Ātrāk nekā pārlūku!
76 attiecības: Aleksandrs Digamels, Aleksandrs fon Midendorfs, Aleksandrs II Romanovs, Ķīķis, Čani ezers, Čulima, Baltā cielava, Baltās jūras-Baltijas rase, Barnaula, Dižā bezzobe, Dižraibais dzenis, Dienvidurāli, Dzelzceļa līnija Tjumeņa—Surguta—Urengoja, Eiropas kurmis, Epikontinentāla jūra, Glodene, Irtiša, Jamala, Jemeļjans Pugačovs, Jugra (zeme), Kaņepītis, Keta, Komposta degunradžvabole, Lapkoku otiņmūķene, Lauka neļķe, Lielā čakste, Lukstu čakstīte, Mamajs, Mazais mušķērājs, Mazā ausainā pūcīte, Māris Laiviņš, Meža balodis, Meža pūce, Melngalvas ķauķis, Melnpieres čakste, Novosibirska, Oba, Ordoviks, Pazvilu plaukšķene, Pēteris Apinis, Peļkājīte, Pelēkā dzilna, Priežu krustknābis, Purva ķauķis, Purva zīlīte, Purvāja ciesa, Saleharda, Sariarka, Sarkanrīklīte, Sibīrija, ..., Sibīrijas haniste, Sibīrijas peļkājīte, Sibīrijas skalbe, Sila strazds, Somzīlīte, Stolbi, Sveķenes, Tara (Krievija), Teļecas ezers, Termālie ūdeņi, Tomskas apgabals, Transpolārā dzelzceļa līnija, Turahana mauzolejs, Upes ķauķis, Upes zīriņš, Urāli, Urālu federālais apgabals, Vaha (Obas pieteka), Vakarlēpis, Vasjugana, Vālodze, Vidussibīrijas plakankalne, Viktors Alksnis, Zaļžubīte, Ziemeļāzija, 1973. gada naftas krīze. Izvērst indekss (26 vairāk) »
Aleksandrs Digamels
Aleksandrs Digamels (dzimis, miris) bija Jelgavā dzimis franču/vācbaltiešu izcelsmes Krievijas infantērijas ģenerālis un diplomāts, Rietumsibīrijas ģenerālgubernators no 1861.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Aleksandrs Digamels · Redzēt vairāk »
Aleksandrs fon Midendorfs
Aleksandrs fon Midendorfs (ap 1880). Aleksandrs fon Midendorfs (Alexander Theodor von Middendorff,; 1815−1894) bija vācbaltiešu zinātnieks, Sibīrijas pētnieks un ierēdnis (slepenpadomnieks, 1873).
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Aleksandrs fon Midendorfs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs II Romanovs
Aleksandrs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1855.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Aleksandrs II Romanovs · Redzēt vairāk »
Ķīķis
Ķīķis jeb lapseņu klijāns (Pernis apivorus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) Latvijā ligzdojošs plēsīgais putns, kas galvenokārt sastopams mežos lielākajā daļā Eiropas un Āzijas rietumdaļas.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Ķīķis · Redzēt vairāk »
Čani ezers
Čani ezers ir viens no lielākajiem ezeriem Krievijas teritorijā, nereti uzskata par ezeru grupu.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Čani ezers · Redzēt vairāk »
Čulima
Čulima ir upe Sibīrijā, Obas labā krasta pieteka, kas plūst cauri Rietumsibīrijas līdzenumam.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Čulima · Redzēt vairāk »
Baltā cielava
Baltā cielava (Motacilla alba) ir Latvijā bieži sastopams neliela izmēra zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas putns.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Baltā cielava · Redzēt vairāk »
Baltās jūras-Baltijas rase
Gaišas (blondas) matu krāsas izplatība Eiropas iedzīvotājiem (pēc ''Beals & Hoijer'', 1965). 80%+ (dzeltenā krāsā), 50—79% (gaiši oranža), 20—49% (gaiši brūna), 1—19% (tumši brūna), mazāk par 1% (melna). Baltās jūras-Baltijas rase bija padomju antropoloģijā lietots rasu teorijas jēdziens, kas pārklājās ar citviet lietoto "Austrumbaltijas rases" jēdzienu.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Baltās jūras-Baltijas rase · Redzēt vairāk »
Barnaula
Barnaula ir pilsēta Krievijas Federācijas Sibīrijas daļā un no 1937. gada Altaja novada centrs.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Barnaula · Redzēt vairāk »
Dižā bezzobe
Dižā bezzobe jeb dīķu bezzobe (Anodonta cygnea) ir saldūdens gliemeņu suga no bezzobju ģints.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Dižā bezzobe · Redzēt vairāk »
Dižraibais dzenis
Dižraibais dzenis (Dendrocopos major) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Dižraibais dzenis · Redzēt vairāk »
Dienvidurāli
Dienvidurāli ir Urālu kalnu platākā, dienvidu, daļa, kas stiepjas no Ufas upes augšteces līdz Urālas upes vidustecei, Krievijas Čeļabinskas un Orenburgas apgabalā, kā arī Baškortostānas Republikā.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Dienvidurāli · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Tjumeņa—Surguta—Urengoja
Jaunās Urengojas stacijas (lokomotīve ''TE3-3003''). Dzelzceļa līnija Tjumeņa—Surguta—Urengoja ir 1520 mm platuma dzelzceļš Krievijas Federācijas Rietumsibīrijas daļā.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Dzelzceļa līnija Tjumeņa—Surguta—Urengoja · Redzēt vairāk »
Eiropas kurmis
Eiropas kurmis jeb vienkārši kurmis (Talpa europaea) ir kurmju dzimtas (Talpidae) dzīvnieks, kurš lielāko dzīves daļu pavada pazemē, pašraktā alu labirintā.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Eiropas kurmis · Redzēt vairāk »
Epikontinentāla jūra
Epikontinentāla jūra vai šelfa jūra ir jūra, kas pilnībā izvietojusies kontinenta šelfa robežās uz kontinentālas zemes garozas un kuru gandrīz pilnībā iekļauj kontinenta krasts vai piekrastes salas.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Epikontinentāla jūra · Redzēt vairāk »
Glodene
Glodene jeb trauslā glodene (Anguis fragilis) ir Latvijā dzīvojoša glodeņu dzimtas (Anguidae) bezkāju ķirzaka.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Glodene · Redzēt vairāk »
Irtiša
Irtiša (Erqisi) ir upe Sibīrijā, Obas lielāka pieteka, kas sākas Džungārijas kalnos.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Irtiša · Redzēt vairāk »
Jamala
Jamala ir mazapdzīvota pussala Āzijas galējos ziemeļos.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Jamala · Redzēt vairāk »
Jemeļjans Pugačovs
Jemeļjans Pugačovs (dzimis 1742. gadā, miris) bija Donas kazaks, 1773./1775.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Jemeļjans Pugačovs · Redzēt vairāk »
Jugra (zeme)
Krievijas caru ģerbonī. Jugra jeb Jugorija bija ugru valodās runājošo hantu un mansu apdzīvota teritorija Obas un Irtišas upju baseinā.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Jugra (zeme) · Redzēt vairāk »
Kaņepītis
Kaņepītis (Linaria cannabina) ir maza auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 7 pasugas.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Kaņepītis · Redzēt vairāk »
Keta
Keta ir upe Sibīrijā, Obas labā krasta pieteka, kas plūst cauri Rietumsibīrijas līdzenumam.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Keta · Redzēt vairāk »
Komposta degunradžvabole
Komposta degunradžvabole ir skarabeju dzimtas vaboļu suga.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Komposta degunradžvabole · Redzēt vairāk »
Lapkoku otiņmūķene
Lapkoku otiņmūķene (Calliteara pudibunda)ir Erebidae dzimtas suga.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Lapkoku otiņmūķene · Redzēt vairāk »
Lauka neļķe
Lauka neļķe ir augu suga neļķu ģintī, kas ir līdzīga dzirkstelītei (Dianthus campestris).
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Lauka neļķe · Redzēt vairāk »
Lielā čakste
Lielā čakste (Lanius excubitor) ir vidēja auguma čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas sastopams Eiropas un Āzijas rietumdaļas mērenajā joslā.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Lielā čakste · Redzēt vairāk »
Lukstu čakstīte
Lukstu čakstīte (Saxicola rubetra) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo gandrīz visā Eiropā (izņemot Islandi) un Āzijas rietumos, bet ziemo Āfrikas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Lukstu čakstīte · Redzēt vairāk »
Mamajs
Kuļikovas kaujā 1380. gadā (17. gadsimta miniatūra) Mamajs (ﻣﺎﻣﺎﻲ,, ap 1335—1380) bija Zelta Ordas emīrs, kurš iekšējo karu laikā no 1361.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Mamajs · Redzēt vairāk »
Mazais mušķērājs
Mazais mušķērājs (Ficedula parva) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas austrumdaļā, areālam austrumu virzienā sasniedzot Centrālāziju.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Mazais mušķērājs · Redzēt vairāk »
Mazā ausainā pūcīte
Mazā ausainā pūcītes jeb mazā pūcīte (Otus scops) ir maza auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgo putnu suga, kurai ir 5 pasugas.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Mazā ausainā pūcīte · Redzēt vairāk »
Māris Laiviņš
Māris Laiviņš (dzimis 1942. gada 25. septembrī Alūksnē) ir latviešu ģeogrāfs, biologs un mežzinātnieks.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Māris Laiviņš · Redzēt vairāk »
Meža balodis
Meža balodis (Columba oenas) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikas rietumos.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Meža balodis · Redzēt vairāk »
Meža pūce
Meža pūce (Strix aluco) ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas sastopama lielākajā daļā Eirāzijas un ir visbiežāk sastopamā pūču suga Latvijā.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Meža pūce · Redzēt vairāk »
Melngalvas ķauķis
Melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā, ziemo Eiropas rietumos, Āfrikas centrālās daļas rietumos un austrumos.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Melngalvas ķauķis · Redzēt vairāk »
Melnpieres čakste
Melnpieres čakste (Lanius minor) ir vidēja auguma čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Eiropas dienvidos un austrumos, kā arī Āzijas centrālās daļas rietumos, ziemo Dienvidāfrikas reģionā.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Melnpieres čakste · Redzēt vairāk »
Novosibirska
Novosibirska ir pilsēta Krievijas Federācijas Sibīrijas daļā, Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidaustrumos pie Obas upes.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Novosibirska · Redzēt vairāk »
Oba
Oba ir upe Krievijā, viena no lielākajām pasaules upēm.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Oba · Redzēt vairāk »
Ordoviks
Ordoviks ir otrais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kas ilga apmēram 42 miljonus gadu (no 485,4 ± 1,9 līdz 443,4 ± 1,5 Ma).
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Ordoviks · Redzēt vairāk »
Pazvilu plaukšķene
Pazvilu plaukšķene ir daudzgadīga suga neļķu dzimtā, kuras dabiskais izplatības areāls ir no Austrumeiropas līdz Rietumsibīrijai un Centrālāzijai.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Pazvilu plaukšķene · Redzēt vairāk »
Pēteris Apinis
Pēteris Apinis (dzimis Rīgā) ir latviešu ārsts, politiķis, sabiedriskais un sporta darbinieks, televīzijas raidījuma vadītājs.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Pēteris Apinis · Redzēt vairāk »
Peļkājīte
Peļkājīte (Prunella modularis) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijas rietumdaļā un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Peļkājīte · Redzēt vairāk »
Pelēkā dzilna
Pelēkā dzilna (Picus canus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) meža putnu suga.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Pelēkā dzilna · Redzēt vairāk »
Priežu krustknābis
Priežu krustknābis (Loxia pytyopsittacus) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropā un Āzijas rietumdaļā.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Priežu krustknābis · Redzēt vairāk »
Purva ķauķis
thumb Purva ķauķis (Acrocephalus palustris) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Purva ķauķis · Redzēt vairāk »
Purva zīlīte
Purva zīlīte (Poecile palustris) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Purva zīlīte · Redzēt vairāk »
Purvāja ciesa
Purvāja ciesa ir graudzāļu dzimtas suga, kura ir plaši sastopama Eirāzijā, galvenokārt Eiropas ziemeļu, centrālajā un austrumu daļā, kā arī Rietumsibīrijā.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Purvāja ciesa · Redzēt vairāk »
Saleharda
Saleharda (- ‘zemesraga apmetne’), līdz 1933.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Saleharda · Redzēt vairāk »
Sariarka
Sariarka (— ‘Dzeltenā grēda’) vai Centrālā Kazahstānas sīksopkaine (Солтүстік Қазақ жазығы) ir kalnu sistēma Kazahstānas centrālajā un austrumu daļā.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Sariarka · Redzēt vairāk »
Sarkanrīklīte
Sarkanrīklīte (Erithacus rubecula) ir Latvijā bieži sastopams, mazs mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Sarkanrīklīte · Redzēt vairāk »
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Sibīrija · Redzēt vairāk »
Sibīrijas haniste
Krievijas caru ģerbonī (1672). Sibīrijas haniste jeb Sibīrijas jurta bija pēc Zelta Ordas sabrukuma radusies feodāla tjurku valsts, kas no 1468.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Sibīrijas haniste · Redzēt vairāk »
Sibīrijas peļkājīte
Sibīrijas peļkājīte (Prunella montanella) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropas galējos ziemeļaustrumos un Āzijas ziemeļu daļā pāri visai Sibīrijai.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Sibīrijas peļkājīte · Redzēt vairāk »
Sibīrijas skalbe
Sibīrijas skalbe jeb Sibīrijas īriss, ir daudzgadīgs skalbju dzimtas lakstaugs, kas izplatīts Eiropā un Centrālāzijā.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Sibīrijas skalbe · Redzēt vairāk »
Sila strazds
Sila strazds (Turdus viscivorus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) Latvijā ligzdojošs dziedātājputns, kuram ir 3 pasugas.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Sila strazds · Redzēt vairāk »
Somzīlīte
Somzīlīte (Remiz pendulinus) ir somzīlīšu dzimtas (Remizidae) dziedātājputns, kas izplatīts plašā areālā Eirāzijas rietumdaļā.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Somzīlīte · Redzēt vairāk »
Stolbi
Dabas rezervāts "Stolbi" (krievu: Государственный природный заповедник "Столбы") ir rezervāts Krasnojarskas novadā, Krievijā.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Stolbi · Redzēt vairāk »
Sveķenes
Sveķenes ir neļķu dzimtas augu ģints.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Sveķenes · Redzēt vairāk »
Tara (Krievija)
Tara ir pilsēta un rajona centrs Omskas apgabalā, kas atrodas Taras un Irtišas upju satekā vietā, kur Sibīrijas mežainās zemes pāriet stepē.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Tara (Krievija) · Redzēt vairāk »
Teļecas ezers
Teļecas ezers, arī Altinkels (altajiešu: Алтын Кӧл) ir kalnu ezers Krievijā, Rietumsibīrijas dienvidos, Altaja Republikā.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Teļecas ezers · Redzēt vairāk »
Termālie ūdeņi
Deildartungjuhvera, Eiropas lielākā karstā avota, caurtece ir 180 litri sekundē ar +97°C temperatūru. Jeloustonas nacionālajā parkā Termālie ūdeņi, arī termas, ir pazemes ūdeņi, kuru temperatūra pārsniedz +20°C.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Termālie ūdeņi · Redzēt vairāk »
Tomskas apgabals
Tomskas apgabals ir viena no Krievijas Federācijas pirmā līmeņa administratīvajām vienībām, kas atrodas Sibīrijas rietumos Obas upes baseina teritorijā.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Tomskas apgabals · Redzēt vairāk »
Transpolārā dzelzceļa līnija
Uzbūvētie un pamestie "Staļina ceļa" iecirkņi. Sākotnējā gaita apzīmēta ar "502", vēlāk būve sākta "501" un "503" iecirkņos. Plānotā dzelzceļa gaita (no ''Openstreetmap''). Transpolārā dzelzceļa līnija, saukta par «Mirušo ceļu» (Мёртвая дорога) vai «Staļina ceļu», ir 1520 mm platuma dzelzceļš Krievijas Federācijas Rietumsibīrijas daļā.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Transpolārā dzelzceļa līnija · Redzēt vairāk »
Turahana mauzolejs
Turahana mauzolejs (bašk. Турахан кәшәнәһе) ir 14-15.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Turahana mauzolejs · Redzēt vairāk »
Upes ķauķis
Upes ķauķis (Locustella fluviatilis) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Upes ķauķis · Redzēt vairāk »
Upes zīriņš
Upes zīriņš (Sterna hirundo) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūras putnu suga, kurai ir 4 pasugas.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Upes zīriņš · Redzēt vairāk »
Urāli
Urāli jeb Urālu kalni (Ура́льские го́ры) ir kalnu grēda, kas atrodas galvenokārt Krievijas rietumu centrālajā daļā starp Volgas upes reģionu rietumos un Rietumsibīrijas līdzenumu austrumos.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Urāli · Redzēt vairāk »
Urālu federālais apgabals
Urālu federālā apgabala atrašanās vieta Urālu federālais apgabals ir viens no Krievijas federālajiem apgabaliem.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Urālu federālais apgabals · Redzēt vairāk »
Vaha (Obas pieteka)
Vaha (seļkupu valodā: Ваӄ) ir upe Sibīrijā, kas plūst cauri Rietumsibīrijas līdzenumam un ietek Obas upē pie Ņižņevartovskas.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Vaha (Obas pieteka) · Redzēt vairāk »
Vakarlēpis
Vakarlēpis jeb lēlis (Caprimulgus europaeus) ir lēļu dzimtas (Caprimulgidae) putns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Āzijas rietumdaļā un Āfrikā.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Vakarlēpis · Redzēt vairāk »
Vasjugana
Vasjugana ir upe Sibīrijā, Obas kreisā krasta pieteka, kas plūst cauri Rietumsibīrijas līdzenumam.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Vasjugana · Redzēt vairāk »
Vālodze
Vālodze (Oriolus oriolus) ir krāšņs vālodžu dzimtas (Oriolidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Vālodze · Redzēt vairāk »
Vidussibīrijas plakankalne
Vidussibīrijas plakankalne ir plašs kalnu apgabals Sibīrijas centrālajā daļā starp Ļenas un Jeņisejas upēm.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Vidussibīrijas plakankalne · Redzēt vairāk »
Viktors Alksnis
Viktors Alksnis (dzimis Taštagolā) ir latviešu izcelsmes PSRS un Krievijas politiķis, bijis Latvijas Augstākās padomes un Krievijas Valsts domes deputāts, kā arī bijusī PSRS militārpersona (gaisa karaspēka pulkvedis).
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Viktors Alksnis · Redzēt vairāk »
Zaļžubīte
Zaļžubīte (Chloris chloris) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) Latvijā ligzdojošs dziedātājputns.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Zaļžubīte · Redzēt vairāk »
Ziemeļāzija
Ziemeļāzija Ziemeļāzija ir Āzijas ziemeļdaļas reģions, kas atrodas Āzijas ziemeļos un aizņem 14 000 000 km2 lielu platību.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un Ziemeļāzija · Redzēt vairāk »
1973. gada naftas krīze
Uzraksts "Atvainojiet... Šodien benzīna nav". Daudzas ASV degvielas uzpildes stacijas krīzes laikā tika slēgtas vai darbojās tikai darba dienās. 1973.
Jaunums!!: Rietumsibīrijas līdzenums un 1973. gada naftas krīze · Redzēt vairāk »
