Ātrāk nekā pārlūku!
24 attiecības: Afrikandu valoda, Alemaņu valoda, Angļu valoda, Angļu-frīzu valodas, Apelis, Ģermāņu valodas, Bavāriešu valoda, Flāmu valoda, Frīziskās valodas, Jidišs, Lejasprūsiskais dialekts, Lejasvācu valoda, Limburgiešu valoda, Luksemburgiešu valoda, Nīderlandiešu valoda, Olsteras skotu valoda, Rietumfrīzu valoda, Senangļu valoda, Skandināvija, Skotu valoda, Slāvismi, Vācija, Vācu valoda, Vilamoviešu valoda.
Afrikandu valoda
Afrikandu valoda (afrikaans), saukta arī par afrikaneru valodu, afrikānsu, būru valodu (no — 'zemnieks'), Kāpas holandiešu valodu, ir rietumģermāņu valoda, viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām.
Jaunums!!: Rietumģermāņu valodas un Afrikandu valoda · Redzēt vairāk »
Alemaņu valoda
Alemaņu valoda (Alemannisch) ir vairāku vācu valodas dialektu kopa.
Jaunums!!: Rietumģermāņu valodas un Alemaņu valoda · Redzēt vairāk »
Angļu valoda
Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.
Jaunums!!: Rietumģermāņu valodas un Angļu valoda · Redzēt vairāk »
Angļu-frīzu valodas
Aptuvenais anglo-frīzu valodu pašreizējais sadalījums Eiropā Angļu-frīzu valodas ir rietumģermāņu valodu apakšgrupa, kurā ietilpst senangļu, senfrīzu un no tām atvasinātās valodas.
Jaunums!!: Rietumģermāņu valodas un Angļu-frīzu valodas · Redzēt vairāk »
Apelis
Apelis (sieviešu dzimtē Apele) ir daļēji latviskota rietumģermāņu cilmes uzvārda Apels (— 'ābols') versija.
Jaunums!!: Rietumģermāņu valodas un Apelis · Redzēt vairāk »
Ģermāņu valodas
Valstis vai reģioni, kur ģermāņu valodai nav oficiāla statusa, bet tā ir ievērojama, t.i., tiek lietota dažās dzīves jomās un/vai tiek runāta vietējās minoritātes vidū Līnija, kas atdala ziemeļģermāņu un rietumģermaņu valodas Ģermāņu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
Jaunums!!: Rietumģermāņu valodas un Ģermāņu valodas · Redzēt vairāk »
Bavāriešu valoda
Bavāriešu valoda (Boarish), arī austriešu—bavāriešu valoda, ir rietumģermāņu valoda, nereti tiek uzskatīta par vācu valodas dialektu.
Jaunums!!: Rietumģermāņu valodas un Bavāriešu valoda · Redzēt vairāk »
Flāmu valoda
Flāmu valoda (Vlaams) ir vispārpieņemts nosaukums nīderlandiešu valodas dialektiem, kas izplatīti Beļģijas ziemeļu reģionā Flandrijā.
Jaunums!!: Rietumģermāņu valodas un Flāmu valoda · Redzēt vairāk »
Frīziskās valodas
Frīziskās valodas ir indoeiropiešu saimes ģermāņu apakšgrupas rietumu atzara valodas.
Jaunums!!: Rietumģermāņu valodas un Frīziskās valodas · Redzēt vairāk »
Jidišs
Jidišs (ייִדיש, yidish, /ˈjidiʃ/) ir ģermāņu saimes ebreju valoda.
Jaunums!!: Rietumģermāņu valodas un Jidišs · Redzēt vairāk »
Lejasprūsiskais dialekts
Lejasprūsiskais dialekts ir lejasvācu valodas dialekts, kas līdz 1950.
Jaunums!!: Rietumģermāņu valodas un Lejasprūsiskais dialekts · Redzēt vairāk »
Lejasvācu valoda
Lejasvācu valoda (Plattdüütsch), arī lejassakšu valoda, ir rietumģermāņu valoda, kura galvenokārt izplatīta Vācijas ziemeļos, Nīderlandes ziemeļaustrumos un Dānijas dienvidos.
Jaunums!!: Rietumģermāņu valodas un Lejasvācu valoda · Redzēt vairāk »
Limburgiešu valoda
Limburgiešu valoda (Lèmburgs) ir rietumģermāņu valoda, kas galvenokārt izplatīta Nīderlandes provincē Limburgā un Beļģijas provincē Limburgā, kā arī Vācijas vēsturiskajā apgabalā Reinzemē.
Jaunums!!: Rietumģermāņu valodas un Limburgiešu valoda · Redzēt vairāk »
Luksemburgiešu valoda
Luksemburgiešu valoda ir viena no trim Luksemburgas valsts valodām (citas ir franču un vācu).
Jaunums!!: Rietumģermāņu valodas un Luksemburgiešu valoda · Redzēt vairāk »
Nīderlandiešu valoda
Nīderlandiešu valoda, saukta arī par holandiešu valodu (Nīderlandē) un flāmu valodu (Beļģijā), ir ģermāņu saimes valoda, kas ir dzimtā valoda ap 23 miljoniem cilvēku Nīderlandē, Beļģijā, Surinamā, Arubā un Nīderlandes Antiļās.
Jaunums!!: Rietumģermāņu valodas un Nīderlandiešu valoda · Redzēt vairāk »
Olsteras skotu valoda
Olsteras skotu valoda ir skotu valodas dialekts, ko lieto Olsterā, Ziemeļīrijā un Īrijas Republikā.
Jaunums!!: Rietumģermāņu valodas un Olsteras skotu valoda · Redzēt vairāk »
Rietumfrīzu valoda
Rietumfrīzu valoda (Frysk), saukta arī vienkārši frīzu valoda, ir ģermāņu saimes valoda, kurā runā galvenokārt Nīderlandes ziemeļos.
Jaunums!!: Rietumģermāņu valodas un Rietumfrīzu valoda · Redzēt vairāk »
Senangļu valoda
Senangļu valoda jeb anglosakšu valoda (Ænglisc, Anglisc, Englisc) ir valoda, kurā runāja un rakstīja anglosakšu ciltis Anglijā pirms 1100.
Jaunums!!: Rietumģermāņu valodas un Senangļu valoda · Redzēt vairāk »
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Jaunums!!: Rietumģermāņu valodas un Skandināvija · Redzēt vairāk »
Skotu valoda
Skotu valoda ir ģermāņu valodu atzara dialekts, kas attīstījies no vidusangļu valodas.
Jaunums!!: Rietumģermāņu valodas un Skotu valoda · Redzēt vairāk »
Slāvismi
čehu: ''píšťala'' — 'svilpe') Slāvismi ir vārdi, izteicieni un citas (leksikas, gramatikas, fonētikas u.c.) īpašības, kas aizgūtas no slāvu valodas vai ar tās starpniecību pārņemtas citā valodā (gan slāvu, gan neslāvu valodā).
Jaunums!!: Rietumģermāņu valodas un Slāvismi · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Rietumģermāņu valodas un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Rietumģermāņu valodas un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Vilamoviešu valoda
Viļamoviešu valoda ir indoeiropiešu valoda, kura tiek lietota Vilamovices pilsētā Polijā.
Jaunums!!: Rietumģermāņu valodas un Vilamoviešu valoda · Redzēt vairāk »
