Ātrāk nekā pārlūku!
97 attiecības: Ašmora un Kartjē Salas, Aņuja, Adenas līcis, Adrijas jūra, Anabara, Andamanu jūra, Arafuru jūra, Astronomija, Atjaunīgie resursi, Austrumķīnas jūra, Automātiskā identifikācijas sistēma, Azovas jūra, Šenona, Īrijas jūra, Īstrivera, Ķeltu jūra, Žironda (līcis), Ārdlija sala, Bagars, Baltijas jūra, Bandas jūra, Būdē, Bīvera ezers, Belila šaurums, Biocenoze, Bioluminiscence, Botnijas līcis, Cefalokarīdas, Cunami, Dollarts, Dzeltenā jūra, Eirihalīni, Eiropa (pavadonis), Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma, Enerģija, Enkurs, Fandi līcis, Gvinejas līcis, Halmaheras jūra, Hidroelektroenerģija, Izcelšanās Normandijā, Japāņu jūra, Jaungvinejas jūra, Javas jūra, Jūrasgovs, Jonijas jūra, Karavastajas lagūna, Kejdžegizs, Kinga līcis, Krava, ..., Lagrēķins, Laperūza šaurums, Laplata (upe), Līū, Liekā sekunde, Lindisfārna, Litorāle, Locija, Malasledus, Maraņauna, Mēness, Melvila ezers, Mimass (pavadonis), Mitrājs, Monsenmišela, Morkamas līcis, Motamas līcis, Navigācija, Ohotskas jūra, Okeanogrāfija, Okeāns, Pandānu dzimta, Piekrastes navigācija, Rietumaustrālija, Rolkeris, Rosa šelfa ledājs, Rosa jūra, Saltstraumena, Sarkanā jūra, Sūkļi, Simons Stevins, Sublitorāle, Suecas kanāla sastrēgums (2021), Sulu jūra, Supralitorāle, Tritons (pavadonis), Umijas-Grobes plūdmaiņas komplekss, Unterelba, Upe, Vaterbotpoints, Vatu jūra, Vidusjūra, Vilcienu prāmis, Zarnelpotāji, Zeme, Ziemeļjūra, 2004. gada Indijas okeāna zemestrīce. Izvērst indekss (47 vairāk) »
Ašmora un Kartjē Salas
Ašmora un Kartjē salas ir divas Austrālijas pakļautībā esošas, neapdzīvotas, lēzenu tropisku salu grupas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Indonēziju un Timoras salu.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Ašmora un Kartjē Salas · Redzēt vairāk »
Aņuja
Aņuja vai Eņīja (— ‘upe’) ir upe Krievijas Federācijas ziemeļaustrumos, Kolimas labā krasta pieteka, tās otra lielākā pieteka.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Aņuja · Redzēt vairāk »
Adenas līcis
Adenas līcis (Khalīj 'Adan) ir līcis Arābijas jūrā starp Eirāzijas Arābijas pussalu un Āfrikas Somālijas pussalu.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Adenas līcis · Redzēt vairāk »
Adrijas jūra
Adrijas jūra ir Vidusjūras vistālāk ziemeļos novietotā daļa starp Apenīnu pussalu un Balkānu pussalu.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Adrijas jūra · Redzēt vairāk »
Anabara
Anabara vai Anābira ir upe Krievijas Federācijas ziemeļos, plūst pa Sahas Republikas teritoriju.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Anabara · Redzēt vairāk »
Andamanu jūra
Andamanu jūra (malajiešu un) ir Indijas okeānam piederīga malas jūra Āzijas dienvidaustrumu piekrastē.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Andamanu jūra · Redzēt vairāk »
Arafuru jūra
Arafuru jūra ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra, atdala Austrāliju no Āzijas.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Arafuru jūra · Redzēt vairāk »
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Astronomija · Redzēt vairāk »
Atjaunīgie resursi
Atjaunīgie resursi ir enerģijas resursi, kas pieejami nosacīti bezgalīgi un atjaunojas ātrāk par to patērēšanas ātrumu.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Atjaunīgie resursi · Redzēt vairāk »
Austrumķīnas jūra
Austrumķīnas jūra (Dōng Hǎi — ‘Austrumu jūra’;, Dong Jungguk Hae;, Higashi Shina Kai) ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra, apskalo Ķīnu, Korejas pussalas dienvidus un Japānas arhipelāga dienvidaustrumus.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Austrumķīnas jūra · Redzēt vairāk »
Automātiskā identifikācijas sistēma
AIS ierīce ar displeju rāda tuvumā esošos kuģus Ar AIS aprīkoto kuģu izvietojuma grafisks attēlojums Padekalē šaurumā Automātiskā identifikācijas sistēma (AIS) ir identifikācijas sistēma jūras transportā, ar kuru kuģi paziņo savu atrašanās vietu, kursu un citus parametrus citiem kuģiem un krasta dienestiem.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Automātiskā identifikācijas sistēma · Redzēt vairāk »
Azovas jūra
Azovas jūra ir daļa no Melnās jūras.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Azovas jūra · Redzēt vairāk »
Šenona
Šenona ir Īrijas garākā upe.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Šenona · Redzēt vairāk »
Īrijas jūra
Īrijas jūra ir sekla, Atlantijas okeānam piederīga malas jūra starp Īriju un Lielbritāniju.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Īrijas jūra · Redzēt vairāk »
Īstrivera
Īstrivera ( — 'austrumu upe') ir sālsūdens plūdmaiņu grīva Ņujorkā, ASV.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Īstrivera · Redzēt vairāk »
Ķeltu jūra
Ķeltu jūra ir Atlantijas okeānam piederīga jūra pie Eiropas krastiem.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Ķeltu jūra · Redzēt vairāk »
Žironda (līcis)
Žironda ir estuārs Francijas dienvidrietumos, Biskajas līča piekrastē.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Žironda (līcis) · Redzēt vairāk »
Ārdlija sala
Ārdlija sala vai Ārdlija pussala ir ap 2 km gara un 1 km plata saliņa Dienvidšetlendas salu arhipelāgā Antarktikā.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Ārdlija sala · Redzēt vairāk »
Bagars
Greifera bagars Bagars ir īpaša, peldoša iekārta, kas paredzēta materiālu izrakšanai ūdens vidē (dažreiz īslaicīgi radītā), lai uzlabotu ūdenstilpes īpašības; pārveidotu sauszemi un ūdenstilpes ar mērķi izmainīt ūdens noplūdi, kuģojamību un komerciālo izmantošanu; būvētu aizsprostus, dambjus un citas straumes un krasta līnijas kontroles būves; iegūtu vērtīgas minerālu nogulsnes vai jūras dzīvniekus ar komerciālu nozīmi.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Bagars · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Bandas jūra
Bandas jūra ir Klusajam okeānam piederīga iekšējā jūra, kas atdalīta no pārējā okeāna ar Indonēzijas salām.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Bandas jūra · Redzēt vairāk »
Būdē
Būdē ir pilsēta Norvēģijas ziemeļos, Nūrlannes filkes un Būdē komūnas administratīvais centrs.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Būdē · Redzēt vairāk »
Bīvera ezers
Bīvera ezers ir ar ledu klāts saldūdens ezers Antarktīdā.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Bīvera ezers · Redzēt vairāk »
Belila šaurums
Belila šauruma ainava martā Belila šaurums ir ap 125 km garš un no 15 līdz 60 km plats jūras šaurums Kanādā, kas atdala Ņūfaundlendas salu no Labradoras pussalas.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Belila šaurums · Redzēt vairāk »
Biocenoze
bēguma, kurā redzamas jūras zvaigznes, jūras anemones un sūkļi Biocenoze ((bios) — 'dzīve' un κοινός (koinós) — 'kopējs') ir dzīvo organismu kopums, kas dzīvo vidē ar vienveidīgiem apstākļiem.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Biocenoze · Redzēt vairāk »
Bioluminiscence
Parastā jāņtārpiņa bioluminiscence. Bioluminiscence ir organismu mirdzēšana, ko novēro trūdošiem kokiem, baktērijām, sēnēm, dažiem kukaiņiem un jūras dzīvniekiem, un kas ir saistīta ar oksidēšanās procesiem.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Bioluminiscence · Redzēt vairāk »
Botnijas līcis
Botnijas jūras līcis (abās valodās — ‘Apakšējais līcis’) ir Baltijas jūras līcis tās ziemeļos starp Somijas un Zviedrijas krastiem.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Botnijas līcis · Redzēt vairāk »
Cefalokarīdas
Cefalokarīdas (Cephalocarida) ir sīku un primitīvu jūras vēžveidīgo klase, kurai pašlaik ir zināmas 12 sugas.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Cefalokarīdas · Redzēt vairāk »
Cunami
26. Cunami ( — 'ostas vilnis') ir milzu seismiski jūras viļņi, kurus galvenokārt izraisa zemūdens vai piekrastes zemestrīces, reizēm vulkānu izvirdumi, zemes nogruvumi un noslīdeņi.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Cunami · Redzēt vairāk »
Dollarts
Dollarts jeb Dollards ir 90 km2 liels Vatu jūras līcis Emsas upes grīvā.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Dollarts · Redzēt vairāk »
Dzeltenā jūra
Dzeltenā jūra (Huáng Hǎi;, Hwanghae) ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra starp Ķīnu un Koreju.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Dzeltenā jūra · Redzēt vairāk »
Eirihalīni
Krasta peldkrabis Eirihalīni ir ūdenī dzīvojoši organismi, kas ir spējīgi pielāgoties plašam ūdens sāļuma diapazonam.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Eirihalīni · Redzēt vairāk »
Eiropa (pavadonis)
Eiropa ir Jupitera pavadonis, mazākais no četriem Galileja pavadoņiem.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Eiropa (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma
Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma (ECDIS) ir ģeogrāfiska informācijas sistēma, ko lieto jūras navigācijā un kura atbilst Starptautiskās Jūras organizācijas (International Maritime Organization, IMO) standartiem kā alternatīva papīra jūras kartēm.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Enerģija · Redzēt vairāk »
Enkurs
Holla enkurs kā piemineklis Rīgā, Andrejsalā Enkurs ir daļa no enkura ierīces.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Enkurs · Redzēt vairāk »
Fandi līcis
Fandi līcis ir līcis Kanādas piekrastē Menas līča ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Fandi līcis · Redzēt vairāk »
Gvinejas līcis
Gvinejas līcis ir liels līcis Atlantijas okeānā Āfrikas centrālās daļas rietumu piekrastē, pēc hidroloģiskā režīma — malas jūra.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Gvinejas līcis · Redzēt vairāk »
Halmaheras jūra
Halmaheras jūra ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra Indonēzijas ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Halmaheras jūra · Redzēt vairāk »
Hidroelektroenerģija
Triju aizu aizsprosts Ķīnā Hidroelektroenerģija ir elektroenerģija vai vienkāršojot — elektrība, ko ražo, izmantojot hidroenerģiju.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Hidroelektroenerģija · Redzēt vairāk »
Izcelšanās Normandijā
Izcelšanās Normandijā (operācija "Neptūns") bija Sabiedroto Normandijas operācijas desants Otrajā pasaules karā, kas pazīstama kā D-diena.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Izcelšanās Normandijā · Redzēt vairāk »
Japāņu jūra
Japāņu jūra (Joseon Donghae, Chosŏn Tonghae;, Nihonkai) ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra starp Japānas salām un Āziju.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Japāņu jūra · Redzēt vairāk »
Jaungvinejas jūra
Jaungvinejas jūra vai Bismarka jūra ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra starp Jaungvinejas salu un Bismarka arhipelāga salām.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Jaungvinejas jūra · Redzēt vairāk »
Javas jūra
Javas jūra ir starpsalu iekšējā jūra, kuru dažkārt uzskata par daļu no Indijas okeāna, citkārt -— par daļu no Klusā okeāna.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Javas jūra · Redzēt vairāk »
Jūrasgovs
Jūrasgovs jeb dugongs (Dugong dugon) ir sirēnu kārtas (Sirenia) jūrā dzīvojošs zīdītājs, kas pieder pie jūrasgovju dzimtas (Dugongidae).
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Jūrasgovs · Redzēt vairāk »
Jonijas jūra
Jonijas jūra (— ‘mūsu jūra’) ir Vidusjūras daļa starp Balkānu pussalu un Apenīnu pussalu.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Jonijas jūra · Redzēt vairāk »
Karavastajas lagūna
Cirtainais pelikāns — svarīga aizsargājama suga Karavastajā. Karavastajas lagūna jeb Karavastas lagūna ir lielākā lagūna Albānijā un viena no lielākajām lagūnām Vidusjūras piekrastē, un tās platība ir 42 km2.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Karavastajas lagūna · Redzēt vairāk »
Kejdžegizs
Kejdžegizs ir aluviāls ezers Turcijas Muglas ilā.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Kejdžegizs · Redzēt vairāk »
Kinga līcis
Kinga līcis ir līcis Indijas okeāna austrumu daļā, Austrālijas ziemeļrietumu piekrastē, Rietumaustrālijas štatā.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Kinga līcis · Redzēt vairāk »
Krava
Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Krava · Redzēt vairāk »
Lagrēķins
Stūrmanis ir atzīmējis noteikto kuģa atrašanās vietu 09:00 ar trijstūri. Pēc tam izmantojot kuģa kursu un ātrumu noteiktas lagrēķina vietas 09:30 un 10:00. Lagrēķins ir ģeogrāfisko koordinātu iegūšanas process kuģniecībā, zinot kursu un noieto attālumu no kuģa pēdējās noteiktās atrašanās vietas.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Lagrēķins · Redzēt vairāk »
Laperūza šaurums
Laperūza šaurums vai Sojas šaurums (Sōya Kaikyō) ir jūras šaurums starp Hokaido salas ziemeļu daļu (Japāna) un Sahalīnas salas dienvidu daļu (Krievija), kas savieno Japāņu un Ohotskas jūras.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Laperūza šaurums · Redzēt vairāk »
Laplata (upe)
Laplata ir Paranas un Urugvajas satekestuārs Dienvidamerikas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Laplata (upe) · Redzēt vairāk »
Līū
Līū ir paisuma sala Normandijas salu grupā Apvienotās Karalistes Kroņa īpašumā Gērnsijā.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Līū · Redzēt vairāk »
Liekā sekunde
Liekā sekunde ir papildu sekunde universālajam koordinētajam laikam (UTC), lai to saskaņotu ar vidējo Saules laiku (UT1).
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Liekā sekunde · Redzēt vairāk »
Lindisfārna
Lindisfārna ir šaura zemes strēle Nortambrijā, Ziemeļanglijā, kuru divreiz dienā no krasta šķir Ziemeļjūras paisums.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Lindisfārna · Redzēt vairāk »
Litorāle
Sokotras salā Litorāle jeb litorālā zona ( — piekrastes), arī paisuma-bēguma zona ir piekrastes apgabals, kurš applūst ar jūras ūdeni paisuma laikā un nosusinās bēguma laikā.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Litorāle · Redzēt vairāk »
Locija
ASV Nacionālās Ģeotelpiskās izlūkošanās aģentūras Karību jūras locijas 1. sējuma 6. lapaspuse (''Sailing Directions (Enroute) Caribbean Sea Vol 1'' — angļu val.). Locija ir kuģu un laivu ceļu apraksts piekrastes navigācijā un tuvojoties ostām.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Locija · Redzēt vairāk »
Malasledus
''National Geographic Explorer'' malasledū pie Antarktīdas krasta Malasledus ir nekustīgs, pie krasta nostiprinājies ledus jūru un okeānu piekrastēs.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Malasledus · Redzēt vairāk »
Maraņauna
Maraņauna vai Maraņāuna ir štats Brazīlijas Ziemeļaustrumu reģionā.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Maraņauna · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Mēness · Redzēt vairāk »
Melvila ezers
Melvila ezers ir estuāra ezers Kanādas austrumos, Ņūfaundlendas un Labradoras provincē, Labradoras jūras piekrastē.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Melvila ezers · Redzēt vairāk »
Mimass (pavadonis)
Mimass ir Saturna pavadonis, pats mazākais zināmais astronomiskais ķermenis ar gravitācijas iespaidā veidotu lodveida formu.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Mimass (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Mitrājs
Ļenas delta Mitrājs jeb mitrzeme ir pārmitra vai ar seklu ūdens slāni klāta teritorija, bioma.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Mitrājs · Redzēt vairāk »
Monsenmišela
Monsenmišela (— ‘Svētā Miķeļa kalns’) ir sala un komūna Francijā, Manšas departamentā.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Monsenmišela · Redzēt vairāk »
Morkamas līcis
Morkamas līcis ir sekls līcis vai estuārs Īrijas jūras Anglijas piekrastē uz ziemeļiem no Blekpūlas.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Morkamas līcis · Redzēt vairāk »
Motamas līcis
Motamas līcis ir līcis Andamanu jūras ziemeļu galā.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Motamas līcis · Redzēt vairāk »
Navigācija
Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem. Navigācija ir daļa no kuģu vadīšanas zinātnes, kas sastāv no virknes atsevišķu priekšmetu, kuri teorētiski un praktiski risina šādus uzdevumus.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Navigācija · Redzēt vairāk »
Ohotskas jūra
Ohotskas jūra (Ohōtsuku-kai) ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Ohotskas jūra · Redzēt vairāk »
Okeanogrāfija
Pasaules okeāna termohalīnā cirkulācija Okeanogrāfija (no "okeāns" un grieķu γράφειν — 'rakstīt'), arī okeanoloģija, ir daļa no Zemes zinātnēm, kas pēta okeānus un jūras.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Okeanogrāfija · Redzēt vairāk »
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Okeāns · Redzēt vairāk »
Pandānu dzimta
Pandānu dzimta (Pandaceae) ir pandānu rindas dzimta, kura savukārt ir viena no viendīgļlapju klases rindām.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Pandānu dzimta · Redzēt vairāk »
Piekrastes navigācija
Seglīnija Somijas arhipelāgā. Piekrastes navigācija ir navigācijas veids, kuru izmanto ierobežotos ūdeņos ar biežu vai pastāvīgu kuģa vietas noteikšanu attiecībā pret tuvumā esošiem ģeogrāfiskiem orientieriem un ūdenstilpes dibena raksturu.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Piekrastes navigācija · Redzēt vairāk »
Rietumaustrālija
Rietumaustrālija ir viens no Austrālijas sešiem štatiem.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Rietumaustrālija · Redzēt vairāk »
Rolkeris
RO-RO pasažieru un automašīnu prāmja iekraušana ''Procyon Leader'' — pakaļgala stūra rampa Rolkeris jeb RO-RO kuģis ((RORO vai ro-ro)) ir kuģis, kurš paredzēts kravas ar riteņiem (automašīnu, kravas automašīnu, vilcējautomobiļu, piekabju un vagonu) pārvadāšanai, kura uzbrauc uz un nobrauc no kuģa ar saviem riteņiem vai ar tādiem platformas transportlīdzekļiem kā modulārais pašgājējtransportieris.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Rolkeris · Redzēt vairāk »
Rosa šelfa ledājs
Rosa šelfa ledājs ir lielākais šelfa ledājs Antarktīdā.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Rosa šelfa ledājs · Redzēt vairāk »
Rosa jūra
Rosa jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Rosa jūra · Redzēt vairāk »
Saltstraumena
Straume un tās veidotie ūdens virpuļi Saltstraumena ir plūdmaiņu radīta straume Norvēģijas ziemeļos, ap 10 km uz dienvidaustrumiem no Būdē, kas veidojas 3 km garā un 150 m platā šaurumā starp Saltenfjordu, Šestardfjordu un Norvēģu jūru.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Saltstraumena · Redzēt vairāk »
Sarkanā jūra
Sarkanā jūra ir Indijas okeāna iekšējā jūra starp Arābijas pussalu un Āfriku, vistālāk ziemeļos esošā tropiskā jūra pasaulē.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Sarkanā jūra · Redzēt vairāk »
Sūkļi
Sūkļi (Porifera) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Sūkļi · Redzēt vairāk »
Simons Stevins
Simons Stevins (dzimis, miris) bija flāmu matemātiķis un inženieris.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Simons Stevins · Redzēt vairāk »
Sublitorāle
Jūras dibens sublitorālajā zonā. (Sarkanā jūra) Sublitorāle jeb sublitorālā zona ir Pasaules okeāna piekrastes ekoloģiskā zona, kas atrodas kontinentālā šelfa robežās starp bēguma maksimālo ūdens līmeni un šelfa ārējo robežu.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Sublitorāle · Redzēt vairāk »
Suecas kanāla sastrēgums (2021)
Suecas kanāla sastrēgums 2021.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Suecas kanāla sastrēgums (2021) · Redzēt vairāk »
Sulu jūra
Sulu jūra (.) ir Klusajam okeānam piederoša starpsalu jūra, atrodas starp Filipīnām un Malaizijai piederošo Kalimantānas ziemeļaustrumu daļu.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Sulu jūra · Redzēt vairāk »
Supralitorāle
Baltijas jūras supralitorālā zona pie Staldzenes. Supralitorāle (no — 'virs' un litoralis — 'krasta') jeb supralitorālā zona, arī epilitorāle ir viļņu darbības zona uz robežas starp jūru un sauszemi, kas atrodas virs maksimālā paisuma.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Supralitorāle · Redzēt vairāk »
Tritons (pavadonis)
Tritons ir lielākais Neptūna pavadonis, kuru atklāja angļu astronoms Viljams Lasels 1846.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Tritons (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Umijas-Grobes plūdmaiņas komplekss
Umijas-Grobes plūdmaiņas komplekss ir piekrastes mitrājs Spānijas ziemeļrietumos, Galisijas Pontevedras provincē Arousas līcī.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Umijas-Grobes plūdmaiņas komplekss · Redzēt vairāk »
Unterelba
Unterelba ir 141 kilometrus garš Elbas lejteces posms, kuru ietekmē Ziemeļjūras plūdmaiņas.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Unterelba · Redzēt vairāk »
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Upe · Redzēt vairāk »
Vaterbotpoints
Vaterbotpoints vai Munitas pussala ir ap gara un līdz plata pussala Danko krastā Antarktīdā.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Vaterbotpoints · Redzēt vairāk »
Vatu jūra
Vatu jūra ir Atlantijas okeānam piederīgās Ziemeļjūras dienvidaustrumu daļa.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Vatu jūra · Redzēt vairāk »
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Vidusjūra · Redzēt vairāk »
Vilcienu prāmis
automašīnu pārvadātājs starp Kalabriju un Sicīliju Vilcienu prāmis ir kuģis (prāmis), kurš paredzēts dzelzceļa vagonu pārvadāšanai.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Vilcienu prāmis · Redzēt vairāk »
Zarnelpotāji
Zarnelpotāji (Enteropneusta) ir sīku tārpveidīgu pushordaiņu tipa dzīvnieku klase, kurā ietilpst tikai viena kārta.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Zarnelpotāji · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Zeme · Redzēt vairāk »
Ziemeļjūra
Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un Ziemeļjūra · Redzēt vairāk »
2004. gada Indijas okeāna zemestrīce
2004.
Jaunums!!: Plūdmaiņas un 2004. gada Indijas okeāna zemestrīce · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Bēgums, Paisums, Paisums un bēgums, Plūdmaiņa.
