Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Rīgas Latviešu biedrība

Indekss Rīgas Latviešu biedrība

Rīgas Latviešu biedrības karogs Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.

160 attiecības: Akadēmiskā vienība "Austrums", Aleksandrs Gubens, Aleksandrs Vēbers, Alfrēds Bīlmanis, Andrejs Krastkalns, Andrejs Stūris, Andrievs Niedra, Andris Kolbergs, Anglicisms, Ansis Lerhis-Puškaitis, Arturs Bērziņš (rakstnieks), Arveds Švābe, Arveds Bergs, Atsevišķā studentu rota, Augusts Bīlenšteins, Augusts Deglavs, Augusts Dombrovskis, Aurēlijs Zēbergs, Ādams Ārgals, Ādolfs Alunāns, Ārijs Šķepasts, Baltijas Vēstnesis, Baumaņu Kārlis, Bellevue, Bernhards Dīriķis, Biruta Skujeniece, Cītara, Centrs (Rīga), Daugavas zvejnieku dziesma, Dālderis (komercbanka), Dienas Lapa, Dievs, svētī Latviju, Dziesmu un Deju svētki "Rīgai 800", Eižens Laube, Emanuels Grinbergs, Ernests Dinsbergs, Ernests Pole, Ernests Vīgners, Francis Kemps, Frīdrihs Grosvalds, Frīdrihs Ozoliņš, Frīdrihs Veinbergs, Fricis Brīvzemnieks, Gada vārds Latvijā, Garlībs Merķelis, I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, Imperial viesnīca Rīgā, Indriķis Laube, ..., Ingmārs Čaklais, IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki, IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Janis Rozentāls, Jaunais Rīgas latviešu teātris, Jaunā konservatīvā partija, Jaunlatvieši, Jānis Endzelīns, Jānis Frīdrihs Baumanis, Jānis Gavenas, Jānis Graudonis, Jānis Krēsliņš (mākslinieks), Jānis Kreicbergs (jurists), Jānis Kušķis, Jānis Mediņš, Jānis Misiņš, Jānis Purgalis, Jānis Zariņš (režisors), Jānis Zālītis, Jāzeps Mediņš, Jēkabs Dravnieks, Jēkabs Velme, Jēkabs Voldemārs Timma, Jelgavas Latviešu biedrība, Johans Valters, Juris Plāķis, Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers, Kārlis Morics Lejiņš, Kārlis Ozoliņš (jurists), Kārlis Padegs, Konstantīns Pēkšēns, Konversācijas vārdnīca (1903—1921), Krišjānis Ķergalvis, Krišjānis Kalniņš, Kristaps Bergs, Latviešu valoda, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Centrālās padomes memorands, Latvijas enciklopēdijas, Latvijas Komponistu savienība, Latvijas Nacionālais teātris, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Latvijas nosaukums, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas vēsture, Latviski lai atskan dziesmas, Latvju kareivju nacionālā savienība, Lettonia, Lizete Iesmiņa-Mihelsone, Ludvigs Adamovičs, Ludvigs Kundziņš, Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss, Malvīne Vīgnere-Grīnberga, Martina, Maskavas latviešu lasāmie vakari, Matīss Kaudzīte, Matīss Siliņš, Māteru Juris, Mērija Grīnberga, Merķeļa iela (Rīga), Miķelis Bružis, Mikus Skruzītis, Nikolajs Manaseins, Oskars Šepskis, Pavasaru Jānis, Pēteris Šmits, Pēteris Šnore, Pēteris Laķis, Pēteris Ozoliņš (režisors), Pēteris Pauls Jozuus, Pēteris Pētersons, Pēteris Vilkaste, Rūdolfs Bērziņš, Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija, Rīgas Šaha biedrība, Rīgas Latviešu teātris, Rīgas vēstures hronoloģija, Rihards Tomsons, Ringolds Kalnings, Saule (dievība), Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, Spēlmaņu nakts 1997, Sunākste, Sunākstes baznīca, Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari, Tēvijas dziesma, Teodors Vankins, Teodors Zeiferts, Treknie gadi, Trimpula (Kā Daugava vaida), Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība), V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Valdis Rūmnieks, Vensku Edvarts, VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Vidrižu pagasts, VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Vilhelms Bergmanis, Vilis Olavs, Vineta Poriņa, Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, Voldemārs Zālītis, XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, Zigfrīds Anna Meierovics, 1889. gads Latvijā, 1890. gads Latvijā, 19. gadsimts, 1905. gada revolūcija Latvijā. Izvērst indekss (110 vairāk) »

Akadēmiskā vienība "Austrums"

Akadēmiskā vienība "Austrums" ir latviešu akadēmiska mūža organizācija, kas vieno sabiedriskus studentus un augstskolu pabeigušos biedrus.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Akadēmiskā vienība "Austrums" · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Gubens

T. Ūdris Aleksandrs Gubens (1879-1952) bija latviešu jurists, Senāta loceklis.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Aleksandrs Gubens · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Vēbers

Aleksandrs Vēbers, dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes latviešu žurnālists, advokāts, sabiedrisks darbinieks un spiestuves īpašnieks. Publicējies arī ar pseidonīmiem Varaidošu Zanderis, Vēberu Zanders. Piecpadsmit gadus (no 1879.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Aleksandrs Vēbers · Redzēt vairāk »

Alfrēds Bīlmanis

Alfrēds Jāzeps Kristaps Bīlmanis (dzimis 1887. gada 2. februārī Rīgā, miris 1948. gada 26. jūlijā Delavērā) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, publicists un diplomāts.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Alfrēds Bīlmanis · Redzēt vairāk »

Andrejs Krastkalns

Andrejs Krastkalns (—) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Andrejs Krastkalns · Redzēt vairāk »

Andrejs Stūris

Andrejs Stūris (1895-1915) bija latviešu strēlnieks, viens no trīs pirmajiem kritušajiem strēlniekiem un pirmajiem, kas tika apglabāti Rīgas Brāļu kaposLatviešu strēlnieki, Rīga: 1939, 1.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Andrejs Stūris · Redzēt vairāk »

Andrievs Niedra

Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Andrievs Niedra · Redzēt vairāk »

Andris Kolbergs

Andris Kolbergs (dzimis Jūrmalā) ir latviešu rakstnieks un scenārists, detektīvžanra romānu autors.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Andris Kolbergs · Redzēt vairāk »

Anglicisms

Jura Baldunčika grāmatas „Anglicismi latviešu valodā” vāks Anglicisms jeb anglisms ir aizguvums no angļu valodas kādā citā valodā.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Anglicisms · Redzēt vairāk »

Ansis Lerhis-Puškaitis

Ansis Lerhis-Puškaitis, īstajā vārdā Anss Lerhis (dzimis Talsu pagasta "Cīruļos", miris Džūkstē), bija latviešu rakstnieks un folklorists.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Ansis Lerhis-Puškaitis · Redzēt vairāk »

Arturs Bērziņš (rakstnieks)

Arturs Bērziņš (1882-1962) bija latviešu publicists, teātra vēsturnieks un kritiķis.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Arturs Bērziņš (rakstnieks) · Redzēt vairāk »

Arveds Švābe

Arveds Švābe ( —) bija latviešu jurists, literāts un vēsturnieks.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Arveds Švābe · Redzēt vairāk »

Arveds Bergs

Kārlis Kristaps Arveds Bergs (1875-1941) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Arveds Bergs · Redzēt vairāk »

Atsevišķā studentu rota

Latviešu atsevišķā rota, literatūrā biežāk dēvēta par Atsevišķo studentu rotu (pēc 1919. gada 21. marta: 3. Atsevišķā bataljona 1. rota) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, kas piedalījās Latvijas Brīvības cīņās 1919.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Atsevišķā studentu rota · Redzēt vairāk »

Augusts Bīlenšteins

Augusts Bīlenšteins ( —) bija vācbaltiešu cilmes luterāņu mācītājs, valodnieks.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Augusts Bīlenšteins · Redzēt vairāk »

Augusts Deglavs

Augusts Deglavs (—) bija latviešu rakstnieks, preses darbinieks, grāmatizdevējs un tirgotājs.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Augusts Deglavs · Redzēt vairāk »

Augusts Dombrovskis

Augusts Nikolajs Dombrovskis (dzimis, miris) bija latviešu rūpnieks un mecenāts.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Augusts Dombrovskis · Redzēt vairāk »

Aurēlijs Zēbergs

Latvijas Zvērinātu advokātu padome 1938. gadā. Pirmajā rindā no kreisās: Heinrihs Rūsis, padomes vicepriekšsēdētājs Voldemārs Minkevičs, padomes priekšsēdētājs Aurēlijs Zēbergs, padomes sekretārs Pēteris Eglītis, padomes sekretārs Jūlijs Šmits, otrā rindā no kreisās: Vilis Holcmanis, Bruno Nolteins, Viktors Kosteničs, Pauls Mincs. Aurēlijs Zēbergs (1879–1940) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Aurēlijs Zēbergs · Redzēt vairāk »

Ādams Ārgals

Ādams Ārgals (dzimis, miris) bija latviešu skolotājs un sabiedrisks darbinieks, Latviešu dziesmusvētku biedrības priekšsēdētāja biedrs, Dziesmusvētku veterāns, piedalījies vairākos dziesmusvētkos gan kā diriģents, gan organizators.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Ādams Ārgals · Redzēt vairāk »

Ādolfs Alunāns

Ādolfs Alunāns (vecajā ortogrāfijā: Adolf Allunan; dzimis, miris) bija latviešu aktieris, režisors un dramaturgs, tiek saukts par "latviešu teātra tēvu".

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Ādolfs Alunāns · Redzēt vairāk »

Ārijs Šķepasts

Ārijs Šķepasts (dzimis 1961. gadā), ir diriģents, komponists, XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku virsdiriģents.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Ārijs Šķepasts · Redzēt vairāk »

Baltijas Vēstnesis

Baltijas Vēstnesis (vecajā ortogrāfijā: Baltijas Wehstnesis) bija politisks, sabiedrisks un literārs Baltijas provinču, vēlāk Latvijas dienas laikraksts latviešu valodā.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Baltijas Vēstnesis · Redzēt vairāk »

Baumaņu Kārlis

Baumaņu Kārlis jeb Kārlis Baumanis ( —), pseidonīms Ako, bija skolotājs un jaunlatviešu sabiedriskās kustības darbinieks, viens no pirmajiem latviešu komponistiem un latviešu profesionālās mūzikas pamatlicējiem, satīriskā izdevuma "Dunduri" līdzstrādnieks, dramaturgs un dzejnieks.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Baumaņu Kārlis · Redzēt vairāk »

Bellevue

Viesnīca plūdu laikā. 1931. g. “Bellevue” bija viena no viesnīcām Jēkabpilī un atradās Daugavas kreisajā pusē, upes krastā, iepretim pārceltuves vietai.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Bellevue · Redzēt vairāk »

Bernhards Dīriķis

Bernhards Dīriķis (dzimis, miris) bija latviešu žurnālists, sabiedrisks darbinieks, jaunlatviešu kustības dalībnieks.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Bernhards Dīriķis · Redzēt vairāk »

Biruta Skujeniece

Biruta Skujeniece (dzimusi Jelgavā, mirusi Jūrmalā) bija latviešu aktrise un dzejniece.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Biruta Skujeniece · Redzēt vairāk »

Cītara

Cītara, cītars jeb citera, vecajā ortogrāfijā — zitera (no, kithāra), ir plakans daudzstīgu mūzikas instruments.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Cītara · Redzēt vairāk »

Centrs (Rīga)

Centrs ir Rīgas pilsētas apkaime.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Centrs (Rīga) · Redzēt vairāk »

Daugavas zvejnieku dziesma

Ādama Ores "Daugaviņa, māmuliņa. Dziesmas un šlaģeri" vāks (1923). Daugavas zvejnieku dziesma ir latviešu kora dziesma ar Friča Brīvzemnieka vārdiem, kuras Baumaņu Kārļa versija pirmo reizi atskaņota 1873.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Daugavas zvejnieku dziesma · Redzēt vairāk »

Dālderis (komercbanka)

Akciju sabiedrība «Akciju komercbanka Dālderis» bija Latvijas banka.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Dālderis (komercbanka) · Redzēt vairāk »

Dienas Lapa

Dienas Lapa bija dienas laikraksts, kas tika izdots Rīgā XIX gs.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Dienas Lapa · Redzēt vairāk »

Dievs, svētī Latviju

Viesturdārzā „Dievs, svētī Latviju” ir Latvijas Republikas valsts himna, kuras vārdu un mūzikas autors ir Baumaņu Kārlis (1835—1905).

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Dievs, svētī Latviju · Redzēt vairāk »

Dziesmu un Deju svētki "Rīgai 800"

Dziesmu un deju svētki Rīgai 800 bija viens no galvenajiem 2001.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Dziesmu un Deju svētki "Rīgai 800" · Redzēt vairāk »

Eižens Laube

Eižens Laube (dzimis Rīgā, miris Portlendā) bija vācbaltu cilmes latviešu arhitekts un arhitektūras profesors, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Eižens Laube · Redzēt vairāk »

Emanuels Grinbergs

Emanuels Grinbergs (pats sākotnēji parakstījies kā Emanuels Grünbergs), pilnā vārdā Emanuels Donats Frīdrihs Jānis Grinbergs (dzimis, miris), bija latviešu matemātiķis, grafu teorijas skolas izveidotājs Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Emanuels Grinbergs · Redzēt vairāk »

Ernests Dinsbergs

Ernests Dinsbergs, arī Ernests Dinsberģis (vecajā ortogrāfijā: Dünsberga Ernsts, dzimis, miris) bija latviešu skolotājs, dzejnieks un publicists, apmēram 100 dažāda satura grāmatu autors, sastādītājs un tulkotājs, aptverot visas rakstniecības un dažas zinātnes nozares (etnogrāfiju, vēsturi, ģeogrāfiju, poētiku).

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Ernests Dinsbergs · Redzēt vairāk »

Ernests Pole

Ernests Pole (1872-1914) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Ernests Pole · Redzēt vairāk »

Ernests Vīgners

Ernests Vīgners (dzimis, miris) bija Latvijas koru un orķestru diriģents, komponists un folkloras vācējs.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Ernests Vīgners · Redzēt vairāk »

Francis Kemps

Francis Kemps (dzimis Makašēnu pagasta Sprūževas ciemā, miris Tomskas apgabalā) bija latviešu un latgaliešu literāts, politiķis un kultūras darbinieks.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Francis Kemps · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Grosvalds

Frīdrihs Grosvalds. J. Čakste (1906). Frīdrihs Grosvalds (1850. gada 13. decembris - 1924. gads) bija latviešu advokāts, politiķis un diplomāts.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Frīdrihs Grosvalds · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Ozoliņš

Frīdrihs Ozoliņš (—) bija Latvijas arheologs, politiķis, sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Frīdrihs Ozoliņš · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Veinbergs

Frīdrihs Veinbergs (1844—1924) bija latviešu advokāts, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Frīdrihs Veinbergs · Redzēt vairāk »

Fricis Brīvzemnieks

Fricis Brīvzemnieks, īstā vārdā Fricis Treilands (vecajā ortogrāfijā: Fr.Brihwsemneeks-Treuland, dzimis, miris) bija latviešu folklorists, jaunlatvietis, publicists, dzejnieks, tulkotājs.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Fricis Brīvzemnieks · Redzēt vairāk »

Gada vārds Latvijā

Gada vārds Latvijā ir Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas kopā ar Latvijas Rakstnieku savienību un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju rīkota anketēšana par gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu latviešu valodā.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Gada vārds Latvijā · Redzēt vairāk »

Garlībs Merķelis

Garlībs Helvigs Merķelis (1769. — 1850.) bija vācbaltiešu rakstnieks un publicists, viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Garlībs Merķelis · Redzēt vairāk »

I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Pirmajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1873). Svinīgais gājiens no Rīgas Latviešu biedrības. Dikļu vīru koris (dibināts 1864. gadā) Pirmajos vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos. Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki · Redzēt vairāk »

II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Otro dziesmu svētku plakāts. Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki notika no 1880.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki · Redzēt vairāk »

III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Trešajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1888). Latviešu trešie vispārīgie dziedāšanas svētki notika no 1888. gada 18. līdz Rīgas esplanādē.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki · Redzēt vairāk »

Imperial viesnīca Rīgā

Imperial viesnīca Rīgā ir ēka Brīvības bulvārī 21, to projektējis arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis, kas ir pirmais akadēmiski izglītotais arhitekts – latvietis.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Imperial viesnīca Rīgā · Redzēt vairāk »

Indriķis Laube

Indriķis Laube (dzimis 1841. gada maijā Durbē, miris Rīgā), arī Heinrihs Laube, Laubes Indriķis, bija vācbaltiešu rakstnieks, literatūrkritiķis, žurnālists, tulkotājs.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Indriķis Laube · Redzēt vairāk »

Ingmārs Čaklais

Ingmārs Čaklais (dzimis Rīgā) ir latviešu režisors, pedagogs, sabiedrisko attiecību speciālists, jurists un politiķis, bijis 10. un 11. Saeimas deputāts, pārstāv partiju "Vienotība".

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Ingmārs Čaklais · Redzēt vairāk »

IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki

IV Vispārīgo latviešu dziesmu un mūzikas svētku plakāts. IV Vispārīgie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki notika 1895. gada 15.—18.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki · Redzēt vairāk »

IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Devīto latviešu dziesmu svētku plakāts (Raimonds Šiško, 1938). Devītie latviešu dziesmu svētki notika Rīgā no 1938. gada 16.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki · Redzēt vairāk »

Janis Rozentāls

Janis Rozentāls (dzimis Saldus pagastā; miris Helsinkos, Somijā) bija latviešu gleznotājs.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Janis Rozentāls · Redzēt vairāk »

Jaunais Rīgas latviešu teātris

Jaunais Rīgas latviešu teātris (JRLT) bija profesionāls latviešu teātris tagadējā Lāčplēša ielā 25, Rīgā.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Jaunais Rīgas latviešu teātris · Redzēt vairāk »

Jaunā konservatīvā partija

Jaunā konservatīvā partija ir konservatīva politiskā partija Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Jaunā konservatīvā partija · Redzēt vairāk »

Jaunlatvieši

Kustības galvenais ierosinātājs - Krišjānis Valdemārs (ap 1880). Rīgas Latviešu biedrības karogs. Jaunlatvieši ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļiem, kas darbojās 19. gadsimta 50.—80.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Jaunlatvieši · Redzēt vairāk »

Jānis Endzelīns

Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Endzelīns · Redzēt vairāk »

Jānis Frīdrihs Baumanis

Jānis Frīdrihs Baumanis (dzimis, miris) bija pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Frīdrihs Baumanis · Redzēt vairāk »

Jānis Gavenas

Jānis Gavenas (minēts arī kā Ivans Gavenas) (1895-1915) bija lietuviešu izcelsmes latviešu strēlnieks, viens no trīs pirmajiem kritušajiem strēlniekiem un pirmajiem, kas tika apglabāti Rīgas Brāļu kaposLatviešu strēlnieki, Rīga: 1939, 1.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Gavenas · Redzēt vairāk »

Jānis Graudonis

Jānis Graudonis (1913-2005) bija latviešu vēsturnieks, arheologs un sabiedriskais darbinieks, habilitēts vēstures doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis un Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Graudonis · Redzēt vairāk »

Jānis Krēsliņš (mākslinieks)

Jānis Krēsliņš (dzimis Alsviķu muižas „Kušku” mājās, miršanas datums nav zināms) bija latviešu folklorists, etnogrāfijas vērtību vācējs, daiļkrāsotājs, mākslinieks, fotogrāfs un žurnālists.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Krēsliņš (mākslinieks) · Redzēt vairāk »

Jānis Kreicbergs (jurists)

Jānis Kreicbergs (dzimis, miris) bija latviešu jurists, sabiedrisks darbinieks un publicists.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Kreicbergs (jurists) · Redzēt vairāk »

Jānis Kušķis

Jānis Kušķis (dzimis 1930. gada 14. novembrī) ir filologs, Latvijas Universitātes lektors, biedrības Latvietis Pārstāvju sapulces priekšsēdis, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, Kārļa Mīlenbaha balvas laureāts.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Kušķis · Redzēt vairāk »

Jānis Mediņš

Jānis Mediņš (1890—1966) bija latviešu komponists un diriģents.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Mediņš · Redzēt vairāk »

Jānis Misiņš

Jānis Misiņš (dzimis Tirzas pagastā, miris Rīgā) bija latviešu bibliofils, bibliogrāfs un Latvijas zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicējs.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Misiņš · Redzēt vairāk »

Jānis Purgalis

Jānis Purgalis (—) bija Latvijas notārs un politiķis.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Purgalis · Redzēt vairāk »

Jānis Zariņš (režisors)

Jānis Zariņš (1893-1979) bija latviešu aktieris un režisors.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Zariņš (režisors) · Redzēt vairāk »

Jānis Zālītis

Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Zālītis · Redzēt vairāk »

Jāzeps Mediņš

Jāzeps Mediņš (1877—1947) bija latviešu mūzikas pedagogs, komponists un diriģents.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Jāzeps Mediņš · Redzēt vairāk »

Jēkabs Dravnieks

Jēkabs Dravnieks, arī Jēkabs Draviņ-Dravnieks (1858-1927) bija latviešu skolotājs, enciklopēdists, grāmatizdevējs un leksikogrāfs.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Jēkabs Dravnieks · Redzēt vairāk »

Jēkabs Velme

Jēkabs Velme (1855—1928) bija latviešu pedagogs un valodnieks.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Jēkabs Velme · Redzēt vairāk »

Jēkabs Voldemārs Timma

Jēkabs Voldemārs Timma (1896-1915) bija latviešu strēlnieks, viens no trīs pirmajiem kritušajiem strēlniekiem un pirmajiem, kas tika apglabāti Rīgas Brāļu kaposLatviešu strēlnieki, Rīga: 1936, 2.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Jēkabs Voldemārs Timma · Redzēt vairāk »

Jelgavas Latviešu biedrība

Jelgavas Latviešu biedrības nams. Jelgavas Latviešu biedrība jeb Jelgavas latviešu sadraudzības biedrība līdztekus Rīgas Latviešu biedrībai ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1880.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Jelgavas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »

Johans Valters

Johans Teodors Eižens Valters, no 1906.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Johans Valters · Redzēt vairāk »

Juris Plāķis

Juris Plāķis (1869—1942) bija latviešu skolotājs un valodnieks.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Juris Plāķis · Redzēt vairāk »

Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers

Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers, arī Kārlis Hugenberģers (Karl Friedrich Jacob Hugenberger, 1784—1860), bija Kurzemes vācbaltiešu mācītājs, dzejnieks un tulkotājs latviešu valodā, kas studiju gados stipri iespaidojās no vācu Apgaismības laikmeta dzejniekiem Gētes un Šillera.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers · Redzēt vairāk »

Kārlis Morics Lejiņš

Kārlis Morics Lejiņš (1858-1920) bija latviešu ārsts, pirmais Latviešu ārstu biedrības priekšsēdētājs (1902-1903).

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Kārlis Morics Lejiņš · Redzēt vairāk »

Kārlis Ozoliņš (jurists)

Kārlis Ozoliņš (dzimis, miris) bija latviešu advokāts, Krievijas impērijas Valsts domes I sasaukuma deputāts no Vidzemes guberņas.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Kārlis Ozoliņš (jurists) · Redzēt vairāk »

Kārlis Padegs

Kārlis Padegs (—) bija latviešu grafiķis un gleznotājs.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Kārlis Padegs · Redzēt vairāk »

Konstantīns Pēkšēns

Konstantīns Pēkšēns (dzimis Mazsalacas pagastā, miris Badkisingenē) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem, Rīgas domes loceklis (1909), Baltijas hercogistes Reģentu padomes loceklis (1918).

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Konstantīns Pēkšēns · Redzēt vairāk »

Konversācijas vārdnīca (1903—1921)

1903.—1921.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Konversācijas vārdnīca (1903—1921) · Redzēt vairāk »

Krišjānis Ķergalvis

Krišjānis Ķergalvis (1856–1936) bija mūrnieku amata meistars, viens no lielākajiem Rīgas būvuzņēmējiem un rūpniekiem.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Krišjānis Ķergalvis · Redzēt vairāk »

Krišjānis Kalniņš

Krišjānis Kalniņš (1847—1885) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Krišjānis Kalniņš · Redzēt vairāk »

Kristaps Bergs

Kristaps Bergs (1843-1907) bija latviešu būvuzņēmējs, namīpašnieks, izdevējs.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Kristaps Bergs · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Latvijas ģenerālapgabals

Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1944). Latvijas ģenerālapgabals bija nacistiskās Vācijas izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra okupētās Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas ģenerālapgabals · Redzēt vairāk »

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas atbrīvošanas karš bija karš par neatkarīgu Latvijas valsti no tās proklamēšanas 1918.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas Centrālās padomes memorands

1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstu lapa Latvijas Centrālās padomes memorands ir vēsturisks dokuments, ko Otrā pasaules kara laikā 1944.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas Centrālās padomes memorands · Redzēt vairāk »

Latvijas enciklopēdijas

Latvijas enciklopēdijas ir enciklopēdiski izdevumi, kas izdoti Latvijas teritorijā vai par Latviju kopš 18.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas enciklopēdijas · Redzēt vairāk »

Latvijas Komponistu savienība

Latvijas Komponistu savienība ir Latvijas profesionāla sabiedriska organizācija, kas apvieno Latvijā un ārvalstīs dzīvojošus un strādājošus profesionālus komponistus un muzikologus.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas Komponistu savienība · Redzēt vairāk »

Latvijas Nacionālais teātris

Latvijas Nacionālais teātris ir teātris Rīgā, Latvijā, kas dibināts 1902.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas Nacionālais teātris · Redzēt vairāk »

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs atrodas Brīvības bulvārī 32, Rīgā, Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs · Redzēt vairāk »

Latvijas nosaukums

Lettland). Latvijas nosaukums ir apzīmējums mūsdienu Latvijas Republikas teritorijai dažādos laikos.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas nosaukums · Redzēt vairāk »

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir nevalstiska, politiski neitrāla, brīvprātīga Latvijas uzņēmumu organizācija, kuras mērķis ir veidot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, apzinot un aizstāvot Latvijas uzņēmumu saimnieciskās intereses un realizējot uzņēmējdarbību veicinošus projektus.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Latviski lai atskan dziesmas

Latviski lai atskan dziesmas ir patriotiska Baumaņu Kārļa kora dziesma ar Lapas Mārtiņa vārdiem, kas atskaņota 1880.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Latviski lai atskan dziesmas · Redzēt vairāk »

Latvju kareivju nacionālā savienība

LKNS biedri atmiņas pasākumā, 1928. gada 14. novembrī Latvju kareivju nacionālā savienība (LKNS) bija Rīgā 1917.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Latvju kareivju nacionālā savienība · Redzēt vairāk »

Lettonia

Lettonia ir studentu korporācija, kas vieno dažādu akadēmisko kursu studentus un vecāka gadagājuma studijas beigušos - filistrus, sekojot nacionāliem un patriotiskiem ideāliem, un veidotu kopējos principos sakņotu savstarpēju draudzību.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Lettonia · Redzēt vairāk »

Lizete Iesmiņa-Mihelsone

Lizete Iesmiņa-Mihelsone (dzimusi, mirusi) bija latviešu dziedātāja un aktrise.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Lizete Iesmiņa-Mihelsone · Redzēt vairāk »

Ludvigs Adamovičs

Ludvigs Ernests Adamovičs (dzimis, miris) bija luterāņu mācītājs, Latvijas Republikas izglītības ministrs.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Ludvigs Adamovičs · Redzēt vairāk »

Ludvigs Kundziņš

Ludvigs Kundziņš (1855—1940) bija latviešu veterinārārsts, anatoms.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Ludvigs Kundziņš · Redzēt vairāk »

Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss

Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss (dzimis, miris) bija vācbaltiešu sabiedrisks darbinieks un Rīgas pārvaldes darbinieks, tirgotājs, Rīgas Lielās ģildes vecākais.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss · Redzēt vairāk »

Malvīne Vīgnere-Grīnberga

Malvīne Vīgnere-Grīnberga (1871–1949) bija latviešu operdziedātāja un vokālā pedagoģe.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Malvīne Vīgnere-Grīnberga · Redzēt vairāk »

Martina

Martina (līdz 1950. gadam Turčjanski Sveti Martina) ir pilsēta Slovākijas ziemeļos, Žilinas apgabala Martinas apriņķa centrs, tradicionālajā Turjecas novadā pie Vāhas upes.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Martina · Redzēt vairāk »

Maskavas latviešu lasāmie vakari

Maskavas latviešu lasāmie vakari bija sanāksmes, kurās Krišjāņa Valdemāra ierosināti, Friča Brīvzemnieka vadībā Maskavas latviešu inteliģence 19.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Maskavas latviešu lasāmie vakari · Redzēt vairāk »

Matīss Kaudzīte

Matīss Kaudzīte (vecajā ortogrāfijā: Matiß Kaudsit, 1848-1926) bija latviešu rakstnieks un skolotājs.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Matīss Kaudzīte · Redzēt vairāk »

Matīss Siliņš

Matīss Siliņš (1861—1942) bija latviešu skolotājs un etnogrāfs, pirmais kartogrāfs, kas sastādījis un izdevis kartes latviešu valodā.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Matīss Siliņš · Redzēt vairāk »

Māteru Juris

Māteru Juris jeb Juris Māters (1845—1885) bija latviešu rakstnieks un žurnālists.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Māteru Juris · Redzēt vairāk »

Mērija Grīnberga

Mērija Grīnberga (1909—1975) bija latviešu arhivāre un muzejniece.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Mērija Grīnberga · Redzēt vairāk »

Merķeļa iela (Rīga)

Merķeļa iela ir Rīgas maģistrālā iela, Centra administratīvajā rajonā, Centra apkaimē.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Merķeļa iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Miķelis Bružis

Miķelis Bružis (arī Bruža; —) bija latviešu inženieris un politiķis.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Miķelis Bružis · Redzēt vairāk »

Mikus Skruzītis

Mikus Skruzītis jeb Skruzīšu Mikus (1861—1905) bija latviešu etnogrāfs un folklorists.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Mikus Skruzītis · Redzēt vairāk »

Nikolajs Manaseins

Nikolajs Manaseins Nikolajs Manaseins (1834-1895) bija jurists, Krievijas impērijas tieslietu ministrs un Senāta ģenerālprokurors (1885—1894), Valsts padomes loceklis.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Nikolajs Manaseins · Redzēt vairāk »

Oskars Šepskis

Oskars Šepskis (Oscar Schepsky, 1850-1914) bija latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Oskars Šepskis · Redzēt vairāk »

Pavasaru Jānis

Pavasaru Jānis (īstajā vārdā — Jānis Veismanis; dzimis 1867. gadā Struteles pagastā, miris 1913. gadā Jelgavā) bija latviešu dzejnieks un rakstnieks, luterāņu mācītājs un žurnālists.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Pavasaru Jānis · Redzēt vairāk »

Pēteris Šmits

Pēteris Šmits-Smiters, arī Šmidts (dzimis, miris), bija latviešu orientālists sinologs, valodnieks un etnogrāfs.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Pēteris Šmits · Redzēt vairāk »

Pēteris Šnore

Pēteris Šnore (vecajā ortogrāfijā Schnore, 1860-1928) bija latviešu kuģu kapteinis, savstarpējās kuģu apdrošināšanas biedrības vadītājs.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Pēteris Šnore · Redzēt vairāk »

Pēteris Laķis

Pēteris Laķis (1952—2003) bija latviešu filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks (Dr. habil. art., 1998) un politiķis.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Pēteris Laķis · Redzēt vairāk »

Pēteris Ozoliņš (režisors)

Pēteris Ozoliņš, pseidonīms Vidridžu Pēteris (1864-1938), bija latviešu aktieris un Rīgas Latviešu biedrības teātra direktors.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Pēteris Ozoliņš (režisors) · Redzēt vairāk »

Pēteris Pauls Jozuus

Pēteris Pauls Jozuus (dzimis, miris) bija latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Pēteris Pauls Jozuus · Redzēt vairāk »

Pēteris Pētersons

Pēteris Pētersons (1923—1998) bija latviešu dramaturgs, teātra režisors, kritiķis un drāmas teorētiķis, tulkotājs, publicists un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Pēteris Pētersons · Redzēt vairāk »

Pēteris Vilkaste

Pēteris Vilkaste (dzimis Latvijā) ir latviešu aktieris un kultūras darbinieks, Latvijas Profesionālo aktieru apvienības un Rīgas Latviešu biedrības biedrs.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Pēteris Vilkaste · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Bērziņš

Rūdolfs Bērziņš (dzimis Rīgā, miris) bija latviešu operdziedātājs, teātra un kino aktieris.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Rūdolfs Bērziņš · Redzēt vairāk »

Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija

Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzijas attēls uz pastkartes. Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija bija pirmā Rīgas ģimnāzija ar krievu mācību valodu un krievu ortodoksās baznīcas lūgšanu telpu (1894).

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Rīgas Šaha biedrība

Rīgas Šaha biedrība (RŠB) bija 1890.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Rīgas Šaha biedrība · Redzēt vairāk »

Rīgas Latviešu teātris

Rīgas Latviešu teātris bija pirmais profesionālais latviešu teātris, kas darbojās no 1868.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Rīgas Latviešu teātris · Redzēt vairāk »

Rīgas vēstures hronoloģija

SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Rihards Tomsons

Rihards Kārlis Tomsons (1834—1893) bija latviešu uzņēmējs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Rihards Tomsons · Redzēt vairāk »

Ringolds Kalnings

Ringolds Kalnings (—) bija Latvijas politiķis, vairākkārtējs Latvijas finanšu ministrs 1920.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Ringolds Kalnings · Redzēt vairāk »

Saule (dievība)

19. gadsimtā pielūgtais mītiskais saules veidols, Lietuvas Nacionālais muzejs. Saule (prūšu: Saule) ir Saules dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Saule (dievība) · Redzēt vairāk »

Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS

Savstarpējās palīdzības pakta starp Latviju un PSRS parakstīšana Maskavas Kremlī. Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, pazīstams arī kā Bāzu līgums, bija Padomju Savienības uzspiests starptautisks līgums starp Latviju un PSRS, ko pēc Otrā pasaules kara sākuma 1939.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS · Redzēt vairāk »

Spēlmaņu nakts 1997

Teātra balvas Spēlmaņu nakts 1997 svinīgā pasniegšanas ceremonija norisinājās Rīgas Latviešu biedrības namā.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Spēlmaņu nakts 1997 · Redzēt vairāk »

Sunākste

Sunākste ir ciems Jaunjelgavas novada Sunākstes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Sunākste · Redzēt vairāk »

Sunākstes baznīca

Sunākstes Evaņģēliski luteriskā baznīca jeb Sunākstes Baltā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Viesītes novadā Sēlijā.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Sunākstes baznīca · Redzēt vairāk »

Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari

Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari (T.L.R.V.) bija neoficiāli Tērbatas latviešu studentu jeb "draugu" saieti kopš 1870.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari · Redzēt vairāk »

Tēvijas dziesma

Tēvijas dziesma ir patriotiska Baumaņu Kārļa kora dziesma ar Lapas Mārtiņa vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota 1873.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Tēvijas dziesma · Redzēt vairāk »

Teodors Vankins

Jānis Teodors Vankins (Bērzaunes pagasts, Mestrēnos -, Frankfurtē pie Mainas) bija Latvijas ārsts, politiķis, šahists, sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Teodors Vankins · Redzēt vairāk »

Teodors Zeiferts

Teodors Zeiferts (dzimis, miris) bija latviešu pedagogs, dzejnieks, literatūrkritiķis un literatūrvēsturnieks.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Teodors Zeiferts · Redzēt vairāk »

Treknie gadi

Frāzes autors Aigars Kalvītis “Treknie gadi” ir termins, ar kuru Latvijā apzīmē valsts ekonomikas straujās izaugsmes periodu no 2006.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Treknie gadi · Redzēt vairāk »

Trimpula (Kā Daugava vaida)

Trimpula (Kā Daugava vaida) sākuma notis. Trimpula (Kā Daugava vaida) ir patriotiska Baumaņu Kārļa kora dziesma ar Ausekļa vārdiem, kas atskaņota 1880.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Trimpula (Kā Daugava vaida) · Redzēt vairāk »

Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)

Latviešu Tautas Apvienība "Ugunskrusts" (1932 - 1933) bija latviešu aktīvā nacionālisma organizācija.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība) · Redzēt vairāk »

V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

V Vispārējo latviešu Dziesmu svētku plakāts (J. Rozentāls). V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika 1910. gada 19.—21.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki · Redzēt vairāk »

Valdis Rūmnieks

Valdis Rūmnieks (dzimis) ir latviešu rakstnieks, dramaturgs un literatūrzinātnieks.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Valdis Rūmnieks · Redzēt vairāk »

Vensku Edvarts

Vensku Edvarts (īstajā vārdā Edvarts Skujenieks; 1855—1897) bija latviešu dzejnieks un žurnālists.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Vensku Edvarts · Redzēt vairāk »

VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

VI latvju vispārējo Dziesmu un mūzikas svētku plakāts. Sestie latvju vispārējie dziesmu un mūzikas svētki bija pirmie vispārējie latviešu dziesmu svētki piecus gadus pēc Latvijas brīvības cīņu beigām, kad tautsaimniecība bija atguvusies no kara postījumiem.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki · Redzēt vairāk »

Vidrižu pagasts

Vidrižu pagasts ir viena no Limbažu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Vidrižu pagasts · Redzēt vairāk »

VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

VII latvju vispārējo dziesmu svētku plakāts (Rihards Zariņš). Septītie latvju vispārējie dziesmu svētki bija vispārējie latviešu dziesmu svētki, kas notika no 1931. gada 20.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki · Redzēt vairāk »

VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Atceres dziesmu svētku plakāts (Niklāvs Strunke, 1933). Astotie latvju vispārējie dziesmu svētki, sākotnēji Atceres dziesmu dienas notika no 1933. gada 17.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki · Redzēt vairāk »

Vilhelms Bergmanis

Vilhelms Bergmanis (dzimis 1875. gada 10./22.(j.s.) dec., miris 1960. gada 20. dec.) ir latviešu skolotājs, rakstnieks, režisors.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Vilhelms Bergmanis · Redzēt vairāk »

Vilis Olavs

Vilis Olavs, līdz 1890.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Vilis Olavs · Redzēt vairāk »

Vineta Poriņa

Vineta Poriņa (arī Zoldnere; dzimusi Rīgā) ir latviešu valodniece, sociolingviste un politiķe.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Vineta Poriņa · Redzēt vairāk »

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki

tautas tērpos. Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki · Redzēt vairāk »

Voldemārs Zālītis

Voldemārs Zālītis (1865-1934), pseidonīms Valdis, bija latviešu skolotājs un rakstnieks.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Voldemārs Zālītis · Redzēt vairāk »

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notiks Rīgā, Latvijā no līdz.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki · Redzēt vairāk »

Zigfrīds Anna Meierovics

Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Zigfrīds Anna Meierovics · Redzēt vairāk »

1889. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1889.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un 1889. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1890. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1890.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un 1890. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

19. gadsimts

19.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »

1905. gada revolūcija Latvijā

Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Latviešu biedrības nams, RLB.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »