Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Pulsārs

Indekss Pulsārs

Shematisks pulsāra skats. Sfēra vidū attēlo neitronu zvaigzni, līknes attēlo magnētisko lauku, bet konusi starojuma kūļus. Pulsārs ir rotējoša neitronu zvaigzne.

14 attiecības: Astronomisks objekts, Citplanēta, Entonijs Hjūišs, GECAM, Gravitācijas viļņi, Krabja miglājs, Lapsiņa, Melnais caurums, Nobela prēmijas laureāti fizikā, Pioneer plāksne, Pulsējošās zvaigznes, 1969. gads, 20. janvāris, 51 Pegasi.

Astronomisks objekts

Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.

Jaunums!!: Pulsārs un Astronomisks objekts · Redzēt vairāk »

Citplanēta

Mākslinieka ilustrācija, kurā ir attēlota vairāku citplanētu orbītas ap savām zvaigznēm. Citplanēta jeb eksoplanēta (saīsinājumā no extrasolar planet — 'planēta ārpus Saules sistēmas') ir planēta, kas atrodas ārpus Saules sistēmas un riņķo orbītā ap citu zvaigzni.

Jaunums!!: Pulsārs un Citplanēta · Redzēt vairāk »

Entonijs Hjūišs

Entonijs Hjūišs (dzimis, miris) bija britu radioastronoms.

Jaunums!!: Pulsārs un Entonijs Hjūišs · Redzēt vairāk »

GECAM

GECAM (— "Gravitācijas viļņu vētras augstas enerģijas elektromagnētiskajais līdzinieks visas debess monitors") ir Ķīnas Augsto enerģiju fizikas institūta un Ķīnas Zinātņu akadēmijas Nacionālā kosmosa zinātnes centra Astrodaļiņu fizikas laboratorijas projekts, lai pētītu gravitācijas viļņu avotus, izmantojot divus mazus pavadoņus identiskas orbītas pretējos punktos.

Jaunums!!: Pulsārs un GECAM · Redzēt vairāk »

Gravitācijas viļņi

Divdimensionāla gravitācijas viļņu shēma, kurus rada divas vienas ap otru riņķojošas neitronu zvaigznes Gravitācijas viļņi ir šķērsviļņi, kurus saskaņā ar vispārīgās relativitātes teoriju rada paātrinātā kustībā esoši masīvi ķermeņi vai to formas izmaiņa.

Jaunums!!: Pulsārs un Gravitācijas viļņi · Redzēt vairāk »

Krabja miglājs

Krabja miglājs. Krabja miglājs (M1, NGC 1952) ir gāzveida miglājs, kurš atrodas Vērša zvaigznājā.

Jaunums!!: Pulsārs un Krabja miglājs · Redzēt vairāk »

Lapsiņa

Lapsiņa ir blāvs zvaigznājs, kuru 17.

Jaunums!!: Pulsārs un Lapsiņa · Redzēt vairāk »

Melnais caurums

radiodiapazonā (''Event Horizon Telescope'') Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.

Jaunums!!: Pulsārs un Melnais caurums · Redzēt vairāk »

Nobela prēmijas laureāti fizikā

Nobela prēmijas laureāti fizikā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizikā.

Jaunums!!: Pulsārs un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Redzēt vairāk »

Pioneer plāksne

Pioneer plāksnes ir divas 120 g smagas apzeltītas alumīnija plāksnes ar ziņojumu ārpuszemes civilizācijai, kas 1972.

Jaunums!!: Pulsārs un Pioneer plāksne · Redzēt vairāk »

Pulsējošās zvaigznes

Par pulsējošām zvaigznēm tiek sauktas zvaigznes, kuru spožums ik pa laikam pulsē no tajās notiekošajiem procesiem — pulsēšanas, izvirdumiem, sprādzieniem.

Jaunums!!: Pulsārs un Pulsējošās zvaigznes · Redzēt vairāk »

1969. gads

1969.

Jaunums!!: Pulsārs un 1969. gads · Redzēt vairāk »

20. janvāris

20.

Jaunums!!: Pulsārs un 20. janvāris · Redzēt vairāk »

51 Pegasi

Zvaigznes 51 Pegasi attēls. 51 Pegasi (arī 51 Peg) jeb Helvēcijs (no latīņu: Helvetios) ir zvaigzne, kas atrodas Pegaza zvaigznājā.

Jaunums!!: Pulsārs un 51 Pegasi · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Pulsar, Pulsāri.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »