Komunikācija

391 attiecības: Abatija, Afroeirāzija, Agrā aira, Agrotehnika, Airas, Akūts pankreatīts, Akmeņkuitala, Akmeņu čipste, Albānijas vēsture, Albrehts Dīrers, Alma mater, Alpi, Amerikas Savienotās Valstis, Andora, ANO Drošības padome, Antonijs Zunda, Araukārijas, Arkls, Arlekīnpīle, Augšdevons, Austra Ozoliņa-Krauze, Austrumeiropa, Austrumromas impērija, Autoceļš A5 (Lietuva), Šūmaņa deklarācija, Šķeltā gandrene, Švarca ķauķītis, Šveice, Ģedimina vēstules, Ģermāņi, Ģirlicis, Ģitāra, Ūdeņu čipste, Ūdens krustaine, Īspirkstu mizložņa, Ķīķis, Ķīmiskais simbols, Ķīvīte, Ķerra (putns), Živetas stāvs, Žubīte, Čečeni Eiropā, Četrsēklu vīķis, Čigāni, Ālants, Ārieši, Āzija, Baltais stārķis, Baltā cielava, Balti, ..., Baltika Group, Baltvēderis, Barbarosa (plāns), Bavāriešu valoda, Beļģija, Berberu valodas, Berlīnes mūris, Bezdelīgu piekūns, Biljāra, Birztalu stērste, Bizantiešu kalendārs, Blusu grīslis, Boļeslavs Sloskāns, Brāļi Kaudzītes, Brūnā čakste, Brūnganais baltmeldrs, Brūnkaklis, Brūnkrūtainais ezis, Brīvā Latvija (laikraksts), Brioloģija, Bulgārija, Buržuāzija, Burgundi, Burunduki, Cēsu vēsture, Cekuldūkuris, Cekulpīle, Centrāleiropa, Centrs (Rīga), Cetiju dzimta, Chrysolina cerealis, Citroncielava, Civilizācija, Coenothyris, Daudzstublāju pameldrs, Daudzveidīgā mārīte, Daugavas Vanagi, Daugmales pagasts, Daurijas kovārnis, Dānijas vēsture, Dārza salāti, Dārza susuris, Džainisms, Džuzepe Konte, Dižknābis, Dienvideiropa, Divmāju grīslis, Dyspessa ulula, Dzeltenais tārtiņš, Dzeltenā cielava, Dzeltensvītru ķauķītis, Dziedātājstrazds, Dzilnītis, Ebreju vēstures hronoloģija, Ecolines, Eirāzija, Eirāzijas brūnais lācis, Eirāzijas lūsis, Eirāzijas sloka, Eirodeju mūzika, Eiropa, Eiropas alu lācis, Eiropas autoceļš E30, Eiropas autoceļš E36, Eiropas kokvarde, Eiropas Padome, Eiropas Savienība, Eleagnu dzimta, Elzasa-Lotringa, Emīls Melderis, Estado Novo, Fazāni, Feminisms, Feodālisms, Filipo Brunelleski, Francija, Franki, Gaišais ķauķis, Gallija, Gallijas plaukšķene, Garastīte, Garkaklis, Garknābja gaura, Gazprom, Giljotīna, Gludenā čūska, Golfa straume, Grieze, Grigorijs Lučanskis, Gugatnis, Gulbji, Hanss Gross, Harijs Trumens, Harmonikas, Introdukcija (bioloģija), Islāmisms, Islāms Eiropā, Jaunā strāva, Jaunie laiki, Jānis (mitoloģija), Jānis Ilsters, Jānis Taurēns, Jāns Poska, Jūras šņibītis, Jūras žagata, Jēkabs Kazaks, Jidišs, Joms, Jumpstyle, Kalifāts, Kalnu asinszāle, Kalnu lauvmutīte, Kalnu zoss, Kara noziegumi, Karbons, Karošknābis, Klasicisms, Klasiskās šosejas riteņbraukšanas sacensības, Klaušas, Klods Debisī, Klusais ķauķis, Klusā daba, Komposta degunradžvabole, Komunistiskā režīma krišana Albānijā, Koniskā plaukšķene, Krasta veronika, Krāmera papagailis, Krīklis, Krūmu ķauķis, Kremācija, Krievu literatūra, Krievu Pareizticīgā baznīca, Kristianizācija, Kristietība, Krusta kari, Kuģis, Kuitala, Kukaiņu piekūns, Kutorgina, Labklājības valsts, Laima Tabaka, Lapzemes stērste, Latēnas kultūra, Latvieši, Latvijas čigāni, Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā, Latvijas mākslas vēsture, Latvijas medicīnas vēsture, Latvijas Radio koris, Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts, Laucis, Laukirbe, Lauku cīrulis, Lauku zvirbulis, Lauva, Līdakas, Līnis, LGBT kultūra Rīgā, Lielais šņibītis, Lielais ķīris, Lielais dumpis, Lielā prūšu sacelšanās, Lielgalvis (putns), Lielu skaitļu nosaukumi, Liepāja, Lohneja ezers, Ludolfs Liberts, Luksemburga, Lukta, Madlēnas kultūra, Magdeburga, Magnētiskās levitācijas vilciens, Maija Tabaka, Manufaktūra, Marta Skulme, Mazais ķeģis, Mazais dūkuris, Mazais gulbis, Mazais mušķērājs, Mazais susuris, Mazā kapmirte, Mājas trusis, Māršala plāns, Meža pūce, Melnais erickiņš, Melnais mušķērājs, Melnā puskuitala, Melngalvas ķauķis, Melngalvas zoss, Miķelis Bružis, Milti, Mizložņa, Mizložņu dzimta, Monako, Mucrospirifer, Nāra, Nībelungu dziesma, Nīderlande, Nīderlandes Karaliste, Neļķu aira, Neolīta revolūcija, Nimfejs, Orkāns, Oskars Kastēns, Osvalds Špenglers, Otrā pasaules kara Austrumu fronte, Paceplītis, Paipala, Paleogēns, Palieņu ķauķis, Parastā prīmula, Partizānu karš, Pauls Duškins, Pavasara gaurs, Pļavas čipste, Pļavu tilbīte, Pēteris I, Peļkājīte, Pelagonitissa, Pelēkā cielava, Pelēkā pīle, Peristils, Perms, Petrocrania, Pireneji, Plankumainā hiēna, Plankumainā salamandra, Platknābis, Platystrophia, Plukšķis, Polija, Polijas demogrāfija, Priežu vērpējs, Priekule, Profesora Dovela galva, Province, PSRS Jūras kara flote, Pupu laputs, Putnu vērošana, Raibais fazāns, Raibais zemesstrazds, Raudas, Rīgas mākslinieku grupa, Rīgas vēsture, Reģionālā integrācija, Reihenbaha grīslis, Riekstrozis, Rietumberlīnes gaisa koridori, Rietumeiropas vēsture, Rietumu pasaule, Roberts Bulsons, Romantisms, Romas impērija, Rubenis, Rubiju madara, Rudā dižpīle, Rudsānu zilastīte, Rudzu maize, Sarkanā klija, Sarkanā puskuitala, Sarkankakla zoss, Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome, Sāmsalas dižpīle, Sārtgalvītis, Sīkziedu žibulītis, Sefardi, Senā Korinta, Senā Roma, Sibīrijas burunduks, Sibīrijas peļkājīte, Sid Meier's Colonization, Sieviete, Sila strazds, Skrīveru dendroloģiskais parks, Sliežu platums, Smaillapu glīvene, Smiltāja grīslis, Smiltāja kāpuniedre, Smiltāja vīķis, Somija, Spānija, Staltbriedis, Starainā dzelzene, Starptautiskā lidosta "Rīga", Stirna, Sudrabkaija, Svilpis, Thanatophilus sinuatus, Tievknābja kuitala, Trolejbuss, Trolejbusu satiksme pasaulē, Tumšais ķauķītis, Tumšie viduslaiki, Tunisieši, Turki, Turku valoda, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Čehijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Bosnijā un Hercegovinā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Spānijā, Upes tilbīte, Upes zīriņš, Vaira Vīķe-Freiberga, Vampīrs, Vatu jūra, Vācu valoda, Vītītis, Vēsturiskā metroloģija, Vētrasputnu dzimta, Venēcija, Vidusdevons, Vidusfranku valsts, Viduslaiki, Viduslaiku literatūra, Viduslaiku pils, Vistilbe, Volodimirs Vinničenko, Zaļais ķauķītis, Zarainā zaķauza, Zemgaļi, Ziemas žubīte, Ziemeļeiropa, Ziemeļu gulbis, Ziemeļu renesanse, Zilganais meldrs, Zilrīklīte, Zivju gārnis, Zutis, Zviedrijas vēsture, ZX Spectrum, 1. gads, 10. septembris, 13. augusts, 1634. gads Latvijā, 19. gadsimts, 1961. gads, 1973. gada naftas krīze, 1977. gads, 1980. gada laikapstākļi Latvijā, 2011. gads, 2012. gada Eiropas čempionāts futbolā, 2012. gads. Izvērst indekss (341 vairāk) » « Shrink indekss

Abatija

Viena no Francijas abatijām. Abatija (no — 'tēvs') ir mūku ordenim piederošs katoļu klosteris, ko vada abats (vīriešu klosteris) vai abate (sieviešu klosteris) un kas pakļaujas bīskapam, retāk tieši Romas pāvestam.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Abatija · Redzēt vairāk »

Afroeirāzija

Afroirāzijas kontūra Afroeirāzija, retāk arī Afrāzija vai Eirafrāzija, ir termini, kas lietoti, lai aprakstītu Eirāziju un Āfriku kā vienu kontinentu.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Afroeirāzija · Redzēt vairāk »

Agrā aira

Agrā aira ir augu suga graudzāļu dzimtā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Agrā aira · Redzēt vairāk »

Agrotehnika

Agrotehnika ir kultivējamo augu (kultūraugu) audzēšanas metožu, plašākā nozīmē arī līdzekļu (lauksaimniecības tehnikas jeb lauktehnikas) komplekss.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Agrotehnika · Redzēt vairāk »

Airas

Airas ir augu ģints graudzāļu dzimtā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Airas · Redzēt vairāk »

Akūts pankreatīts

Akūts pankreatīts ir akūts aseptisks iekaisuma process, kas ir saistīts ar aizkuņģa dziedzera audu pašsagremošanu, bet smagos gadījumos ar orgāna nekrozi.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Akūts pankreatīts · Redzēt vairāk »

Akmeņkuitala

Akmeņkuitala jeb lielacis (Burhinus oedicnemus) ir akmeņkuitalu dzimtas (Burhinidae) krasta bridējputnu suga, kurai ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Akmeņkuitala · Redzēt vairāk »

Akmeņu čipste

Akmeņu čipste (Anthus petrosus) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Akmeņu čipste · Redzēt vairāk »

Albānijas vēsture

Albānijas valsts sākotnējās robežas 1913. gadā. Albānijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Albānijas teritorijā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Albānijas vēsture · Redzēt vairāk »

Albrehts Dīrers

Albrehts Dīrers (dzimis, miris) bija vācu gleznotājs un grafiķis, viens no Renesanses laikmeta izcilākajiem māksliniekiem.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Albrehts Dīrers · Redzēt vairāk »

Alma mater

''Alma mater'' statuja pie Kolumbijas Universitātes bibliotēkas Alma mater (no latīņu valodas — 'māte barotāja') ir sens mācību iestāžu (universitāšu) apzīmējums latīņu valodā, ar kuru tiek uzsvērts, ka šīs organizācijas baro cilvēku garīgi.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Alma mater · Redzēt vairāk »

Alpi

Alpi ir kalnu sistēma Eiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Alpi · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Andora

Andora, oficiāli Andoras Firstiste (Principat d'Andorra, Principauté d'Andorre) ir valsts Eiropas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Andora · Redzēt vairāk »

ANO Drošības padome

Apvienoto Nāciju Drošības padomes sēde. Apvienoto Nāciju Drošības padome ir viena no galvenajām Apvienoto Nāciju Organizācijas institūcijām, kura ir atbildīga par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu, kā arī citiem uzdevumiem.

Jaunums!!: Rietumeiropa un ANO Drošības padome · Redzēt vairāk »

Antonijs Zunda

Antonijs Zunda (dzimis 1947. gada 16. septembrī) ir latviešu vēsturnieks, habilitēts vēstures zinātņu doktors, LU profesors un Latvijas valsts prezidenta padomnieks vēstures un mazākumtautību jautājumos.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Antonijs Zunda · Redzēt vairāk »

Araukārijas

Araukārijas ir Araukāriju dzimtas mūžzaļi skuju koki.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Araukārijas · Redzēt vairāk »

Arkls

Arkls Aršanas sacensības Austrālijā 19. gs. Arkls ir lauksaimniecības darbarīks, ko izmanto augsnes uzaršanai pirms sējas.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Arkls · Redzēt vairāk »

Arlekīnpīle

Arlekīnpīle (Histrionicus histrionicus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Arlekīnpīle · Redzēt vairāk »

Augšdevons

Doles salā. Augšdevons (D3) jeb vēlais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Augšdevons · Redzēt vairāk »

Austra Ozoliņa-Krauze

Austra Ozoliņa-Krauze (dzimusi Rīgā, mirusi Rīgā) bija latviešu sabiedriska un politiska darbiniece, publiciste, mākslas mecenāte un literāte.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Austra Ozoliņa-Krauze · Redzēt vairāk »

Austrumeiropa

Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Austrumeiropa · Redzēt vairāk »

Austrumromas impērija

Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Austrumromas impērija · Redzēt vairāk »

Autoceļš A5 (Lietuva)

>>Klaipēda, Viļņa >>Kauņa >>Vilkija, Jurbarkas >>Kauņas centrs >>Šakiai, Kauņa >>Garliava, Veiveriai >>Kauņa, Alīta >>Juragiai, Padainupys >>Mauručiai, Šilėnai >>Veiveriai, Sasnava >>Juodbūdis, Klebiškis >>Juodbūdis >>Skriaudžiai, Prienai >>Gudeliai, Obelinė >>Kvietiškis, Subačiškės >>Sasnava, Barštinė >>Sasnava, Igliškėliai >>Sasnava, Mauručiai >>Obelinė, Plutiškės >>Puskelniai >>Pietariai >>Marijampoles centrs, Kalvarija >>Mokolai, Marijampoles centrs >>Marijampoles centrs, Vilkaviškis, Kaļiņingrada >>Marijampole, Keturvalakiai >>Liudvinavas, Karkliniai >>Valavičiai, Gulbiniškiai | | Autoceļš A5 Lietuvā Autoceļš A5 Kauņa-Polija ir Lietuvas maģistrālais autoceļš.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Autoceļš A5 (Lietuva) · Redzēt vairāk »

Šūmaņa deklarācija

Robērs Šūmanis Šūmaņa deklarācija jeb Šūmaņa plāns bija Francijas ārlietu ministra Robēra Šūmaņa 1950.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Šūmaņa deklarācija · Redzēt vairāk »

Šķeltā gandrene

Šķeltā gandrene (Geranium dissectum) ir augu suga gandreņu ģintī.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Šķeltā gandrene · Redzēt vairāk »

Švarca ķauķītis

Švarca ķauķītis jeb lielais ķauķītis (Phylloscopus schwarzi) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo galvenokārt Sibīrijā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Švarca ķauķītis · Redzēt vairāk »

Šveice

Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Šveice · Redzēt vairāk »

Ģedimina vēstules

Ģedimins, Lietuvas dižkunigaitis Lietuvas pasta 2008. gadā Ģedimina vēstulēm veltīta pastmarka Ģedimina vēstules ir seši līdz mūsdienām saglabājušies Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina vēstuļu noraksti.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Ģedimina vēstules · Redzēt vairāk »

Ģermāņi

Lielās tautu staigāšanas" (ap 100. – 400. g. m. ē) IV. gadsimtu (1913. gada rekonstrukcija) Ģermāņi bija radniecīgu tautu grupa senajā un viduslaiku Eiropā, ģermāņu valodas piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Ģermāņi · Redzēt vairāk »

Ģirlicis

Ģirlicis (Serinus serinus) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Ģirlicis · Redzēt vairāk »

Ģitāra

Klasiskā ģitāra Ģitāra — stīgu mūzikas instruments, viens no pašiem izplatītākajiem pasaulē.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Ģitāra · Redzēt vairāk »

Ūdeņu čipste

Ūdeņu čipste (Anthus spinoletta) ir neliels cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Ūdeņu čipste · Redzēt vairāk »

Ūdens krustaine

Ūdens krustaine ir kurvjziežu dzimtas suga.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Ūdens krustaine · Redzēt vairāk »

Īspirkstu mizložņa

Īspirkstu mizložņa jeb Rietumu mizložņa (Certhia brachydactyla) ir neliels, mežos dzīvojošs mizložņu dzimtas (Certhiidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas un Āzijas rietumu daļā un Āfrikas ziemeļos.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Īspirkstu mizložņa · Redzēt vairāk »

Ķīķis

Ķīķis jeb lapseņu klijāns (Pernis apivorus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) Latvijā ligzdojošs plēsīgais putns, kas galvenokārt sastopams mežos lielākajā daļā Eiropas un Āzijas rietumdaļas.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Ķīķis · Redzēt vairāk »

Ķīmiskais simbols

Ķīmiskais simbols ir katra ķīmiskā elementa nosaukuma īpašs saīsinājums no tā latīniskā nosaukuma.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Ķīmiskais simbols · Redzēt vairāk »

Ķīvīte

Ķīvīte (Vanellus vanellus) ir tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Ķīvīte · Redzēt vairāk »

Ķerra (putns)

Ķerra (Aythya marila) ir vidēji liela pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā, ligzdojot areāla pašos ziemeļos (arktiskajā un subarktiskajā joslā), bet ziemojot dienvidos, Āzijā sasniedzot Indiju, bet Ziemeļamerikā Meksiku.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Ķerra (putns) · Redzēt vairāk »

Živetas stāvs

Živetas stāvs (D2gv) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas vidusdevona vienībām.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Živetas stāvs · Redzēt vairāk »

Žubīte

Parastā žubīte jeb vienkārši žubīte (Fringilla coelebs) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā, Ziemeļāfrikā un Kanāriju salās.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Žubīte · Redzēt vairāk »

Čečeni Eiropā

čečenu un ingušu deportācijai Čečeni Eiropā ir čečenu diaspora, kurā ir vairāk nekā 300 000 cilvēku.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Čečeni Eiropā · Redzēt vairāk »

Četrsēklu vīķis

Četrsēklu vīķis ir tauriņziežu dzimtas suga.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Četrsēklu vīķis · Redzēt vairāk »

Čigāni

Čigāni ir tauta, kas dzīvo izkaisīti dažādās pasaules valstīs un kuru vieno čigānu valoda un kopējas tradīcijas.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Čigāni · Redzēt vairāk »

Ālants

Ālants jeb šķaunacis (Leuciscus idus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kuras kultūrformu sauc par orfu vai zeltaino ālantu.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Ālants · Redzēt vairāk »

Ārieši

Ārjāvartas teritorija Vēdiskajā periodā (ap 1100-500 p.m.ē.). Ārieši ir seno indoirāņu cilšu un tautu pašnosaukums.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Ārieši · Redzēt vairāk »

Āzija

Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Āzija · Redzēt vairāk »

Baltais stārķis

Baltais stārķis jeb vienkārši stārķis, arī svētelis (Ciconia ciconia) ir liela auguma stārķu dzimtas (Ciconiidae) putns.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Baltais stārķis · Redzēt vairāk »

Baltā cielava

Baltā cielava (Motacilla alba) ir Latvijā bieži sastopams neliela izmēra zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas putns.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Baltā cielava · Redzēt vairāk »

Balti

Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Balti · Redzēt vairāk »

Baltika Group

AS Baltika (Baltika Group) ir Igaunijas apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmums, kas dibināts 1928.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Baltika Group · Redzēt vairāk »

Baltvēderis

Baltvēderis jeb Eirāzijas baltvēderis, arī švūkšķis (Anas penelope) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Baltvēderis · Redzēt vairāk »

Barbarosa (plāns)

"Barbarosa" plāns (vācu: Fall Barbarossa) jeb operācija "Barbarosa" bija nacistiskās Vācijas stratēģiskais uzbrukuma plāns Padomju Savienībai Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Barbarosa (plāns) · Redzēt vairāk »

Bavāriešu valoda

Bavāriešu valoda (Boarish), arī austriešu—bavāriešu valoda, ir rietumģermāņu valoda, nereti tiek uzskatīta par vācu valodas dialektu.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Bavāriešu valoda · Redzēt vairāk »

Beļģija

Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Beļģija · Redzēt vairāk »

Berberu valodas

Berberu valodas jeb tamazigtu valodas (Tamaziɣt vai Tamazight, ⵜⴰⵎⴰⵣⵉⵖⵜ) ir afroaziātu valodu saimes zars, un tajās galvenokārt runā berberu tautas.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Berberu valodas · Redzēt vairāk »

Berlīnes mūris

Berlīnes mūris 1986. gadā. Pa labi redzama Rietumberlīne, bet kreisajā pusē — Austrumberlīne Berlīnes mūris, oficiāli Pretfašisma aizsargvalnis (Antifaschistischer Schutzwall), bija inženierbūve, kura 28 gadus, no līdz, atdalīja Rietumberlīni no Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR jeb Austrumvācijas).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Berlīnes mūris · Redzēt vairāk »

Bezdelīgu piekūns

Bezdelīgu piekūns (Falco subbuteo) ir maza auguma piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Bezdelīgu piekūns · Redzēt vairāk »

Biljāra

Biljāra (tatāru: Биләр) bija viduslaiku pilsēta Volgas Bulgārijā, tās otrā galvaspilsēta līdz mongoļu iebrukumam Volgas Bulgārijā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Biljāra · Redzēt vairāk »

Birztalu stērste

Birztalu stērste (Emberiza aureola) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Austrumeiropas un Āzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Birztalu stērste · Redzēt vairāk »

Bizantiešu kalendārs

Bizantiešu kalendārs tika lietots Konstantinopoles patriarhātā no 691.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Bizantiešu kalendārs · Redzēt vairāk »

Blusu grīslis

Blusu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Blusu grīslis · Redzēt vairāk »

Boļeslavs Sloskāns

Boļeslavs Sloskāns (dzimis Rēzeknes apriņķa Stirnienes pagastā, miris) bija Romas katoļu baznīcas Cilitānas titulārbīskaps, Mogiļevas un Minskas apustuliskais administrators, kā arī neformāli Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps, ordinēts 21.01.1917., nominēts 05.05.1926., konsekrēts 10.05.1926.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Boļeslavs Sloskāns · Redzēt vairāk »

Brāļi Kaudzītes

Brāļi Kaudzītes Brāļi Kaudzītes (Reinis Kaudzīte (1839–1920) un Matīss Kaudzīte (1848–1926)) bija latviešu rakstnieki un skolotāji.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Brāļi Kaudzītes · Redzēt vairāk »

Brūnā čakste

Brūnā čakste jeb sētas čakste (Lanius collurio) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas pieder čakstu ģintij (Lanius).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Brūnā čakste · Redzēt vairāk »

Brūnganais baltmeldrs

Brūnganais baltmeldrs ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Brūnganais baltmeldrs · Redzēt vairāk »

Brūnkaklis

Brūnkaklis jeb raudava (Aythya ferina) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas izplatīta lielā daļā Eiropas un Āzijas, uz dienvidiem no tundras zonas.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Brūnkaklis · Redzēt vairāk »

Brūnkrūtainais ezis

Brūnkrūtainais ezis, brūnkrūšu ezis, arī Eiropas ezis jeb parastais ezis (Erinaceus europaeus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Brūnkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »

Brīvā Latvija (laikraksts)

"Brīvā Latvija" ir iknedēļas laikraksts latviešiem, kas dzīvo ārpus Latvijas, galvenokārt tiem, kas dzīvo Rietumeiropā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Brīvā Latvija (laikraksts) · Redzēt vairāk »

Brioloģija

Sūnu zemsedze mežā Brioloģija ((bryon) — 'sūna' un λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) — botānikas nozare, kas pēta sūnas: noskaidro sūnu anatomiju, morfoloģiju, sistemātiku, ģeogrāfisko izplatību, fizioloģiju, ekoloģiju.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Brioloģija · Redzēt vairāk »

Bulgārija

Bulgārija, oficiāli Bulgārijas Republika (Република България) ir valsts Austrumeiropā, kas atrodas Balkānos.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Bulgārija · Redzēt vairāk »

Buržuāzija

Le Bourgeois Gentilhomme'' galvenais tēls — buržujs Buržuāzija socioloģijā un politoloģijā ir termins, ar kuru apzīmē vēsturiskas sociālekonomiskas šķiras.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Buržuāzija · Redzēt vairāk »

Burgundi

Burgundi bija viena no ģermāņu ciltīm, kas 5.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Burgundi · Redzēt vairāk »

Burunduki

Burunduki, burunduku ģints (Tamias) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) ģints, kas apvieno 25 grauzēju sugas un kas tiek iedalītas 3 apakšģintīs.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Burunduki · Redzēt vairāk »

Cēsu vēsture

Skats uz Livonijas karā daļēji cietušo Cēsu cietoksni 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva) Cēsu vēsture aptver laika periodu no Cēsu dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Cēsu vēsture · Redzēt vairāk »

Cekuldūkuris

Cekuldūkuris jeb cekulainais dūkuris (Podiceps cristatus) ir dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ūdensputnu suga, kas ligzdošanas laikā mājo saldūdens ezeros, dīķos vai upēs.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Cekuldūkuris · Redzēt vairāk »

Cekulpīle

thumb Cekulpīle (Aythya fuligula) ir pīļu dzimtas (Anatidae) Latvijā ligzdojoša ūdensputnu suga, kas pieder pie nirējpīļu ģints (Aythya).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Cekulpīle · Redzēt vairāk »

Centrāleiropa

archive-url.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Centrāleiropa · Redzēt vairāk »

Centrs (Rīga)

Centrs ir Rīgas pilsētas apkaime.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Centrs (Rīga) · Redzēt vairāk »

Cetiju dzimta

Cetiju dzimta (Cettiidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 32 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 7 ģintīs.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Cetiju dzimta · Redzēt vairāk »

Chrysolina cerealis

Chrysolina cerealis ir lapgraužu dzimtas suga, kurā aprakstītas 6 pasugas.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Chrysolina cerealis · Redzēt vairāk »

Citroncielava

Citroncielava jeb dzeltengalvas cielava (Motacilla citreola) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Citroncielava · Redzēt vairāk »

Civilizācija

Senā Ēģipte, agrīna civilizācija. Zinātniskā un populārā literatūrā civilizācijas jēdziens tiek lietots dažādos kontekstos.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Civilizācija · Redzēt vairāk »

Coenothyris

Coenothyris ir izmirušu pleckāju ģints no Terebratulīdu kārtas.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Coenothyris · Redzēt vairāk »

Daudzstublāju pameldrs

Daudzstublāju pameldrs ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Daudzstublāju pameldrs · Redzēt vairāk »

Daudzveidīgā mārīte

Daudzveidīgā mārīte (Harmonia axyridis) ir mārīšu dzimtas kukainis (vabole), kas ievests Rietumeiropā cīņai ar laputīm un kļuvis par komerciālu bioloģisko augu aizsardzības līdzekli.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Daudzveidīgā mārīte · Redzēt vairāk »

Daugavas Vanagi

Organizācijas logo Daugavas Vanagi (DV) ir trimdas latviešu organizācija.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Daugavas Vanagi · Redzēt vairāk »

Daugmales pagasts

Daugmales pagasts ir viena no Ķekavas novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, Daugavas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Daugmales pagasts · Redzēt vairāk »

Daurijas kovārnis

Daurijas kovārnis (Coloeus dauuricus) ir vidēja auguma Āzijas austrumos dzīvojošs vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Daurijas kovārnis · Redzēt vairāk »

Dānijas vēsture

Dānija vikingu laikos. Dānijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Dānijas teritorijā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Dānijas vēsture · Redzēt vairāk »

Dārza salāti

Dārza salāti (Lactuca sativa) ir viengadīgs kurvjziežu dzimtas lapu dārzenis.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Dārza salāti · Redzēt vairāk »

Dārza susuris

Dārza susuris (Eliomys quercinus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Dārza susuris · Redzēt vairāk »

Džainisms

Džainisma simbols Džainisms (Jain Dharma) ir viena no vecākajām reliģijām un filozofijām, kura radusies Indijas ziemeļaustrumos ap 6. gadsimtu p.m.ē., bet ir pamats uzskatīt, ka šī reliģija ir vēl senāka.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Džainisms · Redzēt vairāk »

Džuzepe Konte

Džuzepe Konte (dzimis) ir Itālijas jurists un politiķis.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Džuzepe Konte · Redzēt vairāk »

Dižknābis

Dižknābis jeb svirpis (Coccothraustes coccothraustes) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga dižknābju ģintī (Coccothraustes).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Dižknābis · Redzēt vairāk »

Dienvideiropa

#00FF00 — Dienvideiropa Dienvideiropa ir Eiropas dienvidu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Eiropas Vidusjūras valstis Grieķija, Itālija, Malta, Portugāle, Sanmarīno, Spānija, Vatikāns (Svētais Krēsls), autonomā AK daļa Gibraltārs, kā arī Turcijas Eiropas daļa.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Dienvideiropa · Redzēt vairāk »

Divmāju grīslis

Divmāju grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Divmāju grīslis · Redzēt vairāk »

Dyspessa ulula

Dyspessa ulula ir urbēju dzimtas naktstauriņš.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Dyspessa ulula · Redzēt vairāk »

Dzeltenais tārtiņš

Dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria) ir vidēja auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Dzeltenais tārtiņš · Redzēt vairāk »

Dzeltenā cielava

Dzeltenā cielava (Motacilla flava) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 10 pasugas.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Dzeltenā cielava · Redzēt vairāk »

Dzeltensvītru ķauķītis

Dzeltensvītru ķauķītis (Phylloscopus inornatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas mērenās joslas mežos.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Dzeltensvītru ķauķītis · Redzēt vairāk »

Dziedātājstrazds

Dziedātājstrazds (Turdus philomelos) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) putns, kuram ir ļoti plašs izplatības areāls Eirāzijā, bet tas sastopams arī Ziemeļāfrikā un Austrālāzijā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Dziedātājstrazds · Redzēt vairāk »

Dzilnītis

Dzilnītis (Sitta europaea) ir dzilnīšu dzimtas (Sittidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Dzilnītis · Redzēt vairāk »

Ebreju vēstures hronoloģija

Ebreju vēstures hronoloģija apkopo svarīgākos ebreju vēstures notikumus no Toras laikiem līdz Izraēlas valsts izveidošanai.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Ebreju vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Ecolines

''ECOLINES'' autobuss ECOLINES ir starptautisko autobusu pārvadājumu operators Baltijā, Austrumeiropā un Centrāleiropā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Ecolines · Redzēt vairāk »

Eirāzija

Eirāzija Eirāzija ir uz Zemes lielākā sauszemes teritorija, kas apvieno Eiropu un Āziju.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Eirāzija · Redzēt vairāk »

Eirāzijas brūnais lācis

Eirāzijas brūnais lācis (Ursus arctos arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Eirāzijas brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Eirāzijas lūsis

Eirāzijas lūsis jeb vienkārši lūsis (Lynx lynx) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder lūšu ģintij (Lynx).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Eirāzijas lūsis · Redzēt vairāk »

Eirāzijas sloka

Eirāzijas sloka jeb vienkārši sloka (Scolopax rusticola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais bridējputns.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Eirāzijas sloka · Redzēt vairāk »

Eirodeju mūzika

Eirodeju mūzika (eurodance) ir elektroniskās deju mūzikas apakšžanrs, kas 1990. gadu sākumā parādījās Rietumeiropā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Eirodeju mūzika · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Eiropa · Redzēt vairāk »

Eiropas alu lācis

Eiropas alu lācis jeb alu lācis (Ursus spelaeus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Eiropas alu lācis · Redzēt vairāk »

Eiropas autoceļš E30

| | Eiropas autoceļš E30 ir daļa no Starptautiskā E ceļu tīkla A klases Rietumu-Austrumu maršruta, kas savieno Īrijas ostas pilsētu Korku rietumos, ar Krievijas pilsētu Omsku austrumos.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Eiropas autoceļš E30 · Redzēt vairāk »

Eiropas autoceļš E36

| | Eiropas autoceļš E36 ir daļa no Starptautiskā E ceļu tīkla A klases Rietumu—Austrumu maršruta, kas savieno Berlīni Vācijā ar Boleslavecu Polijā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Eiropas autoceļš E36 · Redzēt vairāk »

Eiropas kokvarde

Eiropas kokvarde, parastā kokvarde jeb vienkārši kokvarde (Hyla arborea) ir neliela auguma kokvaržu dzimtas (Hylidae) suga, kas sastopama Eiropā un Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Eiropas kokvarde · Redzēt vairāk »

Eiropas Padome

Eiropas Padome ir desmit Rietumeiropas valstu 1949.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Eiropas Padome · Redzēt vairāk »

Eiropas Savienība

ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »

Eleagnu dzimta

Eleagnu dzimta (Elaeagnaceae) ir vasarzaļu koku un krūmu dzimta latvijasdaba.lv.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Eleagnu dzimta · Redzēt vairāk »

Elzasa-Lotringa

Elzasa-Lotringa bija Vācijas impērijas apgabals, kuru tā ieguva 1871.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Elzasa-Lotringa · Redzēt vairāk »

Emīls Melderis

Emīls Melderis (—) bija latviešu tēlnieks, kuram ir bijusi liela nozīme latviešu tēlniecības tektoniskās uzbūves principu tālākvirzīšanai, nopamatošanā un izkristalizēšanā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Emīls Melderis · Redzēt vairāk »

Estado Novo

Estado Novo (‘Jaunā valsts’) bija autoritārs režīms, kas Portugālē pastāvēja no 1933.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Estado Novo · Redzēt vairāk »

Fazāni

Fazāni (Phasianus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgo putnu ģints, kurā ir 1 vai 2 sugas.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Fazāni · Redzēt vairāk »

Feminisms

FEMEN feministes akcijas laikā Azerbaidžānā 1921. gadā Feminisms (atvasināts no — 'sieviete') ir ideoloģiju un politiski sociālo kustību kopums, kuru mērķis ir panākt dzimumu līdztiesību, balstoties uz principu, ka sievietes un vīrieši ir tiesībās vienlīdzīgi cilvēki.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Feminisms · Redzēt vairāk »

Feodālisms

Francija 15. gadsimta beigās Feodālisms bija sabiedriska iekārta viduslaiku Rietumeiropā, kas balstījās uz feodālām politiskām, ekonomiskām un militārām attiecībām starp šīs sabiedrības locekļiem.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Feodālisms · Redzēt vairāk »

Filipo Brunelleski

Filipo Brunelleski Filipo Brunelleski (dzimis 1377. gadā, miris) bija viens no izcilākajiem renesanses arhitektiem un inženieriem.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Filipo Brunelleski · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Francija · Redzēt vairāk »

Franki

Franki (vai gens Francorum) ir rietumģermāņu cilšu apvienība, kas izveidojās 3. gadsimta vidū un kurai bija nozīmīga loma Eiropas vēsturē no 5.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Franki · Redzēt vairāk »

Gaišais ķauķis

Gaišais ķauķis jeb malējiņš (Sylvia curruca) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidos.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Gaišais ķauķis · Redzēt vairāk »

Gallija

Gallijas karte 54. gadā pirms mūsu ēras Gallija bija kultūrvēsturisks reģions Rietumeiropā, kurā no 6.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Gallija · Redzēt vairāk »

Gallijas plaukšķene

Gallijas plaukšķene ir neļķu dzimtas suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Dienvideiropā un Rietumeiropā, taču ir plaši izplatījusies arī Centrāleiropā un ir ievazāta Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Gallijas plaukšķene · Redzēt vairāk »

Garastīte

thumb Garastīte (Aegithalos caudatus) ir garastīšu dzimtas (Aegithalidae) Latvijā dzīvojoša dziedātājputnu suga, kas plaši izplatīta Eirāzijas mērenajā joslā, sākot ar Rietumeiropu un beidzot ar Tālajiem Austrumiem.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Garastīte · Redzēt vairāk »

Garkaklis

Garkaklis jeb garkakla pīle (Anas acuta) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Garkaklis · Redzēt vairāk »

Garknābja gaura

Garknābja gaura jeb melgāle (Mergus serrator) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Garknābja gaura · Redzēt vairāk »

Gazprom

Atklātā akciju sabiedrība Gazprom ir Krievijas enerģētikas uzņēmums, kas nodarbojas ar dabasgāzes, gāzes kondensāta un naftas izpēti, iegūšanu, transportēšanu, uzglabāšanu, pārstrādi, kā arī siltuma un elektroenerģijas ražošanu.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Gazprom · Redzēt vairāk »

Giljotīna

Giljotīna Giljotīna ir ierīce, ar kuras palīdzību tiek izpildīts nāvessods, nocērtot galvu.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Giljotīna · Redzēt vairāk »

Gludenā čūska

Gludenā čūska (Coronella austriaca) ir zalkšu dzimtas (Colubridae) Latvijā dzīvojoša čūsku suga, kas pieder pie gludeno čūsku ģints (Coronella).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Gludenā čūska · Redzēt vairāk »

Golfa straume

Atlantijas okeāna ūdens virsējā slāņa temperatūras sadalījums pie Ziemeļamerikas krastiem. Var saskatīt Golfa straumes plūsmu Golfa straume (— ‘Līča straume’) ir silta un strauja okeāna straume Atlantijas okeāna ziemeļos, kas veidojas pie Floridas krastiem saplūstot kopā Floridas straumei no Meksikas līča ar Antiļu straumi.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Golfa straume · Redzēt vairāk »

Grieze

Grieze (Crex crex) ir vidēji liels dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) dzērvjveidīgais putns, kas izplatīts gandrīz visā Eiropā, izņemot Islandi, Pireneju pussalu un Skandināvijas ziemeļu daļu.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Grieze · Redzēt vairāk »

Grigorijs Lučanskis

Grigorijs Emanuilovičs Lučanskis (krievu: Григорий Эммануилович Лучанский) (dzimis 1945. gada 8. februārī Uzbekijas PSR, Taškentā) ir plaši zināms, starptautiskas nozīmes uzņēmējs, dzīvojis arī Latvijā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Grigorijs Lučanskis · Redzēt vairāk »

Gugatnis

Gugatnis (Calidris pugnax) ir viena no sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu sugām.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Gugatnis · Redzēt vairāk »

Gulbji

Gulbji, gulbju ģints (Cygnus) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas apvieno 6 putnu sugas.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Gulbji · Redzēt vairāk »

Hanss Gross

Hanss Gross (1847. gada 16. decembrī Grācā, Austrijā — 1915) bija austriešu jurists, tiesu izmeklētājs, Rietumeiropas kriminālistikas skolas un tiesu psiholoģijas zinātņu pamatlicējs.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Hanss Gross · Redzēt vairāk »

Harijs Trumens

Harijs S. Trumens (dzimis, miris) bija trīsdesmit trešais ASV prezidents (1945—1953).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Harijs Trumens · Redzēt vairāk »

Harmonikas

Nikolaja Beloborodova harmonikas ar klavieru veida klaviatūru, 1878. gads. Harmonikas ir brīvo mēlīšu aerofona tipa mūzikas instruments.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Harmonikas · Redzēt vairāk »

Introdukcija (bioloģija)

Introdukcija bioloģijā ir dzīvnieku, augu vai citu dzīvo organismu sugu ievešana noteiktā teritorijā no citas teritorijas.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Introdukcija (bioloģija) · Redzēt vairāk »

Islāmisms

Islāmisms, arī islāma fundamentālisms, ir politizēta islāma ideoloģija, kas izmanto šariatu, noliedzot sekulārās valdīšanas formas.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Islāmisms · Redzēt vairāk »

Islāms Eiropā

Islāms Eiropā pēc iedzīvotāju īpatsvara Islāms Eiropā ir otrā lielākā reliģija reģionā pēc kristietības.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Islāms Eiropā · Redzēt vairāk »

Jaunā strāva

Jaunā strāva bija latviešu inteliģences kustība 19.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Jaunā strāva · Redzēt vairāk »

Jaunie laiki

Valdzemilera karte, 1507. gads Jaunie laiki jeb precīzāk Agrīnie Jaunie laiki ir Eiropas vēstures periods starp vēlīnajiem viduslaikiem un Jaunākajiem laikiem.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Jaunie laiki · Redzēt vairāk »

Jānis (mitoloģija)

Anša Cīruļa 1931. gada Rīgas pils sūtņu akreditēšanas griestu glezna „Jānis” Jānis latviešu mitoloģijā ir dabas gadskārtējās atdzimšanas un auglības dievība, kas cieši saistīta ar ūdeni un uguni.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Jānis (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Jānis Ilsters

Austrums" (Nr.8, 01.08.1889.) numura pirmajā lapā. Jānis Ilsters (dzimis, miris) bija latviešu skolotājs, botāniķis, daiļdārznieks, novadpētnieks, un dzejnieks.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Jānis Ilsters · Redzēt vairāk »

Jānis Taurēns

Jānis Taurēns (dzimis) ir latviešu vēsturnieks, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors, balvas "Gada vēsturnieks Latvijā 2016" saņēmējs.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Jānis Taurēns · Redzēt vairāk »

Jāns Poska

Jāns Poska (dzimis Laiusē, miris Tallinā), bija igauņu jurists un valsts darbinieks, Autonomās Igaunijas guberņas vadītājs (komisārs).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Jāns Poska · Redzēt vairāk »

Jūras šņibītis

Jūras šņibītis (Calidris maritima) ir neliels sloku dzimtas (Scolopacidae) bridējputns.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Jūras šņibītis · Redzēt vairāk »

Jūras žagata

Jūras žagata (Haematopus ostralegus) ir jūras žagatu dzimtas (Haematopodidae) bridējputns, kuram ir 4 pasugas.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Jūras žagata · Redzēt vairāk »

Jēkabs Kazaks

Jēkabs Kazaks (—) bija latviešu gleznotājs.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Jēkabs Kazaks · Redzēt vairāk »

Jidišs

Jidišs (ייִדיש, yidish, /ˈjidiʃ/) ir ģermāņu saimes ebreju valoda.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Jidišs · Redzēt vairāk »

Joms

Vatikānā (ar pieciem jomiem). Joms ir izstiepta telpa, interjera daļa (bazilikas veida celtnēs), kas ar kolonnu rindu vai arkādi no vienas vai no abām pusēm ir nodalīta no blakus esošiem jomiem.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Joms · Redzēt vairāk »

Jumpstyle

Jumpstyle ir Rietumeiropā populārs elektroniskās dejas stils un mūzikas žanrs ar ainām Austrumeiropā, Austrālijā un Amerikā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Jumpstyle · Redzēt vairāk »

Kalifāts

Kalifāts, arī halifāts (- khilāfah) ir islāma valstu pārvaldes iekārta, kas apvieno vienotā politiskā sistēmā musulmaņus, neskatoties uz viņu atšķirīgajiem uzskatiem teoloģijā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Kalifāts · Redzēt vairāk »

Kalnu asinszāle

Kalnu asinszāle (Hypericum montanum) ir augu suga asinszāļu dzimtas asinszāļu ģints augu suga.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Kalnu asinszāle · Redzēt vairāk »

Kalnu lauvmutīte

Kalnu lauvmutīte ir augu suga ceļteku dzimtā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Kalnu lauvmutīte · Redzēt vairāk »

Kalnu zoss

Kalnu zoss (Anser indicus) ir vidēja auguma pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputnu suga, kas ligzdo Centrālāzijā un ziemo Dienvidāzijā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Kalnu zoss · Redzēt vairāk »

Kara noziegumi

Kara noziegumi — starptautiskajās tiesībās definēti t.s. karošanas likumu pārkāpumi.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Kara noziegumi · Redzēt vairāk »

Karbons

Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Karbons · Redzēt vairāk »

Karošknābis

Karošknābis jeb platknābja ibiss (Platalea leucorodia) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgais putns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Karošknābis · Redzēt vairāk »

Klasicisms

Latvijas Nacionālās operas un baleta ēka Rīgā (Ludvigs Bonštets, 1860-1863) Klasicisms ir mākslas stils un estētikas virziens, kas valdīja Eiropā no 17. līdz 19. gadsimtam gan literatūrā, gan teātra mākslā, gan tēlotāja mākslā, gan arhitektūrā un mūzikā, atdarinot Senās Grieķijas un Senās Romas mākslu un estētiku.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Klasicisms · Redzēt vairāk »

Klasiskās šosejas riteņbraukšanas sacensības

Klasiskās šosejas riteņbraukšanas sacensības ir profesionālas viendienas šosejas sacensības starptautiskajā kalendārā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Klasiskās šosejas riteņbraukšanas sacensības · Redzēt vairāk »

Klaušas

Zemnieki pilda savas noteiktās klaušas pret saimnieku (Anglija, 14. gs.) Klaušas ir regulāri pienākumi atkarīgajam pret zemes kungu, visbiežāk, normēts darbs zemes kunga lielsaimniecībā, ko veic atkarīgais zemnieks jeb dzimtcilvēks ar savu inventāru, tā maksājot par tiesībām dzīvot un strādāt tam piešķirtajā saimniecībā, kā arī par kunga aizgādību, rūpēm un palīdzību.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Klaušas · Redzēt vairāk »

Klods Debisī

Klods Ašils Debisī (dzimis, miris) ir Francijas komponists, viens no ievērojamākajiem impresionisma pārstāvjiem mūzikā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Klods Debisī · Redzēt vairāk »

Klusais ķauķis

Klusais ķauķis (Iduna caligata) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Klusais ķauķis · Redzēt vairāk »

Klusā daba

Klusā daba, ''Cristoforo Munari'' (1667 – 1720) eļļa, audekls. eļļa, audekls. eļļa, audekls. eļļa, audekls. eļļa, audekls. Klusā daba ir tēlotājas mākslas žanrs vai atsevišķs mākslas darbs, kas atveido kompozīcijā sakārtotus dzīvās dabas (augļi, dārzeņi, ziedi, medījums, zivis) vai nedzīvās dabas (sadzīves priekšmeti, trauki un tamlīdzīgi) objektus.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Klusā daba · Redzēt vairāk »

Komposta degunradžvabole

Komposta degunradžvabole ir skarabeju dzimtas vaboļu suga.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Komposta degunradžvabole · Redzēt vairāk »

Komunistiskā režīma krišana Albānijā

Komunistiskā režīma krišana Albānijā bija pēdējais šāda veida notikums ārpus PSRS un sākās 1990.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Komunistiskā režīma krišana Albānijā · Redzēt vairāk »

Koniskā plaukšķene

Koniskā plaukšķene ir neļķu dzimtas suga, kura ir sastopama rietumu, dienvidu un dienvidrietumu Eiropā, kā arī dažviet Āzijā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Koniskā plaukšķene · Redzēt vairāk »

Krasta veronika

Krasta veronika (Veronica teucrium) ir ceļteku dzimtas veroniku ģints augu suga.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Krasta veronika · Redzēt vairāk »

Krāmera papagailis

Krāmera papagailis (Psittacula krameri) jeb gredzenkakla papagailis ir papagaiļveidīgo pārstāvis, kas mitinās tropu mežos Āfrikā un Āzijā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Krāmera papagailis · Redzēt vairāk »

Krīklis

Krīklis jeb kriķis (Anas crecca) ir pīļu dzimtas (Anatidae) medījams ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Krīklis · Redzēt vairāk »

Krūmu ķauķis

thumb Krūmu ķauķis (Acrocephalus dumetorum) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Krūmu ķauķis · Redzēt vairāk »

Kremācija

Elektriskās krematorijas krāsnis Kremācija (no — ‘sadedzināt’) ir mirstīgo atlieku sadedzināšanas process.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Kremācija · Redzēt vairāk »

Krievu literatūra

Divi no krievu ievērojamākajiem rakstniekiem — Antons Čehovs un Ļevs Tolstojs 1901. gadā Krievu literatūra tiek attiecināta uz krievu valodā un senkrievu valodā rakstītajiem literārajiem darbiem, kā arī gan uz Krievijas teritorijā tapušajiem literatūras darbiem, gan uz krievu tautības cilvēku daiļradi ārpus valsts teritorijas.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Krievu literatūra · Redzēt vairāk »

Krievu Pareizticīgā baznīca

Maskavas Kristus Glābēja katedrāle Krievu Pareizticīgā baznīca jeb Maskavas patriarhāts (Московский патриархат) ir pasaulē lielākā autokefālā pareizticīgā baznīca.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Krievu Pareizticīgā baznīca · Redzēt vairāk »

Kristianizācija

Jana Matejko glezna) Kristianizācija ir termins reliģijpētniecībā, vēsturē, kulturoloģijā un politikā, kas apzīmē kristietības pieņemšanas procesu, ko veic viens cilvēks vai kāda cilvēku grupa (sabiedrība, valsts).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Kristianizācija · Redzēt vairāk »

Kristietība

Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Kristietība · Redzēt vairāk »

Krusta kari

Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Krusta kari · Redzēt vairāk »

Kuģis

ostā 1976. gadā Kuģis ir samērā liels ūdens transportlīdzeklis — peldoša inženiertehniska būve, kas var būt paredzēta kā transporta, tā arī citām (rūpnieciskām, militārām, zinātniskām, sporta) vajadzībām.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Kuģis · Redzēt vairāk »

Kuitala

Kuitala jeb kluite (Numenius arquata) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Kuitala · Redzēt vairāk »

Kukaiņu piekūns

Kukaiņu piekūns (Falco vespertinus) ir piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Kukaiņu piekūns · Redzēt vairāk »

Kutorgina

Kutorgina ir izmirušu pleckāju ģints no Kutorginīdu kārtas.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Kutorgina · Redzēt vairāk »

Labklājības valsts

IKP ESAO valstīs 2013. gadā. Labklājības valsts ir politiska ideoloģija un valsts un sabiedrības modelis, kas paredz valsts iesaistīšanos cilvēku ekonomiskās un sabiedriskās labklājības veicināšanā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Labklājības valsts · Redzēt vairāk »

Laima Tabaka

Laima Tabaka, dzimusi Laima Melnalksne (1924 - 2000) bija latviešu bioloģe, botāniķe, Dr.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Laima Tabaka · Redzēt vairāk »

Lapzemes stērste

Lapzemes stērste (Calcarius lapponicus) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Lapzemes stērste · Redzēt vairāk »

Latēnas kultūra

Hallštates un Latēnas kultūru izplatība Eiropā Latēnas kultūra ir dzelzs laikmeta arheoloģiskā kultūra Centrāleiropas dienvidos un Rietumeiropā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Latēnas kultūra · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latvijas čigāni

Latvijas romi jeb čigāni ir viena no Latvijas vēsturiskajām mazākumtautībām.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Latvijas čigāni · Redzēt vairāk »

Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā

Ēka 83-102 Eaton Square Londonā, kurā darbojās Kārlis Reinholds Zariņš, Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā (1940-1963). LR Valsts kancelejas paziņojums nr. 48 LR ārlietu ministram par Ministru kabineta 17.05.1940. lēmumu piešķirt K. Zariņam ārkārtējās pilnvaras. Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā bija viens no leģitīmās Latvijas Republikas interešu pārstāvjiem ārzemēs Latvijas okupācijas periodā (1940—1991).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā · Redzēt vairāk »

Latvijas mākslas vēsture

Vilhelms Purvītis "Ziema" (1910) Latvijas mākslas vēsture ir Latvijas mākslas vai latviešu izcelsmes mākslinieku mākslas vispārējā attīstības gaita, aplūkojot atsevišķus mākslas veidus, žanrus, virzienus un skolas.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Latvijas mākslas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas medicīnas vēsture

Latvijas medicīnas vēsture izsekojama līdz Livonijas konfederācijas laikiem viduslaiku Latvijā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Latvijas medicīnas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas Radio koris

Latvijas Radio koris Latvijas Radio koris ir profesionāls koris, kas dibināts 1940.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Latvijas Radio koris · Redzēt vairāk »

Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts

Latvijā sastopamas 62 mārīšu dzimtas sugas, kuras ietvertas 28 ģintīs.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts · Redzēt vairāk »

Laucis

Laucis (Fulica atra) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ūdensputns.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Laucis · Redzēt vairāk »

Laukirbe

Laukirbe (Perdix perdix) ir vidēji liels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kas pieder laukirbju ģintij (Perdix).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Laukirbe · Redzēt vairāk »

Lauku cīrulis

thumb Lauku cīrulis (Alauda arvensis) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kuram ir 11 pasugas.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Lauku cīrulis · Redzēt vairāk »

Lauku zvirbulis

Lauku zvirbulis (Passer montanus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns, kas sastopams Eirāzijā, Āfrikā un Austrālijā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Lauku zvirbulis · Redzēt vairāk »

Lauva

Lauva (Panthera leo) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Lauva · Redzēt vairāk »

Līdakas

Līdakas (Esox) ir vienīgā līdaku dzimtas (Esocidae) ģints.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Līdakas · Redzēt vairāk »

Līnis

Līnis (Tinca tinca) ir vienīgā līņu dzimtas (Tincidae) saldūdens zivs, kas mājo arī jūrā upju grīvu tuvumā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Līnis · Redzēt vairāk »

LGBT kultūra Rīgā

Lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) kultūra Rīgā, Latvijai atgūstot neatkarību no Padomju Savienības, pamazām kļuvusi redzamāka apkārtējai sabiedrībai - notiek iznākšana ārā no pagrīdes, taču līdz Rietumeiropas un Ziemeļamerikas LGBT kopienas attīstības līmenim vēl ir samērā tāls ceļš ejams.

Jaunums!!: Rietumeiropa un LGBT kultūra Rīgā · Redzēt vairāk »

Lielais šņibītis

Lielais šņibītis (Calidris canutus) ir neliela auguma bridējputns, kurš ligzdo Eirāzijas un Ziemeļamerikas tundrā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Lielais šņibītis · Redzēt vairāk »

Lielais ķīris

Lielais ķīris (Chroicocephalus ridibundus) ir neliels kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Lielais ķīris · Redzēt vairāk »

Lielais dumpis

Lielais dumpis jeb Eirāzijas dumpis (Botaurus stellaris) ir vidēja auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder dumpju ģintij (Botaurus).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Lielais dumpis · Redzēt vairāk »

Lielā prūšu sacelšanās

Lielā prūšu sacelšanās bija lielākā un veiksmīgākā senprūšu cilšu sacelšanās pret Vācu ordeņa krustnešiem 13.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Lielā prūšu sacelšanās · Redzēt vairāk »

Lielgalvis (putns)

Lielgalvis (Netta rufina) ir pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas galvenokārt ligzdo Vidusāzijā un nelielā skaitā Eiropas dienvidos.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Lielgalvis (putns) · Redzēt vairāk »

Lielu skaitļu nosaukumi

Šajā rakstā ir uzskaitīti lielu skaitļu nosaukumi un to vēsture.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Lielu skaitļu nosaukumi · Redzēt vairāk »

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Liepāja · Redzēt vairāk »

Lohneja ezers

Lohneja ezers (Neja ezers) ir lielākais ezers Britu salās, atrodas Ziemeļīrijā, ap 30 km rietumos no Belfāstas.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Lohneja ezers · Redzēt vairāk »

Ludolfs Liberts

Ludolfs Liberts (—) bija latviešu scenogrāfs, gleznotājs un Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Ludolfs Liberts · Redzēt vairāk »

Luksemburga

Luksemburgas Lielhercogiste ir valsts Rietumeiropā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Luksemburga · Redzēt vairāk »

Lukta

Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas ērģeļu lukta. Lukta jeb kori (gr. χορός — koris) ir arhitektūrā augšējā vaļējā galerija vai balkons baznīcas iekšpusē (parasti otrā stāva līmenī), parādes zālē u.c. Rietumeiropas dievnamu luktās parasti izvietoti muzikanti, dziedātāji vai ērģeles.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Lukta · Redzēt vairāk »

Madlēnas kultūra

Madlēnas kultūra (rozā) un Epigravetes kultūra (sarkanā) Madlēnas zirgs, ''Musée d'Archéologie Nationale'' Madlēnas kultūra ir vēlā paleolīta kultūra Rietumeiropā, kas tiek datēta ar 17 000 līdz 12 000 BP, pēdējā ledus laikmeta beigu posmā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Madlēnas kultūra · Redzēt vairāk »

Magdeburga

Magdeburga ir pilsēta Vācijas centrālajā daļā pie Elbas upes, Saksija-Anhaltes federālās zemes galvaspilsēta.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Magdeburga · Redzēt vairāk »

Magnētiskās levitācijas vilciens

Ķīnā. Magnētiskās levitācijas vilciens, pazīstams arī kā Maglev (saīsinājumā no  — "'''mag'''nētiskā '''lev'''itācija"), ir speciāls ātrgaitas vilciens, kas, atšķirībā no tradicionālajiem vilcieniem, izmantojot elektromagnētus, pārvietojas virs sliedēm, nesaskaroties ar tām.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Magnētiskās levitācijas vilciens · Redzēt vairāk »

Maija Tabaka

Maija Tabaka (dzimusi 1939. gada 5. novembrī Jelgavā) ir latviešu māksliniece, viena no mūsdienu ievērojamākajām latviešu gleznotājām.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Maija Tabaka · Redzēt vairāk »

Manufaktūra

Manufaktūra (no manus — 'roka' un facere — 'izgatavošana') ir organizēta standartizētas produkcijas ražotne, kurā ražošanas procesa pamatā ir algotu amatnieku roku darbs un darba dalīšana, kas bija izplatīta pirms mašinizētās rūpniecības.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Manufaktūra · Redzēt vairāk »

Marta Skulme

Marta Skulme (—) bija pirmā profesionāli izglītotā latviešu sieviete — tēlniece.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Marta Skulme · Redzēt vairāk »

Mazais ķeģis

thumb Mazais ķeģis (Acanthis cabaret) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eiropā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Mazais ķeģis · Redzēt vairāk »

Mazais dūkuris

Mazais dūkuris (Tachybaptus ruficollis) ir neliela auguma dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ūdensputns, kura izplatības areāls ir tikai Vecā pasaule - Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Mazais dūkuris · Redzēt vairāk »

Mazais gulbis

Mazais gulbis (Cygnus columbianus) ir Latvijā sastopama, bet šeit neligzdojoša gulbju suga.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Mazais gulbis · Redzēt vairāk »

Mazais mušķērājs

Mazais mušķērājs (Ficedula parva) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas austrumdaļā, areālam austrumu virzienā sasniedzot Centrālāziju.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Mazais mušķērājs · Redzēt vairāk »

Mazais susuris

Mazais susuris jeb lazdu susuris (Muscardinus avellanarius) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga mazo susuru ģintī (Muscardinus).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Mazais susuris · Redzēt vairāk »

Mazā kapmirte

Mazā kapmirte ir mūžzaļš sīkkrūms kapmiršu ģintī, kas savukārt pieder pie oleandru dzimtas.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Mazā kapmirte · Redzēt vairāk »

Mājas trusis

Visi mājas truši ir cēlušies, pieradinot savvaļas Eiropas trusi (Oryctolagus cuniculus), kura dzimtene ir Eiropas dienvidrietumi — Spānija un Portugāle.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Mājas trusis · Redzēt vairāk »

Māršala plāns

Māršala plāna reklāmas plakāts. Māršala plāns, oficiāli Eiropas atgūšanās programma (European Recovery Program, ERP), bija Amerikas Savienoto Valstu izstrādāts plāns vairāku Eiropas valstu atbalstam pēc Otrā pasaules kara.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Māršala plāns · Redzēt vairāk »

Meža pūce

Meža pūce (Strix aluco) ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas sastopama lielākajā daļā Eirāzijas un ir visbiežāk sastopamā pūču suga Latvijā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Meža pūce · Redzēt vairāk »

Melnais erickiņš

Melnais erickiņš (Phoenicurus ochruros) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Melnais erickiņš · Redzēt vairāk »

Melnais mušķērājs

Melnais mušķērājs (Ficedula hypoleuca) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Melnais mušķērājs · Redzēt vairāk »

Melnā puskuitala

Melnā puskuitala (Limosa limosa) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Melnā puskuitala · Redzēt vairāk »

Melngalvas ķauķis

Melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā, ziemo Eiropas rietumos, Āfrikas centrālās daļas rietumos un austrumos.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Melngalvas ķauķis · Redzēt vairāk »

Melngalvas zoss

Melngalvas zoss (Branta bernicla) ir neliela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Melngalvas zoss · Redzēt vairāk »

Miķelis Bružis

Miķelis Bružis (arī Bruža; —) bija latviešu inženieris un politiķis.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Miķelis Bružis · Redzēt vairāk »

Milti

Dažādu tipu milti: 550. tipa kviešu milti, 1050. tipa kviešu milti un 1150. tipa rudzu milti (no kreisās uz labo) Milti ir pulverveida masa, ko iegūst, sasmalcinot labības graudus, vairāku tā saukto pseidolabību (griķu, kaķastes, kinojas u.c.) sēklas vai augļus, kā arī zirņus, pupas vai saknes (piemēram, maniokas).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Milti · Redzēt vairāk »

Mizložņa

Mizložņa jeb Eirāzijas mizložņa (Certhia familiaris) ir neliels mizložņu dzimtas (Certhiidae) dziedātājputns, kas bieži sastopams lielā daļā Eirāzijas, arī Latvijā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Mizložņa · Redzēt vairāk »

Mizložņu dzimta

Mizložņu dzimta (Certhiidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 11 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 2 ģintīs.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Mizložņu dzimta · Redzēt vairāk »

Monako

Monako (monegasku: Munegu), oficiāli Monako Firstiste (Principauté de Monaco, Principatu de Munegu) ir valsts Rietumeiropā, Franču Rivjērā, dažus kilometrus no Itālijas robežas.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Monako · Redzēt vairāk »

Mucrospirifer

Mucrospirifer ir izmirušu pleckāju ģints no Spiriferīdu kārtas.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Mucrospirifer · Redzēt vairāk »

Nāra

Džona Viljama Voterhausa (''John William Waterhouse'') glezna "Nāra" Nāra jeb vārava ir mitoloģiska būtne, kas mīt ūdenī.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Nāra · Redzēt vairāk »

Nībelungu dziesma

Pirmā lappuse no "Nībelungu dziesmas" manuskripta (ap 1220.g.) "Nībelungu dziesma" jeb "Dziesma par Nībelungiem" (vācu Nibelungenlied) ir anonīma episka vācu poēma.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Nībelungu dziesma · Redzēt vairāk »

Nīderlande

Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Nīderlande · Redzēt vairāk »

Nīderlandes Karaliste

Nīderlandes Karaliste ir suverēna valsts un konstitucionālā monarhija ar teritorijām Rietumeiropā un Karību reģionā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Nīderlandes Karaliste · Redzēt vairāk »

Neļķu aira

Neļķu aira ir augu suga graudzāļu dzimtā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Neļķu aira · Redzēt vairāk »

Neolīta revolūcija

Neolīta revolūcija parasti tiek saistīta ar pastāvīgu apmetņu ierīkošanu un zemkopības apgūšanu.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Neolīta revolūcija · Redzēt vairāk »

Nimfejs

Sirakūzu nimfejs (grota). Nimfejs ir celtne, antīkos laikos neliela svētnīca, kas bija veltīta ūdens nimfām, konkrētāk upju un avotu nimfām, sauktām par najādām, un parasti tika celta pie ūdens avota vai pie ūdenstilpes — krenes.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Nimfejs · Redzēt vairāk »

Orkāns

2005. gada 8. janvāris. Orkāns (Latvijā bieži tiek dēvēta par Rudens vētru) ir spēcīga cikloniska viesuļvētra mēranajos platuma grādos (Eiropā), kas veidojas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā un virzās ziemeļeiropas un rietumeiropas virzienā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Orkāns · Redzēt vairāk »

Oskars Kastēns

Oskars Kastēns (dzimis, Rīgā) ir latviešu žurnālists un politiķis, partijas LPP/LC biedrs.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Oskars Kastēns · Redzēt vairāk »

Osvalds Špenglers

Osvalds Arnolds Gotfrīds Špenglers (dzimis, miris) bija vācu vēsturnieks un filozofs.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Osvalds Špenglers · Redzēt vairāk »

Otrā pasaules kara Austrumu fronte

Otrā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Otrā pasaules kara karadarbības teātriem, kas sevī ietvēra vienus no lielākajiem aplenkumiem un asiņainākajām kaujām cilvēces vēsturē — kauju par Maskavu, Ļeņingradas blokādi, kauju par Sevastopoli, Staļingradas kauju, kauju par Kaukāzu, Kurskas kauju, kā arī kauju par Dņepru.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Otrā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »

Paceplītis

Paceplītis (Troglodytes troglodytes) ir maza auguma paceplīšu dzimtas zvirbuļveidīgo putnu suga, kurai ir 28 mūsdienās dzīvojošas pasugas un viena izmirusi pasuga.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Paceplītis · Redzēt vairāk »

Paipala

Paipala (Coturnix coturnix) ir neliels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Paipala · Redzēt vairāk »

Paleogēns

Paleogēns ir kainozoja ēras pirmais periods, kas ilga 42 miljonus gadu (no 65,5 ± 0,3 līdz 23,03 ± 0,05 miljonu gadu pirms mūsdienām).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Paleogēns · Redzēt vairāk »

Palieņu ķauķis

Palieņu ķauķis jeb palsais ķauķis (Acrocephalus agricola) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Palieņu ķauķis · Redzēt vairāk »

Parastā prīmula

Parastā prīmula (Primula vulgaris) ir prīmulu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Parastā prīmula · Redzēt vairāk »

Partizānu karš

Baltijas valstīm — līdz pat 1956. gadam Partizānu karš ir neregulāra rakstura karš, kurā piedalās mazas, organizētas un bruņotas vietējo iedzīvotāju grupas cīņā pret okupācijas armiju vai pastāvošo valdību.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Partizānu karš · Redzēt vairāk »

Pauls Duškins

Pauls Duškins (no 1993. gada saukts Pauls Kalējs) (dzimis Adulienas pagastā, miris) bija Latvijas grafiķis un akvarelists, sava laika autoritāte grafiķu vidū.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Pauls Duškins · Redzēt vairāk »

Pavasara gaurs

Pavasara gaurs ir neļķu dzimtas suga, kas sastopama Eiropas rietumu, ziemeļrietumu un vidus daļā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Pavasara gaurs · Redzēt vairāk »

Pļavas čipste

Pļavas čipste jeb pļavu čipste (Anthus pratensis) ir maza auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijas rietumos un Āfrikā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Pļavas čipste · Redzēt vairāk »

Pļavu tilbīte

Pļavu tilbīte jeb pļavas tilbīte (Tringa totanus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir 6 pasugas.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Pļavu tilbīte · Redzēt vairāk »

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Pēteris I · Redzēt vairāk »

Peļkājīte

Peļkājīte (Prunella modularis) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijas rietumdaļā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Peļkājīte · Redzēt vairāk »

Pelagonitissa

access-date.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Pelagonitissa · Redzēt vairāk »

Pelēkā cielava

Pelēkā cielava (Motacilla cinerea) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Pelēkā cielava · Redzēt vairāk »

Pelēkā pīle

Pelēkā pīle (Anas strepera) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Pelēkā pīle · Redzēt vairāk »

Peristils

Menandra nama peristils Pompejos. Peristils (no) ir ar kolonnām norobežota telpa (— apkārt un στῦλος — stabs, balsts).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Peristils · Redzēt vairāk »

Perms

Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Perms · Redzēt vairāk »

Petrocrania

Petrocrania ir izmirušu pleckāju ģints no Kraniīdu kārtas.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Petrocrania · Redzēt vairāk »

Pireneji

Pireneji ir kalnu grēda Eiropas dienvidrietumos, kas veido dabisku robežu starp Spāniju un Franciju.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Pireneji · Redzēt vairāk »

Plankumainā hiēna

Plankumainā hiēna (Crocuta crocuta) ir liela auguma hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga plankumaino hiēnu ģintī (Crocuta).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Plankumainā hiēna · Redzēt vairāk »

Plankumainā salamandra

Plankumainā salamandra jeb uguns salamandra (Salamandra salamandra) ir salamandru dzimtas (Salamandridae) suga, kas savvaļā sastopama Rietumeiropas, Dienvideiropas un Centrāleiropas lapkoku mežos, kur var paslēpties nokritušās koku lapās un apsūnojošos koku stumbros.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Plankumainā salamandra · Redzēt vairāk »

Platknābis

Platknābis (Anas clypeata) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Platknābis · Redzēt vairāk »

Platystrophia

Platystrophia ir izmirušu pleckāju ģints no Ortīdu kārtas.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Platystrophia · Redzēt vairāk »

Plukšķis

Plukšķis (Turdus iliacus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā līdz Austrumsibīrijai un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Plukšķis · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Polija · Redzēt vairāk »

Polijas demogrāfija

Polijas iedzīvotāju vecuma un dzimuma piramīda 2021. gadā Polijas demogrāfisko attīstību pašreizējās valsts robežās var nosacīti sadalīt sociālisma un pēcsociālisma periodā, bet pēcsociālisma periodu var sīkāk iedalīt periodā pirms un pēc pievienošanās Eiropas Savienībai (vai pēc cita principa — industriālajā un pēcindustriālajā periodā), kad valsts demogrāfiskie rādītāji ievērojami pasliktinājās darbspējīgāko un auglīgākā vecuma iedzīvotāju masveida emigrācijas dēļ.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Polijas demogrāfija · Redzēt vairāk »

Priežu vērpējs

Priežu vērpējs ir zvīņspārņu tauriņu suga no vērpēju dzimtas.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Priežu vērpējs · Redzēt vairāk »

Priekule

Priekule ir pilsēta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novadā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Priekule · Redzēt vairāk »

Profesora Dovela galva

"Profesora Dovela galva" ir krievu padomju rakstnieka-fantasta Aleksandra Beļajeva 1925.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Profesora Dovela galva · Redzēt vairāk »

Province

Province ir teritoriāla vienība, gandrīz vienmēr kādas valsts administratīva apakšvienība.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Province · Redzēt vairāk »

PSRS Jūras kara flote

PSRS Jūras kara flote bija PSRS Bruņoto spēku jūras spēku atzars.

Jaunums!!: Rietumeiropa un PSRS Jūras kara flote · Redzēt vairāk »

Pupu laputs

Pupu laputs (Aphis fabae) ir īsto laputu suga.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Pupu laputs · Redzēt vairāk »

Putnu vērošana

Putnu vērotāji Skotijā Putnu vērošana ir hobijs, kas ietver putnu vērošanu dabā un parasti ir saistīts ar padziļinātu interesi par tiem, izpēti, kā arī iegūtās informācijas apkopošanu, ziņošanu par neparastākajiem novērojumiem putnu vērotāju vidē un profesionāliem ornitologiem.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Putnu vērošana · Redzēt vairāk »

Raibais fazāns

Nav apraksta.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Raibais fazāns · Redzēt vairāk »

Raibais zemesstrazds

Raibais zemesstrazds (Zoothera aurea) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Raibais zemesstrazds · Redzēt vairāk »

Raudas

Raudas, raudu ģints (Rutilus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas sugas, no kurām vislabāk zināmā suga ir parastā rauda.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Raudas · Redzēt vairāk »

Rīgas mākslinieku grupa

1923.gadā 1930.gadā. Rīgas mākslinieku grupa bija mākslinieku biedrība Latvijā, kas aktīvi darbojās Rīgā no 1920.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Rīgas mākslinieku grupa · Redzēt vairāk »

Rīgas vēsture

Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »

Reģionālā integrācija

Reģionālā integrācija ir balstīta uz valstu, starptautisko un reģionālo organizāciju un cilvēku meklējumiem rast labākos veidus kā ar minimāliem resursiem (apvienojot tos) panākt maksimālu efektu — daudzpusēju drošību nacionālā, reģionālā, starptautiskā un arī individuālā līmenī.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Reģionālā integrācija · Redzēt vairāk »

Reihenbaha grīslis

Reihenbaha grīslis ir reta, nepietiekami izpētīta grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Reihenbaha grīslis · Redzēt vairāk »

Riekstrozis

Riekstrozis jeb Eirāzijas riekstrozis (Nucifraga caryocatactes) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Riekstrozis · Redzēt vairāk »

Rietumberlīnes gaisa koridori

Aukstā kara laikā (1945–1991) Rietumberlīnes gaisa koridori bija trīs regulēti gaisa ceļi Rietumu sabiedroto civilajai un militārajai gaisa satiksmei starp Rietumberlīni un Rietumvāciju, kas šķērsoja Austrumvācijas teritoriju.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Rietumberlīnes gaisa koridori · Redzēt vairāk »

Rietumeiropas vēsture

Rietumeiropas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem Rietumeiropas teritorijā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Rietumeiropas vēsture · Redzēt vairāk »

Rietumu pasaule

Semjuela Hantingtona. Rietumu pasaule (arī Rietumi, Rietumu kultūra, Rietumvalstis, Rietumu civilizācija) ir termins, kuram ir dažādas no lietošanas konteksta (vēstures perioda, reģiona, sociālās situācijas un citiem aspektiem) atkarīgas nozīmes.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Rietumu pasaule · Redzēt vairāk »

Roberts Bulsons

Roberts Bulsons (1889-1942) bija Latvijas valsts pārvaldes darbinieks, Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītājs (1939-1940).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Roberts Bulsons · Redzēt vairāk »

Romantisms

"Ceļotājs virs miglas jūras" (Kaspars Dāvids Frīdrihs, ap 1817). Romantiķa Kaspara Dāvida Frīdriha glezna "Ozols sniegā" (1820. gadi) Romantisms bija kultūrvēsturisks laikmets literatūrā, mākslā, arhitektūrā un mūzikā, kas aizsākās Rietumeiropā 18.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Romantisms · Redzēt vairāk »

Romas impērija

Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Romas impērija · Redzēt vairāk »

Rubenis

Rubenis, arī teteris (Lyrurus tetrix) ir vistveidīgo kārtas putns, kas pārsvarā izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Rubenis · Redzēt vairāk »

Rubiju madara

Rubiju madara (Galium rubioides) ir augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Rubiju madara · Redzēt vairāk »

Rudā dižpīle

Rudā dižpīle (Tadorna ferruginea) ir pīļu dzimtas (Anatidae) suga, kas pieder pie dižpīļu ģints (Tadorna).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Rudā dižpīle · Redzēt vairāk »

Rudsānu zilastīte

Rudsānu zilastīte (Tarsiger cyanurus) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Rudsānu zilastīte · Redzēt vairāk »

Rudzu maize

Rupjmaizes šķēles Rudzu veidņu maize jeb tā sauktais „ķieģelītis” Rudzu maize ir Baltijā, Skandināvijā, Vācijā, Polijā, Krievijā un citur Rietumeiropā un Ziemeļeiropā izplatīts maizes veids, ko cep no dažāda rupjuma rudzu miltiem.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Rudzu maize · Redzēt vairāk »

Sarkanā klija

Sarkanā klija (Milvus milvus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas ir endēma Palearktikas rietumu daļai un galvenokārt sastopams Eiropā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Sarkanā klija · Redzēt vairāk »

Sarkanā puskuitala

Sarkanā puskuitala (Limosa lapponica) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Sarkanā puskuitala · Redzēt vairāk »

Sarkankakla zoss

Sarkankakla zoss (Branta ruficollis) ir Eirāzijas ziemeļos ligzdojoša zosu suga, kas reti, bet regulāri sastopama arī Latvijā migrējošo zosu baros.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Sarkankakla zoss · Redzēt vairāk »

Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome

SEPP karogs. Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome jeb saīsināti SEPP no 1949.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome · Redzēt vairāk »

Sāmsalas dižpīle

Sāmsalas dižpīle jeb Sāmsalas pīle (Tadorna tadorna) ir Latvijā ligzdojoša pīļu dzimtas (Anatidae) suga.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Sāmsalas dižpīle · Redzēt vairāk »

Sārtgalvītis

Sārtgalvītis (Regulus ignicapilla) ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas rietumu, dienvidu un centrālajā daļā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Sārtgalvītis · Redzēt vairāk »

Sīkziedu žibulītis

Sīkziedu žibulītis ir augu suga brūnkāšu dzimtā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Sīkziedu žibulītis · Redzēt vairāk »

Sefardi

Ebreju sefardu pāris tradicionālajā apģērbā (Sarajeva, 1900) Sefardi ebreji ir ebreju tautas daļa, kas vēsturiski izveidojās musulmaņu iekarotajā Ibērijas pussalā un pašlaik veido ap 16% no visiem pasaules ebrejiem, ievērojami atpaliekot no aškenazi ebrejiem.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Sefardi · Redzēt vairāk »

Senā Korinta

Senā Korinta bija pilsētvalsts (polisa) blakus Korintas zemesšaurumam, kas Peloponēsu savieno ar kontinentālo Grieķiju, apmēram pusceļā starp Atēnām un Spartu.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Senā Korinta · Redzēt vairāk »

Senā Roma

Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Senā Roma · Redzēt vairāk »

Sibīrijas burunduks

Sibīrijas burunduks (Tamias sibiricus) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas ir vienīgā Eirāzijas burunduku suga, izplatības areālam galvenokārt atrodoties Āzijā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Sibīrijas burunduks · Redzēt vairāk »

Sibīrijas peļkājīte

Sibīrijas peļkājīte (Prunella montanella) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropas galējos ziemeļaustrumos un Āzijas ziemeļu daļā pāri visai Sibīrijai.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Sibīrijas peļkājīte · Redzēt vairāk »

Sid Meier's Colonization

Sid Meier's Colonization jeb Colonization ir datorspēle, kas pieder gājienu stratēģijas žanram.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Sid Meier's Colonization · Redzēt vairāk »

Sieviete

Džovanni no Boloņas skulptūra "Sievietes figūra", 1571—73.gads Sieviete ir cilvēka sievišķais dzimums.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Sieviete · Redzēt vairāk »

Sila strazds

Sila strazds (Turdus viscivorus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) Latvijā ligzdojošs dziedātājputns, kuram ir 3 pasugas.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Sila strazds · Redzēt vairāk »

Skrīveru dendroloģiskais parks

Strūklaka Skrīveru parkā Skrīveru dendroloģiskais parks ir parks Aizkraukles novada, Skrīveru pagastā, ko 19.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Skrīveru dendroloģiskais parks · Redzēt vairāk »

Sliežu platums

Sliežu platums ir attālums starp sliežu darba šķautnēm.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Sliežu platums · Redzēt vairāk »

Smaillapu glīvene

Smaillapu glīvene ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Smaillapu glīvene · Redzēt vairāk »

Smiltāja grīslis

Smiltāja grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Smiltāja grīslis · Redzēt vairāk »

Smiltāja kāpuniedre

Smiltāja kāpuniedre ir suga graudzāļu dzimtā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Smiltāja kāpuniedre · Redzēt vairāk »

Smiltāja vīķis

Smiltāja vīķis (Vicia villosa) ir augu suga vīķu ģintī, kura ir plaši sastopama Dienvideiropā, Rietumeiropā un Rietumāzijā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Smiltāja vīķis · Redzēt vairāk »

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Somija · Redzēt vairāk »

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Spānija · Redzēt vairāk »

Staltbriedis

Staltbriedis (Cervus elaphus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Staltbriedis · Redzēt vairāk »

Starainā dzelzene

Starainā dzelzene (Centaurea calcitrapa) ir augu suga kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģintī.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Starainā dzelzene · Redzēt vairāk »

Starptautiskā lidosta "Rīga"

Starptautiskā lidosta "Rīga" (IATA: RIX, ICAO: EVRA) ir lielākā lidosta Latvijā un Baltijas valstīs.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Starptautiskā lidosta "Rīga" · Redzēt vairāk »

Stirna

Stirna jeb Eiropas stirna (Capreolus capreolus) ir vidēja auguma stirnu ģints (Capreolus) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Stirna · Redzēt vairāk »

Sudrabkaija

Sudrabkaija (Larus argentatus) ir liela auguma kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Sudrabkaija · Redzēt vairāk »

Svilpis

Svilpis jeb sarkankrūtītis (Pyrrhula pyrrhula) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Svilpis · Redzēt vairāk »

Thanatophilus sinuatus

Thanatophilus sinuatus ir līķvaboļu suga.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Thanatophilus sinuatus · Redzēt vairāk »

Tievknābja kuitala

Tievknābja kuitala (Numenius tenuirostris) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns, kurš, iespējams, mūsdienās ir izmiris.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Tievknābja kuitala · Redzēt vairāk »

Trolejbuss

Trolejbuss ir pilsētas sabiedriskā transporta veids, parasti ar elektrodzinēju, kas tiek lietots pilsētās pasažieru pārvadāšanai noteiktajos maršrutos.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Trolejbuss · Redzēt vairāk »

Trolejbusu satiksme pasaulē

Trolejbuss Solaris Trollino 15, Zviedrijas pilsētā Landskronā. Viļņā. Krievijā Itālijā Ziemeļkorejā Kanādā Jaunzēlandē Trolejbusu satiksme pasaulē pastāv visos kontinentos, izņemot Āfriku un Antarktīdu.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Trolejbusu satiksme pasaulē · Redzēt vairāk »

Tumšais ķauķītis

Tumšais ķauķītis (Phylloscopus fuscatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas austrumos, ziemo Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Tumšais ķauķītis · Redzēt vairāk »

Tumšie viduslaiki

Tumšo viduslaiku jeb tumšā laikmeta apzīmējumu ieviesa Frančesko Petrarka XIV gadsimtā, salīdzinot "tumšos" kristietības uzplaukuma gadsimtus Eiropā ar pirms tiem bijušajiem, viņaprāt, "gaišajiem" antīkajiem laikiem.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Tumšie viduslaiki · Redzēt vairāk »

Tunisieši

Tunisijas pilsoņi pasaulē Tunisieši (arābu: تونسيون) ir Tunisijas Republikas pilsoņi, tie galvenokārt ir arābi (98 %), eiropieši (1%), berberi un Subsahāras migranti (1%).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Tunisieši · Redzēt vairāk »

Turki

Turki (turku: Türkiye Türkleri, Turcijas turki) ir apzīmējums tautai, kā arī nācijai (millets), kuras piederīgajiem pirmā valoda ir turku valoda un viņi vai viņu priekšteči ir dzimuši Turcijā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Turki · Redzēt vairāk »

Turku valoda

Turku valoda (turku: Türkçe) ir valoda, ko prot vairāk nekā 63 miljoni cilvēku, (ap 50 miljoniem tā ir dzimtā valoda), kas padara to par lielāko tjurku valodu pēc pratēju skaita.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Turku valoda · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Čehijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Čehijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Čehijā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Bosnijā un Hercegovinā

Sarakstā apkopotas tās vietas Bosnijā un Hercegovinā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Bosnijā un Hercegovinā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Spānijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Spānijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Spānijā · Redzēt vairāk »

Upes tilbīte

thumb Upes tilbīte (Actitis hypoleucos) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā dzīvojoša bridējputnu suga.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Upes tilbīte · Redzēt vairāk »

Upes zīriņš

Upes zīriņš (Sterna hirundo) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūras putnu suga, kurai ir 4 pasugas.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Upes zīriņš · Redzēt vairāk »

Vaira Vīķe-Freiberga

Vaira Vīķe-Freiberga (dzimusi Vaira Vīķe Rīgā) ir latviešu sabiedriski politiskā darbiniece, zinātniece, vairāku augstskolu profesore un goda doktore.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Vaira Vīķe-Freiberga · Redzēt vairāk »

Vampīrs

Glezna "''Vampīrs''", autors Filips Burnes-Džons, 1897 Vampīrs ir mitoloģijā vai folklorā sastopama mītiska būtne, kura izdzīvo, pārtiekot no asinīm.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Vampīrs · Redzēt vairāk »

Vatu jūra

Vatu jūra ir Atlantijas okeānam piederīgās Ziemeļjūras dienvidaustrumu daļa.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Vatu jūra · Redzēt vairāk »

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Vācu valoda · Redzēt vairāk »

Vītītis

Vītītis (Phylloscopus trochilus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo plašā areālā Eiropā un Āzijā, ziemo Subsahāras Āfrikā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Vītītis · Redzēt vairāk »

Vēsturiskā metroloģija

Metroloģija kā vēstures palīgdisciplīna pēta dažādus cilvēces vēsturē pielietotus mērus (garuma, laukuma, tilpuma, masas).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Vēsturiskā metroloģija · Redzēt vairāk »

Vētrasputnu dzimta

Vētrasputnu dzimta (Procellariidae) ir jūrasputnu dzimta, kura ietilpst vētrasputnu kārtā (Procellariiformes).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Vētrasputnu dzimta · Redzēt vairāk »

Venēcija

Venēcija ir pilsēta Itālijā, Veneto reģiona un Venēcijas provinces galvaspilsēta.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Venēcija · Redzēt vairāk »

Vidusdevons

Vidusdevona smilšakmens atsegums pie Salacas (Neļķu klintis). Vidusdevons (D2) jeb vidējais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Vidusdevons · Redzēt vairāk »

Vidusfranku valsts

Vidusfranku valsts bija franku valsts, kas pastāvēja no 843.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Vidusfranku valsts · Redzēt vairāk »

Viduslaiki

Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Viduslaiki · Redzēt vairāk »

Viduslaiku literatūra

Viduslaiku literatūra ir visi literārie darbi, kuri uzrakstīti viduslaikos, t.i., no 4.—5.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Viduslaiku literatūra · Redzēt vairāk »

Viduslaiku pils

Krakdeševaljē pils Sīrijā Viduslaiku pils ir nocietinājuma tipa celtne, kuras aristokrāti viduslaikos cēla galvenokārt Eiropā un Tuvajos Austrumos.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Vistilbe

Vistilbe (Lymnocryptes minimus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns, kas ir vienīgā suga vistilbju ģintī (Lymnocryptes).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Vistilbe · Redzēt vairāk »

Volodimirs Vinničenko

Volodimirs Vinničenko (&ndash) bija ukraiņu valstsvīrs, politiskais aktīvists, rakstnieks, dramaturgs, mākslinieks, pirmais Ukrainas premjerministrs.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Volodimirs Vinničenko · Redzēt vairāk »

Zaļais ķauķītis

Zaļais ķauķītis (Phylloscopus trochiloides) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Zaļais ķauķītis · Redzēt vairāk »

Zarainā zaķauza

Zarainā zaķauza ir suga graudzāļu dzimtā, kura savvaļā ir sastopama Eiropas rietumu un centrālajā daļā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Zarainā zaķauza · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Ziemas žubīte

Ziemas žubīte (Fringilla montifringilla) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Ziemas žubīte · Redzēt vairāk »

Ziemeļeiropa

Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Ziemeļeiropa · Redzēt vairāk »

Ziemeļu gulbis

Ziemeļu gulbis (Cygnus cygnus) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas mājo plašā areālā Eirāzijas Palearktikas joslā, retu reizi ieklīstot Ziemeļamerikas ziemeļrietumos Aļaskā, Ziemeļāfrikā, Kiprā, Portugālē, Tuvajos Austrumos un Indijas subkontinentā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Ziemeļu gulbis · Redzēt vairāk »

Ziemeļu renesanse

Ziemeļu renesanse ir termins, ko izmanto, lai raksturotu renesansi Ziemeļeiropā, jeb plašāk — visā Eiropā ārpus Itālijas, uz ziemeļiem no Alpiem.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Ziemeļu renesanse · Redzēt vairāk »

Zilganais meldrs

Zilganais meldrs ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Zilganais meldrs · Redzēt vairāk »

Zilrīklīte

Zilrīklīte (Luscinia svecica) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) Latvijā sastopama dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Zilrīklīte · Redzēt vairāk »

Zivju gārnis

Zivju gārnis jeb dzēse (Ardea cinerea) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea).

Jaunums!!: Rietumeiropa un Zivju gārnis · Redzēt vairāk »

Zutis

Zutis jeb Eiropas zutis (Anguilla anguilla) ir saldūdens zušu dzimtas (Anguillidae) Eiropā un Āzijas rietumos dzīvojoša zivju suga.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Zutis · Redzēt vairāk »

Zviedrijas vēsture

Zviedrijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Zviedrijas teritorijā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un Zviedrijas vēsture · Redzēt vairāk »

ZX Spectrum

Oriģinālais 1982. gada ZX Spectrum. ZX Spectrum bija viens no populārākajiem 8-bitu mājas datoriem, ko 1982.

Jaunums!!: Rietumeiropa un ZX Spectrum · Redzēt vairāk »

1. gads

1.

Jaunums!!: Rietumeiropa un 1. gads · Redzēt vairāk »

10. septembris

10.

Jaunums!!: Rietumeiropa un 10. septembris · Redzēt vairāk »

13. augusts

13.

Jaunums!!: Rietumeiropa un 13. augusts · Redzēt vairāk »

1634. gads Latvijā

Livonijas karte no izdevuma ''Gerhardi Mercatoris et J. Hondii. Atlas'' Šajā lapā ir apkopoti 1634.

Jaunums!!: Rietumeiropa un 1634. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

19. gadsimts

19.

Jaunums!!: Rietumeiropa un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »

1961. gads

1961.

Jaunums!!: Rietumeiropa un 1961. gads · Redzēt vairāk »

1973. gada naftas krīze

Uzraksts "Atvainojiet... Šodien benzīna nav". Daudzas ASV degvielas uzpildes stacijas krīzes laikā tika slēgtas vai darbojās tikai darba dienās. 1973.

Jaunums!!: Rietumeiropa un 1973. gada naftas krīze · Redzēt vairāk »

1977. gads

1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: Rietumeiropa un 1977. gads · Redzēt vairāk »

1980. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1980.

Jaunums!!: Rietumeiropa un 1980. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2011. gads

2011.

Jaunums!!: Rietumeiropa un 2011. gads · Redzēt vairāk »

2012. gada Eiropas čempionāts futbolā

2012.

Jaunums!!: Rietumeiropa un 2012. gada Eiropas čempionāts futbolā · Redzēt vairāk »

2012. gads

2012.

Jaunums!!: Rietumeiropa un 2012. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Vakareiropa.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā