Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Pērs Ēvinds Svīnhūvuds

Indekss Pērs Ēvinds Svīnhūvuds

Pērs Ēvinds Svīnhūvuds (dzimis, miris) bija Somijas trešais prezidents.

24 attiecības: Ēmils Nestors Setele, Eduards Polons, Haralds Okermans, Helsinku Universitāte, Jauno somu partija, Juho Kusti Pāsikivi, Karls Gustavs Mannerheims, Kiesti Kallio, Oskari Tokoi, Pāsikivi senāts, Seteles senāts, Somijas karaliste, Somijas pilsoņu karš, Somijas premjerministru uzskaitījums, Somijas prezidents, Somijas prezidentu uzskaitījums, Somijas senāts, Somijas vēstures hronoloģija, Svīnhūvuda senāts, Vihtori Kosola, 15. decembris, 1861. gads, 1944. gads, 29. februāris.

Ēmils Nestors Setele

Ēmils Nestors Setele (Eemil Nestor Setälä, dzimis, miris) bija Somijas politiķis un valodnieks.

Jaunums!!: Pērs Ēvinds Svīnhūvuds un Ēmils Nestors Setele · Redzēt vairāk »

Eduards Polons

Eduards Ulriks Vilhelms Polons (Eduard Ulrik Vilhelm Polón, dzimis 1861. gada 16. jūnijā, miris 1930. gada 30. septembrī) bija Somijas inženieris un uzņēmējs.

Jaunums!!: Pērs Ēvinds Svīnhūvuds un Eduards Polons · Redzēt vairāk »

Haralds Okermans

Haralds Kristians Okermans (Harald Christian Åkerman; dzimis, miris) bija Somijas virsnieks un valsts neatkarības aktīvists.

Jaunums!!: Pērs Ēvinds Svīnhūvuds un Haralds Okermans · Redzēt vairāk »

Helsinku Universitāte

Helsinku Universitāte ir 1640.

Jaunums!!: Pērs Ēvinds Svīnhūvuds un Helsinku Universitāte · Redzēt vairāk »

Jauno somu partija

Somu partija (jeb Perustuslaillis-Suomenmielinen Puolue) bija liberāla un nacionālistiska politiskā partija Somijā.

Jaunums!!: Pērs Ēvinds Svīnhūvuds un Jauno somu partija · Redzēt vairāk »

Juho Kusti Pāsikivi

Juho Kusti Pāsikivi (Juho Kusti Paasikivi; līdz 1887. gadam Johans Gustavs Hellstēns; dzimis, miris) bija Somijas septītais prezidents.

Jaunums!!: Pērs Ēvinds Svīnhūvuds un Juho Kusti Pāsikivi · Redzēt vairāk »

Karls Gustavs Mannerheims

Karls Gustavs Emīls Mannerheims (Carl Gustaf Emil Mannerheim, dzimis, miris) bija Somijas maršals un politiķis, viena no centrālajām personām neatkarīgās Somijas valsts izveidē.

Jaunums!!: Pērs Ēvinds Svīnhūvuds un Karls Gustavs Mannerheims · Redzēt vairāk »

Kiesti Kallio

Kiesti Kallio (Kyösti Kallio; dzimis Gustavs Kalliokangass (Gustaf Kalliokangas), miris) bija ceturtais Somijas prezidents (no 1937. līdz 1940. gadam).

Jaunums!!: Pērs Ēvinds Svīnhūvuds un Kiesti Kallio · Redzēt vairāk »

Oskari Tokoi

Anti Oskari Tokoi (Antti Oskari Tokoi, agrākais uzvārds Hirvi; dzimis 1873. gada 15. maijā, miris 1963. gada 4. aprīlī) bija somu politiķis no Somijas sociāldemokrātiskās partijas.

Jaunums!!: Pērs Ēvinds Svīnhūvuds un Oskari Tokoi · Redzēt vairāk »

Pāsikivi senāts

Pāsikivi senāts bija otrā neatkarīgās Somijas valdība.

Jaunums!!: Pērs Ēvinds Svīnhūvuds un Pāsikivi senāts · Redzēt vairāk »

Seteles senāts

Seteles senāts bija Somijas lielhercogistes Senāts (valdība), kas darbojās no 1917.

Jaunums!!: Pērs Ēvinds Svīnhūvuds un Seteles senāts · Redzēt vairāk »

Somijas karaliste

Somijas karaliste bija Somijas valsts pārvaldes forma 1918.

Jaunums!!: Pērs Ēvinds Svīnhūvuds un Somijas karaliste · Redzēt vairāk »

Somijas pilsoņu karš

Somijas pilsoņu karš bija pilsoņu karš Somijā 1918.

Jaunums!!: Pērs Ēvinds Svīnhūvuds un Somijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Somijas premjerministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Somijas premjerministri jeb valdības vadītāji kopš 1917.

Jaunums!!: Pērs Ēvinds Svīnhūvuds un Somijas premjerministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Somijas prezidents

Somijas Republikas prezidents ir Somijas valsts vadītājs.

Jaunums!!: Pērs Ēvinds Svīnhūvuds un Somijas prezidents · Redzēt vairāk »

Somijas prezidentu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkoptoti Somijas prezidenti jeb valsts vadītāji, kopš 1919.

Jaunums!!: Pērs Ēvinds Svīnhūvuds un Somijas prezidentu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Somijas senāts

Somijas senāts (bija Somijas lielhercogistes (no 1816. līdz 1917. gadam) un neatkarīgās Somijas (no 1917. līdz 1918. gadam) varas institūcija, kas pildīja valdības un augstākās tiesas funkcijas. Helsinkos 1809. gadā Somijas teritorija no Zviedrijas nonāca Krievijas pakļautībā. 1809. gadā uz dažiem mēnešiem tika sasaukts kārtu parlaments Borgo landtāgs, kas apstiprināja Somijas lielhercogistes autonomiju Krievijas sastāvā. 1811. gada 6. augustā izveidota Imperatoriskā pārvaldības padome. Tā 1816. gada 9. februārī pārveidota par Imperatorisko (Ķeizarisko) Somijas senātu. Senāta priekšsēdētājs bija imperatora ieceltais Somijas ģenerālgubernators. Senāta locekļi bija pakļauti tikai imperatoram. Senāts bija sadalīts ekonomiskajā departamentā un tiesas departamentā. 1822. gadā katram departamentam izveidots vicepriekšsēdētāja amats, kuru ieņēma Somijas pavalstnieks. Ekonomiskajā departamentā bija deviņas ekspedīcijas (ministrijas): tieslietu, civilā (iekšlietu), finanšu, kameras (valsts īpašums un kontrole), milicijas (militārā), garīgā (reliģiskās lietas un izglītība), lauksaimniecības, satiksmes, tirdzniecības un rūpniecības. Ekspedīcijas priekšnieku iecēla imperators no ekonomiskā departamenta locekļiem. Tiesas departaments bija augstākā tiesu institūcija un uzraudzīja taisnīgumu lielkņazistē. Kopš 1858. gada Senāta locekļus sāka saukt par senatoriem. Līdz 1863. gadam, kad ne reizi netika sasaukts Somijas ladtāgs, Senāts aktīvi piedalījās Somijas likumdošanas veidošanā, kaut arī formāli tam bija tiesības tikai ierosināt likumprojektus. Senāta ierosināto likumprojektu pēc imperatora apstiprināšanas vajadzētu nodot apspriešanai ladtāgam. Tā kā ladtāgs netika sasaukts, tad pēc tam, kad likumprojektu apstiprināja imperators, tas uzreiz ieguva likuma statusu. Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas, kad Krievijā tika gāzts cars, 20. martā Pagaidu valdība izdeva manifestu, kas Somijai atgrieza visas agrākās autonomijas tiesības. Tika apsolīts sasaukt jaunu parlamentu un veikt plašas likumdošanas izmaiņas. 1916. gadā ievēlētais parlaments, kurā vairākumu bija ieguvusi Sociāldemokrātiskā partija, 1917. gada 26. martā izveidoja jaunu Senātu. Vietas tajā uz pusēm dalīja sociāldemokrāti un buržuāziskās partijas. Valdības nosaukumā tika izņemts vārds "Imperatoriskais". Ekonomiskā departamenta vicepriekšsēdētājs kļuva par Somijas Senāta priekšsēdētāju. Tokoi senāts nespēja atrisināt pieaugušā bezdarba, inflācija un pārtikas trūkuma problēmas. Pēc iedzīvotāju uzbrukumiem pārtikas noliktavām augustā atkāpās sociāldemokrāti, Senātā atstājot tikai buržuāziskās partijas. 8. septembrī Krievijas Pagaidu valdība no atlikušajiem Senāta locekļiem apstiprināja jaunu Senāta sastāvu Ēmila Nestora Seteles vadībā. 1917. gada 27. novembrī izveidots Senāts ar konservatīvi noskaņoto Pēru Ēvindu Svīnhūvudu vadībā. Šī valdība 1917. gada 4. decembrī pieņēma Somijas neatkarības deklarāciju, kuru parlaments apstiprināja 6. decembrī. Pilsoņu kara laikā Helsinkus ieņēma Sarkanā gvarde, bet Senāta locekļiem izdevās izbēgt no pilsētas. Valdība no 1918. gada 29. janvāra līdz 3. maijam darbojās Vāsā, kad tika saukta arī par Vāsas senātu. 1918. gada 27. maijā Pērs Ēvinds Svīnhūvuds nolika Senāta priekšsēdētāja pilnvaras, jo 18. maijā viņš bija ievēlēts par Somijas reģentu. Lielākā daļa Svīnhūvuda senāta locekļu turpināja darboties Pāsikivi senātā. 1918. gada novembrī, pēc Vācijas sakāves Pirmajā pasaules karā, parlaments pieņēma republikas valsts pārvaldes formu. 1918. gada 27. novembrī Senāts tika izformēts; tā ekonomiskais departaments pārveidots par Somijas Valsts Padomi (ministru kabinetu), bet tiesas departaments kļuva par Augstāko tiesu un Augstāko administratīvo tiesu.

Jaunums!!: Pērs Ēvinds Svīnhūvuds un Somijas senāts · Redzēt vairāk »

Somijas vēstures hronoloģija

Leģendārais Somijas pirmais bīskaps Indriķis stāv uz uzvarētā somu pagāna (ap 1450. gadu tapis attēls). Somija Zviedrijas karalistes sastāvā Padomju Krievijas valdības deklarācija par Somijas neatkarības atzīšanu (1918. gada 4. janvārī). Somijas pilsoņu kara laikā (1918. gada februārī). Otrā pasaules kara laikā (1942. gadā). Somijas vēstures hronoloģija aptver Somijas vēstures laika posmu no Somijas krusta kariem 12.—13.

Jaunums!!: Pērs Ēvinds Svīnhūvuds un Somijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Svīnhūvuda senāts

Svīnhūvuda senāts 1917. gada 27. novembrī Svīnhūvuda senāts bija pirmā neatkarīgās Somijas valdība.

Jaunums!!: Pērs Ēvinds Svīnhūvuds un Svīnhūvuda senāts · Redzēt vairāk »

Vihtori Kosola

Vihtori Kosola Vihtori Kosola (somu: Vihtori Kosola; dzimis 1884. gada 10. jūlijā, miris 1936. gada 14. decembrī, Lapuā, Somija) bija somu politiķis, Lapua kustības dibinātājs un vadītājs, vēlāk Patriotiskās tautas kustības priekšsēdētājs.

Jaunums!!: Pērs Ēvinds Svīnhūvuds un Vihtori Kosola · Redzēt vairāk »

15. decembris

15.

Jaunums!!: Pērs Ēvinds Svīnhūvuds un 15. decembris · Redzēt vairāk »

1861. gads

1861.

Jaunums!!: Pērs Ēvinds Svīnhūvuds un 1861. gads · Redzēt vairāk »

1944. gads

1944.

Jaunums!!: Pērs Ēvinds Svīnhūvuds un 1944. gads · Redzēt vairāk »

29. februāris

29.

Jaunums!!: Pērs Ēvinds Svīnhūvuds un 29. februāris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Pehr Evind Svinhufvud, Pērs Evinds Svinhufvuds, Pērs Svinhuvuds, Pērs Svīnhūvuds, Svinhufvud, Svīnhūvuds.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »