beverīna · Redzēt vairāk »

Bukshēvdeni

Bukshēvdenu dzimtas ģerbonis. Bukshēvdeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Bukshēvdeni · Redzēt vairāk »

Burhards fon Dreilēbens

Jurģa nakts sacelšanās apspiešana Neihauzenes pils drupas Burhards fon Dreilēbens (vācu Borchart van Dreinlove, Borchart van Dreyleven, latīņu: Borchardus a Dreyleven) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1340.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Burhards fon Dreilēbens · Redzēt vairāk »

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu pirmais posms, kura rezultātā ar tālaika militāro sabiedroto zemgaļu palīdzību tika pakļauti un kristīti Daugavas, Turaidas, Idumejas un Metsepoles līvi un tika izveidota Livonijas bīskapija.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Redzēt vairāk »

Daumants

Daumants bija Nalsenes kunigaitis, kas piedalījās sazvērestībā pret Lietuvas karali Mindaugu.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Daumants · Redzēt vairāk »

Druckas kņazi

Druckas kņazu ģerbonis. Druckas kņazs bija Druckas (mūsdienās Druckas ciems Talačinas rajonā, Baltkrievijā) dalienu kņazistes valdnieka tituls 11.-14.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Druckas kņazi · Redzēt vairāk »

Dzelzs laikmets Latvijā

Baltu teritorijas agrīnā dzelzs laikmetā Baltu (violetā krāsā), slāvu (sarkanā krāsā) un somugru valodu aptuvenās robežas 5. - 7. gadsimtā m.ē. Baltu (tumšāk zilā krāsā), slāvu (zilā krāsā) un somugru valodu (dzeltenā krāsā) aptuvenās robežas 9. gadsimta sākumā Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā bija Latvijas vēstures periods, par kura sākumu nosacīti pieņem 1.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Dzelzs laikmets Latvijā · Redzēt vairāk »

Gerdenis

Gerdenis (vai Girdenis) bija Polockas kņazs Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu karu laikā no 1263.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Gerdenis · Redzēt vairāk »

Grodņas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Grodņas kņazs bija Grodņas dalienu kņazistes valdnieka tituls 11.-14.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Grodņas kņazi · Redzēt vairāk »

Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)

Igaunijas zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu otrais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Igaunijas zemju iedzīvotāji.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) · Redzēt vairāk »

Ivans IV

Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Ivans IV · Redzēt vairāk »

Izjaslavas kņazi

Zaslavļas ģerbonis. Polockas kņaziste 11. gadsimtā. Izjaslavas kņazs bija Izjaslavas kņazistes (vēlāk - Zaslavļas kņazistes) valdnieka tituls 11.-13.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Izjaslavas kņazi · Redzēt vairāk »

Jamas Zapoļskas miera līgums

Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Kauja pie Otepē (1217)

1217.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Kauja pie Otepē (1217) · Redzēt vairāk »

Kauja pie Smoļinas

Kauja pie Smoļinas ezera notika 1502.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Kauja pie Smoļinas · Redzēt vairāk »

Kņazs

Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Kņazs · Redzēt vairāk »

Kijivas Krievzeme

Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »

Kijivas lielkņazi

Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Kijivas lielkņazi · Redzēt vairāk »

Konstantīns Bezrocis

Polockas kņaziste un citas Senās Krievzemes kņazistes neilgi pirms Zelta ordas uzbrukuma Konstantīns Bezrocis (miris pēc 1292. gada) bija Polockas kņazs ar pārtraukumiem no 1263.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Konstantīns Bezrocis · Redzēt vairāk »

Krasnogorodska

Krasnogorodska ir pilsētciemats Pleskavas apgabalā Krievijā, Krasnogorodskas rajona centrs 20 km uz austrumiem no Krievijas—Latvijas robežas.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Krasnogorodska · Redzēt vairāk »

Krievu karagājiens uz Igauniju (1223)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Krievu karagājiens notika uz Sakalas zemi (pie Vīlandes, kartē - ''Fellin'') un Rēveles zemi (kartē - ''Reval''). 1223.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Krievu karagājiens uz Igauniju (1223) · Redzēt vairāk »

Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218)

Livonijas Konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Krievu karagājiens notika uz Imeru (pie Valmieras, kartē - ''Wolmar'') un Idumeju. 1218.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218) · Redzēt vairāk »

Krievu kņazistes

mongoļu iebrukuma laikā Eiropā 13. gadsimtā Krievu kņazistes (12.–16. gadsimts) bija vēsturiskās Krievzemes valsts veidojumi mūsdienu Baltkrievijas, daļēji mūsdienu Krievijas, Ukrainas, Polijas, Moldovas, Rumānijas, Latvijas un Igaunijas teritorijā.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Krievu kņazistes · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Latvija · Redzēt vairāk »

Lēvenvoldes

Lēvenvoldu dzimtas ģerbonis (1882). Grāfu Lēvenvoldu ģerbonis. Kārlim Gustavam fon Lēvenvoldem piederējusī Mazstraupes pils. Lēvenvoldes ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Lēvenvoldes · Redzēt vairāk »

Lielkrievija

Maskavija jeb Lielkrievija (MOSCOVIE GRANDE RUSSIE) 1677. gada kartē. Lielkrievija ir politisks un ģeogrāfisks termins, kas sākotnēji apzīmēja Zelta Ordai pakļautās Krievzemes vēsturisko teritoriju ar galvaspilsētu Maskavā.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Lielkrievija · Redzēt vairāk »

Lietuvas vēsture (1219—1295)

Mindauga sākotnējās valsts aptuvenā teritorija (tumši zaļā) Lietuvas vēsture (1219—1295) ir laiks, kurā no nestabilas baltu apdzīvoto leišu zemju augstmaņu savienības izveidojas starptautiski atzīta Lietuvas karaliste un tiek ielikti pamati Lietuvas dižkunigaitijai.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Lietuvas vēsture (1219—1295) · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Lotigolas un Zemgales pakļaušana

Lotigolas un Zemgales pakļaušana bija Livonijas krusta karu posms, kas sākās pēc Lietuvas karaļa Mindauga atteikšanās no savienības ar Livonijas ordeni.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Lotigolas un Zemgales pakļaušana · Redzēt vairāk »

Maskava — trešā Roma

Peipusa ezerā (1472). Maskava — trešā Roma ir 16.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Maskava — trešā Roma · Redzēt vairāk »

Maskavija

Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Maskavija · Redzēt vairāk »

Mesli

Zelta Ordas baskaks (pārvaldnieks un nodokļu vācējs) krievu pilsētā (S. Ivanova glezna, 1902) Mesli bija naturālās vai naudas nodevas Senajos laikos un viduslaikos, kuras ievāca kā padevības, uzticības vai cieņas zīmi no iekaroto teritoriju valdniekiem.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Mesli · Redzēt vairāk »

Minskas kņazi

Minskas kņazam Gļebam veltītā Baltkrievijas piemiņas monēta (2007). Minskas kņazs bija Minskas kņazistes valdnieka tituls 11.-14.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Minskas kņazi · Redzēt vairāk »

Mstislavs Mstislavičs

Mstislavs Mstislavičs "Veiksmīgais" (dzimis pirms 1176. gada, miris 1228. gadā) bija Novgorodas kņazs (1210—1215, 1216-1218), vēlāk Galīcijas kņazs (1219, 1221-1226).

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Mstislavs Mstislavičs · Redzēt vairāk »

Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais)

Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) (ap 1143-1180) bija Novgorodas kņazs no 1179.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) · Redzēt vairāk »

Nalsene

Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Nalsene · Redzēt vairāk »

Novgorodas kņazi

Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Novgorodas kņazi · Redzēt vairāk »

Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262)

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Novgorodas karaspēks iebruka Tērbatas bīskapam pakļautajās igauņu zemēs Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu notika Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282) laikā, kas notika vienlaicīgi ar Mindauga karagājienu uz Cēsīm.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262) · Redzēt vairāk »

Novgorodas Republika

Novgorodas Republika Kijivas Krievzemes kartē pirms mongoļu iebrukuma Novgorodas Republika jeb Novgorodas zeme (Новгородскаѧ землѧ), lokāli dēvēta par Dižās Novgorodas Kungu (bija Novgorodas pilsētvalsts, kas izveidojās pēc Rurikoviču dinastijai piederošo Novgorodas kņazu varas sairuma.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Novgorodas Republika · Redzēt vairāk »

Pitalova

Pitalova ir pilsēta Krievijas Federācijā, kas no 1920.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Pitalova · Redzēt vairāk »

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Pleskava · Redzēt vairāk »

Pleskavas apgabals

Pleskavas apgabals ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā, pie valsts robežas ar Baltkrieviju, Latviju un Igauniju.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Pleskavas apgabals · Redzēt vairāk »

Pleskavas Republika

Pleskavas Republikas teritorija ap 1462. gadu Pleskavas Republika, bija viduslaiku valsts ar galvaspilsētu Pleskavā.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Pleskavas Republika · Redzēt vairāk »

Polockas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »

Polockas vēsture

Livonijas kara laikā 1579. gadā. Priekšplānā redzami vācu karakalpi ar sarkanbaltsarkano karogu. Polocka ir viens no vissenākajiem tirdzniecības un ortodoksās kristietības kultūras centriem Eiropas ziemeļaustrumu daļā.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Polockas vēsture · Redzēt vairāk »

Rakveres kauja

Rakveres kauja jeb Maholmas kauja notika 1268.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Rakveres kauja · Redzēt vairāk »

Rameka

Rameka jeb Ramēķis (tekstos: Rameko, Rameke) bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Rameka · Redzēt vairāk »

Rūsiņš

Rūsiņš no Satekles (kritis Satezeles aizstāvēšanā 1212. gada vasarā) bija Tālavas latgaļu zemes Satekles vecākais 13.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Rūsiņš · Redzēt vairāk »

Rēzeknes fogteja

Livonijas Konfederācijā. Rēzeknes fogteja bija teritoriālajā vienība Livonijas ordeņa valstī.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Rēzeknes fogteja · Redzēt vairāk »

Riekstu kalns

Riekstu kalns (arī Naudas kalns) ir pilskalns Cēsīs, Cēsu novadā.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Riekstu kalns · Redzēt vairāk »

Rostovas kņazi

Rostovas ģerbonis. Rostovas-Suzdaļas kņaziste (kartē - ''Rostov-Suzdal'') 11. gadsimtā. Zelta Ordai pakļautā Rostovas kņaziste (1386). Rostovas kņazi, arī Rostovas-Suzdaļas kņazi, Kijivas Krievzemes ziemeļaustrumu zemju valdnieki, kuru galvenā mītne bija Rostovas, vēlāk Suzdaļas pils.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Rostovas kņazi · Redzēt vairāk »

Saliņas miera līgums

Melnas līguma 1426. gadā Žemaitijai pievienotās teritorijas iezīmētas ar svītrojumu. Saliņas miera līgums bija miera līgums starp Lietuvas dižkunigaitiju un Vācu ordeni, kas formāli pārtrauca Lietuvas krusta karus.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Saliņas miera līgums · Redzēt vairāk »

Saules kauja

Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Saules kauja · Redzēt vairāk »

Sebeža

Sebeža ir pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Sebežas rajona centrs.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Sebeža · Redzēt vairāk »

Simeons Bekbulatovičs

Simeons Bekbulatovičs jeb hans Sainbulats (miris 1616. gadā) bija Krievijas cara Ivana IV vasalis, Kasimovas hans (1567—1573) no Čingishana dzimtas.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Simeons Bekbulatovičs · Redzēt vairāk »

Smoļenskas kņazi

Smoļenskas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Smoļenskas kņazs bija valdnieka tituls Smoļenskas kņazistē no 1010.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Smoļenskas kņazi · Redzēt vairāk »

Steksis

Steksis jeb Stekse (vai Steksė) bija Lietuvas kunigaitis (latīņu tekstā: regulus), kas 1213./1214.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Steksis · Redzēt vairāk »

Sudislavs Vladimirovičs

Sudislavs Vladimirovičs (Судисла́в Влади́мирович, miris 1063.) bija pirmais Pleskavas kņazs (1014-1036), kuru iecēla viņa tēvs Kijevas lielkņazs Vladimirs I Svjatoslavičs un izveidoja īpaši viņam dalienas kņazisti.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Sudislavs Vladimirovičs · Redzēt vairāk »

Tālava

Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Tālava · Redzēt vairāk »

Tālivaldis

Trikātā Tālivaldis jeb Talibalds no Tālavas (latīņu: Thalibaldus de Tolowa; ? - 1215.) bija Tālavas latgaļu valdnieks ar rezidenci Beverīnas pilskalnā (Talibaldus de Beverin), vēlāk Trikātas novada vecākais (senior Tricatuae).

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Tālivaldis · Redzēt vairāk »

Tērbatas kauja (1224)

1224.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Tērbatas kauja (1224) · Redzēt vairāk »

Traidens

Traidens jeb Traidenis bija ķēniņš un Lietuvas valdnieks (vācu: kunic Thoreiden, der hêrre in Lettowen) no 1270.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Traidens · Redzēt vairāk »

Tranaitis

Tranaitis (žemaišu: Triniuots,,,,, dzimis ap 1210. gadu, nogalināts 1264. gadā) bija Žemaitijas kunigaitis, kura vadībā žemaiši un sabiedrotie kurši 1260.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Tranaitis · Redzēt vairāk »

Vaišvilks

Vaišvilka (mūka Lauriša) dibinātais klosteris (Napoleona Ordas zīmējums, 19. gadsimts) Marijas Debessbraukšanas katedrāle Volodimira, pie kuras esot apglabāts Vaišvilks Vaišvilks vai Vaišelga (baznīcslāvu: Вышелег,,,; ap 1223—1267) bija Mindauga dēls, Novogrudokas kņazs (1254, 1258-1264), starplaikā mūks Laurišs (Лаўрыш).

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Vaišvilks · Redzēt vairāk »

Valmieras vēsture

Valmieras pilsētas ģerbonis (''S' Civitatis de Woldemer '') Livonijas ordeņa laikos (1524.) Valmieras cietokšņa un pilsētas plāns 17. gadsimta beigās. Ar sarkanu iezīmēti akmens mūri, skaidri saskatāma Sv.Sīmaņa baznīca (no Zviedrijas kara arhīva). Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Valmieras pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Skats uz Valmieras pils sienu un Sv. Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Rīgas iela Valmierā (1904). Skats uz Rīgas ielu no Sv. Sīmaņa baznīcas torņa (1910). Valmieras vecpilsēta no lidmašīnas (1936). Valmieras vēsture aptver laika periodu no Valmieras dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Valmieras vēsture · Redzēt vairāk »

Vanavastselīna

Vanavastselīna, līdz 20.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Vanavastselīna · Redzēt vairāk »

Varidotis

Varidotis jeb Varidots no Autines bija kristīts Jersikai padotās latgaļu Autīnes zemes vecākais 13.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Varidotis · Redzēt vairāk »

Vasknarva

Vasknarva, līdz 20.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Vasknarva · Redzēt vairāk »

Vetseke

Vetseke no Kokneses (miris 1224. gada augustā Tērbatā), pazīstams arī kā Vjačko, Vlačko vai Viesceķis, bija Kokneses ķēniņš 13. gadsimta sākumā.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Vetseke · Redzēt vairāk »

Vitebskas kņazi

Vitebskas ģerbonis. Vitebskas kņazs bija Vitebskas kņazistes valdnieka tituls 12.-15.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Vitebskas kņazi · Redzēt vairāk »

Vladimiras-Suzdaļas kņazi

Kijivas Krievzemes kņazistes 11. gadsimtā. Vladimiras-Suzdaļas lielkņaziste izveidojās no Rostovas-Suzdaļas kņazistes (kartē - ''Rostov-Suzdal''). Vladimiras-Suzdaļas kņazi, vēlāk Vladimiras lielkņazi bija Vladimiras-Suzdaļas kņazistes (krievu:Владимиро-Суздальское княжество) valdnieki, kas pārņēma Kijivas lielkņazu dominējošo stāvokli krievu zemēs 12.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Vladimiras-Suzdaļas kņazi · Redzēt vairāk »

Vladimirs Mstislavičs

Vladimirs Mstislavičs jeb Valdemārs (dzimis pirms 1178. gada, miris pēc 1226. gada) bija Pleskavas kņazs no Rurikoviču dinastijas.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Vladimirs Mstislavičs · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Zemgale · Redzēt vairāk »

Ziemeļu krusta kari

Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.

Jaunums!!: Pleskavas kņazi un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Pleskavas kņazs, Pleskavas zeme.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »