Komunikācija

380 attiecības: Aizkraukles komtureja, Aizkraukles viduslaiku pils, Aizlauces draudzes novads, Alūksnes vēsture, Alūksnes viduslaiku pils, Alojas draudzes novads, Altmarkas pamiers, Anna Jagailiete, Arhibīskaps, Arklu revīzija, Atzele, Augstrozes pils, Augusts II Stiprais, Augusts III Saksis, Aumeisteru muiža, Ķekava, Ķekavas pagasts, Ļaudona, Ļaudonas pagasts, Ļaudonas viduslaiku pils, Ļubļinas ūnija, Ērģemes pils, Ērgļu viduslaiku pils, Ēriks Dālbergs, Āraišu ordeņa pils, Baltavas viduslaiku pils, Baltijas provinces, Balvu vēsture, Bengts Bengtsons Ūksenšerna, Brandenburgas Vilhelms, Burtnieki, Burtnieku pils, Cēsis, Cēsu apriņķis, Cēsu draudzes novads, Cēsu novads, Cēsu vaivadija, Cēsu vēsture, Cesvaines vēsture, Cesvaines viduslaiku pils, Daugavpils, Daugavpils apriņķis, Daugavpils cietoksnis, Daugavpils draudzes novads, Daugavpils komturi, Daugavpils novads, Daugavpils vēsture, Dāvids Hilhens, Dēnhofi, Dionīsijs Fabrīcijs, ..., Dreiliņi (dzimta), Dubinska muiža, Dzērbenes viduslaiku pils, Ebreju vēsture Latvijā, Elerts Krūze, Georgs Elgers, Georgs Radvils, Gerhards Dēnhofs (Pomerānijas vaivads), Gerhards Dēnhofs (Tērbatas vaivads), Gothards Velings (sindiks), Gregora kalendārs, Grifs (mitoloģija), Grodņas ūnija (1566), Gulbenes novads, Gulbenes viduslaiku pils, Gustavs Manteifelis, Hermanis fon Brēverns, Hodkeviči, Hodkevičs, Igaunija, Igaunijas vēsture, Ikšķiles viduslaiku pils, Indricas ordeņa nocietinājums, Inflantijas seimiks, Inflantijas vaivadija, Jamas Zapoļskas miera līgums, Jans II Kazimirs Vāsa, Jans III Sobeskis, Jaspers fon Minsters, Jaundoles pils, Jaunpiebalgas draudzes novads, Jaunpiebalgas novads, Jānis Hodkevičs, Jūlija kalendārs, Jēkabpils vēsture, Jelgavas pamiers, Jersika (valsts), Jirgens fon Fārensbahs, Johans Fišers, Juhans III, Kalendāra nemieri Rīgā, Kalsnavas pils, Karaļa Prūsija, Karksi-Nuija, Karkuses pils, Katrīna Jagailiete, Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde, Kārlis Horns, Kārlis IX, Kihnu, Kirumpejas pils, Koadjutoru karš, Kokmuiža (muiža), Kokneses kauja (1601), Kokneses muiža, Kokneses pils, Krāslava, Krāslavas novads, Krāslavas ordeņa pils, Krāslavas vēsture, Krievija, Krievu—zviedru karš (1570—1595), Krimuldas novads, Krimuldas viduslaiku pils, Kubulu pagasts, Kurzemes bīskapija, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latgale, Latgales vēsture, Latvija, Latvijas administratīvais iedalījums, Latvijas apriņķi, Latvijas ģerbonis, Latvijas kultūrvēsturiskie novadi, Latvijas mākslas vēsture, Latvijas naudas vēsture, Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Līvāni, Līvu gals, Lēdmanes pagasts, Lēdurgas-Turaidas draudzes novads, Letu gals, Lielais Ziemeļu karš, Lielvārdes muiža, Lielvārdes vēsture, Liepas muiža, Liepupes draudzes novads, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Limbažu draudzes novads, Limbažu novads, Limbažu pils, Limbažu vēsture, Livonija, Livonijas bīskapija, Livonijas bruņniecība, Livonijas hercogi, Livonijas hercogistes ģerbonis, Livonijas karaliste, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas konstitūcijas, Livonijas ordeņa landmaršali, Livonijas ordenis, Livonijas ordinācijas, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Livonijas vietvalži, Lubānas novads, Ludzas novads, Ludzas pils, Ludzas vēsture, Lugažu pils, Madliena, Martens Vulfs, Matīšu draudzes novads, Mazozolu pagasts, Mazsalacas draudzes novads, Mazsalacas vēsture, Mazstraupes pils, Mālpils viduslaiku pils, Mārupes novads, Melnā grāmata, Možaiskas līgums, Muiža, Nabes pils, Nītaure, Nītaures pils, Ofenbergi, Ogres novads, Ogres vēsture, Olbrahts Laskis, Oto Šenkings, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pārgaujas novads, Pērnava, Pērnavas apriņķis, Pērnavas vaivadija, Pečori, Peders Banērs, Piebalga, Piebalgas pils, Piltenes apgabals, Pirkules pils, Pleskavas guberņa, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Poļu—zviedru kari, Polijas Karaliste (1385—1569), Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Preiļu novads, Radvili, Rauna, Raunas viduslaiku pils, Rīgas aplenkums (1700), Rīgas apriņķis, Rīgas arhibīskapija, Rīgas brīvpilsēta, Rūjienas draudzes novads, Rūjienas novads, Rūjienas pils, Rūjienas vēsture, Rēzekne, Rēzeknes novads, Rēzeknes pilskalns, Rēzeknes vēsture, Renesanse, Ropažu novads, Salacas pils, Salacgrīvas draudzes novads, Salacgrīvas novads, Salacgrīvas vēsture, Salaspils kauja, Salaspils novads, Salaspils vēsture, Salomons Frencelis, Saulkrastu novads, Sausnējas pagasts, Sigismunds II Augusts, Sigismunds III Vāsa, Siguldas novads, Siguldas vēsture, Siguldas viduslaiku pils, Skujenes pils, Smiltene, Smiltenes novads, Smiltenes pils, Staņislavs Leščiņskis, Staņislavs Poņatovskis, Stārastija, Stopiņu pagasts, Suntažu viduslaiku pils, Tērbatas bīskapija, Tērbatas vaivadija, Teodors Denhofs, Tirzas viduslaiku pils, Trikātas viduslaiku pils, Turaidas pils, Umurgas draudzes novads, Valka, Valka (vēsturiskā pilsēta), Valkas novads, Valkas vēsture, Valmieras Livonijas ordeņa pils, Valmieras novads, Valmieras vēsture, Valodu politika Latvijā, Varakļānu novads, Vācu ordeņa valsts, Vācu ordenis, Vecgulbenes muiža, Vecpiebalgas draudzes novads, Veismaņu muiža, Viļakas vēsture, Viļņas ūnija, Vidzeme, Vidzemes guberņa, Vidzemes landtāgs, Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi, Vilhelms Ketlers, Virķēnu muiža, Vladislavs IV Vāsa, Volfenšildi, Volmārs fon Fārensbahs, Zahārijs Stopijs, Zaubes pils, Zībergi, Ziemeļu septiņgadu karš, Zviedru Igaunija, Zviedru Vidzeme, 1556. gads, 1564. gads Latvijā, 1565. gads Latvijā, 1566. gads Latvijā, 1569. gads, 1569. gads Latvijā, 1579. gads, 1598. gads Latvijā, 1600. gads Latvijā, 1601. gads Latvijā, 1602. gads Latvijā, 1603. gads Latvijā, 1604. gads Latvijā, 1605. gads Latvijā, 1606. gads Latvijā, 1607. gads Latvijā, 1608. gads Latvijā, 1609. gads Latvijā, 1610. gads Latvijā, 1611. gads Latvijā, 1612. gads Latvijā, 1613. gads Latvijā, 1614. gads Latvijā, 1615. gads Latvijā, 1616. gads Latvijā, 1617. gads Latvijā, 1618. gads Latvijā, 1619. gads Latvijā, 1620. gads Latvijā, 1621. gads Latvijā, 1622. gads Latvijā, 1623. gads Latvijā, 1624. gads Latvijā, 1625. gads Latvijā, 1626. gads Latvijā, 1627. gads Latvijā, 1628. gads Latvijā, 1629. gads Latvijā, 17. gadsimts, 1726. gads Latvijā, 1727. gads Latvijā, 1728. gads Latvijā, 1729. gads Latvijā, 1730. gads Latvijā, 1731. gads Latvijā, 1732. gads Latvijā, 1733. gads Latvijā, 1734. gads Latvijā, 1735. gads Latvijā, 1736. gads Latvijā, 1737. gads Latvijā, 1738. gads Latvijā, 1739. gads Latvijā, 1740. gads Latvijā, 1741. gads Latvijā, 1742. gads Latvijā, 1743. gads Latvijā, 1744. gads Latvijā, 1745. gads Latvijā, 1746. gads Latvijā, 1747. gads Latvijā, 1748. gads Latvijā, 1749. gads Latvijā, 1750. gads Latvijā, 1751. gads Latvijā, 1752. gads Latvijā, 1753. gads Latvijā, 1754. gads Latvijā, 1755. gads Latvijā, 1756. gads Latvijā, 1757. gads Latvijā, 1758. gads Latvijā, 1759. gads Latvijā, 1760. gads Latvijā, 1761. gads Latvijā, 1762. gads Latvijā, 1763. gads Latvijā, 1764. gads Latvijā, 1765. gads Latvijā, 1766. gads Latvijā, 1767. gads Latvijā, 1768. gads Latvijā, 1769. gads Latvijā, 1770. gads Latvijā, 1771. gads Latvijā, 1772. gads Latvijā, 1773. gads Latvijā, 1774. gads Latvijā, 1775. gads Latvijā, 1776. gads Latvijā, 1777. gads Latvijā, 1778. gads Latvijā, 1779. gads Latvijā, 1780. gads Latvijā, 1781. gads Latvijā, 1782. gads Latvijā, 1783. gads Latvijā, 18. gadsimts. Izvērst indekss (330 vairāk) » « Shrink indekss

Aizkraukles komtureja

Aizkraukles kumtura pils drupas (2000). Aizkraukles komturejas karogs 1431.gadā Aizkraukles komtureja vai komturija (vācu:Kommende Ascheraden vai Komturei Ascheraden) bija no 1252.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Aizkraukles komtureja · Redzēt vairāk »

Aizkraukles viduslaiku pils

Aizkraukles pilsdrupas pie Karikstes upes (2000) Aizkraukles pilsdrupas no augšas (2011) Aizkraukles viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils 13. — 17.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Aizkraukles viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Aizlauces draudzes novads

Ilūkstes apriņķa Aizlauces draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Aizlauces draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Aizlauces draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Ilūkstes pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Illuxt), vēlākā Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa sastāvā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Aizlauces draudzes novads · Redzēt vairāk »

Alūksnes vēsture

Alūksnes skats (Broce, 1791). Alūksnes vēsture aptver laika posmu kopš Alūksnes dibināšanas senajā Atzeles zemē līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Alūksnes vēsture · Redzēt vairāk »

Alūksnes viduslaiku pils

Alūksnes viduslaiku pils jeb Marienburgas pils (arī Margenborg, 1342—1702) atrodas Alūksnē uz Alūksnes ezera Marijas jeb Pils salas dienvidu daļas.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Alūksnes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Alojas draudzes novads

Alojas draudzes novads (1798). Alojas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wolmarschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1903). Alojas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Alojas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Altmarkas pamiers

Mūsdienu Latvijas teritorijas sadalīšana pēc 1629. gada Altmarkas pamiera: ar pārtrauktu līniju iezīmēta Zviedru Vidzemes dienvidu robeža, kas nonāca zviedru pakļautībā. Teritoriālās izmaiņas Livonijā, 1561-1629 Altmarkas pamiers bija 1629.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Altmarkas pamiers · Redzēt vairāk »

Anna Jagailiete

Karaliene Anna Jagailiete kronēšanās laikā (Mārtiņa Kobera glezna, 1576.) Anna Jagailiete (1523—1596) bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Polijas-Lietuvas kopvalsts līdzvaldniece ar titulu "Polijas karalis" un valdnieka Stefana Batorija sieva (1575—1586).

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Anna Jagailiete · Redzēt vairāk »

Arhibīskaps

Alberta II zīmogs (pēc 1247). Redzams, ka viņam tolaik bija pakļautas četras Romas katoļu baznīcas provinces un trīs tautas — prūši, līvi (''livo'') un igauņi (''estoni''). Arhibīskaps (no), arī virsbīskaps, ir vecākais jeb galvenais bīskaps, kam ir garīga un administratīva atbildība par viņam uzticēto arhidiecēzi vai metropoliju (arhibīskapam - metropolītam).

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Arhibīskaps · Redzēt vairāk »

Arklu revīzija

Arklu revīzija bija arklu skaita pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās 16.—19.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Arklu revīzija · Redzēt vairāk »

Atzele

Atzele (vācu: Atzel, Adsellen, vēlāk Adsel) jeb Adzeles zeme bija latgaļu zeme (valsts) mūsdienu Latvijas, Krievijas un Igaunijas teritorijās.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Atzele · Redzēt vairāk »

Augstrozes pils

Augstrozes pilsdrupas mūsdienās. Augstrozes pils, līdz 16.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Augstrozes pils · Redzēt vairāk »

Augusts II Stiprais

Augusts II Stiprais (dzimis, miris) bija Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts I) no 1694.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Augusts II Stiprais · Redzēt vairāk »

Augusts III Saksis

Augusts III Saksis (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts II) no 1734.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Augusts III Saksis · Redzēt vairāk »

Aumeisteru muiža

Aumeisteru muižas pils fasāde pēc Pirmā pasaules kara. Aumeisteru muižas pils fasāde mūsdienās (2002). Aumeisteru muižas jeb Cirgaļu muižas kungu māja atrodas Aumeisteru ciemā Smiltenes novada Grundzāles pagastā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Aumeisteru muiža · Redzēt vairāk »

Ķekava

Ķekava ir pilsēta Latvijā, Ķekavas novada un Ķekavas pagasta centrs.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ķekava · Redzēt vairāk »

Ķekavas pagasts

Ķekavas pagasts ir lielākā no Ķekavas novada administratīvajām teritorijām.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ķekavas pagasts · Redzēt vairāk »

Ļaudona

Ļaudonas ģerbonis Ļaudona (līdz 1926. gadam Liograde) ir apdzīvota vieta Madonas novada Ļaudonas pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ļaudona · Redzēt vairāk »

Ļaudonas pagasts

Ļaudonas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos, Aiviekstes abos krastos.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ļaudonas pagasts · Redzēt vairāk »

Ļaudonas viduslaiku pils

Ļaudonas muižas pils (pēc 1920). Ļaudonas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils un Ļaudonas draudzes novada centrs 13.-16.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ļaudonas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Ļubļinas ūnija

Ļubļinas ūnijas teksts Polijas un Lietuvas zemes, 1526 Polijas un Lietuvas zemes, 1569 Ļubļinas ūnija bija vienošanās par Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas kroņa zemes apvienošanos 1569.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ļubļinas ūnija · Redzēt vairāk »

Ērģemes pils

Ērģemes pils 1773. gadā. Ērģemes pils drupas mūsdienās. Ērģemes pils plāns 17. gs. (no Zviedrijas kara arhīva) Ērģemes ordeņa pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ērģemē pie robežas ar Tērbatas bīskapiju.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ērģemes pils · Redzēt vairāk »

Ērgļu viduslaiku pils

Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gs. pastkarte) V. Z. Štafenhāgena zīmējums) Ērgļu pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Ērgļu pilsdrupas 2016. gadā Ērgļu viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ērgļu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Ēriks Dālbergs

Ēriks Dālbergs (arī Dahlbergh; 1625—1703) bija zviedru feldmaršals, kara inženieris, arhitekts.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ēriks Dālbergs · Redzēt vairāk »

Āraišu ordeņa pils

Āraišu baznīca ar ordeņa pils drupām ezera pussalā 19. gadsimtā. Zviedrijas karaspēka atpūtas nometne pie "Vecās Cēsu pils" (''Alt Wenden Slott'') 1701. gada vasarā. Āraišu ordeņa pils, 16.-17.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Āraišu ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Baltavas viduslaiku pils

Baltavas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 14.-16.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Baltavas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Baltijas provinces

Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »

Balvu vēsture

Balvu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā Balvu vēsture aptver laika periodu kopš Balvu dibināšanas līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Balvu vēsture · Redzēt vairāk »

Bengts Bengtsons Ūksenšerna

Bengts Bengtsons Ūksenšerna (1591—1643) bija zviedru diplomāts un valstsvīrs.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Bengts Bengtsons Ūksenšerna · Redzēt vairāk »

Brandenburgas Vilhelms

dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Brandenburgas Vilhelms · Redzēt vairāk »

Burtnieki

Burtnieki ir apdzīvota vieta Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka ezera dienvidu krastā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Burtnieki · Redzēt vairāk »

Burtnieku pils

Burtnieku viduslaiku pils bija viduslaiku pils Burtnieku ezera stāvkrastā Tālavas pierobežā ar Metsepoli un Sakalu, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Burtnieku pils · Redzēt vairāk »

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Cēsis · Redzēt vairāk »

Cēsu apriņķis

Cēsu apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Cēsu apriņķis · Redzēt vairāk »

Cēsu draudzes novads

Cēsu draudzes novads (1798). Cēsu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Cēsu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Cēsu novads

Cēsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Cēsu novads · Redzēt vairāk »

Cēsu vaivadija

Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Cēsu vaivadija · Redzēt vairāk »

Cēsu vēsture

Skats uz Livonijas karā daļēji cietušo Cēsu cietoksni 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva) Cēsu vēsture aptver laika periodu no Cēsu dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Cēsu vēsture · Redzēt vairāk »

Cesvaines vēsture

Cesvaines pilsdrupas pēc nopostīšanas 1661. gadā. Cesvaines viduslaiku pils drupas mūsdienās. Cesvaines vēsture aptver laika periodu no 13.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Cesvaines vēsture · Redzēt vairāk »

Cesvaines viduslaiku pils

Otrā Ziemeļu karā (Šturns, 1661). Cesvaines viduslaiku pils drupas mūsdienās. Kokneses, Gerdenes, Nigastes, Mārcienas, Cesvaines (''Zcessowe'') pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Cesvaines viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 13.-17.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Cesvaines viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Daugavpils

Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Daugavpils · Redzēt vairāk »

Daugavpils apriņķis

Daugavpils apriņķis (Powiat dyneburski,, no 1893. gada Двинский уезд) bija administratīva vienība Pārdaugavas Livonijas hercogistes (1566—1582), Inflantijas vaivadijas (1629—1772), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919), Latvijas Republikas (1918/1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Daugavpils apriņķis · Redzēt vairāk »

Daugavpils cietoksnis

Daugavpils cietoksnis. Daugavpils cietoksnis, atkarībā no laika posma arī Dinaburgas cietoksnis un Dvinskas cietoksnis (Двинская крепость), ir ievērojamākais Daugavpils kultūrvēsturiskais piemineklis.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Daugavpils cietoksnis · Redzēt vairāk »

Daugavpils draudzes novads

Ilūkstes apriņķa Daugavpils draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Daugavpils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Daugavpils draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Ilūkstes pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Illuxt), vēlākā Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa sastāvā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Daugavpils draudzes novads · Redzēt vairāk »

Daugavpils komturi

'''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja. Daugavpils komtureja (Komth:Dünaburg) un Rēzeknes fogteja pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas 1562. gadā. Daugavpils komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (komandieri) Daugavpils komturejas teritorijā 1367.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Daugavpils komturi · Redzēt vairāk »

Daugavpils novads

Daugavpils novads bija 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Latgalē un Sēlijā, kurā apvienoja 19 bijušā Daugavpils rajona pagastus.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Daugavpils novads · Redzēt vairāk »

Daugavpils vēsture

Daugavpils 1912. gadā. Daugavpils vēsture ir daļa no Latgales vēstures kopš senās Daugavpils izveidošanās tagadējā Naujenes pilskalnā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Daugavpils vēsture · Redzēt vairāk »

Dāvids Hilhens

Dāvids Hilhens (1561-1610), latviski saukts arī par Dāvidu Iļķēnu, bija humānists, jurists un Romiešu tiesību zinātājs, Rīgas pilsētas sindiks (1589-1600), Polijas ķēniņa sekretārs un Vidzemes zemes tiesas notārs.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Dāvids Hilhens · Redzēt vairāk »

Dēnhofi

Grāfu Dēnhofu dzimtas ģerbonis. Dēnhofi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Dēnhofi · Redzēt vairāk »

Dionīsijs Fabrīcijs

Dionīsija Fabrīcija hronikas otrais izdevums (1795). Dionīsijs Fabrīcijs (latīņu: Dionysius Fabricius) bija jezuītu prāvests Vīlandē Pārdaugavas hercogistes laikā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Dionīsijs Fabrīcijs · Redzēt vairāk »

Dreiliņi (dzimta)

Dreiliņu jeb Dreilingu dzimtas ģerbonis Dreiliņi jeb Dreilingi bija Rīgas patriciešu un muižnieku dzimta.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Dreiliņi (dzimta) · Redzēt vairāk »

Dubinska muiža

Dubinska muiža pie Rīgas ielas Cēsīs (pēc 1905) Dubinska muiža, arī Hiršeita muiža (Hirschheydt, Hirschhof) atradās pie Cēsu pilsētas dienvidu robežas, Āraišu ceļa (tagadējās Rīgas ielas) malā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Dubinska muiža · Redzēt vairāk »

Dzērbenes viduslaiku pils

Dzērbenes baznīca un tai blakus esošā viduslaiku pils vieta 1786. gadā. Pie Dzērbenes viduslaiku pils uzceltā muižas pils 2000. gadā. Dzērbenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.—16.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Dzērbenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Ebreju vēsture Latvijā

Ebreju vēsture Latvijā apkopo svarīgākos Latvijas ebreju kopienas vēstures posmus no Livonijas Konfederācijas laikiem 16.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ebreju vēsture Latvijā · Redzēt vairāk »

Elerts Krūze

Elerta Krūzes pretraksts Rusovam (1578). Elerts Krūze (miris 1587. gadā) bija Livonijas muižnieks un diplomāts,.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Elerts Krūze · Redzēt vairāk »

Georgs Elgers

Georgs Elgers, arī Juris Eļģers (dzimis 1585. gadā, miris), bija latviešu izcelsmes katoļu priesteris, garīgo tekstu autors un lektors jezuītu koledžās.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Georgs Elgers · Redzēt vairāk »

Georgs Radvils

Kņazu Radvilu dzimtas ģerbonis Georgs Radvils, arī Radivils jeb Jurģis Radvila, arī Juris (Jeržijs) Radzivils (1556–1600) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un garīdznieks.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Georgs Radvils · Redzēt vairāk »

Gerhards Dēnhofs (Pomerānijas vaivads)

Gerhards Dēnhofs (ap 1598—1648) bija Polijas—Lietuvas kopvalsts valsts darbinieks un diplomāts no Dēnhofu dzimtas.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Gerhards Dēnhofs (Pomerānijas vaivads) · Redzēt vairāk »

Gerhards Dēnhofs (Tērbatas vaivads)

Gerhards Dēnhofs (ap 1554—1602) bija Polijas—Lietuvas kopvalsts armijas pulkvedis, Durbes stārasts.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Gerhards Dēnhofs (Tērbatas vaivads) · Redzēt vairāk »

Gothards Velings (sindiks)

Gothards Velings (1546/1548—1586) bija Rīgas rātskungs, birģermeistars un sindiks.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Gothards Velings (sindiks) · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Grifs (mitoloģija)

Venēcijā Grifs ir mitoloģiska būtne ar lauvas ķermeni, asti un pakaļējām kājām, ērgļa galvu un spārniem, ērgļa nagiem uz priekšējām kājām.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Grifs (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Grodņas ūnija (1566)

Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai (Zviedru Igaunijai). Grodņas ūnija bija 1566.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Grodņas ūnija (1566) · Redzēt vairāk »

Gulbenes novads

Gulbenes novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Gulbenes novads · Redzēt vairāk »

Gulbenes viduslaiku pils

Gulbenes viduslaiku pils rekonstrukcija. Gulbenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 14.-16.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Gulbenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Gustavs Manteifelis

Gustavs Manteifelis ( —) bija vācbaltu/poļu publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un izdevējs.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Gustavs Manteifelis · Redzēt vairāk »

Hermanis fon Brēverns

Hermanis fon Brēverns (1663–1721) bija Zviedru Vidzemes jurists, 1694.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Hermanis fon Brēverns · Redzēt vairāk »

Hodkeviči

Hodkeviču dzimtas ģerbonis Hodkeviči jeb Kotkieviči bija Lietuvas lielkņazistes dzimta.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Hodkeviči · Redzēt vairāk »

Hodkevičs

Hodkevičs var būt.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Hodkevičs · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Igaunija · Redzēt vairāk »

Igaunijas vēsture

Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Igaunijas vēsture · Redzēt vairāk »

Ikšķiles viduslaiku pils

Ikšķiles pils un baznīcas komplekss 16. gadsimtā (stilizēts 17. gs. zīmējums no Broces kolekcijas). Ikšķiles baznīca un pilsdrupas 18. gadsimtā (Broce, 1792). Ikšķiles baznīcas un pilsdrupu plāns (Kārlis fon Lēviss of Menārs, 1910). Ikšķiles viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils Ikšķilē, kas sākotnēji piederēja Rīgas arhibīskapu vasaļiem.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ikšķiles viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Indricas ordeņa nocietinājums

Indrica (''Indriza'') 1854. gada kartē. Indricas ordeņa nocietinājums bija Livonijas ordeņa Daugavpils komturejas nocietinājums Stirnupes labajā krastā pie Polockas kņazistes, vēlāk Lietuvas dižkunigaitijas robežas.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Indricas ordeņa nocietinājums · Redzēt vairāk »

Inflantijas seimiks

Inflantijas seimiks jeb Daugavpils seimiks (1677-1772) bija Vidzemes landtāga tiešs turpinājums Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldītajā Inflantijas vaivadijas daļā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Inflantijas seimiks · Redzēt vairāk »

Inflantijas vaivadija

Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »

Jamas Zapoļskas miera līgums

Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Jans II Kazimirs Vāsa

Jans II Kazimirs Vāsa (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1648.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Jans II Kazimirs Vāsa · Redzēt vairāk »

Jans III Sobeskis

Jans III Sobeskis (dzimis, miris) — Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs no 1674.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Jans III Sobeskis · Redzēt vairāk »

Jaspers fon Minsters

Jaspers fon Minsters (dzimšanas gads nezināms, miris 1577. gadā) jeb Kaspars Minsters bija Alūksnes komturs (1540–1551) un Livonijas ordeņa landmaršals (1551–1556).

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Jaspers fon Minsters · Redzēt vairāk »

Jaundoles pils

Jaundoles pils 17. gadsimtā (J. Helmsa zīmējums no Broces kolekcijas). Jaundoles pilsdrupu un Doles muižas attēls (1830). Doles muižas kungu māja 20. gs. sākumā. Jaundoles pils bija Rīgas domkapitula pils Doles salas dienvidrietumu malā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Jaundoles pils · Redzēt vairāk »

Jaunpiebalgas draudzes novads

Vecpiebalgas (''Pebalg'') un Jaunpiebalgas (''Pebalg Neuhof'') draudzes novadi (1798). Jaunpiebalgas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Jaunpiebalgas luterāņu baznīca (2001). Jaunpiebalgas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Jaunpiebalgas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Jaunpiebalgas novads

Jaunpiebalgas novads bija administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Jaunpiebalgas novads · Redzēt vairāk »

Jānis Hodkevičs

Hodkeviču dzimtas ģerbonis Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs, arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Jānis Hodkevičs · Redzēt vairāk »

Jūlija kalendārs

Jūlija kalendārs bija reformēts romiešu kalendārs, kuru 45. gadā p.m.ē. ieviesa Jūlijs Cēzars (709. gadā ab urbe condita).

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Jūlija kalendārs · Redzēt vairāk »

Jēkabpils vēsture

Krustpils (pa kreisi) un Jēkabpils (pa labi aiz salas) 18. gs. beigās (no Broces kolekcijas). Jēkabpils vēsture aptver laika periodu kopš Krustpils dibināšanas bīskapam Albertam fon Bukshēvdenam piešķirtajā Jersikas ķēniņvalsts daļā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Jēkabpils vēsture · Redzēt vairāk »

Jelgavas pamiers

Jelgavas pilsētas un cietokšņa plāns (no Zviedrijas kara arhīva 17. gs.). Jelgavas pamiers (poļu: Rozejm w Mitawie, zviedru: Stilleståndet i Mitaw) bija pagaidu izlīgums starp karojošajām pusēm Poļu-zviedru kara (1600-1629) trešā posma (1620—1622) noslēgumā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Jelgavas pamiers · Redzēt vairāk »

Jersika (valsts)

Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »

Jirgens fon Fārensbahs

Jirgens fon Fārensbahs (dzimis 1551. gadā, miris) bija Livonijas karavadonis dažādu valstu karadienestā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Jirgens fon Fārensbahs · Redzēt vairāk »

Johans Fišers

Johans Fišers vai Johaness Fišers (1636-1705) bija vācu luterāņu teologs, pirmais Vidzemes ģenerālsuperintendents, cīnītājs par latviešu un igauņu zemnieku skolu attīstīšanu Zviedru Vidzemē.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Johans Fišers · Redzēt vairāk »

Juhans III

Juhans III Vāsa (Johan III Vasa; 1537-1592), arī Jānis III Vasa, bija Somijas hercogs, vēlāk Zviedrijas karalis no 1568.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Juhans III · Redzēt vairāk »

Kalendāra nemieri Rīgā

Kalendāra nemieri Rīgā bija Rīgas pilsētnieku sacelšanās 1584.-1589.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Kalendāra nemieri Rīgā · Redzēt vairāk »

Kalsnavas pils

Kalsnavas muižas klēts un pilsdrupas 19. gadsimta sākumā (no Pauluči albuma, 1830). Kalsnavas muižas pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu nocietināta muižas pils Kalsnavā pie Kokneses — Cesvaines ceļa.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Kalsnavas pils · Redzēt vairāk »

Karaļa Prūsija

Kulmas zemes, vēlāk Karaļa Prūsijas karogs (1466) Varmijas bīskapiju (dzeltena, ''Fürstbistum Ermland'') Karaļa Prūsija jeb Rietumprūsija bija autonoma Polijas karaļvalsts (no 1466), vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts (no 1569) daļa seno prūšu (agrāko Kulmas, Pamedes un Varmijas zemju) un Pomerānijas teritorijā līdz Polijas dalīšanai 1772.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Karaļa Prūsija · Redzēt vairāk »

Karksi-Nuija

Karksi-Nuija ir pilsēta Viljandi apriņķī, Igaunijas dienvidu daļā, netālu no Latvijas robežas.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Karksi-Nuija · Redzēt vairāk »

Karkuses pils

Karkuses pilsdrupas un baznīca (no Broces kolekcijas, 1796.). Karkuses pilsdrupas mūsdienās. Karkuses pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā mūsdienu Igaunijā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Karkuses pils · Redzēt vairāk »

Katrīna Jagailiete

Lūkasa Krānaha glezna, ap 1553.) Katrīna Jagailiete (1526—1583), bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Somijas hercogiene (no 1562), vēlāk Zviedrijas karaļa sieva (no 1568).

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Katrīna Jagailiete · Redzēt vairāk »

Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde

Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde (V. Jakobi gleznas fragments, 1872). Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde (ap 1686—1735) bija vācbaltiešu cilmes Zviedru Vidzemes muižnieks, Krievijas Impērijas ķeizarienes Annas galminieks un diplomāts.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde · Redzēt vairāk »

Kārlis Horns

Kārlis Horns, arī Kārlis Hūrns (dzimis ap 1550. gadu, miris), bija zviedru feldmaršals un politiķis.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Kārlis Horns · Redzēt vairāk »

Kārlis IX

Kārlis IX jeb Sēdermanlandes hercogs Kārlis (Karl IX; dzimis, miris) bija Zviedrijas reģents (1599-1604), vēlāk karalis (1604-1611).

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Kārlis IX · Redzēt vairāk »

Kihnu

Kihnu vai Ķīļu sala ir sala Rīgas līcī, septītā lielākā Igaunijas sala.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Kihnu · Redzēt vairāk »

Kirumpejas pils

Kirumpejas pils plāns 17. gadsimtā Kirumpejas pils plāns un apraksts (Broces kolekcija, 1801) Kirumpejas pils, arī Kirumpē bīskapa pils, bija Tērbatas bīskapijas mūra pils pie senā Tērbatas-Pleskavas lielceļa.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Kirumpejas pils · Redzēt vairāk »

Koadjutoru karš

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856—1879) zīmējums Koadjutoru karš jeb Koadjutoru ķildasEdgars Dunsdorfs un Arnolds Spekke.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Koadjutoru karš · Redzēt vairāk »

Kokmuiža (muiža)

Kokmuiža ir muižas kungu māja, kas atrodas Kocēnos.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Kokmuiža (muiža) · Redzēt vairāk »

Kokneses kauja (1601)

Kokneses kauja bija liela Polijas-Zviedrijas kara (1600-1629) kauja, kas notika uz austrumiem no Kokneses pils 1601.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Kokneses kauja (1601) · Redzēt vairāk »

Kokneses muiža

Kokneses muižas kungu māja (pirms Pirmā pasaules kara). Kokneses muižas pils un pareizticīgo baznīca Daugavas stāvkrastā. Kokneses pilsmuižas centra plāns (1865/1883). Kokneses muiža bija muiža ar pili, kas līdz Pirmajam pasaules karam atradās Daugavas labajā krastā Koknesē.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Kokneses muiža · Redzēt vairāk »

Kokneses pils

Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Kokneses pils · Redzēt vairāk »

Krāslava

Krāslava ir pilsēta Latvijas dienvidaustrumos Daugavas abos krastos (Latgales un Sēlijas teritorijā), Krāslavas novada centrs.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Krāslava · Redzēt vairāk »

Krāslavas novads

Krāslavas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Krāslavas novads · Redzēt vairāk »

Krāslavas ordeņa pils

Pilsdrupas Krāslavas Teātra kalnā (D. Strukovs, 1864). Krāslavas ordeņa pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Krāslavas Teātra kalnā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Krāslavas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Krāslavas vēsture

Krāslavas Valsts ģimnāzijas vecā ēka Plāteru pilī. Krāslava, 1875 Krāslavas rātsnams, 1875 Krāslavas vēsture aptver plašu laika posmu kopš pirmajām arheoloģiskajām liecībām par Daugavas vidusteces iedzīvotājiem Krāslavas apkaimē līdz Krāslavas novada izveidei mūsdienās.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Krāslavas vēsture · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievu—zviedru karš (1570—1595)

Krievu—zviedru karš (1570—1595) jeb Divdesmit piecu gadu karš, saukts arī par "Ilgo naidu", bija karš starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas sākās Livonijas kara laikā 1570.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Krievu—zviedru karš (1570—1595) · Redzēt vairāk »

Krimuldas novads

Krimuldas novads bija 2009.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Krimuldas novads · Redzēt vairāk »

Krimuldas viduslaiku pils

Skats uz Krimuldas viduslaiku pili no dienvidaustrumiem (attēls no Zviedrijas Valsts arhīva). Krimuldas viduslaiku pils galvenā korpusa drupas (Broce, 1794) Krimuldas viduslaiku pils drupas mūsdienās Krimuldas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas Turaidas pils palīgpils 13.-16.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Krimuldas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Kubulu pagasts

Kubulu pagasts ir viena no Balvu novada teritoriālajām vienībām.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Kubulu pagasts · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Latgale · Redzēt vairāk »

Latgales vēsture

guaša glezna „Latgale senatnē” Latgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Latgales vēsture · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas administratīvais iedalījums

Latvijas administratīvais un teritoriālais iedalījums (kopš 2021. gada 1. jūlija). Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Latvijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »

Latvijas apriņķi

Apriņķis bija otrā vai trešā līmeņa administratīvā vienība Latvijā no 16. gadsimta līdz 20. gadsimta vidum.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Latvijas apriņķi · Redzēt vairāk »

Latvijas ģerbonis

Latvijas valsts ģerbonis apstiprināts Satversmes sapulcē 1921.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Latvijas ģerbonis · Redzēt vairāk »

Latvijas kultūrvēsturiskie novadi

Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas pēc Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas 2021. gadā. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas līdz Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanai 2021. gadā. R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu valodas dialektu izplatība. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi jeb Latviešu vēsturiskās zemes ir Latvijas teritorijas vienības ar kopīgu kultūras un vēstures mantojumu, kas tos atšķir savā starpā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Latvijas kultūrvēsturiskie novadi · Redzēt vairāk »

Latvijas mākslas vēsture

Vilhelms Purvītis "Ziema" (1910) Latvijas mākslas vēsture ir Latvijas mākslas vai latviešu izcelsmes mākslinieku mākslas vispārējā attīstības gaita, aplūkojot atsevišķus mākslas veidus, žanrus, virzienus un skolas.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Latvijas mākslas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas naudas vēsture

Latvijas latu sudraba monēta (1931). Izskata autors Rihards Zariņš. Latvijas naudas vēsture ir daļa no pasaules naudas vēstures, kas ietver laika posmu kopš senajiem laikiem (1. — 4. gadsimts m. ē.), kad Latvijas teritorijā lietoja Romas impērijas naudu, līdz mūsdienām, kad Latvijā lieto eiro.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Latvijas naudas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture

Artūra Baumaņa glezna) Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture ietver ar kristīgo ticību un Romas katoļu baznīcu saistītos notikumus Latvijas teritorijā no 11.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas vēstures hronoloģija

Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Līvāni

Līvāni ir pilsēta Latgalē, Līvānu novada centrs.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Līvāni · Redzēt vairāk »

Līvu gals

Līvu gals kā Rīgas arhibīskapijas rietumu daļa 1534. gada kartē. Galvenā pilsēta Limbaži (''Lemsal''). Līvu gals jeb Līvu zeme bija pārsvarā līvu apdzīvotā Rīgas arhibīskapijas daļa starp Rīgas līci, Salacas un Gaujas upēm, ko no arhibīskapijas "Letu gala" (Lettland) atdalīja ordenim piederošais Gaujas koridors.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Līvu gals · Redzēt vairāk »

Lēdmanes pagasts

Lēdmanes pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Lēdmanes pagasts · Redzēt vairāk »

Lēdurgas-Turaidas draudzes novads

Lēdurgas-Turaidas draudzes novads (1791. gada karte). Lēdurgas luterāņu baznīca (2000). Turaidas luterāņu baznīca (2011). Lēdurgas-Turaidas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Lēdurgas-Turaidas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Letu gals

Letu gals kā Rīgas arhibīskapijas austrumu daļa 1534. gada kartē. Arhibīskapa rezidences Rauna (''Ronneburg'') un Koknese (''Kokenhusen''). Letu gals vai Letu zeme 13.—16.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Letu gals · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Lielvārdes muiža

Lielvārdes bruņinieku pilsdrupas un Lielvārdes muižas kungu māja 1792. gadā (Broces kolekcija). Lielvārdes muižas pils bija Lielvārdes muižas kungu māja, kas celta 19. gadsimtā klasicisma stilā Lielvārdes pagastā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Lielvārdes muiža · Redzēt vairāk »

Lielvārdes vēsture

Lielvārde (Broces kolekcija, 1796). Lielvārdes baznīca un pilsdrupas 1792. gadā (Broces kolekcija). Lielvārdes vēsture aptver laika periodu no Lielvārdes dibināšanas Daugavas Līvzemē līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Lielvārdes vēsture · Redzēt vairāk »

Liepas muiža

Bijusī Liepas muižas kungu māja 2001. gadā. Muižas plāns (1787). Liepas muižas kungu māja atrodas Cēsu novada Liepas pagastā, aptuveni 100 km no Rīgas un 14 km no Priekuļiem.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Liepas muiža · Redzēt vairāk »

Liepupes draudzes novads

Liepupes (kartē ''Leelpuppe'') draudzes novads (1798). Liepupes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Liepupes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Limbažu draudzes novads

Limbažu (kartē ''Lemsal'') draudzes novads (1798). Limbažu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Limbažu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Limbažu novads

Limbažu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Limbažu novads · Redzēt vairāk »

Limbažu pils

Limbažu viduslaiku pils dienvidu korpuss 1920. gados. Limbažu pils drupas (1999). Limbažu viduslaiku pils bija viena no Rīgas arhibīskapu rezidences vietām 14.-16.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Limbažu pils · Redzēt vairāk »

Limbažu vēsture

Limbažu skats 1916. gada pastkartē. Limbaži ir viens no senākajiem Latvijas administratīvajiem centriem, kas pilsētas tiesības ieguva 1385.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Limbažu vēsture · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapija

Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Livonijas bruņniecība

Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »

Livonijas hercogi

Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Livonijas hercogi · Redzēt vairāk »

Livonijas hercogistes ģerbonis

Livonijas hercogistes bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes ģerbonis.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Livonijas hercogistes ģerbonis · Redzēt vairāk »

Livonijas karaliste

Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Livonijas karaliste · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Livonijas konstitūcijas

Livonijas Konstitūcijas bija 1582.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Livonijas konstitūcijas · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa landmaršali

Livonijas ordeņa landmaršalu rezidences - Siguldas ordeņa pils drupas Livonijas ordeņa landmaršalu tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar brūnu kontūru Cēsu baznīcā Livonijas ordeņa landmaršali (latīņu: marsalcus terrae, vācu: landmarschalk) bija Livonijas ordeņa mestru pirmie vietnieki, karaspēka pārziņi un karaspēka komandieri mestra prombūtnē, kuru rezidence no 1432.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Livonijas ordeņa landmaršali · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Livonijas ordinācijas

Sigismunds III (ap 1590. gadu). Nikolaja Ķaunes grāmata "Leišu un poļu laikmets Livonijā" (1936). Livonijas ordinācijas bija divi Polijas-Lietuvas ūnijas valdnieka Sigismunda III pieņemti likumi, kas papildināja 1582.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Livonijas ordinācijas · Redzēt vairāk »

Livonijas un Lietuvas reālūnija

Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »

Livonijas vietvalži

1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Livonijas vietvalži · Redzēt vairāk »

Lubānas novads

Lubānas novads bija pašvaldība Vidzemes austrumu daļā, Aiviekstes krastā, kurā tika apvienota Lubānas pilsēta un Indrānu pagasts.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Lubānas novads · Redzēt vairāk »

Ludzas novads

Ludzas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ludzas novads · Redzēt vairāk »

Ludzas pils

Ludzas pilsdrupas 2007. gadā. Ludzas pils ir gotikas stilā celta viduslaiku cietokšņa drupas Ludzas centrā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ludzas pils · Redzēt vairāk »

Ludzas vēsture

Ludzas pilsdrupas 2012. gada rudenī. Ludzas vēsture aptver laika posmu no pirmo iedzīvotāju apmetņu izveidošanās pie Lielā Ludzas ezera un Ludzas miesta izveides pie Ludzas pils līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ludzas vēsture · Redzēt vairāk »

Lugažu pils

Lugažu pils plāns no 1692. gada. Lugažu pilsmuižas skats no rietumiem 1801. gadā ar zemes valni agrākās pils vietā (no Broces kolekcijas). Lugažu ordeņa pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Lugažos pie robežas ar Tērbatas bīskapiju.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Lugažu pils · Redzēt vairāk »

Madliena

Madliena ir apdzīvota vieta Ogres novada Madlienas pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Madliena · Redzēt vairāk »

Martens Vulfs

Martens Vulfs (miris 1586. gadā Rīgā) bija Rīgas monētu meistars (1571-1586), Volfenšildu dzimtas priekštecis.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Martens Vulfs · Redzēt vairāk »

Matīšu draudzes novads

Matīšu draudzes novads (1798). Matīšu luterāņu baznīca (2000). Matīšu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Matīšu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Mazozolu pagasts

Mazozolu pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā austrumos Ogres un Līčupes starpupē.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Mazozolu pagasts · Redzēt vairāk »

Mazsalacas draudzes novads

Mazsalacas draudzes novads (1798). Mazsalacas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Mazsalacas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Mazsalacas vēsture

Tilts pār Salacu Mazsalacā (pirms 1912). Mazsalacas draudzes novads (1798). Echo) pie Mazsalacas (''Mas–Salaze'', pirms 1914). Mazsalacas vēsture aptver laika periodu no Mazsalacas draudzes novada izveidošanās līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Mazsalacas vēsture · Redzēt vairāk »

Mazstraupes pils

Mazstraupes muižas pils 1795. gadā (no Broces kolekcijas). Mazstraupes muižas pils 1830. gadā (no Pauluči albuma). Mazstraupes pils tornis 20. gs. sākumā (nojaukts 1938). Mazstraupes pils bija 15.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Mazstraupes pils · Redzēt vairāk »

Mālpils viduslaiku pils

Lemburgas pils un baznīcas plāns 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Sānskats uz daļēji nopostīto Lemburgas pili 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Mālpils viduslaiku pils jeb Lemburgas pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Mergupes labajā krastā Mālpilī pie senā Siguldas-Lielvārdes ceļa.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Mālpils viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Mārupes novads

Mārupes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Mārupes novads · Redzēt vairāk »

Melnā grāmata

Melnā grāmata latviešu mitoloģijā ir burvju grāmata ar baltiem burtiem uz melna papīra, kuru lasot noteiktu uzdevumu veikšanai no aizsaules var izsaukt mirušos.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Melnā grāmata · Redzēt vairāk »

Možaiskas līgums

Livonijas sadalīšana pēc 1560. gada. Ar brūnu krāsu iezīmētas Dānijai pakļautās zemes, tumši zaļā krāsā ar svītrojumu iezīmēta Krievijas okupētā teritorija. Možaiskas līgums bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) laikā 1562.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Možaiskas līgums · Redzēt vairāk »

Muiža

Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Muiža · Redzēt vairāk »

Nabes pils

Nabes pils tornis mūsdienās (2000). Nabes muiža ar viduslaiku dzīvojamo torni (pa labi, ap 1920). Nabes pils bija 14.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Nabes pils · Redzēt vairāk »

Nītaure

Nītaure ir ciems Cēsu novadā Nītaures pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Nītaure · Redzēt vairāk »

Nītaures pils

Nītaures pils un baznīca kartē (Stokholmas kara arhīvs, 1701) Nītaures pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums pie Mergupes.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Nītaures pils · Redzēt vairāk »

Ofenbergi

Baronu Ofenbergu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Iļģos (''Illien''). Ofenbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ofenbergi · Redzēt vairāk »

Ogres novads

Ogres novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ogres novads · Redzēt vairāk »

Ogres vēsture

Ogre pirms Otrā pasaules kara Ogres vēsture aptver laika posmu kopš šīs apdzīvotās vietas izveidošanās pie Ogres upes ietekas Daugavā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ogres vēsture · Redzēt vairāk »

Olbrahts Laskis

Olbrahts Laskis (dzimis 1536. gadā, miris) bija poļu galminieks, alķīmiķis un avantūrists, Seradzas vojevoda (no 1566. līdz 1605. gadam), Alūksnes stārasts no 1588.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Olbrahts Laskis · Redzēt vairāk »

Oto Šenkings

Oto Šenkings (dzimis ap 1554. gadu, miris) bija kontrreformācijas laika Cēsu bīskaps ar pastāvīgu rezidenci Cēsīs (1587-1625) un ar uzdevumu atjaunot katoļu ticību Livonijā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Oto Šenkings · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Pārgaujas novads

Pārgaujas novads bija pašvaldība Vidzemes centrālajā daļā, kurā 2009.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Pārgaujas novads · Redzēt vairāk »

Pērnava

Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Pērnava · Redzēt vairāk »

Pērnavas apriņķis

Pērnavas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Pērnavas apriņķis · Redzēt vairāk »

Pērnavas vaivadija

Pērnavas vaivadija (Województwo parnawskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Pērnavas vaivadija · Redzēt vairāk »

Pečori

Pečori, no 1920.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Pečori · Redzēt vairāk »

Peders Banērs

Pērs Banērs 1642. gadā. Peders (Pērs) Banērs (1588–1644) bija zviedru valstsvīrs, Zviedru Igaunijas gubernators (1622-1626).

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Peders Banērs · Redzēt vairāk »

Piebalga

Piebalgas baznīca un pilsdrupas 18. gs. (no Broces krājuma). Piebalga ir viens no kultūrvēsturiskajiem novadiem Vidzemes centrālajā daļā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Piebalga · Redzēt vairāk »

Piebalgas pils

Piebalgas baznīca un pilsdrupas 18. gs. (no Broces krājuma) Piebalgas pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.—16.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Piebalgas pils · Redzēt vairāk »

Piltenes apgabals

Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Pirkules pils

Pirkules pils jeb Perkeles pils, arī Ungurpils viduslaiku pils, bija 14.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Pirkules pils · Redzēt vairāk »

Pleskavas guberņa

Pleskavas guberņa, arī Pleskavas vietniecība (Псковское наместничество 1777-1796) bija Krievijas impērijas guberņa (1772-1927), kurā neilgu laiku līdz 1776.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Pleskavas guberņa · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru kari

Poļu—zviedru kari ir kopējs apzīmējums bruņotu konfliktu sērijai starp Polijas-Lietuvas kopvalsts un Zviedrijas karaspēkiem no 1563.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Poļu—zviedru kari · Redzēt vairāk »

Polijas Karaliste (1385—1569)

Polijas Karaliste (1385—1569) izveidojās pēc 1385.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Polijas Karaliste (1385—1569) · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums

Sigismundam III bija pretenzijas arī uz Zviedru Igaunijas teritoriju. Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums (1569—1795) balstījās uz vēsturiskajiem reģioniem, kas pamazām bija iekļauti federatīvās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Preiļu novads

Preiļu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Preiļu novads · Redzēt vairāk »

Radvili

Radzivilu dzimtas ģerbonis ar trim taurēm un melno ērgli (no 1451) Radzivilu dzimtas koks (1742) Radvili, arī Radivili un Radzivili ir sena lietuviešu dižciltīgo dzimta, kuras pirmsākumi izsekojami līdz 15.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Radvili · Redzēt vairāk »

Rauna

Rauna ir apdzīvota vieta Latvijā, Smiltenes novadā, Raunas upes ielejā Vidzemes augstienes ziemeļu malā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rauna · Redzēt vairāk »

Raunas viduslaiku pils

Raunas pils plāns Zviedru Vidzemes laikā (17. gs.) Raunas viduslaiku pils 13.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Raunas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Rīgas aplenkums (1700)

Rīgas aplenkums (Broces kolekcija, 1700). Sakšu karaspēks izvietojās pie Mazjumpravas muižas. Rīgas bombardēšana (Broces kolekcija, 1700). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara sākumā ilga septiņus mēnešus no 1700.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas aplenkums (1700) · Redzēt vairāk »

Rīgas apriņķis

Rīgas apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas apriņķis · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Rīgas brīvpilsēta

Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas brīvpilsēta · Redzēt vairāk »

Rūjienas draudzes novads

Rūjienas draudzes novads (1798). Rūjienas luterāņu baznīca (2000). Rūjienas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rūjienas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Rūjienas novads

Rūjienas novads bija pašvaldība Vidzemes ziemeļu daļā, kurā tika apvienota bijušā Valmieras rajona Rūjienas pilsēta (novada centrs) un četri pagasti: Ipiķu pagasts, Jeru pagasts, Lodes pagasts, Vilpulkas pagasts.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rūjienas novads · Redzēt vairāk »

Rūjienas pils

Rūjiena 18. gadsimta beigās (J.K.Broces zīmējums) Rūjienas pils un dzirnavu plāns 17. gs. Rūjienas pilsdrupas 2017. gadā Rūjienas pils bija viduslaiku pils Metsepoles vai Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rūjienas pils · Redzēt vairāk »

Rūjienas vēsture

Rūjienas pils un dzirnavu plāns Zviedru Vidzemes laikā. J. K. Broces zīmējums). Rūjienas luterāņu baznīca 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Raiņa iela un Rūjienas domes ēka (1936). Rūjienas vēsture rakstītajos avotos sākas no Livonijas ordeņa Rūjienas pils dibināšanas pie lielceļa, kas veda no Burtniekiem uz Vīlandes pili Sakalas zemē.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rūjienas vēsture · Redzēt vairāk »

Rēzekne

Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rēzekne · Redzēt vairāk »

Rēzeknes novads

Rēzeknes novads ir Latvijas pašvaldība, kurā pēc Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas beigām 2021. gada 1.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rēzeknes novads · Redzēt vairāk »

Rēzeknes pilskalns

Rēzeknes pilsdrupas ir Livonijas ordeņa pils paliekas Rēzeknes pilsētas centrā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rēzeknes pilskalns · Redzēt vairāk »

Rēzeknes vēsture

Rēzeknes pilsdrupas pilskalnā. Cirma ezera ziemeļu krastā) izrakumos atrastajiem materiāliem rekonstruētie tautastērpi Rēzeknes vēsture rakstos ir izsekojama līdz 1285.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rēzeknes vēsture · Redzēt vairāk »

Renesanse

Renesanse (no franču valodas "atdzimšana") ir laika posms atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, ko raksturo spožs zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukums (Itālijā no 14. līdz 16. gadsimtam, citās valstīs no 15. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta vidum).

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Renesanse · Redzēt vairāk »

Ropažu novads

Ropažu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ropažu novads · Redzēt vairāk »

Salacas pils

Skats uz Salacgrīvas ostu, pārceltuvi, baznīcu un pilsdrupām 1780. gadā (no Broces kolekcijas). Salacas pils bastioni mūsdienās. Salacas pils bija Rīgas arhibīskapijas nocietinājums Salacas upes labajā krastā Salacgrīvā, apmēram puskilometru no upes grīvas.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Salacas pils · Redzēt vairāk »

Salacgrīvas draudzes novads

Salacgrīvas draudzes novads (1798). Salacgrīvas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Salacgrīvas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Salacgrīvas novads

Salacgrīvas novads bija 2009. gada teritoriālajā reformā izveidota pašvaldība, kurā tika apvienoti bijušā Limbažu rajona Salacgrīvas pilsēta ar lauku teritoriju, Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju un Liepupes pagasts.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Salacgrīvas novads · Redzēt vairāk »

Salacgrīvas vēsture

Salacgrīvas pilskalns pirms Otrā pasaules kara. Salacgrīvas vēsture aptver laika periodu kopš Salacgrīvas dibināšanas Metsepoles zemē līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Salacgrīvas vēsture · Redzēt vairāk »

Salaspils kauja

Salaspils kauja bija lielākā Poļu—zviedru kara (1600—1629) kauja, kas notika uz austrumiem no tagadējās Salaspils pilsētas 1605.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Salaspils kauja · Redzēt vairāk »

Salaspils novads

Salaspils novads ir pašvaldība Latvijas centrālajā daļā, Vidzemes dienvidrietumos.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Salaspils novads · Redzēt vairāk »

Salaspils vēsture

Salaspils (vācu: Holmburg, Kirchholm) ir viena no vissenākajām apdzīvotajām vietām Latvijā, kas rakstītajos avotos pieminēta kopš 1186.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Salaspils vēsture · Redzēt vairāk »

Salomons Frencelis

Salomons Frencelis no Frīdentāles (dzimis 1561. gadā (vai vēlāk), miris 1605. gadā) bija zinātnieks, humānists un dzejnieks, Rīgas Domskolas inspektors.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Salomons Frencelis · Redzēt vairāk »

Saulkrastu novads

Saulkrastu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Saulkrastu novads · Redzēt vairāk »

Sausnējas pagasts

Sausnējas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Sausnējas pagasts · Redzēt vairāk »

Sigismunds II Augusts

Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »

Sigismunds III Vāsa

Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »

Siguldas novads

Siguldas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Siguldas novads · Redzēt vairāk »

Siguldas vēsture

Siguldas vēsture aptver laiku kopš Turaidas un Siguldas piļu dibināšanas senajos Gaujas līvu pilsnovados līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Siguldas vēsture · Redzēt vairāk »

Siguldas viduslaiku pils

Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Siguldas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Skujenes pils

Skujenes pils un baznīca 17. gadsimta kartē. Mūra atliekas rietumpusē Skujenes pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Skujenē pie Piebalgas-Nītaures ceļa ap puskilometru no vietas, kur tas šķērso Amatas upi.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Skujenes pils · Redzēt vairāk »

Smiltene

Smiltene ir pilsēta Vidzemē, Smiltenes novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Smiltene · Redzēt vairāk »

Smiltenes novads

Smiltenes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Smiltenes novads · Redzēt vairāk »

Smiltenes pils

Smiltenes pilsdrupas un baznīca 18. gs. (no Broces krājuma). Pils drupas 1788. gadā Smiltenes pilsdrupas (2000). Pilsdrupu iekšpagalms Smiltenes pils bija Livonijas Rīgas arhibīskapijas saimniecības pilsmuiža 14.-17.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Smiltenes pils · Redzēt vairāk »

Staņislavs Leščiņskis

Staņislavs I Leščiņskis (dzimis, miris). Divas reizes bijis Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Staņislavs Leščiņskis · Redzēt vairāk »

Staņislavs Poņatovskis

Staņislavs II Augusts Poņatovskis (dzimis, miris) bija pēdējais Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1764-1795).

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Staņislavs Poņatovskis · Redzēt vairāk »

Stārastija

Stārastija bija Polijas-Lietuvas kopvalsts administratīvā teritorija, ko pārvaldīja stārasts.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Stārastija · Redzēt vairāk »

Stopiņu pagasts

Stopiņu pagasts ir pagasts Ropažu novadā, Vidzemes rietumos, Rīgas austrumu pievārtē.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Stopiņu pagasts · Redzēt vairāk »

Suntažu viduslaiku pils

Suntažu viduslaiku pils 17. gadsimtā. Suntažu muižas kungu māja un baznīca 1796. gadā (no Broces kolekcijas). Suntažu viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas nocietinājums Mazās Juglas krastā Suntažos pie senā Siguldas-Lielvārdes ceļa.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Suntažu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Tērbatas bīskapija

Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas Konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Tērbatas bīskapija · Redzēt vairāk »

Tērbatas vaivadija

Tērbatas vaivadija (Województwo dorpackie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Tērbatas vaivadija · Redzēt vairāk »

Teodors Denhofs

Teodors Dēnhofs (pirms 1567—1622) bija Polijas—Lietuvas kopvalsts armijas pulkvedis no Dēnhofu dzimtas.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Teodors Denhofs · Redzēt vairāk »

Tirzas viduslaiku pils

Tirzas pilsmuižas kungu māja pie viduslaiku pilsdrupām (1999). Tirzas viduslaiku pilsmuiža bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu 15.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Tirzas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Trikātas viduslaiku pils

V. Z. Štafenhāgens, 1866) Trikātas viduslaiku pils plāns (Zviedrijas Valsts arhīvs, 17.gs.) Trikātas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils Trikātā 13.-17.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Trikātas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Turaidas pils

Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treiden, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Turaidas pils · Redzēt vairāk »

Umurgas draudzes novads

Umurgas (kartē ''Ubbenorm'') draudzes novads (1798). Umurgas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Umurgas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Valka

Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Valka · Redzēt vairāk »

Valka (vēsturiskā pilsēta)

Valkas pilsētas skola 20. gadsimta sākumā (tagadējā Valgas Mūzikas skola). Valka bija Livonijas, vēlāk Vidzemes guberņas Valkas apriņķa pilsēta, kas 1920.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Valka (vēsturiskā pilsēta) · Redzēt vairāk »

Valkas novads

Valkas novads ir 2009. gada teritoriālajā reformā izveidots novads Vidzemes ziemeļaustrumos, kurā apvienoti bijušā Valkas rajona Valkas pilsēta un pieci pagasti: Ērģemes pagasts, Kārķu pagasts, Valkas pagasts, Vijciema pagasts un Zvārtavas pagasts.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Valkas novads · Redzēt vairāk »

Valkas vēsture

Pārejas punkts uz Latvijas-Igaunijas robežas Valkā (pirms 1940). Valkas pilsētas skola 20. gadsimta sākumā (tagadējā Valgas Mūzikas skola). Valkas vēsture aptver laika periodu kopš Valkas dibināšanas senā tirdzniecības ceļu krustpunktā pie Tālavas un Ugaunijas robežas.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Valkas vēsture · Redzēt vairāk »

Valmieras Livonijas ordeņa pils

Priekšpils drupas mūsdienās. Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Valmieras viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mestra pils ar priekšpili un nocietinātu Valmieras pilsētu 13.—17.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Valmieras novads

Valmieras novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Valmieras novads · Redzēt vairāk »

Valmieras vēsture

Valmieras pilsētas ģerbonis (''S' Civitatis de Woldemer '') Livonijas ordeņa laikos (1524.) Valmieras cietokšņa un pilsētas plāns 17. gadsimta beigās. Ar sarkanu iezīmēti akmens mūri, skaidri saskatāma Sv.Sīmaņa baznīca (no Zviedrijas kara arhīva). Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Valmieras pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Skats uz Valmieras pils sienu un Sv. Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Rīgas iela Valmierā (1904). Skats uz Rīgas ielu no Sv. Sīmaņa baznīcas torņa (1910). Valmieras vecpilsēta no lidmašīnas (1936). Valmieras vēsture aptver laika periodu no Valmieras dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Valmieras vēsture · Redzēt vairāk »

Valodu politika Latvijā

Valodu politika Latvijā ir daļa no Latvijas politiskās attīstības procesa, ko regulē 2000.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Valodu politika Latvijā · Redzēt vairāk »

Varakļānu novads

Varakļānu novads ir pašvaldība, kurā 2009.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Varakļānu novads · Redzēt vairāk »

Vācu ordeņa valsts

Vācu ordeņa valsts bija krustnešu valsts, kuru izveidoja Vācu ordenis 13.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Vācu ordeņa valsts · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Vecgulbenes muiža

Skats uz centrālo ēku Vecgulbenes muiža bija muiža tagadējā Gulbenes novada ziemeļaustrumu daļā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Vecgulbenes muiža · Redzēt vairāk »

Vecpiebalgas draudzes novads

Vecpiebalgas (''Pebalg'') un Jaunpiebalgas (''Pebalg Neuhof'') draudzes novadi (1798). Vecpiebalgas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Vecpiebalgas luterāņu baznīca (2008). Vecpiebalgas luterāņu baznīca (1839-1944). Vecpiebalgas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Vecpiebalgas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Veismaņu muiža

Veismaņu muižas pils 21. gadsimta sākumā. Veismaņu muiža ir historisma stilā celta muižas kungu māja, kas atrodas Cēsu novada Vaives pagastā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Veismaņu muiža · Redzēt vairāk »

Viļakas vēsture

Marienhauzenas pilsdrupas uz ezera salas 1747. gadā (Broces arhīvs) Viļakas novada muzejs Viļakas vēsture aptver laika periodu kopš Viļakas pils dibināšanas Atzeles zemē.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Viļakas vēsture · Redzēt vairāk »

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Vidzemes landtāgs

Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Vidzemes landtāgs · Redzēt vairāk »

Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi

Cēsu katoļu bīskapu baznīca (1583.-1621.), tagad Cēsu luterāņu baznīca. Latgales bīskaps Teodors Volfs fon Ludinghauzens (pa kreisi). Augšējā daļā bīskapa baznīca Daugavpilī, augšā pa labi - bīskapa ģerbonis. No pāvestam 1903. gadā dāvātā albuma "Terra Mariana". Cēsu, Livonijas un Piltenes bīskapi bija 1583.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi · Redzēt vairāk »

Vilhelms Ketlers

Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »

Virķēnu muiža

Virķēnu muiža un parks ir vietējas nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis, kas atrodas Virķēnu ciemā Vilpulkas pagastā, netālu no Igaunijas robežas.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Virķēnu muiža · Redzēt vairāk »

Vladislavs IV Vāsa

Vladislavs IV Vāsa, krievu tradīcijā saukts par Vladislavu I jeb koroļēviču Vladislavu Žigimontoviču; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Krievijas ievēlētais cars no 1610. gada līdz 1613. gadam (formāli līdz 1634.), kad tika atcelts no troņa, un Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1632. gada līdz savai nāvei 1648. gadā. Pretendēja arī uz Zviedrijas karaļa troni.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Vladislavs IV Vāsa · Redzēt vairāk »

Volfenšildi

Volfenšildu ģerbonis. Volfenšildi, arī Vulfenšildi), bija vācbaltiešu dzimta.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Volfenšildi · Redzēt vairāk »

Volmārs fon Fārensbahs

Georgs Volmārs fon Fārensbahs (dzimis, miris) bija Jaunpilī dzimis karavīrs un politiķis.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Volmārs fon Fārensbahs · Redzēt vairāk »

Zahārijs Stopijs

Piemineklis ar Z. Stopija ģerboni Stopiņu pagastā Stopija rakstu kalendārs 1565. gadam (''Schreibcalender M.D. LXV.'') Zahārijs Stopijs (dzimis ap 1535. gadu, miris 1593. vai 1594. gadā) bija Rīgas brīvpilsētas ārsts (1560—1577), astronoms un astrologs Livonijas kara laikā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Zahārijs Stopijs · Redzēt vairāk »

Zaubes pils

Zaubes pilsdrupas pie lielceļa un tiltiņš pāri Dzirnavupei 18. gadsimtā. Zaubes pils jeb Jirgenburgas pils, līdz 1932.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Zaubes pils · Redzēt vairāk »

Zībergi

Zībergu dzimtas ģerbonis. Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis Zībergi (arī Sieberg, Sieberger, Syburg), pēc 1803.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Zībergi · Redzēt vairāk »

Ziemeļu septiņgadu karš

Ziemeļu septiņgadu karš (1563-1570) jeb Pirmais Ziemeļu karš vai Trīs kroņu karš starp Zviedrijas un Dānijas-Norvēģijas karaļvalstīm.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ziemeļu septiņgadu karš · Redzēt vairāk »

Zviedru Igaunija

Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Zviedru Igaunija · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

1556. gads

1556.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1556. gads · Redzēt vairāk »

1564. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1564.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1564. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1565. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1565.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1565. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1566. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1566.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1566. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1569. gads

1569.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1569. gads · Redzēt vairāk »

1569. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1569.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1569. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1579. gads

1579.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1579. gads · Redzēt vairāk »

1598. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1598.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1598. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1600. gads Latvijā

Daugavgrīvas pils (Džakomo Lauro gravīra). Šajā lapā ir apkopoti 1600.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1600. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1601. gads Latvijā

Daugavgrīvas pils aplenkums poļu-zviedru kara laikā 1601. gadā (Džakomo Lauro gravīra). Šajā lapā ir apkopoti 1601.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1601. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1602. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1602.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1602. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1603. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1603.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1603. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1604. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1604.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1604. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1605. gads Latvijā

Salaspils kauja 1605. gadā (Peter Snayers, 1630). Šajā lapā ir apkopoti 1605.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1605. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1606. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1606.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1606. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1607. gads Latvijā

1607. gada Livonijas karte. Šajā lapā ir apkopoti 1607.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1607. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1608. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1608.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1608. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1609. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1609.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1609. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1610. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1610. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1610. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1611. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1611.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1611. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1612. gads Latvijā

Rīgas panorāma 1612. gadā (Mollīna tipogrāfija) Šajā lapā ir apkopoti 1612.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1612. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1613. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1613.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1613. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1614. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1614.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1614. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1615. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1615.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1615. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1616. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1616.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1616. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1617. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1617.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1617. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1618. gads Latvijā

Ekes konventa cilnis. Šajā lapā ir apkopoti 1618.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1618. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1619. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1619.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1619. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1620. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1620.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1620. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1621. gads Latvijā

Zviedru flote pie Rīgas 1621. gadā (Georgs Švengelns, 1621). Šajā lapā ir apkopoti 1621.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1621. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1622. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1622.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1622. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1623. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1623.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1623. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1624. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1624.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1624. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1625. gads Latvijā

Rīgas panorāma 1625. gadā (no H. Samsona sprediķu grāmatas titullapas). Šajā lapā ir apkopoti 1625.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1625. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1626. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1626.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1626. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1627. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1627.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1627. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1628. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1628.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1628. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1629. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1629.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1629. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

17. gadsimts

17.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 17. gadsimts · Redzēt vairāk »

1726. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1726.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1726. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1727. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1727.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1727. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1728. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1728.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1728. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1729. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1729.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1729. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1730. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1730.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1730. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1731. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1731.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1731. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1732. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1732.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1732. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1733. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1733.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1733. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1734. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1734.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1734. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1735. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1735.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1735. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1736. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1736.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1736. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1737. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1737.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1737. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1738. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1738.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1738. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1739. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1739.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1739. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1740. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1740.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1740. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1741. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1741.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1741. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1742. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1742.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1742. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1743. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1743.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1743. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1744. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1744.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1744. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1745. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1745.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1745. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1746. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1746.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1746. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1747. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1747.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1747. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1748. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1748.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1748. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1749. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1749.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1749. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1750. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1750.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1750. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1751. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1751.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1751. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1752. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1752.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1752. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1753. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1752.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1753. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1754. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1754.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1754. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1755. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1755.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1755. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1756. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1756.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1756. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1757. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1757.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1757. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1758. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1758.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1758. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1759. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1759.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1759. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1760. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1760.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1760. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1761. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1761.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1761. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1762. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1762.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1762. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1763. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1763.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1763. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1764. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1764.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1764. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1765. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1765.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1765. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1766. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1766.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1766. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1767. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1767.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1767. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1768. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1768.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1768. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1769. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1769.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1769. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1770. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1770.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1770. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1771. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1771.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1771. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1772. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1772.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1772. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1773. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1773.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1773. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1774. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1774.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1774. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1775. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1775.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1775. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1776. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1776.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1776. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1777. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1777.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1777. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1778. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1778.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1778. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1779. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1779.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1779. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1780. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1780.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1780. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1781. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1781.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1781. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1782. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1782.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1782. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1783. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1783.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1783. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

18. gadsimts

18.

Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Livonijas Pardaugavas hercogiste, Livonijas Pārdaugavas hercogiste, Livonijas Pārdauga­vas hercogis­te, Livonijas hercogiste, Livonijas hercogis­te, Pārdaugavas hercogiste, Vidzemes hercogiste.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā