Rīga dimd

Dziesmas "Rīga dimd" sākuma notis. Rīga dimd ir populāra latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.

5 attiecības: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, Jānis Cimze, VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki.

I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Pirmajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1873). Svinīgais gājiens no Rīgas Latviešu biedrības. Dikļu vīru koris (dibināts 1864. gadā) Pirmajos vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos. Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873.

Jaunums!!: Rīga dimd un I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki · Redzēt vairāk »

II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Otro dziesmu svētku plakāts. Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki notika no 1880.

Jaunums!!: Rīga dimd un II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki · Redzēt vairāk »

III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Trešajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1888). Latviešu trešie vispārīgie dziedāšanas svētki notika no 1888. gada 18. līdz Rīgas esplanādē.

Jaunums!!: Rīga dimd un III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki · Redzēt vairāk »

Jānis Cimze

Jānis Cimze (dzimis, miris) bija latviešu pedagogs, tautas dziesmu vācējs un harmonizētājs, ērģelnieks, latviešu kora mūzikas pamatlicējs un profesionālās mūzikas aizsācējs.

Jaunums!!: Rīga dimd un Jānis Cimze · Redzēt vairāk »

VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Atceres dziesmu svētku plakāts (Niklāvs Strunke, 1933). Astotie latvju vispārējie dziesmu svētki, sākotnēji Atceres dziesmu dienas notika no 1933. gada 17.

Jaunums!!: Rīga dimd un VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki · Redzēt vairāk »

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika