Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.

Izmēģini AI

Satura rādītājs

1. 316 attiecības: Aizkraukles viduslaiku pils, Aksels Ūksenšerna, Aksels Lilijs, Alūksne, Alūksnes vēsture, Aleksandrs Johans Stenders, Alsviķi, Alsviķu muiža, Altmarkas pamiers, Arklu revīzija, Augstrozes pils, Aumeisteru muiža, Šadurski, Šlokenbekas pils, Šulci fon Ašerādeni, Īgelštrēmi, Ķeipenes pagasts, Ķekava, Ļaudona, Ērģemes pils, Ērgļi (Ērgļu pagasts), Ērgļu muiža, Ērgļu viduslaiku pils, Ādams Šrafers, Babītes draudzes novads, Babītes pilskalns, Baltijas provinces, Balvu vēsture, Bauskas pils, Bauskas vēsture, Bāžciems, Bērzaunes pils, Beķermuiža, Bengts Šite, Birži (Lietuva), Biržu pils, Buļļu muiža, Buļļuciems, Bukulti (Rīga), Bukultu pils, Burtnieku pils, Cēsis, Cēsu kauja, Cēsu novads (2009—2021), Cēsu pils, Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca, Cēsu vaivadija, Cēsu vēsture, Daugavgrīva, Daugavgrīvas cietoksnis, ... Izvērst indekss (266 vairāk) » « Shrink indekss

Aizkraukles viduslaiku pils

Aizkraukles pilsdrupas pie Karikstes upes (2000) Aizkraukles pilsdrupas no augšas (2011) Aizkraukles viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils 13. — 17.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Aizkraukles viduslaiku pils

Aksels Ūksenšerna

Aksels Ūksenšerna jeb Oksenšerna (dzimis, miris) bija izglītots un ietekmīgs Zviedrijas lielvalsts darbinieks un diplomāts.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Aksels Ūksenšerna

Aksels Lilijs

Aksels Lilijs (1603—1662) bija zviedru karavīrs un valstsvīrs.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Aksels Lilijs

Alūksne

Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Alūksne

Alūksnes vēsture

Alūksnes skats (Broce, 1791). Alūksnes vēsture aptver laika posmu kopš Alūksnes dibināšanas senajā Atzeles zemē līdz mūsdienām.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Alūksnes vēsture

Aleksandrs Johans Stenders

Aleksandrs Johans Stenders, (Alexander Johann Stender) saukts par Jauno Stenderu (dzimis 1744. gada 4. novembrī, miris 1819. gada 20. novembrī), bija luterāņu teologs un apgaismotājs, Sēlpils pilskunga tiesas prāvests (no 1787), Sēlpils un Sunākstes mācītājs (1796—1819), Gotharda Frīdriha Stendera (Vecā Stendera) dēls.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Aleksandrs Johans Stenders

Alsviķi

Alsviķi ir ciems Alūksnes novada Alsviķu pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Alsviķi

Alsviķu muiža

Alsviķu muiža bija Vidzemes muiža, kas atradās mūsdienu Alūksnes novada Alsviķu ciemā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Alsviķu muiža

Altmarkas pamiers

Mūsdienu Latvijas teritorijas sadalīšana pēc 1629. gada Altmarkas pamiera: ar pārtrauktu līniju iezīmēta Zviedru Vidzemes dienvidu robeža, kas nonāca zviedru pakļautībā. Teritoriālās izmaiņas Livonijā, 1561-1629 Altmarkas pamiers bija 1629.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Altmarkas pamiers

Arklu revīzija

Arklu revīzija bija arklu skaita pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās 16.—19.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Arklu revīzija

Augstrozes pils

Augstrozes pilsdrupas mūsdienās. Augstrozes pils, līdz 16.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Augstrozes pils

Aumeisteru muiža

Aumeisteru muižas pils fasāde pēc Pirmā pasaules kara. Aumeisteru muižas pils fasāde mūsdienās (2002). Aumeisteru muižas jeb Cirgaļu muižas kungu māja atrodas Aumeisteru ciemā Smiltenes novada Grundzāles pagastā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Aumeisteru muiža

Šadurski

Šadursku dzimtas ģerbonis Šadurski ir poļu dzimta, kas ieceļojusi Inflantijas vaivadijā 17.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Šadurski

Šlokenbekas pils

Šlokenbekas pils 2000. gadā Šlokenbekas muižas vārtu tornis 1904. gadā Skats uz pili Šlokenbekas viduslaiku pils (burtiski - "Slocenes leja") atrodas Tukuma novada Smārdes pagasta Milzkalnē pie Slocenes upes, netālu no Tukuma pilsētas austrumu robežas.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Šlokenbekas pils

Šulci fon Ašerādeni

Baronu Šulcu fon Ašerādenu dzimtas ģerbonis. Šulci fon Ašerādeni ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Šulci fon Ašerādeni

Īgelštrēmi

Īgelštrēmu dzimtas ģerbonis. Īgelštrēmi ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Īgelštrēmi

Ķeipenes pagasts

Ķeipenes pagasts ir viens no Ogres novada administratīvajām teritorijām tās ziemeļos Mazās Juglas krastā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Ķeipenes pagasts

Ķekava

Ķekava ir pilsēta Latvijā, Ķekavas novada un Ķekavas pagasta centrs.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Ķekava

Ļaudona

Ļaudonas ģerbonis Ļaudona (līdz 1926. gadam Liograde) ir apdzīvota vieta Madonas novada Ļaudonas pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Ļaudona

Ērģemes pils

Ērģemes pils 1773. gadā. Ērģemes pils drupas mūsdienās. Ērģemes pils plāns 17. gs. (no Zviedrijas kara arhīva) Ērģemes ordeņa pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ērģemē pie robežas ar Tērbatas bīskapiju.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Ērģemes pils

Ērgļi (Ērgļu pagasts)

Ērgļi ir apdzīvota vieta Vidzemē, Madonas novada Ērgļu pagasta administratīvais centrs.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Ērgļi (Ērgļu pagasts)

Ērgļu muiža

Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gadsimta pastkarte) V. Z. Štafenhāgena zīmējums) Ērgļu muiža jeb Ērgļu pilsmuiža bija Cēsu apriņķa muiža, kuras centrs atradās tagadējā Ērgļu ciemā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Ērgļu muiža

Ērgļu viduslaiku pils

Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gs. pastkarte) V. Z. Štafenhāgena zīmējums) Ērgļu pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Ērgļu pilsdrupas 2016. gadā Ērgļu viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Ērgļu viduslaiku pils

Ādams Šrafers

Ādams Šrafers (apbedīts) bija zviedru karavīrs un valsts darbinieks.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Ādams Šrafers

Babītes draudzes novads

Sadalītais Babītes draudzes novads ar Sv. Nikolaja (''St. Nicolai''), Sv. Annas (''St. Annen'') un Sv. Jāņa (''St. Johanis'') baznīcām (1791. gada karte). Babītes draudzes novads bija viens no trim Rīgas landfogtejas draudzes novadiem.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Babītes draudzes novads

Babītes pilskalns

Babītes pilskalns jeb Poļu kalns ir pilskalns Jūrmalas pilsētas teritorijā pie Jūrmalas apvedceļa (A10), Lielupes labajā krastā Babītes ezera austrumu galā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Babītes pilskalns

Baltijas provinces

Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Baltijas provinces

Balvu vēsture

Balvu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā Balvu vēsture aptver laika periodu kopš Balvu dibināšanas līdz mūsdienām.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Balvu vēsture

Bauskas pils

Bauskas pils ir vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Bauskas pils

Bauskas vēsture

Rātsnama un Sv. Trīsvienības baznīcu torņiem pirms 1706. gada. Bauskas pils un pilsētas plāns 1701. gadā. Bauskas vēsturi noteica tās atrašanās vieta pie tirdzniecības ceļa no Zemgales uz Lietuvu.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Bauskas vēsture

Bāžciems

Bāžciems ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumu daļā Lielupes kreisajā krastā starp Sloku un Brankciemu.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Bāžciems

Bērzaunes pils

Bērzaunes pils, agrāk Bērzones pils (sākotnēji Bersone, Barson) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Bērzaunes pils

Beķermuiža

Beķera muiža 1930. gada Rīgas kartē Beķermuiža airfoto 1940 Beķermuižas bruģa fragments 2023. gads Beķermuiža jeb Bekera muiža bija muiža senajā Daugavas krastā, kuras vieta mūsdienās atrodama starp Beķera grāvi starp Daugavgrīvas šoseju Voleru un Spilves apkaimēs.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Beķermuiža

Bengts Šite

Bengts Šite (1614—1683) bija zviedru valstsvīrs un diplomāts.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Bengts Šite

Birži (Lietuva)

Birži ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos, 22 kilometrus uz dienvidiem no Skaistkalnes.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Birži (Lietuva)

Biržu pils

Biržu pils ir zemes bastiona tipa pils Biržos, Lietuvā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Biržu pils

Buļļu muiža

Ziemeļupi un tagadējo Lielupes ieteku jūrā, no kuras pa kreisi ar punktētu līniju iezīmēta Kurzemes robeža. Buļļu muiža (Bullenhof, Bullenfahr) bija muiža zemes šaurumā starp Buļļupi un Baltijas jūru.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Buļļu muiža

Buļļuciems

Buļļuciems ir Jūrmalas pilsētas austrumu daļa pie Lielupes ietekas Rīgas līcī, kur izveidojies zvejnieku ciemats.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Buļļuciems

Bukulti (Rīga)

Bukulti ir Rīgas apkaime Vidzemes priekšpilsētā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Bukulti (Rīga)

Bukultu pils

Bukultu viduslaiku pils plāns uz upes salas (Zviedrijas Valsts arhīvs, 16. gs.) Skats uz Bukultu pilsdrupu vietu 18. gs. Bukultu dzirnavas pirms Otrā pasaules kara Bukultu viduslaiku pils jeb Ādažu pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums uz Rīgas-Ādažu ceļa pie dzirnavu tilta pāri Bukultu strautam jeb Bērzupītei.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Bukultu pils

Burtnieku pils

Burtnieku viduslaiku pils bija viduslaiku pils Burtnieku ezera stāvkrastā Tālavas pierobežā ar Metsepoli un Sakalu, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Burtnieku pils

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Cēsis

Cēsu kauja

Cēsu kauja var būt.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Cēsu kauja

Cēsu novads (2009—2021)

Cēsu novads bija administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Cēsu novads (2009—2021)

Cēsu pils

Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Cēsu pils

Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca

Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Cēsīs.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca

Cēsu vaivadija

Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Cēsu vaivadija

Cēsu vēsture

Skats uz Livonijas karā daļēji cietušo Cēsu cietoksni 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva) Cēsu vēsture aptver laika periodu no Cēsu dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Cēsu vēsture

Daugavgrīva

Daugavgrīva ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst arī pilsētas daļa Memmes pļava.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Daugavgrīva

Daugavgrīvas cietoksnis

Zviedru flotes izsēdinātais desants bombardē Daugavgrīvas cietoksni pāri Buļļupei 1701. gadā. Vieni no cietokšņa vārtiem mūsdienās. Daugavgrīvas cietoksnis 1830. gadā (no ''Атлас крепостей Российской империи''). Daugavgrīvas cietoksnis ir Zviedru Vidzemes laikā 17.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Daugavgrīvas cietoksnis

Daugavgrīvas viduslaiku pils

poļu—zviedru kara laikā 1601. gadā (Džakomo Lauro gravīra) Daugavgrīvas viduslaiku pils jeb Daugavgrīvas skansts, arī Skanstnieki ir viduslaiku pils vieta Rīgā, Vecdaugavas apkaimē, Skanstnieku ielā 5 — kādreizējā Daugavgrīvas klostera vietā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Daugavgrīvas viduslaiku pils

Daugavpils vēsture

Daugavpils 1912. gadā. Daugavpils vēsture ir daļa no Latgales vēstures kopš senās Daugavpils izveidošanās tagadējā Naujenes pilskalnā līdz mūsdienām.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Daugavpils vēsture

Dāvids Hilhens

Dāvids Hilhens (1561-1610), latviski saukts arī par Dāvidu Iļķēnu, bija humānists, jurists un Romiešu tiesību zinātājs, Rīgas pilsētas sindiks (1589-1600), Polijas ķēniņa sekretārs un Vidzemes zemes tiesas notārs.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Dāvids Hilhens

Dēnhofi

Grāfu Dēnhofu dzimtas ģerbonis. Dēnhofi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Dēnhofi

Dionīsijs Fabrīcijs

Dionīsija Fabrīcija hronikas otrais izdevums (1795). Dionīsijs Fabrīcijs (latīņu: Dionysius Fabricius) bija jezuītu prāvests Vīlandē Pārdaugavas hercogistes laikā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Dionīsijs Fabrīcijs

Dobeles vēsture

Šturna zīmējuma). Tajā apmetās Krievijas cars Pēteris I (1697) un Zviedrijas karalis Kārlis XII (1701). Dobele jeb Doblene (Atskaņu hronikas tekstā: Doblên) bija viens no seno zemgaļu galvenajiem pilskalniem Zemgales ziemeļrietumu daļā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Dobeles vēsture

Drabešu muiža

Drabešu muižas kungu māja 2013. gadā. Drabešu muižas kungu māja pirms 1905. gada. Drabešu muiža (''Drobbusch'') 1903. gada kartē "Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen". Drabešu muiža bija muiža, kuras kungu māja atrodas Drabešu pagastā pie autoceļa Drabeši-Līvi (V293).

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Drabešu muiža

Dreiliņi (dzimta)

Dreiliņu jeb Dreilingu dzimtas ģerbonis Dreiliņi jeb Dreilingi bija Rīgas patriciešu un muižnieku dzimta.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Dreiliņi (dzimta)

Dzelzava

Dzelzava ir ciems Madonas novadā, Dzelzavas pagasta un vietējas nozīmes pakalpojumu centrs.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Dzelzava

Esena muiža

Skats uz Gotāna muižiņas ēku pie Spilves pļavām 1785. gadā (no Broces kolekcijas). Esena muižas ēkas vieta 2016. gadā Esena muiža, saukta arī par Lielo muižu, Spilves muižu un Gotāna muižu, ir vieta Dzirciema ielas ziemeļu galā Spilves apkaimē Pārdaugavā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Esena muiža

Fabians fon Aderkass

Fabians fon Aderkass (dzimis pirms 1602. gada, miris 1683. gadā) bija vācbaltiešu izcelsmes Zviedrijas armijas ģenerālmajors un Ķirbižu-Bīsteru muižas (Kürbis oder Wittersbeck mit Bisterwolde) īpašnieks.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Fabians fon Aderkass

Formula regiminis un Kurzemes statūti

rokraksta pirmā lapa, 1617). Kurzemes statūtu satura rādītājs (vāciskais tulkojums, 1618). Kurzemes un Zemgales hercogistes satversme ( — 'Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvaldes un tiesu iekārta') jeb Formula regiminis (no latīņu valodas — 'Valdības formula') bija 1617.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Formula regiminis un Kurzemes statūti

Frīdrihs Ketlers

Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Frīdrihs Ketlers

Gabriels Bengtsons Uksenšerna

Gabriels Bengtsons Uksenšerna (1586—1656) bija zviedru valstsvīrs.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Gabriels Bengtsons Uksenšerna

Gaujienas muiža

Gaujienas muižas kungu mājas fasāde ar sešu kolonnu portiku Gaujienas pilsmuižas kungu māja atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagasta centrā Gaujienā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Gaujienas muiža

Gaujienas viduslaiku pils

Skats uz Gaujienas baznīcu un viduslaiku pilsdrupām (18. gs.). Gaujienas pils rekonstrukcija pēc 1911. gada K. Levisa of Menāra veikto izrakumu datiem. Ar melnu krāsu iezīmēti saglabājušies mūru fragmenti. Gaujienas viduslaiku pilsdrupas ar galveno pili (b) un priekšpils ziemeļrietumu torni (c) no Broces kolekcijas (1790).

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Gaujienas viduslaiku pils

Georgs Šenkings

Georgs Šenkings bija Cēsu pils kastelāns (no 1599. gada) un Tartu ekonoms.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Georgs Šenkings

Georgs Mancelis

Georgs Mancelis, arī Juris Mancelis (dzimis, miris), bija vācbaltiešu cilmes latviešu literāts un valodnieks.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Georgs Mancelis

Gerhards Dēnhofs (Pomerānijas vaivads)

Gerhards Dēnhofs (ap 1598—1648) bija Polijas—Lietuvas kopvalsts valsts darbinieks un diplomāts no Dēnhofu dzimtas.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Gerhards Dēnhofs (Pomerānijas vaivads)

Gerhards Dēnhofs (Tērbatas vaivads)

Gerhards Dēnhofs (ap 1554—1602) bija Polijas—Lietuvas kopvalsts armijas pulkvedis, Durbes stārasts.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Gerhards Dēnhofs (Tērbatas vaivads)

Gothards Frīdrihs Stenders

Birzgales, vēlāk Žeimeles luterāņu mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders (1753). Stendera izgudrotās veļasmašīnas apraksts (Jelgava, 1765). Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Štenders (Gotthard Friedrich Stender), saukts par Veco Stenderu (dzimis, miris), bija apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Gothards Frīdrihs Stenders

Gužno

Gužno ir pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz austrumiem no Brodņicas.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Gužno

Gustavs Horns

Gustavs Horns, arī Gustavs Hūrns (dzimis, miris), bija zviedru feldmaršals un politiķis.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Gustavs Horns

Gustavs II Ādolfs

Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Gustavs II Ādolfs

Hapaka muiža

Hapaka muiža 1930. gada Rīgas kartē. Hapaka muiža bija muiža senajā Daugavas krastā, kuras vieta mūsdienās atrodama Hapaka grāvja rietumu pusē Voleru un Spilves apkaimēs.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Hapaka muiža

Hermanis Samsons

Hermanis Samsons (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un teologs, Vidzemes superintendents, Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas profesors un daudzu grāmatu autors.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Hermanis Samsons

Hermanis Vrangelis

Hermanis Vrangelis (1587–1643) bija vācbaltu diplomāts un valstsvīrs.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Hermanis Vrangelis

Hodkeviči

Hodkeviču dzimtas ģerbonis Hodkeviči jeb Kotkieviči bija Lietuvas lielkņazistes dzimta.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Hodkeviči

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Igaunija

Igaunijas vēsture

Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Igaunijas vēsture

Inflantijas vaivadija

Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Inflantijas vaivadija

Jakobs Delagardijs

Grāfs Jakobs Delagardijs vai Jakobs Delagardi (vai arī Jakobs de la Gardijs,,, Rēvele —, Stokholma) bija Zviedrijas militārais un valsts darbinieks, feldmaršals (1620).

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Jakobs Delagardijs

Jans Karols Hodkevičs

Jans Karols Hodkevičs (dzimis 1560. gadā, miris) bija Polijas-Lietuvas kopvalsts valsts darbinieks.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Jans Karols Hodkevičs

Jans Pjotrs Sapjeha

Jans Pjotrs Sapjeha (dzimis 1569. gadā, miris) bija Polijas—Lietuvas valsts un militārs darbinieks no Sapjehu dzimtas.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Jans Pjotrs Sapjeha

Jans Zamoiskis

Jans Zamoiskis Polijas-Lietuvas kopvalsts kanclera tērpā ar lielhetmaņa zizli rokā Jans Zamoiskis kā karaļa Stefana Batorija kanclers sarkanā tērpā 1582. gada sarunās pēc uzvarētā Livonijas kara (Jans Matejko, 1872) Jans Zamoiskis jeb Jans Zamojskis (1542—1605) bija ietekmīgs 16. gadsimta Polijas-Lietuvas kopvalsts valstsvīrs, diplomāts un rakstnieks.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Jans Zamoiskis

Jaundoles pils

Jaundoles pils 17. gadsimtā (J. Helmsa zīmējums no Broces kolekcijas). Jaundoles pilsdrupu un Doles muižas attēls (1830). Doles muižas kungu māja 20. gs. sākumā. Jaundoles pils bija Rīgas domkapitula pils Doles salas dienvidrietumu malā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Jaundoles pils

Jaunjelgavas vēsture

Katoļu baznīca (pirms 1940). Jaunjelgavas vēsture aptver laika periodu kopš Jaunjelgavas dibināšanas Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā līdz mūsdienām.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Jaunjelgavas vēsture

Jūrmalas vēsture

Majoru pludmale 20. gadsimta sākumā Jūrmalas vēsture aptver laiku no viduslaikiem līdz Jūrmalas pilsētas izveidei 1959.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Jūrmalas vēsture

Jēkabpils

Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Jēkabpils

Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca

Uniātu baznīca (Dievmātes Patvēruma baznīca) Jēkabpilī Uniātu baznīca (Dievmātes Patvēruma baznīca) Jēkabpilī Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca (vēsturiski Jēkabpils uniātu baznīca) ir viens no lielākajiem dievnamiem Jēkabpils pilsētā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca

Jērcēni (Jērcēnu pagasts)

Jērcēni ir apdzīvota vieta Valmieras novada Jērcēnu pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Jērcēni (Jērcēnu pagasts)

Jelgavas pamiers

Jelgavas pilsētas un cietokšņa plāns (no Zviedrijas kara arhīva 17. gs.). Jelgavas pamiers (poļu: Rozejm w Mitawie, zviedru: Stilleståndet i Mitaw) bija pagaidu izlīgums starp karojošajām pusēm Poļu-zviedru kara (1600-1629) trešā posma (1620—1622) noslēgumā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Jelgavas pamiers

Jelgavas pils

Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas).

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Jelgavas pils

Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca

Jelgavas Svētās Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca bija senākais dievnams un senākā mūra ēka Jelgavā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca

Jelgavas vēsture

Kārļa XII pasūtījuma, 1703—1705). Jelgava, agrāk Mītava, ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, kas pilsētas tiesības ieguva 1573.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Jelgavas vēsture

Jelgavas virspilskunga iecirknis

Bauskas apriņķos. Jelgavas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Jelgavas virspilskunga iecirknis jeb Jelgavas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Jelgavas virspilskunga iecirknis

Jirgens fon Fārensbahs

Jirgens fon Fārensbahs (dzimis 1551. gadā, miris) bija Livonijas karavadonis dažādu valstu karadienestā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Jirgens fon Fārensbahs

Joahims Frīdrihs fon Mansfelds

Grāfs Joahims Frīdrihs fon Mansfelds cu Forderorts (dzimis, miris) bija vācu grāfs un Zviedrijas armijas ģenerālis.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Joahims Frīdrihs fon Mansfelds

Johans Ulrihs fon Šverins

Johans Ulrihs fon Šverins (1592—1637) bija vācbaltiešu virsnieks, Alsungas pilsmuižas īpašnieks, kas 1634.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Johans Ulrihs fon Šverins

Jonišķi

Jonišķi, agrākais latviskais nosaukums Jānišķe, ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos 39 kilometrus uz ziemeļiem no Šauļiem un 14 kilometrus uz dienvidiem no Latvijas robežas.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Jonišķi

Juhans Šite

Juhans Šite (1577–1645) bija zviedru valstsvīrs.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Juhans Šite

Jumurdas muiža

Jumurdas pils 2000. gadā. V. Z. Štafenhāgena gravīra, 1866). Jumurdas muižas kungu māja celta historisma stilā un atrodas Madonas novada Jumurdas pagasta centrā Jumurdā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Jumurdas muiža

Kari Latvijas vēsturē

Voldemāra Vimbas glezna). Jūras kauja Zundā (1210). Saules kauja (1236). moskovītu tirāniju Livonijā" Nirnbergas avīzē ''Zeyttung'', 1561. Karu uzskaitījums Latvijas vēsturē aptver Latvijas vēstures hronoloģiju ar karu, sacelšanos un nemieru uzskaitījumu no 9.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Kari Latvijas vēsturē

Kari Polijas vēsturē

bruņumašīnas Afganistānā (2008). Karu uzskaitījums Polijas vēsturē aptver Polijas vēstures hronoloģiju ar karu, sacelšanos un nemieru uzskaitījumu no 10.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Kari Polijas vēsturē

Karksi-Nuija

Karksi-Nuija ir pilsēta Viljandi apriņķī, Igaunijas dienvidu daļā, netālu no Latvijas robežas.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Karksi-Nuija

Karkuses pils

Karkuses pilsdrupas un baznīca (no Broces kolekcijas, 1796.). Karkuses pilsdrupas mūsdienās. Karkuses pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā mūsdienu Igaunijā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Karkuses pils

Kauja pie Salaspils

Kauja pie Salaspils var būt.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Kauja pie Salaspils

Kavildas pils

Kavildas pilskalns ar uzrakstu. Kavildas vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Kavildas pils

Kārlis Horns

Kārlis Horns, arī Kārlis Hūrns (dzimis ap 1550. gadu, miris), bija zviedru feldmaršals un politiķis.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Kārlis Horns

Kārlis IX

Kārlis IX jeb Sēdermanlandes hercogs Kārlis (Karl IX; dzimis, miris) bija Zviedrijas reģents (1599-1604), vēlāk karalis (1604-1611).

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Kārlis IX

Kirumpejas pils

Kirumpejas pils plāns 17. gadsimtā Kirumpejas pils plāns un apraksts (Broces kolekcija, 1801) Kirumpejas pils, arī Kirumpē bīskapa pils, bija Tērbatas bīskapijas mūra pils pie senā Tērbatas-Pleskavas lielceļa.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Kirumpejas pils

Kobrona skansts

Kobronskansts (''Kobrons Schanz'') atliekas 1905. gada kartē Kobrona skansts jeb Kobronskansts bija Poļu—zviedru kara laikā būvēta skansts Daugavas kreisajā krastā pie Mārupītes ietekas Kīleveina grāvī tagadējā Torņakalna apkaimē.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Kobrona skansts

Kokes muiža

Kokes muiža (''Kokeshof'') un citas Bolderājas pagasta muižiņas (1913). Kokes muiža bija muiža senajā Daugavas krastā, kuras vieta mūsdienās atrodama Spilves pļavās Hapaka grāvja rietumu pusē.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Kokes muiža

Koknese

Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Koknese

Kokneses kauja (1601)

Kokneses kauja bija liela Polijas-Zviedrijas kara (1600-1629) kauja, kas notika uz austrumiem no Kokneses pils 1601.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Kokneses kauja (1601)

Kokneses pils

Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Kokneses pils

Kokneses vēsture

Kokneses pilsētas 1345. gada ģerbonis (KOKENKUSEN+SIGILLVM:CIVITATIS). Kokneses vēsture sākas ar Indriķa hronikas aprakstu par 1205.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Kokneses vēsture

Korfi

Korfu dzimtas ģerbonis (1882) Korfi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Korfi

Krāslava

Krāslava ir pilsēta Latvijas dienvidaustrumos Daugavas abos krastos (Latgales un Sēlijas teritorijā), Krāslavas novada centrs.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Krāslava

Krāslavas vēsture

Krāslavas Valsts ģimnāzijas vecā ēka Plāteru pilī. Krāslava, 1875 Krāslavas rātsnams, 1875 Krāslavas vēsture aptver plašu laika posmu kopš pirmajām arheoloģiskajām liecībām par Daugavas vidusteces iedzīvotājiem Krāslavas apkaimē līdz Krāslavas novada izveidei mūsdienās.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Krāslavas vēsture

Krēmera muiža

Krēmera muiža 1930. gada Rīgas kartē. Krēmera muiža, arī Zunda muiža (Sundemoise), bija muiža Daugavas krastā Voleru apkaimē (šobrīd – aptuveni Voleru iela 59, agrāk – Krēmeru iela 3), kur pēc Otrā pasaules kara mākslīgi izveidoja līci ar rūpniecisko zonu, kur tagad atrodas "Rīgas osta Voleri", AS "Krēmeri" un citi mazāki rūpniecības uzņēmumi.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Krēmera muiža

Krievciema pils

Krievciema pilsdrupas 18. gs. Krievciema pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu nocietināta muižas pils Aiviekstes kreisajā stāvkrastā pie upes brasla.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Krievciema pils

Krievu—zviedru karš (1610—1617)

Krievu karavadoņa Skopina-Šuiska tikšanās ar Jakobu Delagardiju pirms karagājiena pret poļiem un lietuviešiem (1609). Jakoba Delagardija uzbrukums Novgorodas kremlim 1611. gada 16. jūlijā. Krievijas un Zviedrijas robežas izmaiņas no 1323. līdz 1743. gadam. Krievu—zviedru karš (1610—1617) jeb Ingrijas karš, saukts arī par "Delagardija karagājienu", bija karš starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas sākās Poļu—zviedru kara laikā 1610.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Krievu—zviedru karš (1610—1617)

Krimuldas viduslaiku pils

Skats uz Krimuldas viduslaiku pili no dienvidaustrumiem (attēls no Zviedrijas Valsts arhīva). Krimuldas viduslaiku pils galvenā korpusa drupas (Broce, 1794) Krimuldas viduslaiku pils drupas mūsdienās Krimuldas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas Turaidas pils palīgpils 13.-16.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Krimuldas viduslaiku pils

Kristaps Nikolajs Radvils

Kristaps Nikolajs Radvils, saukts Pērkons arī Kšištofs Radzivils; dzimis, miris) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un karavadonis no Radvilu dzimtas. Viļņas vaivads (no 1584), Lietuvas lielhetmanis (no 1589), sakāva zviedrus Kokneses kaujā (1601). Viens no kalvinistu līderiem Lietuvas lielkņazistē.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Kristaps Nikolajs Radvils

Kristaps Radvils

Kristaps Radvils Lietuvas lielhetmaņa tērpā (17. gadsimta glezna). Kristaps Radvils, saukts Jaunais, arī Kristofs Radzivils (1585—1640) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un karavadonis no Radvilu dzimtas.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Kristaps Radvils

Krustpils pils

Krustpils pils jeb Krusta pils ir viduslaiku pils Daugavas ielejas labajā krastā Jēkabpilī.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Krustpils pils

Kubulu pagasts

Kubulu pagasts ir viena no Balvu novada teritoriālajām vienībām.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Kubulu pagasts

Kurzemes hercogistes kolonijas

Kurzemes hercogistes kolonijas bija Kurzemes un Zemgales hercogistes aizjūras īpašumi Rietumāfrikā Gambijas upes grīvā un Vidusamerikā Tobāgo salā hercoga Jēkaba valdīšanas laikā un neilgi pēc viņa nāves (1651—1690).

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Kurzemes hercogistes kolonijas

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Kurzemes un Zemgales hercogiste

Laisas pils

Laisas pils Laisas pilsdrupas no austrumu puses (Vilhelma Tuša zīmējums, 19. gadsimts). Laisas pilsdrupu plāns (Vilhelma Tuša zīmējums). Laisas pils jeb Lajuzes pils bija viduslaiku pils pie Lajuzes strauta Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Laisas pils

Lambsdorfi

Grāfu Lambsdorfu ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Lambsdorfi jeb Lambsdorfi no Venges ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 15.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Lambsdorfi

Latviešu mitoloģija

Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Latviešu mitoloģija

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Latvija

Latvijas bijušo pilsētu uzskaitījums

Latvijas pilsētas un miesti, kuras dažādu iemeslu dēļ zaudējušas savu pilsētas statusu (minētas arī pilsētas, kas statusu atguvušas) vai (Abrenes gadījumā) vairs neatrodas valsts teritorijā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Latvijas bijušo pilsētu uzskaitījums

Latvijas mākslas vēsture

Vilhelms Purvītis "Ziema" (1910) Latvijas mākslas vēsture ir Latvijas mākslas vai latviešu izcelsmes mākslinieku mākslas vispārējā attīstības gaita, aplūkojot atsevišķus mākslas veidus, žanrus, virzienus un skolas.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Latvijas mākslas vēsture

Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture

Artūra Baumaņa glezna) Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture ietver ar kristīgo ticību un Romas katoļu baznīcu saistītos notikumus Latvijas teritorijā no 11.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Latvijas vēsture

Laudoni

Laudonu dzimtas ģerbonis. Laudonu dzimtas ģerboņa apraksts (no Broces kolekcijas). fon Laudoni (vēlāk von Loudon) ir vācbaltu dzimta, kuru priekšteči Ļaudonas pilsnovadā izsekojami līdz Rīgas arhibīskapijas laikam 15.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Laudoni

Lēvisi of Menāri

Lēvisu of Menāru dzimtas ģerbonis Lēvisi of Menāri, arī Levīzi of Menāri ir sena vācbaltu dzimta, kas 17.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Lēvisi of Menāri

Lielauces muiža

Lielauces muižas pils (2007). Lielauces muižas kungu māja jeb Lielauces pils ir vēlā klasicisma stilā celta ēka, kas atrodas Lielauces ezera krastā Dobeles novada Lielauces pagasta Lielaucē.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Lielauces muiža

Lielā ģilde (Rīga)

Lielās ģildes baroka fasāde pirms pārbūves (pirms 1854). Lielās ģildes brāļu grāmatas vāks. Rīgas Lielā ģilde jeb '''Svētās Marijas''' ģilde (vācu: Die Große Gilde zu Riga, St. Marien-Gilde) bija Rīgas tirgotāju brālība, kas pastāvēja no 1354.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Lielā ģilde (Rīga)

Lielvārdes muiža

Lielvārdes bruņinieku pilsdrupas un Lielvārdes muižas kungu māja 1792. gadā (Broces kolekcija). Lielvārdes muižas pils bija Lielvārdes muižas kungu māja, kas celta 19. gadsimtā klasicisma stilā Lielvārdes pagastā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Lielvārdes muiža

Lielvārdes vēsture

Lielvārde (Broces kolekcija, 1796). Lielvārdes baznīca un pilsdrupas 1792. gadā (Broces kolekcija). Lielvārdes vēsture aptver laika periodu no Lielvārdes dibināšanas Daugavas Līvzemē līdz mūsdienām.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Lielvārdes vēsture

Limbažu pils

Limbažu viduslaiku pils dienvidu korpuss 1920. gados. Limbažu pils drupas (1999). Limbažu viduslaiku pils bija viena no Rīgas arhibīskapu rezidences vietām 14.-16.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Limbažu pils

Limbažu vēsture

Limbažu skats 1916. gada pastkartē. Limbaži ir viens no senākajiem Latvijas administratīvajiem centriem, kas pilsētas tiesības ieguva 1385.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Limbažu vēsture

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Livonija

Livonijas bīskapija

Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Livonijas bīskapija

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Livonijas Konfederācija

Livonijas ordinācijas

Sigismunds III (ap 1590. gadu). Nikolaja Ķaunes grāmata "Leišu un poļu laikmets Livonijā" (1936). Livonijas ordinācijas bija divi Polijas-Lietuvas ūnijas valdnieka Sigismunda III pieņemti likumi, kas papildināja 1582.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Livonijas ordinācijas

Livonijas un Lietuvas reālūnija

Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Livonijas un Lietuvas reālūnija

Lodes pils

Lodes pils pēc 1840. gada ugunsgrēka. Pils atjaunošanas darbu laikā (2011). Pils pēc atjaunošanas (2015). Lodes pils jeb Koluveres bīskapa pils bija Sāmsalas-Vīkas bīskapijas pils tagadējā Koluveres ciemā Lēnes apriņķī Igaunijā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Lodes pils

Lokstenes viduslaiku pils

Lokstenes pils ziemeļaustrumu mūra paliekas 20. gs. sākumā Lokstenes pilskalns ar Gersikas villu 20. gs. sākumā Oliņkalns (pa kreisi), Lokstenes pilskalns (vidū, tālumā) un Sēlpils pilskalns (pa labi) 1866. gada attēlā Lokstenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu nocietināta muižas pils Daugavas labajā stāvkrastā pie Pļaviņām, iepretī Livonijas ordeņa Sēlpils cietoksnim.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Lokstenes viduslaiku pils

Ludza

Ludza ir sena Latgales pilsēta un Ludzas novada centrs gleznainā apvidū Lielā Ludzas ezera krastā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Ludza

Ludzas pils

Ludzas pilsdrupas 2007. gadā. Ludzas pils ir gotikas stilā celta viduslaiku cietokšņa drupas Ludzas centrā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Ludzas pils

Ludzas trakts

Ludzas trakta ziemeļu daļa (Ludzas apkārtne, 1798). Ludzas pils drupas pēc sagraušanas 1654. gadā. Ludzas trakts jeb Ludzas stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Ludzā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Ludzas trakts

Ludzas vēsture

Ludzas pilsdrupas 2012. gada rudenī. Ludzas vēsture aptver laika posmu no pirmo iedzīvotāju apmetņu izveidošanās pie Lielā Ludzas ezera un Ludzas miesta izveides pie Ludzas pils līdz mūsdienām.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Ludzas vēsture

Lugažu pils

Lugažu pils plāns no 1692. gada. Lugažu pilsmuižas skats no rietumiem 1801. gadā ar zemes valni agrākās pils vietā (no Broces kolekcijas). Lugažu ordeņa pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Lugažos pie robežas ar Tērbatas bīskapiju.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Lugažu pils

Marienhauzenas pils

Pilsdrupas uz Viļakas ezera salas. Marienhauzenas pils jeb Viļakas viduslaiku pils --> bija viduslaiku mūra pils Viļakas ezera salā, kur kādreiz atradusies latgaļu koka ezerpils.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Marienhauzenas pils

Martins Vulfs

Martins Vulfs (dzimis ap 1593. gadu, miris 1633. gada 1. martā) bija Rīgas monētu meistars no 1615.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Martins Vulfs

Mazstraupes pils

Mazstraupes muižas pils 1795. gadā (no Broces kolekcijas). Mazstraupes muižas pils 1830. gadā (no Pauluči albuma). Mazstraupes pils tornis 20. gs. sākumā (nojaukts 1938). Mazstraupes pils bija 15.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Mazstraupes pils

Mālpils

Mālpils ir apdzīvota vieta Vidzemē, Siguldas novada Mālpils pagasta administratīvais centrs.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Mālpils

Mālpils muiža

200px Mālpils muižas kungu māja atrodas Siguldas novada, Mālpils pagasta centrā Mālpilī, apmēram 60 km no Rīgas un 15 km no Siguldas.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Mālpils muiža

Mālpils viduslaiku pils

Lemburgas pils un baznīcas plāns 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Sānskats uz daļēji nopostīto Lemburgas pili 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Mālpils viduslaiku pils jeb Lemburgas pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Mergupes labajā krastā Mālpilī pie senā Siguldas-Lielvārdes ceļa.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Mālpils viduslaiku pils

Mārtiņš Šulcs fon Ašerādens

Mārtiņš Šulcs fon Ašerādens (1617—1682) bija vācbaltiešu cilmes Zviedrijas armijas ģenerālis.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Mārtiņš Šulcs fon Ašerādens

Mujānu pils

Mujānu pils, muižas un dzirnavu plāns 17. gs. Mujānu pilsdrupas ar Balto torni 20. gs. sākumā Mujānu pils (dēvēta arī par Moyan, Maian, Mojahn) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļa pils 15.-16.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Mujānu pils

Nabes pils

Nabes pils tornis mūsdienās (2000). Nabes muiža ar viduslaiku dzīvojamo torni (pa labi, ap 1920). Nabes pils bija 14.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Nabes pils

Nītaure

Nītaure ir ciems Cēsu novadā Nītaures pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Nītaure

Nītaures pils

Nītaures pils un baznīca kartē (Stokholmas kara arhīvs, 1701) Nītaures pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums pie Mergupes.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Nītaures pils

Nikolajs Eke

Nikolajs Eke, arī Niklāvs Eks (1541—1623) bija Rīgas rātskungs, birģermeistars un burggrāfs.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Nikolajs Eke

Nikolajs Mollīns

Nikolajs Mollīns (ap 1550./1555. — 1625.) bija Rīgas grāmatu iespiedējs (1588-1625) reformācijas laikmetā, kurš iespieda grāmatas arī latviešu valodā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Nikolajs Mollīns

Nils Asersons Manneršelds

Nils Asersons Manneršelds (1586–1655) bija zviedru virsnieks un valstsvīrs.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Nils Asersons Manneršelds

Oto Šenkings

Oto Šenkings (dzimis ap 1554. gadu, miris) bija kontrreformācijas laika Cēsu bīskaps ar pastāvīgu rezidenci Cēsīs (1587-1625) un ar uzdevumu atjaunot katoļu ticību Livonijā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Oto Šenkings

Otrais Ziemeļu karš

Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Otrais Ziemeļu karš

Paide

Paide ir pilsēta Jerves apriņķī Igaunijā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Paide

Patkuli

Patkulu dzimtas ģerbonis. Fon Patkuli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 14.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Patkuli

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pļaviņas

Pļaviņas ir pilsēta Aizkraukles novadā, Daugavas labajā krastā lejpus Aiviekstes ietekas.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Pļaviņas

Pērnava

Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Pērnava

Pērnavas vaivadija

Pērnavas vaivadija (Województwo parnawskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Pērnavas vaivadija

Peders Banērs

Pērs Banērs 1642. gadā. Peders (Pērs) Banērs (1588–1644) bija zviedru valstsvīrs, Zviedru Igaunijas gubernators (1622-1626).

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Peders Banērs

Piņķu draudzes novads

Piņķu (''Pinkenhof'') draudzes novads ar Sv/ Nikolaja (''St. Nicolai'') un Sv. Annas (''St. Annen'') baznīcām (1791. gada karte). Piņķu Sv. Nikolaja baznīca (2000). Piņķu (Babītes) Sv. Annas baznīca (2015). Piņķu draudzes novads bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Piņķu draudzes novads

Piedruja

Piedruja (agrāk arī Daugavieši) ir ciems Krāslavas novadā, Piedrujas pagasta centrs, saplūdusi ar blakus esošo Aleksandrovu.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Piedruja

Piltenes apgabals

Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Piltenes apgabals

Pirkules pils

Pirkules pils jeb Perkeles pils, arī Ungurpils viduslaiku pils, bija 14.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Pirkules pils

Poļu—zviedru kari

Poļu—zviedru kari ir kopējs apzīmējums bruņotu konfliktu sērijai starp Polijas-Lietuvas kopvalsts un Zviedrijas karaspēkiem no 1563.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Poļu—zviedru kari

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Polijas—Lietuvas ūnija

Pomerānijas Elizabete Magdalēna

Pomerānijas Elizabete Magdalēna, Kurzemes hercogiene (vācu Elisabeth Magdalena von Pommern, 1580–1649) bija Pomerānijas princese un Kurzemes hercogiene, hercoga Frīdriha sieva.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Pomerānijas Elizabete Magdalēna

Prūsijas hercogiste

Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Prūsijas hercogiste

Rakvere

Rakvere ir pilsēta Igaunijas ziemeļos, Rietumviru apriņķī, 20 km uz dienvidiem no Somu līča.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Rakvere

Ratnieki (Līgatnes pagasts)

Ratnieki ir apdzīvota vieta Gaujas nacionālais parka teritorijā Cēsu novada Līgatnes pagastā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Ratnieki (Līgatnes pagasts)

Raunas luterāņu baznīca

Raunas evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Raunā Valmieras ielā 3.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Raunas luterāņu baznīca

Rādeni

Baronu fon Rādenu dzimtas ģerbonis. Fon Rādeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Rādeni

Rīgas aplenkums (1621)

Broces kolekcijas). Broces kolekcijas). Medaļa atrodas Stokholmas karaliskās vēstures un antikvitāšu akadēmijas monētu kabinetā. 1613. gada Latvijas karte (no ''Nativus Sueciae adiacenti umque regnorum typus''). Rīgas aplenkums norisinājās poļu-zviedru kara laikā 1621.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Rīgas aplenkums (1621)

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Rīgas arhibīskapija

Rīgas patrimoniālais apgabals

Rīgas patrimoniālā apgabala karte (18. gs.) ar četriem draudžu novadiem (''Kirchspiel''): Salas (''Holmhof''), Piņķu (''Pinkenhof''), Katlakalna (''Kattelkaln''), Biķernieku (Bickern'')'' Rīgas patrimoniālais apgabals 1791.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Rīgas patrimoniālais apgabals

Rīgas vēsture

Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Rīgas vēsture

Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca

Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas dievnams Rīgā, Ģertrūdes un Baznīcas ielas krustojumā, celts pēc arhitekta Johana Daniela Felsko projekta 1864.—1869.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca

Rūjienas pils

Rūjiena 18. gadsimta beigās (J.K.Broces zīmējums) Rūjienas pils un dzirnavu plāns 17. gs. Rūjienas pilsdrupas 2017. gadā Rūjienas pils bija viduslaiku pils Metsepoles vai Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Rūjienas pils

Rēzeknes fogti

Daugavpils komtureja un Rēzeknes fogteja (Vgt:Rositten). Rēzeknes fogti bija Livonijas ordeņa Rēzeknes fogtejas pārvaldnieki līdz 1559.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Rēzeknes fogti

Rēzeknes pilskalns

Rēzeknes pilsdrupas ir Livonijas ordeņa pils paliekas Rēzeknes pilsētas centrā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Rēzeknes pilskalns

Rembates muiža

Rembates muižas pils pirms Pirmā pasaules kara. Rembates muižas pils bija Rembates muižas kungu māja, kas celta 19. gadsimtā vēlīnā klasicisma stilā tagadējā Lielvārdes pilsētā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Rembates muiža

Riebiņu muiža

Riebiņu muižas kungu māja mūsdienās (2001). S. Maslovska akvarelis "Rudens Riebiņos" (1902). Riebiņu muiža, arī Rībenes muiža, agrāk Ribenišku muiža, bija muiža, kuras vēlīnā klasicisma stilā būvētā kungu māja atrodas Riebiņu ciemā, 8 km no Preiļiem un 213 km no Rīgas.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Riebiņu muiža

Roņu sala

Roņu sala jeb Ruhnu ( — nosaukums tiek saistīts ar skandināvu rūnām) ir Igaunijai piederoša sala Rīgas līcī.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Roņu sala

Rozbeķu pils

Rozbeķu pilsdrupas 18. gs. Rozbeķu pilsdrupas 2014. gada vasarā Rozbeķu pils pamatu uzmērījums 20. gs. sākumā. Rozbeķu pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu pils 14.-16.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Rozbeķu pils

Rušonas katoļu baznīca

Rušonas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Rušonas katoļu baznīca

Salacas pils

Skats uz Salacgrīvas ostu, pārceltuvi, baznīcu un pilsdrupām 1780. gadā (no Broces kolekcijas). Salacas pils bastioni mūsdienās. Salacas pils bija Rīgas arhibīskapijas nocietinājums Salacas upes labajā krastā Salacgrīvā, apmēram puskilometru no upes grīvas.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Salacas pils

Salacgrīvas novads

Salacgrīvas novads bija 2009. gada teritoriālajā reformā izveidota pašvaldība, kurā tika apvienoti bijušā Limbažu rajona Salacgrīvas pilsēta ar lauku teritoriju, Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju un Liepupes pagasts.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Salacgrīvas novads

Salacgrīvas vēsture

Salacgrīvas pilskalns pirms Otrā pasaules kara. Salacgrīvas vēsture aptver laika periodu kopš Salacgrīvas dibināšanas Metsepoles zemē līdz mūsdienām.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Salacgrīvas vēsture

Salas (Rīga)

Salas ir Rīgas pilsētas apkaime Zemgales un Latgales priekšpilsētās.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Salas (Rīga)

Salas draudzes novads

Salas (''Holmhof'') draudzes novads ar Sv. Jāņa (''St. Johanis'') baznīcu un mācītājmuižu, kas apzīmēta ar krustu pie Varkaļiem (1791. gada karte). Salas Sv. Jāņa baznīca (2001). Salas draudzes novads bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Salas draudzes novads

Salaspils kauja

Salaspils kauja bija lielākā Poļu—zviedru kara (1600—1629) kauja, kas notika uz austrumiem no tagadējās Salaspils pilsētas 1605.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Salaspils kauja

Samsoni-Himmelšernas

Samsonu-Himmelšernu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Samsoni-Himmelšernas ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Samsoni-Himmelšernas

Sapjehas

Kņazu Sapjehu dzimtas ģerbonis. Sapjehas jeb Sapegas bija Lietuvas lielkņazistes dižciltīgo dzimta.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Sapjehas

Saukas luterāņu baznīca

Saukas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) dievnams Sēlijā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Saukas luterāņu baznīca

Saulkrastu vēsture

Neibādes osta pirms Pirmā pasaules kara. Saulkrastu jūrmala pie Neibādes pirms Pirmā pasaules kara. Saulkrastu vēsture atspoguļo Saulkrastu pilsētas vēsturisko daļu (Pēterupes, Neibādes, Katrīnbādes) pagātni kopš senākajiem rakstu pieminekļiem 13.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Saulkrastu vēsture

Sēlijas vēsture

Sēlijas teritorija pēc pakļaušanas Livonijas ordenim. Karte satur informāciju par ordeņa iekarojumiem senajās kuršu, zemgaļu un sēļu zemēs 14. gadsimtā līdz pat Varņiem, Pasvalei, Panevēžai un Ramigalai mūsdienu Lietuvas teritorijā (Joann Portantius, 1573). Sēlijas vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Sēlijas teritorijā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Sēlijas vēsture

Sēlpils luterāņu baznīca

Sēlpils Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Jēkabpils novadā Sēlijā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Sēlpils luterāņu baznīca

Sēlpils pils

Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Sēlpils pils

Sēlpils vēsture

Sēlpils vēsture aptver laika periodu kopš Vecsēlpils dibināšanas līdz mūsdienām.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Sēlpils vēsture

Sēlpils virspilskunga iecirknis

Sēlpils virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Sēlpils virspilskunga iecirknis jeb Sēlpils virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Sēlpils virspilskunga iecirknis

Seces luterāņu baznīca

Seces evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams Aizkraukles novada Seces pagastā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Seces luterāņu baznīca

Siguldas vēsture

Siguldas vēsture aptver laiku kopš Turaidas un Siguldas piļu dibināšanas senajos Gaujas līvu pilsnovados līdz mūsdienām.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Siguldas vēsture

Siguldas viduslaiku pils

Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Siguldas viduslaiku pils

Sloka (Jūrmala)

Sloka ir Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes kreisajā krastā tās rietumu daļā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Sloka (Jūrmala)

Slokas apgabals

Altmarkas pamiera (1630). Redzams, ka teritorija starp Buļļupi (''Bulderaa'') un jūru bija zviedru pārvaldē. Slokas apgabals jeb Slokas novads bija Kurzemes un Zemgales hercogistes daļa tagadējās Jūrmalas pilsētas teritorijā, ko 1783.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Slokas apgabals

Smiltene

Smiltene ir pilsēta Vidzemē, Smiltenes novada administratīvais centrs.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Smiltene

Smiltenes luterāņu baznīca

Tagadējās Smiltenes baznīcas atklāšana (1859) Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Smiltenē.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Smiltenes luterāņu baznīca

Smiltenes novads

Smiltenes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Smiltenes novads

Smiltenes pils

Smiltenes pilsdrupas un baznīca 18. gs. (no Broces krājuma). Pils drupas 1788. gadā Smiltenes pilsdrupas (2000). Pilsdrupu iekšpagalms Smiltenes pils bija Livonijas Rīgas arhibīskapijas saimniecības pilsmuiža 14.-17.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Smiltenes pils

Staciņš

Staciņš (no  — 'stāvvieta, karaspēka apmešanas vieta') bija nodoklis, ko Zviedrijas valdība (17. gadsimtā) un Krievijas valdība (18. gadsimtā) ievāca no Vidzemes zemniekiem.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Staciņš

Straupe

Straupe (agrāk Lielstraupe) ir ciems Cēsu novada Straupes pagastā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Straupe

Straupes draudzes novads

Straupes (kartē ''Roop'') draudzes novads (1798). Straupes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Straupes draudzes novads

Straupes luterāņu baznīca

Straupes (arī Lielstraupes) evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu baznīca, kas atrodas Cēsu novada Straupes pagasta Straupē.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Straupes luterāņu baznīca

Stukmaņu muiža

Stukmaņu muižas stallis ar vārtu torni un caurbrauktuvi mūsdienās Stukmaņu muiža atrodas Aizkraukles novada Klintaines pagastā, šosejas Rīga-Daugavpils malā, tiešā Daugavas tuvumā (apmēram 15 km uz austrumiem no Kokneses).

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Stukmaņu muiža

Sunākstes luterāņu baznīca

Sunākstes Evaņģēliski luteriskā baznīca jeb Sunākstes Baltā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Jēkabpils novadā Sēlijā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Sunākstes luterāņu baznīca

Suntažu viduslaiku pils

Suntažu viduslaiku pils 17. gadsimtā. Suntažu muižas kungu māja un baznīca 1796. gadā (no Broces kolekcijas). Suntažu viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas nocietinājums Mazās Juglas krastā Suntažos pie senā Siguldas-Lielvārdes ceļa.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Suntažu viduslaiku pils

Talkhofas pils

Pūrmaņu muižas parks. Talkhofas pils jeb Kursi pils bija viduslaiku pils pie Pedjas upes Livonijas ordeņa valsts teritorijā mūsdienu Igaunijā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Talkhofas pils

Tartu

Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Tartu

Taurenes pagasts

Taurenes pagasts ir Cēsu novada teritoriālā vienība.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Taurenes pagasts

Tērbatas vaivadija

Tērbatas vaivadija (Województwo dorpackie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Tērbatas vaivadija

Teodors Denhofs

Teodors Dēnhofs (pirms 1567—1622) bija Polijas—Lietuvas kopvalsts armijas pulkvedis no Dēnhofu dzimtas.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Teodors Denhofs

Tiškeviči

Tiškeviču dzimtas ģerbonis "Ļeļiva". Tiškeviči bija Lietuvas lielkņazistes dižciltīgo dzimta, kas pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts dibināšanas 1569.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Tiškeviči

Tranzē

Tranzē dzimtas ģerbonis (1663). Tranzē, vēlāk arī Tranzē-Rozeneki ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Tranzē

Trīsdesmitgadu karš

Trīsdesmitgadu karš (1618—1648) bija karš Eiropā par ietekmes sadali starp diviem nesamierināmiem kristīgās ticības novirzieniem — katolicismu un protestantismu.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Trīsdesmitgadu karš

Trikāta

Trikāta ir apdzīvota vieta Abula upes krastos Vidzemē, Valmieras novadā, Trikātas pagasta centrs.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Trikāta

Trikātas luterāņu baznīca

Trikātas Svētā Jāņa baznīca mūsdienās (2000). Trikātas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Valmieras novada Trikātā, viena no vecākajām baznīcām Latvijā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Trikātas luterāņu baznīca

Trikātas viduslaiku pils

V. Z. Štafenhāgens, 1866) Trikātas viduslaiku pils plāns (Zviedrijas Valsts arhīvs, 17.gs.) Trikātas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils Trikātā 13.-17.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Trikātas viduslaiku pils

Tukuma vēsture

Skats uz Tukumu pāri Dzirnavu ezeram (1792). Tukuma vēsture rakstītajos avotos sākas no 1253.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Tukuma vēsture

Tukuma viduslaiku pils

Tukuma pilsdrupas (Broce, 1792). Tukuma pilsdrupas ar torni 18. gs. beigās (H. F. Wäber, 1795). Tukuma pils tornis mūsdienās (2008). Tukuma viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Tukumā, kas no 14.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Tukuma viduslaiku pils

Tukuma virspilskunga iecirknis

Tukuma virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Tukuma virspilskunga iecirkņa karte (1770). Tukuma virspilskunga iecirknis jeb Tukuma virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Tukuma virspilskunga iecirknis

Turaidas Roze

Turaidas rozes kaps Turaidas pils dārzā. Turaidas Roze ir Turaidas jaunavas Maijas (1601—1620) leģendārais vārds, kas 1620.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Turaidas Roze

Uzbrukums Rīgai

Uzbrukums Rīgai var būt.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Uzbrukums Rīgai

Valka

Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Valka

Valkas novads

Valkas novads ir 2009. gada teritoriālajā reformā izveidots novads Vidzemes ziemeļaustrumos, kurā apvienoti bijušā Valkas rajona Valkas pilsēta un pieci pagasti: Ērģemes pagasts, Kārķu pagasts, Valkas pagasts, Vijciema pagasts un Zvārtavas pagasts.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Valkas novads

Valkas vēsture

Pārejas punkts uz Latvijas-Igaunijas robežas Valkā (pirms 1940). Valkas pilsētas skola 20. gadsimta sākumā (tagadējā Valgas Mūzikas skola). Valkas vēsture aptver laika periodu kopš Valkas dibināšanas senā tirdzniecības ceļu krustpunktā pie Tālavas un Ugaunijas robežas.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Valkas vēsture

Valles kauja

Valles kauja bija kauja Poļu-zviedru kara (1600—1629) laikā starp Zviedrijas un Polijas-Lietuvas karaspēkiem.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Valles kauja

Valmiera

Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Valmiera

Valmieras Livonijas ordeņa pils

Priekšpils drupas mūsdienās. Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Valmieras viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mestra pils ar priekšpili un nocietinātu Valmieras pilsētu 13.—17.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Valmieras Livonijas ordeņa pils

Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca

Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Valmierā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca

Valmieras vēsture

Valmieras pilsētas ģerbonis (''S' Civitatis de Woldemer '') Livonijas ordeņa laikos (1524.) Valmieras cietokšņa un pilsētas plāns 17. gadsimta beigās. Ar sarkanu iezīmēti akmens mūri, skaidri saskatāma Sv.Sīmaņa baznīca (no Zviedrijas kara arhīva). Valmieras cietokšņa aplenkums.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Valmieras vēsture

Vīlandes viduslaiku pils

Vīlandes viduslaiku pils rekonstrukcija. Vīlandes pilsdrupas - pils konventa ēkas siena. Vīlandes viduslaiku pils jeb Vīlandes ordeņa pils bija viduslaiku pils Vīlandē, Livonijas ordeņa Vīlandes komturejas centrs.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Vīlandes viduslaiku pils

Vecgulbenes muiža

Skats uz centrālo ēku Vecgulbenes muiža bija muiža tagadējā Gulbenes novada ziemeļaustrumu daļā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Vecgulbenes muiža

Vecslocene

Vecslocene ir upe Latvijā, senais Slocenes upes posms no Kaņiera ezera līdz tās ietekai Lielupē.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Vecslocene

Veisenšteinas pils

Veisenšteinas pilsdrupas 1799. gadā (no Broces kolekcijas). Pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Atjaunotais pils tornis "Garais Hermanis", kurā iekārtots "Laika centrs ''Wittenstein''". Veisenšteinas pils, video Veisenšteinas pils (lejasvācu Wittenstein — "Baltakmens pils") jeb Paides pils bija Livonijas ordeņa pils Paides pilsētā Igaunijā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Veisenšteinas pils

Vella kalpi

"Vella kalpi" ir 1970.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Vella kalpi

Vella kalpi Vella dzirnavās

"Vella kalpi Vella dzirnavās" ir 1972.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Vella kalpi Vella dzirnavās

Vezenbergas pils

Vezenbergas pilsdrupas 1794. gadā (no Broces kolekcijas) Pilsdrupu plāns (no Pauluči albuma) Mūsdienu skats (2013) Vezenbergas pils jeb Rakveres pils bija Livonijas ordeņa pils Rakveres pilsētā Igaunijā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Vezenbergas pils

Viļānu muiža

Viļānu muižas pils mūsdienās (2000). Viļānu muižas kungu māja un fabrika (Napoleons Orda, akvarelis ap 1875). Viļānu muižas pils 20. gadsimta sākumā. Viļānu muiža bija Rēzeknes fogtejas, vēlāk Inflantijas vaivadijas un Vitebskas guberņas muiža pie tagadējiem Viļāniem, kas izveidojās 19.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Viļānu muiža

Viļānu vēsture

Janovsku linu fabrika Viļānos 19. gadsimtā. Viļānu vēsture aptver laika periodu kopš Viļānu dibināšanas līdz mūsdienām.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Viļānu vēsture

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Viļņas ūnija

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Vidzeme

Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi

Cēsu katoļu bīskapu baznīca (1583.-1621.), tagad Cēsu luterāņu baznīca. Latgales bīskaps Teodors Volfs fon Ludinghauzens (pa kreisi). Augšējā daļā bīskapa baznīca Daugavpilī, augšā pa labi - bīskapa ģerbonis. No pāvestam 1903. gadā dāvātā albuma "Terra Mariana".

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi

Vilhelms Ketlers

Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Vilhelms Ketlers

Viljandi

Viljandi, arī Vīlande, Fellina (vācu: Fellin), ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Viljandi

Volmārs fon Fārensbahs

Georgs Volmārs fon Fārensbahs (dzimis, miris) bija Jaunpilī dzimis karavīrs un politiķis.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Volmārs fon Fārensbahs

Zaķusala

Zaķusala ir viena no salām, kas atrodas Rīgas centrālajā Daugavas daļā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Zaķusala

Zaubes pils

Zaubes pilsdrupas pie lielceļa un tiltiņš pāri Dzirnavupei 18. gadsimtā. Zaubes pils jeb Jirgenburgas pils, līdz 1932.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Zaubes pils

Zemgales hercogiste

Zemgales hercogiste bija patstāvīga valsts, kas īslaicīgi pastāvēja 1596.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Zemgales hercogiste

Ziemeļu kari

Zviedrijas paplašināšanās Ziemeļu karu rezultātā (1560–1660). Ziemeļu kari ir kopējs apzīmējums daudziem bruņotiem konfliktiem starp Ziemeļeiropas, Austrumeiropas un Viduseiropas valstu karaspēkiem no 1554.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Ziemeļu kari

Zviedrijas vēsture

Zviedrijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Zviedrijas teritorijā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Zviedrijas vēsture

Zviedru Igaunija

Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Zviedru Igaunija

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Zviedru Vidzeme

1600. gads Latvijā

Daugavgrīvas pils (Džakomo Lauro gravīra). Šajā lapā ir apkopoti 1600.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1600. gads Latvijā

1601. gads Latvijā

Daugavgrīvas pils aplenkums poļu-zviedru kara laikā 1601. gadā (Džakomo Lauro gravīra). Šajā lapā ir apkopoti 1601.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1601. gads Latvijā

1602. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1602.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1602. gads Latvijā

1603. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1603.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1603. gads Latvijā

1604. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1604.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1604. gads Latvijā

1605. gads Latvijā

Salaspils kauja 1605. gadā (Peter Snayers, 1630). Šajā lapā ir apkopoti 1605.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1605. gads Latvijā

1606. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1606.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1606. gads Latvijā

1607. gads Latvijā

1607. gada Livonijas karte. Šajā lapā ir apkopoti 1607.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1607. gads Latvijā

1608. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1608.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1608. gads Latvijā

1609. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1609.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1609. gads Latvijā

1610. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1610. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1610. gads Latvijā

1611. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1611.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1611. gads Latvijā

1612. gads Latvijā

Rīgas panorāma 1612. gadā (Mollīna tipogrāfija) Šajā lapā ir apkopoti 1612.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1612. gads Latvijā

1613. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1613.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1613. gads Latvijā

1614. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1614.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1614. gads Latvijā

1615. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1615.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1615. gads Latvijā

1616. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1616.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1616. gads Latvijā

1617. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1617.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1617. gads Latvijā

1618. gads Latvijā

Ekes konventa cilnis. Šajā lapā ir apkopoti 1618.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1618. gads Latvijā

1619. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1619.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1619. gads Latvijā

1620. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1620.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1620. gads Latvijā

1621. gads

1621.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1621. gads

1621. gads Latvijā

Zviedru flote pie Rīgas 1621. gadā (Georgs Švengelns, 1621). Šajā lapā ir apkopoti 1621.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1621. gads Latvijā

1622. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1622.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1622. gads Latvijā

1623. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1623.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1623. gads Latvijā

1624. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1624.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1624. gads Latvijā

1625. gads Latvijā

Rīgas panorāma 1625. gadā (no H. Samsona sprediķu grāmatas titullapas). Šajā lapā ir apkopoti 1625.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1625. gads Latvijā

1626. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1626.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1626. gads Latvijā

1627. gads

1627.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1627. gads

1627. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1627.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1627. gads Latvijā

1628. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1628.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1628. gads Latvijā

1629. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1629.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1629. gads Latvijā

17. gadsimts

17.

Skatīt Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 17. gadsimts

Zināms kā Polijas-Zviedrijas karš, Polijas-Zviedrijas karš (1600-1629), Polijas-Zviedrijas karš (1660-1629), Polijas—Zviedrijas karš (1600—1629), Poļu-zviedru karš, Poļu-zviedru karš (1600-1629), Poļu-zviedru karš (1600—1629), Zviedru-poļu karš, Zviedru-poļu karš (1600-1629).

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Informācija balstīta uz Vikipēdijas rakstiem un citiem Vikimedijas projektiem un ir pieejama saskaņā ar Creative Commons Attribution-ShareAlike License licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika