Ātrāk nekā pārlūku!
263 attiecības: Alksnene, Alpi, Amerikas bizons, Andora, Ankaras krokuss, Aprikožu samtbeka, Augstais gaiļpiesis, Augstās krūmmellenes, Ausainā plaukšķene, Austrumu ūbele, Šaurlapu araukārija, Špakovska parks, Ģeoloģija, Ģirlicis, Īspirkstu mizložņa, Ķērpji, Ķeģis, Žultsbekas, Čehija, Čiekurkalns, Čuņčiņš, Ēdamais pandāns, Ņižņaja Kamas nacionālais parks, Āfrikas zilzīlīte, Āzijas āpsis, Āzijas milzu sirsenis, Babītes novads, Baldones novada ģerbonis, Baltais grifs, Baltā apšubeka, Baltezera purvs, Baltpurna degunlācītis, Baltsvītru krustknābis, Baravikas, Beku ģints, Bikšainais apogs, Bisītes, Blidiņes dabas parks, Buļļuciems, Carabus faminii, Cūku pienaine, Ceļotājbalodis, Ceļotājpūcīte, Cekulzīlīte, Ciedri, Cinara, Cirtainā čigānene, Cosene, Dadzītis, Darmštates priežu audze, ..., Darva, Daudzziedu gundega, Daurijas bezdelīga, Dārza stērste, Dedestiņu vīķis, Dendrolimus superans, Dižknābja vārna, Dzūkijas nacionālais parks, Dzērveņu apakšģints, Dzeltenā beka, Dzeltenbrūnā apšubeka, Dzeltensvītru ķauķītis, Dzeltenvēdera zebiekste, Dzidriņas, Dzilnītis, Dzintars, Dzintra (studenšu korporācija), Egļu krustknābis, Eridana (ģeoloģija), Eriozona syrphoides, Essigella, Eulachnini, Eulachnus, Gada staipeknis, Gaišzilais sīlis, Garkalnes meži, Garkāta ģipsene, Gaujas senieleja, Gelendžika, Glāzgova, Glodene, Gludenā čūska, Govju sviestbeka, Graudainā sviestbeka, Hibīni, Himalaju ciedrs, Hjūma ķauķītis, Holocēns, Iedzeltenais ķauķis, Igors Mednis, Istmijas spēles, Jamantau, Japānas lidvāvere, Kamparkalns, Kanādas bēdrozis, Karakorums, Karavastajas lagūna, Kastaņu smilšbeka, Kārlis Starcs, Kēms, Kimono, Krūmu sīlis, Krustkalnu dabas rezervāts, Laiva, Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts, Lācīši (ģints), Leptoglossus occidentalis, Lidvāvere, Lielais mārsilu zilenītis, Lielā pergamentsēne, Lielie zilenīši, Lietuva, Likavita kalns, Mārupes novads, Meža balodis, Meža stērste, Meža susuris, Meža tipi Latvijā, Meža zīlīte, Mežaparks (Jēkabpils), Medņu ģints, Mednis, Meina, Meksikas grizli lācis, Mellenes, Melnais grifs, Melnais mušķērājs, Melnā dzilna, Melnrīkles strazds, Meshetas grēda, Mezira tremulae, Mizložņa, Mongolija, Nacionālais botāniskais dārzs, Negaiss, Nokarenā plaukšķene, Nomavas purvs (dabas liegums), Ogre, Ogres novada ģerbonis, Ozolnieku novads, Panatinaiko stadions, Papīrs, Parastais plakanstaipeknis, Parastais zilenītis, Parastā apmalpiepe, Parastā apse, Parastā žultsbeka, Parastā bisīte, Parastā odze, Parastā otiņaste, Parastā priedes zāģlapsene, Parastā sviestbeka, Parastā vāvere, Parazītiskie augi, Pārejas purvs, Peļu klijāns, Pededze, Peka brūnzobe, Pelēkā dzilna, Pelēkā zīlīte, Peskāra, Pieezere, Piparu rubīnbeka, Pireneju ģemze, Pireneju zilspārnu žagata, Pirols, Poļesjes zemiene, Priži, Priežu dižkoksngrauzis, Priežu krustknābis, Priežu rudmiese, Priežu sils, Priežu sviestbeka, Priežu vērpējs, Priedīte, Priede, Priedes (nozīmju atdalīšana), Prusaki, Pundursīlis, Purva sviestbeka, Putni, Raiņa parks (Liepāja), Raibā vabole, Raupjā tumšbeka, Rīga, Reihenbaha grīslis, Riekstroži, Riekstrozis, Rubeņu apakšdzimta, Rudā lapsa, Rudsānu zilastīte, Rudzupuķu smilšbeka, Sajānu-Šušenskas rezervāts, Sakņu piepe, Samtainā mietene, Samteņi, Sarkandzeltaine, Sarmātijas jauktie meži, Sārtgalvītis, Sīvā bērzlape, Sēņošana, Sēkla, Sebežas nacionālais parks, Segaudi (augi), Sibīrijas ķauķītis, Sibīrijas burunduks, Sila cīrulis, Sila lācītis, Sila strazds, Sils, Skujkoku dižkoksngrauzis, Skujkoku lielais koksngrauzis, Smilšu krupis, Smiltiņu kalns, Sodrējainā pienaine, Somzīlīte, Sosnovska latvānis, Stellera sīlis, Stirna, Stolbi, Stumbrs, Sviestbekas (ģints), Svilpis, Svirlītis, Tara (Krievija), Tīreļu purvs, Teiču dabas rezervāts, Tomskas apgabals, Trejvārpu plakanstaipeknis, Tumšais ķauķītis, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Melnkalnē, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Zviedrijā, Uzpūstā saknene, Vahaze, Vakarlēpis, Vasaras žultszālīte, Vecais Ķaupis (kapsēta), Ventspils, Ventspils novads, Vezuvs, Virsāja grīslis, Vitebskas apgabals, Zaķu riests, Zaļais ķauķītis, Zaļā mušmire, Zaļā vārna, Zaļziedu plaukšķene, Zābakotā sviestbeka, Zīdaste, Zeltgalvītis, Zemais purvs, Zemsliežu pamats, Zemteka, Ziemas žultszālīte, Ziemeļamerikas kakomiclijs, Ziemeļu ķauķītis, Ziemeļu svilpis, Zilais krūmu sīlis, Zilais sīlis, Zilenīšu apakšdzimta, Zilenīšu cilts, Zilspārnu žagata, Zivjērglis. Izvērst indekss (213 vairāk) »
Alksnene
Alksnenes nobirušās skujās Vecāku alksneņu cepurītes ir piltuvveida Somijas vāverēm alksneņu sīvā sula netraucē Smilšu kāpās starp ķērpjiem alksnenes parasti neizaug lielas Piensula lauzuma vietā Alksnene jeb Parastā alksnene (Lactarius rufus) ir Latvijā ļoti bieža pienaiņu ģints vidēja lieluma sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Priedes un Alksnene · Redzēt vairāk »
Alpi
Alpi ir kalnu sistēma Eiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Priedes un Alpi · Redzēt vairāk »
Amerikas bizons
Amerikas bizons (Bison bison) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) Ziemeļamerikā dzīvojošs savvaļas vērsis, kas pieder pie bizonu ģints (Bison).
Jaunums!!: Priedes un Amerikas bizons · Redzēt vairāk »
Andora
Andora, oficiāli Andoras Firstiste (Principat d'Andorra, Principauté d'Andorre) ir valsts Eiropas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Priedes un Andora · Redzēt vairāk »
Ankaras krokuss
Ankaras krokuss vai Ankaras safrāns ir daudzgadīgs īrisu dzimtas sīpolaugs, endēms Turcijas centrālajai un ziemeļdaļai.
Jaunums!!: Priedes un Ankaras krokuss · Redzēt vairāk »
Aprikožu samtbeka
Aprikožu samtbeka (Xerocomus armeniacus jeb Rheubarbariboletus armeniacus, agrāk arī Xerocomellus armeniacus un Boletus armeniacus) ir neliela Latvijā, iespējams, ļoti reti sastopama beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Priedes un Aprikožu samtbeka · Redzēt vairāk »
Augstais gaiļpiesis
Augstais gaiļpiesis, arī augstais zilausis (Delphinium elatum) ir daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Priedes un Augstais gaiļpiesis · Redzēt vairāk »
Augstās krūmmellenes
Augstās krūmmellenes (Vaccinium corymbosum) ir daudzgadīgi, vasarzaļi ēriku dzimtas (Ericaceae) krūmogulāji.
Jaunums!!: Priedes un Augstās krūmmellenes · Redzēt vairāk »
Ausainā plaukšķene
Ausainā plaukšķene ir mainīga izskata neļķu dzimtas suga, kas galvenokārt sastopama Centrāleiropā.
Jaunums!!: Priedes un Ausainā plaukšķene · Redzēt vairāk »
Austrumu ūbele
Austrumu ūbele (Streptopelia orientalis) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo plašā areālā Āzijā.
Jaunums!!: Priedes un Austrumu ūbele · Redzēt vairāk »
Šaurlapu araukārija
Šaurlapu araukārija, saukta arī par Paranas vai Brazīlijas priedi (portugāļu: Pinheiro-do-Paraná vai Pinheiro Brasileiro, spāņu: Pino Paraná), ir Araukāriju dzimtas mūžzaļš skujkoks.
Jaunums!!: Priedes un Šaurlapu araukārija · Redzēt vairāk »
Špakovska parks
Špakovska parks, agrāk dendroloģiskais parks "Lazdukalni", ir dendroloģiskais parks Ogrē, Pārogrē, Pavasara gatves un Lībiešu ielas ielokā.
Jaunums!!: Priedes un Špakovska parks · Redzēt vairāk »
Ģeoloģija
Ģeoloģija (no — ‘zeme’ un λόγος (logos) — ‘runa’, burtiski — ‘runa par zemi’) ir zinātne par Zemes uzbūvi un tās attīstības vēsturi.
Jaunums!!: Priedes un Ģeoloģija · Redzēt vairāk »
Ģirlicis
Ģirlicis (Serinus serinus) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Priedes un Ģirlicis · Redzēt vairāk »
Īspirkstu mizložņa
Īspirkstu mizložņa jeb Rietumu mizložņa (Certhia brachydactyla) ir neliels, mežos dzīvojošs mizložņu dzimtas (Certhiidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas un Āzijas rietumu daļā un Āfrikas ziemeļos.
Jaunums!!: Priedes un Īspirkstu mizložņa · Redzēt vairāk »
Ķērpji
Dažādi ķērpji. Ķērpji ir kompleksi simbiotiski organismi, kas ir izveidojušies aļģu un sēņu kopdzīves rezultātā.
Jaunums!!: Priedes un Ķērpji · Redzēt vairāk »
Ķeģis
thumb Ķeģis jeb parastais ķeģis (Acanthis flammea) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Jaunums!!: Priedes un Ķeģis · Redzēt vairāk »
Žultsbekas
Žultsbekas (Tylopilus) ir beku dzimtas sēņu ģints, kuru Latvijā pārstāv tikai parastā žultsbeka, kura ir arī šīs ģints tipiskā suga.
Jaunums!!: Priedes un Žultsbekas · Redzēt vairāk »
Čehija
Čehija, oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Priedes un Čehija · Redzēt vairāk »
Čiekurkalns
Čiekurkalns ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kas ietver lielāko daļu no vēsturiskās Čiekurkalna teritorijas (teritorija otrpus dzelzceļam iekļauta Teikas apkaimē) un rūpniecisko apbūvi līdz Ķīšezera dienvidrietumu galam.
Jaunums!!: Priedes un Čiekurkalns · Redzēt vairāk »
Čuņčiņš
Čuņčiņš (Phylloscopus collybita) ir Latvijā ļoti bieži sastopams ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kurš izplatīts teju vai visā Eiropā, kā arī Āzijas taigas zonā.
Jaunums!!: Priedes un Čuņčiņš · Redzēt vairāk »
Ēdamais pandāns
Ēdamais pandāns (Pandanus utilis) ir pandānu dzimtas suga, kuras dzimtene ir Madagaskara, Maurīcija un Reinjona.
Jaunums!!: Priedes un Ēdamais pandāns · Redzēt vairāk »
Ņižņaja Kamas nacionālais parks
Nižņaja Kamas nacionālais parks (abās valodās: "Lejas Kamas nacionālais parks") ir nacionālais parks Krievijas centrālajā daļā, kas atrodas Tatarstānas Tukajevskas un Jelabužskas rajonos.
Jaunums!!: Priedes un Ņižņaja Kamas nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Āfrikas zilzīlīte
Āfrikas zilzīlīte (Cyanistes teneriffae) ir neliels zīlīšu dzimtā (Paridae) dziedātājputns, kas mājo Ziemeļāfrikā un Kanāriju salās.
Jaunums!!: Priedes un Āfrikas zilzīlīte · Redzēt vairāk »
Āzijas āpsis
Āzijas āpsis (Meles leucurus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu ģints (Meles) plēsējs.
Jaunums!!: Priedes un Āzijas āpsis · Redzēt vairāk »
Āzijas milzu sirsenis
Āzijas milzu sirsenis (Vespa mandarinia) ir pasaulē lielākais sirsenis.
Jaunums!!: Priedes un Āzijas milzu sirsenis · Redzēt vairāk »
Babītes novads
Babītes novads bija pašvaldība Vidzemē, rietumos no Rīgas.
Jaunums!!: Priedes un Babītes novads · Redzēt vairāk »
Baldones novada ģerbonis
Baldones novada ģerbonis apstiprināts Kultūras ministrijas ģerboņu reģistrā 2010.
Jaunums!!: Priedes un Baldones novada ģerbonis · Redzēt vairāk »
Baltais grifs
Baltais grifs jeb maitērglis, arī Ēģiptes grifs (Neophron percnopterus) ir plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga balto grifu ģintī (Neophron), kas savukārt ietilpst bārdaino grifu apakšdzimtā (Gypaetinae).
Jaunums!!: Priedes un Baltais grifs · Redzēt vairāk »
Baltā apšubeka
Baltā apšubeka (Leccinum percandidum, arī Leccinum roseotinctum) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Priedes un Baltā apšubeka · Redzēt vairāk »
Baltezera purvs
Baltezera purvs ir dabas liegums Saldus novadā.
Jaunums!!: Priedes un Baltezera purvs · Redzēt vairāk »
Baltpurna degunlācītis
Baltpurna degunlācītis (Nasua narica) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder parasto degunlācīšu ģintij (Nasua).
Jaunums!!: Priedes un Baltpurna degunlācītis · Redzēt vairāk »
Baltsvītru krustknābis
Baltsvītru krustknābis (Loxia leucoptera) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Jaunums!!: Priedes un Baltsvītru krustknābis · Redzēt vairāk »
Baravikas
Baravikas jeb cietenes ir beku dzimtas sēnes, kuru augļķermeņus lieto pārtikā kā vērtīgas ēdamās sēnes.
Jaunums!!: Priedes un Baravikas · Redzēt vairāk »
Beku ģints
Bekas (Boletus) ir beku dzimtas sēņu ģints, kura satur vairāk kā 250 sugu, no kurām ap 50 atzītas par ēdamām.
Jaunums!!: Priedes un Beku ģints · Redzēt vairāk »
Bikšainais apogs
thumb Bikšainais apogs (Aegolius funereus) ir pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgo putnu suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā (Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā).
Jaunums!!: Priedes un Bikšainais apogs · Redzēt vairāk »
Bisītes
Bisītes jeb ķerveļi (Gyromitra) ir Latvijā vidēji bieži sastopamu asku sēņu ģints,Vimba E., Kundziņš M. "Sēnes" Izdevniecība Liesma, Rīgā, 1970.
Jaunums!!: Priedes un Bisītes · Redzēt vairāk »
Blidiņes dabas parks
Blidiņes dabas parks ir dabas parks Bosnijā un Hercegovinā, kas izveidots 1995.
Jaunums!!: Priedes un Blidiņes dabas parks · Redzēt vairāk »
Buļļuciems
Buļļuciems ir Jūrmalas pilsētas austrumu daļa pie Lielupes ietekas Rīgas līcī, kur izveidojies zvejnieku ciemats.
Jaunums!!: Priedes un Buļļuciems · Redzēt vairāk »
Carabus faminii
Carabus faminii ir skrejvaboļu suga.
Jaunums!!: Priedes un Carabus faminii · Redzēt vairāk »
Cūku pienaine
Cepurītes virsma ir spīdīga Lapiņas ir dažāda garuma Bresadolas 1928. gada zīmējums Cūku pienaine (Lactarius hysginus) ir Latvijā ļoti reta pienaiņu ģints vidēji liela sēne, kuras augļķermeņi sīvās piensulas un dēļ tiek uzskatīti par neēdamiem.
Jaunums!!: Priedes un Cūku pienaine · Redzēt vairāk »
Ceļotājbalodis
Ceļotājbalodis (Ectopistes migratorius) ir izmirusi baložu dzimtas (Columbidae) suga, kas ir bijusi vienīgā ceļotājbaložu ģintī (Ectopistes).
Jaunums!!: Priedes un Ceļotājbalodis · Redzēt vairāk »
Ceļotājpūcīte
Ceļotājpūcīte (Psiloscops flammeolus) ir pūču dzimtas (Strigidae) putnu suga, kas ir vienīgā ceļotājpūcīšu ģintī (Psiloscops).
Jaunums!!: Priedes un Ceļotājpūcīte · Redzēt vairāk »
Cekulzīlīte
Cekulzīlīte (Lophophanes cristatus) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams tikai Eiropā.
Jaunums!!: Priedes un Cekulzīlīte · Redzēt vairāk »
Ciedri
Ciedri (Cedrus) ir priežu dzimtas mūžzaļu skujkoku ģints.
Jaunums!!: Priedes un Ciedri · Redzēt vairāk »
Cinara
Cinara ir īsto laputu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Priedes un Cinara · Redzēt vairāk »
Cirtainā čigānene
Cirtainā čigānene (Cortinaria caperatus jeb Cortinarius caperatus, agrāk Rozites caperata) ir Latvijā bieža vidēja lieluma tīmekleņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Priedes un Cirtainā čigānene · Redzēt vairāk »
Cosene
Cosene ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Teltovas-Flēmingas apriņķī, 30 kilometrus uz dienvidiem no Berlīnes.
Jaunums!!: Priedes un Cosene · Redzēt vairāk »
Dadzītis
Dadzītis jeb ciglis (Carduelis carduelis) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).
Jaunums!!: Priedes un Dadzītis · Redzēt vairāk »
Darmštates priežu audze
Darmštates priežu audze ir dabas liegums Jūrmalā.
Jaunums!!: Priedes un Darmštates priežu audze · Redzēt vairāk »
Darva
Koka darva Darva ir eļļains, viskozs, parasti tumši brūns vai melns kurināmā (akmeņogļu, koka, naftas vai kūdras) sausās pārtvaices produkts ar asu īpatnēju smaku.
Jaunums!!: Priedes un Darva · Redzēt vairāk »
Daudzziedu gundega
Daudzziedu gundega (Ranunculus polyanthemos) ir daudzgadīgs, 30—95 centimetrus augsts gundegu dzimtas lakstaugs ar īsu sakneni un daudzām pavedienveida bārkšsaknēm.
Jaunums!!: Priedes un Daudzziedu gundega · Redzēt vairāk »
Daurijas bezdelīga
Daurijas bezdelīga (Cecropis daurica) ir bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijas dienvidos un austrumos, no Portugāles un Spānijas līdz Japānai, kā arī Āfrikā.
Jaunums!!: Priedes un Daurijas bezdelīga · Redzēt vairāk »
Dārza stērste
Dārza stērste (Emberiza hortulana) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Priedes un Dārza stērste · Redzēt vairāk »
Dedestiņu vīķis
Dedestiņu vīķis ir tauriņziežu dzimtas suga, kas ir sastopama Eiropā (neiekļaujot ziemeļu un austrumu apvidus), kā arī dažviet Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Priedes un Dedestiņu vīķis · Redzēt vairāk »
Dendrolimus superans
Dendrolimus superans ir zvīņspārņu suga no vērpēju dzimtas.
Jaunums!!: Priedes un Dendrolimus superans · Redzēt vairāk »
Dižknābja vārna
Dižknābja vārna jeb džungļu vārna (Corvus macrorhynchos) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Jaunums!!: Priedes un Dižknābja vārna · Redzēt vairāk »
Dzūkijas nacionālais parks
Dzūkijas nacionālais parks ir viens no pieciem Lietuvas nacionālajiem parkiem.
Jaunums!!: Priedes un Dzūkijas nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Dzērveņu apakšģints
Dzērveņu apakšģints (Oxycoccus) ir daudzgadīgi mūžzaļi ēriku dzimtas augi, kas veido zemus (Latvijas savvaļas sugām augstums nepārsniedz 10 cm), ložņājošus krūmājus — dzērvenājus ar tumši sarkanām ogām.
Jaunums!!: Priedes un Dzērveņu apakšģints · Redzēt vairāk »
Dzeltenā beka
Dzeltenā beka (Neoboletus junquilleus) ir Latvijā ļoti reta beku dzimtas sēne, kura retuma dēļ saudzējama.
Jaunums!!: Priedes un Dzeltenā beka · Redzēt vairāk »
Dzeltenbrūnā apšubeka
Dzeltenbrūnā apšubeka (Leccinum versipelle jeb Leccinum testaceoscabrum, agrāk boletus rufescens) ir liela, Latvijā vidēji bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Priedes un Dzeltenbrūnā apšubeka · Redzēt vairāk »
Dzeltensvītru ķauķītis
Dzeltensvītru ķauķītis (Phylloscopus inornatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas mērenās joslas mežos.
Jaunums!!: Priedes un Dzeltensvītru ķauķītis · Redzēt vairāk »
Dzeltenvēdera zebiekste
Dzeltenvēdera zebiekste (Mustela kathiah) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Priedes un Dzeltenvēdera zebiekste · Redzēt vairāk »
Dzidriņas
Dzidriņas ir apdzīvota vieta Ropažu novada Stopiņu pagastā pie autoceļa P4 Rīga—Ērgļi.
Jaunums!!: Priedes un Dzidriņas · Redzēt vairāk »
Dzilnītis
Dzilnītis (Sitta europaea) ir dzilnīšu dzimtas (Sittidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Priedes un Dzilnītis · Redzēt vairāk »
Dzintars
skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.
Jaunums!!: Priedes un Dzintars · Redzēt vairāk »
Dzintra (studenšu korporācija)
Studenšu korporācijas "Dzintra" krāsu vairodziņš un cirķelis Studenšu korporācija "Dzintra" ir slēgta, akadēmiska, nacionāla organizācija, kas visa mūža garumā draudzībā apvieno latviešu studentes, lai realizētu korporācijas ideālus un mērķus.
Jaunums!!: Priedes un Dzintra (studenšu korporācija) · Redzēt vairāk »
Egļu krustknābis
Egļu krustknābis (Loxia curvirostra) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) suga, kas pieder pie dadzīšu apakšdzimtas (Carduelinae).
Jaunums!!: Priedes un Egļu krustknābis · Redzēt vairāk »
Eridana (ģeoloģija)
Hipotētiskās Eridanas plūsmu pleistocēnā rekonstrukcija Eiropa starp 34 un 28 miljoniem gadu pirms mūsdienām, kad Baltijas jūras vietā bija sauszeme, bet Dānijas, Vācijas un Polijas teritorijas atradās zem ūdens Eridana, saukta arī par Baltijas upes sistēmu, ir vairs neeksistējoša upe, kas pirms daudziem miljoniem gadu tecēja līdzenumā, kur tagad atrodas Baltijas jūra.
Jaunums!!: Priedes un Eridana (ģeoloģija) · Redzēt vairāk »
Eriozona syrphoides
Eriozona syrphoides ir ziedmušu dzimtas (Syrphidae) divspārņu suga no Syrphinae apakšdzimtas.
Jaunums!!: Priedes un Eriozona syrphoides · Redzēt vairāk »
Essigella
Essigella ir īsto laputu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Priedes un Essigella · Redzēt vairāk »
Eulachnini
Eulachnini ir īsto laputu dzimtas cilts, kurā aprakstītas aptuveni 250 sugas.
Jaunums!!: Priedes un Eulachnini · Redzēt vairāk »
Eulachnus
Eulachnus ir īsto laputu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Priedes un Eulachnus · Redzēt vairāk »
Gada staipeknis
Gada staipeknis ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) augs, kas pieder staipekņu ģintij (Lycopodium).
Jaunums!!: Priedes un Gada staipeknis · Redzēt vairāk »
Gaišzilais sīlis
Gaišzilais sīlis jeb pīniju sīlis (Gymnorhinus cyanocephalus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga, kas ir vienīgā suga gaišzilo sīļu ģintī (Gymnorhinus).
Jaunums!!: Priedes un Gaišzilais sīlis · Redzēt vairāk »
Garkalnes meži
Garkalnes meži ir dabas liegums Ropažu novadā, lielākoties Garkalnes pagasta teritorijā ar nelielu Vangažu pilsētas teritorijā esošu daļu.
Jaunums!!: Priedes un Garkalnes meži · Redzēt vairāk »
Garkāta ģipsene
Garkāta ģipsene ir neļķu dzimtas suga, kurai ir šaurs izplatības areāls Eiropas centrālajā un ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Priedes un Garkāta ģipsene · Redzēt vairāk »
Gaujas senieleja
Siguldā Gaujas ieleja pie Siguldas Gaujas senieleja jeb senleja ir teritorija abpus Gaujas upei.
Jaunums!!: Priedes un Gaujas senieleja · Redzēt vairāk »
Gelendžika
Gelendžika ir kūrortpilsēta, kas atrodas Krasnodaras novadā Krievijas Federācijā pie Melnās jūras Gelendžikas līča, starp Novorosijsku un Tuapsi (31 kilometru uz ziemeļrietumiem no Novorosijskas un 93 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Tuapses).
Jaunums!!: Priedes un Gelendžika · Redzēt vairāk »
Glāzgova
Glāzgova ir lielākā Skotijas pilsēta un trešā lielākā Apvienotajā Karalistē pēc Londonas un Birmingemas.
Jaunums!!: Priedes un Glāzgova · Redzēt vairāk »
Glodene
Glodene jeb trauslā glodene (Anguis fragilis) ir Latvijā dzīvojoša glodeņu dzimtas (Anguidae) bezkāju ķirzaka.
Jaunums!!: Priedes un Glodene · Redzēt vairāk »
Gludenā čūska
Gludenā čūska (Coronella austriaca) ir zalkšu dzimtas (Colubridae) Latvijā dzīvojoša čūsku suga, kas pieder pie gludeno čūsku ģints (Coronella).
Jaunums!!: Priedes un Gludenā čūska · Redzēt vairāk »
Govju sviestbeka
Govju sviestbeka jeb govju beka (Suillus bovinus, agrāk Boletus bovinus) ir Latvijā ļoti bieža sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Priedes un Govju sviestbeka · Redzēt vairāk »
Graudainā sviestbeka
Graudainā sviestbeka jeb graudainā beka (Suillus granulatus, agrāk boletus granulatus) ir Latvijā bieža sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Priedes un Graudainā sviestbeka · Redzēt vairāk »
Hibīni
Hibīni ir ģeoloģiska struktūra, platības un augstuma ziņā lielākie kalni Kolas pussalā Krievijā.
Jaunums!!: Priedes un Hibīni · Redzēt vairāk »
Himalaju ciedrs
Himalaju ciedrs ir ciedru ģints koku suga.
Jaunums!!: Priedes un Himalaju ciedrs · Redzēt vairāk »
Hjūma ķauķītis
Hjūma ķauķītis (Phylloscopus humei) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae)dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas iekšzemes kalnu reģionā, ziemo galvenokārt Indijā.
Jaunums!!: Priedes un Hjūma ķauķītis · Redzēt vairāk »
Holocēns
Jūras līmeņa izmaiņas holocēnā Holocēns jeb pēcledus laikmets ir kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas sākās pēc pēdējā leduslaikmeta pirms apmēram 12 000 gadiem un turpinās arī mūsdienās.
Jaunums!!: Priedes un Holocēns · Redzēt vairāk »
Iedzeltenais ķauķis
Iedzeltenais ķauķis (Hippolais icterina) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Priedes un Iedzeltenais ķauķis · Redzēt vairāk »
Igors Mednis
Igors Mednis (1931—2001) bija latviešu būvinženieris un dārznieks, 7,2 ha lielā Lāčupītes dendrārija izveidotājs Tukuma novadā starp Apšuciemu un Klapkalnciemu.
Jaunums!!: Priedes un Igors Mednis · Redzēt vairāk »
Istmijas spēles
Istmijas spēļu laikā Tits Kvinkcijs Flaminins pasludina brīvību Grieķijai. 1850. gada grāmatas ilustrācija. Istmijas spēles (sengr. Ίσθμια) bija viens no četriem antīkajiem visgrieķijas agoniem.
Jaunums!!: Priedes un Istmijas spēles · Redzēt vairāk »
Jamantau
Jamantau ir kalnu virsotne Urālos, Baškortostānas Republikā, Krievijā.
Jaunums!!: Priedes un Jamantau · Redzēt vairāk »
Japānas lidvāvere
Japānas lidvāvere (Pteromys momonga) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām.
Jaunums!!: Priedes un Japānas lidvāvere · Redzēt vairāk »
Kamparkalns
Kamparkalns ir paugurs Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, augstienes augstākais punkts.
Jaunums!!: Priedes un Kamparkalns · Redzēt vairāk »
Kanādas bēdrozis
Kanādas bēdrozis jeb pelēkais bēdrozis, arī pelēkais sīlis (Perisoreus canadensis) ir neliela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams visā Ziemeļamerikas ziemeļu boreālajā zonā.
Jaunums!!: Priedes un Kanādas bēdrozis · Redzēt vairāk »
Karakorums
Karakorums (no tjurku — ‘melnie akmeņi’) ir kalnu sistēma Centrālāzijā, Ķīnas, Pakistānas un Indijas pierobežā.
Jaunums!!: Priedes un Karakorums · Redzēt vairāk »
Karavastajas lagūna
Cirtainais pelikāns — svarīga aizsargājama suga Karavastajā. Karavastajas lagūna jeb Karavastas lagūna ir lielākā lagūna Albānijā un viena no lielākajām lagūnām Vidusjūras piekrastē, un tās platība ir 42 km2.
Jaunums!!: Priedes un Karavastajas lagūna · Redzēt vairāk »
Kastaņu smilšbeka
Kastaņu smilšbeka jeb brūnā cūku beka (Gyroporus castaneus, agrāk arī Suillus castaneus un Boletus castaneus) ir Latvijā ļoti reta smilšbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, taču iekļauti Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un tādēļ nav ievācami.
Jaunums!!: Priedes un Kastaņu smilšbeka · Redzēt vairāk »
Kārlis Starcs
Kārlis Starcs (1897—1953) bija latviešu botāniķis, dendrologs, fitopatologs, herbārija kolektors, jaunībā aizrāvās ar ornitoloģiju.
Jaunums!!: Priedes un Kārlis Starcs · Redzēt vairāk »
Kēms
Skotijā Kēmi ir apaļi 10—30 m augsti pauguri, kuri veidojušies ledāja caurkusumos, uzkrājoties ledāja kušanas ūdeņu sanestajiem smilts un grants nogulumiem.
Jaunums!!: Priedes un Kēms · Redzēt vairāk »
Kimono
Japāņu meitenes kimono Kimono ir japāņu tautastērps.
Jaunums!!: Priedes un Kimono · Redzēt vairāk »
Krūmu sīlis
Krūmu sīlis jeb rietumu krūmu sīlis, arī Kalifornijas krūmu sīlis (Aphelocoma californica) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder krūmu sīļu ģintij (Aphelocoma).
Jaunums!!: Priedes un Krūmu sīlis · Redzēt vairāk »
Krustkalnu dabas rezervāts
Krustkalnu dabas rezervāts ir dabas rezervāts, kas atrodas Latvijas vidienē, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas un Mārcienas pagastu teritorijā.
Jaunums!!: Priedes un Krustkalnu dabas rezervāts · Redzēt vairāk »
Laiva
Zvejnieks laivā Keralas štatā, Indijā Laiva ir neliels, iegarens ūdens transportlīdzeklis, parasti bez klāja vai daļēji pārklāts, ar sānu malām un dibenu.
Jaunums!!: Priedes un Laiva · Redzēt vairāk »
Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts
Latvijā sastopamas 62 mārīšu dzimtas sugas, kuras ietvertas 28 ģintīs.
Jaunums!!: Priedes un Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts · Redzēt vairāk »
Lācīši (ģints)
Lācīši (Leccinum) ir beku dzimtas sēņu ģints, kura Latvijā sastāv no apšubeku, bērzubeku un lācīšu sugām.
Jaunums!!: Priedes un Lācīši (ģints) · Redzēt vairāk »
Leptoglossus occidentalis
Leptoglossus occidentalis ir Ziemeļamerikas ornamentblakšu suga.
Jaunums!!: Priedes un Leptoglossus occidentalis · Redzēt vairāk »
Lidvāvere
Lidvāvere (Pteromys volans) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām, kas sastopama Eirāzijas ziemeļdaļā.
Jaunums!!: Priedes un Lidvāvere · Redzēt vairāk »
Lielais mārsilu zilenītis
Lielais mārsilu zilenītis jeb lielais zilenītis (Phengaris arion) ir zeltainīšu dzimtas (Lycaenidae) tauriņu suga, kas pieder pie lielo zilenīšu ģints (Phengaris).
Jaunums!!: Priedes un Lielais mārsilu zilenītis · Redzēt vairāk »
Lielā pergamentsēne
Lielā pergamentsēne Phlebiopsis gigantea (Fr.) Jülich ir plaši izplatīta sēne mērenās un boreālās joslas apgabalos.
Jaunums!!: Priedes un Lielā pergamentsēne · Redzēt vairāk »
Lielie zilenīši
Lielie zilenīši, lielo zilenīšu ģints (Phengaris) ir zeltainīšu dzimtas (Lycaenidae) ģints, kas pieder pie zilenīšu apakšdzimtas (Polyommatinae).
Jaunums!!: Priedes un Lielie zilenīši · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Priedes un Lietuva · Redzēt vairāk »
Likavita kalns
Atēnām Likavita kalns ir krīta kaļķakmens kalns Grieķijas galvaspilsētā Atēnās.
Jaunums!!: Priedes un Likavita kalns · Redzēt vairāk »
Mārupes novads
Mārupes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Priedes un Mārupes novads · Redzēt vairāk »
Meža balodis
Meža balodis (Columba oenas) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikas rietumos.
Jaunums!!: Priedes un Meža balodis · Redzēt vairāk »
Meža stērste
Meža stērste (Emberiza rustica) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.
Jaunums!!: Priedes un Meža stērste · Redzēt vairāk »
Meža susuris
Meža susuris (Dryomys nitedula) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.
Jaunums!!: Priedes un Meža susuris · Redzēt vairāk »
Meža tipi Latvijā
Meža tipi Latvijā tiek izdalīti, ņemot vērā meža augšanas apstākļus un valdošo sugu kokaudzē.
Jaunums!!: Priedes un Meža tipi Latvijā · Redzēt vairāk »
Meža zīlīte
Meža zīlīte (Periparus ater) ir neliela auguma zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikā, mērenajā un subtropu joslās.
Jaunums!!: Priedes un Meža zīlīte · Redzēt vairāk »
Mežaparks (Jēkabpils)
Mežaparks ir viens no Jēkabpils parkiem, kas atrodas Daugavas kreisajā krastā blakus Radžu ūdenskrātuvei.
Jaunums!!: Priedes un Mežaparks (Jēkabpils) · Redzēt vairāk »
Medņu ģints
Medņi, medņu ģints (Tetrao) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.
Jaunums!!: Priedes un Medņu ģints · Redzēt vairāk »
Mednis
Mednis (Tetrao urogallus) ir liels vistveidīgo kārtas putns, kas izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā.
Jaunums!!: Priedes un Mednis · Redzēt vairāk »
Meina
Meina (ME) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu 50 štatiem, atrodas Jaunanglijas reģionā.
Jaunums!!: Priedes un Meina · Redzēt vairāk »
Meksikas grizli lācis
Meksikas grizli lācis (Ursus arctos nelsoni) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām, kas mūsdienās ir izmirusi.
Jaunums!!: Priedes un Meksikas grizli lācis · Redzēt vairāk »
Mellenes
Parastās mellenes (Vaccinium myrtillus) jeb Latvijā vienkārši mellenes ir daudzgadīgi ēriku dzimtas augi, kas veido krūmājus (mellenājus) ar tumši zilām ogām.
Jaunums!!: Priedes un Mellenes · Redzēt vairāk »
Melnais grifs
Melnais grifs (Aegypius monachus) ir liela auguma plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga melno grifu ģintī (Aegypius), kas savukārt ietilpst grifu apakšdzimtā.
Jaunums!!: Priedes un Melnais grifs · Redzēt vairāk »
Melnais mušķērājs
Melnais mušķērājs (Ficedula hypoleuca) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos.
Jaunums!!: Priedes un Melnais mušķērājs · Redzēt vairāk »
Melnā dzilna
Melnā dzilna (Dryocopus martius) ir liela auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 2 pasugas.
Jaunums!!: Priedes un Melnā dzilna · Redzēt vairāk »
Melnrīkles strazds
Melnrīkles strazds (Turdus atrogularis) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas pašos austrumos un Āzijas rietumos un centrālajā daļā.
Jaunums!!: Priedes un Melnrīkles strazds · Redzēt vairāk »
Meshetas grēda
Meshetas grēda, arī Adžārijas—Imeretijas grēda un Meshetijas grēda, ir kalnu grēda Kaukāza kalnu sistēmā, viena no galvenajām Mazā Kaukāza grēdām.
Jaunums!!: Priedes un Meshetas grēda · Redzēt vairāk »
Mezira tremulae
Mezira tremulae ir mizasblakšu suga.
Jaunums!!: Priedes un Mezira tremulae · Redzēt vairāk »
Mizložņa
Mizložņa jeb Eirāzijas mizložņa (Certhia familiaris) ir neliels mizložņu dzimtas (Certhiidae) dziedātājputns, kas bieži sastopams lielā daļā Eirāzijas, arī Latvijā.
Jaunums!!: Priedes un Mizložņa · Redzēt vairāk »
Mongolija
Mongolija, oficiāli Mongolijas Valsts (mongoļu: Монгол Улс), ir valsts centrālajā un Austrumāzijā, robežojas ar Krievijas Federāciju un Ķīnas Tautas Republiku.
Jaunums!!: Priedes un Mongolija · Redzēt vairāk »
Nacionālais botāniskais dārzs
Nacionālais botāniskais dārzs dibināts 1956.
Jaunums!!: Priedes un Nacionālais botāniskais dārzs · Redzēt vairāk »
Negaiss
Negaisa mākonis Negaisa mākoņu tuvošanās. Tipisks negaiss Baltijas jūrā Negaiss (arī pērkona negaiss) ir dabas parādība, kad spēcīgas gaisa strāvas izraisa mākonī lietus lāšu un krusas graudu sadursmes, radot elektriskos lādiņus.
Jaunums!!: Priedes un Negaiss · Redzēt vairāk »
Nokarenā plaukšķene
Nokarenā plaukšķene ir Eiropā plaši izplatīta, mainīga izskata neļķu dzimtas suga, kuras ietvaros nodala vairākas pasugas un varietātes.
Jaunums!!: Priedes un Nokarenā plaukšķene · Redzēt vairāk »
Nomavas purvs (dabas liegums)
Nomavas purvs ir 1987.
Jaunums!!: Priedes un Nomavas purvs (dabas liegums) · Redzēt vairāk »
Ogre
Ogre ir valstspilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Priedes un Ogre · Redzēt vairāk »
Ogres novada ģerbonis
Ogres novada ģerbonis tika izveidots, par pamatu ņemot Ogres valstspilsētas ģerboni.
Jaunums!!: Priedes un Ogres novada ģerbonis · Redzēt vairāk »
Ozolnieku novads
Ozolnieku novads bija pašvaldība Zemgalē, kas tika izveidota 2003.
Jaunums!!: Priedes un Ozolnieku novads · Redzēt vairāk »
Panatinaiko stadions
Panatinaiko stadions arī Kallimarmaro ir daudzfunkcionāls stadions Grieķijas galvaspilsētā Atēnās.
Jaunums!!: Priedes un Panatinaiko stadions · Redzēt vairāk »
Papīrs
Papīru kaudze Papīrs ir materiāls plānu lapu veidā, kas ir paredzēts rakstīšanai, grāmatu iespiešanai, banknošu izgatavošanai un citiem mērķiem.
Jaunums!!: Priedes un Papīrs · Redzēt vairāk »
Parastais plakanstaipeknis
Parastais plakanstaipeknis ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) augs, kas pieder plakanstaipekņu ģintij (Diphasiastrum).
Jaunums!!: Priedes un Parastais plakanstaipeknis · Redzēt vairāk »
Parastais zilenītis
Parastais zilenītis (Polyommatus icarus) ir neliela zeltainīšu dzimtas (Lycaenidae) tauriņu suga, kas pieder pie zilenīšu ģints (Polyommatus).
Jaunums!!: Priedes un Parastais zilenītis · Redzēt vairāk »
Parastā apmalpiepe
Parastā apmalpiepe (Fomitopsis pinicola) ir liela, Latvijā ļoti bieža daudzgadīga apmalpiepju dzimtas sēne, kuras augļķermeņi nav ēdami.
Jaunums!!: Priedes un Parastā apmalpiepe · Redzēt vairāk »
Parastā apse
Parastā apse (Populus tremula) ir vītolu dzimtas apšu un papeļu ģints sugas lapu koks.
Jaunums!!: Priedes un Parastā apse · Redzēt vairāk »
Parastā žultsbeka
Parastā žultsbeka jeb rūgtā beka (Tylopilus felleus) ir Latvijā bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi nav ēdami rūgtuma dēļ.
Jaunums!!: Priedes un Parastā žultsbeka · Redzēt vairāk »
Parastā bisīte
Parastā bisīte jeb ķervelis (Gyromitra esculenta) ir Latvijā bieži sastopama indīga asku sēne.
Jaunums!!: Priedes un Parastā bisīte · Redzēt vairāk »
Parastā odze
Parastā odze jeb vienkārši odze (Vipera berus) ir odžu dzimtas (Viperidae) vienīgā Latvijā dzīvojošā indīgo čūsku suga.
Jaunums!!: Priedes un Parastā odze · Redzēt vairāk »
Parastā otiņaste
Parastā otiņaste jeb augļkoku mūķene ir zvīņspārņu tauriņu suga no Erebidae dzimtas.
Jaunums!!: Priedes un Parastā otiņaste · Redzēt vairāk »
Parastā priedes zāģlapsene
Parastā priedes zāģlapsene (Diprion pini) ir kukainis, kas pieder pie plēvspārņu kārtas, skujlapseņu dzimtas, pārsvarā sastopams uz Pinus sylvestris un Pinus nigra larico.
Jaunums!!: Priedes un Parastā priedes zāģlapsene · Redzēt vairāk »
Parastā sviestbeka
Parastā sviestbeka jeb sviesta beka (Suillus luteus, agrāk Boletus luteus) ir Latvijā bieža sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Priedes un Parastā sviestbeka · Redzēt vairāk »
Parastā vāvere
Parastā vāvere jeb Eirāzijas vāvere, arī rudā vāvere (Sciurus vulgaris) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas plaši izplatīts Eiropā un Āzijas ziemeļos, sastopama arī Latvijā.
Jaunums!!: Priedes un Parastā vāvere · Redzēt vairāk »
Parazītiskie augi
Viju ģints (''Cuscuta'') parazītiskais augs uz akācijas (''Acacia'') Parazītiskie augi ir tādi augi, kas ir pielāgojušies baroties heterotrofi, t.i., tie kādu daļu vai pat visas dzīvības procesiem nepieciešamās vielas saņem no cita auga.
Jaunums!!: Priedes un Parazītiskie augi · Redzēt vairāk »
Pārejas purvs
Pārejas purvs ir viens no purvu veidiem.
Jaunums!!: Priedes un Pārejas purvs · Redzēt vairāk »
Peļu klijāns
Peļu klijāns (Buteo buteo) ir liela vai vidēja lieluma vanagu dzimtas (Accipitridae) dienas plēsīgais putns.
Jaunums!!: Priedes un Peļu klijāns · Redzēt vairāk »
Pededze
Aiviekstē Pededze ir Aiviekstes labā pieteka; sākas Igaunijas Veru apriņķī, kur saucas Pedeci, 8 kilometrus tek pa Igaunijas un Krievijas robežu, tad dienvidrietumu-dienvidu virzienā pa Alūksnes, Gulbenes un Madonas novadiem, īsā posmā ir robežupe starp Gulbenes un Balvu novadiem.
Jaunums!!: Priedes un Pededze · Redzēt vairāk »
Peka brūnzobe
Eksemplārs ar īpaši aktīvu gutāciju Sēne apaug jebkuru šķērsli, gan uzkritušu skuju, gan auga stiebru Pirmās nobrūnē tās sēnes daļas, kur izžuvuši sarkanie pilieni Jauns eksemplārs Peka brūnzobe (Hydnellum peckii) ir Latvijā reti sastopama vidēja lieluma brūnzobju ģints sēne, kuras augļķermeņi nav ēdami.
Jaunums!!: Priedes un Peka brūnzobe · Redzēt vairāk »
Pelēkā dzilna
Pelēkā dzilna (Picus canus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) meža putnu suga.
Jaunums!!: Priedes un Pelēkā dzilna · Redzēt vairāk »
Pelēkā zīlīte
Pelēkā zīlīte (Poecile montanus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams plašā mērenās un subtropu joslas areālā Eirāzijā.
Jaunums!!: Priedes un Pelēkā zīlīte · Redzēt vairāk »
Peskāra
Peskāra (vai Pëscàrë) ir pilsēta Itālijā, Abruco reģionā.
Jaunums!!: Priedes un Peskāra · Redzēt vairāk »
Pieezere
Vidusbaltkrievija (Цэнтральная Беларусь) Paezere uz Baltkrievijas pastmarkas Pieezere, arī Piedzvina ir Baltkrievijas vēsturisks un etnogrāfisks reģions.
Jaunums!!: Priedes un Pieezere · Redzēt vairāk »
Piparu rubīnbeka
Piparu rubīnbeka, agrāk arī piparu sviestbeka un piparu beka (Chalciporus piperatus, agrāk arī suillus piperatus un boletus piperatus) ir neliela Latvijā vidēji bieži sastopama beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi tiek lietoti pārtikā.
Jaunums!!: Priedes un Piparu rubīnbeka · Redzēt vairāk »
Pireneju ģemze
Pireneju ģemze (Rupicapra pyrenaica) ir dobradžu dzimtas (Bovidae) suga, kurai ir 3 pasugas un kurām savstarpēji ir izolēta izplatība.
Jaunums!!: Priedes un Pireneju ģemze · Redzēt vairāk »
Pireneju zilspārnu žagata
Pireneju zilspārnu žagata (Cyanopica cooki) ir vārnu dzimtas (Corvidae) endēma Pireneju pussalas putnu suga.
Jaunums!!: Priedes un Pireneju zilspārnu žagata · Redzēt vairāk »
Pirols
Pirols (C4H5N) ir heterociklisks, slāpekli saturošs, aromātisks organiskais savienojums.
Jaunums!!: Priedes un Pirols · Redzēt vairāk »
Poļesjes zemiene
Poļesjes zemiene ir zemiene, kas atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, Baltkrievijas—Ukrainas robežas abās pusēs (Baltkrievijas dienvidos, galvenokārt Brestas, Gomeļas un Mogiļevas apgabalos — Baltkrievijas Poļesje un Ukrainas ziemeļos lielā daļā Volīnijas, Rivnes un Žitomiras apgabalu, Kijivas apgabala ziemeļu daļā, Čeņihivas un Sumu apgabalos — Ukrainas Poļesje), nedaudz arī Krievijas teritorijā (Brjanskas apgabalā) un Polijā.
Jaunums!!: Priedes un Poļesjes zemiene · Redzēt vairāk »
Priži
Priži ir mazciems Krustpils pagasta dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā pie Zvidzānu—Zeļķu ceļa, starp Zeļķiem rietumos un Zvidzāniem austrumos.
Jaunums!!: Priedes un Priži · Redzēt vairāk »
Priežu dižkoksngrauzis
Priežu dižkoksngrauzis — koksngraužu vaboļu suga.
Jaunums!!: Priedes un Priežu dižkoksngrauzis · Redzēt vairāk »
Priežu krustknābis
Priežu krustknābis (Loxia pytyopsittacus) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropā un Āzijas rietumdaļā.
Jaunums!!: Priedes un Priežu krustknābis · Redzēt vairāk »
Priežu rudmiese
Priežu rudmiese (Lactarius deliciosus) ir Latvijā bieža liela pienaiņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Priedes un Priežu rudmiese · Redzēt vairāk »
Priežu sils
Priežu sils var būt.
Jaunums!!: Priedes un Priežu sils · Redzēt vairāk »
Priežu sviestbeka
Priežu sviestbeka jeb priežu beka (Suillus variegatus, agrāk Boletus variegatus) ir Latvijā bieža sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Priedes un Priežu sviestbeka · Redzēt vairāk »
Priežu vērpējs
Priežu vērpējs ir zvīņspārņu tauriņu suga no vērpēju dzimtas.
Jaunums!!: Priedes un Priežu vērpējs · Redzēt vairāk »
Priedīte
Priedīte (vīriešu dzimtē Priedītis) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vārda „priede” pamazināmās formas.
Jaunums!!: Priedes un Priedīte · Redzēt vairāk »
Priede
Priede var būt.
Jaunums!!: Priedes un Priede · Redzēt vairāk »
Priedes (nozīmju atdalīšana)
Priedes var būt.
Jaunums!!: Priedes un Priedes (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Prusaki
Prusaki (Blattaria jeb Blattodea) ir kukaiņu klases (Insecta) viena no jaunspārņu (Neoptera) kārtām.
Jaunums!!: Priedes un Prusaki · Redzēt vairāk »
Pundursīlis
Pundursīlis (Cyanolyca nanus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga.
Jaunums!!: Priedes un Pundursīlis · Redzēt vairāk »
Purva sviestbeka
Purva sviestbeka (Suillus flavidus) ir Latvijā reta sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, taču aizsargājami retuma dēļ.
Jaunums!!: Priedes un Purva sviestbeka · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Priedes un Putni · Redzēt vairāk »
Raiņa parks (Liepāja)
Raiņa parks ir ainavu parks Liepājā, kas atrodas starp Brīvības ielu un Zemnieku ielu.
Jaunums!!: Priedes un Raiņa parks (Liepāja) · Redzēt vairāk »
Raibā vabole
Raibā vabole ir skarabeju dzimtas vaboļu suga.
Jaunums!!: Priedes un Raibā vabole · Redzēt vairāk »
Raupjā tumšbeka
Raupjā tumšbeka (Porphyrellus porphyrosporus, arī Porphyrellus pseudoscaber un Tylopilus porphyrosporus) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņus galvenie Latvijas avoti atzīst par neēdamiem, un tie Latvijā ir aizsargājami retuma dēļ.
Jaunums!!: Priedes un Raupjā tumšbeka · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Priedes un Rīga · Redzēt vairāk »
Reihenbaha grīslis
Reihenbaha grīslis ir reta, nepietiekami izpētīta grīšļu dzimtas suga.
Jaunums!!: Priedes un Reihenbaha grīslis · Redzēt vairāk »
Riekstroži
Riekstroži (Nucifraga) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno trīs sugas.
Jaunums!!: Priedes un Riekstroži · Redzēt vairāk »
Riekstrozis
Riekstrozis jeb Eirāzijas riekstrozis (Nucifraga caryocatactes) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Jaunums!!: Priedes un Riekstrozis · Redzēt vairāk »
Rubeņu apakšdzimta
Rubeņu apakšdzimta (Tetraoninae) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) apakšdzimtām, kas apvieno 19 sugas, kas iedalītas 9 ģintīs.
Jaunums!!: Priedes un Rubeņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Rudā lapsa
Rudā lapsa (Vulpes vulpes) biežāk saukta vienkārši lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs, kas sastopams gandrīz visos kontinentos, izņemot Dienvidameriku un Austrāliju.
Jaunums!!: Priedes un Rudā lapsa · Redzēt vairāk »
Rudsānu zilastīte
Rudsānu zilastīte (Tarsiger cyanurus) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Priedes un Rudsānu zilastīte · Redzēt vairāk »
Rudzupuķu smilšbeka
Rudzupuķu smilšbeka jeb zilējošā cūku beka (Gyroporus cyanescens, agrāk arī Suillus cyanescens un Boletus cyanescens) ir Latvijā samērā reta smilšbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Priedes un Rudzupuķu smilšbeka · Redzēt vairāk »
Sajānu-Šušenskas rezervāts
Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts vai Sajānu-Šušenskas rezervāts ir Krievijas stingra režīma dabas rezervāts (liegums) nomaļā Sajānu kalnu apgabalā, Sibīrijas dienvidos.
Jaunums!!: Priedes un Sajānu-Šušenskas rezervāts · Redzēt vairāk »
Sakņu piepe
Sakņu piepe (Heterobasidion annosum (Fr.) Bref.) ir sakņu trupi izraisoša bazidiomicēte.
Jaunums!!: Priedes un Sakņu piepe · Redzēt vairāk »
Samtainā mietene
Samtainā mietene ar savu samtaino tumšbrūno kātiņu nav sajaucama ne ar vienu citu sēni Latvijā Samtaino mieteņu augļķermeņi nereti saaug kopā Sēnes lapiņas Sēnes kātiņš var būt cepurītes malā Dzija, kas nokrāsota ar samtaino mieteni. Tāpat kā daudzas citas, arī šī sēne satur teleforskābi, ko izmanto kā zili violetu krāsvielu.http://riihivilla.blogspot.com/2007/08/vrjyst-samettijaloilla-dyeing-with.html Värjäystä samettijaloilla Dyeing with mushroom Paxillus atrotomentosus Samtainā mietene jeb samtkāte (Tapinella atrotomentosa, arī Paxillus atrotomentosus) ir Latvijā bieža liela Tapinella ģints sēne, kuru agrāk ieskaitīja mieteņu ģintī (Paxillus) un latviešu valodā tai saglabāts mietenes zinātniskais nosaukums.
Jaunums!!: Priedes un Samtainā mietene · Redzēt vairāk »
Samteņi
Samteņi, samteņu apakšdzimta (Satyrinae) ir viena no divpadsmit raibeņu dzimtas (Nymphalidae) apakšdzimtām.
Jaunums!!: Priedes un Samteņi · Redzēt vairāk »
Sarkandzeltaine
Sūnas ir parastā sarkandzeltaiņu augtene Sarkandzeltaines lapiņas Jauna sarkandzeltaine izskatā atšķiras no alksnenes tikai ar dzeltenīgo nokrāsu Ziemeļamerikas varietāte. Labi saskatāmi pienainēm biežie koncentriskie apļi, kas Eiropas varietātei parasti grūti pamanāmi Vecāku sēņu cepurīšu maliņas bieži ir nelīdzenas un saplaisājušas Sarkandzeltaine (Lactarius helvus) ir Latvijā vidēji bieža pienaiņu ģints vidēja lieluma sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Priedes un Sarkandzeltaine · Redzēt vairāk »
Sarmātijas jauktie meži
Sarmātijas jauktie meži iekrāsoti violeti Vijciema Latvijā Sarmātijas jauktie meži jeb Sarmātiskie jauktie meži ir ekoreģions PA0436 mērenās joslas platlapju un jaukto mežu biomā saskaņā ar Pasaules Dabas Fonda klasifikāciju.
Jaunums!!: Priedes un Sarmātijas jauktie meži · Redzēt vairāk »
Sārtgalvītis
Sārtgalvītis (Regulus ignicapilla) ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas rietumu, dienvidu un centrālajā daļā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Priedes un Sārtgalvītis · Redzēt vairāk »
Sīvā bērzlape
Sīvā bērzlape (Russula emetica) ir Latvijā bieža vidēji liela bērzlapju ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc novārīšanas tiek lietoti pārtikā, tomēr svaigā veidā bez novārīšanas tā ir vāji indīga,Š.Evansa, Dž.Kibijs, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 2004., 160.
Jaunums!!: Priedes un Sīvā bērzlape · Redzēt vairāk »
Sēņošana
Sēņotāja grozs ar ēdamām sēnēm Sēņošana ir savvaļas sēņu augļķermeņu ievākšana, parasti pārtikas vajadzībām.
Jaunums!!: Priedes un Sēņošana · Redzēt vairāk »
Sēkla
linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.
Jaunums!!: Priedes un Sēkla · Redzēt vairāk »
Sebežas nacionālais parks
Sebežas nacionālais parks ir nacionālais parks Krievijas ziemeļrietumos, kas atrodas Pleskavas apgabala Sebežas rajonā, netālu no Latvijas un Baltkrievijas robežas.
Jaunums!!: Priedes un Sebežas nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Segaudi (augi)
Segaudi klāj auga orgānus no ārpuses, saista augus ar apkārtējo vidi un izpilda aizsargfunkciju.
Jaunums!!: Priedes un Segaudi (augi) · Redzēt vairāk »
Sibīrijas ķauķītis
Sibīrijas ķauķītis (Phylloscopus proregulus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo kalnu mežos no Sibīrijas dienvidaustrumiem līdz Mongolijas ziemeļiem un Ķīnas ziemeļaustrumiem.
Jaunums!!: Priedes un Sibīrijas ķauķītis · Redzēt vairāk »
Sibīrijas burunduks
Sibīrijas burunduks (Tamias sibiricus) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas ir vienīgā Eirāzijas burunduku suga, izplatības areālam galvenokārt atrodoties Āzijā.
Jaunums!!: Priedes un Sibīrijas burunduks · Redzēt vairāk »
Sila cīrulis
Sila cīrulis jeb viliņš (Lullula arborea) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputnu suga, kas ir vienīgā suga sila cīruļu ģintī (Lullula).
Jaunums!!: Priedes un Sila cīrulis · Redzēt vairāk »
Sila lācītis
Sila lācītis (Leccinum vulpinum) ir Latvijā vidēji bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Priedes un Sila lācītis · Redzēt vairāk »
Sila strazds
Sila strazds (Turdus viscivorus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) Latvijā ligzdojošs dziedātājputns, kuram ir 3 pasugas.
Jaunums!!: Priedes un Sila strazds · Redzēt vairāk »
Sils
Sils Sils (Cladinoso-callunosa) ir sausieņu meža tips, kurā kokaudzi veido mazražīgas IV un V bonitātes priedes tīraudzes, kas aug sausās, ar barības vielām nabadzīgās smilts augsnēs.
Jaunums!!: Priedes un Sils · Redzēt vairāk »
Skujkoku dižkoksngrauzis
Skujkoku dižkoksngrauzis — koksngraužu vaboļu suga.
Jaunums!!: Priedes un Skujkoku dižkoksngrauzis · Redzēt vairāk »
Skujkoku lielais koksngrauzis
Skujkoku lielais koksngrauzis (Monochamus urussovi (Fischer von Waldheim, 1806)) ir Austrumeiropas, Ziemeļāzijas un Tālo Austrumu koksngraužu suga no Lamiinae apakšdzimtas.
Jaunums!!: Priedes un Skujkoku lielais koksngrauzis · Redzēt vairāk »
Smilšu krupis
Smilšu krupis (Epidalea calamita) ir krupju dzimtas (Bufonidae) Latvijā dzīvojoša bezastaino abinieku suga, kura ir vienīgā suga smilšu krupju ģintī (Epidalea).
Jaunums!!: Priedes un Smilšu krupis · Redzēt vairāk »
Smiltiņu kalns
Smiltiņu kalns (arī Ķīķeru kalns) ir ~153 m augsts paugurs Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē.
Jaunums!!: Priedes un Smiltiņu kalns · Redzēt vairāk »
Sodrējainā pienaine
Sodrējainā pienaine (Lactarius fuliginosus) ir Latvijā bieža vidēji liela pienaiņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Priedes un Sodrējainā pienaine · Redzēt vairāk »
Somzīlīte
Somzīlīte (Remiz pendulinus) ir somzīlīšu dzimtas (Remizidae) dziedātājputns, kas izplatīts plašā areālā Eirāzijas rietumdaļā.
Jaunums!!: Priedes un Somzīlīte · Redzēt vairāk »
Sosnovska latvānis
Sosnovska latvānis ir latvāņu ģints suga, kas Latvijā ieviesta mākslīgi (introducēta).
Jaunums!!: Priedes un Sosnovska latvānis · Redzēt vairāk »
Stellera sīlis
Stellera sīlis (Cyanocitta stelleri) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams Ziemeļamerikas rietumos.
Jaunums!!: Priedes un Stellera sīlis · Redzēt vairāk »
Stirna
Stirna jeb Eiropas stirna (Capreolus capreolus) ir vidēja auguma stirnu ģints (Capreolus) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).
Jaunums!!: Priedes un Stirna · Redzēt vairāk »
Stolbi
Dabas rezervāts "Stolbi" (krievu: Государственный природный заповедник "Столбы") ir rezervāts Krasnojarskas novadā, Krievijā.
Jaunums!!: Priedes un Stolbi · Redzēt vairāk »
Stumbrs
Kaktusa stumbrs Stumbrs, arī stublājs, ir auga daļa, kas pilda auga ass un balsta, transporta un jaunu audu veidošanas funkcijas.
Jaunums!!: Priedes un Stumbrs · Redzēt vairāk »
Sviestbekas (ģints)
Sviestbekas (Suillus) ir sviestbeku dzimtas sēņu ģints, Latvijā visas šīs ģints sugas var tikt lietotas pārtikā, taču dažas ir aizsargājamas retuma dēļ.
Jaunums!!: Priedes un Sviestbekas (ģints) · Redzēt vairāk »
Svilpis
Svilpis jeb sarkankrūtītis (Pyrrhula pyrrhula) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijā.
Jaunums!!: Priedes un Svilpis · Redzēt vairāk »
Svirlītis
Svirlītis (Phylloscopus sibilatrix) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas pašos rietumos Urālu dienvidos, ziemo Āfrikā.
Jaunums!!: Priedes un Svirlītis · Redzēt vairāk »
Tara (Krievija)
Tara ir pilsēta un rajona centrs Omskas apgabalā, kas atrodas Taras un Irtišas upju satekā vietā, kur Sibīrijas mežainās zemes pāriet stepē.
Jaunums!!: Priedes un Tara (Krievija) · Redzēt vairāk »
Tīreļu purvs
Tīreļu purvs, arī Akmiņkroga purvs, Akmeņkroga purvs, Sīļu purvs, Akmeņkroga-Sila purvs, ir augstais purvs Jēkabpils novada Zasas un Rubenes pagastos.
Jaunums!!: Priedes un Tīreļu purvs · Redzēt vairāk »
Teiču dabas rezervāts
E22 Teiču dabas rezervāts atrodas Austrumlatvijas zemienē, Madonas, Varakļānu un Jēkabpils novados un iekļauj Teiču purvu un apkārtējos mežus.
Jaunums!!: Priedes un Teiču dabas rezervāts · Redzēt vairāk »
Tomskas apgabals
Tomskas apgabals ir viena no Krievijas Federācijas pirmā līmeņa administratīvajām vienībām, kas atrodas Sibīrijas rietumos Obas upes baseina teritorijā.
Jaunums!!: Priedes un Tomskas apgabals · Redzēt vairāk »
Trejvārpu plakanstaipeknis
Trejvārpu plakanstaipeknis ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) augs, kas pieder plakanstaipekņu ģintij (Diphasiastrum).
Jaunums!!: Priedes un Trejvārpu plakanstaipeknis · Redzēt vairāk »
Tumšais ķauķītis
Tumšais ķauķītis (Phylloscopus fuscatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas austrumos, ziemo Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Priedes un Tumšais ķauķītis · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Melnkalnē
Sarakstā apkopotas tās vietas Melnkalnē, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Priedes un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Melnkalnē · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Zviedrijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Zviedrijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Priedes un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Zviedrijā · Redzēt vairāk »
Uzpūstā saknene
Uzpūstā saknene (Rhizina undulata, agrāk Rhizina inflata) ir Latvijā bieža sakneņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi nav ieteicami pārtikā.
Jaunums!!: Priedes un Uzpūstā saknene · Redzēt vairāk »
Vahaze
Vahaze ir Igaunijai piederoša saliņa Rīgas līcī, dienvidos no Sāmsalas.
Jaunums!!: Priedes un Vahaze · Redzēt vairāk »
Vakarlēpis
Vakarlēpis jeb lēlis (Caprimulgus europaeus) ir lēļu dzimtas (Caprimulgidae) putns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Āzijas rietumdaļā un Āfrikā.
Jaunums!!: Priedes un Vakarlēpis · Redzēt vairāk »
Vasaras žultszālīte
Vasaras žultszālīte ir neļķu dzimtas suga.
Jaunums!!: Priedes un Vasaras žultszālīte · Redzēt vairāk »
Vecais Ķaupis (kapsēta)
Vecais Ķaupis (arī Vecais Ķaups) ir viduslaiku kapsēta, kas atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zvidzānos.
Jaunums!!: Priedes un Vecais Ķaupis (kapsēta) · Redzēt vairāk »
Ventspils
Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.
Jaunums!!: Priedes un Ventspils · Redzēt vairāk »
Ventspils novads
Ventspils novads ir pašvaldība Kurzemes rietumos, kurā 2009.
Jaunums!!: Priedes un Ventspils novads · Redzēt vairāk »
Vezuvs
Vezuvs ir stratovulkāns Itālijā, kas atrodas Neapoles līča krastā, aptuveni 9 km uz austrumiem no Neapoles.
Jaunums!!: Priedes un Vezuvs · Redzēt vairāk »
Virsāja grīslis
Virsāja grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Jaunums!!: Priedes un Virsāja grīslis · Redzēt vairāk »
Vitebskas apgabals
Vitebskas apgabals ir viens no Baltkrievijas apgabaliem.
Jaunums!!: Priedes un Vitebskas apgabals · Redzēt vairāk »
Zaķu riests
Zaķu riests ir 2004.
Jaunums!!: Priedes un Zaķu riests · Redzēt vairāk »
Zaļais ķauķītis
Zaļais ķauķītis (Phylloscopus trochiloides) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā.
Jaunums!!: Priedes un Zaļais ķauķītis · Redzēt vairāk »
Zaļā mušmire
Zaļā mušmire ir indīga bazīdijsēņu nodalījuma sēņu suga.
Jaunums!!: Priedes un Zaļā mušmire · Redzēt vairāk »
Zaļā vārna
Zaļā vārna (Coracias garrulus) ir vidēja auguma zaļvārnu dzimtas (Coraciidae) putns.
Jaunums!!: Priedes un Zaļā vārna · Redzēt vairāk »
Zaļziedu plaukšķene
Sīkziedu plaukšķene ir neļķu dzimtas suga, kura ir sastopama stepē Austrumeiropā un Rietumāzijā.
Jaunums!!: Priedes un Zaļziedu plaukšķene · Redzēt vairāk »
Zābakotā sviestbeka
Zābakotā sviestbeka (Suillus cothurnatus) ir Latvijā iespējami atrasta sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, bet aizsargājami retuma dēļ.
Jaunums!!: Priedes un Zābakotā sviestbeka · Redzēt vairāk »
Zīdaste
Zīdaste (Bombycilla garrulus) ir Latvijā ziemojoša un caurceļojoša zīdastu dzimtas (Bombycillidae) putnu suga.
Jaunums!!: Priedes un Zīdaste · Redzēt vairāk »
Zeltgalvītis
Zeltgalvītis (Regulus regulus) ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā un Makaronēzijas salās.
Jaunums!!: Priedes un Zeltgalvītis · Redzēt vairāk »
Zemais purvs
Zemais purvs jeb zāļu purvs ir viens no purvu veidiem.
Jaunums!!: Priedes un Zemais purvs · Redzēt vairāk »
Zemsliežu pamats
Dzelzsbetona gulšņu krāvums Zemsliežu pamats ir sliežu ceļa virsbūves sastāvdaļa - montāžas elements, pie kuras attiecināmi: gulšņi, brusas un dzelzsbetona bloki un rāmji, kas kalpo spiediena pārnešanai no sliedes uz balastu (gulsnis attiecīgi tiek pielietots sliežu ceļam; brusa (pārvedbrusa) — attiecīgi tiek pielietota — pārmiju pārvedām, ceļa krustojumiem, kā arī ceļa pinumiem un savietojumiem, tilta brusa uz balasta - speciāls pastiprināts gulsnis mākslīgajām būvēm ar balasta klātni) vai metāla tiltiem no sliedes uz tilta garensijām (tā attiecīgi saucas — tilta brusa), bet dzelzsbetona bloki un rāmji ir pielietojami visos iepriekšminētajos gadījumos.
Jaunums!!: Priedes un Zemsliežu pamats · Redzēt vairāk »
Zemteka
Zemteka jeb ārstniecības veronika (Veronica officinalis) ir daudzgadīga ceļteku dzimtas lakstaugu suga.
Jaunums!!: Priedes un Zemteka · Redzēt vairāk »
Ziemas žultszālīte
Ziemas žultszālīte ir neļķu dzimtas suga.
Jaunums!!: Priedes un Ziemas žultszālīte · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerikas kakomiclijs
Ziemeļamerikas kakomiclijs jeb gredzenastes kaķis (Bassariscus astutus) ir neliela auguma jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder kakomicliju ģintij (Bassariscus).
Jaunums!!: Priedes un Ziemeļamerikas kakomiclijs · Redzēt vairāk »
Ziemeļu ķauķītis
Ziemeļu ķauķītis (Phylloscopus borealis) ir ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu mežu zonā un Aļaskā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.
Jaunums!!: Priedes un Ziemeļu ķauķītis · Redzēt vairāk »
Ziemeļu svilpis
Ziemeļu svilpis (Pinicola enucleator) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga ziemeļu svilpju ģintī (Pinicola).
Jaunums!!: Priedes un Ziemeļu svilpis · Redzēt vairāk »
Zilais krūmu sīlis
Zilais krūmu sīlis (Aphelocoma unicolor) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder krūmu sīļu ģintij (Aphelocoma).
Jaunums!!: Priedes un Zilais krūmu sīlis · Redzēt vairāk »
Zilais sīlis
Zilais sīlis (Cyanocitta cristata) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Jaunums!!: Priedes un Zilais sīlis · Redzēt vairāk »
Zilenīšu apakšdzimta
Zilenīšu apakšdzimta (Polyommatinae) ir viena no astoņām zilenīšu dzimtas (Lycaenidae) apakšdzimtām un ir viena no lielākajām, apvienojot vairāk kā 200 sugas, kas tiek iedalītas 4 ciltīs.
Jaunums!!: Priedes un Zilenīšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Zilenīšu cilts
Zilenīšu cilts (Polyommatini) ir viena no četrām zilenīšu apakšdzimtas (Polyommatinae) ciltīm, kas apvieno lielāko daļu zilenīšu sugu.
Jaunums!!: Priedes un Zilenīšu cilts · Redzēt vairāk »
Zilspārnu žagata
Zilspārnu žagata jeb Āzijas zilspārnu žagta (Cyanopica cyanus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga.
Jaunums!!: Priedes un Zilspārnu žagata · Redzēt vairāk »
Zivjērglis
Zivjērglis, Sugu enciklopēdija Latvijas daba, 2011-08-05, Akadēmiskā terminu datubāze, 2011-08-05 jeb zivju ērglis (Pandion haliaetus) ir vidēji liela auguma plēsīgais putns, kas ir vienīgā suga zivjērgļu dzimtā (Pandionidae).
Jaunums!!: Priedes un Zivjērglis · Redzēt vairāk »
