Ātrāk nekā pārlūku!
50 attiecības: Augstrozes pils, Austrumslāvi, Bračislavs Izjaslavičs, Ceļš no varjagiem uz grieķiem, Dorno, Eiropas vēsture, Frodi, Hanzas savienība, Igaunijas vēsture, Igors Rurikovičs, Izjaslavs Vladimirovičs, Jaropolks Svjatoslavičs, Kijivas Krievzeme, Kijivas lielkņazi, Klements III, Krievija, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Krievijas vēsture, Kriviči, Latgale, Latvija, Latvijas Pareizticīgā Baznīca, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Merieši, Normānisma teorija, Pagasts, Polockas vēsture, Prūši, Ragnvalds, Rūsiņš, Rostova, Rozbeķu pils, Rozula (novads), Rurika dinastija, Ruriks, Rutēņi, Sēlija, Smoļenska, Somijas vēsture, Staraja Ladoga, Torvalds Kodransons, Valmiera, Veļikijnovgoroda, Vikingu laiki, Vladimirs Svjatoslavičs, Vseslavs Bračislavičs, Zelta rags, 10. gadsimts, 907. gads.
Augstrozes pils
Augstrozes pilsdrupas mūsdienās. Augstrozes pils, līdz 16.
Jaunums!!: Rusi un Augstrozes pils · Redzēt vairāk »
Austrumslāvi
Austrumslāvu ciltis 8. un 9. gadsimtā Austrumslāvi ir austrumslāvu valodās runājošu slāvu kopa, kas valodas un kultūras ziņā ir atšķirīga no rietumslāviem un dienvidslāviem.
Jaunums!!: Rusi un Austrumslāvi · Redzēt vairāk »
Bračislavs Izjaslavičs
Bračislava kauja ar Jaroslavu pie Sudomas upes. Abi kņazi attēloti priekšplānā ar apaļām cepurēm. Miniatūra no Radzivilu hronikas (15. gs.) Bračislavs Izjaslavičs (vikingu: konungr Vartilafr,; ap 997 – 1044) bija Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs, kas valdīja no 1003.
Jaunums!!: Rusi un Bračislavs Izjaslavičs · Redzēt vairāk »
Ceļš no varjagiem uz grieķiem
Vēlīnais 9.—10. gadsimtā plašāk lietotais „Ceļš no varjagiem uz grieķiem” (violetā krāsā) Ceļš no varjagiem uz grieķiem (vecslāvu: путь из Варягъ въ Грѣкы), vikingu sāgās pazīstams kā Austrumu ceļš ir historiogrāfijā lietotais apzīmējums ūdens ceļu tīklam no Baltijas jūras uz Melno jūru, kuru agrīnajos viduslaikos (7.—11. gadsimts) intensīvi izmantoja vikingi ekspansijai Austrumeiropā un tirdzniecībai ar Hazāru kaganātu un Bizantijas impēriju.
Jaunums!!: Rusi un Ceļš no varjagiem uz grieķiem · Redzēt vairāk »
Dorno
1514. gadā Parīzē drukātā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Dorno vai Dorns (no vikingu Þorn) bija viens no teiksmainajiem kuršu ķēniņiem, ko savā hronikā Gesta Danorum 12.
Jaunums!!: Rusi un Dorno · Redzēt vairāk »
Eiropas vēsture
"Eiropa karaliene" (''Europa regina'') - alegorisks Eiropas galveno valstu attēlojums 16. gadsimtā. Livonija (apakšā pa labi) tika uzskatīta par svarīgu Eiropas valsti (Sebastjans Minsters, 1570.) Eiropas vēsture aptver laika posmu no laika, kad Eiropā uz dzīvi apmetās pirmie cilvēki, līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Rusi un Eiropas vēsture · Redzēt vairāk »
Frodi
1514. gadā Parīzē drukātā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Frodi vai Frodo (vikingu: Fróði) bija viens no teiksmainajiem dāņu vikingu ķēniņiem, kura piedzīvojumus savā hronikā Gesta Danorum 12.
Jaunums!!: Rusi un Frodi · Redzēt vairāk »
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Rusi un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »
Igaunijas vēsture
Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Rusi un Igaunijas vēsture · Redzēt vairāk »
Igors Rurikovičs
Ar sarkanu līniju apjozta Gardarīkes teritorija Invgara valdīšanas beigās (ap 960. gadu), ar oranžu līniju viņa dēla Svendoslava iekarojumi (964—970), ar violetu līniju Austrumromas impērijas teritorija.Kijivas kagans Ingvars ievāc meslus no drevļaniem (K.Ļebedeva zīmējums 20. gadsimta sākumā) Igors Rurikovičs (baznīcslāvu: Игорь) jeb Ingvars (senskandināvu: Ingvarr,; dzimis ap 878., miris 945. gadā) bija Kijivas (Kenugardas) kagans no 912.
Jaunums!!: Rusi un Igors Rurikovičs · Redzēt vairāk »
Izjaslavs Vladimirovičs
Izjaslavs (pa kreisi) aizsargā savu māti Rognedu (vidū) pret tēva Vladimira dusmām. Miniatūra no Radzivilu hronikas (15. gs.) Izjaslavs Vladimirovičs (ap 878/79 - 1001) bija Polockas Rurikoviču dinastijas pamatlicējs, kas valdīja no 989.
Jaunums!!: Rusi un Izjaslavs Vladimirovičs · Redzēt vairāk »
Jaropolks Svjatoslavičs
Jaropolks Svjatoslavičs (baznīcslāvu:Ӕрополкъ,; dzimis ap 952. gadu, miris) īslaicīgi bija Kijivas (Kenugardas) kagans no 972.
Jaunums!!: Rusi un Jaropolks Svjatoslavičs · Redzēt vairāk »
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Jaunums!!: Rusi un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »
Kijivas lielkņazi
Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.
Jaunums!!: Rusi un Kijivas lielkņazi · Redzēt vairāk »
Klements III
Pāvests Klements III, īstajā vārdā Paolo Skolari (dzimis aptuveni 1130. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1187.
Jaunums!!: Rusi un Klements III · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Rusi un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Jaunums!!: Rusi un Krievijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Krievijas vēsture
Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.
Jaunums!!: Rusi un Krievijas vēsture · Redzēt vairāk »
Kriviči
Smoļenskā. Miniatūra no Radzivila hronikas, 15. gadsimta beigas. Kriviči, arī krīviči, ir 9.—17.
Jaunums!!: Rusi un Kriviči · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Rusi un Latgale · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Rusi un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Pareizticīgā Baznīca
Latvijas pareizticīgās baznīcas Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle (1884) Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir neatkarīga Austrumu pareizticīgās baznīcas sastāvdaļa, kas līdz 2022.
Jaunums!!: Rusi un Latvijas Pareizticīgā Baznīca · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: Rusi un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Rusi un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Merieši
Merieši un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Merieši bija sena somugru tauta, kas dzīvoja mūsdienu Jaroslavļas, Ivanovas apgabalos, Tveras apgabala un Maskavas apgabala austrumu daļā, Vologdas apgabala dienvidos un Kostromas apgabala rietumos.
Jaunums!!: Rusi un Merieši · Redzēt vairāk »
Normānisma teorija
Kijevas Krievzeme 11. gadsimtā Normānisma teorija ir uz senkrievu hroniku tekstiem balstīta teorija par Senās Krievzemes rašanos 9.
Jaunums!!: Rusi un Normānisma teorija · Redzēt vairāk »
Pagasts
Pagasts ir teritoriāli administratīvā iedalījuma vienība Latvijā un Igaunijā.
Jaunums!!: Rusi un Pagasts · Redzēt vairāk »
Polockas vēsture
Livonijas kara laikā 1579. gadā. Priekšplānā redzami vācu karakalpi ar sarkanbaltsarkano karogu. Polocka ir viens no vissenākajiem tirdzniecības un ortodoksās kristietības kultūras centriem Eiropas ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Rusi un Polockas vēsture · Redzēt vairāk »
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Jaunums!!: Rusi un Prūši · Redzēt vairāk »
Ragnvalds
Ragnvalds (Ragnvaldr, senkrievu: Рогъволодъ, Роговолодъ,;; dzimis ap 920. gadu — miris 978. gadā) bija pirmais hronikās minētais Polockas kņazs, kurš valdīja no 945.
Jaunums!!: Rusi un Ragnvalds · Redzēt vairāk »
Rūsiņš
Rūsiņš no Satekles (kritis Satezeles aizstāvēšanā 1212. gada vasarā) bija Tālavas latgaļu zemes Satekles vecākais 13.
Jaunums!!: Rusi un Rūsiņš · Redzēt vairāk »
Rostova
Rostova (varjagu: Ráðstofa) jeb Dižā Rostova ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Jaroslavļas apgabala dienvidu daļā pie Nero ezera.
Jaunums!!: Rusi un Rostova · Redzēt vairāk »
Rozbeķu pils
Rozbeķu pilsdrupas 18. gs. Rozbeķu pilsdrupas 2014. gada vasarā Rozbeķu pils pamatu uzmērījums 20. gs. sākumā. Rozbeķu pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu pils 14.-16.
Jaunums!!: Rusi un Rozbeķu pils · Redzēt vairāk »
Rozula (novads)
Rozulas novads bija senās Idumejas zemes novads pie Metsepoles un Imeras robežām (tagadējais Stalbes pagasts).
Jaunums!!: Rusi un Rozula (novads) · Redzēt vairāk »
Rurika dinastija
Rurika dzimtai piederīgie Kijivas lielkņazs Vladimirs Svjatoslavičs, varjagu ķēniņš Ruriks un Maskavas kņazs Dmitrijs Donskis Novgorodas monumenta "Tūkstošgadīgā Krievzeme" augšējā daļā Rurika dinastija — Rurikīdi jeb Rurikoviči bija rūsu cilmes Kijivas Krievzemes valdnieku dzimta, kas sazarojoties izveidoja Krievijas valdnieku ciltskoku līdz Krievijas cara Vasīlija IV Šuiska valdīšanas beigām 1610.
Jaunums!!: Rusi un Rurika dinastija · Redzēt vairāk »
Ruriks
rūnu rakstā uz kāda Zviedrijas baznīcā iemūrēta rūnakmens. Ruriks, arī Rjuriks vai Roriks (varjagu: Roðrekr) (ap 830. - 879.) bija leģendārais rusu karavadonis, no kura sākās daudzas varjagu-krievu kņazu un lielkņazu dinastijas (Rurikoviči).
Jaunums!!: Rusi un Ruriks · Redzēt vairāk »
Rutēņi
Helmā dzīvojošie rutēņi, 1861. gada litogrāfija Rutēņi (rutēņu: русины, русини, рѹсіны), mūsdienās daļa no ukraiņu tautas, vēsturiski — nosaukums tagadējās Baltkrievijas un Ukrainas zemēs dzīvojošajiem austrumslāviem.
Jaunums!!: Rusi un Rutēņi · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: Rusi un Sēlija · Redzēt vairāk »
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Rusi un Smoļenska · Redzēt vairāk »
Somijas vēsture
1662. gada Somijas lielhercogistes karte ar tās provinču ģerboņiem. Mūsdienu Somijas ziemeļi tolaik bija daļa no Upsālas arhibīskapijas un netika saukta par Somiju Somijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Somijas teritorijā.
Jaunums!!: Rusi un Somijas vēsture · Redzēt vairāk »
Staraja Ladoga
9. gs. varjagu kurgāni pie Volhovas upes (mūsdienu skats) Staraja Ladogas mūsdienu ģerbonis, kam pamatā ir Rurika dinastijas zīme - pikējošs vanagshttp://www.chernov-trezin.narod.ru/GerbRurika.htm Чернов Ю. В Старой Ладоге найден герб Рюрика?, 2009 Staraja Ladogas apmetnē atrastais rūnu raksts no 10. gs. - iespējams, visvecākais rakstu piemineklis Senajā Krievzemē Staraja Ladoga (— ‘Vecā Lādoga’) ir vēsturisks ciems, līdz 1703.
Jaunums!!: Rusi un Staraja Ladoga · Redzēt vairāk »
Torvalds Kodransons
Piemineklis Īslandes ziemeļu piekrastē pirmajam kristiešu misionāram bīskapam Frīdriham un viņa pavadonim Torvaldam (pa labi), kas atklāts 1981. gadā par godu valsts kristīšanas tūkstošgadei. Torvalds Kodransons (ap 950 — ap 1002) bija īslandiešu "Kristīšanas sāgā" (Kristni saga) un citās sāgās pieminēts vikings un pirmais kristiešu misionārs "Austrumu ceļā", kas Polockas ķēniņa valstī nodibināja klosteri.
Jaunums!!: Rusi un Torvalds Kodransons · Redzēt vairāk »
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Jaunums!!: Rusi un Valmiera · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Rusi un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Vikingu laiki
Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154). Vikingu laiki ir Eiropas historiogrāfijā pieņemts apzīmējums viduslaiku periodam Ziemeļeiropas zemēs no 8.
Jaunums!!: Rusi un Vikingu laiki · Redzēt vairāk »
Vladimirs Svjatoslavičs
Lielkņazs Vladimirs izvēlas ticību (Eginks, 1822.) Vladimira kristīšana Hersonesas bazilikā Krimā (V.Vasņecova freska Kijivas Sv.Vladimira katedrālē, 1890). Novgorodā (1862). Vladimirs Svjatoslavičs (senkrievu: Володимѣръ Свѧтославичь,,,; dzimis ap 960. gadu, miris) bija Kijivas lielkņazs, kurš 988.
Jaunums!!: Rusi un Vladimirs Svjatoslavičs · Redzēt vairāk »
Vseslavs Bračislavičs
Kņazam Vseslavam veltīta piemiņas monēta (Baltkrievija, 2005) Vseslavs Bračislavičs (ap 1029 – 1101) bija Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs, kas valdīja no 1044.
Jaunums!!: Rusi un Vseslavs Bračislavičs · Redzēt vairāk »
Zelta rags
turku: ''Sarayburnu'') un Zelta ragu Skats uz Zelta raga līci naktī Zelta rags (vai Altın Boynuz) ir neliels un iegarens Bosfora jūras šauruma līcis, kas sadala Stambulas (Turcija) Eiropas daļas piekrasti divās daļās un veido dabīgu jūras ostu.
Jaunums!!: Rusi un Zelta rags · Redzēt vairāk »
10. gadsimts
10.
Jaunums!!: Rusi un 10. gadsimts · Redzēt vairāk »
907. gads
907.
Jaunums!!: Rusi un 907. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Rūsi.
