Ātrāk nekā pārlūku!
35 attiecības: Žemīna, Balti, Baltu reliģija, Brīvība (dziesma), Daugavas zvejnieku dziesma, Dižakmens, Dievs latviešu folklorā, Imanta (dziesma), Jonišķi, Kepšuks, Latgaļi, Latviešu mitoloģija, Leivi, Lietuvas lielkņaziste, Mėnuo Juodaragis, Mēness (dievība), Pagānu izloksnes no Narevas, Pērkoņkalve (dziesma), Pērkona māja, Pērkons, Prūši, Prūšu mitoloģija, Rihards Vāgners, Romuva, Saule (dievība), Sēmes pagasts, Svaikstiks, Tors (mitoloģija), Trimpula (Kā Daugava vaida), Ugunskrusts (zīme), Vaidelotis, Vaka, Viļņas pils komplekss, Videvuts, Zemgale (valsts).
Žemīna
Lietuvā Žemīna lietuviešu mitoloģijā ir zemes dieve un zemes personificējums, viena no galvenajām lietuviešu dievēm.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Žemīna · Redzēt vairāk »
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Balti · Redzēt vairāk »
Baltu reliģija
Baltu reliģija jeb dievestība ir seno baltu reliģija, kuras izpratni, trūkstot pilnvērtīgiem rakstu avotiem, meklē senajās hronikās, kā arī lietuviešu un latviešu mitoloģijās.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Baltu reliģija · Redzēt vairāk »
Brīvība (dziesma)
Brīvība ir Alfrēda Kalniņa dziesma jauktajam korim ar Ausekļa vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota Sestajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1926.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Brīvība (dziesma) · Redzēt vairāk »
Daugavas zvejnieku dziesma
Ādama Ores "Daugaviņa, māmuliņa. Dziesmas un šlaģeri" vāks (1923). Daugavas zvejnieku dziesma ir latviešu kora dziesma ar Friča Brīvzemnieka vārdiem, kuras Baumaņu Kārļa versija pirmo reizi atskaņota 1873.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Daugavas zvejnieku dziesma · Redzēt vairāk »
Dižakmens
Nīcgales Lielais akmens Dižakmens ir laukakmens, kura izmēri pārsniedz noteiktus parametrus un uz kuriem parasti attiecas noteikumi par dabas pieminekļu aizsardzību.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Dižakmens · Redzēt vairāk »
Dievs latviešu folklorā
Dievs latviešu folklorā ir galvenokārt saistīts ar visaptverošo kārtību, likumsakarībām gan dabā, gan cilvēka dzīvē.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Dievs latviešu folklorā · Redzēt vairāk »
Imanta (dziesma)
Imanta ir Alfrēda Kalniņa jauktā kora dziesma ar Pumpura vārdiem, kas skanēja 1910.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Imanta (dziesma) · Redzēt vairāk »
Jonišķi
Jonišķi, agrākais latviskais nosaukums Jānišķe, ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos 39 kilometrus uz ziemeļiem no Šauļiem un 14 kilometrus uz dienvidiem no Latvijas robežas.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Jonišķi · Redzēt vairāk »
Kepšuks
Kepšuks, arī Ķepšuks, kuršu (kursenieku) mitoloģijā ir divdabīgs jūras un ūdens gars, kas zvejniekiem var gan palīdzēt gūt bagātīgu lomu, gan arī atstāt to zvejas tīklus pilnīgi tukšus.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Kepšuks · Redzēt vairāk »
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Latgaļi · Redzēt vairāk »
Latviešu mitoloģija
Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Leivi
Leivi, arī Vidzemes igauņi, (— 'Gaujas igauņi') līdzās luciem ir viena no divām izzudušām igauņu valodas salām Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Leivi · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Mėnuo Juodaragis
Mėnuo Juodaragis (MJR; no lietuviešu valodas — 'Mēness melnradzis' vai 'Melnragu mēness') ir kopš 1995.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Mėnuo Juodaragis · Redzēt vairāk »
Mēness (dievība)
Mēness fāzu un redzamā lieluma izmaiņas. Mēness (prūšu: Menig, Mēnins) ir Mēness dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Mēness (dievība) · Redzēt vairāk »
Pagānu izloksnes no Narevas
„Pagānu izloksnes no Narevas” ir 1978.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Pagānu izloksnes no Narevas · Redzēt vairāk »
Pērkoņkalve (dziesma)
„Pērkoņkalve” ir folkmetāla grupas Skyforger dziesma no viņu 2003.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Pērkoņkalve (dziesma) · Redzēt vairāk »
Pērkona māja
Pērkona māja ir 15.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Pērkona māja · Redzēt vairāk »
Pērkons
Pērkons var būt.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Pērkons · Redzēt vairāk »
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Prūši · Redzēt vairāk »
Prūšu mitoloģija
Prūšu mitoloģija bija uz baltu mitoloģijas bāzes veidojusies reliģisko uzskatu sistēma, ar reliģisko kulta centru Romuvā, un hierarhizētu garīdzniecības organizāciju (priesteru — krīvu, — hierarhijas vadībā bija krīvu krīvs).
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Prūšu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Rihards Vāgners
Vilhelms Rihards Vāgners (dzimis Leipcigā, miris Venēcijā) bija vācu komponists, mūzikas teorētiķis un esejists, galvenokārt pazīstams ar savām operām.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Rihards Vāgners · Redzēt vairāk »
Romuva
Romuva (Romowe) bija teiksmaina prūšu svētnīca un galvenā priestera krīvu krīva mītne, kas esot atradusies Sembas rietumu daļā.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Romuva · Redzēt vairāk »
Saule (dievība)
Lietuvas Nacionālajā muzejā Saule ir Saules dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Saule (dievība) · Redzēt vairāk »
Sēmes pagasts
Sēmes pagasts ir viena no Tukuma novada administratīvajām teritorijām novada austrumos.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Sēmes pagasts · Redzēt vairāk »
Svaikstiks
Svaikstiks (jaunprūšu: *Swāikstiks, no *swāikstan (*swāigstan) — 'gaisma') prūšu mitoloģijā ir gaismas un auglības dievs, kas rūpējas par labības un zāles augšanu un lopu vairošanos.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Svaikstiks · Redzēt vairāk »
Tors (mitoloģija)
"Tora kauja pret milžiem", Mortena Eskila Vinges glezna (1872). Tors (senangļu: Þunor, senaugšvācu: Punra) senskandināvu mitoloģijā ir pērkona un auglības dievs, Odina un Jerdas dēls.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Tors (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Trimpula (Kā Daugava vaida)
Trimpula (Kā Daugava vaida) sākuma notis. Trimpula (Kā Daugava vaida) ir patriotiska Baumaņu Kārļa kora dziesma ar Ausekļa vārdiem, kas atskaņota 1880.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Trimpula (Kā Daugava vaida) · Redzēt vairāk »
Ugunskrusts (zīme)
Baltijas arheoloģiskajā materiālā fiksētie daži ugunskrustu pamatvarianti Lielvārdes jostā Ugunskrusts ir sens simbols, kas vairākām tautām vēsturiski apzīmē sauli, gaismu, saules ceļu, aizsardzību.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Ugunskrusts (zīme) · Redzēt vairāk »
Vaidelotis
koklēm, jauneklis ar gar sāniem nolaistu zobenu un zirga galvaskauss Vaidelotis (prūšu: vaidilas, vaidilutis) bija seno baltu tautu priesteris, reliģisko rituālu izpildītājs, kā arī seno latviešu dziesminieks un burtnieks.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Vaidelotis · Redzēt vairāk »
Vaka
Vaka (wacke, wakk, die Wacken) bija administratīva teritoriāla zemnieku pašpārvaldes vienība, kas viduslaikos un jaunajos laikos pastāvēja mūsdienu Vidzemes un Igaunijas laukos.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Vaka · Redzēt vairāk »
Viļņas pils komplekss
Karaļa pils; 10. Pils dārzs; 11. Jaunais arsenāls (mūsdienās muzejs); 12. Vecā arsenāla ziemeļaustrumu tornis un vārti; 13. Vecā arsenāla pagalms Viļņas pils komplekss (vai) ir kultūrvēsturisku ēku grupa Neres upes kreisajā krastā, netālu no tās ietekas Viļņas upē, Viļņā, Lietuvā.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Viļņas pils komplekss · Redzēt vairāk »
Videvuts
Pērkons un Patrimps. Videvuts (Widewuto) prūšu mitoloģijā bija kultūrvaronis, kurš kopā ar savu brāli Brutenu pa jūru esot ieradies Prūsijā un prūšiem ieviesis sabiedrisko iekārtu, nodibinājis laicīgo varu un ticis iecelts par to valdnieku.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Videvuts · Redzēt vairāk »
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Jaunums!!: Pērkons (mitoloģija) un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »
