Ātrāk nekā pārlūku!
22 attiecības: Aleksandrs I Batenbergs, Bejlerbejs, Bosfors, Bulgārijas Karaliste, Bulgārijas kņaziste, Bulgārijas vēsture, Divāns (institūcija), Grieķijas Karaliste, Jaunturku revolūcija, Krievu—turku karš (1828—1829), Mehmeds I, Nikolajs I Romanovs, Osmaņu dinastija, Osmaņu impērijas ģerbonis, Osmaņu impērijas sultānu uzskaitījums, Prizrena, Rumēlijas cietoksnis, Serbijas karaliste, Sofija, Topkapi pils, Trāķija, 1382. gads.
Aleksandrs I Batenbergs
Aleksandra I kapavieta Aleksandrs I; dzimis, miris) bija Bulgārijas kņazistes pirmais kņazs no 1879. gada 29. aprīļa līdz 1886. gada 7. septembrim. Dzimis Veronā, Hesenes prinča Aleksandra morgāniskā laulībā. Krievijas cara Aleksandra II brālēns, jo cara sieva Marija Aleksandrovna bija Aleksandra I tēvamāsa, tāpēc jaunībā Aleksandrs bieži uzturējās Sanktpēterburgā. Pavadīja imperatoru Aleksandru II krievu-turku kara laikā 1877. gadā. Krievijas militārajai uzvarai seko Sanstefano līgums, kas paredz plašas bulgāru valsts izveidošanu. Rietumvalstu spiediena rezultātā seko Berlīnes kongress, kas paredz daudz mazākas bulgāru kņazistes izveidošanu, kurai jāpaliek par Osmaņu impērijas vasaļvalsti. Bulgārijas Nacionālā asambleja nobalsoja par Aleksandru I kā Bulgārijas kņazu. Pirms tam apmeklēdams Krievijas imperatoru un Osmaņu sultānu, Aleksandrs I ieradās Bulgārijā, kur tika uzņemts ar entuziasmu. 1879. gada 8. jūlijā viņš zvērēja pie Tirnovas konstitūcijas un iegāja galvaspilsētā Sofijā. Nevēlēdamies būt tikai marionete Krievijas rokās, tomēr būdams politiskajā dzīvē nepieredzējis un nepazīdams Bulgārijas apstākļus, Aleksandrs I pamazām zaudēja atbalstu savā valstī. 1880. gadā viņš atlaiž parlamentu un 1881. gada 9. maijā aptur liberālās Tirnovas konstitūcijas darbību. 1883. gada 19. septembrī viņš konstitūcijas darbību atjaunoja, izraisot konfliktu ar Krieviju. Lai saglabātu reģionā mieru un Krievijas politiskās intereses, sāka rasties nepieciešamība pēc ambiciozā kņaza gāšanas. Naktī uz 1885. gada 18. septembri Austrumrumēlijā sākas plaša sacelšanās. Province pasludināja savu neatkarību un apvienošanos ar Bulgāriju. Serbijas karalistes karalis Milans I izmantoja šo brīdi, lai izvirzītu bulgāriem teritoriālās pretenzijas, un pieteica karu. Jau 19. novembrī serbi cieš smagu sakāvi. No sagrāves serbus glāba tikai Austroungārijas impērijas iejaukšanās. 1886. gada 3. martā Bukarestē tiek noslēgts miera līgums. Pārāk ambiciozo kņazu šī uzvara tomēr neglāba. 1886. gada 20. augustā, armijas spiediena rezultātā Aleksandrs I Batenbergs atsakās no troņa un tiek nosūtīts uz Krievijas teritoriju. Krievija ļauj kņazam doties trimdā uz netālo Lembergu, Austroungārijā. Apvērsuma rīkotājiem trūkst atbalsta, un astoņas dienas vēlāk notiek jauns valsts apvērsums, kura rezultātā pie varas atgriežas Aleksandrs I Batenbergs. Šajā brīdī Krievija skaidri liek saprast, ka neatbalsta kņaza varas atjaunošanu un viņš 1886. gada 8. septembrī otro reizi atsakās no troņa. Pēc dažiem gadiem apprecēdams austriešu aktrisi Johannu Loizingeri, Aleksandrs dzīves atlikušo daļu pavadīja Grācā, kur arī miris. Vēlāk pārapbedīts Sofijā.
Jaunums!!: Rumēlija un Aleksandrs I Batenbergs · Redzēt vairāk »
Bejlerbejs
Bejlerbejs bija Osmaņu impērijas administratīvās vienības ejāleta vadītājs.
Jaunums!!: Rumēlija un Bejlerbejs · Redzēt vairāk »
Bosfors
Bosfors ir jūras šaurums, kas šķir Turcijas Eiropas daļu (Rumēlija) no Āzijas daļas (Anatolija).
Jaunums!!: Rumēlija un Bosfors · Redzēt vairāk »
Bulgārijas Karaliste
Bulgārijas Karaliste, arī Bulgārijas cariste vai Trešā Bulgārijas cariste, bija konstitucionālā monarhija, kas tika izveidota 1908.
Jaunums!!: Rumēlija un Bulgārijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Bulgārijas kņaziste
Sanstefano līgumā paredzētās Bulgārijas robežas Bulgārijas kņazistes robežas pēc Berlīnes kongresa Bulgārijas kņaziste bija faktiski neatkarīga, bet juridiski Osmaņu impērijas vasaļvalsts, kas izveidojās 1878.
Jaunums!!: Rumēlija un Bulgārijas kņaziste · Redzēt vairāk »
Bulgārijas vēsture
Bulgārijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Bulgārijas teritorijā.
Jaunums!!: Rumēlija un Bulgārijas vēsture · Redzēt vairāk »
Divāns (institūcija)
Divāns vai dīvāns (persiešu valodā دیوان, turku valodā: dîvân) bija vairāku islāma valstu augstākās izpildvaras institūcijas nosaukums vai tituls augstākajai izpildvaras amatpersonai (sk. divāns (tituls)).
Jaunums!!: Rumēlija un Divāns (institūcija) · Redzēt vairāk »
Grieķijas Karaliste
Grieķijas Karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Grieķijā no 1832.
Jaunums!!: Rumēlija un Grieķijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Jaunturku revolūcija
Smirnā 1908 Jaunturku revolūcija Osmaņu impērijā 1908.
Jaunums!!: Rumēlija un Jaunturku revolūcija · Redzēt vairāk »
Krievu—turku karš (1828—1829)
Krievu—turku karš (1828—1829) bija turpinājums konfliktam starp Krievijas un Osmaņu impērijām, ko iesāka grieķu neatkarības karš.
Jaunums!!: Rumēlija un Krievu—turku karš (1828—1829) · Redzēt vairāk »
Mehmeds I
| Mehmeds I Čelebi (osmaņu: چلبی محمد; dzimis 1382. gadā Bursā, miris Edirnē) bija Osmaņu impērijas sultāns no 1413.
Jaunums!!: Rumēlija un Mehmeds I · Redzēt vairāk »
Nikolajs I Romanovs
Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas Impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Rumēlija un Nikolajs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Osmaņu dinastija
Mehmedam V. Osmaņu dinastija (arī Osmaņu impēriskais nams) bija Osmaņu impērijas valdnieki no 1281.
Jaunums!!: Rumēlija un Osmaņu dinastija · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērijas ģerbonis
Osmaņu impērijas ģerbonis, kas vizuāli līdzinās Latvijas ģerbonim vai, piemēram, Lielbritānijas ģerbonim, sākts lietot tikai 19.
Jaunums!!: Rumēlija un Osmaņu impērijas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērijas sultānu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Osmaņu impērijas sultāni (valdnieki) no valsts izveidošanas 1299.
Jaunums!!: Rumēlija un Osmaņu impērijas sultānu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Prizrena
Prizrena. Prizrena ir pilsēta Kosovā, 14.
Jaunums!!: Rumēlija un Prizrena · Redzēt vairāk »
Rumēlijas cietoksnis
Izgaismots Rumēlijas cietoknis naktī. Rumēlijas cietoksnis (turku: Rumelihisarı) atrodas Stambulā, Turcijā, Bosfora šauruma Eiropas pusē, un tā vārdā nosaukts mikrorajons Bebekas ziemeļu pusē (Bešiktašas rajonā).
Jaunums!!: Rumēlija un Rumēlijas cietoksnis · Redzēt vairāk »
Serbijas karaliste
Serbijas robežu izmaiņas 1817.-1913. Karalis Milans I ar troņmantinieku Aleksandru, 1888. Aleksandrs I un karaliene Draga Petara I kronēšana, 1904 Serbijas karaliste (serbu: Краљевина Србија, Kraljevina Srbija) bija valsts tagadējās Serbijas un Kosovas teritorijā, kas pastāvēja no 1882.
Jaunums!!: Rumēlija un Serbijas karaliste · Redzēt vairāk »
Sofija
Sofija ir pilsēta Bulgārijas rietumos Vitošas piekājē.
Jaunums!!: Rumēlija un Sofija · Redzēt vairāk »
Topkapi pils
Topkapi pils (— ‘Lielgabalu vārtu pils’ — pils tā nosaukta tādēļ, ka blakus atradās lielgabalu vārti) atrodas Sirkedži mikrorajonā (Eminēnī rajons, Stambula, Turcija) un no 1465.
Jaunums!!: Rumēlija un Topkapi pils · Redzēt vairāk »
Trāķija
Trāķijas teritorija uz mūsdienu Eiropas politiskās kartes. Trāķija ir vēsturisks un ģeogrāfisks reģions Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalas austrumos.
Jaunums!!: Rumēlija un Trāķija · Redzēt vairāk »
1382. gads
1382.
Jaunums!!: Rumēlija un 1382. gads · Redzēt vairāk »
