Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Protons

Indekss Protons

Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.

85 attiecības: Alfa daļiņa, Alfa sabrukšana, Atoma kodols, Atoms, Atomskaitlis, Ūdeņraža saite, Ūdeņradis, Ūdens, Ķīmiskais elements, Ķīmiskā saite, Ķīmiskā viela, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, B kvarks, Barioni, Bāze (ķīmija), Bēta sabrukšana, Bora atoma uzbūves modelis, Borskābe, Bozoni, D kvarks, Daļiņu detektors, Džons Kokrofts, Deitērijs, Deitrons, Elektrība, Elektriskais lādiņš, Elektriskā saules bura, Elektromagnētiskā lauka avoti, Elektrons, Elektrovadītspēja, Elementārdaļiņa, Ernests Rezerfords, Fermioni, Fizika, Fizikāla konstante, Flerovijs, Fotomorfoģenēze, Gluons, Grothusa mehānisms, Hadroni, Hēlijs-3, Hideki Jukava, Hiperoni, Hloroplasts, Izotops, Jonizējošais starojums, Karbonskābes, Kodolfizika, Kodolreakcija, Kodolu magnētiskā rezonanse, ..., Kosmiskais starojums, Kosmiskā telpa, Kvadriljons, Kvantu ķīmija, Kvarki, Lauks (fizika), Lūisa skābes un bāzes, Ledus, Leptoni, Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs, Magnētiskās rezonanses tomogrāfija, Manhetenas projekts, Masas skaitlis, Matērija, Mezoni, Neitrons, Nobela prēmijas laureāti fizikā, Nukloni, Ouens Čemberlens, Protijs, Radioluminiscence, Saule, Saules vējš, Septiljons, Simons van der Mērs, Skābes, Spirti, Starpplanētu vide, Stiprā mijiedarbība, Trikarbonskābju cikls, Tritijs, Tritons (atoma kodols), U kvarks, Urāns (elements), Viela. Izvērst indekss (35 vairāk) »

Alfa daļiņa

Alfa daļiņa (α daļiņa) ir pozitīvi lādēts hēlija-4 atoma kodols, kas sastāv no 2 protoniem un 2 neitroniem.

Jaunums!!: Protons un Alfa daļiņa · Redzēt vairāk »

Alfa sabrukšana

Alfa sabrukšana ir atoma kodola radioaktīvās sabrukšanas veids, kurā tiek izstarota alfa daļiņa jeb hēlija atoma kodols.

Jaunums!!: Protons un Alfa sabrukšana · Redzēt vairāk »

Atoma kodols

Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).

Jaunums!!: Protons un Atoma kodols · Redzēt vairāk »

Atoms

Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.

Jaunums!!: Protons un Atoms · Redzēt vairāk »

Atomskaitlis

Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.

Jaunums!!: Protons un Atomskaitlis · Redzēt vairāk »

Ūdeņraža saite

Ūdeņraža saite starp divām ūdens molekulām Ūdeņraža saite ir īpašs ķīmiskās saites veids, kas iespējams ūdeņraža atoma sevišķo īpašību dēļ.

Jaunums!!: Protons un Ūdeņraža saite · Redzēt vairāk »

Ūdeņradis

Ūdeņradis ir periodiskās tabulas pirmais elements.

Jaunums!!: Protons un Ūdeņradis · Redzēt vairāk »

Ūdens

Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.

Jaunums!!: Protons un Ūdens · Redzēt vairāk »

Ķīmiskais elements

zemes un ūdens (attēlā angļu valodā attēlota saistība starp šiem elementiem). Šāds uzskats pastāvēja līdz pat 18. un 19. gadsimtam Ķīmiskais elements ir viena veida atomu kopums, kurus nevar sadalīt sīkāk vai pārveidot citos elementos ar ķīmiskām metodēm.

Jaunums!!: Protons un Ķīmiskais elements · Redzēt vairāk »

Ķīmiskā saite

ūdeņradi (H) Ķīmiskā saite ir fizikālas mijiedarbības veids, kas notur atomus molekulā, jonus kristālrežģī, neitrālus atomus atomu režģī.

Jaunums!!: Protons un Ķīmiskā saite · Redzēt vairāk »

Ķīmiskā viela

Ūdens un tvaiks ir vienas ķīmiskās vielas divi dažādi agregātstāvokļi Ķīmiskā viela ir vielas veids ar noteiktu ķīmisko sastāvu, neatkarīgi no šīs vielas izcelsmes.

Jaunums!!: Protons un Ķīmiskā viela · Redzēt vairāk »

Ķīmisko elementu periodiskā tabula

Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).

Jaunums!!: Protons un Ķīmisko elementu periodiskā tabula · Redzēt vairāk »

B kvarks

B kvarks jeb pamata (bottom) kvarks ir vieglākais kvarks trešajā ģimenē.

Jaunums!!: Protons un B kvarks · Redzēt vairāk »

Barioni

Barioni (no grieķu βαρύς (barys) smags) ir smagās subatomārās daļiņas (hadroni), kuru masa ir vienāda vai lielāka par protona masu.

Jaunums!!: Protons un Barioni · Redzēt vairāk »

Bāze (ķīmija)

Bāzes ir ķīmisku vielu klase, kuru molekulas sastāv no metālu vai amonija joniem un hidroksiljoniem OH−.

Jaunums!!: Protons un Bāze (ķīmija) · Redzēt vairāk »

Bēta sabrukšana

Bēta sabrukšana ir atoma kodola radioaktīvās sabrukšanas veids, kurā tiek izsviesta bēta daļiņa — elektrons vai pozitrons.

Jaunums!!: Protons un Bēta sabrukšana · Redzēt vairāk »

Bora atoma uzbūves modelis

Ūdeņraža atoma modelis Bora atoma uzbūves modelis piedāvā vienkāršotu atoma uzbūves novērtējumu.

Jaunums!!: Protons un Bora atoma uzbūves modelis · Redzēt vairāk »

Borskābe

Borskābe jeb ortoborskābe (H3BO3 vai B(OH)3) ir ļoti vāja neorganiska skābe.

Jaunums!!: Protons un Borskābe · Redzēt vairāk »

Bozoni

Elementārdaļiņu "standartmodelis". Bozoni (no indiešu fiziķa Šatjendranata Bozes uzvārda) ir daļiņas ar veselu spina vērtību.

Jaunums!!: Protons un Bozoni · Redzēt vairāk »

D kvarks

D kvarks jeb apakšējais (down) kvarks - pirmās ģimenes kvarks, otrais vieglākais no kvarkiem.

Jaunums!!: Protons un D kvarks · Redzēt vairāk »

Daļiņu detektors

Daļiņu detektors (jonizējošā starojuma detektors vai elementārdaļiņu detektors) ir ierīce, ko izmanto lielas enerģijas elementārdaļiņu un citu daļiņu (jonizējošā starojuma) detektēšanai un parametru mērīšanai.

Jaunums!!: Protons un Daļiņu detektors · Redzēt vairāk »

Džons Kokrofts

Sers Džons Daglass Kokrofts (dzimis, miris) - britu fiziķis.

Jaunums!!: Protons un Džons Kokrofts · Redzēt vairāk »

Deitērijs

Deitērija vieta izotopu tabulā Deitērijs ( — otrais, otrējais) jeb smagais ūdeņradis ir ūdeņraža otrs stabilais izotops.

Jaunums!!: Protons un Deitērijs · Redzēt vairāk »

Deitrons

Deitrons jeb deitons ir ūdeņraža smagā izotopa - deitērija atoma kodols.

Jaunums!!: Protons un Deitrons · Redzēt vairāk »

Elektrība

Zibens ir viens no visiespaidīgākajiem elektrības izpausmes veidiem Elektrība ir procesu kopums, kura pamatā ir elektrisko lādiņu vai elektrizētu ķermeņu kustība un mijiedarbība.

Jaunums!!: Protons un Elektrība · Redzēt vairāk »

Elektriskais lādiņš

Elektriskais lādiņš ir fizikāls lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti, fizikā to apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).

Jaunums!!: Protons un Elektriskais lādiņš · Redzēt vairāk »

Elektriskā saules bura

Elektriskā saules bura, saukta arī par E-Sail (no) ir kosmiskā aparāta virzīšanas veids, kas izmanto saules vēja dinamisko spiedienu paātrinājuma iegūšanai.

Jaunums!!: Protons un Elektriskā saules bura · Redzēt vairāk »

Elektromagnētiskā lauka avoti

Elektromagnētiskā lauka avoti var būt elektriskais lādiņš un/vai elektriskā strāva.

Jaunums!!: Protons un Elektromagnētiskā lauka avoti · Redzēt vairāk »

Elektrons

Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).

Jaunums!!: Protons un Elektrons · Redzēt vairāk »

Elektrovadītspēja

Elektrovadītspēja ir fizikāls lielums, kas raksturo materiāla ķermeņa spēju vadīt elektrisko strāvu.

Jaunums!!: Protons un Elektrovadītspēja · Redzēt vairāk »

Elementārdaļiņa

standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.

Jaunums!!: Protons un Elementārdaļiņa · Redzēt vairāk »

Ernests Rezerfords

Ernests Rezerfords, Pirmais Nelsonas barons Rezerfords (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, kodolfizikas pamatlicējs.

Jaunums!!: Protons un Ernests Rezerfords · Redzēt vairāk »

Fermioni

Elementārdaļiņu "standartmodelis" (angliski) Fermioni (no itāļu fiziķa Enriko Fermi uzvārda) ir daļiņas ar pusveselu spina vērtību.

Jaunums!!: Protons un Fermioni · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Jaunums!!: Protons un Fizika · Redzēt vairāk »

Fizikāla konstante

Fizikāla konstante ir fizikāls lielums, kas raksturo nevis atsevišķus objektus, bet gan pasaules fizikālās īpašības kopumā.

Jaunums!!: Protons un Fizikāla konstante · Redzēt vairāk »

Flerovijs

Flerovijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Fl un atomskaitli ir 114.

Jaunums!!: Protons un Flerovijs · Redzēt vairāk »

Fotomorfoģenēze

Fotomorfoģenēze ir augu augšanas un attīstības izmaiņas gaismas signālu ietekmē.

Jaunums!!: Protons un Fotomorfoģenēze · Redzēt vairāk »

Gluons

Gluons (no  — 'līme') ir nesējdaļiņa, kura pārnes stipro spēku no viena kvarka uz otru un liek atomu kodolos kvarkiem turēties kopā protonos un neitronos.

Jaunums!!: Protons un Gluons · Redzēt vairāk »

Grothusa mehānisms

Protona pārvietošanās starp ūdens molekulām Grothusa mehānisms ir protonu (ūdeņraža pozitīvo jonu) vai protonu iztrūkumu pārneses mehānisms vidēs, kur molekulas saistītas ar ūdeņraža saitēm (piemēram, ūdenī vai šķidrā amonjakā).

Jaunums!!: Protons un Grothusa mehānisms · Redzēt vairāk »

Hadroni

Hadroni (no (hadrós) — 'resns, smags, stiprs'), agrāk izdotā literatūrā arī adroni, ir subatomāras daļiņas, kas spēj piedalīties stiprajā mijiedarbībā.

Jaunums!!: Protons un Hadroni · Redzēt vairāk »

Hēlijs-3

Hēlija-3 atoma shematiska uzbūve Hēlijs-3 ir vieglākais no hēlija stabilajiem izotopiem.

Jaunums!!: Protons un Hēlijs-3 · Redzēt vairāk »

Hideki Jukava

Hideki Jukava (dzimis, miris) bija japāņu fiziķis teorētiķis, pirmais Nobela prēmijas laureāts no Japānas.

Jaunums!!: Protons un Hideki Jukava · Redzēt vairāk »

Hiperoni

Iespējamās u, d un s kvarku kombinācijas ar spinu 3/2 (barionu dekuplets). Sešas apakšējās daļiņas pieder pie hiperoniem. Iespējamās u, d un s kvarku kombinācijas ar spinu 1/2 (barionu oktets). Divas augšējās daļiņas ir parastie nukloni, pārējās - hiperoni. Hiperoni (no grieķu hyper - pāri, virs) ir subatomāras daļiņas (barioni), kas ir smagākas par nukloniem un kam piemīt tā saucamā dīvainība, jo tie satur s kvarku.

Jaunums!!: Protons un Hiperoni · Redzēt vairāk »

Hloroplasts

Hloroplasti zaļās lapas šūnās Hloroplasti ir augu zaļās plastīdas, kas, saistot Saules enerģiju, no ūdens un ogļskābās gāzes veido organiskas vielas.

Jaunums!!: Protons un Hloroplasts · Redzēt vairāk »

Izotops

Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.

Jaunums!!: Protons un Izotops · Redzēt vairāk »

Jonizējošais starojums

Radiācijas bīstamības simbols Jonizējošais starojums jeb jonizējošā radiācija ir daļiņu plūsma vai elektromagnētiskais starojums, kas spēj jonizēt vielu — radīt tajā jonus un brīvus elektronus.

Jaunums!!: Protons un Jonizējošais starojums · Redzēt vairāk »

Karbonskābes

Karbonskābju vispārīga struktūrformula Karbonskābes (organiskās skābes) ir organiskas vielas, kuru molekulas satur karboksilgrupu −COOH.

Jaunums!!: Protons un Karbonskābes · Redzēt vairāk »

Kodolfizika

Kodolfizika ir fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības un pārvēršanās procesus.

Jaunums!!: Protons un Kodolfizika · Redzēt vairāk »

Kodolreakcija

neitroni ar zilām. Kodolreakcija ir process, kurā no viena veida atomiem rodas cita veida atomi.

Jaunums!!: Protons un Kodolreakcija · Redzēt vairāk »

Kodolu magnētiskā rezonanse

Kodolu magnētiskās rezonanses spektrometrs Kodolu magnētiskā rezonanse (KMR jeb angliski NMR) ir augstfrekvences radioviļņu selektīva absorbcija vielā, kura atrodas ļoti spēcīgā magnētiskajā laukā.

Jaunums!!: Protons un Kodolu magnētiskā rezonanse · Redzēt vairāk »

Kosmiskais starojums

Kosmiskā starojuma plūsma atkarībā no to enerģijas Kosmiskais starojums ir ar augstu enerģiju apveltītu elementārdaļiņu plūsma, kas galvenokārt nāk no Saules sistēmas ārpuses.

Jaunums!!: Protons un Kosmiskais starojums · Redzēt vairāk »

Kosmiskā telpa

Habla teleskopu uzņemts kosmiskās telpas attēls Kosmiskā telpa, arī kosmoss vai izplatījums, ir Visuma relatīvi tukšie apvidi ārpus astronomisko objektu atmosfēras.

Jaunums!!: Protons un Kosmiskā telpa · Redzēt vairāk »

Kvadriljons

1 000 000 000 000 000 jeb viens kvadriljons ir naturāls skaitlis starp skaitļiem 999 999 999 999 999 un 1 000 000 000 000 001.

Jaunums!!: Protons un Kvadriljons · Redzēt vairāk »

Kvantu ķīmija

Kvantu ķīmija ir ķīmijas nozare, kas ķīmisko savienojumu uzbūvi un īpašības, reaģētspēju, kinētiku un ķīmisko reakciju mehānismu apskata, pamatojoties uz kvantu mehāniku.

Jaunums!!: Protons un Kvantu ķīmija · Redzēt vairāk »

Kvarki

standartmodelī (angļu valodā) Kvarki ir elementārdaļiņas, no kurām sastāv hadroni.

Jaunums!!: Protons un Kvarki · Redzēt vairāk »

Lauks (fizika)

Elektriskā lauka līnijas ap pozitīvu (sarkans) un negatīvu (zils) lādiņu. Fizikā lauks ir funkcija, kas laiktelpas punktiem piekārto kādu fizikālu lielumu.

Jaunums!!: Protons un Lauks (fizika) · Redzēt vairāk »

Lūisa skābes un bāzes

Amonija jona veidošanās no amonjaka (Lūisa bāzes) un ūdeņraža katjona (Lūisa skābes) Lūisa skābes ir molekulas vai joni, kam ir brīvas orbitāles un kas var piesaistīt citas molekulas vai jona nedalīto elektronu pāri, veidojot adukta tipa savienojumus.

Jaunums!!: Protons un Lūisa skābes un bāzes · Redzēt vairāk »

Ledus

235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.

Jaunums!!: Protons un Ledus · Redzēt vairāk »

Leptoni

Leptoni (- viegls, plāns) ir elementārdaļiņas ar pusveselu spinu, kas nepiedalās stiprajā mijiedarbībā.

Jaunums!!: Protons un Leptoni · Redzēt vairāk »

Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs

Lielais hadronu (pretkūļu) paātrinātājs jeb Lielais hadronu kolaiders ir Eiropas kodolpētījumu centra CERN (Conseil Européen pour la Recherche Nucléaire) lieljaudas daļiņu paātrinātājs hadronu(protonu un smago jonu) paātrināšanai.

Jaunums!!: Protons un Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs · Redzēt vairāk »

Magnētiskās rezonanses tomogrāfija

Animācija, kas sastādīta no daudziem paralēliem cilvēka galvas šķērsgriezuma MR attēliem Magnētiskās rezonanses tomogrāfija (MRT) ir medicīniska iekšējo orgānu un audu izmeklēšanas metode, kas pieder pie tomogrāfiskajām metodēm (metodēm, ar kurām var iegūt plānu audu slāņu attēlus).

Jaunums!!: Protons un Magnētiskās rezonanses tomogrāfija · Redzēt vairāk »

Manhetenas projekts

Manhetenas projekts ir Otrā pasaules kara laikā ASV realizēts pētniecisks projekts, kurā tika radīti pirmie kodolieroči — trīs atombumbas.

Jaunums!!: Protons un Manhetenas projekts · Redzēt vairāk »

Masas skaitlis

Atoma masas skaitlis ir kodolā esošo protonu un neitronu kopīgais skaits.

Jaunums!!: Protons un Masas skaitlis · Redzēt vairāk »

Matērija

Matērija (no  — 'viela') ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.

Jaunums!!: Protons un Matērija · Redzēt vairāk »

Mezoni

Mezoni (no grieķu μέσος - vidējais) ir subatomāras daļiņas — bozoni, kas spēj piedalīties stiprajā mijiedarbībā.

Jaunums!!: Protons un Mezoni · Redzēt vairāk »

Neitrons

Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.

Jaunums!!: Protons un Neitrons · Redzēt vairāk »

Nobela prēmijas laureāti fizikā

Nobela prēmijas laureāti fizikā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizikā.

Jaunums!!: Protons un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Redzēt vairāk »

Nukloni

Nukloni (- kodols) ir atoma kodola sastāvā ietilpstošo subatomāro daļiņu - protonu un neitronu - kopīgs nosaukums.

Jaunums!!: Protons un Nukloni · Redzēt vairāk »

Ouens Čemberlens

Ouens Čemberlens (Owen Chamberlain, —) bija ASV fiziķis.

Jaunums!!: Protons un Ouens Čemberlens · Redzēt vairāk »

Protijs

Protija vieta izotopu tabulā Protijs (no (protōs) — 'pirmais') ir visvieglākais un dabā visizplatītākais ūdeņraža izotops.

Jaunums!!: Protons un Protijs · Redzēt vairāk »

Radioluminiscence

Radioluminiscence. Tritiju saturošas pulksteņa ciparnīcas spīdēšana Radioluminiscence ir luminiscences veids, kuru ierosina radioaktīvās sabrukšanas produkti: alfa daļiņas, gamma stari, protoni un neitroni.

Jaunums!!: Protons un Radioluminiscence · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Protons un Saule · Redzēt vairāk »

Saules vējš

Zemes magnetosfēra pasargā Zemi no Saules vēja iedarbības. Saules vējš ir jonizētu daļiņu (pārsvarā hēlija — ūdeņraža plazmas) plūsma, kas izplūst no Saules vainaga apkārtējā kosmiskajā telpā ar ātrumu 300—1200 km/s.

Jaunums!!: Protons un Saules vējš · Redzēt vairāk »

Septiljons

1 000 000 000 000 000 000 000 000 jeb viens septiljons ir naturāls skaitlis starp skaitļiem 999 999 999 999 999 999 999 999 un 1 000 000 000 000 000 000 000 001.

Jaunums!!: Protons un Septiljons · Redzēt vairāk »

Simons van der Mērs

Simons van der Mērs (Simon van der Meer; dzimis, miris) bija nīderlandiešu fiziķis, kas strādāja daļiņu paātrinātāju jomā.

Jaunums!!: Protons un Simons van der Mērs · Redzēt vairāk »

Skābes

Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).

Jaunums!!: Protons un Skābes · Redzēt vairāk »

Spirti

Vispārīga spirtu struktūrformula Spirta molekulas modelis. R var būt alkilgrupas vai ūdeņraža atomi. Ja visi trīs R ir ūdeņraža atomi, tad tas ir metanols — visvienkāršākais spirts Spirti ir ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumi, kam viens vai vairāki (vairākvērtīgajiem spirtiem) ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupām (−OH).

Jaunums!!: Protons un Spirti · Redzēt vairāk »

Starpplanētu vide

Starpplanētu vide - kosmiskā telpa, kurā atrodas Saules sistēmas ķermeņi (planētas, asteroīdi u.c.). Starpplanētu vide nav tukšs vakuums.

Jaunums!!: Protons un Starpplanētu vide · Redzēt vairāk »

Stiprā mijiedarbība

Stiprās mijiedarbības animācija atomu kodolā. Stiprā jeb hadronu mijiedarbība ir stiprākais no četriem fundamentālajiem spēkiem dabā.

Jaunums!!: Protons un Stiprā mijiedarbība · Redzēt vairāk »

Trikarbonskābju cikls

Trikarbonskābju cikla shēma Trikarbonskābju cikls, ko bieži sauc arī par citronskābes ciklu vai atklājēja vārdā par Krebsa ciklu, ir šūnu elpošanas galvenā sastāvdaļa.

Jaunums!!: Protons un Trikarbonskābju cikls · Redzēt vairāk »

Tritijs

Tritija vieta izotopu tabulā Tritijs ((tritos) — 'trešais, trešējais') jeb pārsmagais ūdeņradis ir trešais no ūdeņraža izotopiem.

Jaunums!!: Protons un Tritijs · Redzēt vairāk »

Tritons (atoma kodols)

Tritons ir ūdeņraža pārsmagā izotopa — tritija — atoma kodols.

Jaunums!!: Protons un Tritons (atoma kodols) · Redzēt vairāk »

U kvarks

U kvarks jeb augšējais (up) kvarks - pirmās ģimenes kvarks, pats vieglākais no kvarkiem.

Jaunums!!: Protons un U kvarks · Redzēt vairāk »

Urāns (elements)

Urāns ir ķīmiskais elements ar simbolu U un atomskaitli 92.

Jaunums!!: Protons un Urāns (elements) · Redzēt vairāk »

Viela

Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.

Jaunums!!: Protons un Viela · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Protoni.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »