Anna Paulovna (dzimusi, mirusi) bija Krievijas imperatora Pāvila I meita, Krievijas imperatoru Aleksandra I un Nikolaja I māsa un Nīderlandes karaļa Villema II sieva.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Anna Paulovna · Redzēt vairāk »

Atentāts

Abrahamu Linkolnu 1865. gadā. Mākslinieka zīmējums Atentāts ir sabiedriska darbinieka slepkavība vai tās mēģinājums (no ad-temptāre - "mēģinājums izdarīt").

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Atentāts · Redzēt vairāk »

Azovas guberņa

Azovas ģerbonis (1730). Azovas guberņa bija Krievijas caristes, vēlāk Krievijas Impērijas administratīvi teritoriālā vienība, kas bija izveidota 1708.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Azovas guberņa · Redzēt vairāk »

Ščecina

Ščecina, vēsturiski arī Štetina jeb Štetīne, ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos pie Baltijas jūras, Rietumpomožes vojevodistes centrs netālu no Oderas grīvas.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Ščecina · Redzēt vairāk »

Līvenu labiekārtotais Baldones kūrorts 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas, 1795). Baldones peldu iestāde (pirms 1940). Baldones zirgu tramvaja vagoniņi (pirms 1940. gada). Baldones vēsture aptver laika periodu kopš Baldones miesta izveides līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Baldones vēsture · Redzēt vairāk »

Baltazars fon Kampenhauzens (1772—1823)

Baltazars fon Kampenhauzens. Baltazars fon Kampenhauzens (Lenču muiža —, Pēterburga) bija vācbaltiešu cilmes ģeogrāfs un valstsvīrs, Krievijas Impērijas medicīniskās pārvaldes direktors (1800).

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Baltazars fon Kampenhauzens (1772—1823) · Redzēt vairāk »

Baltkrievijas guberņa

Baltkrievijas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa Pāvila I Romanova valdīšanas laikā (1796—1802), kurā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Baltkrievijas guberņa · Redzēt vairāk »

Baltkrievijas vēsture

Baltkrievijas guberņas teritorija 1800. gadā. Baltkrievijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Baltkrievijas teritorijā.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Baltkrievijas vēsture · Redzēt vairāk »

Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls

Barbara Juliāna (1764), dēls Burhards Kristofs (1767), meita Anna Margareta (1769) Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls (1767—1828) bija vācbaltiešu muižnieks un botāniķis, Krievijas Impērijas ķeizara ģimenes galminieks un slepenpadomnieks.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls · Redzēt vairāk »

Dubinska muiža

Dubinska muiža pie Rīgas ielas Cēsīs (pēc 1905) Dubinska muiža, arī Hiršeita muiža (Hirschheydt, Hirschhof) atradās pie Cēsu pilsētas dienvidu robežas, Āraišu ceļa (tagadējās Rīgas ielas) malā.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Dubinska muiža · Redzēt vairāk »

Elīza fon der Reke

Elizabete (Elīza) Šarlote Konstance fon der Reke (Elisabeth Charlotte Constanzia von der Recke; dzimusi, mirusi) bija Kurzemes vācbaltiešu dzejniece un publiciste.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Elīza fon der Reke · Redzēt vairāk »

Elejas muiža

Elejas muiža (ap 1820). Elejas muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā. Fasādes skats Aizmugures skats Elejas muižas kungu mājas jeb Elejas pils drupas atrodas Jelgavas novada Elejas pagastā.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Elejas muiža · Redzēt vairāk »

Elizabete Petrovna

Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Elizabete Petrovna · Redzēt vairāk »

Filips fon Elmpts

Filips fon Elmpts. Filips fon Elmpts (1763—1818) bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālleitnants, pabeidza Svitenes muižas kungu mājas celtniecību.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Filips fon Elmpts · Redzēt vairāk »

Francijas Marija Terēze

Francijas Marija Terēze Šarlote (dzimusi, mirusi) bija Francijas karaļa Luija XVI un Marijas Antuanetes vecākā meita, princese no Burbonu dinastijas.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Francijas Marija Terēze · Redzēt vairāk »

Gatčina

Gatčina ir pilsēta, Ļeņingradas apgabala Gatčinas rajona centrs Krievijā.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Gatčina · Redzēt vairāk »

Georgs Kristofs fon Līdinghauzens-Volfs

Georgs Kristofs fon Līdinghauzens-Volfs (dzimis, miris) bija Kurzemes muižnieks un politiķis.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Georgs Kristofs fon Līdinghauzens-Volfs · Redzēt vairāk »

Grodņas guberņa

Guberņas ģerbonis (1878). Grodņas guberņa Krievijas Impērijas kartē Grodņas guberņa bija Krievijas Impērijas administratīvi teritoriālā vienība, kas izveidota pēc Lietuvas guberņas sadalīšanas 1801.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Grodņas guberņa · Redzēt vairāk »

Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā

Kartli-Kahetijas karaliste, 1808 Imeretija, Gurija, Mingrelija, Abhāzija, 1810 Kaukāzs, 1801—1813 Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā nokļuva pakāpeniski, Krievijas Impērijai 1801.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā · Redzēt vairāk »

Guberņa

Krievijas impērijas administratīvais iedalījums 1914. gadā Guberņa (no --> sengrieķu: κυβερνήτης) bija administratīvā iedalījuma vienība Krievijā no 1708.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Guberņa · Redzēt vairāk »

Gvarde (Krievija)

Preobraženskas gvardes pulka kereivja krūšu nozīme Izmailovskas gvardes pulka kareivja krūšu nozīme Gvarde (no) bija elitāra izlases karaspēka vienība.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Gvarde (Krievija) · Redzēt vairāk »

Hofcumberges pils

Hofcumberges pilsdrupas 19. gs. vidū (Štafenhāgens). Skats uz Tērveti 1806. gadā (redzams Tērvetes pilskalns, Kalnamuižas ēkas un Hofcumberges pilsdrupas). Hofcumberges pilsdrupas 1830. gadā (no Pauluči albuma). Hofcumberges ordeņa pils jeb Kalnamuižas pils bija Livonijas ordeņa Dobeles komturejas, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistes nocietinājums Tērvetē.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Hofcumberges pils · Redzēt vairāk »

Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija

Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastijas ģerbonis Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija Krievijas impērijas valdnieku dinastija, kas valdīja no 1761.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija · Redzēt vairāk »

Jelgavas Universitāte

Severīna Jensena projektētā Pētera akadēmijas ēka, kurā boja paredzēts izvietot Jelgavas Universitātes telpas. Jelgavas Universitāte bija Krievijas Impērijas ķeizara Pāvila I rīkojumu dibināta universitāte Jelgavā.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Jelgavas Universitāte · Redzēt vairāk »

Jelgavas vēsture

Kārļa XII pasūtījuma, 1703—1705). Jelgava, agrāk Mītava, ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, kas pilsētas tiesības ieguva 1573.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Jelgavas vēsture · Redzēt vairāk »

Jevdokija Jusupova

Jevdokija Jusupova (1743–1780) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Pētera otrā sieva.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Jevdokija Jusupova · Redzēt vairāk »

Johans Albrehts fon Korfs

Johana Albrehta Korfa piemiņas medaļa (1766). Johans Albrehts fon Korfs (1697—1766) bija Kurzemes muižnieks, diplomāts, literāts un grāmatmīlis.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Johans Albrehts fon Korfs · Redzēt vairāk »

Johans Georgs fon Līvens

Johans Georgs fon Līvens (1775-1848) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, Krimuldas muižas īpašnieks, firsts (kņazs).

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Johans Georgs fon Līvens · Redzēt vairāk »

Johans Martins fon Elmpts

Johans Martins fon Elmpts Johans Martins fon Elmpts (1726−1802) bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālfeldmaršals, Svitenes muižas īpašnieks.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Johans Martins fon Elmpts · Redzēt vairāk »

Jozefs Heinrihs fon der Borhs

Jozefs Heinrihs fon der Borhs (1751–1835) bija no Borhu dzimtas cēlies Latgales muižnieks, Preiļu muižas īpašnieks (1779–1835).

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Jozefs Heinrihs fon der Borhs · Redzēt vairāk »

Juzefs Poņatovskis

Juzefs Antonijs Paņatovskis (dzimis, miris) bija Vīnē dzimis poļu karavīrs, kurš krita Leipcigas kaujā kā Napoleona armijas maršals.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Juzefs Poņatovskis · Redzēt vairāk »

Katrīna II Lielā

Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »

Kaukāza karš

Kaukāzs, 1801-1813 Kaukāza administratīvais dalījums, 1860 Kaukāza karš (1817—1864) bija vairāku karu sērija, kas aizsākās Krievu—turku kara (1768—1774) laikā.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Kaukāza karš · Redzēt vairāk »

Kazaņas guberņa

Guberņas ģerbonis (1856). Kazaņas guberņa Krievijas Impērijas kartē (1914). Kazaņas guberņa bija Krievijas administratīvi teritoriālā vienība, kas izveidota 1708.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Kazaņas guberņa · Redzēt vairāk »

Kārlis Heinrihs fon Heikings

Kārlis Armands Heinrihs fon Heikings (1752—1809) bija vācbaltiešu valstsvīrs un jurists, Kurzemes muižnieks, Kurzemes bruņniecības pārstāvis Varšavas galmā (1782).

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Kārlis Heinrihs fon Heikings · Redzēt vairāk »

Kārlis Kristaps fon Līvens

Kārlis Kristaps fon Līvens (1767—1844) bija Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālis un izglītības darbinieks.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Kārlis Kristaps fon Līvens · Redzēt vairāk »

Krievijas Amerika

Krievijas Amerika bija Krievijas Impērijai piederoša teritorija Komandora salās, Aleutu salās un Aļaskā, kuru pārvaldīja Krievijas-Amerikas kompānija.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Krievijas Amerika · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērijas guberņas

Krievijas Impērijas guberņas (1898) Krievijas Impērijas guberņas bija Krievijas Impērijas guberņas, kuras sāka veidot pēc Pētera I administratīvi teritoriālās reformas.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Krievijas Impērijas guberņas · Redzēt vairāk »

Krievijas valdnieku uzskaitījums

Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Krievijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems

Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems, saukts Žanno Mēdems (1763—1838), bija galminieks Prūsijas karaļu Frīdriha II Lielā, Frīdriha Vilhelma II un Krievijas impērijas ķeizara Pāvila I galmos.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems · Redzēt vairāk »

Latvijas administratīvais iedalījums

Latvijas administratīvais un teritoriālais iedalījums (kopš 2021. gada 1. jūlija). Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Latvijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »

Līveni

Līvenu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Līveni, līdz 17.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Līveni · Redzēt vairāk »

Lielā spēle

Krievu un britu izplešanās Vidusāzijā (1846.—1900.) Lielā spēle vai Ēnu turnīri bija Britu impērijas un Krievijas Impērijas sāncensība par ietekmi Centrālāzijā.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Lielā spēle · Redzēt vairāk »

Lietuvas Prezidenta pils

Lietuvas Prezidenta pils atrodas Viļņas vecpilsētā un ir oficiālā Lietuvas prezidenta darba vieta un eventuālā oficiālā rezidence.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Lietuvas Prezidenta pils · Redzēt vairāk »

Livonijas hercogi

Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Livonijas hercogi · Redzēt vairāk »

Ludvigs Augusts Mellīns

Ludvigs Augusts Mellīns (dzimis, miris) bija vācbaltiešu sabiedrisks darbinieks, kartogrāfs.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Ludvigs Augusts Mellīns · Redzēt vairāk »

Luijs XVIII

Luijs XVIII (dzimis, miris)) jeb Ludviķis XVIII bija Burbonu dinastijas Francijas un Navarras karalis laikā no 1814. līdz 1824. gadam, izņemot simts dienas 1815. gadā, kad Napoleons īslaicīgi atjaunoja savu varu Parīzē. Trimdas laikā ar Krievijas Impērijas ķeizaru Pāvila I un Aleksandra I atbalstu divas reizes ilgstoši uzturējās Jelgavas pilī (1798-1801 un 1804-1807).

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Luijs XVIII · Redzēt vairāk »

Maltas ordeņa vēsture

Maltas ordeņa Krakdeševaljē drupas mūsdienās Maltas ordeņa vēsture ir izsekojama līdz Hospitāliešu brālības izveidošanai Pirmā Krusta kara pirmsākumos, bet militārais ordenis Palestīnā izveidojās laikā no 1126.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Maltas ordeņa vēsture · Redzēt vairāk »

Marija Fjodorovna

Marija Fjodorovna var būt.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Marija Fjodorovna · Redzēt vairāk »

Marija Fjodorovna (Pāvila I sieva)

Marija Fjodorovna (līdz laulībām Virtembergas Sofija Doroteja; dzimusi, mirusi) bija Krievijas imperatore konsorte no 1796.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Marija Fjodorovna (Pāvila I sieva) · Redzēt vairāk »

Mariupole

Mariupole ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos Doneckas apgabalā.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Mariupole · Redzēt vairāk »

Mežotnes muiža

Mežotnes pils jeb bijusī Mežotnes muižas kungu māja (Mesothen) atrodas Bauskas novada Mežotnes pagasta Mežotnē.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Mežotnes muiža · Redzēt vairāk »

Mihails Kutuzovs

Kņazs Mihails Goleniščevs-Kutuzovs (biežāk pazīstams saīsināti kā Mihails Kutuzovs, dzimis, miris) bija krievu ģenerālfeldmaršals, Krievijas armijas virspavēlnieks 1812. gada kara laikā.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Mihails Kutuzovs · Redzēt vairāk »

Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis

Maltas ordeņa ģerbonis Maltas ordeņa vairogs un krusts Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis jeb Neatkarīgais militārais un hospitālais Maltas bruņinieku ordenis (S.M.H.O.M.), pilnā nosaukumā Neatkarīgais Hospitālais Militārais Svētā Jeruzalemes Jāņa, Rodas un Maltas ordenis ir valstisks veidojums, starptautisko tiesību subjekts ar ierobežotu tiesībsubjektību, kas izveidojies no Romas katoļu Baznīcas viduslaiku Hospitāliešu mūku-bruņinieku ordeņa.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis · Redzēt vairāk »

Nikolajs I Romanovs

Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas Impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Nikolajs I Romanovs · Redzēt vairāk »

Otradnoje

Otradnoje ir pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā Ņevas upes kreisajā krastā pie Tosnas ietekas.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Otradnoje · Redzēt vairāk »

Ozolmuiža (Jelgava)

Ozolu muiža arī Ozolmuiža (arī Paulsgnade) bija kroņa muiža Kurzemē.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Ozolmuiža (Jelgava) · Redzēt vairāk »

Ozolnieki

Ozolnieki ir apdzīvota vieta Zemgalē, Jelgavas novadā.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Ozolnieki · Redzēt vairāk »

Ozolnieku novads

Ozolnieku novads bija pašvaldība Zemgalē, kas tika izveidota 2003.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Ozolnieku novads · Redzēt vairāk »

Pavlohrada

Pavlohrada ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Dņipropetrovskas apgabalā.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Pavlohrada · Redzēt vairāk »

Pāleni

Pālenu dzimts ģerbonis Pāleni ir vācbaltiešu dzimta, kuras izcelsme tiek saistīta ar Pomerāniju un kas 15.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Pāleni · Redzēt vairāk »

Pāvils

Pāvils var būt.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Pāvils · Redzēt vairāk »

Pāvils I

Pāvils I var būt.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Pāvils I · Redzēt vairāk »

Pēteris III

Pēteris III Romanovs Pēteris III Romanovs (1728—1762) bija Šlēsvigas-Holšteinas hercogs, vēlāk Krievijas Impērijas imperators (1761—1762), kas valdīja tikai 186 dienas.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Pēteris III · Redzēt vairāk »

Pēteris Ludvigs fon der Pālens

Pēteris Ludvigs fon der Pālens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes kavalērijas ģenerālis Krievijas impērijas dienestā.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Pēteris Ludvigs fon der Pālens · Redzēt vairāk »

Platons Zubovs

Platons Zubovs (dzimis, miris) bija pēdējais Krievijas ķeizarienes Katrīnas II favorīts, pēc kuras nāves viņš krita nežēlastībā.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Platons Zubovs · Redzēt vairāk »

Pleskavas guberņa

Pleskavas guberņa, arī Pleskavas vietniecība (Псковское наместничество 1777-1796) bija Krievijas impērijas guberņa (1772-1927), kurā neilgu laiku līdz 1776.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Pleskavas guberņa · Redzēt vairāk »

Polockas guberņa

Polockas guberņa jeb Polockas vietniecība bija Krievijas impērijas guberņa Katrīnas II valdīšanas laikā (1776-1796), kurā ietilpa arī trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Polockas guberņa · Redzēt vairāk »

Rīgas pašvaldības vadītājs

Rīgas pašvaldības vadītājs, arī Rīgas domes vadītājs un Rīgas mērs, ir Rīgas pilsētas vadītājs.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Rīgas pašvaldības vadītājs · Redzēt vairāk »

Rīgas rāte

Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Rīgas rāte · Redzēt vairāk »

Rīgas vietniecība

Rīgas vietniecība bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā (1783–1796), kurā ietilpa Latvijas Vidzemes kultūrvēsturiskais novads un Igaunijas dienvidi.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Rīgas vietniecība · Redzēt vairāk »

Rietumkazahstānas apgabals

Rietumkazahstānas apgabals ir viens no Kazahstānas apgabaliem.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Rietumkazahstānas apgabals · Redzēt vairāk »

Romanovs

Romanovs ir slāvu uzvārds, kas veidots no vārda "Romans" (Роман).

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Romanovs · Redzēt vairāk »

Romanovu dinastija

Romanovu dinastija, vēlāk Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija valdnieku dinastija, kas valdīja Krievijas teritorijā (Krievijas cariste, Krievijas impērija) laikā no 1613.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Romanovu dinastija · Redzēt vairāk »

Rundāles pils

Rundāles pils (agrāk saukta arī par Ruhenthal un Ruhendahl) ir nozīmīgākā baroka stila pils Latvijā.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Rundāles pils · Redzēt vairāk »

S. Kirova Kara medicīnas akadēmija

Ķeizariskās Kara medicīnas akadēmijas galvenā ēka (1914). Kara medicīnas akadēmijas klīnikas (2012). S. Kirova Kara medicīnas akadēmija ir viena no Krievijas Federācijas militārajām augstskolām, kas atrodas Sanktpēterburgā.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un S. Kirova Kara medicīnas akadēmija · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Sergejs Goļicins

Sergejs Goļicins (dzimis, miris) bija Katrīnas II laika Krievijas infantērijas ģenerālis.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Sergejs Goļicins · Redzēt vairāk »

Spāres muiža (Amatas novads)

Spāres muiža atrodas Cēsu novada, Amatas pagastā, Spārē, nepilnus 20 km no Cēsīm.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Spāres muiža (Amatas novads) · Redzēt vairāk »

Tadeušs Koscjuško

Andžejs Tadeušs Bonaventura Koscjuško jeb Tadeušs Koscjuško (dzimis, miris) bija Žečpospolitas ģenerālis, Polijas un ASV nacionālais varonis.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Tadeušs Koscjuško · Redzēt vairāk »

Tomašs Vavžeckis

Tomašs Vavžeckis (dzimis, miris) bija Lietuvas lielkņazistes politiķis un karavīrs.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Tomašs Vavžeckis · Redzēt vairāk »

Universitāte

Viena no Oksfordas Universitātes pilsētiņas ēkām Universitāte (no, kas no — 'kopība') ir autonoma augstākās izglītības (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un Universitāte · Redzēt vairāk »

11. marts

11.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un 11. marts · Redzēt vairāk »

13. oktobris

13.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un 13. oktobris · Redzēt vairāk »

1796. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1796.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un 1796. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

20. septembris

20.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un 20. septembris · Redzēt vairāk »

23. marts

23.

Jaunums!!: Pāvils I Romanovs un 23. marts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Pāvels I, Pāvils Romanovs.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

Pāvils I Romanovs

Novirza šeit:

Valodas