Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Romas pāvestu uzskaitījums

Indekss Romas pāvestu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Romas pāvesti kopš 33.

125 attiecības: Adriāns I, Adriāns IV, Aleksandrs I (pāvests), Aleksandrs III (pāvests), Aleksandrs IV, Anaklēts, Anastasijs I (pāvests), Anastasijs II, Andreass no Felves, Anikets, Anters, Artūrs Baumanis, Atentāts, Šarls I Anžū, Švarns, Ķēstutis, Balduīns no Alnas, Benedikts I, Benedikts II, Benedikts XV, Bonifācijs I, Celestīns III, Celestīns IV, Damasijs I, Dionīsijs, Eitihiāns, Eleitērijs, Eugenijs III, Eugenijs IV, Evarists, Fabiāns, Fēlikss fon Meijendorfs, Fēlikss I, Florences katedrāle, Francisks, Francisks no Moliano, Frīdrihs II Hoenštaufens, Gods Dievam augstībā, Gregors I, Gregors II, Gregors III, Gregors IX, Gregors VII, Gregors X, Gregors XI, Gregors XIII, Gregors XV, Higins, Honorijs III, Inocents II, ..., Inocents III, Inocents IV, Inocents XI, Inocents XII, Jamas Zapoļskas miera līgums, Jānis Pāvils II, Jānis XXIII, Jūlijs I, Jūlijs II, Kajs, Kaliksts I, Kaliksts II, Kiligunda, Klements I, Klements III, Klements IV, Klements V, Klements VI, Klements VII, Kornēlijs, Kurzemes kolonijas, Kurzemes un Zemgales hercogi, Lūcijs I, Līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu, Leons I, Leons XIII, Libērijs, Lins, Livonijas pilsoņu karš, Marks (pāvests), Māra, Mihaels fon der Borhs, Pāvils VI, Pijs I, Pijs IX, Pijs V, Pijs X, Pijs XI, Plāteri, Pontiāns, Raimunds Lullijs, Rīgas arhibīskapija, Romas Katoļu baznīca, Romas pāvests, Rutēnijas bīskapija, Saliešu dinastija, Sēlijas bīskapija, Senlatvijas tautu kristianizēšana, Siksts I, Siksts II, Siksts III, Siksts V, Silvestrs I, Sirīcijs, Soters, Svētais Pēteris, Svētbilžu grautiņi (Livonija), Telesfors, Transilvānija, Urbāns I, Urbāns IV, Vanavastselīna, Vanema, Vatikāns, Veļikijnovgoroda, Ventava, Vesels fon Freitāgs-Loringhofens, Viktors I, Zefirīns, Zeme starp Skrundu un Zemgali, 1009. gads, 1012. gads, 1191. gads, 1484. gads, 2006. gads. Izvērst indekss (75 vairāk) »

Adriāns I

Pāvests Adriāns I (dzimis, miris) bija pāvests no 772.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Adriāns I · Redzēt vairāk »

Adriāns IV

Pāvests Adriāns IV, īstajā vārdā Nikolass Breikspīrs (dzimis ap 1100. gadu, miris) bija Romas pāvests no 1154.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Adriāns IV · Redzēt vairāk »

Aleksandrs I (pāvests)

Pāvests Aleksandrs I (dzimšanas datums nav zināms, miris aptuveni 115. gadā) bija Romas bīskaps un līdz ar to katolisma tradīcijā tiek uzskatīts par vienu no Romas pāvestiem.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Aleksandrs I (pāvests) · Redzēt vairāk »

Aleksandrs III (pāvests)

Pāvests Aleksandrs III un Svētās Romas impērijas ķeizars Fridrihs I Barbarosa (Spinello Aretino 14. gs. freska) Pāvests Aleksandrs III, īstajā vārdā Rolandus (Maģistrs Rolands no Sienas), vēlāk dēvēts arī kā Rolando Bandinelli (dzimis aptuveni 1100./1105. gadā Sienā, miris Kastelanā), bija Romas pāvests no 1159.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Aleksandrs III (pāvests) · Redzēt vairāk »

Aleksandrs IV

Pāvests Aleksandrs IV, īstajā vārdā Rinalds no Džennas vai Džennas Rinalds no Seņji grāfiem (dzimis 1185. vai 1199. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1254.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Aleksandrs IV · Redzēt vairāk »

Anaklēts

Svētais Anaklēts, saukts arī par Anenklētu (dzimšanas laiks nav zināms, miris Romā), bija trešais Romas bīskaps un līdz ar to katolisma tradīcijā tiek uzskatīts par vienu no Romas pāvestiem.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Anaklēts · Redzēt vairāk »

Anastasijs I (pāvests)

Anastasijs I (miris) bija Romas bīskaps no līdz nāvei 401.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Anastasijs I (pāvests) · Redzēt vairāk »

Anastasijs II

Pāvests Anastasijs II (miris) bija Romas bīskaps no 496.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Anastasijs II · Redzēt vairāk »

Andreass no Felves

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Andreass no Felves, otrajā valdīšanas periodā biežāk dēvēts par Andreasu no Štīrijas (vācu: Andreas von Stirland) vai Andreasu Štuklandu (latīņu: Andreas a Stucklant, Andreas à Stockland), bija Livonijas ordeņa mestrs divas reizes (1240.-41. un 1248.-53.). Vēsturiski pazīstams kā labs diplomāts un sarunu vedējs.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Andreass no Felves · Redzēt vairāk »

Anikets

Pāvests Anikets (miris 167. gadā) bija Romas bīskaps un līdz ar to katolisma tradīcijā tiek uzskatīts par vienu no Romas pāvestiem.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Anikets · Redzēt vairāk »

Anters

Pāvests Anters (dzimšanas gads nav zināms, miris) bija Romas bīskaps no līdz un līdz ar to katolisma tradīcijā tiek uzskatīts par vienu no Romas pāvestiem.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Anters · Redzēt vairāk »

Artūrs Baumanis

Artūrs Baumanis (1867—1904) bija latviešu gleznotājs, grafiķis, pazīstams ar savām vēsturiskajām gleznām.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Artūrs Baumanis · Redzēt vairāk »

Atentāts

Abrahamu Linkolnu 1865.gadā. Mākslinieka zīmējums. Atentāts ir sabiedriska darbinieka slepkavība vai tās mēģinājums (no ad-temptāre - "mēģinājums izdarīt").

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Atentāts · Redzēt vairāk »

Šarls I Anžū

Šarls I Anžū jeb Kārlis I Anžū (dzimis Francijā, miris Fodžā, Neapoles Karalistē) bija franču augstmanis, grāfs, vēlāk Sicīlijas karalis un Neapoles karalis.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Šarls I Anžū · Redzēt vairāk »

Švarns

Švarns vai Švarno Daņilovičs (ap 1230. gadu — ap 1270. gadu), kristītais vārds Ivans, bija Galīcijas-Volīnijas rietumu daļas valdnieks (1264—1269, kopā ar savu vecāko brāli Ļevu Daņiloviču).

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Švarns · Redzēt vairāk »

Ķēstutis

Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Ķēstutis · Redzēt vairāk »

Balduīns no Alnas

Bīskapa Balduīna zīmogs. Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232-1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Balduīns no Alnas · Redzēt vairāk »

Benedikts I

Pāvests Benedikts I (miris) bija Romas bīskaps no 575.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Benedikts I · Redzēt vairāk »

Benedikts II

Pāvests Benedikts II (dzimis Benedikts Sabels (Benedictus Sabellus), miris) bija Romas bīskaps no 684.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Benedikts II · Redzēt vairāk »

Benedikts XV

Pāvests Benedikts XV ((), dzimis kā Džakomo della Kjeza, dzimis., miris) bija Romas pāvests, kura pontifikāts ilga no 1914.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Benedikts XV · Redzēt vairāk »

Bonifācijs I

Bonifācijs I (miris) bija Romas pāvests no līdz 422.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Bonifācijs I · Redzēt vairāk »

Celestīns III

Pāvests Celestīns III, īstajā vārdā Džačinto Bobone (dzimis aptuveni 1106. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1191.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Celestīns III · Redzēt vairāk »

Celestīns IV

Pāvests Celestīns IV (latīņu: Caelestinus IV, miris 1241. gada 10. novembrī) jeb Gotfrīds no Kastiļones (itāļu: Goffredo di Castiglione) bija Romas katoļu baznīcas pāvests, kas valdīja tikai 17 dienas un ievērojams vienīgi ar to, ka pirmo reizi tika ievēlēts kardinālu konklāvā.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Celestīns IV · Redzēt vairāk »

Damasijs I

Pāvests Damasijs I (dzimis apmēram 305. gadā, miris) bija Romas bīskaps no 366.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Damasijs I · Redzēt vairāk »

Dionīsijs

Pāvests Dionīsijs (dzimšanas gads nav zināms, miris) bija Romas bīskaps no līdz un līdz ar to katolisma tradīcijā tiek uzskatīts par vienu no Romas pāvestiem.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Dionīsijs · Redzēt vairāk »

Eitihiāns

Eitihiāns (miris) bija Romas bīskaps no līdz nāvei 283.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Eitihiāns · Redzēt vairāk »

Eleitērijs

Pāvests Eleitērijs bija Romas bīskaps un līdz ar to katolisma tradīcijā tiek uzskatīts par vienu no Romas pāvestiem.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Eleitērijs · Redzēt vairāk »

Eugenijs III

Pāvests Eugenijs III (dzimšanas gads nezināms, miris), dzimis kā Bernardo dei Paganelli di Montemanjo) bija Romas pāvests no 1145. līdz 1153. gadam. Dzimis Pizā. Ievēlēšanas brīdī bija cisterciešu klostera abats Romas pievārtē. Tika ievēlēts par pāvestu daļēji tādēļ, ka neviens cits negribēja uzņemties šo bīstamo un sarežģīto amatu, daļēji kā Bernāra no Klervo sabiedrotais. Kaut arī pats Bernārs neatbalstīja Eugenija kandidatūru, tomēr vēlāk Bernārs caur Eugeniju III spēcīgi ietekmēja baznīcas politiku. Gandrīz visu pontifikāta laiku Eugenijs III neuzturējās Romā. Tūlīt pēc ievēlēšanas par pāvestu, Romas pilsēta Arnolda no Brešas ietekmē nodibināja komūnu un neatzina pāvesta virsvaru, kuram nācās uzturēties Viterbo, pēc tam Sjēnā, bet vēlāk viņš devās uz Franciju un Svēto Romas impēriju. Pēc tam, kad musulmaņi 1145. gadā ieņēma Edesu, viņš izdeva bullu, kurā Francijas karali Luiju VII aicināja doties Krusta karā. 1147. gada aprīlī viņš izdeva līdzīga satura bullu Divini dispensatione, aicinot sakšu bruņiniekus piedalīties krusta karā pret vendiem. Atbalstīja Hildegardes no Bingenes darbību. 1149. gadā atgriezās Itālijā. Miris 1153. gadā, apglabāts Romā.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Eugenijs III · Redzēt vairāk »

Eugenijs IV

Pāvests Eugenijs IV, īstajā vārdā Gabriēle Kondulmers (dzimis 1383. gadā, miris), bija Romas pāvests no 1431.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Eugenijs IV · Redzēt vairāk »

Evarists

Pāvests Svētais Evarists (dzimis 1. gadsimtā, miris aptuveni 107. gadā), bija piektais Romas bīskaps no 99.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Evarists · Redzēt vairāk »

Fabiāns

Pāvests Fabiāns (dzimis ap 200. gadu, miris) bija Romas bīskaps no līdz un līdz ar to katolisma tradīcijā tiek uzskatīts par vienu no Romas pāvestiem.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Fabiāns · Redzēt vairāk »

Fēlikss fon Meijendorfs

Fēlikss fon Meijendorfs (1834—1871) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas diplomāts, Mazstraupes pilsmuižas īpašnieks.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Fēlikss fon Meijendorfs · Redzēt vairāk »

Fēlikss I

Fēlikss I (miris) bija Romas bīskaps no līdz nāvei 274.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Fēlikss I · Redzēt vairāk »

Florences katedrāle

Florences katedrāle ir galvenā baznīca Florencē, Itālijā.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Florences katedrāle · Redzēt vairāk »

Francisks

Francisks (dzimis; pilsoniskais vārds — Horhe Mario Bergoljo (Jorge Mario Bergoglio)) ir 266.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Francisks · Redzēt vairāk »

Francisks no Moliano

Francisks no Moliano bija Romas pāvesta Klementa V valdīšanas laikā (1305—1314) iecelts sūtnis un inkvizitors (nuntius super inquisitionis negotio) Livonijā 1312.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Francisks no Moliano · Redzēt vairāk »

Frīdrihs II Hoenštaufens

Frīdrihs II Hoenštaufens (dzimis Ezi pie Ankonas, miris Fjorentīno pilī pie Lučeras) bija viens no ietekmīgākajiem 13.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Frīdrihs II Hoenštaufens · Redzēt vairāk »

Gods Dievam augstībā

Senā mesas ''Gloria'' melodija. Gods Dievam augstībā ir kristīgās baznīcas himna ar vārdiem no Lūkas evaņģēlija 2.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Gods Dievam augstībā · Redzēt vairāk »

Gregors I

Pāvests Gregors I vai Pāvests Grēgorijs I (dzimis aptuveni 540. gadā Romā, miris Romā), pazīstams arī kā Gregors (Grēgorijs) Lielais, Gregors (Grēgorijs) I Lielais un Gregors (Grēgorijs) Dialogists, no līdz savai nāvei bija Romas pāvests, Romas Katoļu baznīcas un Vatikāna galva.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Gregors I · Redzēt vairāk »

Gregors II

Pāvests Gregors II (dzimis, miris) bija Romas bīskaps no 715.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Gregors II · Redzēt vairāk »

Gregors III

Pāvests Gregors III (miris) bija Romas bīskaps no 731.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Gregors III · Redzēt vairāk »

Gregors IX

Pāvests Gregors IX vai Gregorijs IX, īstajā vārdā Ugolino no Konti (dzimis starp 1145. un 1170. gadu, miris 1241. gada 22. augustā) bija Romas pāvests no 1227.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Gregors IX · Redzēt vairāk »

Gregors VII

Pāvests Gregors VII (dzimis apmēram 1020. gadā, miris) bija pāvests no 1073.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Gregors VII · Redzēt vairāk »

Gregors X

Pāvests Gregors X, dzimtajā vārdā Teobalds Viskonti, (dzimis ap 1210. gadu, miris) bija Romas pāvests no 1271.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Gregors X · Redzēt vairāk »

Gregors XI

Pāvests Gregors XI, īstajā vārdā Pjērs Rožērs de Bofors (dzimis ap 1329. gadu, miris), bija Romas pāvests no 1370.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Gregors XI · Redzēt vairāk »

Gregors XIII

Pāvests Gregors XIII vai Gregorijs XIII (dzimis Ugo Bonkompanji, miris) no līdz savai nāvei bija 226.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Gregors XIII · Redzēt vairāk »

Gregors XV

Pāvests Gregors XV (dzimis Alesandrs Ludovizi (Alessandro Ludovisi) 1554. gada 9. vai 15. janvārī, miris) bija Romas pāvests no 1621.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Gregors XV · Redzēt vairāk »

Higins

Pāvests Higins (dzimšanas datums nav zināms, miris 140. vai 142. gadā) bija Romas bīskaps un līdz ar to katolisma tradīcijā tiek uzskatīts par vienu no Romas pāvestiem.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Higins · Redzēt vairāk »

Honorijs III

Pāvests Honorijs III, īstajā vārdā Čenčio Savelli (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1216.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Honorijs III · Redzēt vairāk »

Inocents II

Pāvests Inocents II, īstajā vārdā Gregorio Papareski (dzimšanas gads nezināms, miris) — Romas pāvests no 1130.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Inocents II · Redzēt vairāk »

Inocents III

Pāvests Inocents III, īstajā vārdā Lotario Konti, grāfs Senji (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1198.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Inocents III · Redzēt vairāk »

Inocents IV

Pāvests Inocents IV, īstajā vārdā Sinibalds Fieski (dzimis ap 1195. gadu, miris) bija Romas pāvests no 1243.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Inocents IV · Redzēt vairāk »

Inocents XI

Pāvests Inocents XI, īstajā vārdā Benedeto Odeskalki (dzimis, miris), bija Romas pāvests no 1676.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Inocents XI · Redzēt vairāk »

Inocents XII

Pāvests Inocents XII (dzimis Antonio Pinjatelli (Antonio Pignatelli), miris) bija Romas pāvests no 1691.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Inocents XII · Redzēt vairāk »

Jamas Zapoļskas miera līgums

Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Jānis Pāvils II

Pāvests Jānis Pāvils II (īstajā vārdā Karols Juzefs Vojtila,; dzimis, miris) bija pāvests, Romas bīskaps un Romas Katoļu baznīcas galva.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Jānis Pāvils II · Redzēt vairāk »

Jānis XXIII

Jānis XXIII, īstajā vārdā Andželo Džuzepe Ronkalli (dzimis, miris) bija 261.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Jānis XXIII · Redzēt vairāk »

Jūlijs I

Pāvests Jūlijs I (miris) bija Romas bīskaps no līdz un līdz ar to katolisma tradīcijā tiek uzskatīts par vienu no Romas pāvestiem.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Jūlijs I · Redzēt vairāk »

Jūlijs II

Pāvests Jūlijs II (dzimis Džiliāno della Rovere (miris) no līdz savai nāvei bija 216. Romas pāvests. Viņš bija liels mākslas patrons, viens no sava laika spēcīgākajiem valdniekiem. Jūlijam II bija cieša draudzība ar mākslinieku Mikelandželo. 1506. gadā dibinājis Vatikāna gvardi.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Jūlijs II · Redzēt vairāk »

Kajs

Kajs (miris) bija Romas bīskaps no līdz nāvei 296.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Kajs · Redzēt vairāk »

Kaliksts I

Pāvests Kaliksts I (dzimšanas gads nav zināms, miris) bija Romas bīskaps no 217.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Kaliksts I · Redzēt vairāk »

Kaliksts II

Kaliksts II (arī Calixt II vai Callistus II, īstajā vārdā grāfs Gvido vai Burgundijas Gi (vai Guy de Bourgogne); dzimis ap. 1060. gadu, miris) bija Romas pāvests no 1119.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Kaliksts II · Redzēt vairāk »

Kiligunda

Kiligunda (līvu: kiligunda) bija draudzes novada vai pilsnovada nosaukums viduslaiku Kursā, Sāmsalā un Vīkā.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Kiligunda · Redzēt vairāk »

Klements I

Svētais Klements I, arī Klements no Romas (Clemens Romanus, dzimis ap 50. gadu, miris 97., 99. vai 101. gadā), bija ceturtais Romas bīskaps no 88.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Klements I · Redzēt vairāk »

Klements III

Pāvests Klements III, īstajā vārdā Paolo Skolari (dzimis aptuveni 1130. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1187.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Klements III · Redzēt vairāk »

Klements IV

Pāvests Klements IV, dzimtajā vārdā Gvido Fuko, iesauka Resnais (dzimis: starp 1190. un 1200. gadu, miris) bija Romas pāvests no 1265.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Klements IV · Redzēt vairāk »

Klements V

Pāvests Klements V, īstajā vārdā Reimons Bertrāns de Go (dzimis ap 1264. gadu Gaskoņā, miris Langedokā), bija Romas pāvests no 1305.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Klements V · Redzēt vairāk »

Klements VI

Pāvests Klements VI, īstajā vārdā Pjērs Rožē de Bofors-Tirenns (dzimis 1291. gadā, miris), bija Romas pāvests no 1342.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Klements VI · Redzēt vairāk »

Klements VII

Pāvests Klements VII (dzimis Giulio di Giuliano de' Medici, miris) no līdz savai nāvei bija Romas pāvests.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Klements VII · Redzēt vairāk »

Kornēlijs

Pāvests Kornēlijs (dzimšanas datums nezināms, miris 253. gada jūnijā) bija Romas bīskaps no 251.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Kornēlijs · Redzēt vairāk »

Kurzemes kolonijas

Kurzemes kolonijas bija Kurzemes un Zemgales hercogistes aizjūras īpašumi Rietumāfrikā Gambijas upes grīvā un Vidusamerikā Tobāgo salā hercoga Jēkaba valdīšanas laikā un neilgi pēc viņa nāves (1651—1690).

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Kurzemes kolonijas · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogi

Kurzemes un Zemgales hercogi, īsāk Kurzemes hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — ‘Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs’) bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562-1795).

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »

Lūcijs I

Pāvests Lūcijs I (dzimis ap 200. gadu, miris) bija Romas bīskaps no 253.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Lūcijs I · Redzēt vairāk »

Līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu

Līguma ar Kursas ķēniņu Lamekinu teksts ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu ir Vatikāna arhīvos saglabājies 1230.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu · Redzēt vairāk »

Leons I

Pāvests Leons I (dzimis 391. vai 400. gadā, miris) no līdz savai nāvei bija Romas pāvests.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Leons I · Redzēt vairāk »

Leons XIII

Pāvests Leons XIII (dzimis Vinčenco Džoakīno Rafaēls Luidži Peči, miris) bija Romas pāvests, Romas Katoļu baznīcas un Vatikāna galva.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Leons XIII · Redzēt vairāk »

Libērijs

Libērijs (dzimis ap 310. gadu, miris) bija Romas bīskaps no līdz nāvei 366.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Libērijs · Redzēt vairāk »

Lins

Svētais Lins, saukts arī Lins no Etrūrijas (dzimšanas laiks nav zināms, miris Romā), bija otrais Romas bīskaps un līdz ar to katolisma tradīcijā tiek uzskatīts par vienu no Romas pāvestiem.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Lins · Redzēt vairāk »

Livonijas pilsoņu karš

Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju sērija starp Rīgas pilsētu un Livonijas ordeni, kas pārauga pilsoņu karā no 1297.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Marks (pāvests)

Marks (miris) bija Romas bīskaps no līdz nāvei un līdz ar to katoļticībā tradīcijā tiek uzskatīts par vienu no Romas pāvestiem.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Marks (pāvests) · Redzēt vairāk »

Māra

Jēkaba Bīnes 1930. gadu glezna „Māras svētība” Anša Cīruļa sienas gleznojuma mets „Māra” Māra, saukta Mīļā Māra vai Svētā Māra ir augstākā mātes dievība latviešu mitoloģijā.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Māra · Redzēt vairāk »

Mihaels fon der Borhs

Mihaels fon der Borhs, pilnā vārdā grāfs Mihaels Johans fon der Borhs-Lubešics un Borhofs (1753—1810) bija no Borhu dzimtas cēlies vācbaltiešu izcelsmes Polijas-Lietuvas kopvalsts diplomāts, Ludzas trakta stārasts (1772), ģenerālleitnants (1786).

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Mihaels fon der Borhs · Redzēt vairāk »

Pāvils VI

Pāvils VI, īstajā vārdā Džovanni Batista Enriko Antonio Marija Montīni (dzimis (miris) bija Romas pāvests no 1963. gada līdz savai nāvei 1978. gadā. Dzimis 1897. gadā Končezjo, Lombardijā, katoļu jurista un parlamenta deputāta ģimenē. Mācījās Pāvesta Gregoriskajā universitātē (Pontificia Università Gregoriana), Sapencā (Università di Roma "La Sapienza") un Pāvesta Eklēziskajā akadēmijā (Pontificia Ecclesiastica Academia). No 1922. gada strādāja Vatikāna Valsts sekretariātā Džuzepes Picardo vadībā. 1923 gadā tika norīkots darbā Polijā, tomēr drīz atkal sāka darboties Itālijā. 1924. gadā kļuva par universitātes kapelānu un bija viens no katoļu garīdzniekiem, kurš publiski kritizēja fašisma ideoloģiju. No 1925. līdz 1933. gadam viņš bija kapelāns Itālijas Katoļu studentu federācijā (Federazione degli Universitari Cattolici Italiani), kura līdz ar fašistu nākšanas pie varas kļuva par vienīgo legālo nefašistisko organizāciju Itālijas universitātēs. No 1933. gada strādāja Romas kūrijā. Otrā pasaules kara laikā Montīni bija viens no tuvākajiem pāvesta Pija XII darbiniekiem. Parasti kārtoja Pija XII korespondenci ar ārpasauli. 1954. gadā tika iecelts par Milānas arhibīskapu. Pāvesta Jāņa XXIII laikā tika iecelts par kardinālu, bet pēc Jāņa XXIII nāves kardinālu Montīni konklāvā ievēlēja par Romas pāvestu Pāvilu VI. Būdams pāvests, Pauls VI turpināja un 1965. gadā noslēdza pāvesta Jāņa XXIII iesākto Vatikāna 2. koncilu, diplomātiski veikli atrazdams kopsaucējus starp dažādiem baznīcas grupējumiem. Vatikāna 2. koncils pieņēma vairākus svarīgus katoļu baznīcas dzīves dokumentus, piemēram, Lumen gentium jeb t.s. baznīcas dogmatisko konstitūciju. Tika izmainīta 400 gadus vecā baznīcas mises norises kārtība. Vatikāna 2. koncils akceptēja katoļu baznīcas orientāciju uz ekumenisko dialogu ar citām reliģijām un pasaules uzskatiem. Tika reorganizēta Romas kūrija un tika nolemts, ka turpmāk konklāvos nepiedalīsies kardināli, kuri sasnieguši 80 gadu vecumu. Sava pontifikāta laikā Pals VI atšķīrās no priekšgājējiem ar savām daudzajām ārvalstu vizītēm un aktīvo ārpolitiku. Izdeva vairākas enciklikas. Enciklikā Mense Maio (1965. gadā) pāvests pievērsās Jaunavas Marijas kultam, Ecclesiam Suam (1964. gadā) identificēja baznīcu ar Kristus ķermeni, bet enciklikā Sacerdotalis Caelibatus (1967. gads) vēlreiz uzsvēra garīdznieku celibāta svarīgumu. 1968. gadā tika publicēta pasaules sabiedrībā diskutablā enciklika Humanae Vitae, kurā pāvests vērsās pret mākslīgu dzimstības ierobežošanu. 1978. gada 16. martā Sarkanās brigādes nolaupīja pazīstamo Itālijas politiķi un Pāvila VI draugu kopš studiju laikiem Aldo Moro. 20. aprīlī pāvests publicēja vēstuli nolaupītājiem, kurā pazemīgi lūdza atbrīvot Moro. Tomēr 9. maijā Aldo Moro tika atrasts nogalināts. Tā paša gada 6. augustā pāvesta Gandolfo pils rezidencē mira arī Pāvils VI. 1993. gadā pāvests Jānis Pāvils II iesāka Pāvila VI beatifikācijas procesu.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Pāvils VI · Redzēt vairāk »

Pijs I

Pāvests Pijs I (dzimis 1. gadsimta beigās, miris 157. vai 161. gadā) bija Romas bīskaps un līdz ar to katolisma tradīcijā tiek uzskatīts par vienu no Romas pāvestiem.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Pijs I · Redzēt vairāk »

Pijs IX

Pāvests Pijs IX (dzimis Džovanni Marija Mastai-Fereti, miris) bija Romas pāvests, Romas Katoļu baznīcas un Vatikāna galva.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Pijs IX · Redzēt vairāk »

Pijs V

Pāvests Pijs V (dzimis Antonio Gizljēri (Antonio Ghislieri), miris) bija Romas pāvests no 1566.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Pijs V · Redzēt vairāk »

Pijs X

Pāvests Pijs X (dzimis Džuzepe Melkiore Sarto, miris) no līdz savai nāvei bija 257.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Pijs X · Redzēt vairāk »

Pijs XI

Pāvests Pijs XI (dzimis Ambrodžio Damijāno Akille Rati (miris) no līdz savai nāvei bija 259. Romas pāvests, Romas Katoļu baznīcas un Vatikāna galva. Par priesteri viņš tika iesvētīts 1879. gada 20. decembrī.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Pijs XI · Redzēt vairāk »

Plāteri

Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis Plāteri jeb par Plāteriem saukti dzimtkungi no Brēles, vēlāk Plāteri-Zībergi, ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 14.—15.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Plāteri · Redzēt vairāk »

Pontiāns

Pāvests Pontiāns (dzimšanas gads nav zināms, miris 235. gada oktobrī) bija Romas bīskaps no līdz un līdz ar to katolisma tradīcijā tiek uzskatīts par vienu no Romas pāvestiem.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Pontiāns · Redzēt vairāk »

Raimunds Lullijs

Ramons Lullijs F. Ribaltas gleznā (ap 1620) Ramona Ļuļa mācības attēlojums (''Miniatura del Breviculum ex artibus de Ramon Llull'', 14. gs. ilustrācija) Raimunds Lullijs, arī Ramons Ļuļs (1233-1315), bija vēlo viduslaiku katalāņu mistiķis un filozofs.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Raimunds Lullijs · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Romas Katoļu baznīca

Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Romas Katoļu baznīca, zināma arī kā Katoļu baznīca, ir lielākā Kristīgā baznīca pasaulē.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Romas pāvests

Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Romas pāvests · Redzēt vairāk »

Rutēnijas bīskapija

Rutēnijas bīskapija jeb Krievzemes bīskapija bija viena no īslaicīgi pastāvošām (1253—1307) Romas katoļu baznīcas bīskapijām Rīgas arhibīskapu pakļautībā.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Rutēnijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Saliešu dinastija

Saliešu dinastijas ciltskoks Svētā Romas impērija 1032. gadā, pēc Burgundijas karalistes pievienošanas Saliešu dinastija bija viduslaiku vācu augstmaņu dinastija, kuras četri pārstāvji no 1024.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Saliešu dinastija · Redzēt vairāk »

Sēlijas bīskapija

Sēlijas bīskapija (1218-1226) bija īslaicīgi pastāvoša bīskapija Livonijā ar mērķi pakļaut katoļu ticībai Daugavas kreisā krasta iedzīvotājus.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Sēlijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Senlatvijas tautu kristianizēšana

R. Vitrams, 1939, 1954) Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu kopš 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »

Siksts I

Rafaēla gleznas "Siksta madonna", kurā attēlots pāvests Siksts I Siksts I (dzimis 42. gadā, miris 124. vai 128. gadā) bija Romas bīskaps no 114.—119.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Siksts I · Redzēt vairāk »

Siksts II

Pāvests Siksts II (dzimšanas datums nezināms, miris) bija Romas bīskaps un līdz ar to katolisma tradīcijā tiek uzskatīts par vienu no Romas pāvestiem.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Siksts II · Redzēt vairāk »

Siksts III

Pāvests Siksts III (miris) bija Romas bīskaps no 432.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Siksts III · Redzēt vairāk »

Siksts V

Pāvests Siksts V (dzimis Feliče Pereti di Montalto, miris) bija Romas pāvests no 1585.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Siksts V · Redzēt vairāk »

Silvestrs I

Pāvests Silvestrs I no līdz savai nāvei bija Romas pāvests.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Silvestrs I · Redzēt vairāk »

Sirīcijs

Sirīcijs (dzimis 344. gadā, miris) bija Romas bīskaps no 384.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Sirīcijs · Redzēt vairāk »

Soters

Pāvests Soters (dzimšanas datums nav zināms, miris ap 174. gadu) bija Romas bīskaps un līdz ar to katolisma tradīcijā tiek uzskatīts par vienu no Romas pāvestiem.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Soters · Redzēt vairāk »

Svētais Pēteris

Svētais Pēteris (Pétros, īstajā vārdā Simeons bar Jona (Jonas dēls)) bija ebrejs, viens no divpadsmit Jēzus Kristus apustuļiem (mācekļiem), viens no agrīnās kristiešu baznīcas līderiem, katolicismā tradicionāli tiek uzskatīts par pirmo Romas bīskapu un līdz ar to par pirmo Romas pāvestu.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Svētais Pēteris · Redzēt vairāk »

Svētbilžu grautiņi (Livonija)

Svētbilžu grautiņi Livonijā bija svētbilžu un grezno baznīcas iekārtu iznīcināšana, ko izraisīja greznības un svētbilžu kulta noliegums reformācijas laikā, 1524.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Svētbilžu grautiņi (Livonija) · Redzēt vairāk »

Telesfors

Telesfors Telesfors (dzimšanas gads nav zināms, miris laika posmā no 136. līdz 138. gadam) bija Romas bīskaps no 124.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Telesfors · Redzēt vairāk »

Transilvānija

Transilvānija Rumānijā un Eiropā Transilvānija (rumāņu: Ardeal vai Transilvania, ungāru: Erdély, burtiski - "aizmežu zeme", vācu: Siebenbürgen) ir vēsturisks reģions Eiropā, mūsdienu Rumānijas ziemeļaustrumu daļā, ko pārsvarā apdzīvo rumāņi un ungāri.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Transilvānija · Redzēt vairāk »

Urbāns I

Pāvests Urbāns I (dzimšanas gads nav zināms, miris) bija Romas bīskaps no 222.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Urbāns I · Redzēt vairāk »

Urbāns IV

Pāvests Urbāns IV, īstajā vārdā Žaks Pantaleons (dzimis: 1195. vai 1200. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1261.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Urbāns IV · Redzēt vairāk »

Vanavastselīna

Vanavastselīna, līdz 20.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Vanavastselīna · Redzēt vairāk »

Vanema

Vanema (arī Vanemana) bija zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Vanema · Redzēt vairāk »

Vatikāns

Vatikāns jeb Vatikāna Pilsētvalsts ir pilsētvalsts Romas centrā.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Vatikāns · Redzēt vairāk »

Veļikijnovgoroda

Veļikijnovgoroda (vēsturiski, vikingu: Holmgård) ir pirmā senās Krievzemes (Русь) galvaspilsēta (862), vēlāk suverēnās Novgorodas zemes galvaspilsēta (1136-1468), šobrīd Novgorodas apgabala administratīvais centrs Krievijas ziemeļrietumos, 170 km no Pēterburgas.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »

Ventava

Ventava (rakstiskajos avotos: Wynda vai Winda) bija senās Kursass zeme) Ventas upes lejtecē no Abavas ietekas uz leju līdz pat jūrai. Tā robežojās ar Vanemas zemi austrumos un Bandavas zemi dienvidos. Tagad tās teritorijā daļēji atrodas Ventspils novads, kā arī neliela daļa no Kuldīgas novada. Līdz 1230. gadam Ventava bija Kursas valdnieka Lamekina valsts sastāvā ar nosaukumu "Sagares zeme".

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Ventava · Redzēt vairāk »

Vesels fon Freitāgs-Loringhofens

Vesels fon Freitāgs-Loringhofens (1899 - 1944) bija vācbaltiešu muižnieks un militārais darbinieks.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Vesels fon Freitāgs-Loringhofens · Redzēt vairāk »

Viktors I

Pāvests Viktors I bija Romas bīskaps un līdz ar to katolisma tradīcijā tiek uzskatīts par vienu no Romas pāvestiem.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Viktors I · Redzēt vairāk »

Zefirīns

Pāvests Zefirīns (dzimšanas datums nezināms, miris) bija Romas bīskaps un līdz ar to katolisma tradīcijā tiek uzskatīts par vienu no Romas pāvestiem.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Zefirīns · Redzēt vairāk »

Zeme starp Skrundu un Zemgali

Zeme starp Skrundu un Zemgali jeb "Starpzeme" ir apzīmējums zemei, kas XIII.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un Zeme starp Skrundu un Zemgali · Redzēt vairāk »

1009. gads

1009.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un 1009. gads · Redzēt vairāk »

1012. gads

1012.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un 1012. gads · Redzēt vairāk »

1191. gads

1191.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un 1191. gads · Redzēt vairāk »

1484. gads

1484.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un 1484. gads · Redzēt vairāk »

2006. gads

2006.

Jaunums!!: Romas pāvestu uzskaitījums un 2006. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Romas bīskaps, Romas pāvesti, Romas pāvestu hronoloģisks uzskaitījums, Romas pāvestu hronoloģiskā tabula.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »