Ātrāk nekā pārlūku!
34 attiecības: Austrumprūsija, Čerņahovska, Ņešava, Bārta (zeme), Dobžiņa pie Vislas, Elblonga, Frīdrihs II Hoenštaufens, Galinda (zeme), Gdaņska, Helmno, Jātvingi, Kaļiņingradas apgabals, Karaļauči, Kulma (zeme), Lielā prūšu sacelšanās, Lietuvas vēsture, Lietuvas vēsture (1219—1295), Livonijas krusta kari, Lubava (zeme), Mazā Lietuva, Mazūrija, Mazovijas Konrāds, Pagude (zeme), Pamede (zeme), Pēteris no Duisburgas, Prūši, Rietumbalti, Sasna (zeme), Semba, Sovetska (Kaļiņingradas apgabals), Vācu ordeņa lielmestri, Vācu ordeņa valsts, Vārme (zeme), Ziemeļu krusta kari.
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »
Čerņahovska
Čerņahovska (līdz 1946. gadam Insterburga) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā.
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Čerņahovska · Redzēt vairāk »
Ņešava
Ņešava ir Polijas pilsēta Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz dienvidaustrumiem no Cehocinekas Vislas upes kreisajā krastā.
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Ņešava · Redzēt vairāk »
Bārta (zeme)
Bārta starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Bārtas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Bārta bija viena no senprūšu zemēm, kas atradās mūsdienu Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala teritorijās.
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Bārta (zeme) · Redzēt vairāk »
Dobžiņa pie Vislas
Dobžiņa pie Vislas, agrāk Dobrina, ir pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz austrumiem no Vloclavekas Vislas upes labajā krastā.
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Dobžiņa pie Vislas · Redzēt vairāk »
Elblonga
Elblonga, vēsturiski arī Truso (Drusuo, Drūsas) pie Ilfingas (senprūšu Elbings), Elbinga, ir sena pilsēta Polijas ziemeļos Vislas grīvā senprūšu Pagudes novadā Varmijas-Mazūrijas vojevodistē.
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Elblonga · Redzēt vairāk »
Frīdrihs II Hoenštaufens
Frīdrihs II Hoenštaufens (dzimis Ezi pie Ankonas, miris Fjorentīno pilī pie Lučeras) bija viens no ietekmīgākajiem 13.
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Frīdrihs II Hoenštaufens · Redzēt vairāk »
Galinda (zeme)
Galinda (''Galinden'') starp pārējām prūšu zemēm. Sadalītā Galindas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Galinda bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes teritorijā.
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Galinda (zeme) · Redzēt vairāk »
Gdaņska
Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Gdaņska · Redzēt vairāk »
Helmno
Helmno, vēsturiski arī Kulma ir Polijas pilsēta Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz dienvidrietumiem no Grudzjondzas pie Vislas upes.
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Helmno · Redzēt vairāk »
Jātvingi
Aptuvenās jātvingu zemes robežas pirms iekarojumiem Jātvingi, sudāvi jeb dainavi bija prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts, kas apdzīvoja Vislas labā krasta pietekas, Rietumu Bugas vidusteci un Bugas pieteku pie Jātves upes tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Jātvingi · Redzēt vairāk »
Kaļiņingradas apgabals
Kaļiņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas eksklāvs pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos.
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Kaļiņingradas apgabals · Redzēt vairāk »
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Karaļauči · Redzēt vairāk »
Kulma (zeme)
Kulmas zemes (''Kulmerland'') lokalizācija. Kulmas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Kulmas (Helmno) zeme mūsdienu Polijas robežās Kulma bija senprūšu zeme Vislas labajā krastā tagadējās Kujāvijas-Pomožes vojevodistes teritorijā.
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Kulma (zeme) · Redzēt vairāk »
Lielā prūšu sacelšanās
Lielā prūšu sacelšanās bija lielākā un veiksmīgākā senprūšu cilšu sacelšanās pret Vācu ordeņa krustnešiem 13.
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Lielā prūšu sacelšanās · Redzēt vairāk »
Lietuvas vēsture
Vēsturiskais Lietuvas ģerbonis Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10.
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Lietuvas vēsture · Redzēt vairāk »
Lietuvas vēsture (1219—1295)
Mindauga sākotnējās valsts aptuvenā teritorija (tumši zaļā) Lietuvas vēsture (1219—1295) ir laiks, kurā no nestabilas baltu apdzīvoto leišu zemju augstmaņu savienības izveidojas starptautiski atzīta Lietuvas karaliste un tiek ielikti pamati Lietuvas dižkunigaitijai.
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Lietuvas vēsture (1219—1295) · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Lubava (zeme)
Sasna starp pārējām prūšu zemēm. Sadalītā Lubavas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Lubava bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes teritorijā.
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Lubava (zeme) · Redzēt vairāk »
Mazā Lietuva
Mazā Lietuva (agrāk Prūsų Lietuva) bija etnogrāfisks reģions Austrumprūsijas ziemeļu daļā, kuru apdzīvoja Prūsijas lietuvieši.
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Mazā Lietuva · Redzēt vairāk »
Mazūrija
Viens no Mazūrijas ezeriem Mazūrija ir Polijas vēsturiskais novads tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes austrumu daļā.
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Mazūrija · Redzēt vairāk »
Mazovijas Konrāds
Konrāds I Pjasts, biežāk saukts Mazovijas Konrāds (dzimis 1187. vai 1188. gadā, miris) bija Pjastu dinastijas Mazovijas kņazs (1200-1247) un Polijas lielkņazs (1229—1232, 1241—1243).
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Mazovijas Konrāds · Redzēt vairāk »
Pagude (zeme)
Pagude (''Pogesanien'') starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Pagudes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Pagude bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes teritorijā.
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Pagude (zeme) · Redzēt vairāk »
Pamede (zeme)
Pamede (''Pomesanien'') un pārējās prūšu zemes Sadalītā Pamedes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Pamede jeb Pomezānija bija baltu prūšu zeme tagadējās Polijas Pomožes vojevodistes teritorijā.
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Pamede (zeme) · Redzēt vairāk »
Pēteris no Duisburgas
1679. gadā izdotās "Prūsijas zemes hronikas" titulllapa Pēteris no Duisburgas, arī Pēteris no Dusburgas vai Pēteris fon Dusburgs (dzimis 13.gs. otrā pusē, miris 14. gs. pirmajā pusē), bija Vācu ordeņa priesteris un hronists.
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Pēteris no Duisburgas · Redzēt vairāk »
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Prūši · Redzēt vairāk »
Rietumbalti
dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras (rietumbaltu kultūras zilā, zaļā un dzeltenā krāsā) Rietumbalti bija baltu atzars, kuru apdzīvotais areāls bija vistālāk uz rietumiem, no Jitlandes pussalas (mūsdienu Dānijā) līdz tagadējās Vācijas Brandenburgas pavalsts dienvidiem, Pomerānijā, baltu Prūsijā, Lietuvā visās teritorijās uz rietumiem no Nemunas, Žemaitijas rietumos, Latvijā — Kurzemes dienvidos un vidusdaļā, Zemgalē un Sēlijā, kā arī Polijas austrumos un Baltkrievijas rietumos — uz dienvidiem sasniedzot mūsdienu Hrodnu.
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Rietumbalti · Redzēt vairāk »
Sasna (zeme)
Sasna starp pārējām prūšu zemēm. Sadalītā Sasnas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Sasna jeb Zasna bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes teritorijā.
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Sasna (zeme) · Redzēt vairāk »
Semba
Semba (Sambia) starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Sembas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Semba jeb Sambija bija viena no prūšu zemēm, kas atradās Sembas pussalā, kas atradās mūsdienu Kaļiņingradas apgabala Baltijskas, Zeļenogradskas, Svetlogorskas, daļēji Gurjevskas un Poļeskas rajona teritorijā.
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Semba · Redzēt vairāk »
Sovetska (Kaļiņingradas apgabals)
Sovetska, līdz 1946.
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Sovetska (Kaļiņingradas apgabals) · Redzēt vairāk »
Vācu ordeņa lielmestri
Vācu ordeņa lielmestra zīmogs viduslaikos. Vācu ordeņa lielmestri jeb virsmestri ir Vācu ordeņa augstākie pavēlnieki un karavadoņi.
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Vācu ordeņa lielmestri · Redzēt vairāk »
Vācu ordeņa valsts
Vācu ordeņa valsts bija krustnešu valsts, kuru izveidoja Vācu ordenis 13.
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Vācu ordeņa valsts · Redzēt vairāk »
Vārme (zeme)
Vārme (''Ermland'') starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Vārmes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Vārme jeb Varmija bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes un Kaļiņingradas apgabala Bagrationovskas rajona teritorijā.
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Vārme (zeme) · Redzēt vairāk »
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Jaunums!!: Prūsijas krusta kari un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »
