Ātrāk nekā pārlūku!
42 attiecības: Anna I, Austrumprūsija, Šlēsviga (zeme), Bīronu dzimta, Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena, Burhards Kristofs fon Minihs, Džordžs Brauns, Elizabete Petrovna, Ernsts Johans Bīrons, Gaujienas muiža, Grigorijs Potjomkins, Gvarde (Krievija), Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens, Holšteina, Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija, Ivans VI Romanovs, Jemeļjans Pugačovs, Johans Hermanis Lestoks, Katrīna II Lielā, Krievijas Impērija, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Livonijas hercogi, Lomonosova, Nikolajs Frīdrihs fon Korfs, Nikolajs Repņins, Pāvils I Romanovs, Pēteris, Pēteris (personvārds), Pēteris Bīrons, Pēteris I, Pugačova vadītā sacelšanās, Romanovs, Romanovu dinastija, Septiņgadu karš, Svētā Romas impērija, Valmiermuižas kungu māja, 1728. gads, 1762. gads, 21. februāris, 27. Ekrāna aktieru ģildes balva, 78. Zelta globusa balva, 79. Zelta globusa balva.
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Jaunums!!: Pēteris III un Anna I · Redzēt vairāk »
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Jaunums!!: Pēteris III un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »
Šlēsviga (zeme)
Šlēsvigas ģerbonis. Starp Dāniju un Vāciju sadalītā Šlēsvigas zeme mūsdienu kartē. Šlēsviga ir vēsturiska zeme, kas mūsdienās atrodas Dānijas (ziemeļdaļa, saukta Dienvidjitlande) un Vācijas (dienviddaļa) teritorijā, veidojot daļu no Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes.
Jaunums!!: Pēteris III un Šlēsviga (zeme) · Redzēt vairāk »
Bīronu dzimta
hercogs Kārlis. Kurzemes un Zemgales hercogu Bīronu ģerbonis. Bīronu dzimta ir vācbaltiešu muižnieku dzimta, no kuras nākuši divi Bīronu dinastijas hercogi Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī.
Jaunums!!: Pēteris III un Bīronu dzimta · Redzēt vairāk »
Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena
Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena (1703—1782) bija Kurzemes un Zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona sieva.
Jaunums!!: Pēteris III un Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena · Redzēt vairāk »
Burhards Kristofs fon Minihs
Burhards Kristofs fon Minihs Burhards Kristofs fon Minihs (1683-1767) bija vācu izcelsmes Krievijas Impērijas ģenerālfeldmaršals (1732) ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs (1728).
Jaunums!!: Pēteris III un Burhards Kristofs fon Minihs · Redzēt vairāk »
Džordžs Brauns
Džordžs Brauns Džordžs Brauns, arī Georgs fon Brauns (1698-1792) bija īru izcelsmes virsnieks, kas ķeizarienes Annas valdīšanas periodā pārgāja Krievijas Impērijas dienestā, paaugstināts par ģenerāli anšefu (general en chef) Septiņgadu kara laikā.
Jaunums!!: Pēteris III un Džordžs Brauns · Redzēt vairāk »
Elizabete Petrovna
Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.
Jaunums!!: Pēteris III un Elizabete Petrovna · Redzēt vairāk »
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Jaunums!!: Pēteris III un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »
Gaujienas muiža
Gaujienas muižas kungu mājas fasāde ar sešu kolonnu portiku Gaujienas pilsmuižas kungu māja atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagasta centrā Gaujienā.
Jaunums!!: Pēteris III un Gaujienas muiža · Redzēt vairāk »
Grigorijs Potjomkins
Grigorijs Potjomkins, no 1787.
Jaunums!!: Pēteris III un Grigorijs Potjomkins · Redzēt vairāk »
Gvarde (Krievija)
Preobraženskas gvardes pulka kereivja krūšu nozīme Izmailovskas gvardes pulka kareivja krūšu nozīme Gvarde (no) bija elitāra izlases karaspēka vienība.
Jaunums!!: Pēteris III un Gvarde (Krievija) · Redzēt vairāk »
Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens
Minhauzena laulības Pernigeles (Liepupes) baznīcā (Agris Liepiņš, 1995). Minhauzena cīņa ar trako suni kažokā (Pols Gustavs Dorē, 1862). Filmas plakāts (1988). Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens (dzimis, miris) bija vācu muižnieks, kuram piedēvē grāmatā "Barona fon Minhauzena brīnišķīgie ceļojumi un piedzīvojumi uz ūdens un uz sauszemes" (1786) apkopotos melu stāstus.
Jaunums!!: Pēteris III un Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens · Redzēt vairāk »
Holšteina
Holšteinas ģerbonis. Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes kartē. Holšteina ir vēsturiska zeme mūsdienu Vācijas ziemeļdaļā, daļa no Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes uz dienvidiem no Eideres upes.
Jaunums!!: Pēteris III un Holšteina · Redzēt vairāk »
Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija
Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastijas ģerbonis Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija Krievijas impērijas valdnieku dinastija, kas valdīja no 1761.
Jaunums!!: Pēteris III un Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija · Redzēt vairāk »
Ivans VI Romanovs
Ivans VI Romanovs (dzimis, miris), arī Joans VI, bija formālais Krievijas imperators reģenta Kurzemes hercoga Bīrona, vēlāk viņa mātes Annas II valdīšanas laikā (1740-1741).
Jaunums!!: Pēteris III un Ivans VI Romanovs · Redzēt vairāk »
Jemeļjans Pugačovs
Jemeļjans Pugačovs (dzimis 1742. gadā, miris) bija Donas kazaks, 1773./1775.
Jaunums!!: Pēteris III un Jemeļjans Pugačovs · Redzēt vairāk »
Johans Hermanis Lestoks
Johans Hermanis Lestoks (1692-1767) vai grāfs Žans Armāns de Lestoks bija franču hugenotu izcelsmes mūsdienu Vācijā dzimis Krievijas impērijas galminieks un dēkainis, kas slavens sakarā ar piedalīšanos 1741.
Jaunums!!: Pēteris III un Johans Hermanis Lestoks · Redzēt vairāk »
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Jaunums!!: Pēteris III un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Pēteris III un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Jaunums!!: Pēteris III un Krievijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Livonijas hercogi
Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.
Jaunums!!: Pēteris III un Livonijas hercogi · Redzēt vairāk »
Lomonosova
Lomonosova ir pilsēta Krievijā Somu līča krastā.
Jaunums!!: Pēteris III un Lomonosova · Redzēt vairāk »
Nikolajs Frīdrihs fon Korfs
Nikolajs Frīdrihs fon Korfs (1710—1766) bija Kurzemes muižnieks, Krievijas Impērijas armijas ģenerālis (general en chef), diplomāts, krievu okupētās Austrumprūsijas gubernators (1758-1760), Pēterburgas policijas priekšnieks (Генерал-полицмейстер, 1761-1762).
Jaunums!!: Pēteris III un Nikolajs Frīdrihs fon Korfs · Redzēt vairāk »
Nikolajs Repņins
Nikolajs Repņins (1734—1801) bija Krievijas impērijas ģenerālfeldmaršals, diplomāts un ierēdnis.
Jaunums!!: Pēteris III un Nikolajs Repņins · Redzēt vairāk »
Pāvils I Romanovs
Pāvils I (dzimis, nogalināts) bija Krievijas Impērijas imperators no 1796.
Jaunums!!: Pēteris III un Pāvils I Romanovs · Redzēt vairāk »
Pēteris
Pēteris var būt.
Jaunums!!: Pēteris III un Pēteris · Redzēt vairāk »
Pēteris (personvārds)
Pēteris ir tradicionāls vīriešu personvārds daudzām tautām.
Jaunums!!: Pēteris III un Pēteris (personvārds) · Redzēt vairāk »
Pēteris Bīrons
Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.
Jaunums!!: Pēteris III un Pēteris Bīrons · Redzēt vairāk »
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Jaunums!!: Pēteris III un Pēteris I · Redzēt vairāk »
Pugačova vadītā sacelšanās
Pugačova sacelšanās, arī Pugačova dumpis (Пугачёвский бунт), Zemnieku karš Jemeļjana Pugačova vadībā (Крестьянская война под предводительством Емельяна Пугачёва) vai Pugačovščina (Пугачёвщина), bija Žajikas kazaku aizsākta sacelšanās, kas no nemieriem 1773.
Jaunums!!: Pēteris III un Pugačova vadītā sacelšanās · Redzēt vairāk »
Romanovs
Romanovs ir slāvu uzvārds, kas veidots no vārda "Romans" (Роман).
Jaunums!!: Pēteris III un Romanovs · Redzēt vairāk »
Romanovu dinastija
Romanovu dinastija, vēlāk Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija valdnieku dinastija, kas valdīja Krievijas teritorijā (Krievijas cariste, Krievijas impērija) laikā no 1613.
Jaunums!!: Pēteris III un Romanovu dinastija · Redzēt vairāk »
Septiņgadu karš
Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.
Jaunums!!: Pēteris III un Septiņgadu karš · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Pēteris III un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Valmiermuižas kungu māja
Valmiermuižas kungu māja (20. gadsimta sākuma atklātne). Valmiermuižas kopskats (20. gadsimta sākuma atklātne). Mūsdienās saglabājusies vienīgi priekšplānā esošā saimniecības ēka un viens no pils torņiem. Lielkņazs Vladimirs Romanovs ar ģimeni pie Valmiermuižas kungu mājas. Valmiermuižas kungu māja jeb Valmiermuižas pils, jeb Valmieras muiža bija muižas ēka mūsdienu Valmieras novada Valmiermuižā Dzirnavu ielā 2.
Jaunums!!: Pēteris III un Valmiermuižas kungu māja · Redzēt vairāk »
1728. gads
1728.
Jaunums!!: Pēteris III un 1728. gads · Redzēt vairāk »
1762. gads
1762.
Jaunums!!: Pēteris III un 1762. gads · Redzēt vairāk »
21. februāris
21.
Jaunums!!: Pēteris III un 21. februāris · Redzēt vairāk »
27. Ekrāna aktieru ģildes balva
27.
Jaunums!!: Pēteris III un 27. Ekrāna aktieru ģildes balva · Redzēt vairāk »
78. Zelta globusa balva
78.
Jaunums!!: Pēteris III un 78. Zelta globusa balva · Redzēt vairāk »
79. Zelta globusa balva
79.
Jaunums!!: Pēteris III un 79. Zelta globusa balva · Redzēt vairāk »
