Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Polijas karaliste

Indekss Polijas karaliste

Polijas Karaliste bija nosaukums vairākām monarhijām, kas secīgi pastāvēja no aptuveni 1000.

34 attiecības: Augustova, Ščepanovas Staņislavs, Boļeslavs I Drosmīgais, Boļeslavs III Greizmutis, Boļeslavs V Kautrīgais, Brīvmūrnieku uzskaitījums — B, Drohičina, Galīcijas-Volīnijas kņaziste, Henriks IV Probuss, Jadviga (Polijas valdniece), Jagailis, Jans Kohanovskis, Jūda Lēvs ben Becalels, Kazimirs II Taisnīgais, Kazimirs III Lielais, Kņazs, Lāslo I Ārpāds, Lešeks I Baltais, Lietuvas krusta kari, Mazovijas Konrāds, Meško II Lamberts, Meško III Vecais, Pšemisls II Pjasts, Pirmā pasaules kara Austrumu fronte, Prūsija, Prūsijas krusta kari, Skalata, Ukraina, Vladislavs I Elkonītis, Vladislavs II Jagellons, Vladislavs II Trimdinieks, 1109. gads, 1331. gads, 1384. gads.

Augustova

Augustova jeb Augustava ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē, uz dienvidiem no Suvalkiem.

Jaunums!!: Polijas karaliste un Augustova · Redzēt vairāk »

Ščepanovas Staņislavs

Svētais Ščepanovas Staņislavs (dzimis, miris) bija Krakovas bīskaps, kuru 1079.

Jaunums!!: Polijas karaliste un Ščepanovas Staņislavs · Redzēt vairāk »

Boļeslavs I Drosmīgais

Boļeslavs I saukts Drosmīgais (dzimis 966. vai 967. gadā, miris) bija pirmais Polijas karalis.

Jaunums!!: Polijas karaliste un Boļeslavs I Drosmīgais · Redzēt vairāk »

Boļeslavs III Greizmutis

Boļeslavs III Greizmutis (dzimis, miris) bija Pjastu dinastijas Polijas lielkņazs no 1106.

Jaunums!!: Polijas karaliste un Boļeslavs III Greizmutis · Redzēt vairāk »

Boļeslavs V Kautrīgais

Boļeslavs V Kautrīgais (dzimis, miris) - Pjastu dinastijas Krakovas kņazs no 1243.

Jaunums!!: Polijas karaliste un Boļeslavs V Kautrīgais · Redzēt vairāk »

Brīvmūrnieku uzskaitījums — B

Šajā rakstā ir uzskaitīti Latvijas un citu valstu brīvmūrnieki, kuru uzvārds sākas ar burtu "B".

Jaunums!!: Polijas karaliste un Brīvmūrnieku uzskaitījums — B · Redzēt vairāk »

Drohičina

Drohičina (Drohiczyn) ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē, uz rietumiem no Semjatičes pie Rietumu Bugas.

Jaunums!!: Polijas karaliste un Drohičina · Redzēt vairāk »

Galīcijas-Volīnijas kņaziste

Galīcijas-Volīnijas kņaziste (senkrievu: Князьство Галичьскоє и Волыньскоє), kopš 1253.

Jaunums!!: Polijas karaliste un Galīcijas-Volīnijas kņaziste · Redzēt vairāk »

Henriks IV Probuss

Henriks IV Probuss (dzimis ap 1258. gadu, miris) bija Pjastu dinastijas Vroclavas kņazs no 1266.

Jaunums!!: Polijas karaliste un Henriks IV Probuss · Redzēt vairāk »

Jadviga (Polijas valdniece)

Svētā Jadviga (dzimusi 1373. vai 1374. gadā, mirusi) bija Polijas karalis no 1384.

Jaunums!!: Polijas karaliste un Jadviga (Polijas valdniece) · Redzēt vairāk »

Jagailis

Jagailis, vēlāk Vladislavs II Jagello (dzimis ap 1348. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis un Polijas karalis, Jagellonu dinastijas aizsācējs.

Jaunums!!: Polijas karaliste un Jagailis · Redzēt vairāk »

Jans Kohanovskis

Jans Kohanovskis (dzimis 1530. gadā, miris) bija poļu renesanses laika dzejnieks.

Jaunums!!: Polijas karaliste un Jans Kohanovskis · Redzēt vairāk »

Jūda Lēvs ben Becalels

Jūda Lēvs ben Becalels jeb Prāgas Maharals (dzimis ap 1520. gadu, miris) bija ebreju rabīns, filozofs un mistiķis.

Jaunums!!: Polijas karaliste un Jūda Lēvs ben Becalels · Redzēt vairāk »

Kazimirs II Taisnīgais

Kazimirs II Taisnīgais (dzimis 1138. gadā, miris) - Polijas lielkņazs no 1177.

Jaunums!!: Polijas karaliste un Kazimirs II Taisnīgais · Redzēt vairāk »

Kazimirs III Lielais

Kazimirs III, biežāk Kazimirs Lielais (dzimis, miris) bija pēdējais Pjastu dinastijas Polijas karalis.

Jaunums!!: Polijas karaliste un Kazimirs III Lielais · Redzēt vairāk »

Kņazs

Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.

Jaunums!!: Polijas karaliste un Kņazs · Redzēt vairāk »

Lāslo I Ārpāds

Svētais Lāslo I (dzimis ap 1045. gadu, miris) bija Ungārijas karalis no 1077.

Jaunums!!: Polijas karaliste un Lāslo I Ārpāds · Redzēt vairāk »

Lešeks I Baltais

Lešeks I Baltais (dzimis vai, miris) bija Pjastu dinastijas Krakovas kņazs no 1194.

Jaunums!!: Polijas karaliste un Lešeks I Baltais · Redzēt vairāk »

Lietuvas krusta kari

Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.

Jaunums!!: Polijas karaliste un Lietuvas krusta kari · Redzēt vairāk »

Mazovijas Konrāds

Konrāds I Pjasts, biežāk saukts Mazovijas Konrāds (dzimis 1187. vai 1188. gadā, miris) bija Pjastu dinastijas Mazovijas kņazs (1200-1247) un Polijas lielkņazs (1229—1232, 1241—1243).

Jaunums!!: Polijas karaliste un Mazovijas Konrāds · Redzēt vairāk »

Meško II Lamberts

Meško II Lamberts (dzimis 990. gadā, miris) bija Polijas karalis un kņazs.

Jaunums!!: Polijas karaliste un Meško II Lamberts · Redzēt vairāk »

Meško III Vecais

Meško III Vecais (dzimis ap 1121. gadu, miris) bija Pjastu dinastijas Lielpolijas kņazs no 1138.

Jaunums!!: Polijas karaliste un Meško III Vecais · Redzēt vairāk »

Pšemisls II Pjasts

Pšemisls II (dzimis, miris) - Poznaņas (1277—1296), Lielpolijas (1279—1296), Krakovas (1290—1291), Pomerānijas (1294—1296) kņazs, Polijas karalis (1295-1296) no Pjastu dinastijas.

Jaunums!!: Polijas karaliste un Pšemisls II Pjasts · Redzēt vairāk »

Pirmā pasaules kara Austrumu fronte

Pirmā pasaules kara Austrumu fronte 1917. gadā Pirmā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Pirmā pasaules kara (1914—1918) karadarbības teātriem, kurā Vācijas Impērija, Austroungārija un Bulgārijas Karaliste (no 1916), kas pārstāvēja Centrālās lielvalstis, cīnījās pret Krievijas Impēriju un Rumānijas Karalisti (no 1916), kas piederēja Antantei. Šī fronte stiepās no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai, skarot lielāko daļu Austrumeiropas un daļēji arī Centrāleiropu.

Jaunums!!: Polijas karaliste un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Jaunums!!: Polijas karaliste un Prūsija · Redzēt vairāk »

Prūsijas krusta kari

Prūsijas krusta karu un Livonijas krusta karu norise Prūšu cilšu zemes Prūsijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem, un apzīmē baltu tautas prūšu apdzīvotās Prūsijas iekarošanu un kristīšanu, ko no 1217.

Jaunums!!: Polijas karaliste un Prūsijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Skalata

Skalata ir pilsēta Ukrainas rietumos, Ternopiļas apgabala Pidvoločiskas rajonā.

Jaunums!!: Polijas karaliste un Skalata · Redzēt vairāk »

Ukraina

Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.

Jaunums!!: Polijas karaliste un Ukraina · Redzēt vairāk »

Vladislavs I Elkonītis

Vladislavs I Elkonītis (dzimis 1260. vai 1261. gadā, miris) bija Pjastu dinastijas Krakovas kņazs no 1306.

Jaunums!!: Polijas karaliste un Vladislavs I Elkonītis · Redzēt vairāk »

Vladislavs II Jagellons

Vladislavs II Jagellons (Ungārijā pazīstams kā Ulāslo II; dzimis, miris) bija Bohēmijas karalis no 1471.

Jaunums!!: Polijas karaliste un Vladislavs II Jagellons · Redzēt vairāk »

Vladislavs II Trimdinieks

Vladislavs II Trimdinieks (dzimis 1105. gadā, miris) - Pjastu dinastijas Polijas lielkņazs no 1138.

Jaunums!!: Polijas karaliste un Vladislavs II Trimdinieks · Redzēt vairāk »

1109. gads

1109.

Jaunums!!: Polijas karaliste un 1109. gads · Redzēt vairāk »

1331. gads

1331.

Jaunums!!: Polijas karaliste un 1331. gads · Redzēt vairāk »

1384. gads

1384.

Jaunums!!: Polijas karaliste un 1384. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Polijas Karaliste.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »