Ātrāk nekā pārlūku!
28 attiecības: Aizsprosts, Arhimēda spēks, Atsperes svārsts, Ūdensrats, Bernulli likums, Darbs (fizika), Dinamika (mehānika), Elektriskais lauks, Elektriskā konstante, Elektromagnētiskā lauka potenciāls, Enerģija, Enerģija (nozīmju atdalīšana), Enerģijas nezūdamības likums, Hidroenerģija, Iekšējā enerģija, Kinētiskā enerģija, Kondensators, Konservatīvais spēks, Mehāniskā enerģija, Molekulāri kinētiskā teorija, Oscilators, Pneimatiskais dzinējs, Pretviļņa lampa, Siltuma daudzums, Skrejviļņa lampa, Svārstības, Turbīna, Virsmas spraigums.
Aizsprosts
Elatasaras aizsprosts Spānijā. Aizsprosta augstums ir 134 metri Aizsprosts ir masīva hidrotehniska celtne plūstošas ūdens straumes vai upes aizkavēšanai un tā līmeņa paaugstināšanai.
Jaunums!!: Potenciālā enerģija un Aizsprosts · Redzēt vairāk »
Arhimēda spēks
spēki atrodas līdzsvarā. Fizikā Arhimēda spēks jeb cēlējspēks ir spēks, kas darbojas uz ķermeni, kas iegremdēts šķidrumā vai atrodas gāzē.
Jaunums!!: Potenciālā enerģija un Arhimēda spēks · Redzēt vairāk »
Atsperes svārsts
Atsperes svārsts ir iekārta, kurā spēku, kas cenšas ķermeni atgriezt līdzsvara stāvoklī (ja ķermenis izvirzīts no tā), rada izstiepta vai saspiesta atspere.
Jaunums!!: Potenciālā enerģija un Atsperes svārsts · Redzēt vairāk »
Ūdensrats
Ūdensrats Ūdensrats ir vienkāršākais hidrodinamiskais dzinējs, rats ar lāpstiņām, kuru griež ūdens plūsma, un kas pārveido krītoša ūdens enerģiju (hidroenerģiju) griezes enerģijā, lai rata ass spētu veikt darbu.
Jaunums!!: Potenciālā enerģija un Ūdensrats · Redzēt vairāk »
Bernulli likums
Venturi cauruli. Šķidruma kolonnu augstumu starpība parāda, ka kinētiskā enerģija palielinās uz spiediena rēķina Bernulli likums ir fizikas likums hidrodinamikā, kas atspoguļo fluīda (šķidruma vai gāzes) ātruma, statiskā spiediena un potenciālās enerģijas savstarpējo saistību.
Jaunums!!: Potenciālā enerģija un Bernulli likums · Redzēt vairāk »
Darbs (fizika)
Fizikā darbs ir enerģija, ko spēka iedarbības rezultātā saņem ķermenis.
Jaunums!!: Potenciālā enerģija un Darbs (fizika) · Redzēt vairāk »
Dinamika (mehānika)
Dinamikā pēta spēkus un ķermeņu mijiedarbību, kas izraisa kustību Dinamika (no sengrieķu δύναμις — ‘spēks’) ir mehānikas nozare, kas pēta ķermeņu kustību un savstarpējo mijiedarbību atkarībā no spēku iedarbības.
Jaunums!!: Potenciālā enerģija un Dinamika (mehānika) · Redzēt vairāk »
Elektriskais lauks
Elektriskais lauks ir lauks, kas pastāv ap jebkuru elektriski lādētu ķermeni vai lādiņu, un Kulona likumu var interpretēt šādi: viens no lādiņiem, piemēram q_2.
Jaunums!!: Potenciālā enerģija un Elektriskais lauks · Redzēt vairāk »
Elektriskā konstante
Elektriskā konstante ir fizikāla konstante un skalārs lielums, kas tiek izmantots elektromagnētisma likumu izteiksmēs.
Jaunums!!: Potenciālā enerģija un Elektriskā konstante · Redzēt vairāk »
Elektromagnētiskā lauka potenciāls
Elektromagētisko lauku var raksturot ar diviem lauka potenciāliem: skalāro potenciālu \varphi \ un vektorpotenciālu \vec \. \varphi \ ir līdzīgs potenciālam mehānikā: potenciāla spēka \vec \ laukam ir potenciāls \varphi \ un \vec.
Jaunums!!: Potenciālā enerģija un Elektromagnētiskā lauka potenciāls · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Potenciālā enerģija un Enerģija · Redzēt vairāk »
Enerģija (nozīmju atdalīšana)
Enerģija var būt.
Jaunums!!: Potenciālā enerģija un Enerģija (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Enerģijas nezūdamības likums
Enerģijas nezūdamības likums ir universāls fizikas likums, kas nosaka to, ka kopējais slēgtā sistēmā esošais enerģijas daudzums laikā nemainās, neatkarīgi no tā, kādi procesi sistēmā norisinās.
Jaunums!!: Potenciālā enerģija un Enerģijas nezūdamības likums · Redzēt vairāk »
Hidroenerģija
Triju aizu aizsprosts, kas ir lielākā hidroelektrostacija pasaulē Hidroenerģija ((húdōr) — 'ūdens') vai ūdens enerģija ir enerģija, kuru iegūst no ūdens kustības, un to pārvērš cita veida enerģijā.
Jaunums!!: Potenciālā enerģija un Hidroenerģija · Redzēt vairāk »
Iekšējā enerģija
Iekšējā enerģija fizikā (nepārtrauktas vides fizika, termodinamika, statistiskā fizika) ir termodinamiskas sistēmas pilnās enerģijas daļa, kurā neietilpst sistēmas kustības kinētiskā enerģija un mijiedarbības ar citām sistēmām potenciālā enerģija.
Jaunums!!: Potenciālā enerģija un Iekšējā enerģija · Redzēt vairāk »
Kinētiskā enerģija
Amerikāņu kalniņos, vagoniņam slīdot augšup, kinētiskā enerģija samazinās, bet slīdot lejup — palielinās. Kinētiskā enerģija ir enerģija, kas piemīt ķermeņiem, kas atrodas kustībā.
Jaunums!!: Potenciālā enerģija un Kinētiskā enerģija · Redzēt vairāk »
Kondensators
Kondensatora attēlojums elektriskajās shēmās. No kreisās puses uz labo: kondensators ar nemainīgu kapacitāti, polarizēts kondensators, maiņkondensators Kondensators (no — 'sablīvēt') jeb, precīzāk, elektriskais kondensators ir ierīce elektriskā lauka enerģijas uzkrāšanai — pasīvais elektronikas komponents (radiodetaļa) ar noteiktu elektriskās kapacitātes vērtību un lielu reaktīvo pretestību.
Jaunums!!: Potenciālā enerģija un Kondensators · Redzēt vairāk »
Konservatīvais spēks
Konservatīvais spēks ir ķermeņu mijiedarbības spēks, kura iedarbībā eksistē arī potenciālā enerģija.
Jaunums!!: Potenciālā enerģija un Konservatīvais spēks · Redzēt vairāk »
Mehāniskā enerģija
Fizikā mehāniskā enerģija apzīmē potenciālās un kinētiskās enerģijas summu, kas sastopamas mehānisko sistēmu komponentēs.
Jaunums!!: Potenciālā enerģija un Mehāniskā enerģija · Redzēt vairāk »
Molekulāri kinētiskā teorija
Molekulāri kinētiskā teorija (krievu: молекулярно-кинетическая теория) jeb gāzu kinētiskā teorija (angļu: kinetic theory of gases) ir fizikas teorija, kuras pamatā ir trīs eksperimentāli pierādīti principi.
Jaunums!!: Potenciālā enerģija un Molekulāri kinētiskā teorija · Redzēt vairāk »
Oscilators
Oscilators (- šūpoties, svārstīties) ir jebkura ierīce, kurā notiek svārstības, piemēram, diegā iekārts atsvars vai atspere, uz kuras novietots smags objekts.
Jaunums!!: Potenciālā enerģija un Oscilators · Redzēt vairāk »
Pneimatiskais dzinējs
Lokomotīve, kas darbojas ar saspiestu gaisu Pneimatiskais dzinējs vai pneimodzinējs ir dzinējs, kas pārvērš saspiesta gaisa enerģiju par mehānisku darbu.
Jaunums!!: Potenciālā enerģija un Pneimatiskais dzinējs · Redzēt vairāk »
Pretviļņa lampa
Pretviļņa lampa - vakuuma elektroierīce (elektronu lampa) superaugstfrekvences (SAF) radioviļņu ģenerēšanai un pastiprināšanai.
Jaunums!!: Potenciālā enerģija un Pretviļņa lampa · Redzēt vairāk »
Siltuma daudzums
Siltuma daudzums (Q) ir enerģija, kuru saņem vai zaudē ķermenis siltumapmaiņas procesā.
Jaunums!!: Potenciālā enerģija un Siltuma daudzums · Redzēt vairāk »
Skrejviļņa lampa
Skrejviļņa lampa (angļu: Traveling-Wave Tube, TWT) - vakuuma elektroierīce (elektronu lampa) superaugstfrekvences (SAF) radioviļņu ģenerēšanai un pastiprināšanai.
Jaunums!!: Potenciālā enerģija un Skrejviļņa lampa · Redzēt vairāk »
Svārstības
Svārstības jeb oscilācijas ir kustības, kuras precīzi vai aptuveni atkārtojas pēc noteiktiem laika intervāliem.
Jaunums!!: Potenciālā enerģija un Svārstības · Redzēt vairāk »
Turbīna
Tvaika turbīnas rotors, kas tiek gatavots Vācijā Turbīna (turbinis — ‘griešanās, virpulis’) ir rotējoša iekārta, uz kuras ass nostiprināts darbrats ar lāpstiņām, kas šķidruma, tvaika vai gāzes spiediena potenciālo enerģiju pārvērš par kinētisko enerģiju.
Jaunums!!: Potenciālā enerģija un Turbīna · Redzēt vairāk »
Virsmas spraigums
Virsmas spraigums ir šķidruma virsmas īpašība.
Jaunums!!: Potenciālā enerģija un Virsmas spraigums · Redzēt vairāk »
