Ātrāk nekā pārlūku!
29 attiecības: Abinieki, Apakšdevons, Aste, Atslēgas kauls, Aukslējas, Četrkājaiņi, Daivspurzivis, Deguna dobums, Dipterīdveidīgās, Divējādelpojošās zivis, Divplaušzivjveidīgās, Elpistostegāļi, Galva, Hoānas, Karbons, Latvija, Osteolepjveidīgās, Paleozojs, Perms, Plaušzivjveidīgās, Porolepjveidīgās, Ragzobzivjveidīgās, Rizodontveidīgās, Skriemeļi, Spuras, Vienplaušzivjveidīgās, Zivis, Zobi, Zvīņas.
Abinieki
Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.
Jaunums!!: Ripidistijas un Abinieki · Redzēt vairāk »
Apakšdevons
apakšdevona epohā mūsdienu Ziemeļeiropas un Ziemeļamerikas teritorijā. Parādīti senie Baltikas, Avalonijas un Laurentijas kontinenti. Apakšdevons (D1) ir devona perioda epoha (agrais devons), kā arī devona sistēmas nodalījums (apakšējais devons).
Jaunums!!: Ripidistijas un Apakšdevons · Redzēt vairāk »
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Jaunums!!: Ripidistijas un Aste · Redzēt vairāk »
Atslēgas kauls
Atslēgas kauls (Clavicula) ir pāra, augšējās ekstremitātes plecu joslas kauls.
Jaunums!!: Ripidistijas un Atslēgas kauls · Redzēt vairāk »
Aukslējas
Aukslējas ir cilvēku un dzīvnieku mutes dobuma augšējā daļa.
Jaunums!!: Ripidistijas un Aukslējas · Redzēt vairāk »
Četrkājaiņi
Četrkājaiņi (Tetrapoda) jeb sauszemes mugurkaulnieki ir četrkājveidīgo mugurkaulnieku (Tetrapodomorpha) infraklase, kura ietver dzīvniekus ar četrām kājām, kas visbiežāk paredzētas, lai pārvietotos pa sauszemi.
Jaunums!!: Ripidistijas un Četrkājaiņi · Redzēt vairāk »
Daivspurzivis
Daivspurzivis (Sarcopterygii) ir relikta kaulzivju (Osteichthyes) virsklase.
Jaunums!!: Ripidistijas un Daivspurzivis · Redzēt vairāk »
Deguna dobums
Deguna dobums (cavum (cavitas) nasi) ir elpošanas orgānu sistēmas sākums.
Jaunums!!: Ripidistijas un Deguna dobums · Redzēt vairāk »
Dipterīdveidīgās
Dipterīdveidīgās (Dipteridiformes syn. Dipterida) ir izmirušu divējādelpojošo zivju kārta, kas vidusdevonā un augšdevonā apdzīvoja saldūdens baseinus.
Jaunums!!: Ripidistijas un Dipterīdveidīgās · Redzēt vairāk »
Divējādelpojošās zivis
Divējādelpojošās zivis jeb dipnojas (Ceratodontae syn. Dipnoi) ir relikta kaulzivju virskārta, ar vienīgo recento kārtu — ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes) plaušzivju apakšklasē (Dipnomorpha).
Jaunums!!: Ripidistijas un Divējādelpojošās zivis · Redzēt vairāk »
Divplaušzivjveidīgās
Divplaušzivjveidīgās (Lepidosirenoidei) ir ragzobzivjveidīgo kārtas (Ceratodontiformes) apakškārta.
Jaunums!!: Ripidistijas un Divplaušzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Elpistostegāļi
Elpistostegāļi (Elpistostegalia) jeb panderihtīdi ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Jaunums!!: Ripidistijas un Elpistostegāļi · Redzēt vairāk »
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Jaunums!!: Ripidistijas un Galva · Redzēt vairāk »
Hoānas
Deguna dobums. Hoānas atrodas augšpusē. Hoānas (— "piltuves, piltuvveida atveres") ir iekšējās deguna atveres mugurkaulniekiem, cilvēku ieskaitot.
Jaunums!!: Ripidistijas un Hoānas · Redzēt vairāk »
Karbons
Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).
Jaunums!!: Ripidistijas un Karbons · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Ripidistijas un Latvija · Redzēt vairāk »
Osteolepjveidīgās
Osteolepjveidīgās (Osteolepiformes) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Jaunums!!: Ripidistijas un Osteolepjveidīgās · Redzēt vairāk »
Paleozojs
Devona periodā radušies pirmatnējie augi mākslinieka skatījumā Paleozojs (palaios — ‘sens, vecs’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās 6 ģeoloģiskajos periodos: kembrijā, ordovikā, silūrā, devonā, karbonā un permā.
Jaunums!!: Ripidistijas un Paleozojs · Redzēt vairāk »
Perms
Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).
Jaunums!!: Ripidistijas un Perms · Redzēt vairāk »
Plaušzivjveidīgās
Plaušzivjveidīgās (Dipnomorpha) ir viena no daivspurzivju virsklases (Sarcopterygii) apakšklasēm (citi tās uzskata vienkārši par kladu), kas apvieno Divējādelpojošās zivis un Porolepjveidīgās.
Jaunums!!: Ripidistijas un Plaušzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Porolepjveidīgās
Porolepjveidīgās (Porolepiformes) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Jaunums!!: Ripidistijas un Porolepjveidīgās · Redzēt vairāk »
Ragzobzivjveidīgās
Ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes syn. Ceratodontida) ir divējādelpojošo zivju (Ceratodontae) kārta, kuras pārstāvju fosilijas ir zināmas vēl no triasa, bet mūsdienās ir saglabājušās nedaudzas reliktas formas, kas dzīvo Dienvidamerikā, Amazones baseinā, Āfrikas centrālajā daļā, kā arī Austrālijas austrumos.
Jaunums!!: Ripidistijas un Ragzobzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Rizodontveidīgās
Rizodontveidīgās (Rhizodontiformes) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Jaunums!!: Ripidistijas un Rizodontveidīgās · Redzēt vairāk »
Skriemeļi
Cilvēka krūšu skriemelis Skriemeļi (Vertebrae) ir neliela izmēra kauli, kas, savienojoties kopā ar starpskriemeļu diskiem, veido mugurkaulu.
Jaunums!!: Ripidistijas un Skriemeļi · Redzēt vairāk »
Spuras
Zivs ''Lampanyctodes hectoris'' morfolģija: 1 — žaunu vāks 2 — sānu līnija 3 — '''muguras spura''' 4 — '''tauku spura''' 5 — astes daļa 6 — '''astes spura''' 7 — '''anālā spura''' 8 — fotofori 9 — '''vēdera spura''' (pāra) 10 — '''krūšu spura''' (pāra) Spuras ir kustības orgāni, kurus organismi izmanto, lai pārvietotos ūdenī un kontrolētu savas kustības.
Jaunums!!: Ripidistijas un Spuras · Redzēt vairāk »
Vienplaušzivjveidīgās
Vienplaušzivjveidīgās (Ceratodontoidei) ir ragzobzivjveidīgo kārtas (Ceratodontiformes) apakškārta.
Jaunums!!: Ripidistijas un Vienplaušzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Ripidistijas un Zivis · Redzēt vairāk »
Zobi
Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.
Jaunums!!: Ripidistijas un Zobi · Redzēt vairāk »
Zvīņas
Zvīņas jeb zvīņojums ir dažu dzīvo organismu grupu ārējais pārklājums, kas veidots no raga (amniotiem) vai kaula (zivīm) plātnītēm - zvīņām.
Jaunums!!: Ripidistijas un Zvīņas · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Dipnotetrapodomorpha, Rhipidistia, Ripidistveidīgās.
